Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. 18.janvāra plenārsēdi paziņoju par atklātu. Godātie deputāti! Godātie klātesošie! Ir pagājuši jau pieci gadi kopš tā laika, kad visa Latvija cēla barikādes, kurināja ugunskurus, dziedāja dziesmas un sargāja savu Latviju, savu Rīgu un arī šo namu. 1991.gada janvārī šī zāle un cilvēki, kuri te strādāja, bija kā brīvības un neatkarības simbols. Šajās dienās pirms pieciem gadiem Lietuva jau bija atvadījusies no saviem varoņiem, bet mēs vēl nezinājām, ka arī mums būs jāmaksā pati augstākā cena — asins cena. Janvāra barikādes nav un nekad nebūs tikai atsevišķs fakts Latvijas vēsturē. Tas ir mūsu dziļākās vienotības, uzticības un arī izturības laiks. Jā, barikādes mums visiem bija kopīgas, bet atmiņas katram ir savas, jo tās ir balstītas uz katra pārdzīvoto, izturēto un arī gūto. Mūžam kopīgas būs arī mūsu sāpes par zaudēto.

Tādēļ es dziļā cieņā noliecu galvu to cilvēku piemiņai, kuri 1991.gada janvārī aizgāja uz barikādēm un vairs nepārnāca. Godināsim ar klusuma brīdi Roberta Mūrnieka, Vladimira Gomonoviča, Sergeja Konoņenko, Andra Slapiņa, Edija Riekstiņa un Gvido Zvaigznes piemiņu. Paldies!

Sākam šodienas darbu. Pirms sākam izskatīt plenārsēdes darba kārtību, mums ir ienākuši vairāki papildinājumi šodienas darbam, kā arī atsaukumi dažiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” projektu “Saeimas memorands par Latvijas okupāciju, aneksiju un kolonizāciju” un lūdz to iekļaut tuvākās plenārsēdes darba kārtībā. Tas ir desmit deputātu parakstīts patstāvīgais priekšlikums. Prezidijs ierosina to iekļaut kā dienas kārtības 61.jautājumu pie patstāvīgiem priekšlikumiem, ja nav citu priekšlikumu. Citu priekšlikumu nav? Tātad dienas kārtības 61.jautājums.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis patstāvīgo priekšlikumu par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Bruņoto spēku vienību nosūtīšanu miera spēku misijā uz bijušo Dienvidslāviju”. Te es gan gribu deputātus informēt, ka viņu rīcībā ir dokuments nr.237, ko parakstījuši desmit deputāti, un dokuments nr.239, ko ir parakstījis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Abi dokumenti ir ar identisku saturu, tā ka es domāju, ka šie abi dokumenti attiecas uz vienu un to pašu jautājumu, ir pilnīgi vienādi un dienas kārtībā ir iekļaujami kā viens apvienots dokuments. Tā kā nav norādīts kādā dienas kārtības secībā tas ir izskatāms, Prezidijs var tikai piedāvāt dienas kārtības 62.punktu, ja nav citu priekšlikumu no iesniedzējiem.

Vārds Andrejam Krastiņam — aizsardzības ministram!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es ierosinātu šo jautājumu — atsevišķo priekšlikumu, ko ir parakstījuši desmit deputāti un ko arī ir izskatījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē, iekļaut mūsu dienas kārtībā šodien pēc personāliju izskatīšanas, tātad par amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu no amatiem, sekojošu iemeslu dēļ. Saskaņā ar pastāvošajiem starptautiskajiem līgumiem starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, tāpat arī ar jau parakstītajiem līgumiem, kas attiecas uz mūsu militāru vienību kopīgu darbību ar Dānijas un citu ziemeļvalstu vienībām, šai mūsu brīvprātīgo vienībai jāizbrauc uz mācībām Dānijā ne vēlāk kā nākošnedēļ. Ja tas tiek iekļauts dienas kārtībā ar 60. vai kuru tur numuru, pilnīgi dabīgi, ka mēs šodien to izskatīt nevaram. Bet, ievērojot visus termiņus un to, ka arī gan Ārlietu komisija, gan Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izteikušās pozitīvi par šo patstāvīgo priekšlikumu, uzskatu, ka ir absolūti nepieciešami izskatīt to šodien, pie tam dienas pirmajā pusē.

Tāpēc, godājamie kolēģi, es lūgtu šodien, izskatot mūsu dienas kārtību, iekļaut šo jautājumu mūsu plenārsēdes sākuma daļā uzreiz pēc personāliju izskatīšanas, tātad pēc amatpersonu iecelšanas un atcelšanas no amatiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vai deputātiem ir kādi iebildumi, ja mēs šo jautājumu izskatām kā... tas būtu kā 32.punktu — pirms likumprojektu izskatīšanas? Iebildumu nav. Tātad kā dienas kārtības 32.jautājumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””, kura lūdz to iekļaut 18.janvāra plenārsēdē pirmajā lasījumā. Nav norādīts kur, pēc kura jautājuma izskatīšanas. Aizsardzības un iekšlietu komisijai nav nekādu vēlmju? Tad mēs... Prezidijs piedāvā to izskatīt pirms patstāvīgajiem priekšlikumiem pie likumprojektiem kā dienas kārtības 42.jautājumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis patstāvīgo priekšlikumu, ko parakstījuši desmit deputāti, 18.janvāra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu “Par Latvijas—Izraēlas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu”. Latvijas—Izraēlas... Tā kā nav norādīts, kurā vietā šodienas dienas kārtībā šo jautājumu būtu vēlams izskatīt pēc šo desmit deputātu iesnieguma, Prezidijs var piedāvāt to izskatīt patstāvīgo priekšlikumu sadaļā... Tas būtu dienas kārtības 62.jautājums. Iebildumu nav? Tātad dienas kārtības 62.jautājums pēc 61.— par Latvijas—Izraēlas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu.

“Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzu izdarīt šādas izmaiņas 18.janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā: iekļaut darba kārtības sadaļā “Par saņemtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Par valsts budžetu 1996.gadam” un nodot to izskatīšanai visām Saeimas komisijām, nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju kā atbildīgo komisiju. Ministru prezidents Andris Šķēle.”

