Reģistrētā bezdarba līmenis pilsētās un rajonos 1995. gadā

Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.

Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās, uzņēmējsabiedrībās un privātuzņēmumos (arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personīgajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā nav mācību iestāžu audzēkņu darbspējas vecumā, kas mācās, nepiedaloties ražošanā.

Nestrādājošie — darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.

3.3. Darba samaksa

Ņemot vērā paredzamo IKP reālo pieaugumu, sākot ar 1997.gadu, un nodarbināto skaita samazināšanos privatizācijas rezultātā un darba ražīguma pieaugumu, tiek prognozēts straujāks reālās darba samaksas pieaugums. Jāatzīmē, ka relatīvi lēts darba spēks ir viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas konkurētspējas rādītājiem.

3.4. Nodarbinātība

1993. 1994. 1995. 1996. 1997. 1998.

prognoze

Bezdarba līmenis (gada beigās),

% no ekonomiski aktīvajiem

iedzīvotājiem 5,9 6,5 6,5 7,5 8,5 9,0

Neraugoties uz ražošanas samazinājumu, Latvijā bezdarba līmenis ir relatīvi zems. Paātrinoties privatizācijas un tautsaimniecības restrukturizācijas procesam, sākotnēji sagaidāma darba vietu skaita samazināšanās, kā rezultātā 1998.gada beigās bezdarba līmenis varētu sasniegt 9,0 procentus. Tas nepārsniegtu bezdarba līmeni Ungārijā 1994.gadā (11%) un būtu daudz mazāks nekā 1994.gadā bija Polijā (16,8%) — valstīs, kurās ekonomisko reformu process sācies agrāk.

3.5. Valsts ārējais parāds

1994. 1995. 1996. 1997. 1998.

prognoze

Ārējais parāds, milj. Ls 188,5 217,62 339,9 326,9 323,5

Ārējā parāda apkalpošanas izmaksas, milj. Ls 15,3 15,34 38,03 68,7 43,4

t.sk. pamata maksājumi 6,9 4,06 19,94 48,68 25,22

procentu maksājumi 8,3 11,11 18,09 20,1 18,2

Ārējais parāds % pret IKP 9,9 9,6 13,1 11,6 10,4

Ārējā parāda apkalpošanas izmaksu dati atspoguļo ne tikai uz šo brīdi noslēgtos aizņēmuma līgumus, bet arī līgumus, ko ir paredzēts noslēgt nākotnē. Paredzams, ka ārējā parāda apjoms nepārsniegs valdības un SVF vienošanos par ārējā parāda ierobežošanu 14% apmērā no IKP.

3.6. Valsts iekšējais parāds

1996.gadā 118,88 milj. latu no valsts iekšējā parāda veido valsts īstermiņa parādzīmju realizācija, ar kurām ir paredzēts segt valsts pamatbudžeta deficītu 1996.gadā, kā arī daļu no 1994. un 1995.gada budžeta deficītiem. Šīs iekšējā parāda sastāvdaļas prognoze var mainīties atkarībā no ekonomikas attīstības, kas lielā mērā nosaka nodokļu ieņēmumus.

Pārējo valsts iekšējā parāda daļu veido valdības līdzdalība Universālās bankas un Krājbankas rehablitācijas programmās. Šo ilgtermiņa parādzīmju izpirkšana būs atkarīga no budžeta līdzekļu pietiekamības turpmākajos gados.

31.12.95. 31.12.96.

milj. Ls milj. Ls

Tiešais valsts iekšējais parāds

Valsts īstermiņa parādzīmju realizācija iekšējā tirgū

un banku kredīti 98,95 139,75

Valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa bezprocentu parādzīmes Latvijas Krājbankas kapitāla papildināšanai 7 7

Realizētās 5% iekšējā aizņēmuma obligācijas 0,13 0,13

Valdības pārņemtās parādu saistības

Valsts īstermiņa iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa parādzīmes Universālās bankas un Krājbankas rehabilitācijas programmas ietvaros 56,2 51,1

Kopā valsts iekšējais parāds 162,28 197,98

Valsts pamatbudžeta deficītu (59,4 milj. latu) ir paredzēts segt galvenokārt ar valsts īstermiņa parādzīmēm (21,79 milj. latu), komercbanku kredītiem (10 milj. latu) un aizņēmumiem no citiem budžetiem. 1996.gadā tiek plānota jauna valsts vērtspapīru emisija ārzemēs (20,21 milj. latu). Valsts pamatbudžeta deficīta segšanai 1996.gadā nav paredzēts izmantot LB kredītu.

3.7. Makroekonomisko rādītāju dinamika un struktūra

IKP prognoze salīdzināmās cenās (tūkst. Ls)

IKP prognoze faktiskās cenās (tūkst. Ls)

Valsts statistikas komitejas

preses dienests