Saeimā:

2001 gada 15. februāra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

9.00 — 9.15 — Kazahstānas Republikas Mažilisa (parlamenta) priekšsēdētāja V. E. Žarmahana Tujakbaja uzruna

I. Prezidija ziņojumi

 

 

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts "Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā". (Reģ.nr. 810) (dok.nr. 2756; nr. 2756A) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā". (Reģ.nr. 811) (dok.nr. 2767; nr. 2767A) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts "Grozījums Antidempinga likumā". (Reģ.nr. 812) (dok.nr. 2768; nr. 2768A) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā". (Reģ.nr. 813) (dok.nr. 2769; nr. 2769A) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts "Likums par valsts un pašvaldību tiesisko palīdzību". (Reģ.nr. 814) (dok.nr. 2770; nr. 2770A)

Deputāts Aleksandrs Golubovs, Pāvels Maksimovs, Oļegs Tolmačovs, Jakovs Pliners, Boriss Cilevičs

6. 6. Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā". (Reģ.nr. 815) (dok.nr. 2773; nr. 2773A) Deputāts Egils Baldzēns, Osvalds Zvejsalnieks, Jānis Čevers, Leons Bojārs, Valdis Lauskis, Pēteris Salkazanovs, Oskars Grīgs, Jānis Ādamsons, Aija Barča, Arnis Kalniņš

7. 7. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". (Reģ.nr. 816) (dok.nr. 2784; nr. 2784A) Deputāte Aija Barča, Pēteris Salkazanovs, Arnis Kalniņš, Jānis Ādamsons, Viola Lāzo, Gundars Bojārs

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

8. 1. Deputātam Martijanam Bekasovam. (dok.nr. 2783)

9. 2. Deputātam Aleksandram Bartaševičam. (dok.nr. 2785)

II. Pieprasījumu komisijas atzinums

10. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Egila Baldzēna, Violas Lāzo, Osvalda Zvejsalnieka, Rišarda Labanovska, Imanta Burvja, Jāņa Čevera, Oskara Grīga, Valda Lauska, Arņa Kalniņa un Pētera Salkazanova pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim "Par pieļautajiem pārkāpumiem PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas procesā". (dok.nr. 2743; nr. 2743A)

 

III. Likumprojektu izskatīšana

11. 1. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". (Reģ.nr. 547) (3. lasījums) (dok.nr. 2772) Aizsardzības un iekšlietu komisija

12. 2. Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei". (Reģ.nr. 747) (3. lasījums) (dok.nr. 2775) Juridiskā komisija

13. 3. Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā". (Reģ.nr. 711) (3. lasījums) (dok.nr. 2779) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

14. 4. Likumprojekts "Grozījumi Radio un televīzijas likumā". (Reģ.nr. 734) (3. lasījums) (dok.nr. 2782) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

15. 5. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ugunsdrošību"". (Reģ.nr. 794) (1. lasījums) (dok.nr. 2678; nr. 2758) Aizsardzības un iekšlietu komisija

16. 6. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"". (Reģ.nr. 803) (1. lasījums) (dok.nr. 2719; nr. 2763) Juridiskā komisija

17. 7. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr. 772) (2. lasījums) (dok.nr. 2622; nr. 2764) Juridiskā komisija

18. 8. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr. 757) (2. lasījums) (dok.nr. 2596; nr. 2765) Juridiskā komisija

19. 9. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2000 "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmes noteikumiem"". (Reģ.nr. 799) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr. 2700; nr. 2776) Ārlietu komisija

20. 10. Likumprojekts "Par 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un 1992. gada 22.decembra Ženēvas Papildprotokolu par obligātu strīdu nokārtošanu attiecībā uz Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem". (Reģ.nr. 746) (1. lasījums) (dok.nr. 2551; nr. 2777) Ārlietu komisija

21. 11. Likumprojekts "Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālai struktūrai". (Reģ.nr. 781) (1. lasījums) (dok.nr. 2639; nr. 2778) Ārlietu komisija

22. 12. Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai". (Reģ.nr. 770) (2. lasījums) (dok.nr. 2620; nr. 2774) Juridiskā komisija

23. 13. Likumprojekts "Krājaizdevu sabiedrību likums". (Reģ.nr. 593) (2. lasījums) (dok.nr. 2086; nr. 2781) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs . Labrīt, godājamie kolēģi! Sākam Saeimas 15. februāra sēdi. Kā jūs zināt, mūsu valstī viesojas Kazahstānas Mažilisa priekšsēdētāja vadītā delegācija, un šodien delegācija ir ieradusies pie mums, un tādēļ mēs aicinām zālē Žarmahanu Tujakbaja kungu. (Aplausi.)

 

Ž.Tujakbajs (Kazahstānas Republikas Mažilisa priekšsēdētājs). Godātais Straumes kungs! Cienījamie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!

Atļaujiet Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa delegācijas vārdā pateikties Saeimas vadībai un personiski Straumes kungam par laipno ielūgumu apmeklēt jūsu valsti un tās brīnišķīgo galvaspilsētu Rīgu, kurai ir sena vēsture un neatkārtojams arhitektoniskais veidols. Mums ir dota brīnišķīga iespēja iepazīties ar Latvijas Saeimas daudzpusīgo radošo darbību, ar valstī notiekošajiem dinamiskajiem pārkārtojumiem un draudzīgās latviešu tautas šodienu. Izmantojot iespēju, atļaujiet nodot jums, cienījamie kolēģi, sirsnīgus sveicienus un vislabākos novēlējumus no visiem Kazahstānas Republikas parlamenta deputātiem. (Aplausi.)

Šogad aprit Kazahstānas Republikas neatkarības 10. gadadiena. Šajā īsajā laika posmā, ja lietojam vēstures mērauklu, atrisināts galvenais stratēģiskais uzdevums — radīta valsts suverenitātes nodrošināšanas un nostiprināšanas tiesiskā bāze, veikti vērienīgi tirgus un sociālekonomiskie pārkārtojumi, radīts tiesiskais pamats sabiedriskajām attiecībām, kas dinamiski attīstās, sperti aktīvi soļi, lai attīstītu savstarpēji izdevīgu sadarbību ar ārvalstīm, arī starpparlamentu sadarbību. Tiesiskās bāzes veidošanas galamērķis ir nodrošināt, lai tiktu uzcelta patiesi demokrātiska un ekonomiski attīstīta valsts, kurā pilnā mērā būtu atspoguļotas visu iedzīvotāju grupu pārstāvju intereses.

Tāpēc demokrātija un pilsonisko institūtu un brīvību attīstība jau kopš paša sākuma ir mūsu stratēģiskā izvēle, kas pacelta valsts politikas rangā. Turklāt mēs necenšamies forsēt notikumus, bet balstāmies uz mūsdienu Kazahstānas realitāti, daudznacionālās tautas tradīcijām un mentalitāti.

Pretrunu un sadursmju plosītajā bijušās PSRS telpā iekšējā stabilitāte un iecietība daudznacionālajā Kazahstānā tagad ir mūsu vislielākais sasniegums. Sadarbībā ar EDSO, citām starptautiskajām un reģionālajām organizācijām tiek veikts mērķtiecīgs darbs, lai Kazahstānā veidotu pilsonisku sabiedrību, šai nolūkā nostiprinot politisko partiju un organizāciju nozīmi, palielinot ikvienas personas, tai skaitā sieviešu, lomu valsts politiskajā, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē, nodrošinot patiesu tiesas varas neatkarību, bezkompromisa cīņu ar korupciju, attīstot neatkarīgas masu saziņas līdzekļus un nevalstiskās organizācijas.

Izraudzījušies šādu pieeju, mēs virzāmies un esam apņēmušies arī turpmāk virzīties uz priekšu pa ceļu, kura mērķis ir konsekventi pilnveidot demokrātiskos institūtus, ieaudzināt republikas pilsoņiem pašcieņas jūtas un visai mūsu sabiedrībai — augstu politisko kultūru.

Mums ir divpalātu parlaments. Tas sastāv no Senāta un Mažilisa, kur ir attiecīgi 39 un 77 deputāti. Mažilisa deputātu lielāko daļu ievēlē viena mandāta teritoriālajos apgabalos, bet pārējos — pēc partiju sarakstiem atbilstoši proporcionālās pārstāvības sistēmai. Politiskās partijas, kas ieguvušas ne mazāk par 7 procentiem to vēlētāju balsu, kuri piedalījušies vēlēšanās, sadala deputātu mandātus. Ietekmīgākās un autoritatīvākās politiskās partijas ir ieguvušas pārstāvību parlamentā — Mažilisā. Partijas struktūras pārstāvošu deputātu piedalīšanās palātas darbā ievērojami paplašinājusi politisko uzskatu, pozīciju un viedokļu spektru, bet tas gala iznākumā ļāvis ievērojami paaugstināt pieņemamo tiesību aktu kvalitāti. Šobrīd Mažilisā izskatīšanas procesā ir aptuveni 60 likumprojekti. Aktuālākie no tiem ir jaunā nodokļu kodeksa projekts, likumprojekti par naudas legalizāciju, par valsts aizsardzību un investīciju atbalstīšanu.

Tomēr mums šajā virzienā vēl veicams milzīgs darba apjoms. Tieši tāpēc mums ir svarīga pieredze, ko ir uzkrājušas citas valstis, kurās ir attīstīta demokrātija un izkoptas parlamentārās tradīcijas. Šajā aspektā mūs ļoti interesē pieredze, ko ieguvusi Latvijas Republikas Saeima, kurai ir nozīmīgi panākumi valsts likumdošanas pilnveidošanā, īpaši saistībā ar paredzamo integrāciju Eiropas Savienībā. Šai sakarā gribētos atzīmēt, ka Kazahstāna apsveic Latvijas aktīvo un pārdomāto politiku starptautiskajā arēnā. Turklāt ir liels prieks atzīmēt, ka abu valstu nostāja galvenajos starptautiskajos jautājumos saskan.

Kazahstāna atbalsta Latvijas centienus iestāties Eiropas Savienībā, kas, ņemot vērā mūsu divpusējo attiecību lielo dinamismu, var kļūt par papildu faktoru, kas sekmē Kazahstānas integrāciju Eiropas un pasaules sabiedrībā, kā arī tiešu piekļūšanu Eiropas kopējam tirgum. Kazahstāna arī izprot jūsu valsts orientāciju uz iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē, kas, ja tiktu saglabātas konstruktīvas attiecības ar kaimiņvalstīm, kļūtu par Latvijas valsts drošības un tālākas ekonomiskās attīstības papildu garantiju.

Tādējādi Latvijas augstā autoritāte ārpolitiskajā sfērā ļauj jūsu valsti uzskatīt par vienu no ietekmīgākajām reģionālās, bet drīzā nākotnē arī visas Eiropas politikas dalībniecēm. Savukārt Kazahstāna, kurai ir nozīmīgs ekonomiskais potenciāls, ieņem noteicošu stāvokli Centrālajā Āzijā. Uzskatām, ka uz kopīgiem mērķiem un vērtībām pamatotā divpusējā sadarbība kļūs par svarīgu faktoru jaunu, savstarpēji izdevīgu sakaru nodibināšanā starp mūsu valstīm. Turklāt mūsu valstis vieno centieni panākt tālāku sabiedrības demokratizāciju, izveidot tirgus ekonomiku un nodrošināt evolucionāru integrāciju pasaules ekonomiskajā telpā.

Ņemot vērā, ka Latvija pašreiz ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidējošā valsts, ierosinām izskatīt iespēju aktīvāk iesaistīt Kazahstānu šīs autoritatīvās organizācijas darbībā. Piemēram, ir plānots šā gada aprīlī EPPA virsvadībā rīkot Rīgā starptautisku konferenci "Mazo tautu valodas XXI gadsimtā".

Kazahstānā dzīvo aptuveni simt lielu un mazu etnosu pārstāvji, tāpēc tās parlamentārieši būs pateicīgi par iespēju piedalīties šajā pasākumā, lai apgūtu pieredzi, kas uzkrāta par šīm problēmām, un arī dalītos savā pieredzē.

Kazahstānas attiecības ar Baltijas valstīm pašreizējā posmā lielā mērā ir orientētas uz divpusējo sakaru paplašināšanu ekonomikas sfērā. Turklāt divas trešdaļas no Kazahstānas un Baltijas valstu preču apgrozījuma kopapjoma veido apgrozījums ar Latviju (68%). Abu valstu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības attīstību veicina mūsu valstīs radītais labvēlīgais investīciju klimats. Piemēram, Kazahstānas ekonomikā jau ieguldīti vairāk nekā 10 miljardi ASV dolāru; ilgtermiņa investīciju portfelī ir pāri par 60 miljardiem ASV dolāru. Šeit gribētos atzīmēt, ka Kazahstānas ekonomika patlaban ieiet aktīvas izaugsmes fāzē. Par to liecina pēdējo gadu rādītāji. Piemēram, IKP pieaugums 2000.gadā sasniedza 9,6%, rūpnieciskā ražošana paplašinājās par 14,6%, investīciju apjoms pamatkapitālā palielinājās par 29%, ārējās tirdzniecības apgrozījums — par 35% (tai skaitā eksports — par 48%, imports — par 20%), bet tirdzniecības bilances pozitīvais saldo veidoja 1,6 miljardus ASV dolāru. Pagājušajā gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu piešķirt Kazahstānai tirgus ekonomikas valsts statusu, līdz ar to ir likvidētas visas barjeras savstarpēji izdevīgai tirdzniecībai ar Eiropas valstīm.

Mūsuprāt, par visnotaļ perspektīvu abu valstu sadarbības jomu var kļūt tranzīta un transporta sfēra. Kazahstāna un Latvija var efektīvi izmantot savu ģeoekonomisko stāvokli, kas tām ir kā "tiltam", kurš ar transporta un komunikāciju artērijām savieno Ziemeļeiropas valstis ar Dienvidu, Austrumu un Dienvidaustrumu Āziju. Turklāt Centrālās Āzijas reģiona valstu ekonomiskās attīstības līmenis ir tieši atkarīgs no šo valstu kopējās transporta infrastruktūras attīstības pakāpes un to integrācijas pasaules saimniecisko sakaru sistēmā.

Tāpēc mēs iestājamies par jau esošo Centrālās Āzijas tranzīta sistēmu aktīvu pilnveidošanu un jaunu formu meklēšanu sadarbībai ar citām valstīm. Mūsu valstij, kam ir bagāti minerālu resursi, bet nav pieejas jūrai, un reģionam kopumā ir vajadzīgi droši, daudzveidīgi ceļi uz pasaules tirgu. Tas ir mūsu suverenitātes, neatkarības nodrošināšanas un nostiprināšanas noteicošais jautājums.

Kazahstānā ar lielu interesi seko arī pārkārtojumiem, ko Latvijas valdība sekmīgi veic rūpniecībā, lauksaimniecībā, transportā, muitas un nodokļu politikā. Praktisku interesi rada Latvijas pieredze tādās jomās kā atbalsta fondu un uzņēmējdarbībai labvēlīga režīma veidošana, reformas banku sektorā, valsts īpašuma objektu privatizācija. Latvijas uzkrātā attīstības pieredze ir uzskatāma ilustrācija plānveidīgam un pārdomātam darbam, kas tiek veikts, lai nokārtotu sabiedriski politisko un sociālekonomisko dzīvi, kas ļāvis sasniegt augstus dzīves līmeņa un tās organizācijas rādītājus. Tāpēc Kazahstānā Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā vērtē kā atzinības apliecinājumu tās lielajiem sasniegumiem brīvās ekonomikas attīstībā. Ceram, ka Latvijas puse atbalstīs Kazahstānas Republiku jautājumā par iestāšanos šajā starptautiskajā organizācijā.

Plašajai un konstruktīvajai Kazahstānas un Latvijas sadarbībai arī turpmāk ir jāatbilst mūsu valstu interesēm un jābalstās uz divpusējiem tiesiskiem dokumentiem. Tāpēc arvien svarīgāk ir tālāk paplašināt Kazahstānas un Latvijas attiecību līgumiski tiesisko bāzi. Domājams, ir nepieciešams, piemēram, jau tuvākajā nākotnē noslēgt divpusēju nolīgumu par investīciju aizsardzību, konvenciju par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, kā arī parakstīt dokumentus par sadarbību humanitārajā sfērā. Ceru, ka Latvijas parlamentārieši šajā jautājumā sniegs nepieciešamo atbalstu.

Ņemot vērā likumdošanas institūciju lielo ietekmi uz abu valstu ekonomisko un politisko lēmumu pieņemšanu, ilglaicīgu attiecību nodibināšanai starp Kazahstānas parlamentu un Latvijas Saeimu jākļūst par Kazahstānas un Latvijas partnerības neatņemamu elementu. Mūsu savstarpējās attiecībās īpaši svarīgi ir darba kontakti pastāvīgo komiteju, politisko frakciju, deputātu grupu un pat parlamentu darbinieku līmenī. Mums ir patīkami zināt, ka Latvijas Saeimā darbojas sadarbībai ar Kazahstānas Republiku izveidota deputātu grupa, kura neapšaubāmi pozitīvi ietekmēs Kazahstānas un Latvijas attiecību attīstību. Kazahstānas parlamentā Mažilisā šai nolūkā 2000.gada martā tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Latvijas Republikas parlamentāriešiem, kuras sastāvā ir visu mūsu palātas profilkomiteju locekļi. Izmantojot gadījumu un starpparlamentu attiecību tālākas attīstības nolūkā es personiski savā un Kazahstānas Republikas vadības vārdā uzaicinu Straumes kungu un cienījamos Saeimas deputātus jums izdevīgā laikā apmeklēt Kazahstānu. (Aplausi.).

Nobeidzot savu runu, gribu vēlreiz atzīmēt, ka Kazahstāna, tāpat kā neatkarīgā Latvija, XXI gadsimtu uzsāk atjaunota un būdama pārliecināta par savas valsts nākotni. Iepriekšējiem desmit mūsu neatkarīgās attīstības gadiem ir paliekoša nozīme mūsu valsts vēsturē un nākotnē. Mūsu tautas enerģija un griba ir ļāvušas, neraugoties uz visām grūtībām, ielikt un nostiprināt pamatus valsts suverenitātei un neatkarīgai attīstībai jaunajā gadsimtā.

Runas nobeigumā gribētos vēlreiz pateikties Latvijas Saeimai un visai Latvijas tautai par sirsnīgo uzņemšanu jūsu viesmīlīgajā zemē un šīs vizītes organizācijas augsto līmeni.

Novēlu laimi un uzplaukumu visai Latvijas tautai.

Pateicos par uzmanību! (Aplausi.)

 

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi! Turpinām mūsu šīsdienas sēdes darbu. Vispirms Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Antidempinga likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Golubava, Maksimova, Tolmačova, Plinera un Cileviča iesniegto likumprojektu "Likums par valsts un pašvaldību tiesisko palīdzību" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt Sokolovskis Juris.

J.Sokolovskis (PCTLV). Cienījamie kolēģi! Stādīsimies sev priekšā bezprecedenta ainu, kad, no vienas puses, darbojas pieredzējis advokāts, bet no otras — stresā iegrimuši, ar sliktu dzirdi pensionāri. Domāju, ka nav jāzīlē par to, kas šinī procesā vinnēs. Te atbilde ir skaidra.

Cienījamie kolēģi! Mēs aicinām pievērst uzmanību mūsu projektam par valsts un pašvaldību tiesisku palīdzību. Likumprojekts nosaka kārtību tiesiskās palīdzības sniegšanā Latvijas iedzīvotājiem, kuriem viņu materiālais stāvoklis, valsts valodas prasmes līmenis vai zināšanu līmenis tiesiskos jautājumos apgrūtina aizstāvēt savas likumīgās tiesības. Likumprojekts paredz sekojošus tiesiskās palīdzības veidus: juridiskā konsultācija, juridisko dokumentu sagatavošana, tulka palīdzība, pārstāvniecība administratīvajā procesā vai civilprocesā. Starp citu, šāds likums jau sekmīgi darbojas Lietuvā.

Cienījamie deputāti! Atcerēsimies, ka tiesiska valsts raksturojas ne ar deklarēto tiesību normu daudzumu, bet gan ar šo normu realizāciju dzīvē. Ja jūs esat par šādu tiesisku normu realizāciju mūsu valsts dzīvē, balsojiet par mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Pret vēlas izteikties deputāts Jānis Lagzdiņš. (Starpsauciens: "Nevajag!")

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Visam tam, ko teica un uzsvēra kolēģis Sokolovskis, varētu piekrist. Un šī problēma, par ko runāja kolēģis, neapšaubāmi, ir jārisina, un valsts pienākums ir to risināt. Es gribētu jūs informēt par to, ka, sagatavojot trešajam lasījumam likumprojektu, kas reglamentēs administratīvo procesu mūsu valstī, apakškomisija, kas sagatavo šo projektu pēc pazīstamā jurista Egila Levita priekšlikuma, ir iekļāvusi likumprojektā trešajam lasījumam īpašu nodaļu, kas faktiski reglamentē noteikumus par kārtību, kādā iedzīvotāji var saņemt uzziņu no valsts institūcijām, no valsts amatpersonām par savām tiesībām. Un šīs normas, kas no jauna tiks iekļautas attiecīgajā likumprojektā, reglamentēs tos jautājumus, par ko runāja Sokolovska kungs.

Tādēļ es aicinātu šo projektu nenoraidīt, bet tad, kad apspriešanā būs sagatavotais projekts — Administratīvo procesu likums trešajam lasījumam — par šo problēmu debatēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu Golubova, Maksimova, Tolmačova, Plinera un Cileviča iesniegtā likumprojekta "Likums par valsts un pašvaldību tiesisko palīdzību nodošanu komisijām". Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 33, atturas — 24. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Zvejsalnieka, Čevera, Leona Bojāra, Lauska un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Gaigals Jānis. Lūdzu, Gaigala kungs!

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Es nezinu, vai Jānis ir priekšlikuma autors, un īstenībā es neesmu pret priekšlikumu kā tādu finansēt kristīgās skolas un paredzēt valsts finansējumu kristīgajām skolām. Es esmu principiāli pret formu, kādā šis priekšlikums ir iesniegts. Godīgi sakot, kolēģi jau zina, ka es vienmēr atbalstu profesionālus priekšlikumus un nedalu, vai tie nāk no pozīcijas vai no opozīcijas. Bet šinī gadījumā vienkārši cienījamie priekšlikuma autori ir aizmirsuši vienkāršu lietu, ka šī norma jau esošajā Izglītības likuma redakcijā ir paredzēta un ka pagājušās vasaras sākumā cienījamie kolēģi, šī priekšlikuma iesniedzēji, draudzīgi nobalsoja tieši par šo redakciju.

Atgādināšu, ka pašlaik esošā Izglītības likuma redakcija paredz, ka privātās izglītības iestādes finansē dibinātāji, un savukārt valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo". Ja kādam īsti nav skaidrs, kas ir privātās skolas, tad jāizlasa 1. pants, punkts deviņpadsmitais, kur ir precīzi definēts, ka privātā izglītības iestāde ir jebkura juridiskās vai fiziskās personas dibināta izglītības iestāde. Tajā skaitā arī kristīgās skolas. Šī norma ir jau spēkā no paša sākuma Izglītības likumā, un tieši uz šīs normas pamata virkne kristīgo skolu saņem finansējumu jau labu laiku. Un tā ir gan Liepājas Katoļu pamatskola, gan Rīgas Katoļu ģimnāzija, gan Talsu Kristīgā skola, gan Stendes Kristīgā pamatskola un vēl vairākas skolas. Un problēma nebija vis tajā, ka finansē vai nefinansē šīs skolas, problēma bija tas, ka finansējuma apjoms ir absolūti nepietiekams šīm skolām. Daudz mazāks, nekā tas ir valsts vai pašvaldību skolām, un arī finansējuma apjoms uz vienu izglītojamo pilnīgi atšķīrās. Tieši tāpēc pagājušās vasaras sākumā mūsu priekšlikumā bija minēts, ka ir jābūt Ministru kabineta izstrādātiem normatīviem uz vienu izglītojamo, un ne tikai algām, bet arī uz mācību procesu un uz eksplutācijas izdevumu nodrošinājumu. Un šie priekšlikumi tika iestrādāti Izglītības likumā. Izglītības likuma šī norma stājas spēkā 2001. gada 1. septembrī, un šiem noteikumiem ir jābūt. Cik es zinu, ir paredzēts izstrādāt tuvākajā laikā Ministru kabineta noteikumus. Pirmkārt, tas ir minimums tātad uz vienu izglītojamo attiecīgajā programmā, un otrs ir finansējuma kārtība privātajām mācību iestādēm, kas nosacīs tieši izpildkārtību šajā jautājumā.

Es, protams, nezinu, kāda ir īstā motivācija šo priekšlikumu autoriem, iesniedzot priekšlikumu gadu pēc tā pieņemšanas spēkā šeit parlamentā un mēnesi pirms pašvaldību vēlēšanām, bet man tomēr ir tādas aizdomas, ka neviens ciemos īpaši neaicinās par šāda te priekšlikuma izteikšanu.

Aicinu tātad nenodot komisijām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka priekšlikums, ja tas būtu spēkā, sarežģītu šīs te normas realizāciju dzīvē, jo nauda budžetā ir paredzēta attiecīgi dotācijām skolotāju algām, nevis valsts finansējumā, un būtu jāmaina Budžeta likums, lai varētu šo te normu iedzīvināt no 1. septembra, kā tas ir paredzēts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Baldzēna kungs, jūs vēlaties izteikties par? (No zāles deputāts Baldzēns: "Protams!") Lūdzu, vārds deputātam Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek, godājamie Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi! Man bija patiess prieks no šīs Saeimas tribīnes dzirdēt, ka bijušais izglītības ministrs Jānis Gaigals nav pret šo mūsu priekšlikumu, bet viņam vienīgi nepatīk veids, kā tas ir noformēts. Mēs, sociāldemokrāti, godīgi atzīstamies, ka mēs esam gatavi kopā ar Gaigala kungu vēlreiz, ja Saeima pašreiz noraidīs, noformēt tādā veidā, tādā formā, kādā tas būtu arī Gaigala kungam pieņemams, jo mums ir svarīga šī būtība, par kuru runāja mūsu bijušais izglītības ministrs, nevis, teiksim, šī forma. Un es domāju, ja problēmas risinājums tiks gūts arī ar "Latvijas ceļa" atbalstu, mums nebūs ne mazāko iebildumu.

Bet tagad varbūt mazliet par pašu problēmu, jo arī man tika uzdots jautājums, kāpēc tagad. Un arī tagad, jūs redzat, pavisam drīz no valdības partijām, no visām valdības partijām dažādos veidos būs dažādi likumi par īrnieku tiesisko aizsardzību, tā ka mēs varētu mazliet arī paskatīties uz lietas būtību.

Pirmais. Pavisam nesen visām reliģiskajām organizācijām, tajā skaitā kristīgajām konfesijām, Saeima uzlika pietiekami smagu nekustamā īpašuma nodokli, un es gribētu vēlreiz godīgi uzsvērt, ka arī kristīgajām skolām ar akreditētām pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmām valsts valodā. Arī svētdienas skolām. Mēs to vairākkārt esam uzsvēruši tad, kad mēs pieņēmām šo nekustamā īpašuma nodokli un bijām tam pret. Protams, gan kristīgās konfesijas var izdarīt kādus aplinkus gājienus, lai atrisinātu šo problēmu, tas ir sekojošais: viņiem šajās kristīgajās skolās noteikti ir jānotur tātad personāla apmācības, kaut kādas nodarbības, tad viņi var pretendēt, cerēt un runāt par to, ka tādā gadījumā tas netiktu aplikts ar šo nekustamā īpašuma nodokli. Bet kāpēc mums vajag tādu, nu, teiksim, māžošanos uzspiest kristīgajām un citām konfesijām, lai viņi varētu pretendēt uz šo nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ko jūs zināt, ka baznīcas ienākumus veido iedzīvotāju ziedojumi, un iedzīvotāju materiālais stāvoklis nav īpaši labs, un īstenībā daudzās Latvijas vietās tas pazeminās. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc virkne kristīgo skolu tuvojas tādai situācijai, ka draud to slēgšana. Tai skaitā Rīgas Katoļu ģimnāzija. Praktiski mēs vairākkārt, gan sarunā ar kardinālu Pujata kungu, gan ar citiem augstiem garīdzniekiem, esam nonākuši pie secinājuma, ka septembrī vai vēlākais 1.janvārī šīs skolas tiks slēgtas, ja nebūs šis līdzfinansējums. Vienalga, cik, vai 50%, 75% vai vairāk, bet jābūt ir šim līdzfinansējumam. Pretējā gadījumā šīs skolas tiks slēgtas. Zinot, cik lēni viss iet uz priekšu mūsu parlamentā ar labiem un nopietniem priekšlikumiem, mēs jau tagad, uzzinājuši šo lietu, esam virzījušies uz Saeimu un saprotam, ka jāsēj ir mūsu deputātu apziņā šī problēma, lai to varētu tomēr kādreiz arī par labu vērst.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ir tas: ja mēs uzmanīgi paskatāmies uz Eiropas Savienību, uz kuru "Latvijas ceļš" un visas pārējās valdības partijas ar straujiem soļiem traucas, tad mēs redzam, ka šeit skolotāju algas kristīgo konfesiju skolās apmaksā valsts un piedalās arī šo skolu līdzfinansējumā. Kāpēc mēs esam piedāvājuši šādu pašreiz redakciju, par kuru var strīdēties, un kāpēc mēs negribam skart likumu par valsts budžetu šim gadam, bet runājam tikai par 2002.gada 1.janvāri? Lai būtu valdības partijām vieglāk tam pievienoties.

Bet, kolēģi, es gribētu šeit atgādināt vienu. Kā tad veidojās šīs skolas? Un es gribētu šeit nolasīt Izglītības ministrijas 1991.gada 14.novembra vienu dokumentu, kuru parakstījis "Latvijas ceļa" biedrs Andris Piebalgs. Un attiecīgi valsts puse un arī Izglītības un zinātnes ministrija ir uzņēmusies zināmas saistības par šo skolu veidošanu. Tātad: "Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta ideju par katoļu skolas izveidošanu. Atkarībā no tā, kāds būs skolas statuss, skolas finansēšana no valsts budžeta var būt 80% vai 100% apmērā." Kolēģi, mūsu ministri, mūsu Ministru kabinets un Godmaņa kungs to var apliecināt, viņš arī ir "Latvijas ceļa" biedrs, ir šīs saistības savulaik uzņēmušies, un man arī personīgā sarunā nav Godmaņa kungs to noliedzis. Es domāju, ka mums ir jāsaprot, ka mēs nevaram pēc šo skolu atvēršanas vienpusējā kārtā šīs saistības mainīt. Es gribētu tikai uzsvērt vēl vienu lietu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs, jūs esat savu laiku izmantojis.

E.Baldzēns . Vai varētu lūgt minūti? Nevar minūti, ja?

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsojam, vai deputātam Baldzēnam dot vēl minūti? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam!

E.Baldzēns . Paldies! Mēs šo jautājumu izskatīsim pie cita jautājuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Jau aizgāja? (Starpsauciens: "Nē, nē!") Mēs balsojam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par papildu laika vienas minūtes piešķiršanu deputātam Baldzēnam. Lūdzu balsošanas režīmu! Ir. Nav neviens balsojis. Tātad... Baldzēna kungs. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 7, atturas — 21. Lūdzu, vēl jums minūte.

E.Baldzēns . Paldies! Godājamie kolēģi, tas ir patiess prieks. Es gribētu šeit pateikt situāciju, kāda pašreiz ir, piemēram, Rīgas Katoļu ģimnāzijā. Tātad valsts dotācija ir 9,4% no kopējām izmaksām. Tajā skaitā ģimnāzija sociālā nodokļa veidā valstij iedod atpakaļ divreiz lielākus naudas līdzekļus nekā saņem dotācijā, un konkrēti, valsts dotācija, piemēram, 1998.gadā bija 8065 lati, tas ir, 9,4% no kopējām izmaksām. Tajā pašā laikā baznīcai Rīgas Metropolijas kūrijas līdzekļiem ir jāiztērē 39,6%, tas ir, 34 122 lati. Un konkrēti pedagoģiskajam personālam ir iztērēti 15 670 latu un attiecīgi sociālā nodokļa iemaksai vispār strādājošiem, tajā skaitā pedagogiem, 18 650 latu. Tā kā, kolēģi, jūs redzat šo situāciju, ka no 80% līdz 100% mēs esam šo atbalstu samazinājuši līdz 9,4%. Tieši tāpēc es domāju, ka mums būtu nepieciešams nekavējoties iejaukties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs! Balsojam par deputātu grupas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 5, atturas — 51. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Salkazanova, Kalniņa, Ādamsona, Lāzo un Gundara Bojāra iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Baldzēns. Lūdzu! Jūs runāsiet par, es saprotu.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Es šeit gribētu uzsvērt sekojošo, ka ne jau kāda cita iemesla dēļ mēs šeit trešo reizi šajā sesijā nākam ar dažādiem Pensiju likuma grozījumiem. Šinī gadījumā mēs ļoti vērīgi ieklausījāmies mūsu valsts Ministru prezidenta teiktajā, ko ir publicējušas arī ziņu aģentūras, tajā skaitā arī LETA ziņas, kur mūsu Ministru prezidents lielā mērā ir nācis pretim vairākām sociāldemokrātu un citu opozīcijas partiju ierosinātām Pensiju likuma grozījumu normām. Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā, ņemot vērā Ministru prezidenta nostāju, Andra Bērziņa nostāju, mums vajadzētu ļoti rūpīgi izsvērt, vai ir nepieciešams kārtējo reizi noraidīt opozīcijas labas gribas priekšlikumus.

Es šeit gribētu uzsvērt, ko tad ir mūsu Ministru prezidents apliecinājis pēc tam, kad mēs, sociāldemokrāti, divas reizes iesniedzām šos Pensiju likuma grozījumus, kur mēs runājām par šīm tēmām. Tātad Andris Bērziņš uzsver, ka Latvijas ekonomika beidzot ir sasniegusi situāciju, kad inflācijas praktiski vairs nav, un jāmeklē ir citas formulas pensiju indeksācijā.

Ministru prezidents atbalsta sociāldemokrātu ierosināto šīs pensijas apmēru indeksāciju, ņemot par pamatu arī vidējo darba algu, kā tas bija līdz iepriekšējiem Pensiju likuma grozījumiem, ko veica tātad Ministru prezidenta Andra Šķēles valdība. Kolēģi, tagad es domāju, ka šis jautājums ir pietiekami nopietns, jo mēs ļoti labi zinām, cik nelielas ir šīs kompensācijas par dzīves dārdzību pensionāriem — 18 un 19 santīmi. Un nevaram mēs vairs kompensēt tikai inflāciju, bet ir jākompensē tas, kas ir saistīts ar vidējās darba algas kāpumu, jo sociālo apdrošināšanas iemaksu pieaugums ir saistīts arī ar sociālā budžeta līdzekļu pieaugumu. Kolēģi, es pilnīgi esmu pārliecināts, ka šinī gadījumā valdības partijām būtu viss pamats atbalstīt arī sociāldemokrātu priekšlikumus, jo mēs skaram tās sadaļas, kuras par pareizām ir atzinis arī jūsu politiskais līderis Andris Bērziņš.

Kolēģi, es gribētu vēl šeit uzsvērt to, ka mēs esam arī šajā sesijā vairākkārt uzstājušies par to un arī balsojuši, lai tiktu atcelts jautājums par ierobežojumu, tātad lai tiktu atcelti ierobežojumi strādājošiem pensionāriem. Un arī šajā ziņā mūsu Ministru prezidents ir par šo lietu izteicies pietiekami skaidri. Lai nebūtu nekādu domstarpību ar valdības partijām, mēs esam iesnieguši sekojošo, ka šīs likumu grozījumu normas varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī. Bet mēs ar prieku atbalstīsim jebkuru valdības partiju iniciatīvu, kas būs gatava šīs normas atjaunot spēkā, piemēram, ar 1.jūliju vai kad jūs uzskatīsiet par iespējamu ātrāk. Tā ka šeit domstarpību nav, bet mēs apzināti neskārām likumu "Par valsts budžetu", lai jums nebūtu problēmas atbalstīt mūsu priekšlikumu un arī Ministru prezidenta Andra Bērziņa nostāju.

Kolēģi! Es vēl šeit gribētu arī uzsvērt to, ko ir atzinis tātad Ministru prezidents Andris Bērziņš, kas dod iespēju mums šo likumprojektu iesniegt, ka šā gada vidū var sagaidīt sociālā budžeta deficīta segšanos, un praktiski mums pie šī darba ir jāķeras klāt. Varbūt to mākslīgi nesasteidzot, bet tā, lai jau vasaras vidū vai vēlākais jaunā gadā mēs varētu šīs visas lietas sakārtot.

Es gribētu uzsvērt to, ka mums jāskata ne tikai šie jautājumi, kas ietverti valdības deklarācijā par strādājošajiem pensionāriem, ne tikai jautājumi par indeksāciju, tajā skaitā saistībā ar vidējās algas kāpumu, bet arī jautājums par daudziem jaunajiem pensionāriem, kuri pašreiz pēc aiziešanas pensijā ar 30 un 40 gadu stāžu saņem tikai 30 latu pensijas. Un tādi ir vairāk nekā 34% pašreiz no jaunajiem pensionāriem. Arī šis jautājums tomēr būs mums, Saeimai un Ministru kabinetam, jārisina. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Burvja kungs, jūs vēlaties izteikties pret? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Burvim!

I.Burvis (LSDSP). Man ir lūgums sēdes vadītājam — mēģināt tomēr ievest kārtību plenārsēdes zālē, jo valdošās koalīcijas pārstāvji tik karsti debatē Baldzēna kunga runas laikā acīmredzot tieši par to, par ko runā Baldzēna kungs, ka es viņu slikti dzirdēju. Paldies! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Viņš jau tā bļāva, ka...")

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, kolēģi, ņemiet vērā sava kolēģa ieteikumu un izbeigsim diskusiju. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu grupas iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 1, atturas — 56. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Dienas kārtības nākamā sadaļa "Prezidija ziņojumi" par atvaļinājuma piešķiršanu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Martijana Bekasova iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu 15.februārī . Par cik tas ir Saeimas lēmuma projekts, tad par lēmuma projektu var izteikties viens par, viens — pret. Pieteicies izteikties ir deputāts Juris Dobelis. Pret. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! It kā jau pierasts balsojums. Kas nu tur sevišķs, lai jau ņem to atvaļinājumu. Ja runājam par vispārējo koleģialitāti, varētu teikt — jā, jo, protams, es nosodu tādus Saeimas deputātus, kas skraida riņķī uz dažādiem saietiem un atļaujas neglīti izrunāties par citiem Saeimas deputātiem. Ja tādi ir, tad tie ir sīki, gļēvi un nicināmi elementi.