Ja nav deputātiem iebildumu, tad tas ir pēdējais dienas kārtības jautājums, izskatot sadaļu par Prezidija ziņojumiem, tas ir, pēc 22.punkta kā 23.punktu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu patstāvīgo priekšlikumu 1996.gada 18.janvāra plenārsēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu “Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas astoņu deputātu atsaukšanu”. Man būtu lūgums kādam no desmit parakstītājiem paskaidrot, vai šis jautājums vairs ir aktuāls sakarā ar to, ka mūsu dienas kārtībā jau ir jautājums par visu komisijas deputātu atsaukšanu.

Vārds Odisejam Kostandam, frakcijas “Latvijai” deputātam!

O.Kostanda (TKL). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamā Saeima! Es lūgtu iekļaut šo jautājumu darba kārtībā reizē ar darba kārtības 43., 44. un 45.punkta izskatīšanu, lai lemtu jautājumu, vai atsaukt visu komisiju vai, lai optimizētu tās darbību, atsaukt tos deputātus, kas nav apmeklējuši komisijas sēdes.

Sēdes vadītāja. Kostandas kungs, lūdzu precizējiet! Mēs triju jautājumu laikā nevaram iekļaut... mēs varam iekļaut pēc konkrēta, noteikta jautājuma. Pēc kura izskatīšanas jūs vēlaties, lai tiktu iekļauts?

O.Kostanda. Pēc 43.

Sēdes vadītāja. Pēc 43. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es aicinu LNNK frakcijas vārdā noraidīt šo lēmuma projektu tāpēc, ka dienas kārtībā jau ir lēmuma projekts par Nacionālās drošības komisijas struktūru un uzbūvi un pēc tam sekos arī izvirzīšana no frakcijām. Es uzskatu, ka frakcijai “Latvija” nav tiesību atsaukt vai ierosināt atsaukt no šīs komisijas citu frakciju deputātus.

Sēdes vadītāja. Tātad divi priekšlikumi... Ā... Ir divi priekšlikumi — par iekļaušanu dienas kārtībā un otrs priekšlikums — neizskatīt.

Tātad pirmais. Mēs balsojam... Zvanu, lūdzu! Tātad lūdzu deputātiem uzmanību! Mēs balsojam par desmit deputātu iesniegtā patstāvīgā priekšlikuma par astoņu deputātu atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas iekļaušanu dienas kārtībā, kur tas būtu 43.jautājums pēc tās secības, kāda mums ir izdalīta. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 42, atturas — 17. Priekšlikums noraidīts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu patstāvīgo priekšlikumu “Par izmaiņām Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Nav norādīts, kur izskatīt šodienas dienas kārtībā... Līdz ar to Prezidijs var piedāvāt izskatīt šo jautājumu kā 63.punktu pie patstāvīgajiem priekšlikumiem. Iebildumu nav? Tātad dienas kārtības 63.jautājums — par Baltijas asamblejas delegācijas sastāva izmaiņām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī sekojošu dokumentu: “Ar šo informējam, ka atsaucam LZS, KDS un LDP frakcijas iesniegto likumprojektu “Par Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 1996.gada vienošanās protokolu”. Parakstījuši pieci deputāti. Tas ir dokuments nr.178. Dienas kārtības 13.jautājums. Iesniedzēji un atsaucēji ir vieni un tie paši pieci deputāti, tātad dienas kārtības 13.jautājums tiek svītrots no dienas kārtības.

Prezidijā nav vairāk dokumentu par dienas kārtības izmaiņām. Tad sākam 18.janvāra sēdes dienas kārtību.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.4 “Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumos nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.4 nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodoti.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.5 “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.24 “Par sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligāto apdro-šināšanu””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.5 nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Atklājam debates. Oļģerts Dunkers, frakcijas “Latvijai” deputāts!

O.Dunkers (TKL). Godājamā priekšsēdētāja, Prezidij un kolēģi! Es uzskatu, ka mēs esam rīkojušies ārkārtīgi pārsteidzīgi, nododami šo likumprojektu vispār kaut kur izskatīšanai, jo mums nav morālu tiesību mūsu tautas priekšā nopietni runāt par šo likumprojektu šodien. Man šeit ir vesela pakete parakstu no Saldus pilsētas un no Saldus rajona, ko ir saņēmusi... kas ir rakstīti Saeimai. Te ir tāds teksts: “Mēs, šajā sarakstā parakstījušies vēlētāji, protestējam pret Ministru kabineta pieņemto likumu par transportlīdzekļu obligāto apdrošināšanu un prasām Saeimai to atcelt. Augstais dzīves līmenis Eiropā ir sasniegts 50 gadu demokrātijas un miera apstākļos ar ilgstošu, radošu, brīvu darbu un cilvēktiesību ievērošanu, ko nevar attiecināt uz Latvijas valsti. Latvijā, kur šodien 80 procentu iedzīvotāju dzīves līmenis ir katastrofāls, ieviest obligātas apdrošināšanas ir noziegums pret tautu. Šodien apdrošināšanas var būt tikai brīvprātīgas. Obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšana liegs nabadzīgajai tautas daļai iespēju izmantot savu transporta līdzekli, lai nokļūtu pie ārsta, uz veikalu vai kapiem, it sevišķi lauku apvidos. Pilsētnieki nevarēs brīvdienās doties uz laukiem palīgā lauku darbos, kā arī nokļūt uz saviem mazdārziņiem. Par visa mūža godīgo darbu nopirktās mašīnas varēs vienkārši pret samaksu nodot lūžņos. Aicinām deputātus uz viņu godaprātu, kuriem tas ir!” Un šeit ir vairāki simti parakstu uz šīm lapām. Es domāju, ka tie nav vienīgie paraksti, kurus mēs jau esam saņēmuši un vēl saņemsim. Es aicinu kolēģus atmest šodien visas savstarpējās politiskās pretrunas un iedziļināties savas tautas postā un liktenī. Ieklausīties, ko raksta šie cilvēki no Saldus. Palasīt uzmanīgi tos aprēķinus, ko ir izdarījis “Dienas Bizness”, — kāda peļņa atleks tām organizācijām, kuras nodarbosies ar šo apdrošināšanu. Un es esmu dziļi pārliecināts, ka šeit briest jauna afēra, tāda pati kā ar Baltijas banku, tāda pati kā ar “Latgalīti” un citām līdzīgām sabiedrībām. Bet toreiz šīs afēras brieda brīvprātīgi, cilvēki paši gāja un deva naudiņu. Tagad mēs, deputāti, gribēsim piespiest savu tautu darīt to likuma vārdā. Es domāju, ka tas ir amorāli. Mēs, protams, gribam ieiet Eiropā...

