Visplašākajā tūrisma gadatirgū Baltijas valstīs

8. starptautiskais tūrisma gadatirgus "Balttour 2001" no 16. līdz 18. februārim starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā pulcēja daudz interesentu.

Ar katru gadu šis pasākums, ko rīko starptautisko izstāžu sabiedrība "BT 1", kļūst arvien populārāks. Par to liecina arī lielais dalībnieku skaits — 540 dalībnieku no vairāk nekā 34 valstīm. Pārstāvētas visas Baltijas un Skandināvijas valstis, Krievija, Baltkrievija, arī tādas eksotiskas zemes kā Šrilanka un Taizeme. Kā izstādes atklāšanā atzīmēja Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas direktors Oļģerts Pumpa, viens no populārākajiem tūrisma veidiem Latvijā ir autobusu tūrisms. Tāpēc šeit iespējams iepazīties ar visdažādāko firmu autobusiem un arī izstrādātajiem ceļojuma maršrutiem.

Rīkotājsabiedrības "BT 1" direktors Viesturs Tīle atzīmēja, ka "Balttour" ieņem centrālo vietu tūrisma gadatirgu rīkošanā Baltijas valstīs. Priekšnoteikums tam ir vērienīgais komplekss, ko pērn papildināja jaunā halle Ķīpsalā, kas izstāžu laukuma ziņā Rīgu izvirza pirmajā vietā Baltijas valstīs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs, atklājot izstādi, teica:

— Kolēģi, draugi, domubiedri! Šodien šeit sapulcējušies visi tie, kas organizē, pārdod un izmanto jūsu biznesa pakalpojumus. Savulaik vienas no organizētājfirmām "BT 1" vēsture sākās ar "Balttour 1". Šodien jau tiek atklāta astotā. Pateicos par uzticību tūrisma biznesam "BT 1" direktoram Viesturam Tīlem un Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas prezidentam Oļģertam Pumpam. Paldies par iespēju Latvijas sabiedrībai redzēt tūrisma biznesa attīstību.

Pats būtiskākais ir tas, ka tūrisms ir tautas diplomātijas sastāvdaļa, jo veicina savstarpējo sapratni starp valstīm Eiropā un pasaulē. Tomēr vispārējās ekonomikas globalizācijas apstākļos novēlu katram tūrisma produkta pārdevējam saglabāt savu personīgo un īpatnējo. Ļoti ceru, ka Rīgas pilsēta 2001. gadā, svinot savu 800. gadadienu, Rīgas mēra Andra Ārgaļa vadībā kļūs par Rietumeiropas, Eiropas un pasaules tūrisma centru. Bet ārvalstu tūrisma firmām es gribu teikt, ka Latvija nav tikai Rīga. Par Vidzemes Šveici dēvē Gaujas Nacionālā parka teritoriju. Ja jūs gribat aizmirst ikdienas rūpes un uztraukumus, izmantojiet "Lauku ceļotāja" pakalpojumus!

Lai 2001. gadā pēc šīs izstādes dubultojas jūsu noslēgto līgumu apjoms, un lai cilvēki labprāt izmanto jūsu sniegto firmu pakalpojumus! Veiksmi jums!

No ziemeļiem līdz dienvidiem, no austrumiem līdz rietumiem

Izstāde "Balttour 2001" bija daudz aptverošāka un vērienīgāka nekā iepriekšējos gadus un sniedza plašu ieskatu tūrisma attīstībā Latvijā. Bija pārstāvētas Latvijas tūrisma firmas un aģentūras, muzeji, tūrisma objekti.

Izstādas dalībnieces Latvijas piļu un muižu asociācijas pārstāvis Garīku muižas līdzīpašnieks Gints Riekstiņš atzina, ka situācija Latvijas tūrismā ir perspektīva. Vajag aktīvi un mērķtiecīgi darboties, pašiem domāt un strādāt, tad var panākt ļoti daudz. Pirms septiņiem gadiem kopā ar Andri Vjaksu izveidojis šitake sēņu audzētavu. Pamazām vien atjaunojuši Garīku muižu, iekārtojot tajā tūrisma mītni. Tagad ir gandarījums par sasniegto, jo tūristi labprāt brauc uz Garīkām atpūsties un nobaudīt eksotiskās sēnes.