Bet tagad sīkāk par šodienas balsojumu. Tas faktiski būs atbalsts tiem, kas šobrīd Maskavā tēlo Latvijas oficiālus pārstāvjus. Tā viņus reklamē arī Krievijas varas iestādes. It kā uzlabošot Latvijas — Krievijas attiecības. Nu tad es jums varu nodiktēt pēdējo Krievijas prasību, kas izskanēja šorīt. Latvija speršot soli pretī Krievijai, ja pieņemšot minoritāšu konvenciju, mīkstināšot tātad latviešu valodas zināšanu prasības un došot vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. Lūk, ko panāca šī tā saucamā delegācija. Tātad jautājums, vai tik nav runājuši par kaut ko citu. Vai nav runājuši par tranzītiem, naftām, gāzēm, vai nav kopīgi apraudājuši augumā garāka krievu asinssuņa Pētera I pieminekļa likteni. Viens jau te Rīgā sāka liet krokodila asaras. Varbūt turpina liet tās Maskavā. Kā tad šitā — tādu lielu latviešu draugu aiztransportēs prom no Latvijas. Vēl ir Latvijā tādi, es teikšu — "īpaši attīstīti" elementi, kas gribēja šo pieminekli šeit paturēt. Gods un slava Rīgas domei, kas saņēmās un aiztransportēs to tur, kur tam ir vieta. Tātad jautājums — kādas ziņas tad par Latviju tur sniedz? Nesenajā oficiālajā Saeimas deputātu vizītē Maskavā bija tāds Ordžanikidze. Tas nav tas Ordžanikidze, kurš nošāvās pēc sarunām ar Staļinu, tas nav arī tas Ordžanikidze, kuram it kā esot iešāvuši vēderā pavisam nesen. Tas ir trešais Ordžanikidze. Bet tas jau nav labāks. Un viņš parādīja īsti atzīstamu nezināšanu par Latviju un par latviešiem. Un lasīja vienu muļķīgu lekciju mūsu pārstāvjiem Maskavā. Arī nesenajā lidojumā no kalniem Austrijā Putina kungs pa ceļam uzaicināja triju valstu prezidentus. Arī izrādīja ne sevišķi labas zināšanas par to, kas ir Latvija, vai viņš vispār zina, kur Latvija atrodas, jāuzprasa tad ir viņam. Lūk, un šādas delegācijas tā saucamās tur brauc un sniedz kaut kādas apšaubāmas informācijas. Pie tam jau ir aizbraukuši tur, jau gari un plaši izrunājušies, un tagad, lūk, dosim viņiem oficiālas tiesības, dosim viņiem iespēju izmantot it kā to atvaļinājumu, kas viņiem pienākas. Jā, protams, katram deputātam ir kaut kāda veida problēmas šad un tad jārisina un viņam ir vajadzīgs šāds atvaļinājums. Taču šādā veidā izmantot oficiāli Saeimas balsojumu it kā par atvaļinājuma piešķiršanu... Tajā pašā laikā, es teikšu, tā ne sevišķi skaisti rīkoties Maskavā, sniegt dezinformāciju par mūsu valsti, nepietiek jau, ka braukā ārpus Latvijas uz citām debespusēm. Tā ka neņemiet ļaunā, šis tomēr ir politisks balsojums. Un, ja jau bija tik liela vēlēšanās runāt kaut ko par Latviju un par Saeimu, tad bija iespēja runāt par to Ārlietu komisijā, bija iespēja par to runāt galu galā vispirms šeit — Saeimā. Neņemiet ļaunā, es balsošu pret un aicinu to darīt tiem kolēģiem, kas neatbalsta šāda veida izrādīšanos Maskavā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Par vēlas izteikties deputāts Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šī runa man atgādina vecu sievu saietu, kur sēž vecas sievas un skatās uz jaunām meitām. Un tās vecās saka: "Ai, cik viņas ir sliktas un neglītas, un ko viņas atļaujas darīt!" Bet patiešām, viņas jau arī reizēm neviens neaicina uz dejām. Un šinī gadījumā tā ir diemžēl cienījamā Dobeļa kunga runa. Nu neaicina, jā, jūs laikam uz Maskavu, un, ja reizēm uzaicina, tad jūs pirmie esat tie braucēji. Vienīgais, cik es zinu, vienu nelaiž Krievijā iekšā, tas ir Vidiņš. Bet viņš arī reizēm tur tiek.

Bet cienījamie kolēģi! Es brīnos, kādēļ Dobeļa kungs nepieminēja arī mūsu cienījamo prezidenti Vairu Vīķi—Freibergu. Ar kādām tiesībām viņa aizbrauca uz Insbruku, starplaikā, kamēr Krievijas prezidents slēpoja, tikās un runāja. Nu kāpēc tad par šo jautājumu? Tāpat arī par nacionālo minoritāšu konvenciju runāja Eiropas komisāri, kad Latvijai noņēma Eiropas Padomes uzraudzību, ka šī konvencija ir jāpieņem. Un arī Vaira Vīķe–Freiberga atzina, ka tāda konvencija tiks kādreiz Latvijā pieņemta. Nu, Dobeļa kungs, nu nevajag sagrozīt faktus. Un vienkārši primitīva greizsirdība un skaudība pārvērsta uz sīku, tādu patiešām ielas variantā atriebību Bekasovam.

Nu atļausim viņam atpūsties, un patiešām, ja jūs uzskatāt, ka viņš ir kaut ko sarunājis, bet lasīt krievu presi, it sevišķi jūs jau atsaucaties, man liekas, uz krievu presi, es nezinu, kur jūs saņemat "Izvestiju" vai vēl visas avīzes (No zāles deputāts J.Dobelis: "Kas tev par daļu!"), no kuras jūs uzzināt, ka Krievijas masu mediji ir deklarējuši šo vizīti. Un es varu palasīt arī "Vakara Ziņas" Latvijā, kur bieži vien arī visādas muļķības saraksta. Ja būs jums reāls, kaut kur pa slepeniem kanāliem saņemts dokuments, ka mūsu delegācija, kas ir neoficiāla, ir uzstājusies kā oficiāla Saeimas delegācija, tad jūs arī varat saukt pie atbildības kolēģus. Bet bija tas, ka bija oficiāla griešanās Prezidijā. Jā, Prezidijs oficiāli neatļāva braukt, bet ir cita lieta, katram deputātam ir tiesības braukt. Mēs taču neceļam jautājumu par dažādiem braucieniem uz tālām ārvalstīm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens deputāts ir izteicies pret, viens — par. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Bekasovam 15. februārī. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 9, atturas — 12. Lēmuma projekts pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aleksandra Bartaševiča iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu 15. februārī. Par vēlas izteikties deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij, godājamā Saeima! Mēs diezgan necienīgi izturamies pret mūsu valsts patriotiem. Lujāna kungs runāja tikko, ka vajag kaut kādus pierādījumus. Man šeit ir Krievijas Domē izplatīta oficiāla Latvijas Republikas Saeimas delegācijas darba programma. Te nav teikts ne par kādas frakcijas programmu, par ceļojumu. Te ir teikts: Latvijas Republikas Saeimas delegācijas uzturēšanās programma Maskavā. Šis nav, kā te tiek iestāstīts mums, kaut kāds, ziniet, atvaļinājuma laikā dažu cilvēku tūrisma brauciens. Šeit ir oficiāla sagaidīšanas ceremonija Maskavā, šeit ir oficiāla atvadu ceremonija Maskavā. Te ir tikšanās gan ar Maskavas valdības priekšsēdētāju Lužkova kungu, gan ar Ārlietu ministriju, un, zinot to, ka Krievijā nekas nenotiek bez Ārlietu ministrijas ziņas, kas ir pakļauta valsts prezidentam, es tiešām jums, godājamie Saeimas deputāti, aicinātu neizturēties tik vieglprātīgi pret "valsts patriotiem". Iedomājieties kaimiņu valsti, kas ir konstantā kara stāvoklī ar visām pārējām savām republikām. Mēs zinām, ka tur tiek atslēgts šajā lielajā aukstumā no apkures, uz ielām notiek automātu rejas, šaušana, un cilvēki, riskēdami ar savu dzīvību, cīnās varbūt pašreiz par latviešu tiesībām. Varbūt viņi cīnās pašreiz Maskavā par latviešu skolas atvēršanu Lejas—Bulānos, teiksim, Sibīrijā. Varbūt viņi cīnās par Latvijas vēstniecības Parīzē atdošanu Latvijas valstij. Saprotiet... vai par genocīdā nošautajiem 70 000 latviešu, kuriem ir jāuzstāda piemiņas zīmes. Un beidzot, man ir tāda maza cerība, varbūt viņi cīnās par pāris tūkstošu nozagtajām sudrablietām no Melngaiļu nama, kuras pašreiz atrodas Krievijā un kuras sakarā ar Krievijas—Latvijas miera līgumu Krievija vēl līdz šim brīdim nav atdevusi Latvijai, neskatoties uz Eiropas Padomes dokumentiem, kas to pieprasa.

Tāpēc ir tikai trīs iespējas, godājamie kolēģi. Ja šis ir bezalgas atvaļinājums, tad tā nevar būt oficiāla vizīte. Ja tā ir oficiāla vizīte, tad tas nevar būt bezalgas atvaļinājums. Vēl var būt trešā iespēja, ka tas ir valsts vizītes viltojums. Bet, ja tas ir viltojums, tad tā ir provokācija. Un tad ir jānoskaidro. Bet es, godājamie deputāti, nepieļauju, ka Prezidija loceklis Bartaševičs būtu ielaidies kaut kādās provokācijās. Ja tas būtu tā, tad viņš būtu jāizsviež no Prezidija.

Tāpēc es esmu par to, lai šai delegācijai izmaksātu komandējuma naudu, reprezentācijas naudu un prēmijas pēc tam, kad Prezidijs būs noskaidrojis, kas tad šeit īsti ir — vai tā ir vizīte, provokācija vai bezalgas atvaļinājums. Paldies, godājamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret vēlas izteikties deputāts Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Jautrība, protams, ir laba lieta, ja tas neskar valsts intereses. Apskatieties šīsdienas "Vesti Segodņa". "Putin privetstvujet vizit Za PČEL!" Tā ir Putina darīšana, kādus atkritumus viņš pieņem un kādus atkritumus viņš sveic. Bet, ja jūs skatījāties vakardienas RTR "Podrobnostji", tad tur ļoti interesanti mūsu cienījamais kolēģis Jurkāns uzstājās. Viņš paziņoja sekojošo: ka krievi principā balsojuši simtprocentīgi par Latvijas neatkarību, bet tā kā viņiem pašreiz ir liegtas visas politiskās un ekonomiskās tiesības, viņi ir nostādīti tādā pabērnu lomā šajā valstī, par ko viņi paši ir cīnījušies ar pilnu sparu. Esot drausmīgas problēmas ar pilsonības iegūšanu, jo esot jāliek visādi valodas eksāmeni, un tāpat esot tik milzīgi liela nauda jāmaksā, lai šo pilsonību iegūtu, ka tie nabaga krievi nespēj to samaksāt un nespēj šo pilsonību iegūt. Bez tam, ak, brīnumi, ir, ka šī valsts spiežot krievu bērniem iet latviešu skolās. Ka nabaga tā saucamā Tēvijas kara, es gan uzskatu vienmēr Otrā pasaules kara, tā saucamās antihitleriskās koalīcijas biedri, ko viņi apzīmē, tie ir šie sarkanie okupanti, ka viņiem neļaujot nēsāt ordeņus un ka tos raujot nost. Un beigās pēc šīs uzstāšanās, ko Jurkāna kungs ļoti veiksmīgi veica, tā žurnāliste, kas viņu iztaujāja, atzina, ka uz viņu ir atstājis "dikoje vpečetļeņije" mežonīgu iespaidu, kādā veidā šeit, Latvijā, dzīvo šie cilvēki.

Es tagad apskatījos iepriekšējo balsojumu. Tur tam vienam klaidonim, kas uz turieni ir aizklīdis, jūs nobalsojāt 51 par to, ka viņš var braukāt, ka viņš var liet uz mūsu valsti to, kas viņam ienāk prātā. Tagad jūs to pašu, iespējams, darīsiet ar Prezidija locekli, ka tas arī var braukāt, var runāt, var pļurkstēt, var gāzt samazgas uz šo valsti. Nu tad atļaujam, Dievs ar viņu, kā Kiršteins teica! Bet es esmu kategoriski pret un aicinu Saeimu arī neatbalstīt! (No zāles deputāts J.Dobelis: "Pareizi, Juri!")

Sēdes vadītājs. Viens ir izteicies par, viens izteicies pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu Aleksandram Bartaševičam 15. februārī. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 10, atturas — 13. Bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Saeimas Prezidijs saņēmis deputāta Jāņa Jurkāna iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šī gada 15. februārī. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Nebija iekļauts darba kārtībā.") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 10, atturas — 12. Jurkāna kunga lūgums ir apmierināts. (No zāles J.Dobelis: "Mums nebija iespēja izteikties!")

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis vēlas runāt par procedūru.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Pēc manām domām ir pārkāpta procedūra. Mēs balsojām par dokumentu, par jautājumu, kurš vispār nebija iekļauts darba kārtībā. Es domāju tomēr, ka vispirms bija jābalso, vai mēs šādu jautājumu vispār iekļaujam darba kārtībā, un tad mēs varam balsot par to, vai piešķirt, nepiešķirt un tā tālāk, tad jau arī mēs atļausimies izteikties par šo jautājumu. Neļaujot ne izteikties, ne apdomāt šo jautājumu, mums piedāvā uzreiz balsot. Es protestēju un aicinu pārskatīt šo balsojumu!

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Dobeļa kungs, bet Kārtības ruļļa 8.panta otrā daļa paredz, ka deputātu iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu Prezidijs līdz ar savu atzinumu iesniedz Saeimā izlemšanai. Tas tika izdarīts. Tiesības izteikties jums bija, bet neviens tajā brīdī nepieteicās.

Izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Egila Baldzēna, Violas Lāzo, Osvalda Zvejsalnieka, Rišarda Labanovska, Imanta Burvja, Jāņa Čevera, Oskara Grīga, Valda Lauska, Arņa Kalniņa un Pētera Salkazanova pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim "Par pieļautajiem pārkāpumiem PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas procesā". Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Jums visiem ir dokuments nr.2743b, ko vakar arī izmantoja Pieprasījumu komisijas deputāti, izskatot šo pieprasījumu. Un laikam jau visiem bija pietiekami izsmeļoša atbilde uz pieprasījumu, jo mūsu balsojums bija, pieprasījumu noraidot, par ko balsoja 13 deputāti ,un par pieprasījuma virzīšanu tālāk bija tikai 4 deputāti. Arī rezultāts jums ir ar dokumentu izsniegts nr. — 2743a. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Es gribētu uzsvērt sekojošo, ka tik tiešām deputāti Pieprasījumu komisijā šo jautājumu izskatīja. Visi opozīcijas pārstāvji nobalsoja par, visi valdības pārstāvji nobalsoja atturoties. Katrā ziņā balsojums atturoties arī bija pietiekami zīmīgs, lai saprastu, ka šis jautājums ir asi diskutējams.

Kolēģi! Es gribētu arī uzsvērt to, ka manā runā būs uzsvērta pamatā lietas juridiskā puse, ne politiskā puse, ne ekonomiskā puse, jo mēs ļoti gribam parādīt to, ka mūsu pieteikums ir pietiekami nopietns un tas nav vērsts, kā mums mēģina šeit apgalvot, uz kaut kādu populismu un vienkāršu izrunāšanās prieku šeit Saeimas tribīnē. Es gribētu atgādināt, ka savulaik arī ekonomikas ministrs pieļāva likuma pārkāpumu, pats to publiski atzina "Panorāmā" un pēc tam saņēma arī Ministru prezidenta nopietni izteiktu brīdinājumu, lai šādas lietas vairāk nenotiktu. Protams, šajā situācijā Kalvīša kungam ir diezgan grūti atzīt savas kļūdas, un tāpēc, manuprāt, ir arī šī viņa nostāja. Kalvīša kungs saka: viss no a līdz z ir precīzi, korekti un pareizi. Mēs tam nepiekrītam.

Un tagad varbūt mazliet par pašu lietas būtību un tās zināmu tādu ievirzi. Kolēģi! Analizējot Kalvīša kunga argumentus uz deputātu pieprasījumu par pārkāpumiem "Latvijas kuģniecības" privatizācijas procesā, rodas vēlme viņu uzteikt un paslavēt un varbūt pat virzīt par Ministru prezidenta biedru, jo pēc viņa sastādītās atbildes šķiet, ka viss ir tik ļoti korekti un viss ir tik ļoti efektīvi un labi, bet es gribētu norādīt uz savdabīgu situāciju.

Pirmais. Ministru kabineta nosacījumus par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju Ministru prezidenta vietā paraksta Aigars Kalvītis. Tātad Ministru kabineta nosacījumus.

Otrais. Privatizācijas aģentūras noteikumus, kuriem jāatbilst šiem nosacījumiem, apstiprina Privatizācijas padomes sēdē kā padomes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Trešais. Privatizācijas procesa likumību uzrauga kā valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā arī Kalvīša kungs.

Ceturtais. Uz Saeimas deputātu vēstuli Ministru prezidentam arī mēs saņemam atbildi no Kalvīša kunga, kur viņš skaidri un gaiši pasaka, ka viņš neko nav pārkāpis un viss ir likumīgi, nevainojami. Varētu teikt pavisam vienkārši: ej, uz kuru pusi gribi, vienmēr priekšā būs mums Kalvīša kungs, gan viņš pats sevi kontrolē, gan pats izpilda, gan pats sev uzdod, un vienmēr viņa rīcība būs likumīga. Diemžēl tā ir realitāte.

Es gribētu uzsvērt sekojošo par ministra apgalvojumiem par privatizācijas procesa likumību.

Pirmais. Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras noteikumiem gan šo noteikumu, gan Ministru kabineta nosacījumu normas pēc trim gadiem zaudē jebkuru nozīmi attiecībā uz akcionāriem, jo Privatizācijas aģentūras noteikumu 9.13.punkts skaidri pasaka, citēju: "Sabiedrības akcionāri trīs gadus nav tiesīgi pieņemt lēmumus un slēgt darījumus vai uzņemties saistības, kas būtu pretrunā ar šiem noteikumiem un būtu neatbilstoši Ministru kabineta nosacījumiem." Tātad, kolēģi, pēc trim gadiem viņi var rīkoties, neievērojot ne Ministru kabineta nosacījumus, ne Privatizācijas aģentūras noteikumus, kuri paredz darbavietu saglabāšanu, līdzekļu investēšanu un citus Latvijas valstij svarīgus nosacījumus.

Kolēģi, Kalvīša kungs mums aizrāda, ka šajā punktā esot svarīga ne tikai pirmā, bet arī otrā daļa, kura paredz, ka šajā laika periodā, šajos trīs gados, pieņemtie lēmumi, noslēgtie darījumi vai uzņemtās saistības nav spēkā no to pieņemšanas, slēgšanas vai saistību uzņemšanas brīža, ja tās ir pretrunā ar Ministru kabineta nosacījumiem vai Privatizācijas aģentūras noteikumiem. Bet, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka tas nav pretrunā ar mūsu, deputātu iesniedzēju, prasību, ka šeit tik tiešām ir šie trīs gadi noteikti arī uz to lietu, kur Ministru kabineta nosacījumos tas nav paredzēts. Tātad tas attiecas uz tādiem nopietniem jautājumiem kā "Latvijas kuģniecības" darbības profila saglabāšana, darbavietu saglabāšana, "Latvijas kuģniecības" vadības atrašanās Latvijā.

Kolēģi, Kalvītis uzsver, ka noteikumos pilnā apjomā iestrādāti visi Ministru kabineta paredzētie nosacījumi, bet mēs ne reizi neesam izteikuši to, ka Kalvīša kungs šajos Privatizācijas aģentūras noteikumos nav iekļāvis kādu Ministru kabineta nosacījumu normas. Taču noteikumi nav tikai šīs normas, noteikumiem ir jānosaka arī kārtība, kādā ir realizējamas šīs nosacījumu normas, Ministru kabineta izstrādātās nosacījumu normas. Turklāt, panākot šajos nosacījumos izteikto mērķu īstenošanu, dotajā gadījumā var skaidri redzēt, ka gala rezultātā šie noteikumi nonāk pretrunā gan ar Ministru kabineta nosacījumiem, gan ar normatīvajiem aktiem, gan ar privatizācijas mērķiem, gan ar Latvijas valsts interesēm. Mēs, protams, pilnībā piekrītam arī atsevišķos norādījumos ministram, ka viņš norāda, ka Ministru kabineta nosacījumi sadalās divās daļās — pirmie, kuru ievērošanai paredzēts noteikts termiņš, tas ir trīs gadi, tas attiecas uz akciju paketes atsavināšanu, pamatkapitāla palielināšanu, un otra daļa — nosacījumi, kuru ievērošanai nav paredzēts noteikts termiņš, tas ir, darbības profila saglabāšana "Latvijas kuģniecībai", darba vietu saglabāšana, vadības atrašanās Latvijā. Tātad tas tiešām izriet no Ministru kabineta nosacījumiem, un Privatizācijas aģentūrai šis pamatnosacījums bija jārespektē. Taču jau ar manis citēto šo 9.13. punktu no Privatizācijas aģentūras noteikumiem mēs redzam, ka šī Ministru kabineta nosacījumu otrā daļa nepārprotami ir sašaurināta līdz trīs gadiem. Nav divu domu. Un, lai kādas saistības arī nebūtu paredzētas gan šajos nosacījumos, gan noteikumos, tās visas zaudē jebkuru nozīmi pēc trim gadiem. Un es gribētu arī akcentēt to, ka pats Kalvīša kungs arī precīzi norāda, ka šis mūsu apstrīdētais punkts 9.13. atrodas Privatizācijas aģentūras noteikumu nodaļā "Sabiedrības privatizācijas pamatnosacījums", kurai praktiski pakārtotas visas pārējās sadaļas. Un man ir jāpiekrīt arī Kalvīša kungam, viņš ir pats šeit citējis, un es domāju, ka tas pierāda to, ka viņš ir piekritis deputātu pieprasījuma iesniedzējiem. Šie nosacījumi paredz īpašu aizsardzības līmeni sabiedrības privatizācijas procesā un trīs gadu termiņā. Tātad Kalvīša kungs piekrīt, ka Ministru kabineta nosacījumi ir paredzējuši īpašu šo aizsardzības līmeni tikai trīs gadus. Kaut gan Ministru kabinetā par šiem trim gadiem nav tas rakstīts. Tomēr šāds izņēmuma stāvoklis, pēc tam viņš atrunājas, nevar turpināties bezgalīgi.

Kolēģi, mēs varam runāt par dažādām arī tulkošanas metodēm, un mēs esam izmantojuši ne tikai gramatisko, ne tikai sistemātisko, arī citas metodes var izmantot šeit atbilstoši administratīvo aktu procesu noteikumiem un citām metodēm, bet mēs neredzam nevienu metodi, pēc kuras varētu parādīt to, ka privatizācijas noteikumi šajā jautājumā atbilst Ministru kabineta nosacījumiem, Latvijas tautsaimniecības interesēm, kuģošanas politikas koncepcijai. Līdz ar to mēs kategoriski nepiekrītam Kalvīša kungam.

Kolēģi, es gribētu norādīt arī to, ka mums ar Kalvīša kungu ir zināmas domstarpības par pieprasījuma 2.punktu. Tātad Kalvītis uzsver, ka apgalvojums par privatizācijas noteikumu izstrādes un akceptēšanas neiespējamību minētajā laika periodā (iet runa par vienas dienas), viņš apgalvo, ka tas neatbilst patiesībai. Es gribētu šeit uzsvērt: Ministru kabineta nosacījumi tika pieņemti nevis 19. decembrī, kā uzsver Kalvīša kungs, bet Ministru kabineta rīkojums tika parakstīts šajā 19. decembrī. 12. decembrī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts rīkojuma projekts. Cik saprotams, tad ministru interpretācijā rīkojumu projekts ir tas pats, kas precizēts un parakstīts rīkojums. Mēs kategoriski tam nepiekrītam. Rīkojumu projekts nav precizēts un parakstīts rīkojums. Turklāt ekonomikas ministrs vienlaikus atsaucas gan uz likumu "Par Ministru kabineta pieņemto aktu spēkā stāšanās kārtību" 6.punkta trešo daļu, gan uz ceturto daļu. Trešajā daļā nosaka, ka Ministru kabineta lēmumi, kuri noformēti sēdes protokola izraksta veidā, stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi. Savukārt ceturtā daļa nosaka, ka Ministru prezidenta un Ministru kabineta rīkojumi stājas spēkā parakstīšanas brīdī. Es īsti neizprotu, ar ko tad mūsu Kalvīša kungs šeit oponē, jo mēs skaidri redzam, ka rīkojums stājas spēkā parakstīšanas brīdī, un tāpēc mūsu pārmetumi par to, ka viss šis privatizācijas process ir sasteigts, ir neapšaubāmi tādi un patiesi.

Gribētu uzsvērt arī to, ka Kalvīša kungs noliedza pārkāpumus Privatizācijas aģentūras padomes sēdes sasaukšanā, kura saskaņā ar Privatizācijas aģentūras statūtiem jāsasauc padomes priekšsēdētājam, bet padomes locekļiem valdē ir tikai tiesības pieprasīt sasaukt padomes sēdi vai arī darīt to pašiem tikai tādā gadījumā, ja padomes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā neizpilda padomes locekļu pieprasījumu. Kā mūsu kolēģis Kalvīša kungs interpretē šo Ministru kabineta noteikumu normu? Citēju: Ministru kabineta sēdē Kalvīša kungs ir informējis Ministru kabinetu, ka līdz 23. decembrim nodrošinās privatizācijas noteikumu apstiprināšanu noteiktā kārtībā un informēs par to Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli. Kolēģi, ministrs raksta tā, ka Privatizācijas aģentūras statūti nenosaka padomes sasaukšanas kārtību, tad padome izstrādājusi savu darbības reglamentu. Jā, padome var izstrādāt reglamentu, taču reglaments nevar mainīt sēdes sasaukšanas kārtību, kura ir noteikta Ministru kabineta noteikumos. Nevar to izdarīt! Šādu kārtību var tikai precizēt šo noteikumu ietvaros. Bet šie noteikumi paredz, ka Privatizācijas aģentūras padomes sēde jāsasauc padomes priekšsēdētājam, nevis Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram, kad padomes priekšsēdētājs par to ir informējis Ministru kabinetu, un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram, kā šinī gadījumā, sasaucot šo Privatizācijas aģentūras padomes sēdi, ir pārkāpts Ministru kabineta noteikumu 110., 78., 79. punkts, un arī ģenerāldirektors Jānis Naglis ir pārkāpis savas pilnvaras. Ja viņš to ir darījis tā, kā to apgalvo Kalvīša kungs, atbilstoši Privatizācijas aģentūras padomes reglamentam, tad ir jāizdara secinājums, ka Privatizācijas aģentūra strādā pēc reglamenta, kurš ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem. Kolēģi, par pieprasījuma 4.punktu. Kalvītis apgalvo, ka, pārdodot fondu biržā publiskā piedāvājuma akcijas, Ministru kabineta nosacījumi nav pārkāpti un ka jebkuru nerealizēto akciju novirzīšana pārdošanai atklātā izsolē Rīgas fondu biržā par latiem atbilst Ministru kabineta nosacījumiem. Bet Ministru kabineta nosacījumos uzskaita visu valstij piederošo sabiedrības akciju veidu atsavināšanas kārtību. Konkrēti: stratēģiskā investora publiskā piedāvājuma, sabiedrības darbinieku un pensionāru, valsts pensiju speciālā budžeta un privatizācijas rezerves akcijas. Bet šeit ir jāuzsver, ka Ministru kabineta nosacījumu 2.6. punkts nosaka, ka tikai sabiedrības darbiniekiem un pensionāriem rezervētās, bet neizlietotās akcijas un neizlietotās privatizācijas rezerves akcijas tiek pārdotas atklātā izsolē Rīgas fondu biržā. Tātad Ministru kabinets nepārprotami devis izsmeļošu to akciju uzskaitījumu, kuras drīkst pārdot Fondu biržā. Ministru kabineta nosacījumi neparedz citu akciju pārdošanu fondu biržās, un līdz ar to ir pārkāpts Ministru kabineta nosacījumu 2.6. punkts. Publiskā piedāvājumā ietvert Privatizācijas aģentūra paredzējusi bāreņu kvotu, aizbildinājusi, ka Privatizācijas aģentūras padome akceptēs šādu akciju kvotu, tas ir slikts aizbildinājums, jo, kā mēs zinām, padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs Kalvīša kungs un arī valsts pilnvarnieks ar vislielākām pilnsapulces pilnvarām, kuram ir jāseko likumības ievērošanai. Bāreņiem tiešām vajadzētu dot šādu iespēju. Vienīgi jau uz šo noteikumu pieņemšanas procesā zināmiem nosacījumiem.

Sēdes vadītājs. Laiks...

E.Baldzēns . Vienu minūti varētu lūgt?

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, viena minūte vēl jūsu rīcībā.

E.Baldzēns . Tātad bāreņiem tiešām vajadzētu dot šādu iespēju, vienīgi ļaut šo noteikumu pieņemšanas procesā zināmus nosacījumus, zināmas kvotas, nevis atstājot to Privatizācijas aģentūras atsevišķu valdes lēmumu ziņā un bez iespējām šīs akcijas pārvērst par Fondu biržas akcijām neierobežotā daudzumā, izņemot tās no vispārējās publisko akciju realizācijas kārtības.

Kolēģi, mēs vēl šeit varam turpināt uzskaitīt visus tos jautājumus, kur mēs kategoriski redzam likuma pārkāpumus, un tādu ir pietiekami daudz un nopietni. Es gribētu uzsvērt to, ka mēs uzskatām, ka likumībai ir jābūt ievērotai, tāpēc mēs savu deputātu pieprasījumu uzturam. Mēs esam gatavi, ja šos mūsu iebildumus neņems vērā ne ekonomikas ministrs, ne Nagļa kungs, attiecīgā brīdī iesniegts demisijas pieprasījumu, doties arī uz Satversmes tiesu. Mums nav bailes, mūsu argumenti ir dzelžaini un pareizi.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Šis pieprasījums Latvijas Republikas ekonomikas ministram Aigaram Kalvīša kungam par pieļautajiem pārkāpumiem "Latvijas kuģniecības" privatizācijas procesā nav tikai sociāldemokrātu prasība. Šī ir Latvijas Republikas iedzīvotāju prasība. 103 "Latvijas kuģniecības" kuģi nav personīgais Ekonomikas ministrijas īpašums, tas nav arī Privatizācijas aģentūras īpašums. Tas ir Latvijas Republikas nacionālais īpašums, Latvijas Republikas iedzīvotāju īpašums. Kāpēc "Latvijas kuģniecības" kuģi ignorē Satversmes noteikumus un brauc zem citu valstu karogiem? Kāpēc pasaules lielākā tirdzniecības flote nedod ienākumus valsts budžetā, kāpēc par viņu ir visslepenākā informācija, kāpēc tiek muļķoti ne tikai Latvijas Republikas iedzīvotāji, bet arī mēs, deputāti, par notikumiem "Latvijas kuģniecībā"? Cik nepatiesa lieta ir dzirdēta no šīs tribīnes, cik tiek melots visdažādākajās instancēs! Pēc tā visa jūs gribat redzēt labu Latvijas Republikas imidžu. Nē, tādu imidžu jūs neredzēsiet, neredzēsiet kredītu un arī uzticību Latvijai. Viss privatizācijas process ar "Latvijas kuģniecību" ir miglā tīts un melīgs. Ko dara 70 firmas, ofšora kompānijas, kas tur ir noorganizētas? Parāds Gdaņskas kuģu remontu rūpnīcai. Prasība 30 miljoni, it kā 54 miljoni dolāru. Pēc Nagļa kunga izteiktā — 20 miljoni dolāru. Tiesas izdevumi — 4,5 miljoni. Visi klusē par priekšapmaksu, kas tika samaksāta Gdaņskas rūpnīcai — it kā 7,5 miljoni dolāru. Cik zināms, ir arestēti arī divi kuģi. Vai Kalvīša kungs ar slaveno Ekonomikas ministriju var aprēķināt, cik tad visi tie zaudējumi būs, un kas vēl būs pie privatizācijas. Šo konkrēto aprēķinu nav, un tāpēc arī slavenā Privatizācijas aģentūra mums iedeva jaunu dāvanu. Tika zaudēts tiesas process pret "Lukoil Baltija" vai nu 700 tūkstoši latu, vai 760 tūkstoši latu. Arī šis tiesas process ir noslēpts un ar augstākās slepenības pakāpi.

Cienījamie kolēģi! Nezinu, kā tad tiks mūsu budžets galā, bet, cik zinu, tiks pārdota Latvijas valdības autobāze par 391 tūkstoti. Nu tad es ierosinu pārdot kopā ar vieglajām, lepnajām mašīnām, tad vismaz varēs visu to nomaksāt. Un ministri varēs braukt ar velosipēdiem. Protams, aizies zem privatizācijas tabakas rūpnīca, vēl citi uzņēmumi, un diemžēl Latvijas iedzīvotājiem Latvijas budžetā kā nebija naudas, tā nebūs. Un mūsu slavenā Privatizācijas aģentūra, kura pēc iedzīvotāju aptaujas ieņem kaunīgi zemu vietu — zem mīnus 64% vērtējuma, tas ir arī kauns mūsu Saeimai un it sevišķi mūsu valdībai.

Cienījamā pozīcija! Mēs, protams, zinām jūsu nosacījumu — nevienu opozīcijas ierosinājumu neatbalstīt. Tādu nosacījumu atbalsta arī Ministru prezidents, tātad jūs balsosiet pret. Vienīgi, kur ir jūsu izsludinātais patriotisms un mīlestība Latvijai? Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man negribas neko sliktu teikt par cienījamo ekonomikas ministru Kalvīša kungu. Es iepazinos arī ar viņa atbildi, kas ir patiešām nopietni gatavota un nopietni arī sastādīta. Bet tomēr es šinī brīdī gribētu aicināt arī jūs patiešām atbalstīt cienījamo sociāldemokrātu kungu iniciatīvu, it sevišķi ja mēs ņemam vērā tos paziņojumus, ja šodien pieprasījums tiks noraidīts, tad rīt tiks vākti paraksti par neuzticības izteikšanu Kalvīša kungam. Es domāju, daudz loģiskāks solis šodien būtu netricināt šo situāciju, it sevišķi privatizācijas procesa laikā, kad Latvijas valsts piedāvā starptautiskajā tirgū dimantus, dzintarus, briljantus, rubīnus, kuru cena var strauji kristies ar šādu soli, un opozīcijas it kā kacināšanu uz nākamo soli. Es domāju, ka drīzāk šis pieprasījums ir jānosūta Ministru kabinetam. Un es uzskatu, kāpēc tas būtu vajadzīgs. Man izraisa lielu izbrīnu tā situācija, kad augstas amatpersonas, šinī brīdī es domāju cienījamo Nagļa kungu, kurš runā, pieņemsim, Izmeklēšanas komisijā vienu informāciju, un pēc tam notiek pavisam pēkšņa, kardināla cita darbība. Ja izmeklēšanas komisijā Privatizācijas aģentūras pārstāvji uzstājas ar to, ka garais saraksts nav nekāds valsts noslēpums, vienīgais, lai lūgtu neapkaunot varbūt kaut kādas nenopietnas firmas, kuras varētu būt iesniegušas, varbūt gluži nepublicēt. Pēkšņi pēc it kā kaut kāda konsultanta prasības visam tiek uzlikts milzīgs slepenības princips.

Man rada izbrīnu tas, ka izrādās Saeimas deputāti ir tā saucamā neuzticamā sabiedrības daļa, kur pat izmeklēšanas komisijai nevar dot informāciju. Un tiklīdz sākas šādas manipulācijas ar informāciju, dabiski, ka rodas jautājums, cik ir atklāts vai patiess process. Man rada izbrīnu, ka Saeimas izmeklēšanas komisijai ir mazāk informācijas nekā jaunradītai sabiedriskajai organizācijai "Delna", "Roka" vai plauksta. Vai tas nepārvēršas absurdā? Jo tikpat labi mēs ar jums, kolēģi, kā jebkura fiziska persona varam nodibināt kaut kādu atklātības biedrību "Pēda" un arī tad pieprasīt, kurai varbūt Kabinets strauji iedos konfidencialitātes pieejamību. Tas ļoti rada izbrīnu. Un arī šinī brīdī ļoti lielu izbrīnu rada jau iepriekšēji paziņojumi, ka, lūk, šis pieprasījums netiks tālāk laists, ka tas nav nepieciešams. Ja mēs runājam par atklātību, tad lai Kabinets normāli izdiskutē šo jautājumu. Es nedomāju, ka tas uzreiz izraisīs it sevišķi Kalvīša kunga demisiju. No kā cienījamais vairākums baidās? Drīzāk tātad grib panākt to reakciju, ka rīt, jā, varbūt mums būs jāatbalsta sociāldemokrātu iniciatīva par neuzticības izteikšanu. Kāda būs tad šinī procesā kopējā aina? Es tādēļ aicinātu atbalstīt šodien sociāldemokrātu iniciatīvu un mierīgi izlasīt un iepazīties pēc tam ar Kabineta atbildi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates par pieprasījumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas jautājumus Latvijas Republikas zemkopības ministram Atim Slakterim "Par akciju sabiedrības "Tukuma piens" slēgšanu" un finansu ministram Gundaram Bērziņam "Par Finansu ministrijas amatpersonu algām". Jautājumi tiek nodoti zemkopības ministram un finansu ministram.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojums. Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Rišardu Labanovski 61 gada jubilejā. (Aplausi.) Saeimas sekretāri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Aleksandrs Bartaševičs, Martijans Bekasovs, Igors Solovjovs, Pāvels Maksimovs, Andrejs Panteļējevs, Ivars Godmanis, Aija Poča, Anta Rugāte, Juris Dalbiņš, Imants Kalniņš.

Sēdes vadītājs. Dalbiņš ir. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates par pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim. Vārds Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Runājot tieši par šo privatizācijas lietu, es atzīmēšu varbūt to, un tas jums varbūt būs simptomātiski, ka vienā, otrā sapulcē tur, kur pašlaik tiek apspriests parlamenta līmenī jautājums par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju, cilvēki, kuri aizstāv šo privatizāciju, netīšām, protams, iekarsuši sarunās, bieži sāk izmantot vārdus — "Latvijas kuģniecības" likvidācija. Tas ir ļoti simptomātiski tieši arī attiecībā uz to, kādā veidā mēs reaģēsim uz deputātu pieprasījumiem. Es atzīmēšu tikai to, ko vēl nav teikuši mani kolēģi, un sākšu ar to, ka cienījamais Kalvīša kungs jau vienreiz ir izteicies presē par to, ka lietderības labā var pārkāpt likumu, par ko, starp citu, saņēma piezīmi no Ministru prezidenta. Es atgādināšu to, ka lietderības labā likumus savā laikā pārkāpa tādi "cienījami" cilvēki kā Vladimirs Iļjičs Uļjanovs, Ādolfs Hitlers, Džugašvili. Es domāju, ka tas jau liecina arī par cilvēku attieksmi pret likumu kā tādu. Un kas bija, godīgi sakot, pats interesantākais? Ministru prezidenta piezīme bija nevis par būtību, nevis par to, ko izdarīja Kalvīša kungs, bet par formu, kā Kalvīša kungs šo tiesiskā nihilisma izpausmi valsts pārvaldes līmenī pauda presei. Tas jau ir ļoti bīstams simptoms un tas norāda tikai uz to, ka likuma neievērošana, apzināta tā pārkāpšana Ministra kabineta līmenī pēc būtības jau tiek atzīta par normu.