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, neveidojiet dialogu starp tribīnē runājošo un zālē sēdošo!

O.Dunkers. Panteļējeva kungam vienmēr ar bērnistabas audzināšanu ir bijis pašvaki, tur nekā nevar darīt. Mēs gribam ieiet Eiropā, bet gribam ieiet no otra gala. Vispirms radīsim cilvēku cienīgus dzīves apstākļus savā valstī un tad ieiesim Eiropā ar godu, ar augsti paceltu galvu. Nevis darīsim to otrādi un spiedīsim no savas tautas ārā neiespējamo. Un ko Eiropa par mums domā, to es arī jums varu pateikt. Es vakar saņēmu vēstuli no Anglijas, no firmas, kas nodarbojas ar mākslas iestāžu adresu, precīzu adresu grāmatu, tātad kompetenta firma man raksta. Es esmu abonējis šo izdevumu, un šeit ir uzrakstīta adrese: Oļģerts Dunkers, adrese tāda un tāda, Latvija, USSR... Vai te vēl ir vajadzīgs komentārs, ko Eiropa par mums vispār domā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti, tajā skaitā Oļģert Dunkera kungs!

Sēdes vadītāja. Panteļējeva kungs un Dunkera kungs, lūdzu savas diskusijas realizēt ārpus Saeimas sēžu zāles!

A.Seile. Es uzskatu, ka deputātiem, bez šaubām, ir vajadzīgs godaprāts, ne tikai nedaudz, bet pavisam daudz ir vajadzīgs godaprāts. Bet vēl pie godaprāta klāt ir vajadzīga spēja lasīt likumu un saredzēt tajā to, kas tajā ir ierakstīts. Un acīmredzot šajā reizē Dunkera kungs tomēr ir lasījis diezgan neuzmanīgi šo likumu. Es gribu paskaidrot lietas būtību. Pagājušajā gadā jau šis likums stājās spēkā, ar 1.janvāri sākas obligātā apdrošināšana. Ja Ministru kabinets nebūtu ierosinājis 81.panta kārtībā izdot šos noteikumus, kuros būtiskākais ierosinājums ir tas, ka šo obligāto apdrošināšanu pagaidām aptur un tā stājas spēkā tikai ar 1.maiju, tad jau no 1., Dunkera kungs, no 1.janvāra sāktos šī obligātā nodokļa maksāšana. Un tā jau sākas, jo likums ir spēkā. Tātad mans ierosinājums ir — Saeimas deputāti, esiet uzmanīgi, balsojiet par šī likumprojekta noraidīšanu! Tieši šis likumprojekts aptur obligātās apdrošināšanas uzsākšanu ar 1.janvāri. Ja deputātiem nepatiks 1.maijs, kā ir ierosinājis Ministru kabinets, mēs varēsim izvēlēties jebkuru citu skaistu datumu, varēsim atbīdīt šo likumprojektu par gadu vai par pusgadu, bet, ja mēs to noraidīsim, kā aicināja Dunkera kungs, tad visi maksās par visiem transportlīdzekļiem — traktoriem, kultivatoriem, kā tas ir paredzēts projektā, Ministru kabineta noteiktās apdrošināšanas maksas. Aicinu tieši otrādi — atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Oļģerts Dunkers, frakcijas “Latvijai” deputāts, otro reizi — piecas minūtes!

O.Dunkers (TKL). Cienījamā Seiles kundze, jūs arī laikam piederat pie tiem deputātiem, kas neuzmanīgi klausās zālē, jo es nekādā veidā neierosināju nebalsot pret šo projektu, bet vispār nerunāt par šo likumu, jo tas ir amorāli manā uztverē. Vispār to noraidīt, jebkādā veidā. Ne no 1.janvāra, ne no 20.janvāra, ne no 1.jūlija, jo pirmais — šis nākamais datums jau stājas spēkā nevis tāpēc, ka Ministru kabinetā būtu pamodies godaprāts, bet vienkārši tāpēc, ka viņi nav gatavi šo nodokli sākt ievākt. Mehānisms nav noregulēts, un tikko tas būs noregulēts, tā likums stāsies spēkā. Es esmu pret to!