Interesentiem bija iespēja iepazīties ar tuvējo kaimiņvalstu piedāvājumu. Pleskavas apgabala ārējo sakaru un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Vadims Laptevs izteica apbrīnu par izstādes apmeklētāju lielo interesi. Viņš atzina, ka Krievijā tūrisms galvenokārt koncentrējas lielajās pilsētās — Pēterburgā un Maskavā, kā arī Melnās jūras piekrastē. Bet, piemēram, Pleskavas apgabalu, kaut arī šeit daudz interesanta, vairāk apmeklē vietējie iedzīvotāji. Latvijā situācija daudz labāka un arī nākotnes attīstības iespējas ir daudz lielākas. Viņš izteica cerību, ka Pleskavas reģiona pārstāvēšana izstādē "Balttour 2001" piesaistīs tūristus.

Izstādē Lietuvu un Igauniju pārstāvēja tūrisma aģentūras un citi ar tūrismu saistīti uzņēmumi. Igaunijas lauku tūrisma asociācijas "Eesti maatuurism" pārstāvis Georgs Juriādo atzina, ka būtisku atšķirību lauku tūrisma attīstībā Igaunijā un Latvijā nav. Situācija lauku tūrismā ir ļoti cerīga, jo tas kļūst arvien populārāks, ar katru gadu nāk klāt jaunas mājas un paaugstinās piedāvāto pakalpojumu kvalitate. Piemēram, Igaunijā tiek domāts par invalīdu tūrismu un atpūtu. Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tiek izstrādāti atbilstoši maršruti, iekārtotas vasaras atpūtas mītnes.

Lauku tūrisms ir ļoti saistošs ārzemniekiem, kas izslāpuši pēc neizpostītas un pirmatnējas dabas. G. Juriādo ir pārliecināts, ka tūrisms potenciāli varētu ieņemt nozīmīgu vietu Igaunijas vispārējās ekonomikas attīstībā.

"Destination Riga"

Izstādes "Balttour 2001" laikā 16. februārī notika Zviedrijas un Latvijas projekta "Destination Riga" tikko izveidotā interneta portāla www.rigaregion.com prezentācija. Šī projekta mērķis ir radīt modernu tūrisma informācijas sistēmu. Projekta finansējums ir 800 000 latu, no tiem 14 procentus sedz Latvijas valsts.

Kopumā sistēmā ir 127 dažādas tūrisma objektu kategorijas, pašlaik ievadīts ap 1000 objektu. Informācija pieejama gan angļu, gan latviešu valodā.

Rīgas reģiona tūrisma informācijas portāls ietver visu iespējamo reģiona tūrisma informāciju – viesnīcas, transports, biļetes, apskates objekti, pasākumi, utt. Informācija apkopota no Rīgas reģiona tūrisma informācijas centriem (TIC) – Rīgas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Siguldas, Ogres, lidostas "Rīga", Jūrmalas un Tukuma. Kā atzīmēja Rīgas reģiona Tūrisma attīstības aģentūras direktors Andris Vilciņš, informācijas vākšanā liela loma ir vietējo pašvaldību atsaucībai. Jāteic, ka tās pašas arī ir ieinteresētas informācijas brīvā pieejamībā.

Kā pastāstīja projekta koordinatore Latvijā Siguldas TIC vadītāja Agate Lūse, informācija iedalīta trīs sistēmās: pasākumu, tūrisma un viesnīcu rezervēšanas. Tūrisma informācijas sistēma korespondē ar TIC datu bāzi, pasākumu informācijas sistēma — ar pašvaldību pasākumu datu bāzi. Rezervēšanas sistēma gan ir tikai attīstības sākumposmā, bet tā tiek veidota tā, lai on-line sistēmā varētu rezervēt viesnīcas un biļetes — gan transporta, gan pasākumu. Pašlaik sistēma vēl ir attīstības stadijā, un to ir plānots pabeigt aprīlī, jo ievadīta tikai neliela datu daļa. Informācijas vākšana notiek, uzņēmējam vai pasākuma organizētājam aizpildot speciālu anketu, kurā iespējams sniegt detalizētu informāciju par sevi. Turklāt tās ievietošana portālā uzņēmumam ir par brīvu, tādējādi iespējams savākt objektīvu un vispusīgu informāciju, ļaujot potenciālajam tūristam izvēlēties tieši to pakalpojumu, ko viņš vēlas, un par tādu cenu, kādu viņš ar mieru maksāt.