Pēc būtības tiek atzīta. Ja šodien Saeima noraida šo pieprasījumu, tad tas nozīmē tikai to, ka visa valdošā koalīcija — "Latvijas ceļš", Tautas partija un diemžēl "Tēvzemei un Brīvībai" — jau likumdevēja līmenī sāk atzīt likuma un Ministru kabineta noteikumu pārkāpšanu par normu, līdz ar to apzināti veicot un veicinot vispārēju tiesisko nihilismu. Tas veicina, spēcīgi veicina tiesiskā nihilisma ieviešanu visā valstī, visos līmeņos ne tikai likumdevēja un valsts pārvaldes līmenī. Un būtībā tas ir pilnīgi pret tiem "Latvijas ceļa" un Tautas partijas priekšvēlēšanu solījumiem šodien, kas noskan radio un televīzijā, kadru drošība, stabilitāte, attīstība, profesionālisms un uzplaukums. Un lielā mērā atraisa jau tiesiskās apziņas līmenī iespējas tādiem rīcības cilvēkiem, kuri organizē korupciju, organizēto noziedzību, narkomānijas izplatību un valsts nozagšanu. Tāpēc es ceru, ka likumdevējs šodien savā balsojumā atzīs par nepieciešamu nosodīt tādus ministrus, kuri atklāti neievēro likumu un aicina uz to citus šīs valsts pilsoņus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Debates lika man vēlreiz atgriezties pie atsevišķiem punktiem, par kuriem mēs vēl neesam runājuši, lai būtu skaidra mūsu pieprasījuma būtība. Kolēģi, par pieprasījuma 7. punktu. Es gribētu norādīt to, ka laiks, kurā privatizācijas subjekti var iepazīties ar noteikumiem un iesniegt visus uzrādītos dokumentus, lai piedalītos privatizācijas procesā, bija ļoti īss — viens mēnesis, ieskaitot Jaungadu un Ziemassvētku brīvdienas. Bet ārzemju pretendentiem tika dotas tikai 25 dienas, lai iesniegtu bez dažādām notariāli apstiprinātām ziņām. Tātad auditētu gada pārskatu, piemēram, A klases bankas izziņu, legalizētus notariāli apstiprinātus reģistrācijas dokumentus. Tātad, ja mūsu kolēģis Kalvītis atsaucas uz to, ka pieteikšanās termiņu — 2001. gada 1. februāri — ir ieteicis Pasaules bankas akceptētais finansu konsultants, tad katrā ziņā šis arguments ir vājš arguments šim sasteigtajam procesam, arī vājš attaisnojums, un īstenībā šis sasteigtais process un īsie termiņi apzināti sašaurināja privatizācijas pretendentu loku. Un tāpēc gribētu uzsvērt, ka arī Aigara Kalvīša apgalvojums, ka Privatizācijas aģentūra veica ne tikai likumā paredzētās darbības, bet arī papildu darbības, lai privatizācijas subjektu loks tiktu paplašināts, nevis sašaurināts, ir vienkārši nenopietns.

Kolēģi, par pieprasījuma 8. punktu. Privatizācijas aģentūras noteikumi paredz, ka pie pretendentu sākotnējo piedāvājumu atvēršanas piedalās Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs Kalvīša kungs, Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Nagļa kungs un BDO konsorciju pilnvarota persona. Tas vienlaikus ierobežo jebkuru citu personu, pat Privatizācijas aģentūras padomes locekļu klātbūtni šinī procedūrā.

Turklāt Privatizācijas aģentūra norāda, ka šīs ziņas ir konfidenciālas un, iesniedzot Ministru kabinetā, noformējamas saskaņā ar Valsts noslēpumu aizsardzības noteikumiem. Likums nosaka, ka valsts noslēpums ir tāda informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā. Šinī sarakstā neietilpst Privatizācijas aģentūras par konfidenciālu uzrādītā informācija. Viennozīmīgi neietilpst! Tādējādi Privatizācijas aģentūra nebija tiesīga atsaukties uz šiem normatīvajiem aktiem par valsts noslēpumu un arī attiecīgi rīkoties, kā viņa rīkojās, piešķirot šo konfidencialitāti. Bet, ja tomēr viņai būtu bijušas tādas tiesības, tad tādā gadījumā šāda atļauja — pieejas valsts noslēpumam — bija jādod arī Nagļa kungam un BDO konsorciju pārstāvim, kuriem aizvien nav šo atļauju. Tas rada ļoti diskutablu un ļoti nopietnu situāciju.

Es vēl gribētu uzsvērt, ka Informācijas atklātības likuma 1. pants nosaka, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi. Jā, bet likumā nekur nav teikts, ka šādus ierobežojumus Privatizācijas aģentūra varētu veikt. Ministru kabineta noteikumu nr. 110 163. punkts nosaka: organizējot privatizāciju, aģentūra nodrošina privatizācijas procesa un aģentūras darbības atklātumu un publiskumu. Jā, likums nosaka arī privatizācijas subjekta iesniegto dokumentu konfidencialitātes saglabāšanu, bet tikai likumā noteiktajā apmērā. Un mēs nekur neredzam šo pamatu. Ar kādu likumu ir pamatota Privatizācijas aģentūras noteiktā konfidencialitāte šajā privatizācijas procesā? Ministru kabineta iekārtas likums, piemēram, nosaka, ka pat Ministru kabineta lēmumu pieņemšanai par instrukcijas vai ieteikuma slepenību vai konfidencialitāti, kas nav pamatota ar likumu vai noteikumiem, ir jāsaņem piekrišana ar atsevišķu Saeimas lēmumu un tajos jābūt norādei, uz kāda likuma vai noteikumu pamata tie ir izdoti.

Kolēģi! Es gribētu pateikt pavisam skaidri un viennozīmīgi, ka pēc visa manis minētā un daudziem citiem punktiem mēs varam pateikt, ka Kalvīša apgalvojums, ka "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumi atbilst normatīvo aktu prasībām un, tos izstrādājot un apstiprinot, nav konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, ir vienkārši nekorekts.

Kolēģi, mums ir jāizšķiras — vai koalīcijas līgums ir Satversmes pants, vai nav Satversmes pants. Vai tomēr Latvijas Republikas likumi, Ministru kabineta noteikumi ir augstāki par koalīcijas līgumu? Tas būs jūsu balsojuma rezultāts, kas apliecinās, kāda ir jūsu attieksme.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim "Par pieļautajiem pārkāpumiem PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas procesā". Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 45, atturas — 13. Pieprasījums noraidīts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija veltīja šiem "Grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" trīs sēdes, un ļoti nopietni izskatījām visus priekšlikumus, kas ienāca arī pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa, jo tas bija ļoti nepieciešams.

Tātad dokuments nr. 2772. Un komisija lūdz arī izskatīt trešajā lasījumā. Tātad komisijas 1., 2., 3., 4. un 5. priekšlikums ir priekšlikumi, ko mums iesniedza un rakstiski bija parakstījušas trīs personas, tas bija ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministre. Ņemot vērā to, ka uz otro lasījumu, kuru mēs pieņēmām, diemžēl nevarēja realizēt šo piekritības maiņu tāpēc, ka tad būtu nepieciešami ļoti lieli papildu resursi gan tiesām, gan arī prokuratūrai, līdz ar to es lūgtu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas visus šos pirmos piecus priekšlikumus, kas ir paketes formā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, es atbalstu visus šos priekšlikumus, kurus ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Un jāatzīmē, ka pēc ilgstoša un nogurdinoša darba beidzot mēs šos labojumus Kriminālprocesa kodeksā ieraudzīsim trešajā, galīgajā, lasījumā.

Es gribētu atzīmēt šajā sakarā vienu citu tendenci, ka diemžēl Ministru kabinets, iesniedzot šos priekšlikumus grozījumiem kriminālprocesā, nav domājis ne par mata tiesu uz priekšu. Jautājuma būtība ir sekojoša: pēc Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras saskaņotiem viedokļiem Ministru kabinets iesniedz grozījumus Kriminālprocesa kodeksā izskatīšanai parlamentā, tajā pašā laikā norādot, ka šie grozījumi neprasīs papildu finansējumu no valsts budžeta. Kā mēs esam konstatējuši pēdējās komisijas sēdēs, ka neatkarīgi no tā, pieņemsim vai nepieņemsim, es ceru, ka pieņemsim — šos grozījumus trešajā lasījumā, papildfinansējums būs nepieciešams tāpēc, ka jāpārdala slodzes, kuras skar pirmo, otro un trešo instanci. Jautājums, kāpēc tik pavirši tiek gatavoti likumprojekti? Pagājušo nedēļu mēs izskatījām iespējamos grozījumus, es atvainojos, priekšlikumu par ratifikāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai cīņai ar starpnacionālo organizēto ... transnacionālo organizēto noziedzību. Arī šajā pavadošajā likumprojektā ir rakstīts, ka papildu finansējums no valsts budžeta nebūs nepieciešams, ka nebūs nepieciešami grozījumi citos likumos, kaut gan mēs esam konstatējuši, ka šis finansējums būs nepieciešams un būs nepieciešami arī grozījumi citos likumos. Tad rodas jautājums, kāpēc tik pavirši strādā Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Ministru kabinets kopumā, ja nedomā kaut vai soli, divus soļus uz priekšu? Ja jau iepriekš ir zināms, ka tiesas nevarēs pildīt šī kriminālprocesa normas tikai viena iemesla dēļ, ka nebūs nodrošināts finansējums. Es aicinu Ministru kabinetu beidzot strādāt ar normālu sapratni, ar domāšanu uz priekšu, domājot par kaut kādu stratēģiju un valsts budžeta finansēšanas piešķiršanu, iesniedzot vienu vai otru priekšlikumu grozījumiem Krimināllikumā vai Kriminālprocesa likumā. Aicinu atbalstīt šos izteiktos priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputātudebatēs pieteikušie nav. Vai ir iebildumi par 1., 2., 3., 4. un 5. atbildīgās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums . Tātad, ja mēs esam pieņēmuši šos priekšlikumus par 32.pantu, man ir lūgums arī atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus 6., 7., 8. un 9. Lūdzu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums . 10. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums, ir daļēji pieņemts un iestrādāts 11. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums . Mēs atbalstījām arī 12. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums . 13. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums, arī tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums . 14. un 15.priekšlikums ir iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums, un komisija lūdz arī šos priekšlikumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums . 16.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas skar Satversmes tiesu, lai Satversmes tiesa varētu normāli sākt savu darbu ar jūlija mēnesi. Mēs lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums . Arī atbalstīt 17.— Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums . 18. un arī 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums . Komisija noraidīja tieslietu ministres Labuckas kundzes 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums . 21. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums . Iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu, kas ir 22.priekšlikums, arī lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums . Arī 23. — Segliņa kunga priekšlikumu — lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums . Lūdzam atbalstīt arī 24. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums . Tātad lūdzu atbalstīt arī trešajā lasījumā kopumā šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr.2775. Juridiskā komisija uz trešo lasījumu nebija saņēmusi nevienu priekšlikumu, savukārt, izskatot šo projektu pirms trešā lasījuma, vienojās, ka tas būtu redakcionāli jāprecizē, un tomēr viens priekšlikums ir sagatavots pašā komisijā, tātad ar numuru 1.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Rasnačs . Līdz ar to mēs varam secināt, ka likumprojekts ir nonācis līdz balsojumam par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.2779 "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", kurus atbildīgā komisija ir sagatavojusi trešajam, galīgajam, lasījumam.

1.priekšlikums likumā ir iesniegts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga un tas ir papildinājums pie 1.panta. Patiesībā šie visi Pūķa kunga iesniegtie papildinājumi apraksta struktūru maiņu atbildīgās ministrijas iekšienē, un es aicinu komisijas vārdā šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums, dāmas un kungi, ir 10.lappusē priekšlikums nr.2 — iesniedzis Juridiskais birojs un tas ir Juridiskā biroja piedāvātais izslēgums, vārdu "piemēram" izslēgt no likuma teksta. Komisija Juridisko biroju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums ir 13.lappusē. Priekšlikums nr.3. Iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, priekšlikums, kas runā par šo ministrijas funkciju pārdali ministrijas iekšienē, komisija aicina Pūķa kungu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums ir no sekretāra Pūķa kunga. Priekšlikums pie 4.panta par jau iepriekš minēto tēmu. Komisija aicina atbalstīt, bet vērš uzmanību uz redakcionāliem precizējumiem attiecīgā panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums. Tāpat sekretārs Pūķis. Komisija atbalsta, tas ir par 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tālāk ir vairāki komisijas izdarīti redakcionāli precizējumi pantam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Un 6.priekšlikums no parlamentārā sekretāra Pūķa, komisija atbalsta šo izslēgumu 7.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 7.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir deputātu Rudeviča un Burvja priekšlikums, kas tika sagatavots arī kā attiecīgās Jūrniecības apakškomisijas priekšlikums, un tas aicina papildināt 9.pantu ar jaunu trešo daļu. Deputāti šajā priekšlikumā aicina noteikt transporta līdzekļiem atšķirības zīmi jeb atstarojošu zīmi, lai paaugstinātu ceļu satiksmes drošību vai iestātos pret negadījumiem ceļu satiksmē, jaunu brīdinošu atstarojošu līniju noteikt uz automobiļiem. Komisija, ņemot vērā Satiksmes ministrijas un Autoceļu drošības departamenta atzinumus par šo priekšlikumu, to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Balsojumu jūs lūdzat? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — deputātu Rudeviča un Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 29, atturas — 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums jau 31.lappusē, aizstājums 22.pantā, to iesaka Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 10.priekšlikums ir par 30.pantu, to iesaka deputāti Sprindžuks, Dalbiņš, Razminovičs. Patiesībā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, un jāteic, ka priekšlikums, ja tā būtība ir deputātu noteiktā, nonāk pretrunā ar panta nosaukumu, un panta nosaukumu neviens nav lūdzis izslēgt. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet ir tālāk izveidojusi šim pantam, šiem nosacījumiem atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurā ņem vērā Juridiskā biroja priekšrakstus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 10.priekšlikumu. Māris Sprindžuks. Lūdzu!

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Es vēlētos uzturēt šo priekšlikumu, un es paskaidrošu, kāpēc. Tātad, kā pareizi Kārlis Leiškalns akcentēja: panta nosaukums tiešām neatbilst panta saturam. Un tā vienkārši ir tehniska kļūda. Šo nosaukumu nevajadzētu ņemt vērā.

Par ko tad runā šā panta saturs, ko ir iesnieguši tātad deputāti Sprindžuks, Dalbiņš un Razminovičs? Tātad būtība ir par divām lietām.

Pirmais princips ir tas, ka satiksmes inspektoram nav tiesību aizturēt vadītāja apliecību nekādos apstākļos, un šis iemesls ir ļoti vienkāršs, jo vienkārši, teiksim, šis te autovadītājs nonāk nevienlīdzīgā situācijā, ja viņam ir aizturētas šīs tiesības, viņam ir jādodas uz Tallinas ielu vai uz tamlīdzīgu iestādi un, nu, teiksim, nevienlīdzīgos apstākļos jāmēģina pierādīt sava taisnība, un visbiežāk viņš vienkārši, nu, nervu sabrukumā piekāpjas šiem inspektoriem. Nesameklējis nekādu taisnību, nomaksā sodu un, apvainojies uz visu valsti, brauc mājās.

Un otrs princips, kas ir ielikts šajā piedāvājumā, ir tas, ka ceļu inspektoram nav tiesību iekasēt sodu notikuma vietā. Tātad šis princips, kurš valda visā pasaulē, tas ir funkciju dalīšanas princips, ka inspektoram nav tiesību pieņemt sankcijas. Sankcijas un sodu piemēro tiesa vai arī cits administratīvs iestādījums, kurš kompetenti izskata abu pušu viedokli šajā jautājumā un pieņem lēmumu. Es piedāvāju Latvijai iet uz šo civilizēto soli, un, ievērojot to, ka šobrīd ir atvērts Administratīvo pārkāpumu kodekss otrajā lasījumā, ir iespējams tātad šos abus likumus skatīt kopā kontekstā un izdarīt labojumus tādējādi, ka mēs dzīvojam tāpat kā visa pārējā pasaule. Policisti pieņem lēmumu par pārkāpumu, bet lēmumu par sodu un apelācijas tiesības izskata citā vietā cits cilvēks.

Līdz ar to es aicinātu Saeimu atbalstīt trīs deputātu priekšlikumu un, ja joprojām saglabājas šī tehniskā problēma ar virsrakstu, es aicinātu varbūt Leiškalna kungu kā komisijas vadītāju pagarināt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un tad skatīt šos abus likumus, tātad likumu "Par Administratīvo pārkāpumu kodeksu" un likumu "Par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā" , tātad skatīt kopīgi un izdarīt šos labojumus. Paldies! Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Šajā gadījumā varētu piekrist praktiski visiem Sprindžuka kunga argumentiem par to, kādā veidā vajag aizstāvēt šī te braucēja tiesības. Taču jāsaka, ka atbildīgās komisijas redakcijā pamatā šis uzdevums ir sasniegts. Jo ja agrāk bija tāda iespēja, ka varēja tiesības paņemt, teiksim, ķīlā, ja kaut kādas domstarpības rodas starp policistu un to braucēju, kam tiek uzlikts administratīvais sods, tad tagad šīs iespējas būtībā ir izslēgtas, jo tajā atbalstītajā redakcijā vienīgais variants, kad ir iespējams nevis atņemt tiesības, bet tās uz laiku aizturēt, atbilstoši panta nosaukumam ir tajā gadījumā, kad tieši par šo pārkāpumu ir paredzēta tiesību atņemšana vai arī pārkāpums ir krimināli sodāms. Pie kam šīs tiesības netiek atņemtas, tātad patiesībā netiek sodīts uz ceļa šis braucējs, bet tiek aizturēts uz laiku, un visa apelācijas kārtība strādā. Turpretim ja pieņemtu šādā redakcijā, kā šeit ir... nu, citu starpā šie jautājumi ir skatīti šā likuma 46.pantā par visa veida kārtību, kā uzliek administratīvo sodu. Un tur diezgan sīka deleģēšana ir ... diezgan sīki ir deleģēts šis jautājums, kā to iestrādāt Ministru kabinetam, tad šinī gadījumā šī te tiesību izņemšana vispār it kā pazūd, un tādā gadījumā tas nonāk pretrunā ar godājamo iesniedzēju kolēģu priekšlikumiem, ka, teiksim, ja aiztur kādu braucēju dziļā dzēruma stadijā, tad būtu iespējams viņam atņemt šīs tiesības vai citādi. Un līdz ar to, ka patiesībā tas sasniegums, proti, braucēja aizsardzība pret jebkādu patiesībā patvaļu, ir sasniegts ar to atbildīgās komisijas priekšlikumu, es aicinātu šo noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns. (No zāles deputāts Lagzdiņš: "Tikai mierīgi!")

K.Leiškalns. (LC). Lagzdiņa kungs, es esmu absolūti mierīgs, un, kad es paskatos jūsu, kā Ābiķa kungs teica, sievasmātei pat nemelojošās acīs, es kļūstu vēl mierīgāks. Tagad es mēģināšu komisijas vārdā... Es beidzot saprotu, beidzot saprotu deputātu gribu. Es sāku nojaust, ko deputāti ir gribējuši.

Pirmais, tas, ko deputāti ir gribējuši, lai uz vietas uz ceļa neviens ceļu policists nevar iekasēt sodu. Šeit tas nav teikts, varbūt tas šeit ir gribēts. Pie kam šo normu nenosaka vis Ceļu satiksmes likums, bet Administratīvā procesa likums, ar kuru mēs varam ļaut iekasēt līdz 10 latiem, līdz 20, līdz 100, vai kā jūs gribiet, vai aizliegt, bet ne ar šo likumu. Tātad šī griba, kas nebija grūti nojaušama, šodien šeit ir parādījusies.

Otrs. Ja nebūtu panta nosaukuma, ja jūs būtu lūguši izslēgt panta nosaukumu, arī tas īstenībā neko nedotu. Tad jūsu priekšlikumam būtu bijis jāskan šādi: "Lūdzu, izslēgt likuma 30.pantu!" Jā, tā vajadzētu arī būt. Vai likuma 30.panta nosaukumā pateikt, ka autovadītāja tiesību aizturēšana uz laiku ir aizliegta. Viss, un sveiki! Bet šeit ir kaut kas labi gribēts. Te ir aprakstīta kārtība, kas notiek, ja transporta līdzekļa vadītājs izdarījis šā likuma pārkāpumus. Tiek doti Ministru kabineta noteikumi, bet Ministru kabineta noteikumi attiecas šeit tikai uz vienu, kādai ir jāizskatās kvītij, kuru ceļu policists izsniedz pārkāpējam. Šobrīd tā kā likuma nosaukums arī ir likuma teksts, tad, aprakstot šo skaisto kārtību, atsaucoties uz likuma tekstu, kas ir nosaukums, visos gadījumos, pilnīgi visos gadījumos ceļu policists būs tiesīgs noņemt autovadītāja vadīšanas apliecību uz laiku. Pilnīgi visos gadījumos. Turpretī komisija piedāvā tikai dažos gadījumos ļaut aizturēt autovadītāja apliecību. Tikai tajos gadījumos, ja draud par pārkāpumu kriminālatbildība vai administratīvais sods, kas paredz noņemšanu uz laiku. Tātad mums jāizšķiras. Protams, mēs varam atbalstīt 10.priekšlikumu, tas neapšaubāmi ir domāts kā liberālākais priekšlikums, kas dod visvairāk tiesību autovadītājam. Bet tad, ja mēs šo priekšlikumu atbalstām, tad es kā komisijas vadītājs, kā atbildīgais ziņotājs tūlīt iesniedzu priekšlikumu par likuma nodošanu atpakaļ komisijai. Jo citādi nevar būt, citādi teksts nonāks pretrunā, un būs tulkojams tikai un vienīgi par labu policistam. Un to es gribu, lai jūs saprastu. Es neiestājos pret jūsu labo gribu. Es iestājos pret veidu, kādā šī griba ir izpausta. Tas ir tas vissvarīgākais... Ābiķa kungs, es esmu tur svēts.

Paldies! Tā ka es aicinu balsot. Komisija neatbalsta attiecīgo priekšlikumu manis minēto iemeslu dēļ. Un komisijas priekšlikums par šo pantu ir trīspadsmitais. Lūdzu balsot. Jā, ko citu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — deputātu Sprindžuka, Dalbiņa un Razminoviča — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 3, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! Tā ka ir domājams, kungi, ka šis likums tiks atvērts vēlreiz, un, kā es saprotu, Satiksmes ministrija to gatavo, tad precīzi iestrādāsim jūsu liberālās normas nākotnē.

Tagad mēs pārejam pie 11.priekšlikuma. Likumprojekta 3.pantā, acīmredzot tas ir domāts likuma 30.pantā, Modris Lujāns lūdz aizstāt vārdus "valsts policijas amatpersona" ar vārdiem "ceļu policijas amatpersona". Komisija šo priekšlikumu atbalsta daļēji, jo ir rajoni, kur par pārkāpumiem administratīvi sodīt var ne tikai ceļu policijas amatpersonas, bet teiksim, citas policijas amatpersonas, teiksim, tādas kā iecirkņa pilnvarotais. Tāpēc es aicinu daļēji atbalstīt Lujāna kungu, daļēji atbalstīt Juridisko biroju un pilnībā atbalstīt atbildīgo komisiju, kas ir izteikusi attiecīgo pantu jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 11.priekšlikumu. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Referents informēja mūs par 11., 12. un 13.priekšlikumu. Un tiešām tātad komisijas atbalstītā redakcija ir daudz savādāka, nekā to ierosināja trīs deputāti. Un tiešām šajā piedāvātājā redakcijā ir noteikts tas, par ko runāja Kārlis Leiškalns. Proti, ir noteikts, ka valsts amatpersona — policists aiztur vai var aizturēt autovadītāja apliecību. Bet, runājot par iepriekšējo priekšlikumu, atbildīgais referents apzināti maldināja deputātus, runādams pilnīgi pretēji tam, ko nosaka mūsu tiesību sistēma, un, proti, tā nosaka sekojošo, ka valsts amatpersona, Leiškalna kungs, var darīt tikai to, kas ar likumu ir atļauts. Un triju deputātu priekšlikumā ir noteikts, ka policists sastāda protokolu, izsniedz kvīti, ieraksta attiecīgos rekvizītus un vairāk neko. Mūsu valstī, Leiškalna kungs, valsts amatpersonai ir atļauts darīt to, kas likumā ir konkrēti ierakstīts. Un jūs ierosinājāt pilnīgi pretējo, proti, likumos ierakstīt to, kas valsts amatpersonām ir aizliegts. Šāda sistēma attiecas uz privātpersonām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Par 11.priekšlikumu — par atbildīgās komisijas viedokli iebildumu nav. 12. un 13. priekšlikums, arī deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Tālāk es mēģināšu atbildēt Lagzdiņa kungam. Izlasiet panta nosaukumu. Man tas ir jāpasaka: Transporta līdzekļa vadītāja apliecības aizturēšana uz laiku. Un šeit prasiet — aizturēt uz laiku. Un tas ir ierakstīts likumā, normatīvā aktā un nekur citur. Tā kā sabiedrību maldiniet jūs, Lagzdiņa kungs! (Starpsauciens: "Piezīmi izteikt!") Izsakiet! Paldies!

14. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Runā par 30.panta otrās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 15. priekšlikums ir izslēgums 30.panta trešajā daļā. Iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atkal ir atbalstījusi Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 16. priekšlikums ir deputāta Modra Lujāna priekšlikums par likumprojekta 4.pantu attiecīgā redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi, daļēji izsakot šo pantu jeb 30.prim pantu atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ņemot vērā arī Juridiskā biroja papildinājumu pie šī panta, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 19. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš ir guvis nedalītu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tāpat komisija ir nedalīti atbalstījusi Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Pūķa kungu: izslēgums 38.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums, ko iesniedzis sekretārs Pūķis, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Un komisija šo 42.panta otro daļu izsaka attiecīgi atbildīgās komisijas ieteiktā redakcijā un aicina arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 23. un 24. priekšlikumu.

K.Leiškalns. Aizstājumu 43.pantā par naudas sodu iesaka Juridiskais birojs. Komisija atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Papildinājums no atbildīgās komisijas pie 43.panta ceturtās daļas ir komisijas ieteikts un atbalstīts, bet zināmā mērā strīdīgs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Paldies!

27. priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums guvis daļēji komisijas atbalstu, un komisija papildinājusi pārejas noteikumus savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 27.priekšlikumu. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Es ļoti atvainojos, bet par 26. priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. 26. priekšlikums ir izskatīts. Savlaicīgi jāpiesakās debatēs. Mēs pašlaik izskatām 27. priekšlikumu.

M.Pūķis . Es atvainojos, bet...

Sēdes vadītājs. Par 27. iebildumi ...

K.Leiškalns. Paldies! Komisija ir atbalstījusi 28. priekšlikumu. 29. priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcija, kura izslēdz likuma spēkā stāšanās nosacījumus, kas nāk no pirmā lasījuma, un aicina jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! Likums ir izskatīts. Aicinu jūs atbalstīt komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 12. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" , trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Izskatām grozījumus Radio un televīzijas likumā trešajā lasījumā. Komisijas viedoklis bija šo ļoti jūtīgo un sabiedriski ārkārtīgi svarīgo likumprojektu gan izskatīt pēc pašvaldību vēlēšanām, un tomēr šī steiga ir saistīta ar to, ka vēl Zviedrijas prezidentūras laikā Eiropas Savienībā Latvija vēlas noslēgt sadaļu "Kultūra un audiovizuālā politika", un līdz ar to ir nepieciešami grozījumi šajā likumā. Vēl es vēlētos, pirms izskatām konkrētos deputātu un komisiju iesniegtos priekšlikumus, vērst uzmanību uz to, ka, kā jau komisija to ir uzsvērusi, runājot pirmajos un otrajos likumprojektu grozījumu lasījumos, proti, likuma subjekts tiek krietni sašaurināts. Jo, ja mēs agrāk likumā runājām par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, pašlaik likumā tiek lietota definīcija "raidorganizācijas". Tas nozīmē, ka Latvijas Republikā pēc šo grozījumu stāšanās spēkā nebūs konkrētas uzraudzības pār tiem apraides veidiem, kas nepakļausies definīcijai "raidorganizācijas". Jāteic, tā ir problēma ne tikai Latvijā, bet vairākās valstīs, tajā skaitā Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur joprojām vēl nav izstrādāti direktīvie dokumenti digitālajai apraidei, kuras pamatus mēs vērojam jau arī mūsu valstī, jo mēs zinām, ka ne tikai televīzijā, bet arī savos kompjūterpieslēgumos internetā mēs jau varam redzēt gan videofilmas, gan varam redzēt tāda veida programmu, ko mēs varēt nosaukt par apraidi, kas, protams, Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā nav licencēta. Tātad tie ir iebildumi, uz kuriem es vēršu deputātu uzmanību, jo tas nozīmē, ka mums jāizdara vai nu vēlreizēji grozījumi esošajā likumā, vai jāveido pavisam jauns likums, lai aizpildītu manis minētos robus.

Un tagad pie konkrētajiem priekšlikumiem. 1.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lāzo . 2. — kultūras ministres Karīnas Pētersones priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lāzo . 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

V.Lāzo . 4. un 5.priekšlikums būtu skatāmi kopā. Tātad 4. — deputāta Grīnblata, Gaiļa, Dobeļa un Kuduma priekšlikums — un 5. — atbildīgās komisijas priekšlikums — būtu vērojami kontekstā. Komisija ir daļēji atbalstījusi 4.priekšlikumu, ietverot to atbildīgās komisijas redakcijā, izsakot 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

V.Lāzo . 6.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — un 7.priekšlikums. Abi divi ir komisijas atbalstīti un izteikti komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lāzo . 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lāzo . 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lāzo . 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Lāzo . 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lāzo . 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lāzo . 13. — deputāta Valda Lauska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Manā priekšlikumā ir iestrādāta norma, ka tomēr ne visas fiziskās personas var būt par raidorganizāciju veidotājiem un dibinātājiem. Tad, kad es ierosināju šeit ierakstīt, ka vismaz cilvēki ar sodāmību, kuri vairākkārt apzināti pārkāpj likumu, viņi krimināli sodīti un pēc tam uzskata par iespējamu piedalīties raidorganizāciju veidošanā un dibināšanā, ka tas priekš Latvijas valsts nav labi. Raidorganizācijas kā visi masu mediji, es uzskatu, ir ļoti konkrēta kultūras sadaļa, un kādi cilvēki veido kultūru, tāda arī šī nozare kopumā veidojas.

Es saskāros ar šo jautājumu tīri personiski, kad vienā no Latgales pilsētām ir šie masu mediji, kurus izveidojuši cilvēki ar šo sodāmību. Viņiem ir gan raidorganizācijas, viņiem ir masu mediji, un, ja šos masu medijus mēs saņemam par brīvu katrs cilvēks, tad, protams, mēs nevaram izvairīties no tā. Un tas ir ļoti konkrēts dzeltenās preses piedāvājums. Un pēc tam, kad es paņemu šo presi rokās, man, protams, vienmēr ir nepieciešams mazgāt rokas. Un šīs te dzeltenās preses piedāvājums ir, protams, arī ar šo raidorganizāciju starpniecību.

Mans piedāvājums nav cilvēktiesību pārkāpums attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas veido raidorganizācijas, mans piedāvājums ir par cilvēktiesību aizsardzību saskarē ar to, kuri saņem šo raidorganizāciju piedāvājumu. Un no tāda viedokļa es uzskatu, ka mans piedāvājums ir saprotams un atbalstāms.

Protams, šeit pat likumprojektā ir iestrādāts, ka ir arī vairākas juridiskas personas, kuras var veidot raidorganizācijas. Un šeit ir minēts, ka to var darīt arī īpašnieki un var būt pašvaldības. Un arī šī norma nav normāla, jo tādā gadījumā tiek pārkāpts likums, ka žurnālisti, masu mediji ir neatkarīgi. Žurnālists nevar būt neatkarīgs no pašvaldības, pašvaldība viņam ir darba devējs, un pašvaldība viņam diktē, kādā veidā šo darīt. Protams, šī norma arī uz priekšu ir jāņem ārā, un tad, kad mēs atgriezīsimies pie šī likumprojekta atkārtotas skatīšanas, es, protams, vēlreiz griezīšos pie jums ar lūgumu, lai arī pašvaldībām nedotu tiesības vairāk būt par dibinātājiem raidorganizācijām, bet pašreiz es uzskatu, ka mums ir jānoņem tiesības šai jomā strādāt vairākkārt sodītiem krimināliem cilvēkiem. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais deputāts Seiksts — "Latvijas ceļa" frakcija.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Man nav absolūti nekādu šaubu par to, ka deputāts Lauskis ir vadījies no godīgiem mērķiem un gribējis sasniegt to, kā viņš šeit izklāsta, nu lai attīrītu masu medijus no negodīgiem cilvēkiem. Man nav šaubu par šī priekšlikuma patiesajiem motīviem. Taču, godātais kolēģi, šeit šādā redakcijā tas ir tiešā pretrunā ne tikai ar 51. gada konvenciju, ko Latvija ir ratificējusi, tas ir tiešā pretrunā ar visām Latvijas starptautiskajām saistībām. Šādā redakcijā varētu notikt fakts, ka kāds arī par tīšu pretošanos padomju varai ir notiesāts, šādā redakcijā šis priekšlikums ir noraidāms. Ja tiks skatīts, tad jums, kolēģi, jāpārskata, lai tas būtu precīzi tulkojams, lai neradītu ne tikai neskaidrības likuma piemērošanā, bet lai nebūtu pretrunu ar mūsu starptautiskajām saistībām.

Es ceru, ka visi juristi man piekritīs, ka šis priekšlikums šādā redakcijā nav atbalstāms. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai komisijas vārdā vēlējāties ko teikt? Vairāk pieteikušies par 13. priekšlikumu debatēs nav. Lūdzu ieslēdzam balsošanas režīmu un balsojam par 13. — deputāta Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 40, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu!

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs, cienījamās deputātes un godājamie deputāti! 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo . 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

V.Lāzo . 16., 17. un 18. priekšlikums būtu skatāms kopumā, jo tie runā par vienu panta daļu. Tātad — 16. — deputāta Tabūna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tā... piedodiet... Mēs skatām pēc kārtas... tātad par 16. un 17. priekšlikumu. Tātad vispirms par 16. priekšlikumu.

V.Lāzo . Jā, 16. priekšlikums. Deputāta Tabūna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs vēlas runāt debatēs. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Izšķiršanās šobrīd ir visai būtiska. Un izšķiršanās ir sekojoša. Vai mēs atbalstīsim, lai aptvertu raidorganizācijas teritoriju, kurā dzīvo iedzīvotāji, vai iedzīvotājus atsevišķi... Te, runājot par vairākiem šiem priekšlikumiem kopā, mēs iepriekšējā lasījumā ar krietnu balsu vairākumu izšķīrāmies par pirmo, tātad par teritorijas aptveršanu. Tātad īpaši svarīgus notikumus sabiedrībai, un par īpaši svarīgiem tos nosaka Ministru kabinets, mēs pieņēmām: šādu svarīgu notikumu raidīšana jāveic tā, lai tiktu aptverta visa Latvijas teritorija un visi Latvijas iedzīvotāji varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.

Šobrīd priekšlikumi, kas seko manam, atkal grib atgriezties pie iedzīvotājiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka varētu tā rezultātā vairāki Latvijas rajoni tikt izsvītroti un iedzīvotāji īpaši svarīgus notikumus nevarētu ne redzēt, ne dzirdēt. Tāpēc, pirmkārt, ir jāizšķiras, un mēs, kā es teicu, izšķīrāmies iepriekšējā lasījumā par teritorijas aptveramību, nevis par iedzīvotāju, jo iedzīvotāji — ņemsim rādiusā ap Rīgu, un Rīga ir trešdaļa no Latvijas, varētu saskaitīt diezgan ātri šos 90%, un pārējie teritorijas iedzīvotāji tiktu, tā sakot, ignorēti.

Par manu priekšlikumu. Es izvēlējos šo priekšlikumu kā kompromisa variantu — 90% teritorijas. Bet ko es gribu atzīmēt un lūdzu kolēģus pasekot līdzi, jo tas nav nu tik elementāri vienkārši, kuri varbūt tik labi neorientējas radio un televīzijas lietās. Es pat teiktu, ja vispirms balsotu par 17. — atbildīgās komisijas priekšlikumu un pēc tam par kultūras ministres Karīnas Pētersones priekšlikumu — 18., es pat savu priekšlikumu noņemtu, ja šos priekšlikumus neatbalstītu. Bet ņemot vērā to, ka balsojums ir par manu priekšlikumu vispirms, tad es tomēr uzturēšu, jo, ja nobalsotu par atbildīgās komisijas priekšlikumu vai kultūras ministres priekšlikumu, tad mēs atteiktos no šī konceptuālā mūsu iepriekšējā balsojuma. Jā, otrajā lasījumā, cienījamie kolēģi, latiņa pacelta visai augstu. Sākumam varbūt tā ir par augstu, bet ne uz visiem laikiem, jo valstī, un par to tika runāts iepriekšējā lasījumā, valstij tiek uzlikts par pienākumu rūpēties par saviem iedzīvotājiem, lai īpaši svarīgus notikumus varētu dzirdēt visā valstī. Un 34. priekšlikumā pārejas noteikumos ir skaidri un gaiši pateikts, kādā secībā varētu aptvert — pēc 2006. gada visu teritoriju, bet sākumposmā līdz 2003. gadam — 85%, un pēc 2003. gada 1. janvāra līdz 2006.gada 1.janvārim — 90%, kas ir arī manā priekšlikumā — 90%.

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu izšķirties par šo variantu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tabūna kungs, jūsu laiks ir beidzies.

P.Tabūns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamā deputāte Anta Rugāte — Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte (TP). Augsti godātie kolēģi deputāti! Es gribētu ar tādu mazu atrunu sākt savu sakāmo, ka patiesībā nav īsti laba prakse mūsu parlamentā, tāda kā nekonsekvence, jo otrajā lasījumā tika atbalstīts Tautas partijas priekšlikums ar pārliecinošu balsu vairākumu, kurš atrodas 2.ailē kā cipars 12, un tur ir šis priekšlikums par 17.panta septīto daļu. Priekšlikums saņēma atbalstu tāpēc, ka tas noteica, ka jāraida tā, lai tiktu aptverta visa Latvijas teritorija un visi Latvijas iedzīvotāji varētu šiem svarīgajiem notikumiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai arī ierakstā. Un samazināt teritoriju ar jebkuru priekšlikumu, kurš sekotu pēc tā, kas ir nobalsots otrajā lasījumā, kas varētu mazināt arī iedzīvotāju skaitu, kuri var redzēt šos notikumus, tas nav īsti korekti. Un tāpēc es gribētu jums, godātie kolēģi, parādīt Latvijas karti, kas jums ir labi zināma, un šie sarkanie laukumiņi, šie sarkanie mazie laukumiņi ir tas, ko Latvijas televīzijas pirmā programma neaptver, un 94,4% teritorijas ir šīs programmas redzamība. 99% iedzīvotāju, un tajā pašā laikā šajā kartē iezīmētie sarkanie laukumi ir tie, kuros Latvijas televīzijas pirmā programma netiek skatīta: Viļakā, Dagdā, ap Aloju uz Staiceli, Ainažiem, Salacgrīvu, Pāvilostā, Priekulē un ap Saldu. Un tie nav meži, godātie kolēģi, tās ir apdzīvotas vietas, un šiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, jebkuram, kas atrodas šajā teritorijā ir tiesības redzēt, un mūsu pienākums ir nodrošināt šo redzamību. Tāpat varētu teikt, ka arī Latvijas televīzijas otrā programma tieši tajās pašās vietās, tikai ar vēl lielāku laukumu, netiek skatīta, un netiek redzēta tāpēc, ka šīs aptveramības nav, bet pievienojas vēl arī Balvi, Alūksne, Ape, Pļaviņas, Jēkabpils, Viesīte, Auce. Man nav īsti lāga ērti saukt šos vietu nosaukumus Latvijā, jo šie cilvēki tiek diskriminēti tādā veidā, ja mēs samazinām to apraides teritoriju, kuru mēs esam noteikuši otrajā lasījumā un kas ir mūsu pienākums šādā veidā to arī uzturēt. Eiropas direktīva neparedz mainīt likumu tā, lai 15, 25% iedzīvotāju vai teritorijas netiktu nodrošināta ar drošu televīzijas programmas uztveršanu. Tas arī nav korekts lietas skaidrojums. Un ja Latvijā iedzīvotāju blīvums ir 38 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, bet Eiropā tas ir 108, tad tas nenozīmē, ka šajās ne tik biezi apdzīvotajās vietās Latvijā būtu tiesības šiem cilvēkiem nedot viņu tiesību nodrošinājumu. Aizbildināšanās ar to, ka Eiropas direktīvas neparedz aptvert visus iedzīvotājus, ir nekorekta, jo tādas norādes nav. Un, ja Latvija būtu blīvi apdzīvota, tad varētu, protams, piemērot iedzīvotāju kritēriju, bet mums taču ir noteikti jāpiemēro teritorijas kritērijs, tas ir vienīgais, kas mums ir saistošs un obligāts.