Sēdes vadītāja. Anatolijs Gorbunovs, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Gorbunovs (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Te, protams, var juridiski strīdēties par šīm finesēm — tagad nepieņemot izskatīšanai 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus, kādas sekas tālāk ir. Bet, manuprāt, mani interesē cita lietas būtība. Lietas būtība faktiski ir tāda — cik būs jāmaksā. Un līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka mūsu likumos, protams, tajā skaitā 81.panta kārtībā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos, mums parasti ir divas lietas. Mēs likumā nosakām pašu principu, ka tāda apdrošināšana ir, un kas gan var iebilst pret apdrošināšanu kā tādu. Bet tālāk seko, ka šīs apdrošināšanas maksas apmērus un kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Vai arī šajā gadījumā tiek veidoti dažādi biroji un šie biroji un padomes noteiks šo apmaksas kārtību. Es, protams, aicinu pieņemt šos 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus, bet lūgt Ministru kabinetu varbūt pievienot projektu, cik būs jāmaksā. Vismaz mēs Tautsaimniecības komisijā esam tā nolēmuši, ka mēs neizskatīsim vispārējus likumus, kuros ir tikai izklāstīti principi, ka kaut kas būs jāmaksā, ja tur klāt nav Ministru kabineta noteikumu projekta, ja šos noteikumus pieņem uz likumu pamata, tātad noteikumu projekta, kurā ir izklāstīts, cik tad būs jāmaksā. Jo, kad mēs pirmo reizi skatījām mūsu Tautsaimniecības komisijā, tad teica, ka 75 lati un ka televīzija šo ciparu esot uzpūtusi un tas neesot pareizs un nevajagot to vēl diskutēt, un tā tālāk. Līdz ko Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kurā šo termiņu pārcēla, tā summa palielinājās uz 100—125 latiem. Tātad būtība ir nevis pret vai par apdrošināšanu, bet cik būs jāmaksā. Un es vienkārši aicinot atbalstīt šos noteikumus, kas ir pieņemti izskatīšanai Saeimā, lūgtu Ministru kabinetu, konkrētu Ministriju, iesniegt Ministru kabineta noteikumu projektu vai tālāk attiecīgā biroja darbības projektu, cik tad būs jāmaksā, jo tad deputāti var arī lemt pēc būtības, bet citādi ir grūti lemt. Kolēģi saka — nu kā tad var Ministru kabineta noteikumu projektu iesniegt, ja nav pats likums pieņemts. Es domāju, ja kolēģiem Satiksmes ministrijā vai citā ministrijā ir pilnīgi skaidra ideja par šo apdrošināšanu, tad viņiem jābūt skaidrai idejai, cik tad jāmaksā, jo galu galā mums un vēlētājiem tas taču ir galvenais.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairs pieteikušos deputātu nav. Debates slēdzam. Cik es sapratu, tad neviens neiebilda pret konkrēto Saeimas Prezidija atzinumu par šā likumprojekta nodošanu komisijai. Dunkera kungs, jūs iebilstat pret? Es tā nesapratu no jūsu runas... Jūs neiebilstat, tātad mums nav jābalso, visi deputāti... Cik es sapratu, neviens neiebilst pret Saeimas Prezidija atzinumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojoša rakstura desmit deputātu iesniegumu. “Ierosinām pārcelt uz nākamo sēdi šodienas darba kārtības punktus no 3. līdz 12.” Tāpēc tagad pie katra jautājuma lūdzu uzmanību, mums būs jābalso par Saeimas Prezidija atzinumu.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.6 “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Juridiskajai komisijai un tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Bet, tā kā ir sekojošais desmit deputātu iesniegums pārcelt uz nākamo sēdi, tad vienīgais, ko šeit varētu piemērot, ir Kārtības ruļļa 136.pants, kurš nosaka, ka tāpat pirms balsošanas pēc būtības ir izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu. Vārds Aivaram Endziņam. “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas ir dienas kārtības jautājums. Principā mēs jau dienas kārtību esam akceptējuši, bet tajā pašā laikā 51.pants paredz, ka to var arī grozīt sēdes laikā pēc piecu deputātu priekšlikuma. Šeit ir desmit deputātu priekšlikums. Manuprāt, būtu loģiskāks, ja mēs liktu vienreiz uz balsošanu — izslēgt no dienas kārtības šos punktus vai ne, un tad atkristu šī nepieciešamība katrreiz balsot tā, kā jūs teicāt. Un balsosim tikai tad, ja būs iebildumi pret nodošanu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies, Endziņa kungs! Man tikai ir precizējošs jautājums — mēs jau nevaram balsot par 3. līdz 12.punktu kopumā. Oļģerts Dunkers, frakcijas “Latvijai” deputāts!

O.Dunkers (TKL). Godājamie kolēģi! Mūsu priekšā ir punkti no 3. līdz 12., kur ir grozījumi ļoti svarīgos, nopietnos likumos, ar kuriem diemžēl tik īsā laikā mūsu frakcijai, man personīgi arī, nebija iespējams iepazīties, lai es balsotu par kaut kādiem grozījumiem tik ļoti svarīgos likumos, man šie likumi ir jāizstudē, ne tikai jāiepazīstas ar šiem grozījumiem. Bet šādai studēšanai mums laika nebija. Un es ļoti negribētu nonākt tādā situācijā kā mūs, Saeimas deputātus, raksturo masu medijos. Vienu dienu Lemberga kungs, Ventspils mērs, atļaujas teikt, ka Saeimā sēž tikai mehāniski balsotāji, kas neko nesaprot. Otru dienu radiofonā Rišards Labanovska kungs atļaujas savā raidījumā paust domu, ka te vispār sēž cilvēki bez smadzeņu paliekām. Es domāju, ka šis masu mediju uzbrukums mums ir ļoti rūpīgi jānovērtē un mēs nedrīkstam vieglprātīgi balsot par labojumiem, kuros mēs neesam iedziļinājušies. Turklāt man paliek iespaids no šīs milzīgās dokumentu paketes, kas uzreiz vēlas izkļūt cauri Saeimai, ka te Ministru kabinets grib ko dabūt cauri. Tāpēc man vēl jo vairāk gribas izstudēt šos dokumentus un tikai tad par tiem balsot. Tāpēc mēs arī ierosinājām pārcelt šos jautājumus uz nākamo sēdi, lai varētu ļoti nopietni ar šiem dokumentiem iepazīties! Paldies!

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

A. Jirgens (TB). Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Šos dokumentus mēs neesam saņēmuši šodien, šie dokumenti Saeimā ir iesniegti 9. janvārī. Šodien ir 18. janvāris. Es domāju, ka jebkuram deputātam, kurš vēlējās nopietni iedziļināties šajos dokumentos, tādas iespējas bija dotas. Un, ja nepietika ar deviņām dienām, lai to izdarītu, es domāju, ka arī ar nākamajām septiņām dienām nepietiks tiem, kas to nevēlas un kas vēlas vienkārši bremzēt mūsu darbu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Balsojam par desmit deputātu ierosinājumu pārcelt uz nākamo sēdi šodienas darba kārtības 3. līdz 12. punktu. Tātad izmainīt darba kārtību, svītrojot šos punktus šodien no darba kārtības jautājumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 62, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts.