"Destination Riga" ir ļoti nozīmīgs projekts, jo pirmais sniedz tik plašu tūrisma informāciju par Rīgas reģionu, ietverot sevī arī on-line rezervēšanas sistēmu. Arī pārējie reģioni varētu iegūt informāciju un iesaistīties projektā, veidojot savas informācijas sistēmas. A. Vilciņš ir pārliecināts, ka izveidotais interneta portāls popularizēs Latviju pasaulē un būs noderīgs tūristu piesaistē.

Tuvākie gadatirgi Berlīnē, Maskavā ...

Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras direktore Solvita Vēvere kopā ar kolēģiem prezentē mūsu valsts tūrisma iespējas.

— Mēs jau nereklamējam visu Latviju, bet gan tikai tūrisma iespējas Latvijā. Galvenais — lai cilvēki brauc pie mums ciemos.

— Tomēr pagājušā gadā Latviju apmeklēja mazāk tūristu, nekā mūsu cilvēki brauca uz ārzemēm. Kāpēc šāda tendence saglabājas?

— Tas, ka Latvijā mazāk iebrauc un vairāk izbrauc, liek domāt, ka citu valstu tūrisma asociācijas strādā labāk. Secinājums var būt tikai viens — daudz intensīvāk jāveicina tūrisma attīstība valstī, arī dažādi sadarbības projekti starp reģioniem un pašvaldībām. Infrastruktūra valstī ir jūtami uzlabojusies, arī atpūtas iespēju tepat Latvijā ir pietiekami. Varbūt nepietiekami informējam.

Ko mēs darām, lai mudinātu braukt ceļojumā tepat pa Latviju? Nesen izsludinājām konkursu par interesantāko tūrisma maršrutu 2001. gadā "Nedēļas nogale Latvijā". Negribam, lai atpūtas iespējas būtu tikai Rīgā vien, mēģinām iedrošināt vairāk braukt uz laukiem. Un, ja skatāmies uz iebraucējiem, kas apmeklēs Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumus, tad lielākajai daļai šo iebraucēju ir daudz draugu Latvijā. Piesaistot tikai šos draugus vien, jau būsim panākuši daudz.

— Pēdējos gados arvien vairāk veidojas tūrisma informācijas centri. Arī izstādes atklāšanā tika apbalvoti labākie — tukumnieki. Kāpēc tieši viņi?

— Labi informācijas centri ir arī Valmierā un Liepājā, bet Tukuma informācijas centrs ir piemērs ļoti labai sadarbībai starp rajonu un pilsētu. Tādējādi tiek aptverts plašāks reģions, un tūristiem iespējams saņemt jau vispusīgāku informāciju.

Jūtama laba sadarbība ar vietējām pašvaldībām. Parasti ir tā, ka viesnīca ir par sevi, kultūras nams — par sevi, informācijas centrs — vai nu par sevi, vai kaut kur pa vidu. Līdz ar to informācija līdz klientiem nemaz nenonāk. Piemēram, sadarbojoties ar Tallinu, jau saņemam informāciju par visu valsti. Pie līdzīga projekta strādājam arī mēs.

— Kā informācija tiek apstrādāta un kā tiks izmantota?

— Sadarbojamies ar tūrisma informācijas centriem. Informācija tiek savākta un apkopota. Izdodam rokasgrāmatas tūrisma aģentiem, gatavojam informācijas bukletus. Mūsu mājaslapa veidota pirms vairākiem gadiem un patlaban jau ir novecojusi. Strādājam pie valsts investīciju projekta par vienota informācijas centra izveidi. Vasaras beigās arī tūrisma nozarē būs vienota datu bāze, un ar interneta starpniecību ikviens varēs atrast visu vajadzīgo informāciju.