Es ļoti lūdzu Saeimu, Tautas partija uzstāj saglabāt otrajā lasījumā pieņemto un jūsu Saeimas vairākuma atbalstīto redakciju un šādā veidā arī izteikt savu viedokli par priekšlikumiem, kuri atrodas šim pantam tabulās. Un vēl es gribētu teikt, ka tiem, kuri vēl šaubās varbūt, ka Latvijas televīzija kā sabiedriskā televīzija nespēs raidīt svarīgus notikumus, jo nevarēs nopirkt raidīšanas tiesības no pasākumu organizētājiem, es vēlos paskaidrot arī šodienas debatēs vēlreiz, ka Latvijas televīzija tāpat kā komerctelevīzija izmanto likumā noteiktās tiesības reklāmas izmantošanai, tātad tiesības pelnīt un tiesības konkurēt, un šādu īpaši svarīgu notikumu raidīšanā ir īpaša iespēja pelnīt. Latvijas televīzija nacionālā pasūtījuma nodrošinājumam, tātad arī raidīšanai visur un visiem, saņem valsts budžeta dotāciju apmēram 100 miljonus latu apjomā gadā, un Latvijas televīzija nav izolētā telpā, sadarbībā ar citu Baltijas valstu sabiedriskajām televīzijām var veidot kopdarbībai kopīgu interesi un slēgt savstarpējus līgumus, lai palielinātu skatītāju skaitu un teritorijas aptveramību, iegūt iespēju lētāk iegādāties šīs raidīšanas tiesības no starptautisko pasākumu organizētājiem. Un visbeidzot, radio un televīzijas nacionālai padomei...

Sēdes vadītājs. Paldies, Rugātes kundze, jūsu laiks beidzies.

A.Rugāte. Beidzu. ...arī ir iespēja šī likuma ietvarā, kurš šobrīd darbojas, veicināt šīs nozares attīstību un attīstīt raidīšanu, tādēļ mēs uzturam spēkā šo 17.panta septīto daļu un atgādinām kolēģiem, ka 34.priekšlikums, kurā ir pārejas noteikumi un kurus jau izklāstīja Tabūna kungs, ir atbalstāmi, lai varētu šī norma palikt spēkā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais Leons Bojārs — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Tik tiešām rada izbrīnu, ka Latvijas valdība nevar saprast: apraidei TV un radio ir jāaptver 100% Latvijas teritorijas. Simtprocentīgi! Cik tad debašu ir bijis no šīs tribīnes, es nevaru tikai izbrīnīties: ar tādu tehnikas sasniegumu, kas tagad ir pasaulē un kas ir pieejams arī Latvijā, mēs nevaram to nodrošināt, lai gan desmit gadus atpakaļ viss tas bija. Nodarbojamies ar privatizāciju, es, protams, saprotu, ja ir sagatavots un uz konveijera noliktas noteiktas organizācijas, kuras pievāks to televīzijas torni, kur nevienu santīmu nav ielikuši iekšā un radio ēkas. Un tagad, ja mēs paskatāmies, tātad Latvijas iedzīvotājs nevar nopirkt avīzi, jo laukos tik tiešām iedzīvotājiem nav naudas, par ko tās pasūtīt, radio viņš nedzirdēs, televīziju viņš neredzēs. Un vēl jau mēs aizmirstam arī to, ka ļoti daudzi cilvēki dzīvo bez elektroapgādes, tātad pilnīga izolācija no informācijas, un pēc tam var cilvēkus muļķot, kā nu grib, aizbrauc un izstāsta, ka tad būs, jūs tikai šitā nobalsojiet, un tad tas būs tā un tas būs tā, un atver rokas, manna un piens tecēs no debesīm vai no Eiropas rokā, tā tas nav. Tāpēc otrajā lasījumā pieņemtā redakcija ir jāpieņem arī trešajā lasījumā, un nevajag muļķot te cilvēkus un runāt visdažādākos brīnumus, ka mēs varam nodrošināt. Tā ir negribēšana.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Godātie kolēģi! Šis ir gadījums, kad Eiropas Savienības direktīva, proti, Eiropas Komisijas prasība, ir ierosinājusi Latvijas parlamentā debates par to, cik lielai iedzīvotāju daļai vispār būtu jāredz un jādzird Latvijas televīzija un Latvijas radio, tajā skaitā citu komerciālo raidorganizāciju programmas. Nekad vēl Latvijas parlamentā tik plaši par to nav debatēts, līdz ar to, pateicoties šai normai, kas regulē vienīgi ekskluzīvu tiesību aizliegumu, kādai raidorganizācijai noteikta satura notikumu apraidīt ļoti ierobežotā Latvijas apjomā, proti, skarot ierobežotu skatītāju loku, ir radījusi iespēju Latvijas parlamentam radīt nepieciešamos nosacījumus, lai apraide Latvijā neaprobežotos tikai ar komerciāli visizdevīgākajiem apgabaliem, proti, tie visbiežāk tiek minēti kā Rīga un Rīgas reģions. Tātad beidzot, tieši pateicoties šai direktīvai, mēs esam nonākuši pie Latvijas iedzīvotājiem ārkārtīgi svarīgas lietas. Tādēļ es uzskatu, un sociāldemokrātu frakcija balsos par to priekšlikumu, lai atstātu spēkā otrajā lasījumā nobalsoto redakciju, bet ar vienu "bet". Mēs uzskatām, ka ir jāaptver gan visa Latvijas teritorija, gan Latvijas iedzīvotāji, bet, piedošanu, tas nav jāatstāj ar pārejas noteikumiem uz 2006. gadu, kad būs jau cita situācija, citi notikumi. Jau šajos budžeta grozījumos, kas attiecas uz 2001.gadu, mums ir jāveic viss iespējamais, lai visas tās raidorganizācijas, un pirmkārt tās ir sabiedriskās raidorganizācijas — Latvijas televīzija un Latvijas radio, būtu pieejamas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tātad es to gan gribētu cienījamiem kolēģiem lūgt arī tajos balsojumos, kur tiks skarti budžeta grozījumi, ieturēt šo pašu pozīciju, kas te tika izteikta vārdos. Pateicos, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Es šeit gribētu izteikt sekojošo, ka mums neapšaubāmi ir jāatbalsta šis otrā lasījuma teksts. Un es biju tas cilvēks, kas toreiz aicināja Dzintaru Ābiķi un arī Andri Šķēli neatsaukt Tautas partijas priekšlikumu, jo es uzskatīju, ka tiešām tas ir labs priekšlikums. Nu arī tā tas var būt, jā, Počas kundze! Var būt arī Tautas partijai labi priekšlikumi. Jūsu saukļus es saprotu, bet es domāju, ka šoreiz tie ir nepamatoti. Tātad šeit mums ir jāsaprot viens, ka tādiem notikumiem, kas skar praktiski visu mūsu tautu un kas ir ļoti svarīgi un nozīmīgi, ir jābūt pieejamiem Latvijas radio vai Latvijas televīzijā visai mūsu tautai, un tas ir jācenšas nodrošināt pēc iespējas ātrāk. Var būt un, manuprāt, būtu pareizi pat jau šā gada vidū, izdarot budžeta grozījumus, izdalīt šos papildu naudas līdzekļus Latvijas televīzijai un Latvijas radio, lai viņi varētu nosegt visu Latvijas teritoriju, un līdz ar to viņu pakalpojumi būtu pieejami arī visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem un pilsoņiem.

Otrkārt es gribētu uzsvērt to, ka atbilstoši Saeimas Kārtības rullim otrajā lasījumā mēs jau esam konceptuāli izšķīrušies par šo nostāju. Līdz ar to mēs no deputāta Tabūna labi domātā priekšlikuma tomēr atturēsimies, jo mēs tam iebilstam arī konceptuāli. Tā kā es aicinātu katrā ziņā pievērst uzmanību arī pārejas noteikumiem, lai mēs šo Tabūna normu neaizvirzītu tālākā nākotnē. Šis priekšlikums ir noteikti jāatbalsta, jo tas skar visas sabiedrības intereses. Tās ir tiesības saņemt informāciju par svarīgiem notikumiem Latvijas un tautas dzīvē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Boriss Cilevičs — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Baldzēna kungam ir pilnīga taisnība. Patiešām sabiedrībai ir tiesības saņemt šo informāciju. Bet paskatīsimies, kas notiks, ja mēs tagad nobalsosim par otrā lasījuma pieņemto redakciju. Manuprāt, tas vienkārši nozīmēs, ka vispār neviena raidorganizācija Latvijā nebūs tiesīga raidīt šos notikumus, jo neviena raidorganizācija Latvijā un arī ārzemēs neatbilst šiem kritērijiem. Tā ka, protams, es sapratu, ka aiz visādiem, teiksim, atklāti populistiskiem apsvērumiem, ka ļoti viegli ir runāt par cilvēkiem, bet varbūt domāsim arī par praktiskām sekām. Vai mēs kārtējo reizi taisāmies pieņemt lēmumu, kas nekad praksē nestrādās un būs vienkārši… nu, mēs veidojam paši situāciju, ka likums būs jāpārkāpj, lai vismaz daļa cilvēku, vismaz daļa šos notikumus redzētu. Nu būsim saprātīgi! Būsim reālisti! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Cileviča kungs! Nākamais deputāts Edvīns Inkēns, frakcija "Latvijas ceļš".

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Šī ir problēma, kur jāizšķiras tiešām starp diviem jēdzieniem — starp teritoriju un cilvēkiem. Kam tad īsti mēs kalpojam? Bet īstenībā tas būtiskais jautājums ir: vai atsevišķus gadījumus redzēs 90% no Latvijas iedzīvotājiem vai neviens? Tā ir tā alternatīva. Man ir jāsāk ar to, ka es atzīstu savu kļūdu. Es biju viens no šā likuma autoriem. Un toreiz mēs ielikām nepareizo jēdzienu "teritoriju", nevis "cilvēkus". Ja Saeima, ja mēs esam pakalpojumu devēji savai sabiedrībai, tad mēs šos pakalpojumus pirmkārt dodam cilvēkiem un nevis mežiem, klāniem vai briežiem. Tieši tāpat ir ar televīziju. Tās uzdevums ir sasniegt cilvēkus, lai cilvēki redz, kas tiek rādīts. Un teritorija un cilvēks nav viens un tas pats. Tas bija pirmais. Uz to mums ļoti maigi norāda Eiropas Savienība, un likumu veidojošā atbildīgā komisija tāpēc arī ir pārtaisījusi un izlabojusi savā priekšlikumā. Tāpēc es viņu to atbalstu, jo tur šī kļūda ir izlabota. Tas ir pirmais būtiskais.

Otrais. Šā panta uzdevums, tas, par ko vispār šis pants runā, ir ļoti šaurs. Tās ir ekskluzīvās tiesības. Kas ir ekskluzīvās tiesības? Tās ir izņēmuma tiesības, kas tiek dotas retranslēt vai rādīt montētā vai nemontētā veidā kādu notikumu. Šādas tiesības pasaulē ir liels retums, tāpēc ka jebkurš olimpiādes licences turētājs, Dziesmu svētku licences turētājs ir ieinteresēts, lai viņu rāda pēc iespējas vairāk. Ekskluzīvās tiesības līdz ar to maksā daudz vairāk. Tas ir retums. Mēs runājam nevis par šo retumu, bet izņēmumu. Tāpēc darbība, par ko mēs runājam šajā likumā, ir šī te un ne vairāk. Tas tiešām būtu rets gadījums, ja tas notiktu. Bet vienalga, tas ir jāregulē.

Ministru kabinets sastādīs nelielu sarakstu par tiem notikumiem, kurus ir jāredz pēc iespējas lielākai Latvijas sabiedrības daļai. Pieņemsim, no starptautiskajiem notikumiem tas varētu būt biatlona pasaules čempionāts, kas mūs interesē, jo mūsu puiši tur labi uzstājās. Un no iekšējiem — kaut vai Dziesmu svētki. Bet tas tiešām nenozīmē, ka šajā sarakstā ietvertie notikumi būs ekskluzīvie. Es nevarētu saprast Dziesmu svētku organizētājus, ja viņi nepārdotu licences pēc iespējas vairākām televīzijām.

Kas tiek panākts ar šo pantu? Tiek panākts, ka viena neliela stacija var nopirkt ekskluzīvās tiesības, samaksājot daudz vairāk, un pārējie tad nedrīkst rādīt. Jā, tas ir noliegts. Faktiski ekskluzīvās tiesības pašreizējā brīdī ir tikai divām stacijām — Latvijas 1. un 2. Otrā televīzija var izmantot. Tajā pašā laikā šis pants nekādā veidā neaizliedz četrām, piecām un deviņām Latvijas stacijām, lielajām un mazajām, rādīt jebkuru notikumu. Kā jau es teicu, ekskluzivitāte, tas ir izņēmums. Tā nav norma. Diemžēl šis pants... Tiktāl viss ir kārtībā. Tātad Latvijas 1. un 2. televīzija zem šīs normas paiet, mēs tām dodam priekšroku. Sabiedriskās televīzijas pat neredz iemeslu strīdēties, kāpēc tām ir priekšroka. Tāpēc komisijas variants ir pieņemams.

Problēma ir Finansu ministrijai, jo tai ir jādod tik daudz papildu naudas, cik nepieciešams, lai nopirktu šīs tiesības, ja nu gadījumā, kaut kur ekskluzīvās. Un te iestājas tā potenciālā problēma. Pieņemsim, saraksts ... Pieņemsim, vienā gadā notiks trīs notikumi, uz kuriem ir iespējas nopirkt tieši ekskluzīvās tiesības. Un ja Finansu ministrija neizdala tik daudz, tad var gadīties, ka viens notikums netiek nopirkts un neviena cita televīzija nav tiesīga rādīt. Mums jāapzinās šīs iespējamās sekas. Var būt notikums, ko neviens neredz tāpēc, ka Latvijas 1. vai 2. televīzija nenopērk šīs tiesības. Cik tas ir procentuāli, es jums nezinu, 0,001%. Bet ir. Teorētiski ir.

Tagad daži vārdi par alternatīvo priekšlikumu, par 90% teritorijas vai galarezultātā 100% teritorijas. Ir jāuzstāda jauni torņi, infrastruktūra, Latvijas televīzijai 1. un 2.kanālam līdz 100%, pašreiz 1.kanālam ir 95% teritorijas aptveramības, un 2. — 85%. Tas maksās miljonus.

Sēdes vadītājs. Inkēna kungs, jūs laiku esat izmantojis.

E.Inkēns . Es lūgtu atļauju turpināt. Tas ir pietiekami svarīgs jautājums.

Sēdes vadītājs. Cik jūs vēlaties? Pusminūti? Minūti?

E.Inkēns . Pusotru. Es mēģināšu minūtē iekļauties.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, kolēģi neiebilst.

E.Inkēns . Diemžēl šī torņu uzstādīšana ir ļoti dārga. Tāpēc, ka, paaugstinot par 5% 1.televīzijai teritoriju, mēs iegūstam klāt tikai 3,8% no skatītājiem. Tur katrs skatītājs ir ļoti dārgs tajā beigu galā diemžēl. Ja finansu ministrs ir gatavs, ak Dievs, nu nav taču nekādu problēmu. Bet es esmu tik daudz dzirdējis, ka nav naudas tiešām svarīgiem projektiem, likumprojektiem, kas ir saskaņoti ar Eiropas Savienību, kas jāsaskaņo, ka man ir šaubas, vai šī nauda tiks iedota, jo gadiem tā nav dota. Un vai nebūs tā, ka nākamais finansu ministrs teiks, ka šis ir priekšvēlēšanu drudzī sasolītais populisms un ka atkal viņus ir ielikuši slazdā — tieši tā kā mēs un mūsu ministrs, šīs Saeimas ministrs, teica par iepriekšējo. Nu nedzīsim nākošās valdības stūrī ar šo likumu!

Un visbeidzot. Ir ļoti svarīgi saprast, un mēs tikko strīdējāmies ar Šķēles kungu. Un mums abiem ir taisnība. Direktīvās reti, vismaz šajās direktīvās, kas attiecas uz radio un televīziju, ļoti reti raksta skaitļus, raksta jēdzienus —"proporcionalitāte", "nozīmīga daļa", "atbilstoši"... Aiz katra no šiem jēdzieniem Eiropas Savienības kultūrā ir domāts skaitlis. Un Eiropas Savienība mums skaidri un gaiši pasaka, ka, viņuprāt, būtiskā daļa, skatītāji, kam ir jāredz šāds notikums, ir no 75–85%. Tas mums nāk konsultācijai.

Sēdes vadītājs. Paldies, Inkēna kungs! Jūs esat izmantojis arī papildlaiku.

E.Inkēns . Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Leonam Bojāram — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir runa un bažas, ka valsts budžetā nav līdzekļu Latvijas Republikas teritorijas simtprocentīgi apraidei. Atkal mānām sevi un iedzīvotājus. Līdzekļi ir, un ļoti lieli. 22 vai 24 miljoni, kurus kārtējo reizi mēs esam parādā vācu korporācijai "Simens". Ir jāizmanto šie līdzekļi. Šī ir nodokļos savāktā naudiņa. Nevajag kārtējo reizi veikt muļķības un krāpšanas. It kā ar elektroniku ir jāaprīko purvi un meži Latgalē. Tad labāk tos līdzekļus izlietosim, lai tie kalpo mūsu valsts iedzīvotāju labklājībai. Vienīgi izteikums Ministru kabinetā, ka vajag īpaši svarīgus tikai notikumus pārraidīt. Nē, visi notikumi, kas notiek Latvijā, ir svarīgi Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc visi ir jāpārraida. Un nevajag neko slēpt un ne no kā kautrēties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajam vārds Dzintaram Ābiķim — Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Inkēna kungs! Jūsu galvenais arguments bija apmēram tāds — es esmu profesionālis, jūs esat muļķi, es lasu direktīvas, jūs lasīt nemākat. Lauku skatītājs ir dārgs, tāpēc tam var uzspļaut. Tie bija tie galvenie postulāti jūsu uzstāšanās reizē. Es gribētu piebilst vēl vienu lietu. Diemžēl āža kāju jau nenoslēps. Tā lēnām lien ārā, un to, ka jums ir zināma saistība ar kādu no televīzijām, mēs ļoti labi zinām, un, maigi izsakoties, tas interešu konflikts, jau apspriežot šo jautājumu, pastāv.

Cienījamais Cileviča kungs! Nav tā, ka jūs sakāt, kā tad, ja atbalstīs otrajā lasījumā pieņemto Tautas partijas priekšlikumu, ka tad šobrīd neviens vairs neko neredzēs. Es jūs aicinu uzšķirt 34.priekšlikumu 46.lappusē. Tie ir pārejas noteikumi, ko arī ir iesniegusi Tautas partija, un tie paredz, ka šī 17.panta septītā daļa pilnā apjomā stājas spēkā ar 2006.gadu, un ka šī pāreja uz 100% teritorijas apraidi ir paredzēta pakāpeniska. Es atkārtoju — pakāpeniska. Un es ļoti ceru, ka pēc sešiem gadiem ekonomiskā situācija būs tāda, ka Latvijā spēs Latvijas raidorganizācijas vai kāda no raidorganizācijām spēs nodrošināt visu cilvēku informēšanu par aktuāliem notikumiem.

Un tagad par statistiku. Statistika ir pietiekami precīza zinātne, un tie skaitļi, ko es jums nosaukšu, ir absolūti neapgāžami. Ja mēs pieņemam priekšlikumu, Pētersones kundzes priekšlikumu, ko ir atbalstījusi komisija, ka ekskluzīvos notikumus vajadzētu redzēt 90% skatītāju, tas nozīmē, ka mēs ārpusē it kā atstājam 10% skatītāju. Cienījamie kolēģi! 10% no Latvijas iedzīvotājiem ir 240 tūkstoši. Un 240 tūkstoši dzīvo Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Ventspils, Valkas, Krāslavas, Kuldīgas un Ludzas rajonos, kopā ņemot. Tātad, ja mēs izejam no principa — aptversim 90% iedzīvotāju, tad situācija būs tāda, kā jau es teicu sākumā. Lauku skatītājs ir dārgs, tam mēs varam uzspļaut. Trešā daļa Latvijas teritorijas netiks aptverta. Diemžēl. Diemžēl.

Cienījamie kolēģi! Es jums gribu atgādināt to, ka, vārdos apspriežot dažādus likumus, mēs vienmēr sakām — Latvijai ir jāattīstās vienmērīgi, mums ir jāatbalsta depresīvie reģioni, mums ir jāatbalsta lauki, mēs gribam, lai tur cilvēki dzīvotu labāk. Diemžēl tad, kad mēs spriežam par konkrētiem likumiem, kas atstāj ļoti lielu iespaidu uz lauku attīstību — un šis likums nepārprotami ir viens no tiem, tad mēs tam lauku, kā te teica, dārgajam skatītājam vienkārši esam gatavi uzspļaut.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinu jūs atbalstīt arī šos te dārgos skatītājus, nepieļaut to, lai mūsu jaunie cilvēki, kuri arī grib noskatīties pasaules čempionātu hokejā vai olimpiādi, neaizbrauktu no tiem lauku reģioniem, lai viņi neaizbrauktu uz Rīgu, kur jau tā ir trešā daļa no Latvijas iedzīvotāju skaita.

Cienījamie kolēģi! Ievērojot to, ka Tautas partija piedāvā ļoti saprātīgu risinājumu par pakāpenisku šīs normas ieviešanu pārejas noteikumos, un tas nav nekas pārdabīgs, un tas nav rīt ap pusdienlaiku, tie ir seši gadi, es tomēr aicinu respektēt arī tos cilvēkus, kas nedzīvo Rīgā, lielajās pilsētās, bet kas dzīvo laukos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Ābiķa kungs! Nākamā deputāte Anta Rugāte — Tautas partijas frakcija. Otro reizi.

A.Rugāte (TP). Augsti godātie kolēģi deputāti! Es labi apzinos vārda spēku. Tādēļ es centīšos runāt par mežiem, par naudu un par direktīvām ar tiem vārdiem, kas nebūs tik šerpi, kādus nupat mums nācās dzirdēt. Un, Inkēna kungs, es gribētu jūs aicināt nebūt tik augstprātīgam attiecībā uz tām vietām, kuras nav meži, bet kas ir apdzīvotas teritorijas. Es ceru, ka šis vārds jūs neaizskar, bet pasaka to būtību, kurā jūs izpaudāt savu attieksmi pret tām teritorijām, kurās šobrīd ir ļoti vāja redzamība un nav laba signāla jau esošajā apraidē. Kur nu vēl tad, ja mēs to ierobežosim tā, kā tas ir bijis iepriekš paredzēts.

Kas attiecas uz naudu. Nauda ir nepieciešama, lai ne tikai nodrošinātu raidīšanu visā Latvijas teritorijā, bet nauda visu laiku ir nepieciešama sakarā ar radio un televīzijas īpašo uzdevumu, kas ir ierakstīts esošajā, spēkā esošajā likumā — attīstīt šo nozari. Tātad nodrošināt šo apraidi ar mazākām izmaksām un ar labāku kvalitāti. Pagaidām tas vienmēr ir bijis runu un naudas prasījumu līmenī. Pagaidām tas nav bijis konceptuālu risinājumu līmenī, ja nu vienīgais — mēs pieminam šeit abonentmaksas, kas bija viens no finansu avotiem. Taču te ir runa par apraides konceptu, kura apspriešanai pagaidām nav bijusi pilnvērtīga.

Un visbeidzot par direktīvām. Direktīva mums nosaka aptveramību, citiem vārdiem sakot, redzamību pēc iespējas visiem. Lūk, tieši otrajā lasījumā pieņemtais priekšlikums, Tautas partijas priekšlikums, tas to arī paredz — vai tiešām Latvijas Saeima pati no tā atkāpsies? Ceru, ka ne. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Paldies, Rugātes kundze! Nākamais — deputāts Juris Vidiņš — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Burvja kungs... nē, ne Burvja kungs, Bojāra kungs... Ziniet, man ir lielāka problēma. Bērnu pabalsti mātēm, kur arī vajag palielināt un kur arī mēs principā esam nabadzīgi. Un viss pārējais, kas mums ir vajadzīgs. Man šķiet, Inkēna kungs jau pareizi šeit mēģināja motivēt, lai gan citi tur redz, ka tur kaut kāda āža kāja lienot ārā. Es to āža kāju neredzu. Varbūt man arī viņa ir, bet man gan nekādas saistības ar televīziju nav, izņemot to, ka es viņus mēģinu tiesā iesūdzēt. Bet Rugātes kundze! Tas Tautas partijas priekšlikums, ko mēs otrajā lasījumā pieņēmām un ko jūs tagad minējāt, ka tas ir ļoti saprātīgs, šis saprātīgais priekšlikums jeb tagad iebalsotais, ja jūs nebūtu iesnieguši pārejas noteikumu, jūs aizliegtu skatīties vispār visiem Latvijas iedzīvotājiem, visiem simtprocentīgi visas olimpiskās spēles, Dziesmu svētkus un tā tālāk.

Tā kā man šķiet, ka ļoti pamatoti Inkēns teica, kas mums ir svarīgāks — teritorija vai iedzīvotāji. Un arī procentuāli, ja mums ir jāizvēlas, vai skatās vairāk iedzīvotāju, kas vienmēr nav identisks teritorijas plašumam, ko mēs izvēlēsimies pie mūsu trūcīgajiem līdzekļiem.

Es varētu piekrist Tautas partijas pārejas noteikumiem, ja būtu šo saistību pēctecība, ja nākamajā Saeimā finansu ministrs būtu Tautas partijas pārstāvis. Es domāju, ka Saeimai arī nebūtu gluži vienalga, par ko balso, ko iebalso un cik naudas piešķir televīzijai. Es nezinu, vai būtu prāta darbs mums tagad uzlikt kaut kādu slogu nākamajai Saeimai, lai tā tad mūsu karstumā pieņemtos lēmumus mēģinātu risināt uz nodokļu maksātāju rēķina.

Es domāju, ka Pēteris Tabūns jau pareizi teica, ka viņš noņemtu savu priekšlikumu, ja atbalstītu Pētersones kundzes priekšlikumus. Un kas tiešām, manuprāt, ir pats saprātīgākais, jo šeit vairāk neiet runa par teritoriju, bet iet runa par iedzīvotāju maksimālu aptveršanu.

Bez tam, cienītie kolēģi, ja jūs zināt, tagad iet diskusijas par abonentu maksas ieviešanu televīzijā un ka, iespējams, mēs to pieņemsim, un varbūt bez jebkādiem likumiem Latvijas Televīzija izmantos robežu apsardzes vajadzībām uzceltos torņus un varēs bez šiem likumiem maksimāli aptvert ar saviem raidījumiem Latvijas iedzīvotājus.

Es aicinātu tomēr, kolēģi, ļoti saprātīgi pie šīs lietas pieiet, un, manuprāt, vajadzētu atbalstīt Karīnas Pētersones priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs! Nākamais pieteicies Seiksta kungs. Vai jums pietiks ar 4 minūtēm? Lūdzu, Seiksta kungs, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (LC). Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es vēršos pie pozīcijas deputātiem. Un konkrēti pie sava ļoti laba drauga Dzintara Ābiķa. Dzintar, mēs priekšvēlēšanu situācijā sabalsojām pensijas, kuras nācās izstrebt Andra Šķēles, Andra Bērziņa un citām valdībām. Nu pozīcijai nevajadzētu nodarboties ar populismu. Piedodiet, tad jau mēs varam ierakstīt, ka mums minimālā alga ir 500 latu, bet tā stāsies spēkā tikai 2020. gadā. Skaisti skan! Ir jādomā taču pozīcijas deputātiem, ko mēs rakstām. Inkēna kungs precīzi norādīja. Kāpēc jāuzveļ slogs nodokļu maksātājiem un nākamajām saeimām? Ja šeit būtu finansu ministrs, kura kompetenci es ļoti augstu vērtēju, daudziem varbūt par pārsteigumu... Ja finansu ministrs varētu apliecināt, ka ir šī rezerve, es balsotu par to. Es nevaru balsot par to, un es ļoti lūdzu tos, kas reāli apzinās situāciju, atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl mums ir laiks 3 minūtes. Edvīns Inkēns — otro reizi.

E.Inkēns (LC). Ābiķa kungs, es atļaušos vērsties tieši pie jums. Tajā brīdī, kad es saku, ka svarīgi ir rādīt pēc iespējas vairāk cilvēkiem, nevis teritorijā, kurā nav cilvēku, tad, manuprāt, es tieši cīnos par to, lai pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju redzētu šo programmu. Nē, nu mēs runājam par kritēriju, un kritērijs ir nevis teritorija, bet cilvēki, jo mēs kalpojam cilvēkiem. Un nevajag manus vārdus pagriezt otrādi.

Otrais. Šis pants ir par ekskluzīvām tiesībām. Es esmu ar mieru šajā likumā ielikt citu pantu, tikai finansu ministram arī būs tas jāparaksta, ka mēs nodrošināsim, šī Saeima, nevis nākamā, simtprocentu apraidi 1., 2. Latvijas televīzijai. Uz priekšu! Bet šis pants ir pilnīgi par citu tematu. Tā ka lūdzu nejaukt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Cienījamie kolēģi! Pēc mūsu dienas kārtības mums ir pienācis pārtraukums. Lūdzu reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu, un turpināsim debates pēc pārtraukuma.

Kamēr gatavojas izdruka, vārds deputātam Dzintaram Rasnačam paziņojumam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Paziņojums deputātiem, kuri strādā Juridiskajā komisijā. Juridiskās komisijas sēde 12.30, tas ir, tūlīt pārtraukuma sākumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Bojāra kungs, nolasīt izdruku.

G.Bojārs (7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Jurkāns, Juris Sokolovskis, Aleksandrs Bartaševičs, Martijans Bekasovs, Igors Solovjovs, Osvalds Zvejsalnieks, Aija Barča, Guntars Krasts, Ivars Godmanis, Silvija Dreimane, Imants Kalniņš, Jānis Straume. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz 13.30, un tad turpināsim debates par 16., 17., 18. priekšlikumu Radio un televīzijas likumā.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām apspriest likumprojektu "Grozījumi Radio un televīzijas likumā". 16, 17. un 18. priekšlikumu, kas skar 17. panta 7. daļas redakciju.

Debatēs pieteicies nākamais ir Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija. Otro reizi. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Seiksta kungs! Jūs te sakāt, ka Tautas partijas priekšlikums ir populistisks. Tautas partijas priekšlikums, ievērojot arī pārejas noteikumu formulu, ir vismaz tāds, kas uz šo brīdi nepasliktina situāciju. Un es jums nosaukšu elementārus ciparus. Es visu laiku mēģinu nosaukt skaitļus, jo skaitļi ir sausi un tiem ir pietiekami ietilpīga informācija. Šobrīd Latvijas Televīzijas 1. programma aptver 94,9% teritorijas un aptver 99% auditorijas. Latvijas Televīzijas 2. programma aptver 85% teritorijas un 94,1% auditorijas. Jūs piedāvājat samazināt šo 94,1% auditoriju līdz 90%. Tas nozīmē, ka vairs pat nebūs 85% teritorijas, bet, kā jau es nosaucu, tā pat var izrādīties apmēram trešdaļa Latvijas teritorijas. Protams, lielo pilsētu skatītāji, jebkura privātā televīzija veidos savu tīklu vispirms, protams, un veido, aptverot lielās pilsētas, tur, kur ir lielāks iedzīvotāju blīvums, lai aptvertu lielāku skaitu iedzīvotāju, es piekrītu, bet tajā pašā laikā jūsu priekšlikums ir pretrunā ar līdzsvarotu Latvijas attīstību, pretrunā ar reģionālo politiku, par ko mēs tik skaisti un bieži runājam, ir pretrunā jeb, pareizāk sakot, šis priekšlikums ir par to, lai tiem, kam jau tā ir slikti, kļūtu vēl sliktāk, lai tie, kas jau tā dzīvo depresīvos reģionos, tiktu padarīti vēl vairāk par otrās šķiras cilvēkiem, salīdzinot ar rīdziniekiem.

Cienījamie kolēģi! Sausi skaitļi, cipari runā paši par sevi, tie ir absolūti objektīvi rādītāji un tā nav nekāda demagoģija un populisms, absolūti nē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds Pēterim Tabūnam, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Jā, arī es nevaru palikt atbildi parādā, jo kritērijs, mans cienījamais kolēģi Saeimā un kādreiz radionamā Inkēna kungs, Edvīn, es varētu teikt, pēc kura vados es un mani kolēģi, nu, varbūt izņemot Vidiņa kungu, viņš te runāja, ir ļoti strikts: rūpēties ne tikai par rīdziniekiem un ne tikai par Rīgas apkārtnes ļaudīm, bet par visiem Latvijas iedzīvotājiem, es uzsveru, pēc iespējas par visiem. Lūk, kritērijs! Es minēšu piemēru.

Šobrīd ēterā ir pulka raidstaciju, it īpaši radio, kur, izbraucot ārpus Rīgas ap Lielvārdi, par Jēkabpili nemaz nerunājot, par Latgali vispār nemaz nerunājot, ir absolūts klusums, nedzirdam šīs raidstacijas. Vai tas ir normāli? It sevišķi, ja runājam par īpaši svarīgiem notikumiem valstī, un šobrīd ir runa tieši par to. Jā, no valsts tas prasīs ieguldījumus, bet papētiet 34.priekšlikumu, un pilnīga teritorijas aptveramība paredzēta tikai pēc 2006.gada. Vai tad pēc sešiem gadiem mēs būsim tik nabagi, ka nevarēsim uzcelt pāris torņus Latvijā vēl? Es ceru, ka pēc sešiem gadiem mēs būsim krietni bagātāki. Lūk, tāpēc, aizstāvot variantu, ka uz mūžīgiem laikiem 10% iedzīvotāju īpaši svarīgus notikumus ne redzēs, ne dzirdēs, tas nav pieņemams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajai vārds debatēs kultūras ministrei Karinai Pētersonei. Lūdzu!

K.Pētersone (kultūras ministre). Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jā, tik tiešām šobrīd Latvijai sarunās ar Eiropas Savienību ir iespēja aizvērt vairākas sarunu sadaļas, jo maz kurās Latvija jau šobrīd spēja saskaņot savu likumdošanu ar Eiropas Savienības acquies . Un viena no šādām sadaļām tiešām ir kultūra un audiovizuālā politika, jo daudz kas ir padarīts, arī autortiesību jomā likumdošana ir sakārtota. Un šīs sadaļas aizvēršana jau šogad, vēl Zviedrijas prezidentūras laikā, ļautu mums koncentrēt savu uzmanību uz tām sadaļām, kur Latvijas šībrīža ekonomiskā vai juridiskā vide prasa Latvijas interesēm atbilstošu pārejas posmu. Šīs sadaļas aizvēršana ļautu Latvijai uzsākt tos priekšdarbus, kas ir vajadzīgi, lai iestātos arī kā dalībnieki audiovizuālās jomas atbalsta programmā "medija plus", kas Latvijas filmu un televīzijas audiovizuālajai produkcijai pavērtu daudz labākus nosacījumus, finansiālos nosacījumus kopražojumu veidošanai. Un, redziet, situācija ir tāda, ka kultūras jomā Eiropas Savienība nav gājusi precīzu reglamentācijas ceļu savām dalībvalstīm. Vēl vairāk. Eiropas Savienība, atzīstot to, ka kultūra ir joma, kas ir saistīta ar nācijas tradīcijām, ar identitāti, ar vēsturi, un par lielāko Eiropas bagātību uzskatot kultūras daudzveidību un tās savdabīgumu, kultūras regulācijas ir atstājusi nacionālo valdību ziņā. Un tāpēc varbūt dažreiz kultūras ministram valdībā ir daudz grūtāk nozaru konkurencē apstākļos, kad citi ministri savas pamatotās prasības aizstāv, argumentē ar Eiropas Savienības vai NATO standartiem. Un kultūras ministram parasti ir tā it kā pateicīgā vai nepateicīgā loma, ka vienīgie argumenti ir vai nu atbildība, vai sabiedrības atbalsts. Taču arī kultūrā ir jomas, kas ir robežjoslā starp radošo procesu un biznesu. Tās ir tādas jomas kā kino, televīzija, mūzikas industrija un autortiesības, un šīs jomas, no vienas puses, reglamentē šo iekšējo regulāciju un, no otras puses, tie ir uzņēmējdarbības vispārējie principi. Un tā sfēra ir arī tāda joma, par kuru mēs šodien runājam, tie ir radio un televīzija.

Kāpēc bija vajadzīgs šis garais ievads? Tāpēc, ka vesela gada laikā, kopš notiek darbs pie audiovizuālās sfēras likuma tuvināšanas Eiropas Savienības acquies , ir strādājusi darba grupa, šajā darba grupā bija Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Nacionālās radio un televīzijas padomes, Eiropas integrācijas biroja pārstāvji, un es gribu, lai jūs uzmanīgi ieklausāties tajā, ko es tagad teikšu: mums ir bijuši jāņem vērā ne tikai tie principi, kas ir atspoguļoti Eiropas Padomes direktīvā "Televīzija bez robežām", kura tiešā mērā atsaucas uz šo Radio un televīzijas likumu, bet arī tie principi, par kuriem ir runāts Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā, jo šis līgums nosaka pamatprincipus visai Eiropā spēkā esošai izpratnei par tirgu, par uzņēmējdarbību, par brīvu preču kustību, par darbaspēka kustību un par brīvu konkurenci.

Un tagad par 17.panta septīto daļu likumā par radio un televīziju. Es ļoti gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis pants tiešām neattiecas uz kādas raidorganizācijas pienākumiem: apraidīt programmas tādā vai citā teritorijā, apraidi veikt tādai vai citai iedzīvotāju daļai. Lūdzu nemaldināsim sabiedrību, ka šī panta jurisdikcija vispār uz to kaut kādā veidā attiecas. Jā, norma, kas ir iestrādāta šajā likumā, ja mēs to pareizi formulējam, tad šī norma palīdzēs mums motivēt nevis valsts televīziju, kurai jau ļoti lielā mērā tuvojas simtprocentīgai teritorijas un iedzīvotāju sasniedzamībai, bet palīdzēs mums motivēt privātās televīzijas tiekties pēc šīs augstās apraides platības un iedzīvotāju aptveramības, jo viņi būs finansiāli motivēti, cīnoties par tiesībām iegūt tiesības raidīt šos nācijai svarīgos noteikumus, notikumus, es atvainojos.