Tātad atkārtoju deputātiem tikko kā jau nolasīto Saeimas Prezidija atzinumu. Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 6 “Grozījumi likumā “Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 6 nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 7 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 7 nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodoti.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 8 “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 8 nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodoti.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 9 “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 9 nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodoti.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 10 “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 10 nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodoti.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 11 “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 11 nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodoti.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 12 “Grozījumi likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 12 nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

K. Čerāns (TKL). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es runāšu Eiropas lietu komisijas vārdā. Balstoties uz Eiropas lietu komisijas vakardienas sēdes lēmumu, kas ir motivēts ar šā likumprojekta nenoliedzamo būtiskumu Eiropas integrācijas aspektā, komisijas vārdā lūdzu Saeimu nodot šo likumprojektu apspriešanai arī Eiropas lietu komisijā.

Sēdes vadītāja. Vairāk deputātu nevēlas runāt. Tātad nododam arī Eiropas lietu komisijai. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 13 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 13 nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodoti.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr. 14 “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 14 nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodoti.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.15 “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.15 nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodoti.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Kiršteina, Kļaviņa, Valdmaņa, Ķezbera un Rubina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

V.Dozorcevs (TSP). Mans priekšlikums ir nodot šo dokumentu vēl Cilvēktiesību komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad vēl Cilvēktiesību komisijai. Iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Atvainojos!

Antons Seiksts, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Seiksts (LC). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es principā neiebilstu pret to, ka Cilvēktiesību komisija šo jautājumu izskatītu. Tikai šobrīd tas ir tikai kolēģa Dozorceva viedoklis. Mēs komisijā neesam izskatījuši šā jautājuma nepieciešamību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Es, Seiksta kungs, īsti nesapratu. Jūs iebilstat pret to, ka nodod Cilvēktiesību komisijai vai neiebilstat?

A.Seiksts. Es vienkārši arī personīgi. Tā kā Cilvēktiesību komisijā šis jautājums nav izskatīts par nepieciešamību šo likumprojektu izskatīt mūsu komisijā, es vienkārši uzskatu, ka nav vajadzības to darīt. Bet arī tad tas ir mans individuālais viedoklis.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad lūdzu deputātiem uzmanību! Mēs balsojam par deputāta Vladilena Dozorceva priekšlikumu papildināt šo komisiju sarakstu, kurām nodot likumprojektu, ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 13, atturas — 17. Priekšlikums ir pieņemts. Tātad pievienojam arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Mauliņa, Rudzīša un Rubina iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pēteris Tabūns — LNNK un LZP frakcijas deputāts!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs noraidīt šo likumprojektu. Lūk, kāpēc. Tāpēc, ka tas ir slēpts mēģinājums atkal atgriezties pie tā paša, ko jau mēs 6.Saeimas laikā noraidījām, — pie 59.panta labojumiem. Citiem vārdiem sakot, pie tā, ko mēs saucam par mēģinājumu atbrīvot Rubiku no apcietinājuma. Lūk, juristi to paskaidros, droši vien kāds kāps tribīnē. Precīzāk juridiskajās finesēs es te neiedziļināšos, es neesmu speciālists, bet, ietverot vārdus “pārkāpjot Satversmi” 1.pantā, tas ir skaidri redzams.

Pavisam interesanti ir paskaidrojumi pie šā panta grozījumiem, un tie skan šādi. Varbūt jūs neieskatījāties, es tomēr atgādināšu: “Spēkā esošais 59.pants, ne arī kāds cits Kriminālkodeksa pants neparedz sodu par Satversmes pārkāpšanu. Vēl vairāk, šis pants neformulē likumīgās demokrātiskās varas aizsargāšanu Latvijā. Arī PSRS laikā Latvija skaitījās republika un pat suverēna. Ja nevardarbīgi atkal izveido šādu valsts varu, pants to aizsargā. Ka var notikt nevardarbīgs parlamentārs apvērsums, liecina pēdējo mēnešu notikumi” — ieklausieties! — “kad Valsts prezidents Guntis Ulmanis valdības sastādīšanu uzdeva mazākuma līderim, lai gan Satversmes 2.pantā ir noteikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tātad prezidentam nebija tiesību pārkāpt balsošanā izteikto tautas gribu.” Redziet, kas par secinājumu un kas par milzīgu domu un gribēšanu rīkoties lidojumam!

Līdzīgs ir arī nākamais secinājums par to, ka tika uzticēta valdības sastādīšana Šķēles kungam. Vārdu sakot, es nemaz tālāk negribu iedziļināties šajā lietā. Es aicinu, cienījamie kolēģi, noraidīt šo likumprojektu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

J.Mauliņš (TKL). Cienījamā Saeima! Jūs redzat, ka notika tas, par ko runāja Oļģerts Dunkers. Cilvēks, kas nemaz neorientējas likumos, ne arī ir nopietni iedziļinājies tekstā, runā tīras aplamības. Proti, nekur nav pieminēts — un tā arī nebija — ka likums, uz kura pamata apcietināja un tiesāja Rubiku, būtu bijis nesaskaņots ar Satversmi. Tātad es nezinu, kādā veidā Tabūna kungs to varēja izgudrot. Bez tam šie ir ļoti lietišķi kriminālpanti, kuri tiek no jauna ieviesti vai tiek laboti, jo reti jau var sastapt tādu valsti pasaulē, kur ne ar vienu likumu netiek aizstāvēts pats svarīgākais, proti, pati Satversme. Es gribu teikt, kolēģi, ja jūs balsosit pret Satversmes aizstāvēšanu, tad jūs vienkārši parādīsit tautas priekšā, kas jūs esat. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

