Lēmumu paraksta Francijas premjerministrs Aristīds Brians, pēc tam šim solim pievienojas pārējās pasaules valstis.
Atceroties šo nozīmīgo datumu Latvijas valsts un diplomātijas vēsturē, LR Ārlietu ministrija šodien rīko atceres pasākumu, kurā priekšlasījumu par notikuma vēsturisko nozīmi nolasīs ārlietu ministrs Valdis Birkavs, bet pēc tam tiks godināta Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes un ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica piemiņa, noliekot ziedus viņu atdusas vietās Meža kapos.
“1920.gada novembrī Latvijas pārstāvji ārlietu ministra Z.A.Meierovica vadībā dodas uz ārzemēm, lai turpinātu cīņu par savas valsts atzīšanu un uzņemšanu Tautu Savienībā. Vislielāko labvēlību Baltijas valstīm parāda Itālija, kurai nav nekādu interešu Krievijā. Jau 1920.gada decembrī tā balso par Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā, bet tas tiek noraidīts.
1921.gada sākumā Francijā nodibinās jauna valdība ar A.Brianu priekšgalā. Šis valstsvīrs ir draudzīgi noskaņots pret Baltijas valstīm. 26.janvārī notiek rietumu sabiedroto Augstākās padomes sēde. Ar dedzīgu runu uzstājas Itālijas ārlietu ministrs grāfs Sforca: “Mums nevajadzētu būt krieviskākiem par krievu valdību, kas jau atzinusi Baltijas valstis de iure...”
Ledus beidzot ir lauzts. Augstākā padome ar visām balsīm (Francijas, Lielbritānijas, Itālijas, Beļģijas, Japānas) nolemj atzīt Latviju un Igauniju de iure. Tai pašā dienā Latvija saņem līdzīgu paziņojumu no Somijas un Polijas.”
Uldis Ģērmanis, “Latviešu tautas piedzīvojumi”