Es paskaidrošu, kā to saprast tīri juridiski, kā tas parādās likuma normā. 17.panta septītā daļa likumā attiecas uz Eiropas Kopienas prasību, lai dalībvalsts jurisdikcijā esošas raidorganizācijas izņēmuma kārtā neraidītu notikumus, ko šajā dalībvalstī uzskata par īpaši svarīgiem sabiedrībai. Tādā veidā tas ir tas, kas mums ir svarīgi pēc būtības, tādā veidā, ka ievērojamai sabiedrības daļai ir liegta iespēja sekot šiem notikumiem ar brīvas, neapmaksātas televīzijas starpniecību. Kā to saprast? Redziet, jā, otrajā lasījumā deputātu vairākums atbalstīja Tautas partijas deputātu priekšlikumu, ka šādus notikumus, kurus pēc Ministru kabineta apstiprinājumu uzskata par svarīgiem var rādīt tikai tās televīzijas, kuru apraide aptver visu Latvijas televīziju, es atvainojos, visu Latvijas teritoriju. Kā tas izskatās Latvijas apstākļos? Jā, Ābiķa kungs, jūs pilnīgi pareizi teicāt, jūs parādījāt, kuras televīzijas programmas šobrīd šiem kritērijiem atbilst. Latvijas Televīzijas pirmais kanāls, jā, aptver 95% teritoriju, 99% iedzīvotāju. Tālāk Latvijas Televīzijas otrais kanāls aptver 85% teritorijas, 94% iedzīvotāju, tātad šie divi kanāli jau šobrīd šiem kritērijiem atbilst, tiem jau šobrīd būs tiesības, ņemot vērā jūsu piedāvātos pārejas noteikumus, kvalificēties svarīgu notikumu raidīšanai Latvijas sabiedrībai. Tālāk mums ir divas privātas kompānijas, kuras varētu pretendēt uz šo statusu, — LNT šobrīd ir ļoti tāla, teritorijas ziņā aptver tikai 47% teritorijas, un iedzīvotāju ziņā tur ir mazliet labāk, tas ir 82%. TV3 tikai 18% teritorijas un mazliet vairāk par pusi no iedzīvotājiem, 53,2% iedzīvotāju.

Tagad es gribētu mazliet parunāt par tiem argumentiem, vai mums vajag investēt televīzijas torņos, lai aptvertu 100% teritorijas vai nevajag. Es mazliet nepiekrītu Seiksta kungam un Inkēna kungam. Es domāju, ka ar šo tālo pārejas periodu vai tādā redakcijā, kā ir Kultūras ministrija, darba grupa un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savu redakciju devusi priekšlikumu, es domāju, ka tādā veidā mēs lieki neapgrūtinām nedz nākošo Saeimu, ka šīs investīcijas būtībā Latvijas Televīzijai 1. un 2.kanālam ir ļoti vajadzīgas. Es kā kultūras ministre par šādām papildu investīcijām ļoti priecāšos. Bet redziet, kas notiek. Šīs investīcijas un simtprocentīga teritorijas apraide 1. un 2. Latvijas Televīzijas kanālam diemžēl nerada nosacījumus tam, ko prasa 17.panta septītā daļa, jo, redziet, kas būs šie notikumi? Mums interesē, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa varētu vērot brīvā televīzijā, nevis kabeļtelevīzijā. Tas ir, nemaksājot par to naudu. Ne tikai Dziesmu svētkus, ne tikai Olimpiādi, kuru acīmredzot arī būs nauda nopirkt Latvijas Televīzijai, bet arī hokeja, futbola čempionātus, motokrosa čempionātus un sacensības. Un redziet, kā tas ir.

Viens tāds piemērs, kas raksturo šo situāciju, kas notiks. Bija pēc deputātu lūguma Televīzijas un radio centrs, kas ir uzņēmējsabiedrība, kad bija protests pret to, ka, teiksim, Viesītē nevar dzirdēt Latvijas Radio 1.programmu. Televīzijas centrs uzbūvēja tur radio torni. Radīja iespēju šo 1.programmu tur translēt. Tā kā Latvijas Radio tam nebija naudas, lai šo iespēju izmantotu, viņi griezās pie Ministru kabineta un Saeimas un lūdza papildus budžetā piešķirt 17 000 latu. Ne Ministru kabinets, ne Saeima šo priekšlikumu neatbalstīja, un Viesītē radio 1.programmu kādu laiku joprojām nevarēja dzirdēt tāpēc, ka Latvijas Radio, kas ir budžeta iestāde, tam naudas nebija. Kas tagad būs ar šiem notikumiem, kurus Ministru kabinets atzīst par valstij ļoti svarīgiem? Pat, ja mēs ar torņiem noklāsim 100% visu Latvijas teritoriju, lai Latvijas Televīzija, kas ir budžeta organizācija, varētu šos torņus izmantot, papildus ir vajadzīgi 800 000 latu. Labi. Manās kā kultūras ministres interesēs būtu arī šo naudu aizstāvēt, un pat, ja to panāktu: tagad notiek sporta čempionāts, Latvijas Televīzija ir sameklējusi naudu, lai uzliktu torņus, lai samaksātu šīs tehniskās pārraides iespējas, bet viņiem vairs nepietiek naudas, lai nopirktu šo notikumu raidīšanas tiesības. Un tās privātās televīzijas, kurām ir nauda, lai nopirktu šo notikumu raidīšanas tiesības, tās nedrīkstēja šos notikumus raidīt, jo tās nekvalificēsies pēc tiem augstajiem standartiem, kas ir iestrādāti likumā. Un redziet, te jau veidojas pretruna ar Eiropas Kopienas principiem. Un tā pretruna neslēpjas ne tajos procentos, ne tajā teritorijā, ne tajos procentos no teritorijas vai iedzīvotājiem, bet redziet, tā pretruna veidojas starp Eiropas Savienības direktīvas būtību un šiem procentiem, jo tā būtība ir, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa šos notikumus redzētu. Un tikai tāpēc Kultūras ministrija un darba grupa iesniedza 18.priekšlikumu. Jo tagad, jā, tagad uz trešo lasījumu otrā lasījuma redakcijas autori ir iesnieguši priekšlikumu pārejas noteikumiem. Un šīs pretrunas ar Eiropas principiem nu pamatā novērš, kaut gan direktīva tiešām runā par sabiedrību, nevis par teritoriju.

Es tomēr gribētu atspēkot to apgalvojumu, ka kāds no darba grupas vai kāds deputāts ir priekšlikumu iesniedzējus maldinājis, jo otrā lasījuma redakcija, ja tā nemainīta paliks spēkā, tad tā tomēr būs pretrunā ar direktīvas garu.

Vēl varbūt arī izskanējuši argumenti, ka mums direktīvā tiešā veidā šīs normas ne procentuāli, ne ciparos neparādās. Eiropas likumdošanas praksē ir spēkā viens pamatprincips. Ir direktīvas, kuras nosaka tādu vai citādu apjomu. Zemu vai augstu, bet to dara ļoti vispārējā veidā. Piemēram, direktīva, kas attiecas uz jonizējošo starojumu. Tur ir teksts, kas varētu būt apmēram tāds, ka šim starojumam jābūt pietiekami zemam, tur nav ciparu. Un tas, ka šī norma, ļoti vispārējā norma, tiek transplantēta nacionālajā likumdošanā, tad jau savukārt tā prakse ir tāda, ka tā ir jātransplantē caur konkrētu procentu, konkrētu ciparu, konkrētu apjomu. Un tad tā tiek diskutēta dalībvalstī un Eiropas Savienībā. Tāpēc ir šī prasība tur parādīties konkrētam ciparam, šī prasība ir nemainīga. Tā tāda būs, un mēs nevaram teikt, ka direktīvā nav ciparu un ka arī mūsu likumā varētu nebūt cipari tādi vai citi. Tāpēc visus šos argumentus es esmu mēģinājusi jums izklāstīt pēc iespējas saprotami. Es aicinātu nemaldināt cilvēkus, ka, sakot — ka ne mazāk par 90% sabiedrībai šiem notikumiem ir jābūt pieejamiem, tas nekādā veidā neizslēdz kaut kādus mistiskus 10% Latvijas sabiedrības. Tas tā vienkārši nav, jo sakot, ne mazāk par 90%, tātad mēs jau zinām, ka Latvijas televīzijas 1. un 2. kanāls jau ir daudz vairāk, mūsu mērķis ir motivēt arī divas, trīs Latvijā raidošās privātās sabiedrības ieguldīt savās apraides tehniskajās iespējas un tiekties pēc viņiem pieņemamas un sabiedrībai nepieciešamas un labvēlīgas normas sasniegšanas.

Es tomēr lūgtu atbalstīt komisijas viedokli, kas nu, es teiktu, pat bez šiem pārejas noteikumiem jau ir labvēlīgāks sabiedrībai jau šodien un nevis pēc sešiem gadiem. Tikai tāpēc. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam, jo neviens deputāts pieteicies debatēs vairs nav. Tagad par balsošanas kārtību. Jūs vēlaties vēl kaut ko pateikt?

V.Lāzo (LSDSP) . Es pateicos kultūras ministrei par direktīvas 3.panta 1.punkta prasības citēšanu. Tātad vēlreiz es vēroju to, kas notiek parlamentā, un skatos uz šo direktīvas konkrēto prasību, kas prasa, vēlreiz atkārtoju: ievērojamai dalībvalsts sabiedrības daļai neliegt iespēju skatīties ekskluzīvus notikumus. Manuprāt, iemesls, kādēļ parlamentā notiek debates, ir sekojošs: proti, tas, ka šī nozare ir atdota neatkarīgai institūcijai.

Sēdes vadītājs. Lāzo kundze, jūs varat runāt komisijas vārdā, nevis paust savu viedokli.

V.Lāzo. Es runāju komisijas vārdā. Šī nozare ir atdota Latvijas radio un Nacionālajai radio un televīzijas padomei, un parlamentam ir tikai šādas iespējas jebkurai frakcijai, es uzsveru, komisijas vārdā. Jebkurai frakcijai ir tikai šādas iespējas cīnīties par to, lai apraide notiktu pēc iespējas plašākā Latvijas teritorijā, aptverot pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu. Tas ir mans secinājums komisijas vārdā, godātais priekšsēdētāja kungs.

Tagad es vēlētos ierosināt sekojošu balsošanas procedūru. Ja godātie deputāti ir ievērojuši, tad 17. grozījums, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs, attiecas uz visiem priekšlikumiem, gan uz 16. — deputāta Tabūna, gan uz 18. — kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikumu, gan arī uz pašreiz otrajā lasījumā nobalsoto redakciju, kas attiecas uz 17.panta septīto daļu. Ja priekšsēdētāja kungs piekristu, es aicinātu vispirms balsot par 17. — Juridiskā biroja priekšlikumu, ja tas tiks akceptēts, tas būs spēkā uz jebkuru redakciju, kuru mēs vēlāk nobalsosim.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lāzo kundze! Jums ir pilnīga taisnība, jo, vadoties no Saeimas Kārtības ruļļa 134.panta otrā teikuma: "Priekšlikumi, kas var papildināt citus priekšlikumus, balsojami pirms tā". Tātad vispirms jābalso 17.priekšlikums, jo pilnīgi pareizi, kā jūs teicāt, tas atstāj iespaidu uz visiem trim, visām trim redakcijām.

V.Lāzo. Jā, pateicos. Tātad mēs izskatām Juridiskā biroja 17.priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Varam balsot?

Nav iebildumu? Paldies! Tādā gadījumā mums jābalso. Nākamais balsojums ir par 16. — deputāta Tabūna priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 10, atturas — 63. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs! Jā, nākamais — 18. — kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikums, atbalstīts komisijā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 18. — kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 21, atturas — 32. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpiniet!

V.Lāzo. Pateicos. 19. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisijā ir atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt.

V.Lāzo. 21. — kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas uzstāties Leons Bojārs. Lūdzu sākam debates.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu izdarības no kultūras ministres nerada nekādu izbrīnu ne man, ne, es domāju, lielai daļai iedzīvotāju. Bet variet iedomāties: atstāt tikai 20% latviešu valodā veidotajiem raidījumam. Nu, vai tad Tautas fronte 1990.–1992.gadā arī par to aicināja? Jūs atceraties, kādi bija skaisti solījumi! Kādi bija lozungi Daugavas krastā un kur viņi nebija sarīkoti, kādam ir jābūt statūtam latviešu valodai. Un tagad jūs skatāties, kas ir ierakstīts iekšā? 20%. Iepriekšējā reizē mēs nobalsojām par 40%. Arī tas ir maz. Diemžēl man nav saprotams Kultūras ministrijas un kultūras ministra paraksts uz tādu ierosinājumu dokumentu. Man tas nav pieņemams, un es nevaru arī atbalstīt to, ka mēs latviešu valodu sākam nīdēt. Atstāt tikai 20%. Mēs jau esam aizmirsuši, kas ir kultūras nami, mēs nezinām, kas ir kinoteātri, daļa no kultūras namiem ir pārvērsti par naktsklubiem vai veikaliem, un tagad jau mēs ķeramies klāt pie latviešu valodas, kurai nav jāskan radio vai televīzijas raidījumos. Es varu saprast, ka kultūras ministrei, protams, naudas tā kā esot maz, bet ir jārīkojas ar to saudzīgi. Mēs zinām to, kā pirka priekš privātpersonām to neoplānu, tagad atkal ir problēmas ar konteineru rēgu, kur 50 tūkstoši dolāros jānomaksā, 18 tūkstoši latos, tāpēc es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu un nobalsot par iepriekšējo. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajam vārds Edvīnam Inkēnam, "Latvijas ceļa" frakcija.

E.Inkēns (LC). Cienījamais kolēģi Bojāra kungs! Jūs mazlietiņ neprecīzi izlasījāt likumu. Tur ir teikts "ne mazāk". Un ziniet, ne mazāk kā 20% ir arī 99% un 100%, un tā ir tā būtība. Mēs šeit būtiski likumā neko neizmainām. Ko mēs darām? Īstenībā tas, ar ko mēs nodarbojamies, ir neliela manipulācija ar skaitļiem. Eiropas Savienība iebilst pret šiem 40% ne pēc būtības, bet tāpēc, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības garu, kur skaitās: nu, teiksim, Eiropas Savienības ģimenisko garu. Es saprotu, ka tas jēdziens ir tāds abstrakts, bet tā ir tā būtība. Viņi saka, kāpēc jūs mums uzliekat tādas robežas? Tas arī ir vienīgais. Mēs taisām kosmētisku uzlabojumu likumam, jo ne mazāk kā 40% un ne mazāk kā 20% neuzliek nekādu ierobežojumu, cik daudz mēs varam. Visus 100% latviešu valodā Latvijā ražotu produktu. Nekādu ierobežojumu. Tā kā faktiski tā teorētiski mēs it kā uztaisām mazākus ierobežojumus Eiropas Savienībai, bet faktiski mēs sev neuzliekam nevienu pienākumu. Mēs varam darīt tieši to pašu, ko līdz šim.

Tagad par praktisko dzīvi, jo tas ir svarīgi. Tiešām, pareizi. Vai mēs to darīsim? Kāda situācija ir pašreiz? Pat vislabākajos gados, kad vēl budžets bija daudzmaz Latvijas televīzijai, es nekad neesmu dzirdējis, ka Latvijas televīzija ražotu vairāk kā 15%. Mēs nekad tos 40% neesam piepildījuši. Kāpēc? Jūs, skatoties televīziju, to nejūtat, jo jūs saņemat produktu latviešu valodā. Bet, pirmkārt, ļoti daudz no tās nav ražots Latvijā. Otrkārt, tāpēc, ka no šīs kvotas iet ārā ziņas, ko jūs skatāties visvairāk, sporta pārraides latviešu valodā, tās iet ārā no šīs kvotas. Un trešais mums ir spēles. Tās neskaitās. Tikai pārējais produkts tiek uzskaitīts šajā kvotā. Praktiski mēs jau apstājamies pie tās pašas situācijas, kā jau iepriekš minēju, ja ir nauda, var saražot neierobežoti daudz, visu rādīt Latvijas teritorijā un latviski. Neparādās neviens jauns ierobežojums. Tāpēc šajā gadījumā šis ir tāds pieklājības žests, un tas ir stila jautājums attiecībā pret Eiropas Savienību, ka mēs it kā viņiem samazinām ierobežojumus, faktiski nekā nemainot. Eiropas Savienība uz šo skatās ļoti nopietni. Viņi saka: ja jūs nākat mūsu klubā, nu tad neiestādiet mūs uzreiz stūrī vai kaktā. Tā kā es ierosinātu atbalstīt šo priekšlikumu tā vienkāršā iemesla pēc, ka mēs ne par matu nekur nepiekāpjamies savās interesēs. Un ja mēs runājam par valodas lietošanu, tad valodas lietošana nosaka pilnīgi cits pants. Es nolasīšu: "Raidorganizācijas veidotajās programmās raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 25%." Tas nemainās. Viss paliek pa vecam. Ir tikai kosmētika. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es, protams, nezinu, kas ir latviešu valodas kosmētika, nu tas jāpameklē, bet 40%, ne mazāk kā 40%, tas ir tik tiešām ne mazāk kā 40%. Bet ja mēs ieliekam ne mazāk kā 20, nu tas taču viņu salīdzinājums ir laikam. 40 tomēr ir lielāks skaitlis nekā 20. Un otrs. Ja jau nekas nemainās un ja viss ir normāli, tad kāpēc mēs negribam atstāt ne mazāk par 40%? Kas mums to liedz? Tātad aiz tā atkal parādās tie rēgi, tāpat kā mūsu kuģniecība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Tabūns, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tas ir visai būtiski. Pirmkārt, vai tad tie deputāti, kuri pieņēma šo likumu, ka ir paredzēti šie ne mazāk par 40% latviešu valodā veidotajiem raidījumiem, vai tad viņi nesaprata, ko dara? Saprata, ko dara! Redziet, tagad skaidri un gaiši ir izlīdusi tā āža kāja. Tā ir tā Eiropas Savienības prasība, lai gan faktiski tā nav prasība, bet mēs esam pieraduši, ka, ja Eiropas Savienība drusciņ aizrāda, lūdz paskatīties vai ieteikuma veidā, vai kaut kā savādāk, mēs uzreiz esam gatavi pakalpot un piekrist. Tad ieskatieties, kas te ir rakstīts. Ne mazāk par 51% Eiropas audiovizuālajiem darbiem. Tātad ne mazāk. Var būt arī 90 un var būt arī 100. Lūk, un no tiem tātad, ja Eiropas audiovizuālie darbi būs 100%, tad no tiem 40% būs latviešu valodā.

Vai tad tas ir slikti? Kāpēc samazināt šo skaitli uz 20? Kāpēc? Tāpēc, ka raidstacijas saka — nevaram pildīt, šobrīd nepildām. Tad vajag pildīt, es atvainojos.

Šobrīd diemžēl Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome un arī daudzas raidstacijas nepilda likumu. Nepilda likumu attiecībā uz valodu, pārsniedz šo procentu barjeru attiecībā pret vardarbību un tā tālāk un tā joprojām, pret reklāmām visvisādām arī pārsniedz, un arī parlaments faktiski piever acis. Bet mēs nedrīkstētu pievērt acis.

Tādēļ arī šeit nav nekādas vajadzības šo procentu barjeru noņemt: 40 mainīt pret 20. Nav nekādas vajadzības. Un Eiropas Savienība, es domāju, ka piekritīs, un pavisam mierīgi, cienījamā kultūras ministre, varēsim slēgt arī šo sadaļu, atstājot šos 40%, nevis 20. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā — deputāte Anta Rugāte, Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte (TP). Augsti godātie kolēģi! 89. direktīva nosaka: lai atļautu īstenot aktīvu, konkrētai valodai labvēlīgu politiku, dalībvalstis var brīvi veidot sīkāk izstrādātas vai stingrākas normas atkarībā no valodas kritērijiem, ja vien šīs normas saskan ar kopienas tiesībām un ja īpaši nav piemērojamas citās dalībvalstīs veidoto raidījumu retranslācijai. Un šī norma precīzi atbilst šai direktīvai, kura arī nav nekādā veidā koriģēta vai papildināta, vai pat labota 97. direktīvā, kas ir saistoša mūsu šodienas darba kārtībā. Tā ka lūdzu, kolēģi, izdarīsim no tā atbilstošus secinājumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds kultūras ministrei Karinai Pētersonei. Lūdzu!

K.Pētersone (kultūras ministre). Vēlreiz godāto priekšsēdētāj, ļoti cienījamie deputāti! Es, Bojāra kungs un Tabūna kungs, ar lielu cieņu izturos pret otrā balsojuma redakciju un pret deputātiem, kas to tā ir iebalsojuši, bet es domāju, ka šodien balsojot es tomēr gribētu parunāt par to, ka mums... Jā, mums ir tiesības balsot arī par šiem 40%. Es vienkārši gribētu paskaidrot, kādas sekas tas radīs un kā šī norma būtu tulkojama Eiropas līguma izpratnē un Eiropas direktīvu izpratnē, lai mēs zinātu, ka balsojot tā vai citādi, kādu lēmumu mēs īstenībā pieņemam. Jo šī 18. panta pirmās daļas 2. panta norma ir vistiešākā veidā saistīta ar tiem Eiropas Kopienas principiem, par kuriem es runāju iepriekšējo reizi debatējot, tas ir, Eiropas dibināšanas līgums, kas pasaka, kādai ir jābūt uzņēmējdarbībai, kas runā par brīvas konkurences, par brīva tirgus principiem, par preču brīvu plūsmu un uzņēmēju brīvu konkurenci. Tieši pēc otrā lasījuma izskatīšanas Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātā — kultūra, audiovizuālā politika un sports — šīs ģenerāldirektorāta amatpersonas tieši to arī norādīja savā atzinumā par likuma otrā lasījuma redakciju. Rugātes kundze pieminēja tās direktīvas. Tā, protams, ir jāņem vērā visa likuma burtā un garā, bet tieši šis pants vairāk tiek traktēts no Eiropas ekspertu puses attiecībā uz konkurenci.

Redziet, ko šī mūsu piedāvātā likuma norma aizstāv. Tā nosaka, ka minimālais latviešu valodā veidoto raidījumu apjoms... Un te nav runa par valodu, valoda ir izvēlēta kā kritērijs preces jeb produkta piederībai, jo mums jāapzinās, ka nekur citur pasaulē latviešu valodā raidījumus vai filmas, vai programmas neveidos atšķirībā no angļu valodas. Tāpēc valoda šeit bija juridiski izvēlēta kā pazīme preces izcelsmei, produkta piederībai. Un šie procenti nosaka minimāli nepieciešamo normu. Mums jāapzinās arī tas, ka mums būs diezgan grūti pildīt šo likumu, kaut gan arī manās kā kultūras ministres interesēs, Bojāra kungs, tiešām būtu, kaut mēs varētu pildīt šo normu ne tikai 40% apjomā, bet pat visu 100% apjomā. Un es jums pastāstīšu vēlāk, ka tur nekādu pretrunu nav. Tātad latviešu valodā producēto raidījumu apjoms saskaņā ar mūsu piedāvājumu nevar būt mazāks par 20% no Eiropas audiovizuālo darbu apjoma kādā programmā. Jā, Eiropas Komisija neiebilst pret to, ka zināms programmas laiks tiek izmantots tikai latviešu valodā producētiem darbiem, un kāpēc. Mūsu arguments šajās sarunās bija tieši tas, ka latviešu valoda ir valoda ar nelielu teritoriālo areālu. Bet mums ir jāuzsver vēlreiz tas, ka te ir runa par latviešu valodā producētiem darbiem un ka valodas lietojumu Latvijas jurisdikcijā esošās raidorganizācijas savās programmās regulē šī likuma 19. pants un Valsts valodas likums. Un saskaņā ar Valodas likumu ne tikai Eiropas darbi, ne tikai Latvijā darbi, kas ir producēti citās valodās — krievu valodā, poļu vai lietuviešu valodā, tie visi ir programmās jāparāda tādās proporcijās, kā to nosaka Valsts valodas likums. Un faktiski man ir jāpasaka jums tāds paradokss, ka šis 18. pants būtībā ierobežo nevis latviešu valodā veidotos raidījumus, bet ierobežo tieši neeiropas darbus, tas ierobežo tieši Amerikas, Latīņamerikas, Āzijas valstu darbus, jo šie darbi atšķirībā no Latvijas veidotajām precēm, kas var parādīties tur 100% apjomā programmās, nu vienīgi tur valodas likuma normas ir jāņem vērā, neeiropas darbi šajās programmās saskaņā ar šo normu var parādīties tikai 49% apjomā un Eiropas darbi var parādīties 90% apjomā. Vienīgi Latvijā producētiem darbiem šis pants atļauj parādīties programmās 100% apjomā.

Es vēl gribētu mazliet atspēkot to, ka šī panta saistība parādīta ar direktīvām un ar Eiropas līgumu. Ekspertu atzinumā, kad viņi analizēja šī panta atbilstību Eiropas standartiem un Eiropas prasībām, bija atsauce uz to, ka, ja mēs garantējam šo minimālo latviešu valodā veidoto darbu proporciju, ja mēs to palielinām par sliktu citu Eiropas dalībvalstu uzņēmējiem jeb producentiem, tad tas nav saskaņā ar godīgu uzņēmēju konkurenci, ar godīgu preču kustību. Es negribētu, ka mums būtu maldīgs priekšstats, ka mums izdotos, paturot otrā lasījuma redakciju, audiovizuālo sadaļu aizvērt. Es negribētu, ka mēs maldāmies, mums šo sadaļu aizvērt neizdosies, un mums nāksies acīmredzot vai nu likumu vērt vēlreiz vaļā, vai kaut kā citādi vēl kārtot, varbūt meklēt kādu citu redakciju. Bet ar šādu normu, ka nevis ir runa par valodu, bet par uzņēmējdarbību ierobežojošām normām, sarunu sadaļu aizvērt neizdosies.

Redziet, reizēm tiek minēts salīdzinājums ar Francijas likumdošanu. Francijā Eiropas darbiem ir, ja es nemaldos, ne mazāk par 60% no raidlaika, un citreiz saka: jā, bet frančiem ir izdevies saviem darbiem paturēt 40% barjeru. Tas gluži tā nav, jo Francijas likumdošanā, ja man eksperti ir pareizi paskaidrojuši, ir runa par Francijas kultūras identitāti atspoguļojošiem darbiem. Un kultūras identitāti atspoguļojošie darbi — tie varētu būt jebkurā citā valstī vai citu uzņēmēju producēti darbi, kas atbilst šim kritērijam. Mēs esam izvēlējušies kritēriju — latviešu valodā veidoti darbi, un te ir norāde uz preces izcelsmi. Francūži ir izvairījušies no preces izcelsmes norādes, un tāpēc šī norma Eiropas Savienībā ir bijusi pieejama. Tā ir tā problēma.

Tā ka es lūgtu tomēr atbalstīt komisijas variantu un Kultūras ministrijas iesniegto.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajam vārds Egilam Baldzēnam. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi!

Es šeit gribētu norādīt uz, manuprāt, lietas būtību, uz to, ka mēs šajā gadījumā nosakām slieksni, cik lielā mērā šiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem ir jābūt droši latviešu valodā, tātad valsts valodā. Tātad šeit slieksnis minimums ir 40%, mēs pieļaujam 60% citās valodās veidot, ja mēs šo lietu apzināmies skaidri un gaiši, mēs esam pietiekami nopietni gājuši pretī arī Eiropas audiovizuālajiem darbiem citās valodās, paturējuši sev tiesības kā minimumu garantēt šos 40%, varbūt arī vairāk, kā nu tirgus attiecībās tur iznāk, bet tas ir tas, ko likumdevējs pašreiz piedāvā. Es domāju, ka šī norma aizsargā latviešu valodu un ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajai vārds Violai Lāzo. Lūdzu!

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es tomēr vēl gribētu pateikt dažas replikas pie nule diskutētā jautājuma. Pirmām kārtām es gribētu uzsvērt, ka Eiropas Komisija, paldies Dievam, vispār neiebilst pret zināmu programmas laika daļas izmantošanu latviešu valodā producētiem darbiem, ja tas gadījumā tā būtu, tad, manuprāt, lielākā daļa šeit aizsistu vispār to likumu grāmatu ciet un teiktu: nē, tas mums neder, šīs sarunas tālāk vispār risināt. Bet kas ir tālāk teikts? Tālāk ir lūgts izmantot proporcionalitātes principu. Proporcionalitātes principu. Ja līdz šim mums likumā bija 40 pret 60, tad tagad mums būs 25 pret 75. Te tīri matemātiski mēs neredzam proporcionalitātes principu.

Vēl viens arguments, kādēļ mums Eiropas Komisija rekomendēja samazināt šo darbu kvotu, tādēļ, ka mēs nepildām šo normu. Komisijā, strādājot pie šī likumprojekta un konkrēti pie šī grozījuma, mēs vairākkārt pa dažādiem kanāliem mēģinājām uzzināt, cik tad reāli Latvijā par kādu procentu šī norma tiek pildīta. Vidējais cipars ir apmēram 23%, te jau kolēģi minēja, ka, protams, vaina ir tieši nepietiekamais finansējums, kas tiek dots divām sabiedriskajām raidorganizācijām, proti, Latvijas radio un Latvijas televīzijai, šajā gadījumā norma attiecas uz televīziju. Tātad tas ir nepietiekams finansējums, kas šodien liedz sasniegt šos 40%. Ja mēs tos izņemam no likuma ārā, tad nākotnē mēs netiekam vairs uz to atpakaļ. Līdz ar to, teiksim, ja mēs izņemam šo normu šodien ārā, arī finansiālo situāciju Latvijas televīzijā mums nebūs iemesla uzlabot, jo mēs esam samazinājuši to kvotu, kas mums līdz šim likumā atļāva ievietot latviešu valodā veidotos raidījumus. Tātad šī varētu būt argumentācija, kur mēs tomēr varētu prasīt zināmu izņēmuma stāvokli pārejas periodā arī šajā sadaļā "kultūra un audiovizuālā politika". Pateicos, priekšsēdētāja kungs.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lāzo kundze! Nākamajai vārds deputātei Inesei Birzniecei, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Birzniece (LC). Godātie deputāti! Kā jau vairāki runātāji mēģināja parādīt, ka ir šajā likumā 19.pantā raidījumu valoda — piektā daļa, kas regulē valodu lietošanu. Atkal es gribu atkārtot, ka tur programmās raidlaika apjoms svešvalodās, tas ir, ne latviešu valodā, nedrīkst pārsniegt 25% no raidlaika kopapjoma diennakts laikā, tas ir, 75% latviešu valodā. Tātad par ko mēs runājam, šeit nav valodu lietošanas procenta, kā jau vairāki runātāji mēģināja atgādināt. Vienu lietu, kam es jau mēģināju pievērst jūsu uzmanību otrajā lasījumā, es atkārtoju šeit, trešajā lasījumā: mēs bieži apskaužam Igaunijas progresu, noslēgtas diezgan daudzas sadaļas sarunās ar Eiropas Savienību, viņi ir noslēguši šo kultūras un audiovizuālo sadaļu. Igauņu valodā ir vēl mazāks runātāju skaits nekā latviešu, tātad varētu domāt, ka viņiem vajadzētu vēl augstāku slieksni. Ko viņi ir izdarījuši? Viņi pieņēmuši šajā punktā, ka no Eiropas audiovizuāliem darbiem ne mazāk kā 10% ir jābūt oriģinālraidījumiem igauņu valodā. Tas atkal parāda viņu gudrību, viņu pašpārliecību, ka viņi var izturēt šo konkurenci. Es neticu, ka viņi ir pārdevuši tiesības, ka visas viņu programmas būs tagad ne igauņu valodā, es domāju, viņi saprot šo nozīmi, bet gribētu cerēt, ka arī šeit sēde atbalstīs 21.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Edvīns Inkēns. Otro reizi.

E.Inkēns (LC). Es runāšu par politisko būtību, nevis par šo pantu, jo no tā, kādu pantu mēs pieņemsim, īstenībā ir atkarīgs, vai mēs sadaļu aizvērsim vai ne. Un kultūras ministre pietiekami skaidri to pateica. Mēs visu laiku pārdzīvojam, ka esam otrajā grupā, nevis pirmajā, un igauņi pirmajā, un mēs paši šaustam sevi ar to. Šogad ir mūsu iespēja panākt pirmo grupu. Lai panāktu pirmo grupu, mums ir jāaizver vairāk sadaļu, nekā to ir izdarījuši poļi, jo, ja mums būs vairāk sadaļu nekā poļiem, tad mēs būsim apdzinuši kādu no pirmās grupas, un jūs zināt, ka bez Polijas paplašināšana nenotiks. Tas nozīmē, ka šogad līdz gada beigām, tas ir, šajā pusgadā, mums vajadzētu no četrām līdz sešām un tālāk tādā pašā garā. Ja mēs katrā likumā, un šis nav grūtais likums, prasīsim izņēmumus, mēs paši sevi apzināti atstāsim otrajā grupā un nepāriesim uz pirmo, un tā ir tā mūsu politiskā izvēle pašreiz.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā, Lāzo kundze, vēlaties ko piebilst? Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 21. — kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 25, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, Lāzo kundze, tālāk!

V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs! 22. — kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikums, regulē Latvijas nacionālās kultūras identitātes atspoguļojošās mūzikas īpatsvaru. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Balsot? Lūdzu! Deputāti pieprasa balsojumu. Es atvainojos, deputāts Bojārs vēlas uzsākt debates. (Zālē troksnis.) Cienījamie kolēģi, vēl balsošanas režīms nebija ieslēgts, tātad deputātam Bojāram ir tiesības. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man vispār šodien ir skumji noklausīties to, ko es dzirdu no šīs tribīnes. Domāju, ka visi saprot un zina, ka dzīvojam Latvijā. Ja kāds domā dzīvot citā valstī, tā, protams, ir viņa problēma. Likumā bija: Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40% no mūzikai atvēlētā raidlaika. Bet ko te vēl ir vairāk jādomā? Kas vēl ir jāizmaina? Es, protams, saprotu cienījamo Pētersones kundzi, bet, redziet, var mēģināt pārliecināt par to, ka mēs it kā dzīvojot Latvijā, ir jādomā par to, ja pārpildinās Latviju ar citās valodās runājošiem cilvēkiem, tātad mums jau viss ir tagad jādomā. Latviju ar Franciju salīdzināt nevar diemžēl, pirmkārt, tās pēc iedzīvotāju skaita un teritorijas ir absolūti dažādas pēc izmēra, Latvija, protams, ir mazāka. Francijā darbojas pavisam citi likumi un pavisam cita attiecība pret franču valodu, nevajag te stāstīt brīnumus.

Tāpat kā mūsu premjers visu laiku nezin kāpēc salīdzina Latviju ar Luksemburgu. Luksemburgā kādi 300 tūkstoši cilvēku un tad ar miljoniem samaksā. Es nezinu, kas ir noticis ar mums, kāpēc mums vienmēr ir jāskrien kaut kur pa priekšu? Kāpēc mums nacionālās intereses netiek aizstāvētas? Mūs tagad pārliecina: redziet, latviešu valodā tas ir daudz, tas ir... tas nav tā, tad tur ir kas, es nezinu, kas ir Eiropā, mani absolūti neinteresē, mani interesē tas, ko grib dzirdēt latviešu cilvēki, vai tie ir latvieši vai līvi, un ir jāaizstāv viņu intereses, bet ne Eiropas Savienības valstu intereses. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Turpinām debates. Vārds Jurim Vidiņam — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godājamais Leon Bojāra kungs! Vai Latvijas autoru mūzikai un Latvijas nacionālās kultūras identitātes atspoguļošanas mūzikas īpatsvaram tur jābūt, ja? Es jums gribēju uzdot vienu vienīgu jautājumu: vai "Čikāgas piecīši" būs Latvijas autoru mūzika vai ne? Un vai varēsim pārraidīt vai nevarēsim?

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko teikt? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 22. — kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 22, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs, 23. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisijā ir daļēji atbalstīts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

V.Lāzo. 24. — deputāta Sokolovska priekšlikums, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo. 25. — deputāta Sokolovska priekšlikums, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

V.Lāzo. Tāds pats liktenis piemeklējis 26. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Apspriežot ļoti līdzīgu priekšlikumu šā likumprojekta otrajā lasījumā, mēs minējām veselu virkni argumentu par labu šim priekšlikumam. Un, protams, es netaisos atkārtot visus šos argumentus. Es gribu vienkārši uzsvērt, ka nekādus nopietnus pretargumentus es tā arī neesmu dzirdējis. Joprojām man nav skaidrs, kā šī norma tiks pielietota attiecībā uz tiem televīzijas kanāliem, kas raida, izmantojot NICAM sistēmu. Es nedzirdēju nekādas citas prognozes par reklāmas tirgus samazināšanu pēc tam, kad stāsies spēkā tā norma, par kuru mēs šodien nobalsojām. Proti, aizliegums ievietot reklāmu kabeļtelevīzijā. Es tā arī nesapratu, kā šī norma, kas pilnīgi skaidri mudina lingvistiskās minoritātes skatīties galvenokārt Krievijas televīzijas programmas, ir savienojama ar integrācijas programmu. Kā mēs šodien dzirdējām, arī daudzi deputāti dod priekšroku Krievijas pārraidēm. Piemēram, Vidiņa kungs mums ļoti detalizēti izstāstīja, ko Maskavas televīzija vakar raidīja.

Es gribu vairāk pievērsties juridiskajai jautājuma pusei. Ziniet, es mēģināju izpētīt, kā šis jautājums tiek risināts citās valstīs. Godīgi sakot, man bija diezgan grūti atrast kaut kādus precedentus, jo visās vecajās demokrātiskajās valstīs šādi jautājumi netiek regulēti ar likumu un privātās raidorganizācijas var raidīt jebkurā valodā. Viens no nedaudzajiem izņēmumiem ir Moldova, kur likums par audiovizuālajiem saziņas līdzekļiem nosaka, ka ne mazāk kā 65% no visa raidlaika apjoma jābūt valsts valodā. Tiesa, tur ir vairākas atrunas. Piemēram, šī norma neattiecas uz tiem reģioniem, kur kompakti dzīvo nacionālās minoritātes.

Varbūt jūs esat dzirdējuši par lielo konfliktu pagājušā gada beigās, kas bija saistīts ar to, ka tiesa, Moldovas Augstākā tiesa, pieņēma lēmumu atņemt licences vairākām raidorganizācijām, kas pārkāpa šo likumu. EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos iejaucās šajā konfliktā. Galu galā lieta beidzās ar to, ka Moldovas parlaments pieņēma speciālu skaidrojumu, kā šī norma jālieto. Un tagad Moldovā šī procentu norma attiecas tikai uz raidījumiem, kas ir veidoti Moldovā, bet nevis uz retranslētajiem raidījumiem.

Viens cits piemērs ir Kazahstāna, kuras spīkeru mums bija tāds prieks un gods klausīties šodien. Pavisam nesen Kazahstānā tika pieņemta valsts valodas attīstības programma uz astoņiem gadiem, un viens no šīs programmas pantiem nosaka, ka vismaz pusei no visiem raidījumiem jābūt kazahu valodā. Pagaidām nav skaidrs, kā šis programmas pants tiks atspoguļots nacionālajā likumdošanā.

Ar visu cieņu pret Moldovu un Kazahstānu, es domāju, ka mēs tomēr vairāk orientējamies uz citu valstu likumdošanu, nevis uz Kazahstānas likumdošanu. Sakarā ar šo diskusiju jāsaka, ka šī problēma izraisa lielu interesi cilvēktiesību ekspertu vidū. Es saņemu vairākus jautājumus, un absolūts vairākums ekspertu uzskata, ka tomēr šī norma ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pantu "Vārda brīvība", kā arī 14.pantu "Diskriminācija attiecībā uz vārda brīvības principa īstenošanu pēc valodas pazīmes". Daži eksperti pat izsaka zināmas bažas, ka šī norma varētu tikt grozīta, jo tādā gadījumā izpaliktu ļoti interesants tiesas precedents. Es saprotu, ka ne visi Saeimas deputāti regulāri lasa mācību grāmatas cilvēktiesībās. Bet man tiešām negribētos, lai Latvija ienāktu šajās mācību grāmatās kā jauns piemērs, ka patiešām ļoti tādā izcilā veidā tiek ignorēta vārda brīvība. Tāpēc es tomēr aicinu jūs atbalstīt kolēģa Sokolovska priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Cileviča kungs! Turpinām debates. Vārds Jurim Dobelim, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Boriss Cilevičs šodien ir kļuvis varen sparīgs. Es domāju, ka sekmīgā vizīte Maskavā viņu ir krietni spārnojusi. Un man liekas, ka šī uzstāšanās skaidri atspoguļo to, ka ir radies viedoklis vai arī kaut kādas cerības, ka mūsu saziņas līdzekļos arvien biežāk sāks atspoguļot PCTVL viedokli, izmantojot gan Krievijas televīziju, gan Latvijas. Un tāpēc vai tikai drīzumā nebūs jādzird te kaut kas tāds, ka varētu būt cerība arī katru rītu un katru vakaru dzirdēt jauno Krievijas himnu? Veco dziesmu jaunās skaņās. Tā ka jūs te varat nākt un stāstīt par Kazahiju, par Uzbekiju, es nezinu, vēl par kuru valsti vai tautu. Varat komentēt pēdējās premjera vēlēšanas Izraēlā. Tā nekas, diezgan krietns cilvēks ir ievēlēts.