O.Grīgs (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es praktiski neiebilstu pret šī likuma labojuma novirzīšanu uz komisiju. Tikai man dīvaini liekas, ka kustības “Latvijai” frakcijas priekšsēdētājs Kostandas kungs aktīvi šeit iesniedz Saeimai priekšlikumus par deputātu atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas. Tajā pašā laikā es negribu atcerēties 5.Saeimu. Viņš Aizsardzības komisijā neparādījās pusotru gadu gandrīz. Un arī Aizsardzības komisiju šogad praktiski vienu reizi pagodinājis ar savas augstdzimušās labdzimtības klātbūtni. Un tāpēc es gribētu aicināt — ja to iesniedz, tad esiet tik laipns, Kostandas kungs, un nāciet, strādājiet, un mēs strādāsim pie šī likuma labojuma, nevis kā jūs šeit mēģināt tādā veidā citiem uzvelt darbu un pats nerādāties šajā komisijā vispār. Tas nav vienkārši koleģiāli, solīdi. Es atbalstu priekšlikumu šo likumprojektu uz komisiju nosūtīt.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, man rada nelielu izbrīnu, tā kā es arī esmu viens no tiem jaunajiem Saeimas deputātiem, tas, kā raudulīgi tagad 5.Saeimas deputāti raud par visām tām lietām, ka, lūk, var tikt, teiksim, kaut kādā veidā aizskarta Satversme vai kas. Bet tanī pašā laikā es gribētu uzdot jautājumu cienījamajam Tabūna kungam — vai nebija loģiskāk 5.Saeimā apstiprināt Satversmes tiesu? Tad šodien šis jautājums gandrīz neeksistētu. Tas būtu Satversmes tiesas jautājums — vai Prezidenta kungs ir pārkāpis Satversmi vai nav. Bet tanī pašā laikā, iespējams, tā rociņa kaut kā stiepās uz pretējo pusi. Kaut kā negribējās tādu tiesu apstiprināt. Un dabiski, ka šinī gadījumā diemžēl iznāk, ka Saeimai jāuzņemas gandrīz Satversmes tiesas funkcijas. Ko var darīt? Kamēr tāds likums nav pieņemts, tikmēr mums būs tas laikam jādara. Un tāpat man negribētos arī dzirdēt katru reizi, ka, teiksim, ja opozīcija piedāvā kādas izmaiņas vai kāda jautājuma izskatīšanu tikai komisijās, tad otra puse, vairākums, gaudulīgi kliedz, ka tas Rubiks nāk ārā vai vēl kaut kas nāk ārā. Es domāju, drīzāk šinī gadījumā ar jautājuma izskatīšanu komisijā, gan juridiskajā, drīzāk pat ne Aizsardzības vai Nacionālās drošības komisijā, bet Juridiskajā, tas nāks. Tā ka Grīga kungam nebūs jābaidās par to, ka viņam būs papildu darbs. Jo es nezinu, viņš Juridiskajā komisijā nestrādā pagaidām vēl.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, ko iesnieguši deputāti Kostanda, Gannusa, Grīnbergs, Mauliņš, Rudzītis un Rubins, nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas rezīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 17, atturas — 16. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Mauliņa, Rudzīša un Rubina iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Latvijas Republikas Robežapsardzības spēkiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Mauliņa, Rudzīša un Rubina iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Andrejs Krastiņš, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Kā deputāts vai kā ministrs? Lūdzu, piesakiet pats! Kā deputāts? Paldies!

A.Krastiņš (LNNK, LZP). Cienītā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es iepazinos ar visu šo likumu paketi, uzreiz teikšu, no šī 17. līdz 20. mūsu dienas kārtības punktam, par Robežapsardzības spēkiem un to iespējamo pārveidošanu, ko ir iesniegusi frakcija “Latvijai”.

Es gribētu atgādināt godājamajiem kolēģiem, ka jautājums par Latvijas robežapsardzību un par to veidu, kādā tiks kontrolēta robeža un apsargāta robeža, ir jau diezgan sens un tika jau diskutēts gan 5.Saeimas laikā, gan arī pašlaik tas ir diskutēts. Un, kā jūs zināt, arī valdības deklarācijā ir iekļauts punkts, kurā ir redzams, kādā veidā tiks reorganizēta robežu kontrole un robežu apsardze. Šinī gadījumā, lasot šos dokumentus, nākas tiešām tikai apskaust to autorus par ļoti lielo ieguldīto darbu, par ļoti dziļo pētniecisko darbu, taču vienlaikus man tie atgādināja kaut ko ļoti pazīstamu. Un es atcerējos Latvijā tik ļoti populāro grāmatu “Krietnā kareivja Šveika piedzīvojumi”, kur kadets Bīglers zīmēja dažādu pasaules kauju shēmas un apskatus. Ņoti, ļoti līdzīga aina. Un ko mēs redzam no šiem dokumentiem? Tātad tiek radīta jauna patstāvīgā armija jeb, kā ir teikts šā likumprojekta par Robežapsardzības spēkiem 8.pantā, ka personālsastāvs no militārajā dienestā, turpmāk aktīvajā dienestā iekļautajām personām, kas tiek pakļauts tieši Ministru kabinetam. Tātad virspavēlnieks būs Šķēles kungs, un viņš komandēs trīsarpus tūkstošus, vismaz uz šo brīdi apmēram tāds būtu robežapsardzības karaspēks, braukās pa kordoniem un tā tālāk, un tā tālāk. Jautājums ir tāds — kas tad iesauks šajā speciālajā armijā? Vai tādā gadījumā vairs nepastāvēs šis obligātais valsts dienests? Tātad praktiski es domāju, ka nav ko tālu izvērsties. Te ir pilnīgi skaidra aina. Tātad robežu apsardzība ir jāizvāc no Aizsardzības ministrijas, jāizvāc no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un jāpakļauj kādam atsevišķam vadonim. Kandidatūras, man liekas, ir diezgan skaidri zināmas, kas mums te varētu būt par šādas atsevišķas Latvijas armijas vadoni.