Patlaban "Lauku ceļotājs" internetā informē par ceļošanu laukos. Mēs gribam sniegt plašāku ieskatu par pasākumiem gan pilsētās, gan arī laukos. Gribam piedāvāt dažādus maršrutus, lai cilvēki izvēlas, vai jāt ar zirgu vai doties ceļojumā ar automašīnu. Būs iespējams iepazīties ne tikai ar muzejiem, kultūras pasākumiem, bet arī visiem pakalpojuma veidiem, nakšņošanas iespējām utt.

— Cik lielas ir valsts investīcijas?

— Valsts investīciju projektam iedalīti 75 tūkstoši latu uz diviem gadiem. Šogad plānojam aprīkot biroju ar nepieciešamo aparatūru. Salīdzinoši aģentūras gada budžets ir 198 615 latu. No tiem aptuveni 90 tūkstoši latu tiek izdoti, gatavojoties starptautiskajām izstādēm, sagatavojot informatīvo materiālu par pārvadājumiem utt. Jāatzīmē, ka viena piedalīšanās starptautiskajā tūrisma gadatirgū Londonā izmaksāja 25 tūkstošus latu. Tāpēc grūti konkurēt ar kaimiņvalstīm — Poliju, Ungāriju, Igauniju, jo ar labo gribu vien nepietiek, svarīgi, kā mēs izstādē izskatāmies. Bet tas ir atkarīgs no ieguldīto līdzekļu daudzuma. Tādas ir mūsu iespējas, un tur vēl daudz ko vajadzētu uzlabot.

— Šajā izstādē priecājāmies par igauņiem, viņi ir ļoti atraktīvi un pievilcīgi, bet mūsu novadiņi visai pieticīgi...

— Mūsu jaunais Rīgai veltītais stends neizskatījās sliktāk par igauņu stendu. Viņu mērķis — reklamēt Igauniju, novadu vēlme — iedrošināt rīdziniekus braukt uz laukiem, līdz ar to šeit bija citāda gaisotne. Man patika, ka visi novadi bija sasparojušies un ieguldījuši daudz darba. Un svarīgi, ka visi bija kopā.

Piemēram, Liepājas tūrisma informācijas centra stends veidots tā, lai to būtu viegli pārvadāt. Šoreiz viņi vairāk bija malā, nebija tik izgaismoti, bet jāatceras, ka arī viņiem piedalīšanās šajā "Balttour" izstādē izmaksāja ļoti dārgi. Bet, ja vēlies, lai tevi pamana, jābrauc uz starptautisku izstādi.

Tūristiem ar Latviju asociējas divas lietas — uz Rīgu brauc baudīt kultūru, uz laukiem — dabu. Arī par to bija padomājuši vairāki novadi, iekārtojot savus stendus.

— Nākamā izstāde būs Berlīnē.

— Jā, nākamais brauciens ir uz Berlīni, kur no 3. līdz 7. martam piedalīsimies starptautiskajā tūrisma gadatirgū. Latvija būs pārstāvēta ar diviem stendiem. Uz izstādi dosies pārstāvji no Jūrmalas domes, dažādām tūrisma firmām un viesnīcām, piemēram, "Konventa sētas", "Romas" u.c. Tā kā Rīgā rudenī notiks Eiropas kultūras mēnesis, atsevišķs stends būs veltīts Rīgai.

Marta beigās dosimies uz izstādi Maskavā, aprīļa sākumā — uz Viļņu, maijā — uz Ženēvu. Tās ir šī gada galvenās izstādes. Bet tas jau nav vienīgais, ko darām. Pašlaik izstrādājam darbības plānus nākamajiem gadiem. Ceram uz lielākiem panākumiem tūrisma attīstībā.

Ingrīda Rumbēna, "LV", Katrīna Ducmane

Izstādes atklāšanā ( no kreisās ): Rīgas mērs Andris Ārgalis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs un rīkotājsabiedrības "BT 1" direktors Viesturs Tīle; Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras direktore Solvita Vēvere

Igaunijas Lauku tūrisma asociācijas pārsāvis Georgs Juriādo; Pleskavas apgabala ārējo sakaru un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Vadims Laptevs

Foto: A.F.I.