Bet es jums tikai gribu pateikt: šeit ir Latvija, šeit ir latvieši — galvenā tauta. Un pirmkārt visiem nāksies rēķināties ar viņu interesēm. Un tāpēc, atvainojiet, par 26. priekšlikumu aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par 26. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 51, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts. Lūdzu, turpiniet!

V.Lāzo. 27. — deputāta Sokolovska priekšlikums, šoreiz neskar valodu lietojumu, bet komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo. 28. — deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī šim deputāti piekrīt.

V.Lāzo. 29. — deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai. Balsojam vispirms tad? Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par 29. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 48, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu!

V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs! Trīs priekšlikumi — 30., 31., 32. — skar 62.panta ceturto daļu, tādēļ tie būtu izskatāmi kopumā. Tātad 1. ir deputātu Ābiķa, Pīka, Rugātes un Zommeres 30.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzsākam debates. Piedodiet?

V.Lāzo. Atsaukts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad iesniedzēju vārdā deputāte Rugāte atsauc 30. priekšlikumu. Tātad turpinām par 31. un 32. priekšlikumu.

V.Lāzo. 31. — kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikums, un 32. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds Pēterim Tabūnam, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Jautājums vispirms, kolēģi Bojāra kungs. Es nesapratu īsti, varbūt jūs man paskaidrosiet, kāpēc jūs tik briesmīgi skumāt. Jūs teicāt, jums ļoti skumīgi. Bet kāpēc skumīgi, ja visu to, ko jūs un jūsu kolēģi vēlējās, vairums deputātu atbalstīja. Man nebija skumīgi. Man bija taisni… tā sakot, es biju gandarīts. Tā kā, tas tā, starp citu.

Bet runājot par būtību. Kolēģi, mums ir kopā jāskatās 31. un 32.priekšlikums. Tas ir kultūras ministres Pētersones kundzes priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts no atbildīgās komisijas. Un es jūs lūdzu ieskatīties vispirms pašlaik esošajā redakcijā. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās līdz 30% raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem. Un paskatieties, kas tiek piedāvāts jaunajā redakcijā, ko precizētā redakcijā atbalsta atbildīgā komisija. Izlasiet ļoti nopietni: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmas var izvietot citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotos raidījumus". Ko tas nozīmē? Tas nozīmē ļoti vienkārši. Ka drīkst izvietot tādā gadījumā, kā šeit rakstīts, arī 100% neatkarīgo producentu raidījumus. Tad, es atvainojos, es gribētu dzirdēt pašlaik Latvijas Radio vadības un Latvijas Televīzijas vadības nostāju. Es domāju, ka viņi kliegtu skaļā balsī un teiktu, ko jūs darāt ar mums. Jūs iznīcināt abus divus kolektīvus, jo, iedomājieties, ja kāds no vadītājiem vai tagad, vai nākotnē radio vai televīzijā sadomā 100% ļaut neatkarīgajiem producentiem no visurienes ievietot savus raidījumus, par ko pārvērtīsies Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, kas pilda nacionālo pasūtījumu? Par ko? Tas būs kaut kas, varētu nosaukt: neatkarīgo producentu raidorganizācija. Labākajā gadījumā. Tātad šie kolektīvi ir jāpadzen, žurnālisti jāatbrīvo no darba, jāatstāj tikai kaut kāda menedžmenta grupiņa, kas savāks neatkarīgo producentu radījumus un pārraidīs. Jūs varat iedomāties, cik tālu mēs esam nonākuši. Nupat mēs ar Rugātes kundzi runājām par to. Mēs bijām vieni no tiem, arī Inkēna kungs, kuri veidojām 5.Saeimā šo likumu. Un toreiz bija paredzēts, lai neizsvītrotu pavisam neatkarīgos producentus, lai tomēr viņu raidījumi parādītos kā konkurenti — 10% bija neatkarīgo producentu raidījumi. Tagad ir aizgājis jau līdz 30%. Es domāju, ka tas ir maksimums, ko drīkst pieļaut. Maksimums! Bet nevis vispār. Pilnīgi bez jebkādiem ierobežojumiem. Tas ir kategoriski nepieļaujams. Faktiski mēs iznīcināsim Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, nacionālā pasūtījuma nebūs, un mēs pārvērtīsim to par neatkarīgo producentu raidstacijām. Lūk, tāds ir šis priekšlikums, ja mēs to pieņemtu. Tas nav absolūti atbalstāms! Absolūti un vēlreiz absolūti! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Leons Bojārs, Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (LSDSP). Jā, cienījamie kolēģi! Tabūna kungs, man ir skumji tas, ka no Kultūras ministrijas mums tiek pasniegti tādi darījumi, kuri, nu... tos nevar nosaukt par viltīgiem, ja jau tā, var tos nosaukt par nodevīgiem. Nu, nevar, nevajag pat apbruņotu aci, lai neredzētu, ka šinī labojumā ir noslēpta kārtējā viltība. Es vienmēr brīnos, kā likumos tiek iestrādāti vai padoti visdažādākos veidos visdažādākie labojumi, kur strādā ne slikti juristi. Un tie labojumi vēlāk atgriežas Latvijas tautai, Latvijas valstij par sliktu. Es neminēšu visus tos faktus, tie nejēdzīgie likumi, kuri ir parakstīti, kur mēs simtiem miljonu zaudējam vai desmitiem. Un tagad paskatat. Likumā tika atstāts, ka 30% var novirzīt citām raidorganizācijām. Tas bija pareizi. Ir jābūt varbūt kādai komercijai, varbūt kādas intereses, bet tagad mēs gribam, lai tik tiešām visus 100% atdodam. Tāpēc jau nav arī brīnuma, ka, teiksim, Zviedrija nezina, kur ir Latvija. Jā, jā, nav tālu tā Zviedrija. Mūs dala tas dīķis kaut kur 180 kilometru platumā. Viņi nezina, viņi zina Lietuvu, viņa zina Igauniju. Latviju viņa nezina. Vai tas nav briesmīgi? A jūs paskatieties, kāds te imidžs Eiropā ir Latvijai. To jau neviens nerunā, un arī tie, kas mīl braukāt pa Eiropu un meklēt diez kādus kontaktus un kādus noslēgt līgumus, un kas pēc tā izriet. Mēs nevaram no viena kauna iztikt laukā, kad otrs ir jau jāskatās. Un tālāk šinī labojumā ir redzama slēptā privatizācija, cienījamie kolēģi. Slēptā privatizācija! Jūs paskatieties, kas būs tālāk, un ar kādiem parādiem būs apklāts Latvijas Radio un Latvijas Televīzija. Jau tagad ir diezgan smagi, bet daļa vēl ir noslēpta to darījumu, kuri parādījās pagājušajā gadā. Tāpēc es ierosinu nepieņemt un noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākošais Rišards Labanovskis — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamā Saeima! Šis priekšlikums ir labs. Tas ir cilvēcisks un saprātīgs — pieļaut Latvijas Radio un Televīzijā citu raidorganizāciju un producentu veidotus raidījumus. Bet tas ir attiecināts uz sabiedrību, uz iestādēm, uz vadītājiem, kuri ir godīgi, neuzpērkami un kuri strādā ar lielu atbildības izjūtu, ņemot vērā sabiedrības lielum lielās daļas interesi. Jūs zināt, ka mums tā nav. No tiem laikiem, kad tika pieņemts šis Radio un televīzijas likums, mēs radio un televīzijā šie kolektīvi un kolektīvu vadītāji izmisīgi cīnījāmies par to, lai valsts radio un televīzija netiktu atšķaidīta ar komercraidījumiem un tajos neiegūtu pārsvaru komercraidorganizāciju raidījumi, kuri neveic vispār nacionālās funkcijas, kuri nenodarbojas ar bērnu, jaunatnes audzināšanu, kuriem nerūp patiesas kultūras vērtības, kuriem nav raksturīga kultūrvērtību orientējoša nostāja. Toreiz tika teikts, ka valsts radio un televīzijā strādā stagnatīvi domājoši, atpalikuši kadri. Tā tas bija. Tā runāja. Un ka, lūk, komerctelevīzijā un radio, tur tikai ir tie ģēniji, kas padarīs Latvijas Radio un Televīzijas telpu ļoti spilgtu un pievilcīgu. Dzīves īstenība to nav apliecinājusi šajos gados. Tālab mums, kuri neesam spējuši atrisināt Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio finansējumu pilnā mērā un esam pieļāvuši šos 30%, es gluži tāpat domāju kā cilvēks, kurš ir mūžu nostrādājis šajā organizācijā, ka tā ir maksimālā robeža, ko var pieļaut. Šīm iestādēm ir jāveic citas funkcijas, ne tikai izklaidējošas, ne tikai popkultūru nesošas funkcijas, bet tādas, par kurām es jau minēju. Aiz šīs patvaļas varam nonākt pie tādas situācijas, ka viens otrs kanāls tiks pilnībā atdots nezināmām organizācijām vai producentiem, kuri maksās un realizēs arī tur savu ideoloģiju un savu programmu.

Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir nekompetents, kaitīgs un nav saskaņots ar mūsu sabiedrības pašlaik esošajām lielum lielākā vairākuma interesēm. Un nevajadzētu atsaukties uz Eiropas direktīvām un pilnīgi pakļauties tām, un minēt skaitļus apstākļos, kad mēs vēl neesam tik tālu attīstījušies un aizgājuši, ka mēs runājam par tiesisko patvaļu, naudas maisu visatļautību un ka mums bieži pietrūkst gudrības valsts vadīšanā. Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek, godājamie Prezidija locekļi, godājamie Saeimas deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Šeit lasot šo piedāvājumu praktiski izņemt šo ierobežojumu līdz 30% raidlaika, dodot iespēju gūt citām raidorganizācijām un neatkarīgajiem producentiem, praktiski nozīmē, ka mēs dodam iespēju pat līdz 100% to darīt likumīgā veidā — atdot neatkarīgajiem producentiem vai citām raidorganizācijām. Un tad man ir pavisam vienkāršs jautājums — vai Saeima ir tirgus placis, vai šeit nav gadījumā slēpta privatizācija, vai mēs nesākam pildīt Privatizācijas aģentūras funkcijas. Es ceru, ka tā nav, jo šinī gadījumā ir ļoti atbildīgi, manuprāt, personīgi balsojumi katram deputātam, kuram ir jāparāda sava attieksme, vai mēs esam gatavi radīt likumisku pamatu tam, lai Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio varētu praktiski būt situācija, ka jāatlaiž ir gandrīz visi žurnālisti, pārvaldes un tehniskie darbinieki, jo tiek piesaistīti citi cilvēki no citām raidorganizācijām, no neatkarīgajiem producentiem, un līdz ar to tās jau var būt komercstacijas, tie jau var būt privāti uzņēmēji, un rezultātā mēs zaudējam šo Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio valstisko funkciju un lielā mērā apdraudam arī valsts pasūtījumu gan kultūras, gan izglītojošās, gan citās svarīgās nacionālās programmās.

Es domāju, kolēģi, ka šeit ir pilnīgi principiāls jautājums — ko mēs gribam? Un šeit nu gan mēs nevaram teikt, ka valsts intereses varētu kaut kādā mērā ignorēt. Mūsu balsojums ir atbilde uz to, kas mēs paši esam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajam vārds Borisam Cilevičam, frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es sapratu, ka Labanovska kungs pārstāv kreisi orientētus politiskus spēkus, tāpat kā es. Nu nevar būt tik kreiss, piedodiet. Jo faktiski tas, ko teica Labanovska kungs, vispār noliedz jebkurus tirgus principus, arī šajā jomā. Tātad, ja mēs sekojam šai loģikai, tad notiek tā, ka privātās komerctelevīzijas izklaidē un sabiedriskā televīzija audzina. Tas viss patiešām būtu ļoti labi — tāda darba sadale, bet ir viena liela problēma. Kas skatīsies šīs audzinošās pārraides? Jo piespiest jau nav... Jo diez vai mēs varam, kā saka, atslēgt visus citus tur kabeļus un visas citas ētera programmas un piespiest cilvēkus skatīties garlaicīgas, bet ļoti audzinošas pārraides, ko gatavo sabiedriskā televīzija. Tur ir tā problēma — kā piesaistīt skatītājus brīvā tirgus konkurences apstākļos. Jo, protams, valstij jāatbalsta sabiedriskā televīzija, un tas tiek darīts. Atšķirībā no komerctelevīzijām tomēr sabiedriskā televīzija saņem gan valsts pasūtījumu, gan dotācijas un tā tālāk. Bet tomēr pilnīgi novērst konkurenci nav iespējams.

Un es tomēr aicinu jūs kārtējo reizi būt reālistiem un atbalstīt kultūras ministres priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Egils Baldzēns — otro reizi. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Šinī gadījumā gribētu vēlreiz uzsvērt arī kolēģim Cilevičam, ka šeit nu gan mēs principiāli nepiekrītam, jo 30% jau ir pietiekami liels raidlaiks atvēlēts, lai būtu neatkarīgie producenti un lai citas raidorganizācijas varētu Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio arī nomāt šo raidlaiku. Šāda iespēja ir — līdz 30%. Un es gribētu uzsvērt to pavisam viennozīmīgi, ka mums ir jāsaglabā Latvijas valsts televīzija, Latvijas valsts radio. Un ja mēs mēģināsim dot iespējas ar likuma spēku, šeit dot tiesības iznomāt Latvijas Televīzijas raidlaiku simtprocentīgi, Latvijas Radio raidlaiku simtprocentīgi, es kategoriski tam nepiekrītu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā — kultūras ministre Karina Pētersone. Lūdzu!

K.Pētersone (kultūras ministre). Godātie deputāti! Man ir tāds iespaids, ka mums patīk meklēt ienaidniekus un meklēt viltniekus un viltības, bet es tiešām no sirds gribētu latviešu tautai novēlēt, lai mums tik vien ienaidnieku būtu kā jūsu vienīgā kultūras ministre. Bet nu diemžēl tas tā laikam pagaidām vēl nav. Un es tomēr gribētu noskaidrot dažas lietas, lai tās vismaz stenogrammā paliek precīzi fiksētas.

Redziet, ko šī komisijas atbalstītā norma paredz. Ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās var izvietot citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotos raidījumus salīdzinājumā ar otrā lasījuma normu, ka šādi te raidījumi ir pieļaujami līdz 30% raidlaika. Un mani izbrīna tas, ka jūs mēģināt šo normu tulkot tā: ka tagad tas, ka mēs pasakām, ka vispār var šādus raidījumus izmantot, nozīmē, ka tos noteikti izmantos vairāk par 30%. Man jums tīri no matemātikas loģikas ir jāpasaka, ka šī norma tikpat labi var nozīmēt, ka šos raidījumus izmantos mazāk par 30%. Tāpēc es aicinātu a priori nepasludināt visus cilvēkus, kas šo normu ir atbalstījuši komisijas atbalstītajā redakcijā, par tādiem, kam ir svešas un nerūp patiesas kultūras vērtības, es gribētu teikt, ka tas, ko Tabūna kungs saka un Bojāra kungs apgalvo, ka šī norma tiešā veidā paredz radio un televīzijas slēgšanu un žurnālistu atlaišanu, diemžēl tikai pastāv pašu deputātu priekšstatos, no šīs normas tas nebūt tā neizriet un es aicinātu arī neapšaubīt atbildīgas radio un televīzijas amatpersonas.

Un es gribētu atgādināt, ka joprojām ir spēkā nacionālais pasūtījums, joprojām ir spēkā katras raidorganizācijas vadītāja tiesības izlemt, vai šādus raidījumus programmā iekļaut vai neiekļaut, balstoties uz visiem tiem kritērijiem, kurus jūs aicinājāt ņemt vērā par ļoti svarīgiem. Un es gribētu arī atgādināt, ka Radio un televīzijas padome nu reiz nav Kultūras ministrijas kompetence, bet gan Saeimas kompetence, un es aicinu visus deputātus savu atbildību apzināties. Un ja kādas raidorganizācijas vadītāja kompetence vai profesionalitāte, pārsniedzot šo nu Latvijas apstākļiem optimālo proporciju savā raidorganizācijā, kļūst Saeimas deputātiem nepieņemama, tad es aicinu jūs likt lietā savas ar likumu noteiktās tiesības. Paldies!

Bet šobrīd aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto variantu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Rišards Labanovskis. Otro reizi.

R.Labanovskis (LSDSP). Cienījamā Pētersones kundze! Nav jau teikts, ka obligāti būs... uz izmantos šo 100%. Bet vajag taču rēķināties ar apstākļiem, kādos mēs dzīvojam un kas Latvijā ir noticis. Ja Eiropas eksperti atzīst, ka Latvijas valsts jau ir izzagta, tad tas ir pateicoties tiem likumiem, kādi mums līdz šim ir valdījuši. Es jau tāpēc iesāku, ka ļoti labs likums ir, bet tikai saprātīgā sabiedrībā. Bet kad kādi vēji sāks pūst un kad attiecīgie vadītāji iztirgos veselu vienu programmu vai daļu otras programmas? Un pēc tam viņi stāvēs miera stājā un teiks: bet likums man atļāva to darīt. Un tad mēs ķersimies, nezin, viens otram pie sāniem vai pie galvām un ierosināsim kārtējos grozījumu grozījumus. Par to ir runa. Un nevajag reformēt tās iestādes, kuras strādā labi un kurām ir liela autoritāte sabiedrībā. Vai man jāatgādina radio augstais reitings? Dod Dievs Ministru kabinetam un Saeimai rādu reitingu un tādu uzticību. Nevajag tur maisīties un jaukt gaisu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamā ministre! Nekas nemeklē ienaidniekus. Ne Kultūras ministrijā, ne arī jūsu personā. Visa lietā tā, ka Latvijas Republikai un mūsu Saeimai vienmēr tiek piespēlēti kaut kādi nepieņemami priekšlikumi un visdažādākie darījumi. Es jums pateikšu arī priekšā. Jūs gaida vēl ļoti lielas nepatikšanas. Un tie būs arhīvi. Tāpēc man arī rada izbrīnu, ka, ja bija savā laikā nodrošināta Latvijas teritorijas apraide ar aparatūru, tad kur ir palikusi tā aparatūra, un kur varēja parādīties vienam inženierim veselas iekārtas, kuras maksā ļoti lielu naudu. Tāpēc ir jāskatās pēc kārtības, kādai ir jābūt jūsu ministrijā un pakļautajos resoros. Un mazāk ir jābūt fondiem un visdažādākām aģentūrām. Jo mums jau priekšā pateica Pasaules banka, ka starp aģentūrām tiek nosūkta nauda no valsts budžeta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzam. Lāzo kundze, vēlaties komisijas vārdā? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 31. — kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 17, atturas — 39. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsojam par nākamo — atbildīgās komisijas priekšlikumu — 32.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 16, atturas — 41. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk, Lāzo kundze!

V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs! 33. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. (Starpsauciens: "Ir balsojums!")

V.Lāzo. 34.priekšlikums ir balsojams, jo palika spēkā otrā lasījuma redakcija 17.panta septītajā daļā. Tātad 34. — deputātu Ābiķa, Pīka, Rugātes, Zommeres priekšlikums. Ir balsojams. Jā, protams.

Sēdes vadītājs. Tātad balsojam par 34. — deputātu Ābiķa, Pīka, Rugātes, Zommeres priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 19. Priekšlikums pieņemts.

V.Lāzo. 35. — atbildīgās komisijas priekšlikums, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

V.Lāzo. 36. — kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikums, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

V.Lāzo. Godātie kolēģi! Pēc ļoti sīvām, grūtām diskusijām, kurās es kā komisijas referente centos pēc iespējas ieņemt neitrālu pozīciju, es aicinu izteikt savu viedokli par likumu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" trešajā lasījumā, trešajā un galējā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 23, atturas — 9. Likumprojekts pieņemts. Paldies!

V.Lāzo. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par ugunsdrošību"" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kuduma kungs. Bet, godājamie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt šo likumprojektu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: "Lūdzu plenārsēdi turpināt bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai." Mums ir jābalso par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10 deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu!

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es biju ieslēdzis vārdu motivācijai. Mikrofons ir ieslēgts. Es lūgtu dot tādu iespēju.

Sēdes vadītājs. Cienījamais Lujāna kungs! Jūs ieslēdzāt par vēlu. Es paziņoju jau balsošanu. Es pajautāšu saviem kolēģiem Prezidijā. Lujāna kungs! Vadoties no Kārtības ruļļa, lēmums ir pieņemts, balsojums ir noticis. Par balsoja 69, pret — 3, atturas 2. Tātad 10 deputātu priekšlikums turpināt plenārsēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai ir pieņemts. Lūdzu, Kuduma kungs!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Paldies! Augsti godātie deputāti! Dokumenta nr.2758, es atvainojos, 678. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumus likumā "Par ugunsdrošību", un mēs arī saņēmām Budžetu un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu, kas ir pozitīvs. Un mēs lūgtu visus Saeimas deputātus arī atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Balsojam par likumprojektu pirmajā lasījumā. Es atvainojos. Lujāna kungs, jūs vēlējāties izteikties par šo? Es atvainojos. Atsaucam balsošanas režīmu. Vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Kad cienījamie kolēģi beigs izteikt savus viedokļus, es arī sākšu runāt. Pirmkārt es gribēju norādīt kārtējo reizi: es nezinu, kāpēc Prezidija priekšsēdētājs neievēroja lūgumu uz vārdu. Un es gribu norādīt tikai to momentu, ko es pirmīt nepaguvu pateikt. Cienījamie kolēģi! Mums priekšā vēl ir trīs vismaz, ja ne četri likumprojekti, kas ir ļoti svarīgi. Tas ir Rēzekne, visas brīvzonas. Mēs ceram, ka uz to, ka mēs neaizgājām pārtraukumā, mēs paņemsim un nolemsim to tagad? Tāpat arī Krājaizdevu sabiedrību likumā ir ļoti daudz priekšlikumu, kur būs diskusijas. Es nezinu, kāpēc notika šis solis, bet diez vai tas bija loģisks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kuduma kungs, vēlaties piebilst?

Dz.Kudums . Nē, šeit nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījums likumā "Par ugunsdrošību"" pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākošais... Vai, piedodiet. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu!

Dz.Kudums . 22.februāris.

Sēdes vadītājs. 22.februāris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Civilstāvokļa aktiem"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Muciņa kungs.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"", likumprojekta reģistra nr.803, dokuments nr.2719. Ministru kabinets iesniedzis grozījumus likumā "Par Civilstāvokļa aktiem", kuros aicina un piedāvā šo likumu saskaņot ar situāciju, kura ir izveidojusies Latvijas Republikā. Un proti. Tiek veikta administratīvā reforma, un tiek ieviesti novadi. Un līdz ar to 1.likuma pants, 2.likuma pants, 3.likuma pants un 4.likuma pants, pavisam kopā ir četri, runā par to, ka likums ir jāpapildina bez pagastiem un pilsētām ar novada jēdzienu. Un Juridiskā komisija šeit nekādu iebildumu nesaskata. Bez tam arī likuma 1.pantā tiek precizēts, kāds zīmogs ir dzimtsarakstu nodaļām, un bez tam arī tiek atzīmēts, ka novadu un pilsētu dzimtsarakstu nodaļas nodrošina bērnu dzimšanas reģistrāciju attiecīgajos dzemdību namos un norāda, ka var veidot arī novados vairākas dzimtsarakstu nodaļas, un tajā pašā laikā norāda, ka ar tieslietu ministra atļauju vairākiem pagastiem var veidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu, bet viena novada un vienas pilsētas dzimtsarakstu nodaļai vairākas apakšnodaļas.

Juridiskā komisija kopumā atbalstīja pirmajā lasījumā šo likumprojektu, vienīgi izteica šaubas par to, ka, veidojot novadā vai pilsētā vienu dzimtsarakstu nodaļu, būtu lietderīgi veidot pārējās šīs nodaļas kā apakšnodaļas. Šobrīd mums ir, teiksim, Rīgas pilsētā konkrēti vairākas dzimtsarakstu nodaļas, un diez vai būtu nepieciešams mainīt tagad visas blankas un visus zīmogus un arī darba organizāciju, arhīvus, kas ir ļoti svarīgi šajā nodaļā, būtu jāpārveido un jākoncentrē vai kaut kā citādāk jāievieš šādas te, nu, diez vai pamatotas pārmaiņas. Tādējādi Juridiskā komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet jautājumā par to, vai, veidojot novadā un pilsētā vienu dzimtsarakstu nodaļu, ļautu veidot vairākas apakšnodaļas, vai tomēr palikt pie principa, ka vienā pilsētā vai novadā ir vairākas dzimtsarakstu nodaļas, attiecīgi tās nosaucot, par to debatēt otrajā lasījumā. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš . 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš . 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Reģistra numurs 772. Dokumenta nr. 2764. Juridiskā komisija izskatīja otrajam lasījumam piedāvāto grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un attiecīgi 1.priekšlikums 202.1. pantā ir redakcionāli precizēts, norādot, ka ne tikai Valsts policija un Drošības policija var attiecīgi ierobežot notikumu vietas un attiecīgi sodīt par šo barjeru un lenšu un citu ierobežojumu bojāšanu un šķērsošanu, bet arī Pašvaldības policija to loģiski var darīt, un tādēļ mēs piedāvājam "Valsts policija" un "Drošības policija" aizvietot vienkārši ar vārdu "policija", kura aptver visa veida policijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 2. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir attiecīgi par institūcijām, kuras var sastādīt protokolus un uzlikt sodus. Tiek papildināts ar šiem pantu numuriem un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3. priekšlikums. Tiek precizēta soda naudas summa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Kopumā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. Tāpat 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Aicinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", likumprojekta reģistra numurs 757. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr. 2765. Otrajam lasījumam neviens priekšlikums nav iesniegts. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2000 "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmes noteikumiem"" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamā Saeima! Šis ir tipveida līgums tāpēc, ka preču izcelsmes noteikumi ir mainījušies. Mēs tādus esam apstiprinājuši vairākus. Kā jūs atceraties, pat ārkārtas sēdi sasaucām. Valdība bija norūpējusies, ka notiks nez kāda nelaime. Šeit pretējās puses aizkavēšanās dēļ, poļu puses dēļ, šis līgums šodien ir nonācis jūsu uzmanības lokā. Pirmkārt aicinu tam piešķirt steidzamību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

R.Labanovskis . Lūdzu nobalsot par to arī otrajā lasījumā. Pirmajā lasījumā, piedodiet! Briesmīgi steidzams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

R.Labanovskis . Lūdzu nobalsot arī otrajā lasījumā, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

R. Labanovskis . Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Par 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un 1992.gada 22.decembra Ženēvas Papildprotokolu par obligātu strīdu nokārtošanu attiecībā uz starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamie deputāti! Ārlietu komisija izskatīja šo priekšlikumu un lūdz jūs akceptēt to pirmajā lasījumā. Tas ir saskaņā ar Eiropas tradīciju un skar pārsvarā tehniskus jautājumus.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Labanovskis . 23. februāris.

Sēdes vadītājs. 23. februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālai struktūrai" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Latvija pievienojās 1999.gadā Jumta līgumam starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālai struktūrai. Tagad bija novērotāji, kā novērotāji valstis, un tagad lūdzam apstiprināt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, jo tas paredz, ka Latvija, piedaloties šajā programmā, varētu saņemt plašāku Eiropas Savienības atbalstu, realizējot ar gāzes un naftas transportēšanu un tranzītu saistītus projektus, un tas veicinātu arī investoru piesaisti un nodrošinātu Latvijai lielāku interešu pārstāvību starpvalstu diskusijās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

R.Labanovskis . 22.februāris.

Sēdes vadītājs. 22.februāris. Paldies!

R.Labanovskis . Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs ("TB"/LNNK). Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir saņēmusi trīs priekšlikumus — divi no tiem biroja, viens ir komisijas.

1. priekšlikums — Juridiskais birojs iesaka precizēt likumprojekta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs . 2. priekšlikums. Arī Juridiskais birojs iesaka aizstāt likuma tekstā vārdus. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs . 3. priekšlikums, kuru ir formulējusi Juridiskā komisija. Jūs tiekat aicināti atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs . Līdz ar to mēs esam akceptējuši visus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Rasnačs . 20. februāris.

Sēdes vadītājs. 20. februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts — "Krājaizdevu sabiedrību likums" , otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Labdien, cienījamie kolēģi! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr. 2781. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kopā ar Latvijas Krājaizdevu sabiedrību savienību un Latvijas Bankas speciālistiem ļoti rūpīgi izanalizēja visus iesniegtos 80 priekšlikumus, un tādēļ lūdzu iziesim cauri, konstatējot, vai mēs atbalstām tos vai neatbalstām.

Tātad 1. priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir paplašinājusi redakciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es uzstāšos šoreiz laikam vienu reizi, kaut gan man priekšlikumu ir daudz, un tādēļ es nolēmu uzreiz sākumā izteikt savas domas. Šodien mēs savos balsojumos lemsim par to, vai Latvijā krājaizdevu sabiedrību sistēmai attīstīties jeb ne. Tā sistēma, ko šoreiz diemžēl ir proponējusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, tas nozīmē to, ka krājaizdevu sabiedrības Latvijā kā uzņēmējdarbības forma neattīstīsies. Ja mēs tālākos pantos atbalstām to, ka šīs krājaizdevu sabiedrības tiks pakļautas vērtspapīru komisijai, kurā šis uzņēmējdarbības veids būs jāizdara: papriekšu jāaiziet uz turieni, jāsaņem viņa licence, līdz ar to mēs varam būt simtprocentīgi pārliecināti, un šīs krājaizdevu sabiedrības tiek pielīdzinātas bankām, biržām un šādām uzņēmējdarbības formām, ka tās Latvijā nebūs. Un diez vai tas ir pareizi. Protams, mēs arī mēģināsim uz trešo lasījumu dot priekšlikumus, bet šī iniciatīva tiks iznīcināta, un tā ir sava veida sabiedrības kooperācijas sistēmas neattīstība Latvijā. Es uzskatu, ka tas nav pareizi, un diez vai caur to mēs veicināsim uzņēmējdarbību un Latvijas sabiedrības labklājību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Paldies Lujāna kungam. Es gribētu tikai piebilst, ka mēs tiešām ļoti rūpīgi izanalizējām kopīgi arī ar Latvijas krājaizdevu sabiedrību savienību, kā jau es minēju iepriekš, un tas nebūt nenozīmē, ka šis krājaizdevu sabiedrību liktenis tiek ar šo likumprojektu vai likumu tālāk iznīcināts. Tieši otrādi. Mēs veidojam īpašu Krājaizdevu sabiedrību likumu, kas ļauj tām darboties un attīstīties arī tālāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! (No zāles M.Lujāns: "Es neprasīju balsot!") Balsosim par 1. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

O.Spurdziņš . 2. priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina svītrot 2. panta 1. daļas d apakšpunktu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . 3. priekšlikums — svītrot 2. panta 1. daļas f apakšpunktu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . 4. priekšlikums — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . 5. priekšlikums — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . 6. priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta, jo par šo te priekšlikumu jau ir runāts c apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš . 7. — neatbalstīt Lujāna kunga priekšlikumu, jo šī definīcija ir Kooperatīvo sabiedrību likumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . 8. priekšlikums — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . 9. priekšlikums — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . 10. — Seiles kundzes priekšlikums. Neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Mana priekšlikuma redakcija ļoti nedaudz atšķiras no spēkā esošās redakcijas, kuru atbalsta komisija, bet, manuprāt, šī izmaiņa ir būtiska, un kāpēc. Tajā priekšlikumā, kuru atbalstījusi komisija, tikai lauku administratīvās teritorijas var apvienoties savā starpā, bet kas tādā gadījumā ir Sabiles pilsēta, kura varētu apvienoties arī ar blakus esošām lauku teritorijām, lauku pašvaldībām un veidot vienotu krājaizdevu sabiedrību. Un attiecībā uz mazām pilsētām šādas situācijas var rasties vairākās vietās.

Bez tam, kāpēc šādu sadarbības līgumu vajadzētu uzspiest tikai pilnīgi blakus esošām pašvaldībām? Dažreiz šī sadarbība ir organizēta uz citiem principiem, kā, piemēram, Valdgales pagastam ar Ances pagastu, un tāpēc es ierosinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu, kurš ir balstīts uz krājaizdevu sabiedrību biedru ieteikumiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Paldies Seiles kundzei! Kā jau viņa minēja, šī atšķirība nav liela, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo diskusiju nav pabeigusi. Tā turpināsies arī, izskatot priekšlikumus uz trešo lasījumu. Mēs esam lūguši arī izvērtēt Latvijas Pašvaldību savienībai, bet šajā brīdī es tomēr lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, neatbalstīt 10. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 3, atturas — 39. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

O.Spurdziņš . 11. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā — 12. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . 13. priekšlikums — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . 14. priekšlikums — neatbalstīts.

Tāpat arī deputāta Lujāna kunga priekšlikums ir neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš . Atbalstīja 16. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš . 17. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . Arī 18. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Tāpat lūdzu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja 19. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . Un 20. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Lūdzu atbalstīt komisijas 21. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš . 22. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Un 23. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . Tāpat arī lūdzu atbalstīt komisijas 24. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš . 25. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . 26. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izmainīja trešās nodaļas nosaukumu, un tādēļ lūdzam neatbalstīt 27., bet atbalstīt 28. — komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš . 29. priekšlikumu lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Atbalstīt 30. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . Neatbalstīt 31., bet atbalstīt Juridiskā biroja 32. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš . Atbalstīt lūdzu 33. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . Un 34. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . Neatbalstīja 35. — Lujāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Un 36. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Neatbalsta 37. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Tāpat arī 38. priekšlikumu — daļēji komisija ir atbalstījusi, bet to precizējusi savā 39. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš . Neatbalstīja 40. priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . ... jo 12. pantā tas ir atrakstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

O.Spurdziņš . 41. priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . Neatbalstīja 42. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Atbalstīja 43. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . Un neatbalstīja 44. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Atbalstīja komisija 45. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš . Atbalstīja 46. un 47. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

O.Spurdziņš . Neatbalstīja Seiles kundzes 48. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Atbalstīja 49. — Juridiskā biroja, un 50. — Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

O.Spurdziņš . Tāpat lūdzu atbalstīt 51. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Neatbalstīja Juridiskā biroja un atbalstīja 53. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 52. un 53. priekšlikumu.

O.Spurdziņš . Lūdzu atbalstīt 54. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Tāpat arī 55. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . Lujāna kungs 56. priekšlikumā ir daļēji atbalstīts un daļēji tāpat ir atbalstīta kolēģe Seiles kundze 57., bet neatbalstīja Juridiskā biroja un atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 59. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 56., 57., 57., 58. un 59. priekšlikumu.

O.Spurdziņš . Lūdzu atbalstīt komisijas 60. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . 61. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Neatbalstīt 62., bet atbalstīt komisijas 63. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš . 64. priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . Lūdzu neatbalstīt 65.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Un neatbalstīt Lujāna kunga 66. priekšlikumu

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Tāpat arī neatbalstīt Lujāna kunga 67.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Bet atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 68. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . Neatbalstīt 69. — Lujāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 70. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš . Atbalstīt arī komisijas 71.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

O.Spurdziņš . 72. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

O.Spurdziņš . 73.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš . Lūdzu atbalstīt komisijas 74.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš . 75. priekišlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī atbalstīts tiek.

O.Spurdziņš . 76. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . 77. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Neatbalstīt Lujāna kunga priekšlikumu nr.78.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš . Juridiskā biroja priekšlikums nr.79. ir iestrādāts 80. — komisijas priekšlikumā, un to lūdz arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš . Paldies! Lūdzu atbalstīt projektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Krājaizdevu sabiedrību likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 9. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

O.Spurdziņš . Termiņš līdz 1.martam.

Sēdes vadītājs. 1.marts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu jautājumu labklājības ministram Andrejam Požarnovam "Par finansiālo stāvokli Rīgas vadošajās slimnīcās". Jautājums tiek nodots labklājības ministram.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu sapulcēties darba telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretārei Silvijai Dreimanei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Juris Sokolovskis, Aleksandrs Bartaševičs, Martijans Bekasovs, Igors Solovjovs, Gundars Bojārs, Inese Birzniece, Ivars Godmanis, Jānis Škapars, Māris Vītols, Helēna Demakova, Rihards Pīks, Jānis Lagzdiņš, Imants Kalniņš.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Atgādinu, ka pulksten 17 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 15.februāra sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labvakar! Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uz deputātu Burvja, Leona Bojāra, Zvejsalnieka, Čevera un Arņa Kalniņa jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam "Par ekonomikas ministra izvairīšanos no savu pienākumu pildīšanas" deputāti ir saņēmuši rakstisku atbildi, un mutisku atbildi sniegs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Lūdzu! Jūsu rīcībā divas minūtes.

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs). Cienījamie deputāti! Mēs esam pietiekami skaidri rakstiskā atbildē atbildējuši uz jūsu jautājumu. Man īpaši pie rakstiskā materiāla nav ko piebilst. Varbūt jums ir kādi papildu jautājumi?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vārds Imantam Burvim papildu jautājumam.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamais ministra kungs! Vai jūs neuzskatāt, skatoties pēc jautājuma satura un atbildes satura, ka jums ir pietiekami kompetenti ierēdņi, kuri sagatavo atbildes, lai izvairītos no atbildes?

A.Kalvītis . No kā jūs to secināt?

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis . Ņemot vērā, ka rakstiskā atbilde absolūti neatbilst jautājuma saturam, es no tā arī secinu, ka jums ir pietiekami veikli ierēdņi, lai gatavotu atbildes, kur viņi izvairās no atbildes. Un, ņemot vērā to, ka tauta ļoti bieži griežas pie dažādām institūcijām, prasot tiešu atbildi, vai jūs uzskatāt, ka jūsu ierēdņi ir pietiekami veikli, lai izvairītos no atbildes vispār, arī tautas priekšā?

A.Kalvītis . Es domāju, ka viņi ir pietiekami kompetenti, lai atbildētu uz jūsu uzstādīto jautājumu. Un, ja jūs uzmanīgi izlasītu to, kas tur ir rakstīts pēdējā rindkopā, par ko jūs šaubījāties, tad šeit ir skaidri un gaiši rakstīts, ka "Latvijas kuģniecības" privatizācijas stratēģijas noteikšana nav Ekonomikas ministrijas, bet gan Ministru kabineta kompetence. Tā ka mēs vēlreiz apstiprinām to, ka tā nav mūsu kompetence — privatizācijas stratēģiju pieņemt priekš "Latvijas kuģniecības", un tas arī atbildē ir teikts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu vārds otram papildjautājumam deputātam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Man interesē, cik tad būs jāmaksā poļiem par tiem neuzbūvētiem kuģiem. Cik ir iemaksāta priekšapmaksa, un kādi vēl parādi "Latvijas kuģniecībai" ir noslēpti, kurus mēs vēl nezinām.

A.Kalvītis . Protams, šie jautājumi nav pēc būtības, bet es arī varētu atbildēt uz šiem jautājumiem. Kas attiecas uz Gdaņskas procesu, tad tas ir šobrīd tiesvedībā. Process nav beidzies, un prognozes par to, cik varētu būt jāmaksā "Latvijas kuģniecībai", svārstās gan no tā, ka nekas nav jāmaksā, līdz pieciem sešiem miljoniem ASV dolāru. Tā kā šobrīd šis process ir tiesvedībā, ir grūti prognozēt tā iznākumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ir iespēja uzdot vēl vienu papildjautājumu. Nevēlaties. Atbilde ir sniegta.