Jautājums ir arī drusku sarežģītāks, jo jautājums ir par to, un godājamos deputātus es lūgtu drusku ieklausīties un padomāt, kāpēc ir jāreorganizē robežapsardzība. Ne jau tāpēc, ka tur ir ļoti slikti komandieri Nacionālajos bruņotajos spēkos un, kā mēs visi zinām no laikrakstu publikācijām, tagad par aizsardzības ministru vispār ir iecelts cilvēks, kas sagrāvis laikam te visu Latviju un kas darbosies pret visiem. Bet jautājums ir citur. Robežapsardzība ir jāpārkārto tādējādi, lai tas būtu civils dienests. Un taisni tāds ir mērķis tiem labojumiem, ko gatavo Ministru kabinets, Aizsardzības ministrija un arī Aizsardzības un iekšlietu komisija, kuru diemžēl neapmeklē laikam šī iesnieguma autori. Tātad projekts ir par to, ka ar laiku pakāpeniski robežapsardzība kļūst par civilu uniformētu dienestu, kas ir pakļauts vai nu Iekšlietu ministrijai, vai kādai citai ministrijai. Bet tas ir civils dienests. Kā izriet no valdības deklarācijas, tad šī robežapsardzības reorganizēšana sākas no robežkontroles punktiem, kur jau praktiski šogad, un kā noteikts mūsu deklarācijas izpildes plānā, jau līdz aprīļa mēnesim jāsaskaņo tas veids, kādā robežkontroles punkti pāriet civilā kontrolē, vēlāk to attiecinot laika gaitā arī uz visu pārējo robežu. Uz šo brīdi ir pilnīgi skaidrs, ka, saskaldot Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus, izraujot no turienes robežapsardzību, pakļaujot to mistiskā kārtā tieši Ministru kabinetam, tātad izraujot to no kopējās valsts dienesta sistēmas, iesaukuma sistēmas, kontroles sistēmas, apgādes sistēmas, visa pārējā, šinī gadījumā nevar redzēt neko citu kā tikai vēlēšanos atvērt Latvijas robežu pilnībā, likvidēt tās iestrādes, kas jau ir, un likvidēt arī šo pāreju uz uniformētu civilo dienestu. Tas ir praktiski vienīgais mērķis šādu labojumu iesniegšanai. Tātad likvidēt to, kas jau ir.

Un vēl viens jautājums. Saeimas Prezidijs gan ir tālredzīgi paredzējis arī uz Budžeta un finansu komisiju sūtīt gadījumā, ja tiks sūtīti uz komisijām šie likumprojekti no 17. līdz 20. ieskaitot. Jo kāda ir situācija? Nav šeit pievienots tas, kas tiek prasīts šādiem likumprojektiem, — finansiālais aprēķins par izmaksām, ko tas izmaksās šādā kārtībā. Es varu pateikt, ko tas izmaksās apmēram pēc ļoti provizoriskiem aprēķiniem, jo lielākiem, protams, ir vajadzīgs precīzāk. Šāda reorganizācija izmaksās apmēram 2,8 miljonus latu. Tāpēc arī gan Aizsardzības un iekšlietu komisijā, gan Aizsardzības ministrijā labi saprot, ka šis process ir jāveic pakāpeniski. Tādējādi visa šo likumu pakete un arī tie labojumi, kas ir citos likumos par aizsardzību, par aizsardzības spēkiem, tāpat kā iepriekšējie — par Kriminālkodeksu — praktiski ir pilnīgi izrauti no mūsu tiesību sistēmas.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijai un citām komisijām būs ļoti daudz darba, piestrādājot tiešām pie robežapsardzības un robežkontroles reformas, pieņemot likumus, kādus ir paredzēts izstrādāt, kādi ir paredzēti valdības deklarācijā, kādi ir paredzēti mūsu aizsardzības un drošības koncepcijā, un kavēt laiku mūsu godājamajām komisijām un deputātiem ar šiem tiešām kadeta Bīglera cienīgajiem plāniem diez vai būtu vērts. Tāpēc es ierosinātu godājamiem deputātiem pieiet pragmatiski šī jautājuma izskatīšanai, tiešām pievērsties nopietnai mūsu robežapsardzības un robežkontroles reformai, bet ar šiem minētajiem iesniegtajiem likumprojektiem neapgrūtināt komisijas un tos noraidīt. Es nerunāšu par katru atsevišķi, bet tiešām šo paketi no 17. līdz 20. punktam, visus, kas skar šo jautājumu par robežapsardzību un robežkontroli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Krastiņa kungs! Tātad jūs ierosināt noraidīt 17., 18., 19., 20.? Jā? Paldies!

Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts!

O.Kostanda (TKL). Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Domāju, ka šī runa spīdoši parādīja, to, ka Latvija šobrīd ir ieguvusi vissliktāko aizsardzības ministru, kāds vispār ir bijis Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē, jo, klausoties šodien šo runu, ne tikai mums šeit, deputātiem, bet arī robežapsardzības virsniekiem, karavīriem, Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, es domāju, nekas vairāk kā nožēla un līdzjūtība pret šo ministru neradīsies. Jo lai nu kurš, taču acīmredzot aizsardzības ministrs, kaut arī viņš ir tikai vienu mēnesi savā amatā, varēja pacensties iedziļināties tajās problēmās, kas valda kaut vai vienā no aspektiem, tas ir, robežapsardzībā.

Sniegšu nelielu, īsu informāciju par situāciju. Latvijas Republikas atrašanās Eiropas vidū, starptautisko tirdzniecības ceļu krustpunktā dod iespēju mūsu valstij būt par tranzīta valsti gan starpvalstu ekonomisko attiecību attīstības jomā, gan dažādu valstu iedzīvotāju migrācijas jomā. No tā, kāda ir Latvijas politika drošas un izdevīgas Latvijas robežu un teritorijas šķērsošanas nodrošināšanā, lielā mērā ir atkarīga Latvijas autoritāte starptautiskajā arēnā, starptautiskajās attiecībās, starptautisko biznesa aprindu attieksmē pret ekonomiskajām attiecībām ar Latviju, kā arī tas, kādi būs mūsu valsts ienākumi budžetā no šī cilvēku un arī preču tranzīta. Latvija, kurā pašlaik mums joprojām turpinās ekonomiskā krīze, robežojas ar Lietuvas Republiku, kur ir atšķirīga ekonomiska situācija, ar Baltkrieviju, kur ir atšķirīga ekonomiska situācija, ar Krieviju un tā tālāk. Daudzu rūpniecības preču cenas, pārtikas preču cenas ir citādākas šajās zemēs. Un tas veicina kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā. Šodienas banku krīze Lietuvā faktiski vēl vairāk diferencē ekonomiskās atšķirības, un tas vēl vairāk veicinās šo preču ieplūšanu Latvijā un centienus apiet muitas un robežas kontroli. Vēl jāpiemin, protams, Latvijai piederošās Baltijas jūras ostas un attīstītais dzelzceļa un ceļu tīkls kā starptautisku tirdzniecību veicinošs apstāklis preču kustībā Austrumu — Rietumu un Ziemeļu — Dienvidu virzienos. Jāņem vērā arī situācija mūsu kaimiņvalstīs, kur politiskā un vāji attīstītā ekonomiskā situācija rada un radīs arī turpmāk tuvākajā laikā lielu legālu un arī nelegālu imigrantu plūsmu, kuri izmanto Baltijas valstu teritoriju tikai kā tramplīnu, lai tiktu tālāk uz Skandināviju vai citām Rietumeiropas valstīm. Arī šeit izvirzās ļoti nopietni uzdevumi mūsu robežapsardzībai.