Kā nākamo izskatīsim deputātu Burvja, Bojāra, Zvejsalnieka, Lauska, Čevera jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam "Par valdības lomu ārvalstu investīciju piesaistē" . Atbildi sniegs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs). Tātad uz šo jautājumu arī ir iesniegta apjomīga, uz 4 lapaspusēm izvērsta atbilde, un man īpaši nav nekas piebilstams. Ja jums ir kādi papildus jautājumi? Tikai varbūt es vienu precizējumu gribētu teikt. Jūs savā jautājumā apgalvojat, ka Igaunija ir saglabājusi iespēju būvēt šo BMW rūpnīcu savā teritorijā. Es gribētu teikt, ka Igaunijai arī ir dots noraidījums. Tā ka jūs kaut kādā veidā maldināt deputātus un Saeimu ar savu jautājumu.

Sēdes vadītājs. Vārds papildjautājumam Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Nepiekritīšu, protams, ka maldinu, jo tā ir informācija, kas, pamatojoties uz ministrijas datiem, ir sniegta presē. Un tādā gadījumā ministrija ir maldinājusi presi un Latvijas sabiedrību. Tanī pašā laikā man nav skaidrs, ko mēģina darīt, lai ātri sakārtotu šos jautājumus Latvijas valdība, tajā skaitā arī Ekonomikas ministrija, lai Latvijas likumdošanu pietuvinātu daudzmaz Igaunijas likumdošanai un piesaistītu šīs investīcijas Latvijai, nevis Igaunijai, jo pretējā gadījumā izskatās, ka Latvijas valdība apzināti mēģina pasliktināt Latvijas ekonomisko stāvokli. Paldies!

A.Kalvītis . Jā, atbildot uz jūsu jautājumu par to, vai Latvijas likumdošanu jātuvina Igaunijas likumdošanai, es teiktu, ka Igaunija mums nav nekāds paraugs. Mums Latvijā ir savi mērķi un savi uzdevumi, un tiem mēs arī pakārtojam savu likumdošanu. Un no ārvalstu investoru puses šobrīd nav saņemti nekādi iebildumi par Latvijas nodokļu sistēmu. Ir varbūt vairāk saņemti iebildumi par administrēšanas kārtību, par birokrātiskiem šķēršļiem, bet ne par pašu nodokļu sistēmu. Tajā pašā laikā es gribētu jūs informēt, ka pēdējās divas valdības ir konsekventi strādājušas pie tā, lai samazinātu nodokļu likmes galvenajos nodokļos — gan sociālajā nodoklī, gan devušas atvieglojumus uzņēmumu ienākuma nodoklī, samazinājušas nekustamā īpašuma nodokli no 4% uz pusotru procentu, ar tendenci samazināt līdz vienam procentam. Un visi šie pasākumi ir konsekventi veikti, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Un vēl vairāk, es gribētu teikt, ka mēs Latvijā šobrīd esam piesaistījuši pietiekami nopietnu projektu, tas ir, celulozes rūpnīcu, kas ir gandrīz miljardu liela eiro investīcija. Un šādas investīcijas nav ne Igaunijā, ne Lietuvā šobrīd.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram nākamajam papildjautājumam.

L.Bojārs (LSDSP). Paldies! Kas attiecas par maldināšanu, tad, ja presē tiek, vairākkārt presēs un dažādās valstīs tas publicēts, tad tā nav nekāda maldināšana. Tas ir pirmais.

Celulozes rūpnīcu vēl neviens nav izanalizējis, tās celtniecība arī ir miglā tīta.

Un nākamais jautājums. Ekonomikas ministrija patiesībā desmit gadu laikā neko nedara, lai Latvija palielinātu darbavietu skaitu, patiesībā nodarbinātību cilvēkiem, jo Rīgas Vagonu rūpnīcu, kura varēja strādāt, diemžēl viņu noslāpēja. Otrais. Bija piedāvājums un apsekojums par IBM sistēmu ražošanu Latvijā, to arī atbīdīja, un mobilo telefonu ražošanu, to arī mēs pazaudējām. Tagad nākošais, kāds vēl zaudējums būs. Jo celulozes rūpnīca, tas nav labākais rādītājs. Neviens nav izmeklējis, kas vēl notiks ar mūsu dabu un kāpēc pie mums neražos papīru, bet tikai celulozi.

A.Kalvītis . Es saprotu, ka tā bija jūsu izteikšanās.

L.Bojārs . Nē, tā nav izteikšanās.

A.Kalvītis . Kāds ir jautājums?

L.Bojārs . Vagonus tagad ražo Krievijā, to, ko varēja ražot Rīgas Vagonu rūpnīca.

A.Kalvītis . Bet jautājums kāds ir?

L.Bojārs . Nu tak, tāds ir mans jautājums — kāpēc Ekonomikas ministrija neko nedara, lai palielinātu cilvēku nodarbinātību?

A.Kalvītis . Es gribētu minēt, varbūt, ja jūs neesat iepazinušies šobrīd ar statistikas datiem Latvijā, tad Latvijā pēdējo divu gadu laikā bezdarbs ir samazinājies no vairāk nekā 10% šobrīd uz 7,8%, un tas patiesībā ir ļoti straujš pieaugums, salīdzinot varbūt ar to, kā tas veicas citas valstīs. Vēl es gribētu piebilst, ka arī viens no jūsu partijas biedriem un aktīviem darboņiem Arnis Kalniņš arī bijis ekonomikas ministrs, un droši vien jūs viņam varētu pajautāt tos pašus jautājumus, ko man, īpaši ņemot vērā, ka viņš bija pirmajā Latvijas neatkarības posmā, kad tieši šīs vagonu rūpnīcas un šie uzņēmumi kaut kā neieguva otro elpu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēdējam papildjautājumam vārds deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamais ministra kungs! Daļēji rakstiski jūs atbildējāt uz jautājumu, kā vērtēt šādu pasīvu Ekonomikas ministrijas nostāju ārvalstu investīciju piesaistē. Un pilnīgi piekrītot jūsu viedoklim, ka Igaunija Latvijai nav nekāds paraugs, Amerika nekāds paraugs, Eiropas Savienība nav nekāds paraugs, es tomēr nesaprotu, kāpēc Latvijas ekonomika attīstās lēnāk par Igaunijas ekonomiku, ļoti smagi atpaliek un ar katru gadu arvien vairāk atpaliek no Eirosavienības valstu ekonomikas, un, ja man pašlaik ekonomikas ministrs paskaidro, ka nodokļu sistēma mums ir pat labāka par igauņiem un Eirosavienību, tad es tā arī nesapratu no jūsu atbildes, kāpēc Latvijai investīcijas nepiesaistās, neraugoties uz ārkārtīgi lielo darbu, ko Latvijas labā pasaules tirgū ir veikusi Latvijas Ekonomikas ministrija.

A.Kalvītis . Tātad es varētu teikt vienkārši. Es sapratu, tas jautājums bija par investīcijām tomēr. Tas pārējais bija tāda jūsu izteikšanās. Es jūs gribētu informēt, Burvja kungs, par to, ka Latvija šobrīd tiešo investīciju piesaistē uz vienu iedzīvotāju starp 13 kandidātvalstīm atrodas 4. vietā pēc Ungārijas, Čehijas, Igaunijas, un Latvija ir ceturtā. Tā ka mēs nevarētu kaut kādā veidā vērtēt to kā ļoti nesekmīgu darbību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Kā nākamo izskatīsim deputāta Burvja, Bojāra, Lauska, Salkazanova, Zvejsalnieka jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam "Par valsts zaudējumiem privatizācijas procesā". Atbildi sniegs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Lūdzu!

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs). Vienīgais, ko es gribētu piebilst pie tā, ko mēs esam rakstiski atbildējuši, mēs nevaram klasificēt šos 12 miljonus latu kā valsts zaudējumus. Un arī Valsts kontrole to neklasificē kā valsts zaudējumus. Tā kā es varbūt gribētu apgāzt šā jautājuma pašu būtību. Kas attiecas uz atbildi, tad tā ir izklāstīta rakstiski. Ja jums būtu kādi papildu jautājumi, es varētu atbildēt.

Sēdes vadītājs. Vārds papildjautājumu uzdošanai Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Tātad, cienījamais ministra kungs! Es varbūt gandrīz vai varu nolasīt visu atbildi, jo te ir teikts, ka Ministru kabinets ar šo jautājumu mēģinās nodarboties, izskatot to šā gada 13. februāra sēdē. Un, ja jums vairāk nav neko piebilst, tad es pareizi laikam sapratu, ka Ministru kabinets savā sēdē šo jautājumu nav izskatījis un visus zaudējumus, kas ir Latvijas valsts tautsaimniecības zaudējumi, neuzskata par Latvijas zaudējumiem. Vai es pareizi sapratu jūsu atbildi?

A.Kalvītis . Jā, Ministru kabinets šo jautājumu ir izskatījis.

I.Burvis . Paldies! Jūs pateicāt "jā". Es sapratu.

A.Kalvītis . Izskatīja 13.februāra sēdē, kurā tika konstatēts kopā gan ar prokuratūru, gan ar Valsts kontroli, ka šie nav zaudējumi.

I.Burvis . Vai tas būtu iztulkojums, ka ienākumi Latvijas valsts kasē, kaut kāds ļoti smags tautsaimniecības uzplaukums?

A.Kalvītis . Nē, tas ir likumīgs privatizācijas process, kādā veidā privatizācija ir notikusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēdējam papildjautājumam vārds Leonam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Kad Latvijas Privatizācijas aģentūras darbības analīze tiks publicēta gada pārskatā? Tātad privatizētie uzņēmumi, ieņemtie līdzekļi un līdzekļu izlietošana.

A.Kalvītis . Bojāra kungs, ja jūs būtu painteresējies par to, kādā veidā funkcionē akciju sabiedrības mūsu valstī, tad jūs droši vien būtu ievērojis to, ka katru gadu akciju sabiedrības publicē savus gada pārskatus un tie ir publiski pieejami. Un droši vien, ja jūs gribētu ar tiem iepazīties, ja jums būtu tik daudz laika, jūs varētu tos atrast Privatizācijas aģentūras mājaslapā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta. Tālāk uzklausīsim deputātu Baldzēna, Salkazanova, Bojāra, Kalniņa, Lauska jautājumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim sakarā ar iespējamo Edvīna Karnīša interešu konfliktu . Atbildi sniegs ekonomikas ministrs. Lūdzu!

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs). Jā, tātad es esmu arī šeit iesniedzis rakstisku atbildi. Un es domāju, ka tā ir pietiekami lakoniska un skaidra. Bet varbūt tiem, kam tas nav tik skaidrs, es varētu atkārtot vēlreiz, ka Edvīns Karnītis nav valsts amatpersona. Viņš ir ekonomikas ministra palīgs. Līdz ar to viņš nav pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma normas un nav uzskatāms par pārkāpēju.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu nav. Paldies! Jautājums izskatīts.

Tālāk deputātu Leona Bojāra, Čevera, Salkazanova, Lauska, Zvejsalnieka jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par jūras robežu. Atbildi sniegs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Lūdzu!

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs). Jā, arī uz šo jautājumu ir iesniegta Bojāra kungam rakstiska atbilde. Es saprotu, un viņš ar to noteikti ir iepazinies. Es vēlreiz tikai gribētu atkārtot, ka Ministru kabinets, akceptējot šos iespējamos naftas ieguves blokus, tos ir akceptējis tajos jūras teritoriālajos ūdeņos, kuros šobrīd nav nekādu strīdu ar Lietuvu. Tā kā šinī dokumentā nav zīmēta Lietuvas robeža vai kaut kā savādāk.

Sēdes vadītājs. Vārds papildjautājumam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Kalvīša kungs, tas ir "Latvijas Vēstnesis" — 8.jūnija 2000.gada, tur ir uzzīmēta tāda karte, ja, un tur ir iezīmēta tā jaunā robeža, ekonomiskā zona, kuras vispār dabā nav. Tas ir lietuviešu vēlamais variants. Un te jūs esat parakstījuši abi ar Ministru prezidentu šo rīkojumu, ja? Un pie viena pielikuši karti. Tā ka pateikt, ka tas nav pareizi, tad kā man saprast šā dokumenta publikāciju? Tas ir oficiālais, un to, protams, lasa arī lietuvieši. Un Eiropā arī to lasa. Jūs paceļat avīzi, man ir, tā ir oriģināla avīze, nav kopija.

A.Kalvītis . Es jūs varētu informēt, ka šis līgums nav ratificēts Latvijas Saeimā, un tas arī nav spēkā. Bet, kas attiecas uz šā rīkojuma projektu, tad tas ir pieņemts tieši par šīm iespējamām naftas ieguves vietām, uz kurām tiks izsludināts konkurss. Un šis dokuments ir par šo tēmu, nevis par Lietuvas un Latvijas robežu, robežjoslu vai līgumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumu... Vēl viens papildjautājums deputātam Leonam Bojāram. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cik es konsultējos ar speciālistiem juristiem, kas ir speciālisti jūras tiesībās, viņi pateica, ka tas ir rupjš Latvijas interešu, nu, tāds pārkāpums, un pie varbūtējiem strīdiem tā avīze būs vienmēr pielikta klāt, jo mēs jau patiesībā esam atzinuši. Tas, kas tik tiešām Saeimā nav pieņemts ne otrajā, ne trešajā lasījumā.

A.Kalvītis . Likumi Latvijas valstī stājas spēkā, kad tos ratificē. Respektīvi, šādi starptautiski līgumi stājas spēkā tikai tad, kad tos ratificē Latvijas Saeima un nekas cits. (Deputāts L.Bojārs kaut ko saka no zāles.) Nu, man ir grūti komentēt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Tālāk uzklausīsim deputātu Burvja, Lauska, Čevera, Salkazanova un Zvejsalnieka jautājumu Latvijas Republikas zemkopības ministram Atim Slakteram par sanitārās vides sakārtošanu un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem . Atbildi sniegs zemkopības ministrs Atis Slakteris.

A.Slakteris (zemkopības ministrs). Labdien, Saeimas priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Man prieks, ka jums ir interese par šo ļoti nozīmīgo jomu, un sabiedrībā interese ir liela. Es tāpēc ar lielu prieku jums paskaidrošu situāciju. Es saprotu, šeit kontekstā ir vairāki jautājumi, tajā skaitā arī par "Tukuma pienu".

Sēdes vadītājs. Sāksim ar pirmo.

A.Slakteris. Jā, pirmām kārtām par uzņēmumu. Lai sakārtotu, lai uzlabotu sistēmu, kā valstī vispār tiek kontrolēta pārtikas ražošana, un lai iedzīvotāju un cilvēku veselība nebūtu apdraudēta, ir lietderīgi izveidot vienotu pārtikas dienestu, un principiāla vienošanās, tiekoties man ar Ministru prezidentu un labklājības ministru, par to ir panākta. Jau rudenī pagājušajā gadā iesniedza koncepciju, kā to darīt. Skandāls ap "Tukuma pienu" savā ziņā paātrināja procesu, un es pieņemu, ka tuvākajā laikā šis vienotais dienests tiks izveidots, un domāju, ka Zemkopības ministrijas paspārnē.

Attiecībā par prasībām. Prasības mums ir augstas šajā jomā un tiek arī kontrolētas, un visā pasaulē gadās laiku pa laikam ar pārtiku saistīti skandāli. Vai tas ir "Macdonald" vai kāda cita pasaulē nozīmīga kompānija. Ir jautājums, kā valsts un valsts institūcijas ir spējīgas rīkoties. Un, ja mēs paskatāmies konkrēti "Tukuma piena" gadījumu, tad es ar lepnumu gribu teikt, ka spēja pieņemt izšķirīgus lēmumus. Un Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošās institūcijas uzskata, ka spēj šādus lēmumus pieņemt arī turpmāk, tādējādi pasargājot mūsu cilvēku dzīvību un veselību.

Sēdes vadītājs. Vārds papildjautājumam Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamais ministra kungs! No jūsu atbildes tik un tā nav skaidrs, kāpēc Latvijas valdība un Zemkopības ministrija jūsu vadībā nebija spējīga nodrošināt šo seku izslēgšanu pirms notika šīs saslimšanas. Kāpēc netika organizēts, lai uzņēmēji neciestu zaudējumus, pateicoties jūsu vadīto institūciju nolaidībai, es gribētu saņemt atbildi uz šiem jautājumiem.

A.Slakteris. Jā, es labprāt informēšu arī Burvja kungu par to, ka līdz pat šai dienai, protams, nav pierādījies, ka "Tukuma pienā" būtu bijusi dizentērija. Tas viss balstās uz pamatotām aizdomām, kas radušās Labklājības ministrijas paspārnē esošajam dienestam — Vides veselības centram, un tikko šīs viņu pamatotās šaubas vai bažas tika paziņotas Zemkopības ministrijai, kuras struktūrvienība Valsts veterinārais dienests ir tiesīgs apturēt uzņēmumu darbību uz laiku, stundas laikā vai dažu stundu laikā lēmums tika pieņemts, un tā kā, kopā ņemot, man liekas, institūcijas rīkojās normāli, atbilstoši starptautiskajai praksei. Tas, ko es gribu sagaidīt no vienotā dienesta, būtu tas, ka pat tajā brīdī, kad vēl nav tādu īsti pamatotu faktu, tomēr dienests varētu neoficiāli informēt, ka nu iespējams, ka no pārtikas, iespējams, no gaļas vai, iespējams, no piena tomēr tā dizentērija radusies, jo ar dizentēriju cilvēki ir slimojuši, un visticamākais, ka kādreiz nākotnē vēl kāds saslims. Ir jautājums: cik ātri esam spējīgi profilaktiski veikt pasākumus, pat ja mēs konkrēti nezinām, kurā sektorā tas notiek? Un vienotais dienests šajā ziņā būs ļoti laba lieta, bet lēmumi tika pieņemti ļoti ātri. Tikko bija oficiāls dokuments, ka ir pamatotas aizdomas, no Vides veselības centra, uzreiz nekavējoties tika apturēta uzņēmuma darbība, pirmajā vietā liekot cilvēku veselību un dzīvību. Un es saprotu, ka varbūt uzņēmumam tas nebija sevišķi patīkami, bet es labprāt informētu arī deputātus par to, ka "Tukuma piens" arī pašlaik sekmīgi atjaunojas tirgū un viņš jau ir vairāk nekā 70% atjaunojies no tā, kas bija iepriekš, un ar optimismu skatās nākotnē. Tā kā no šīs mācības var jau būt, ka beigās visiem būs radies kāds labums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Otrais papildjautājums. Vārds Leonam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Jā... Nu Tukuma ražotnē slimie ar dizentēriju bija konstatēti it kā sešus mēnešus iepriekš. Tas ir viens.

Otrs. Kāpēc cilvēku veselības aprūpe tiek nodota veterinārā ārsta aprūpē? Veterinārie ārsti nekad nav nodarbojušies ar dizentērijas, vēdera tīfa vai holēras ārstēšanu. Un kāpēc tiek nodota kontrole pār pārtikas produktiem ražotāja rīcībā, ja tai ir jābūt neatkarīgai? Absolūti! Ne no vienas ministrijas.

A.Slakteris. Jā, Bojāra kungs... Gribu teikt, ka Zemkopības ministrija jau no deviņdesmito gadu sākuma patiešām vairs neko neražo, un ceru, ka manas dzīves laikā neko neražos. Tā ir nu tāda mūsu valsts iekārta, ar to nodarbosies privātuzņēmēji, un valstij, šajā gadījumā Zemkopības ministrijai, būs jāuzrauga, kā tas tiek darīts. Un vetārsti nekad nenodarbosies ar cilvēku slimībām. Vetārsti kontrolēs tās slimības, kas izceļas no dzīvnieku pārtikas, un par to tur nekādu domstarpību nav. Un faktiski pie tā strādā nopietna darba grupa, kā izveidot šo dienestu, lai atbilstošās slimības tāpat kā līdz šim kontrolētu atbilstošie ārsti un speciālisti, un nekad nebūs tā, ka vetārsts ārstēs dizentēriju, un es pilnīgi droši to apgalvoju.

Sēdes vadītājs. Pēdējam papildjautājumam vārds Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamais ministra kungs! Ja es pareizi sapratu jūsu atbildi, jūs teicāt, ka viss tika darīts pareizi un pietiekami ātri. Tātad vai es pareizi sapratu, ka uzņēmējam divas nedēļas stāvēšana bez darba ir ļoti normāls stāvoklis, ka arī uz priekšu tādā pašā veidā tiks viss organizēts? Tas, ka mēs joprojām pat šodien nezinām, no kurienes ir cēlusies šī dizentērijas epidēmija, tas ir normāls stāvoklis? Un tādā gadījumā vai ir kaut kāda ja ne garantija, tad vismaz varbūtība, ka tuvākajā laikā kāda līdzīga epidēmija neatkārtosies? Paldies!

A.Slakteris. Es tiešām gribētu nopietni atbildēt uz šo jautājumu. Pamatotās aizdomas, ko pauda Vides veselības centrs, Labklājības ministrija, balstījās uz faktiem, ka uzņēmumā ir cilvēki, kas ir slimojuši un kuriem ir antivielas attiecībā uz dizentēriju. Un tā kā tas apgalvojums nav tukšā vietā. Tas, ko es kā zemkopības ministrs būtu vēlējies, ka šāda informācija būtu veterinārā dienesta rīcībā ātrāk varbūt. Bet tikko šī informācija bija, nekavējoties pieņēmām lēmumu, pirmajā vietā izvirzot cilvēku veselību un dzīvību. Un es domāju, ka klātesošie deputāti nez vai apstrīdēs, ka tas ir primārais, par ko ir jādomā. Ja pienāks situācija, kad kādā uzņēmumā būs problēmas, mēs reaģēsim tieši tikpat ātri un asi, un iespējams, ka vēl ātrāk, it sevišķi, ja būs izveidots vienotais pārtikas dienests. Bet, protams, ka mēs profilaktiski pārbaudām, un arī tajā skaitā "Tukuma pienā".

Es jūs gribu informēt, ka tomēr Latvijas piena pārstrādes nozare ir viena no modernākajām Latvijas valstī, un tajā skaitā "Tukuma piens" ir viens no daudzajiem uzņēmumiem, kas eksportēs savu produkciju uz Eiropas Savienības valstīm, un faktiski problēmas nekādas nav bijušas. Ir viena problēma, kas, es domāju, Burvja kungam varētu būt ļoti interesanta, ka Latvijā likumdošana pieļauj tirgot tirgos un arī veikalos vaļēju, nefasētu biezpienu, krējumu, kas faktiski rada situāciju, ka dizentērija var šajos produktos ieviesties ne no pārstrādes uzņēmumiem, bet transportējot, uzglabājot varbūt nepiemērotās telpās. Un Zemkopības ministrija nāks ar likumdošanas iniciatīvu, un Saeimai, visticamākais, būs jāapstiprina, ka Latvijā turpmāk aizliegt to. Turpmāk varēs tirgot tikai fasētus produktus, tādējādi novēršot šāda riska iespējas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde ir sniegta.

Kā nākamo uzklausīsim zemkopības ministra Ata Slaktera atbildi uz deputātu grupas jautājumu par subsīdijām linu audzētājiem . Lūdzu!

A.Slakteris (zemkopības ministrs). Arī par subsīdijām linu audzētājiem deputātiem ir iesniegta rakstiska atbilde, un es labprāt paskaidrotu arī tuvāk attiecībā par to, kas notiek šogad.

Reālā situācija bija tāda, ka pagājušā gadā linu audzētājiem subsīdijās bija iedalīts 220 000 latu. Un linu audzētājiem padevās laba raža, un faktiski katrs linu audzētājs varēja pieteikties uz summu, kas kopā radīja situāciju, ka šis budžets tiek pārtērēts.

Tajā pašā nolikumā bija paredzēts: ja tiek kopējā summa pārsniegta, ir iespējams katram konkrētajam linu audzētājam saņemamo summu samazināt līdz 30%. Un līdz ar to faktiskā situācijā, lai nepārkāptu likumu un nolikumu konkrēto, tā arī tika izdarīts, tika katram audzētājam samazināts par 30% subsīdiju apjoms par katru tonnu, kas gan faktiski radīja situāciju, ka no subsīdijām linu audzētājiem nauda tika iedota vairāk, nekā sākotnēji nolikumā tika paredzēts. Un faktiski par 2000. gadu linu audzētāji 220 000 latu vietā saņēma 231 000 latu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds papildjautājumam deputātam Valdim Lauskim.

V.Lauskis (LSDSP). Godātais Slaktera kungs! Saistībā ar šīm subsīdijām linu audzētājiem es tikos ar Krāslavas linu rūpnīcas, ar Ludzas linu rūpnīcas pārstāvjiem. Viņi, protams, pateica, ka viņi varētu divreiz, trīsreiz vairāk apstrādāt linus, kas viņiem ir, izejot no konjunktūras, izveidojies pasaules tirgū, bet viņiem vienkārši šoreiz nav izejvielu. Un izejvielas viņiem šoreiz nepiegādā zemnieki tieši šīs pašas nostādnes dēļ, ka no gada uz gadu tiek mainītas subsīdijas, subsīdiju apjoms. Un, protams, mani apmierina jūsu argumentācija saistībā ar šo gadu, kāpēc jūs to izdarījāt, bet mani neapmierina argumentācija tādā veidā, ka šie cilvēki ir gatavi arī uz priekšu strādāt, bet viņi ir gatavi strādāt pie noteiktiem nosacījumiem, pastāvīgiem, lai šīs subsīdijas, noteiktais vērtējums par katru to tonnu viņiem netiktu mainīts, un līdz ar to mani interesē 2001., 2002. gads uz priekšu, jūsu skatījums.

A.Slakteris. Jā... Es arī esmu ticies ar jūsu minēto rūpnīcu pārstāvjiem, es esmu bijis konkrētās saimniecībās arī un apskatījies, kā tie lini aug tieši konkrēti 2000. gada rudenī. Un raža patiešām bija padevusies laba, kaut gan klimatiskie apstākļi traucēja novākt. Bet tas, par ko es jums gribētu informēt, nu, nolikums būtībā, galvenais princips, ko es izvirzīju arī šim gadam un cik ilgi es būšu ministrs, lai šādi nolikumi netiktu nevajadzīgi bieži mainīti. Un tas ir arī tas, ko vēlas linu audzētāji, un ne tikai viņi. Un, tiekoties ar linu audzētājiem pagājušā gada rudenī, es arī apsolīju, ka nauda 2001. gada subsīdijās linu audzētājiem tiks saglabāta tādā apjomā, kāda tā bija 2000. gadā. Tas ir tas, ar ko viņi var rēķināties. Ar tādiem pašiem spēles nosacījumiem, jo galvenais, ko vēlējās linu audzētāji, lai politika būtu definēta un lai viņi zinātu nākotni, lai nebūtu lielas šaubas. Es savu solījumu esmu izpildījis. Nolikumā ir tieši tāda pati summa, un spēles nosacījumi ir definētie. Jāsaka gan, ka problēma ir tāda, ka faktiski linu audzēšanā, kaut gan tur ir labas iespējas eksportam, tajā pašā laikā milzīgi liels īpatsvars ir tieši sadaļai no subsīdijām, un faktiski tādējādi linu nozari padarot nekonkurētspējīgu salīdzinoši ar citām nozarēm. Vai tie ir augļu koku dārzi, vai tas ir rapsis, vai kaut kas tamlīdzīgs, bet es tīri politiski izšķīros piešķirt joprojām tieši tādā pašā apjomā linu audzētājiem subsīdijas, jo tā ir Latgale, un ja cilvēki tur spējuši investēt un nopietni nodarboties, būtu nepareizi arī no sociālo apsvērumu viedokļa kaut kādā veidā bremzēt šo nozari, kaut gan man nebija vienkārši aizstāvēt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšā šo ideju, jo tīri ekonomiski, protams, tā varbūt iznāk visdārgākā atbalsta forma pašlaik no visām kultūrām, bet es uzskatu, ka tas ir pareizi un atbalstīšu to arī turpmāk.

Sēdes vadītājs. Paldies! Otrs papildjautājums deputātam Valdim Lauskim.

V.Lauskis (LSDSP). Cienot jūs personīgi, es ticu, ka jūs varat turēt vārdu. Un zemnieki var rēķināties ar jūsu konkrētiem solījumiem. Bet es gribētu, lai tomēr subjektīvais moments it kā neeksistētu. Es gribētu dzirdēt, ka Zemkopības ministrijā ir izveidots konkrēts mehānisms, lai zemnieki būtu garantēti, neskatoties uz konkrēta cilvēka viedokli, saņemt to, kas viņiem gada sākumā ir iedalīts.

A.Slakteris. Tās ir likumīgās iespējas, ko var darīt Zemkopības ministrija, neskatoties arī uz iespējamām valdību un ministru maiņām, un, protams, ir iespējama situācija, ka valstī valdība mainās, un varbūt ka zemkopības ministrs, piemēram, būs no sociāldemokrātiem un pēkšņi vēlas mainīt šo subsīdiju nolikumu. Bet katrs šīs valsts gada budžets tiek apstiprināts Saeimā, un faktiski konkrētais finansējums tiek plānots gadam. Bet lai tomēr iezīmētu un piesaistītu politiku ilgākam termiņam, Zemkopības ministrija katru gadu izstrādā nozaru attīstības programmas, kas iezīmē perspektīvu trim gadiem un mazliet vairāk, un arī linu nozarē konkrēti šī perspektīva ir iezīmēta, un tas ir kā vadmotīvs, izstrādājot nākamā gada subsīdiju nolikumu, kas īsti neļauj Zemkopības ministrijai tā voluntāri mainīt savus lēmumus, un ceru, ka tas būs arī nākotnē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēdējais papildjautājums deputātam Valdim Lauskim.

V.Lauskis (LSDSP). Un ja mēs runājam par šo perspektīvu, sakiet, lūdzu, vai šodien es, aizbraucot atkal uz Krāslavas linu rūpnīcu vai uz Ludzas linu rūpnīcu pie šo rūpnīcu vadītājiem, varētu saņemt atbildi, ka viņi zina par to, kādas viņiem būs iespējas darboties šajā nozarē tuvākos trīs, piecus gados, un līdzīgi caur šīm rūpnīcām lai apmēram Zemkopības ministrijas plāns trim, pieciem gadiem būtu skaidrs zemniekiem?

A.Slakteris. Nu, plāns ir publiski pieejams, pirmām kārtām šī nozaru attīstības programma kā jebkurš Ministru kabineta dokuments ir publisks, ir publicēts, un bez tam tas ir pieejams arī Zemkopības ministrijas mājas lapā, ja es pareizi atceros — internetā, bet tas ir publisks un publicēts "Latvijas Vēstnesī". Tā ka vai zemnieki zina, vai rūpnīcas zina: patiesībā, ja viņš vēlas, viņš noteikti zina, un, ja nevēlas, ministrija ir gatava viņam sniegt individuālu informāciju, bet šī informācija ir publiski pieejama.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde ir sniegta.

Nākamā ir zemkopības ministra Ata Slaktera atbilde uz jautājumu sakarā ar akciju sabiedrības "Tukuma piens" pārstrādes uzņēmuma slēgšanu. Lūdzu, varbūt daži vārdi.

A.Slakteris (zemkopības ministrs). Rakstiski esmu informējis deputātus, es saprotu, ka jau iepriekšējā sadaļā par to informēju, un man it kā nav vairs ko piebilst. Ja ir jautājumi, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir jautājumi? Deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!

(L.Bojārs runā zālē, neko nevar saprast.)

A.Slakteris. Teiksim tā, pārāk daudz kontroles tādā izpratnē ir slikti, ka dažādas inspekcijas, nu konkrēti ja runājam: Sanitārā inspekcija, Vides veselības centrs, Veterinārais dienests, ja viņi veic vienas un tās pašas pārbaudes uzņēmumā, ko otrs dienests jau veicis. Sakarā ar to, ka šo kontroli veikušas vairāku, nu, divu ministriju pārziņā esošās institūcijas, reizēm gadās, un diezgan bieži gadās, šo funkciju pārklāšanās, kas faktiski ir nelietderīga nodokļu maksātāju naudas izlietošana, un tieši tāpēc vienotais dienests dos iespēju par mazāku naudu vai par tādu pašu naudu kontrolēt vēl efektīvāk, lai nedarītu divi vienu un to pašu darbu, bet lai plašākā laukā padarītu visiem mums kopīgi nepieciešamo darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam! Atbilde ir sniegta.

Līdz ar to šīsdienas sēde tiek slēgta. Pārējie jautājumi tiek pārcelti uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Kalvītis

Uz jaut.Nr.92 – dok.Nr.2740

Par ekonomikas ministra izvairīšanos no savu pienākumu pildīšanas

Ekonomikas ministrija, izpildot Ministru prezidenta A.Bērziņa kunga 2001.gada uzdevumu (rezolūcija Nr.45/392–k), informē par ministrijas funkcijām un veicamajām darbībām privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas procesā.

Saskaņā ar 19.09.1997. Ministru kabineta noteikumu Nr.304 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 2.6.1.punktu Ekonomikas ministrijas funkcijās ietilpst privatizācijas politikas izstrāde un tās īstenošanas metodoloģiskā vadīšana. Minēto uzdevumu ministrija ir izpildījusi. 1995.gada 21.februārī Ministru kabinets pieņēma privatizācijas programmu, kuras izpilde tuvojas noslēgumam (izņemot lielo statūtsabiedrību un dzīvokļu privatizāciju), 2001.gada 2.janvāra Ministru kabineta sēdē tika akceptēti Ekonomikas ministrijas priekšlikumi par Privatizācijas aģentūras likvidācijas mehānismu. Ekonomikas ministrs kā valsts pilnvarnieks bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" nodrošina Ministru kabineta 19.07.1997. noteikumu Nr.304 2.6.2. punktā dotā uzdevuma izpildi (pārzināt valsts īpašuma objektu privatizācijas gaitu valstī).

Atkārtoti vēršu uzmanību, ka viena valsts īpašuma objekta — PVAS "Latvijas kuģniecība" — privatizācijas stratēģijas noteikšana nav Ekonomikas ministrijas, bet gan Ministru kabineta kompetencē. To apstiprināja 19.12.2000. Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.627 "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas nosacījumiem". Pašlaik VAS "Privatizācijas aģentūra" nodrošina PA padomē apstiprināto "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumu izpildi.

2001.gada 30.janvārī Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

 

Ministrs K.Greiškalns

Uz jaut.Nr.94 — dok. Nr. 2780

Par sanitārās vides sakārtošanu un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem

Atbildot uz Jūsu jautājumu, paskaidrojam, ka pārtikas aprites kontroli un uzraudzību valstī veic vairākas institūcijas, kuru darbu koordinē Zemkopības un Labklājības ministrija.

Valsts veterinārais dienests, realizējot tam Latvijas Republikas likumdošanā deleģētās valsts funkcijas, veic dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu valsts uzraudzību un kontroli sekojošos pārtikas aprites posmos: ieguvē, pārstrādē, transportēšanā, uzglabāšanā un vairumtirdzniecībā, izņemot mazumtirdzniecību. Dzīvnieku izcelsmes produkcijas aprites uzraudzība notiek saskaņā ar Valsts veterinārā dienesta uzraudzības programmām, kā to paredz ES direktīva 89/397.

Uzraudzības programmas ir izstrādātas katrai nozarei: gaļai un gaļas produktiem, pienam un piena produktiem, zvejas produktiem utt.

Programmās ir noteikts uzņēmumu apsekošanas saturs un dokumentācija, uzraudzības pārbaužu un paraugu noņemšanas kārtība, periodiskums.

Lai nodrošinātu kvalitatīvas un obligātajām nekaitīguma prasībām atbilstošas pārtikas apriti saskaņā ar valsts uzraudzības programmām, laboratoriski tiek izmeklētas dzīvnieku izcelsmes izejvielas, gatavā produkcija, dzeramais ūdens un darba virsmu, aprīkojuma higiēniskais stāvoklis.

Paraugu testēšana, kuri noņemti uzraudzības programmu ietvaros, notiek tikai akreditētās laboratorijās.

Dzīvnieku izcelsmes produkcijai tiek veikta veterinārā ekspertīze, kuru veic valsts pilnvaroti veterinārārsti. Produkciju realizējot, tiek izsniegta veterinārās ekspertīzes apliecība, kurā norāda produkcijas derīgumu lietošanai cilvēku uzturā.

Valsts veterinārajā dienestā notiek dzīvnieku izcelsmes produkcijas pārstrādes uzņēmumu atzīšana un reģistrācija. Reģistrācijas numurs tiek piešķirts pārtikas uzņēmumam pēc tā detalizētas pārbaudes (inspicēšanas).

Pašreiz dienesta uzraudzībā atrodas 1290 uzņēmumi, t.sk.:

Objektu Eksportē uz Apturēta

skaits ES dalībvalstīm darbība (2000.g.)

Kautuves 302 - 38

Gaļas pārstrādes uzņēmumi 183 1 25

Piena pārstrādes uzņēmumi 74 10 6

Zvejas produktu pārstrādes 123 10 uzņēmumi 11

uzņēmumi un 5 saldētājkuģi

Analizējot inspekcijas materiālus, var izdalīt vairākas problēmas pārtikas pārstrādes rūpniecībā, piemēram:

— zema izejmateriālu kvalitāte,

— pārtikas uzņēmumu teritorijas un telpu neatbilstība higiēnas prasībām,

— vecas ražošanas iekārtas,

— uzņēmumos strādājošo veselības stāvokļa kontrole un to apmācība higiēnas jomā,

— pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes (pārtikas) produktu uzglabāšanas un utilizācijas kārtība,

— finansu resursu trūkums ražošanas objektu modernizācijai u.c.

Pagājušā gada beigās un 2001.gada sākumā Valsts veterinārā dienesta inspektori veica dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu uzņēmumu apsekošanu ar nolūku izvērtēt to atbilstību ES un Latvijas Republikas prasībām. Pamatojoties uz izvērtēšanas rezultātiem, pārtikas uzņēmumi izstrādājuši uzņēmumu sakārtošanas pasākumu plānus. Apkopojot uzņēmumu sagatavoto informāciju, VVD izveidos uzņēmumu sakārtošanas plānus pa nozarēm (kuros turpmāk tiks ieviestas korekcijas, ņemot vērā ekonomisko situāciju lauksaimniecības sektorā un valstī kopumā).

Dienesta kompetenci un veiktās uzraudzības efektivitāti novērtēja ES eksperti: ar 1999.gada 21.decembra Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2000/85/EC Valsts veterinārais dienests atzīts par kompetentu institūciju, lai apliecinātu zivju un akvakultūras produktu atbilstību direktīvas 91/493/EEC prasībām (t.sk. uzņēmumu atbilstību ES prasībām).

Pašlaik Valsts veterinārais dienests neveic higiēnas prasību ievērošanas kontroli pārtikas produktu mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, sakarā ar to pārtikas aprites uzraudzība ir fragmentāra, neļaujot identificēt produktu piesārņojuma un neatbilstības cēloņus, kā arī operatīvi rīkoties krīzes situācijās.

Sakarā ar to, ka Latvijā tiks izveidots apvienots pārtikas aprites uzraudzības dienests — "Veterinārais un pārtikas kontroles dienests", kurš pēc Eiropas Savienības valstu parauga tiktu veidots uz veterinārā dienesta bāzes, Valsts veterinārajā dienestā ir uzsākta reorganizācija, kuras mērķis ir padarīt dienesta struktūras un to funkcijas atbilstošas Eiropas Savienības pamatnostādnēm un praksei, kā arī padarīt dienesta veikto valsts uzraudzību efektīvāku, sagatavot to Eiropā akceptētā principa — "no fermas līdz galdam" (patērētājam) — realizēšanai. Šādam dienestam ir jābūt garantam Latvijas pārtikas kvalitātei, drošumam un konkurētspējai iekšējā un ārzemju tirgos.

Zemkopības ministra vietā —

2001.gada 8.februārī izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Ministrs A.Kalvītis

Uz jaut. Nr. 95 — dok. Nr. 2819

Par valdības lomu ārvalstu investīciju piesaistē

Ekonomikas ministrija ir izskatījusi deputātu jautājumu Nr. 95 par valdības lomu ārvalstu investīciju piesaistē un nosūta Jums Latvijas Attīstības aģentūras sagatavoto informāciju par minēto jautājumu. (Pielikumā: LAA vēstule)

2001. gada 13. februārī Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

 

Par konkursu par BMW rūpnīcas izvietošanu

Oktobra sākumā no Latvijas vēstniecības Vācijā tika saņemta informācija par BMW izsludināto konkursu jaunas rūpnīcas izvietošanai. Šī rūpnīca ražotu 200. sērijas automašīnas un tai būtu jābūt gatavai 2004. gadā. Paredzētais investīciju apjoms — aptuveni viens miljards Vācijas marku, plānotais tiešo darba vietu skaits — līdz 2000. Koncerns ir saņēmis aptuveni 200 piedāvājumus no visas Eiropas, ieskaitot Latvijas Attīstības aģentūras sagatavoto piedāvājuma paketi.

Gatavojot piedāvājumu, LAA apzināja pilsētas, kuras varētu piedāvāt vietu rūpnīcai atbilstoši BMW koncerna prasībām. Piedāvājumi tika saņemti no Rīgas, Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils un Ventspils. Liepāja nosūtīja savu piedāvājumu tieši uz BMW.

Izskatot iesūtītos piedāvājumus atbilstoši projekta kritērijiem, LAA izvirzīja prioritāros, t.i., BMW prasībām visatbilstošākos piedāvājumus. Tie bija Rīgas, Daugavpils un Ventspils pilsētu piedāvājumi. Bez tam tika sagatavoti arī alternatīvo projektu piedāvājumi Rēzeknē un Jelgavā, kuri tika ietverti kopējā piedāvājuma paketē.

Šī pakete tika nosūtīta komplektā ar maksimāli iespējamo stimulu paketi, ko pieļauj esošā likumdošana (ienākuma nodokļa atlaide 40% apmērā no investīcijām, infrastruktūras sagatavošana ārpus uzņēmuma teritorijas, atbalsts darbinieku apmācībai, SEZ vai brīvostas statusam atbilstošie atvieglojumi atkarībā no izvietojuma Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī vai Rīgā u.c.).

Latvijas kopējo piedāvājumu BMW koncerna valdes priekšsēdētājam J.Milbergam prezentēja Ministru prezidents Andris Bērziņš un LAA ģenerāldirektors Māris Ēlerts.

2001. gada 15. janvārī Ministru prezidents A.Bērziņš un 19. janvārī LAA saņēma vēstules attiecīgi no BMW valdes priekšsēdētāja un darba grupas ar oficiālu atteikumu, ka Latvijas piedāvājums netiek virzīts uz otro kārtu. Tomēr šīs vēstules satur piebildi, ka Latvijas piedāvājums tiks ņemts vērā, izskatot piegādātāju ražotņu vai distribūcijas organizāciju izvietošanas iespējas nākotnē. LAA un Latvijas vēstniecība Vācijā ir veikušas šī projekta analīzi, kurā tika noskaidroti galvenie apstākļi, kuri varēja ietekmēt minēto lēmumu. Jāņem vērā fakts, ka šī bija pirmā reize, kad Latvijas lielo pilsētu pašvaldības tika iesaistītas tik nopietna projekta sagatavošanā autobūves nozarē pēc 1990. gada. Šī projekta pieteikuma sagatavošanas gaita apliecināja, ka vairākos soļos sagatavotie zemesgabalu un nepieciešamās infrastruktūras piedāvājumi ir labas iestrādes līdzdalībai citos šāda veida konkursos.

Kā telefonsarunā ar Latvijas vēstniecības padomnieku ekonomikas jautājumos R.Stafecki informēja BMW darba grupas pārstāvis M.Gretcs, galvenie faktori, kas ietekmēja lēmuma pieņemšanu, ir šādi:

1) produkcijas mārketinga iespējas (saistītas ar pieeju tirgiem);

2) loģistika;

3) darba spēka rotācija un dzīves apstākļi;

4) produkcijas kvalitātes nodrošināšana;

5) attiecīgās valsts imidžs;

6) iespēja sākt ražošanu īsā laikā.

Jāņem vērā fakts, ka konkurence uz šo konkursu bija milzīga — ap 200 piedāvājumu no visas Centrālās un Austrumeiropas, kā arī no Eiropas Savienības valstīm, t. sk. no Vācijas. Kā zināms, ES ir noteikusi grantus par vienu jaunradītu darbavietu dažādiem attīstības reģioniem, piemēram, Vācijas austrumdaļā tas var sasniegt pat līdz 35%–50% no kopējā investīciju projekta izmaksām. Latvijas budžetā nav iespējams piedāvāt tāda apjoma subsīdijas (līdz 150 milj. latu), līdz ar to grūti konkurēt.

Attiecībā uz Igauniju no vairākiem avotiem ir izdevies noskaidrot, ka Igaunija nav iesniegusi savu pieteikumu konkursa pirmajā kārtā. Aktivitātes 2001. gada janvārī ir uzsācis vācu tautības valdības ekonomiskais padomnieks. Tādējādi janvārī Igaunija ir iesniegusi tāda paša līmeņa informāciju, kādu Latvija iesniedza jau 2000. gada novembrī. Uzdodot jautājumu par Igauniju BMW darba grupas darbiniekam M.Gretcam, Latvijas vēstniecības ekonomiskais padomnieks R.Stafeckis saņēma atbildi, ka presē jau vairākos gadījumos (arī Slovākijā un Slovēnijā) vēlamais uzdots par esošo. Kā noskaidrojusi Latvijas vēstniecība Tallinā, jau 15. janvārī (tajā pašā dienā, kad Latvija) Igaunijas valdība ir saņēmusi atteikuma vēstuli no BMW vadības. Līdz ar to var uzskatīt, ka ažiotāžu par Igaunijas iekļaušanu otrajā kārtā izplatījusi Igaunijas prese, pārspīlēti interpretējot valsts institūciju sniegto informāciju. Līdzīgu ažiotāžu sacēla "Bizness & Baltija" novembrī Latvijā, pamatojoties uz vairāku pašvaldību priekšlaicīgi izplatītu informāciju.

Bez tam jāatzīmē vairākas problēmas, kuras kavē šāda apjoma autobūves projektu realizāciju Latvijā:

1) Tirgus pieejamība, ko nosaka pašmāju tirgus lielums un robežu šķērsošanas procedūras. Kaut arī jebkura autorūpnīca ražo arī eksportam, tomēr montāžas rūpnīcas ražotāji cenšas izvietot valstīs ar lielu iekšējo tirgu. Starp Austrumeiropas valstīm vairāki ražotāji ir investējuši vienīgi Polijā (Daewoo, Fiat), un tādās salīdzinoši nelielās valstīs kā Somija, Norvēģija, Dānija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Grieķija, Bulgārija, Portugāle, Īrija, Holande, Beļģija automašīnu montāžas rūpnīcas tomēr nav izvietotas (vismaz pēdējo 10 gadu laikā nē). Mazo tirgu nevar pilnībā kompensēt brīvās tirdzniecības līgumi, ja nav sakārtotas ļoti efektīvas robežšķērsošanas procedūras. Reāli Latvijai šo problēmu varētu samazināt Baltijas vienota muitas telpa, taču pilnībā atrisinās tikai iestāšanās Eiropas Savienībā un pievienošanās tās kopējam tirgum. Robežu šķērsošanas procedūru efektivitāte ir svarīgs faktors modernajā "just in time" piegāžu sistēmā. Vairāku stundu ilgie gaidīšanas laiki uz Latvijas robežām (uz robežas ar Krieviju pat līdz vairākām diennaktīm) neliecina par esošās sistēmas efektivitāti. Uzņēmējiem sarežģījumus rada pašreizējā iepakojuma nodokļa aprēķināšanas un administrēšanas kārtība uz robežas. Ļoti birokrātiska ir procedūra preču ievešanai pārstrādei, ja jāieved vairāki simti dažāda nosaukuma detaļu, kā tas būs autorūpnīcā. Kaut arī Latvijas likumdošanā ir iekļauta iespēja piemērot vienkāršotas muitas procedūras importam, tomēr analīze parāda, ka praksē tās pielietot nav iespējams — ASYCUDA (programmatūra muitas posteņos) neparedz vienkāršotu deklarēšanu, kā arī, ja uzņēmums gada laikā pieļauj 2 tehniskas kļūdas deklarācijās (kaut vai neuzmanības dēļ), tam atsaka tālāku vienkāršotās deklarēšanas piemērošanu. Igaunijā ātrākas robežšķērsošanas procedūras panāk, muitas procedūras neveicot pilnībā uz robežas, bet pabeidzot tās iekšzemes muitas terminālos.

2) Potenciālo piegādātāju esamība. Autoražotājiem ir svarīgi, lai piegādātāju rūpnīcas nebūtu ļoti tālu no montāžas rūpnīcas. Diemžēl, kā parādīja FIAT un tā subkontraktoru "Magnet Marelli" vizīte Latvijā 2000. gada sākumā, vienīgais piegādātājs, kam tika piedāvāts sagatavot priekšlikumu un paraugus, bija "Radiotehnika RRR" (skaļruņi), citu ražotāju kvalitāte, apjomi vai menedžments neļāva kvalificēties piegādātāju statusam. Kā cerīga zīme šajā situācijā ir vācu firma "Ziegler Maschinenbau", kura pārceļ automašīnu sensoru ražotni no Čehijas uz Daugavpili. Valdībai būtu jādara viss, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk līdzīga mēroga ražotājus un izveidotu autorūpniecības piegādātāju bāzi Latvijā.

3) Kvalificēts darbaspēks (vairāki jautājumi anketā attiecās uz vidējā tehniskā un augstākajā izglītībā iesaistīto jauniešu skaitu gan attiecīgajā pilsētā, gan valstī kopumā). Tā kā Latvijā vairs praktiski nepastāv autobūves nozare, ir ļoti apšaubāma iespēja, ka mūsu izglītības sistēma spētu dažu (2–3) gadu laikā sagatavot 1000 un vairāk augsti kvalificētus mehāniķus un inženierus ar vidējo speciālo un augstāko tehnisko izglītību.

4) Infrastruktūra. BMW anketā pieprasīja sekojošu infrastruktūru:

— Gāzes pievads. Ne Ventspilī, ne Rēzeknē nav gāzes vada.

— Ne vairāk kā 1 stundas brauciens līdz starptautiskai lidostai. Rīgas lidostā nav iespējams pieņemt lielās kravas lidmašīnas (Jumbo jets) ar pilnu kravu. Pietrūkst aptuveni 600 m gara skrejceļa pagarinājuma. Liepājas, Daugavpils un Ventspils lidostas nav reāli strādājošas un nevar piedāvāt kravas operācijas. Latvijas ceļu kvalitāte neļauj pārvietoties ar ātrumiem virs 100 km/h, nepārkāpjot noteikumus. Salīdzināsim ar 130 km/h uz Lietuvas, Čehijas, Slovākijas u.c. Eiropas valstu autostrādēm, nemaz nerunājot par Vācijas bezierobežojumu ceļiem. Rīgā nav iespējas nokļūt no konteineru termināla līdz piedāvātajai vietai Spilves pļavās, nešķērsojot pilsētas centra pārpildītās ielas.

Secinājums: gan valdībai, gan Saeimai ir jārūpējas, lai tiktu palielināti ieguldījumi infrastruktūrā caur Valsts investīciju programmu, kā arī izmantojot ES palīdzības finansējumu.

5) Valsts tēls un starptautiskais mārketings. Analizējot iemeslus, kas ietekmēja negatīva lēmuma pieņemšanu, īpaši gribētu uzsvērt ārpus LAA kompetences pastāvošos apstākļus. Šeit būtu jāmin valstiskā attieksme pret līdzvērtīgiem projektiem un Latvijas kā investīcijām labvēlīgas un konkurētspējīgas valsts tēla veidošanu ārvalstīs, kas diemžēl nav paslīdējusi garām nepamanīta arī BMW gadījumā. Tādi piemēri kā ikgadējās valdības maiņas, "Latvijas kuģniecības" gatavošana privatizācijai trīs reizes un skandāli ap to, tiesvedība ar "Sonera", "Latvijas dzelzceļa" nespēja sagatavot skaidrus noteikumus "Statoil" kravu eksportam, apbūves gabala atsaukšana "Hansabank", tiesvedība ar zviedru kompāniju par metāllūžņos sagriezto kuģi, dažādi starppartiju skandāli neveicina investora pārliecību par situācijas prognozējamību un pozitīvu attieksmi pret nozīmīgiem projektiem Latvijā. Budžeta veidošanas procesā ir ievērojami jāpalielina finansējums pozitīva tēla reklamēšanai pasaulē (Latvijas Institūts) un investīciju piesaistei (Latvijas Attīstības aģentūra). Igaunija aizvadītajos gados to ir darījusi daudz intensīvāk, kas atspoguļojas gan investīciju apjomā, gan valsts reitingos dažādos ekonomiskajos indeksos. LAA budžets 2000. gadā bija Ls 77 000, t.i., 6 reizes mazāks nekā 1999. gadā. Šajā (2001. gadā) tas ir 192 000 latu, kas joprojām ir trīskārtīgs samazinājums. Līdz ar to darbinieku skaits, kas strādā investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai, ir samazināts par 50%. Projektus nopietnu investīciju piesaistei tādējādi realizēt augstā līmenī ir praktiski neiespējami.

Nobeigumā gribētos vēlreiz atgādināt, ka šis bija konkurss ar ļoti lielu konkurenci starp Eiropas valstīm. LAA šāda līmeņa piedāvājuma sagatavošanā piedalījās pirmo reizi, un šis piedāvājums no BMW puses tika novērtēts kā profesionāli un kvalitatīvi sagatavots. No koncerna puses Latvija arī turpmāk tiks iesaistīta rūpnīcu izvietošanas iespēju projektos, piegādātāju atrašanas vietas, pārstāvniecību izvietošanas u.c. ar BMW saistītos projektos.

Ar cieņu, —

Latvijas Attīstības aģentūras

2001. gada 8. februārī ģenerāldirektors M.Ēlerts

Ministrs A.Kalvītis

Ministrs

A.Kalvītis

Uz jaut. Nr. 96 — dok. Nr. 2761

Par valsts zaudējumiem privatizācijas procesā

 

Ministru prezidenta A.Bērziņa kunga uzdevumā Ekonomikas ministrija informē, ka jautājumu par maksāšanas līdzekļu maiņu privatizētajos (privatizējamos) valsts uzņēmumos un Valsts kontroles pārbaudes rezultātiem šajā jautājumā paredzēts izskatīt Ministru kabineta š.g. 13. februāra sēdē.

2001. gada 6. februārī Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

 

Ministrs

A.Slakteris

Uz jaut. Nr. 99 — dok. Nr. 2815

Par subsīdijām linu audzētājiem

Zemkopības ministrija ir izskatījusi Jūsu 2001. gada 6. februāra vēstuli un informē, ka saskaņā ar 2000. gada 25. janvāra Zemkopības ministrijas rīkojumu Nr. 28 par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai, linu nozarei tika piešķirti Ls 220 tūkst. Nolikuma Nr. 6 VIII sadaļas 5. punktā ir teikts, ka subsīdiju apmēri par vienu tonnu var tikt samazināti, bet ne vairāk kā par 30% nozares subsīdijām paredzētās summas robežās.

2000. gada beigās linu audzētājiem samazināja subsīdiju apjomu par 30%, jo nepieciešamā subsīdiju summa, saskaņā ar iesniegtajiem pieteikumiem, pārsniedza nozarei atvēlēto kopējo naudas summu.

2001. gada 14. februārī Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

Ministrs

A.Slakteris

Uz jaut. Nr.99 — dok. Nr. 2815a

Par subsīdijām linu audzētājiem

Zemkopības ministrija ir izskatījusi Jūsu 2001. gada 6. februāra vēstuli un informē, ka saskaņā ar 2000. gada 25. janvāra Zemkopības ministrijas rīkojumu Nr. 28 par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai, linu nozarei tika piešķirti Ls 220 tūkst. Nolikuma Nr. 6 VIII sadaļas 5. punktā ir teikts, ka subsīdiju apmēri par vienu tonnu var tikt samazināti, bet ne vairāk kā par 30% nozares subsīdijām paredzētās summas robežās.

Saskaņā ar 2000. gadā linu audzētāju iesniegtajiem pieteikumiem, nozarei piešķirtais subsīdiju apjoms tika palielināts par 5%.

2001. gada 15. februārī Zemkopības ministrs A.Slakteris

Ministrs

A.Kalvītis

Ministrs

A.Slakteris

Ministrs

A.Slakteris

Uz jaut. Nr. 103 — dok. Nr. 2816

Par a/s "Tukuma piens" pārstrādes uzņēmuma slēgšanu un sakarā ar to radīto zaudējumu kompensēšanu

Zemkopības ministrija ir iepazinusies ar Jūsu 07.02.2001. gada jautājumu, reģistrācijas Nr. 103, un paskaidro sekojošo.

1. Lēmumu par a/s "Tukuma piens" darbības pagaidu apturēšanu līdz visu apstākļu pilnīgai noskaidrošanai Valsts veterinārā dienesta (VVD) direktors V.Veldre pieņēma pēc konsultēšanās ar zemkopības ministru A.Slakteri š.g. 20. janvārī, kad arī tika parakstīts rīkojums par šī uzņēmuma darbības apturēšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Nacionālā vides veselības centra (NVVC) ziņojumu Ministru prezidentam A.Bērziņa kungam, zemkopības un labklājības ministriem, kurā bija apgalvojums, ka masveida saslimšanu ar dizentēriju Iekšlietu ministrijas sardzes pulkā Jelgavā un Redzes invalīdu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā iemesls ir a/s "Tukuma piens" produktu lietošana uzturā.

Lai gan šī ziņojuma faktoloģiskajā materiālā nebija tiešu pierādījumu šim apgalvojumam, ņemot vērā situācijas sabiedrisko bīstamību un iespējamo patērētāju veselības apdraudējuma risku, ja šis NVVC apgalvojums izrādītos pamatots, var uzskatīt, ka VVD direktora rīkojums par a/s "Tukuma piens" darbības apturēšanu bija situācijai adekvāts. Valsts Veterinārā dienesta inspektori a/s "Tukuma piens" š.g. 11. janvārī konstatēja atsevišķus higiēnas normu pārkāpumus, tomēr tieši saistīt tos ar dizentērijas uzliesmojuma iemeslu — produkcijas iespējamo bakteriālo piesārņojumu nevar, jo ne Valsts veterinārā dienesta, ne Nacionālā vides veselības centra veiktajos laboratoriskajos izmeklējumos dizentērijas izraisītājs — šigellas — netika atrastas. Pēc uzņēmuma darbības apturēšanas Latvijas Infektoloģijas centrā tika pārbaudīts visu uzņēmuma ražošanā iesaistīto strādnieku veselības stāvoklis un tika konstatēts, ka vairāki strādājošie varētu būt izslimojuši dizentēriju (atbilstoši Latvijas Infektoloģijas centra paziņojumam, paši strādnieki to varēja nezināt, jo šī slimība, iespējams, noritējusi subklīniskā formā, t.i, bez slimības simptomiem).

Pēc uzņēmuma darbības apturēšanas Valsts veterinārais dienests operatīvi izveidoja abu uzraudzības dienestu ekspertu grupu krīzes situācijas novēršanai, kura detalizēti iepazinās gan ar aktuālo situāciju uzņēmumā, gan ar veikto izmeklējumu rezultātiem, kā arī noteica pasākumus, kas jāveic, lai a/s "Tukuma piens" varētu atjaunot darbību, pilnīgi nodrošinot produkcijas drošuma un nekaitīguma prasības.

Nedēļas laikā (no 21. līdz 29. janvārim) uzņēmumā tika veikti kompleksi pasākumi, un visas komisijas norādes tika izpildītas. Valsts Veterinārā dienesta speciālistu komisija izvērtējot uzņēmuma atbilstību noteiktajām prasībām, kā arī saņemot Tukuma Vides veselības centra informāciju par strādājošo veselības stāvokļa atbilstību un iespēju viņus nodarbināt ražošanā, nolēma ieteikt Valsts veterinārā dienesta direktoram V.Veldrem atļaut uzņēmumam atjaunot produkcijas ražošanu.

Pamatojoties uz augstāk minētās komisijas lēmumu un uzņēmuma vadības iesniegumu par darbības atjaunošanu un garantijām, ka tiks ievērotas visas noteiktās prasības, Valsts veterinārā dienesta direktors V.Veldre š.g. 29. janvārī parakstīja atļauju a/s "Tukuma piens" atsākt produkcijas ražošanu.

2. Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 22. panta otrās sadaļas 4. apakšpunktu pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli veicošajām institūcijām (konkrētajā gadījumā — Valsts veterinārajam dienestam) ir tiesības apturēt pārtikas uzņēmuma darbību līdz apstākļu pilnīgai noskaidrošanai, ja radušās pamatotas aizdomas par tās kaitīgumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi.

Pamatojoties uz augstākminēto likuma pantu, a/s "Tukuma piens" tika slēgta likumīgi.

2001. gada 14. februārī Zemkopības ministrs A.Slakteris

Ministrs

A.Kalvītis

Uz jaut. Nr.100 — dok. Nr. 2817

Par ekonomikas ministra A.Kalvīša palīga E.Karnīša darbības atbilstību likumdošanas normām '

Ekonomikas ministrija izskatīja 2001. gada 6. februāra deputātu jautājumu, reģistra Nr. 100, un paziņo, ka nesaskata ekonomikas ministra palīga E.Karnīša rīcībā interešu konfliktu situācijas un tiesību normu pārkāpumus, jo saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma 3. pantu interešu konflikta situācija var iestāties tad, kad valsts amatpersonai ir jārealizē savas pilnvaras jautājumā, kurā līdztekus tās kā valsts amatpersonas interesēm vienlaikus pastāv arī šīs amatpersonas materiālās vai citas personiskās intereses. Ministra palīgs E.Karnītis Korupcijas novēršanas likuma izpratnē nav amatpersona.

2001. gada 12. februārī Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Kopsavilkums

2001. gada 15. februāra sēdē

Noklausījās Kazahstānas Republikas Mažilisa (parlamenta) priekšsēdētāja Žarmahana Tujakbaja uzrunu

 

 

 

3.lasījumā pieņēma likumus:

— "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". (Reģ.nr.547) (dok.nr.2772) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei". (Reģ.nr.747) (dok.nr.2775) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā". (Reģ.nr.711) (dok.nr.2779) Balsojums: 69 par, 0 pret, 12 atturas.

— "Grozījumi Radio un televīzijas likumā". (Reģ.nr.734) (dok.nr.2782) Balsojums: 56 par, 23 pret, 9 atturas.

 

2.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

— "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2000 "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmes noteikumiem"". (Reģ.nr.799) (dok.nr.2700; nr.2776) Balsojums par steidzamību: 81 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 80 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 69 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.772) (dok.nr.2622; nr.2764) Balsojums: 77 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.757) (dok.nr.2596; nr.2765) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai". (Reģ.nr.770) (dok.nr.2620; nr.2774) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Krājaizdevu sabiedrību likums". (Reģ.nr.593) (dok.nr.2086; nr.2781) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījums likumā "Par ugunsdrošību"". (Reģ.nr.794) (dok.nr.2678; nr.2758) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"". (Reģ.nr.803) (dok.nr.2719; nr.2763) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, 1992.gada 22.decembra Ženēvas starptautiskās telekomunikāciju Savienības konvenciju un 1992.gada 22.decembra Ženēvas Papildprotokolu par obligātu strīdu nokārtošanu attiecībā uz Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem". (Reģ.nr.746) (dok.nr.2551; nr.2777) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālai struktūrai". (Reģ.nr.781) (dok.nr.2639; nr.2778) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

 

Nodeva komisijām likumprojektus:

— "Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā". (Reģ.nr.810) (dok.nr.2756; nr.2756A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā". (Reģ.nr.811) (dok.nr.2767; nr.2767A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— "Grozījums Antidempinga likumā". (Reģ.nr.812) (dok.nr.2768; nr.2768A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi Krimināllikumā". (Reģ.nr.813) (dok.nr.2769; nr.2769A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

 

 

Nenodeva komisijām likumprojektus:

— "Likums par valsts un pašvaldību tiesisko palīdzību". (Reģ.nr.814) (dok.nr.2770; nr.2770A) Balsojums: 28 par, 33 pret, 24 atturas.

— "Grozījumi Izglītības likumā". (Reģ.nr.815) (dok.nr.2773; nr.2773A) Balsojums: 29 par, 5 pret, 51 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". (Reģ.nr.816) (dok.nr.2784; nr.2784A) Balsojums: 31 par, 1 pret, 56 atturas.

Jautājumi un atbildes:

 

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu I.Burvja, L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, J.Čevera un A.Kalniņa jautājumu par ekonomikas ministra izvairīšanos no savu pienākumu pildīšanas. (dok.nr.2740)

— Saeima saņēma zemkopības ministra A.Slaktera atbildi uz deputātu I.Burvja, V.Lauska, J.Čevera, P.Salkazanova un O.Zvejsalnieka jautājumu par sanitārās vides sakārtošanu un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem. (dok.nr.2780)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu I.Burvja, L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, V.Lauska un J.Čevera jautājumu par valdības lomu ārvalstu investīciju piesaistē.(dok.nr.2819)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu I.Burvja, L.Bojāra, V.Lauska, R.Labanovska un O.Zvejsalnieka jautājumu par valsts zaudējumiem privatizācijas procesā. (dok.nr.2761)

— Saeima saņēma zemkopības ministra A.Slaktera atbildi uz deputātu V.Lauska, L.Bojāra, J.Čevera, O.Zvejsalnieka un P.Salkazanova jautājumu par subsīdijām linu audzētājiem. (dok.nr.2815; nr.2815A)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu E.Baldzēna, P.Salkazanova, L.Bojāra, A.Kalniņa un V.Lauska jautājumu par ekonomikas ministra A.Kalvīša palīga E.Karnīša darbības atbilstību likumdošanas normām. (dok.nr.2817)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu L.Bojāra, J.Čevera, P.Salkazanova, V.Lauska un O.Zvejsalnieka jautājumu par jūras robežu.

— Saeima saņēma zemkopības ministra A.Slaktera atbildi uz deputātu I.Burvja, O.Zvejsalnieka, L.Bojāra, J.Čevera un J.Lejas jautājumu par a/s "Tukuma piens" pārstrādes uzņēmuma slēgšanu un sakarā ar to radīto zaudējumu kompensēšanu. (dok.nr.2816)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 15. februāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Gaigals (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Runājot par šīsdienas darbu, jāatzīst, ka likumprojektu izskatīšana notiek zem tuvojošos pašvaldību vēlēšanu zīmes. Īpaši, protams, no opozīcijas puses. Ja tas ir saprotams, tad tomēr profesionāli tas nav pieņemams daudzos gadījumos. Viens no tiem ir priekšlikums grozīt Izglītības likumu, paredzot valsts finansējumu kristīgo konfesiju skolām. Ja šos priekšlikumus nopietni skatītu kontekstā ar pārējo likumu, iznāktu tā, ka kristīgās skolas no šā gada 1. septembra nesaņemtu pat to finansējumu, kas jau ir esošajā Izglītības likuma redakcijā. Tajā jau pašlaik ir teikts, ka valsts piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu vienam izglītojamajam. Ir precīzi definēts, ka privātās izglītības iestādes ir visas juridiskas un fiziskas personas dibinātas izglītības iestādes, un attiecīgi uz jebkurām kristīgajām skolām attiecas šie paši noteikumi. Ja mēs tos attiecinātu tikai uz konfesiju kā juridisku personu dibinātām skolām, tad tikai dažas skolas Latvijā saņemtu finansējumu. Šie grozījumi jau tika izdarīti vairāk nekā pirms gada, un tolaik bija ļoti grūti cīnīties, lai to laiku formulējumu — līdz 80% — nomainītu pret formulējumu — simtprocentīgi. Lai šis princips darbotos no 1. septembra, ir nepieciešami Ministru kabineta noteikumi par šo finansēšanas kārtību.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): No savas puses gribu uzsvērt, ka savulaik, kad šīs skolas veidoja, toreizējais izglītības ministrs A.Piebalgs rakstiski apņēmās nodrošināt 80%—100% līdzfinansējumu. Šis līdzfinansējums 1998. gadā bija 9,4%, šogad — ap 8%. Starp 8, 80 un 100 procentiem ir radikāla atšķirība. Tāpēc mēs arī iesniedzām šo likumprojektu. Protams, mēs respektējam valdības nostāju par valsts budžeta negrozīšanu. Tāpēc mēs arī noteicām termiņu — 1. janvāri, lai varētu veikt šīs izmaiņas. Tajā pašā laikā mēs esam gatavi šo jautājumu izskatīt kaut vai no 1. jūlija, kad varētu būt pirmie budžeta grozījumi, lai šo situāciju labotu. Manuprāt, šī trauksme ir celta laikus, jo nav izstrādāti arī Ministru kabineta noteikumi, un līdz ar to mēs precīzi nevaram noteikt, kas un kā tiek piedāvāts kristīgo konfesiju skolām, kuras zināmā mērā tagad ir smagā situācijā, jo, kā norāda konfesiju pārstāvji, viņiem ir jādomā, vai septembrī būs iespējams atsākt mācību iestāžu darbu, jo tik lielus līdzekļus pēc nekustamā īpašuma nodokļa uzlikšanas baznīcām viņiem vairs iegūt neizdosies.

Sociāldemokrāti iesniedza arī grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kuros mēs atbalstījām Ministru prezidenta A.Bērziņa ierosināto likuma grozījumu. Diemžēl valdības partijas to neatbalstīja, jo uzskatīja, ka strādājošajiem pensionāriem pašreiz vēl nekādi grozījumi nav nepieciešami.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija): Mēs uzskatām, ka sociāldemokrātu iesniegtie grozījumi Izglītības likumā patiesībā netika korekti noformēti, jo, neparedzot grozījumus arī citos likumos, šie labojumi nekādā veidā nevarētu darboties ar to mērķi, kuru minēja E.Baldzēna kungs.

Saeima jau 2000. gadā pauda savu attieksmi pret privātajām skolām, to starpā arī pret kristīgo konfesiju skolām, kā tās tika traktētas šajā likumprojektā. Ja šīs skolas realizē Izglītības ministrijas akreditētās mācību programmas, tad tās saņem šo finansējumu. Jā, šis finansējums ir nepilnīgs, tāpēc mūsu darbs un uzdevums būtu panākt tā palielinājumu.

Gribu piebilst, ka šī gada valsts budžetā 119 000 latu ir paredzēti šo skolu pedagogu algām. Un tas ir arī Saeimas un Izglītības ministrijas attieksmes ieguldījums. Bet prasīt pilnu finansējumu no valsts tikai konfesiju skolām ir ļoti nekorekti attiecībā uz citām privātajām skolām. Turklāt šādu prasību neparedz arī likums par reliģiskajām organizācijām. Būtiski, ka šie grozījumi būtu pretrunā arī ar Satversmi, jo baznīca ir šķirta no valsts, tāpēc būtu vajadzīgi grozījumi arī citos likumos, taču tie netika iesniegti.

Par pieprasījumu ekonomikas ministram A.Kalvītim — Saeima debatēja un atzina, ka, izstrādājot un apstiprinot valsts a/s "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumus, likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi nav konstatēti un a/s "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumi atbilst privatizācijas likuma, citu likumu un normatīvo aktu prasībām. Ekonomikas ministrs A.Kalvītis turpinās darbu, jo Saeima atzina un konstatēja, ka Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarniekam ir nepieciešams atcelt Privatizācijas aģentūras valdes lēmumu par a/s "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumu apstiprināšanu, ja nav konstatēti pārkāpumi, kas būtu par pamatu pieprasījumam.

Manis vadītā komisija 5. Saeimā 1995. gadā pieņēma pašlaik spēkā esošo Radio un televīzijas likumu, kurā mēs šodien izdarījām grozījumus. Gribu izteikt lielu atzinību un paldies Saeimas vairākumam par izpratni, pastiprinot kultūras pozīciju valstī saskaņā ar valsts valodas politiku, aizstāvot Latvijas televīzijas un Latvijas radio žurnālistus, un pats svarīgākais — visus skatītājus visā Latvijā, lai programmas būtu redzamas visur. Tas ir arī nākotnes darba jautājums. Direktīvas ir izpildītas ar izpratni, un nekāda biedēšana ar Eiropas dokumentiem šoreiz neizdevās. Eiropa mūs saprot tīri labi, kad mēs runājam nevis paklausīgā, bet gan skaidrojošā un patstāvīgas valsts valodā. Un to mēs šodien darījām. Saeima šodien patiesībā novērsa to, kas notiktu, proti, radio un televīzija nedrīkstētu kļūt par atkarīgu un neizglītojošu, jo likums paredz, ka tā ir neatkarīga un izglītojoša.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Šodien Saeimai bija jāizšķiras par īpatnēju balsojumu — atvaļinājumu piešķiršanu deputātiem M.Bekasovam un A.Bartaševičam, kuri patlaban jau atrodas Maskavā. Saeima viņus nav pilnvarojusi, taču Krievijā viņus sauc par Latvijas Republikas Saeimas delegāciju. Kārtējo reizi ir jādzird šo tā saucamo pārstāvju izrunas par it kā viņu centieniem uzlabot attiecības starp Latviju un Krieviju. Fakti liecina pavisam pretējo. Kā liecina no Krievijas nesen saņemtās ziņas, sarunai ir bijis pavisam cits raksturs. Kārtējā Latvijas valsts nomelnošana, izrunas par cittautiešu, krievvalodīgo kādu īpašu apspiešanu, solījumi cīnīties par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām, par latviešu valodas prasību mīkstināšanu, par pievienošanos minoritāšu konvencijām, lai gan šodien Latvijā neviens nav skaidri pateicis, kas tā tāda minoritāte ir. Gribu atgādināt, ka pirms Otrā pasaules kara Latvijas Republikā minoritātes bija Latvijas Republikas pilsoņi — nelatvieši. Neviens šo jēdzienu šodien nav mainījis. Īpatnēji ir arī tas, ka tūlīt pēc Latvijas un Krievijas prezidentu tikšanās Krievijas Domes vicespīkers neizdomā neko gudrāku, kā uzaicināt uz Maskavu tieši PCTVL deputātus, tā teikt, zinošākos Latvijas ekspertus. Varu tikai izteikt nožēlu, ka šodien Saeima, lai arī pirmo reizi, pievērsa nopietnāku uzmanību šāda veida vizītei, tomēr ar vairākuma atbalstu piešķīra šos atvaļinājumus. Tātad faktiski balsojošie "par" deva it kā morālu stimulu šādai laika pavadīšanai, kad deputāti nevis piedalās Saeimas darbā, bet tieši pretēji — bremzē Saeimas darbu, radot ārpus Latvijas iespaidu, ka ir pietiekami viegli sašķelt Latvijas politisko sabiedrību.

Es domāju, ka Ārlietu ministrijai šoreiz gan vajadzētu skaidri pateikt savu viedokli par to, kas izskanēja Krievijas televīzijas raidījumā tad, kad tur uzstājās J.Jurkāns, un skaidri izteikties par tiem centieniem, ko pauž Latvijas Republikas Saeimas deputāti.

Šodien šis sašutums bija dzirdams, tiesa, tikai kuluāros. Mēs tomēr gaidām arī oficiālu šādas uzvedības vērtējumu.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien mūsu frakcija — "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" — piedāvāja nodot komisijām likumprojektu "Par valsts un pašvaldību tiesisko palīdzību". Šis likumprojekts nosaka kārtību tiesiskās palīdzības sniegšanai Latvijas iedzīvotājiem, kuriem viņu materiālais stāvoklis, valodas prasmes un zināšanu līmenis tiesiskos jautājumos apgrūtina aizstāvēt savas likumiskās tiesības. Mūsu likumprojekts paredz sekojošus palīdzības veidus: juridisko konsultāciju, juridisko dokumentu sagatavošanu, tulka palīdzību, pārstāvniecību administratīvajā un civilprocesā. Starp citu, šāds likums jau sekmīgi darbojas Lietuvā. Diemžēl valdošās koalīcijas deputāti noraidīja mūsu likumprojektu. Tagad, pateicoties viņiem, mūsu maznodrošinātie iedzīvotāji, nepilngadīgie bāreņi un citi iedzīvotāji nevarēs saņemt bezmaksas juridisko palīdzību.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Šodien Latvijas Republikas Saeimā uzstājās Kazahstānas Republikas parlamenta priekšsēdētājs Tujakbaja kungs. Bija interesanti klausīties viņa uzrunu, un visvairāk mani iepriecināja tas, ka Kazahstāna var lepoties ar to, ka tās iekšzemes kopprodukta pieaugums vienā gadā ir bijis 9,6%. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šajā valstī ir labi attīstīta ražošana. Pretēji Kazahstānai diemžēl jāsecina, ka Latvija, atklāti sakot, pārvēršas par patērētāju valsti, jo mums rūpnīcu vietā ceļ tirdzniecības centrus. Es domāju, ka vēlme sadarboties abām valstīm ir — nodibināta parlamentārā sadarbības grupa. Varbūt mēs varētu pārņemt Kazahstānas pieredzi atsevišķās jomās, kā arī atbalstīt tās uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Šodien Saeima kārtējo reizi nenodeva komisijām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kas paredzēja pensiju indeksāciju divas reizes gadā. Pensionāri diemžēl ir visapdalītākā mūsu sabiedrības daļa. Pirmkārt, jau ar naudas reformu — rubļi pārvērtās Latvijas rubļos, pēc tam latos, un uzkrātie līdzekļi pārvērtās putekļos. Tāpat arī ar pensijas reformu, kas ļoti daudzus cilvēkus noveda līdz nabadzībai. Šī pensiju sistēma sākotnēji bija absolūti negodīga, īpaši pret tiem cilvēkiem, kuru pensijā iešanas laiks bija tieši pirms un tuvu pēc pensiju reformas. Bija nepieciešams vismaz desmit gadu ilgs pārejas posms, lai cilvēki, kas strādājuši padomju laikos un kuru pensijas bija paredzēts aprēķināt no nostrādātā darba stāža, tās arī saņemtu. Lai arī nākamie pensionāri varētu uzkrāt nepieciešamās pensijas summas. Jāatzīst, ka tas ir kauns valstij, ka tā nespēj nodrošināt vecos cilvēkus. Kurš tad galu galā var izdzīvot ar 24 latiem, ja viņš ir nostrādājis 40 gadus? Varbūt tie, kas šo reformu izdomāja un īstenoja?

Nedaudz par Radio un televīzijas likumu. Šodien es tiešām novēroju ārkārtēji jauku liekulības teātri. Arī iepriekšējā runātāja A.Rugātes kundze, kas aizstāvēja savu priekšlikumu, lai katrā Latvijas novadā, nostūrī un vismazākajā pagastā varētu redzēt un dzirdēt Latvijas valsts radio un televīzijas programmas, laikā, kad bija tas jāatbalsta 2000. gada budžetā, nobalsoja pret līdzekļu piešķiršanu radio un televīzijai tieši šiem mērķiem. Tādēļ varbūt cilvēkiem, kas ies un balsos par atsevišķiem deputātiem vai atsevišķām partijām, tomēr būtu jāpaskatās, cik liekulīgi viņi ir vai nav un vai tiešām viņi runā šodien to, ko viņi ir apgalvojuši arī vakar.

Saeimas preses dienests