Vēl jāpiemin arī Latvijas noziedzīgo grupējumu ciešās saites ar stiprām un labi organizētām mafiozām struktūrām citās valstīs, kas veicina narkotisko vielu, radioaktīvo vielu, ieroču un arī to pašu manis jau minēto imigrantu kontrabandu, kā arī zagtu automašīnu pārvietošanu pāri robežai.

Nenoteiktās Latvijas un Krievijas Federācijas administratīvās robežlīnijas statuss, nenoteiktā Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas jūras robeža un valsts sauszemes robežas neiekārtotība dabā, valsts jūras, gaisa un sauszemes robežu apsardzības, krasta apsardzes sadale starp dažādiem, uzsveru, dažādiem, Nacionālo bruņoto spēku veidiem rada papildu priekšnoteikumus nelikumīgai robežu šķērsošanai.

Viss augstāk minētais saista mūsu deputātu uzmanību, tāpēc arī frakcija “Latvijai” sagatavojusi šos likumprojektus kopā ar ekspertiem, speciālistiem, robežapsardzības speciālistiem, arī sabiedriskajām organizācijām, tām, kas, jūs zināt, ir rakstījušas arī vēstules Saeimai, teiksim, robežapsardzības atbalsta fondu “Patriots” un tā tālāk. Tas viss vērš mūsu uzmanību uz nepieciešamību Latvijai veidot stipru valsts robežu, lai sekmētu draudzīgu, civilizētu attiecību veidošanu ar citām valstīm un stingri sargātu Latvijas valsti, tās teritoriju, iedzīvotājus un saimniecību no noziedzīgiem tīkojumiem.

Jāuzsver tas, ka valsts sākas un beidzas ar robežu. Un, ja nav robežas, tad nav arī valsts. Kāds ir pašreizējais stāvoklis. Pavisam īsi. Ir noslēgti starpvalstu līgumi par valsts robežu noteikšanu ar Lietuvas Republiku, Igaunijas Republiku un Baltkrievijas Republiku. Ar Krievijas Federāciju līgums par robežu noteikšanu nav noslēgts, un tā saucamās pagaidu demarkācijas līnijas atrašanās vieta dabā ir vairāk vai mazāk tikai aptuvena. Šī līnija iet pa PSRS laiku kolhozu zemes īpašuma robezām, kuras dažviet atšķiras pat par vairākiem kilometriem, un rezultātā mēs redzam dažādas konfliktsituācijas, kas ir veidojušās kaut vai Punduru stacijas apkārtnē.

Latvijas–Igaunijas robežu un Latvijas–Lietuvas robežu uz paritātes principiem iekārto abas mūsu kaimiņvalstis. Latvija ir iekārtojusi un nodevusi robežkomisijai Latvijas–Igaunijas robežas posmu pilnībā tikai 33 kilometru un daļēji 40 kilometru garumā. Igaunija salīdzinoši — 130 kilometru garumā. Tāpat uz Lietuvas robežas Latvija ir iekārtojusi posmu 20 kilometru garumā, Lietuva savukārt — 115. Mēs redzam, cik mēs atpaliekam kaut vai robežu iekārtošanā. Šie skaitļi, manuprāt, ļoti skaidri to liecina.

Latvijas–Baltkrievijas robežas iekārtošana vispār nav uzsākta. Nav iedalīti līdzekļi arī robežas uzturēšanai. Saskaņā ar Latvijas Republikas Valsts robežas likumu valsts robežas šķērsošana var notikt Ministru kabineta noteiktajās valsts robežas šķērsošanas vietās, proti, kontroles punktos un robežas pārejas punktos. Jā, tas ļoti labi skan. Taču šobrīd uz valsts robežas nav neviena robežas kontroles punkta. Es atkārtoju — uz valsts robežas nav neviena robežas kontroles punkta. Robežsargi veic personu un transportlīdzekļu robežkontroli muitas caurlaides punktos. Muitas robežas caurlaides punkti no 29 autoceļiem ir uzcelti un iekārtoti uz diviem, pārējos robežkontrole tiek veikta, izmantojot primitīvas vagoniņu tipa pagaidu telpas. No 28 robežas pārejas punktiem nav uzcelts un iekārtots neviens. Aizbrauciet un paskatieties, kas tur notiek! Robežas šķērsošanas vietas lielāko tiesu līdzinās būdeļnieku ciemiem. Mēs pārbraucām pāri tai pašai austrumu robežai un redzam otrā pusē, ka dienvidslāvu un somu firmas ir uzcēlušas normālas, labiekārtotas, piemērotas būves muitas un robežsargu darba pienākumu veikšanai.

Līdz ar to mēs uzskatām, ka, ja šobrīd mēs ietu to ceļu, ka sāktu saraustīt robežapsardzības spēkus, daļu nodotu Iekšlietu ministrijai, daļu, tātad robežkontroles punktus uz ceļiem, daļu — tā saucamās zaļās robežas apsardzības spēkus — atstātu Aizsardzības ministrijas pakļautībā, mēs šo sarežģīto