25. janvāra sēde

Kopsavilkums

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektu:

— “Par valsts budžetu 1996.gadam”. (reģ.nr.102) (dok. nr.254; nr.254a; nr.254b; nr.254 c; nr.269) Balsojums: 62 par, 21 pret, 1 atturas.

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (reģ.nr.99) (dok. nr.233; nr.233a) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Sociālo un darba lietu komisijai.

— “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, līgumu par bruņoto spēku statusu”. (reģ.nr.100) (dok. nr.235; nr.235a) Nodots Ārlietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumenta saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. (reģ.nr.101) (dok. nr.245; nr.245a) Nodots Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”. (reģ.nr.103) (dok. nr.261; nr.261a) Nodots Ārlietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. (reģ.nr.104) (dok. nr.262; nr.262a) Nodots Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— Satversmes tiesas likums”. (reģ.nr.105) (dok. nr.263; nr.263a) Nodots Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. (reģ.nr.106) (dok. nr.267; nr.267a) Nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. (reģ.nr.107) (dok. nr.270; nr.270a) Nodots Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Saeima pieņēma lēmumprojektus par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata:

— “Par I.Markovas iecelšanu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi”. (dok. nr.271) Balsojums: 58 par, 3 pret, 11 atturas.

— “Par J.Priedkalna deputāta mandāta apstiprināšanu”. (dok. nr.275) Balsojums: 80 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par A.Počas deputātes mandāta apstiprināšanu”. (dok. nr.278) Balsojums: 74 par, 2 pret, 1 atturas.

— “Par J.Priedkalna ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. (dok. nr.300) Balsojums: 68 par, 0 pret, 8 atturas.

— “Par J.Priedkalna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. (dok. nr.300) Balsojums: 68 par, 0 pret, 10 atturas.

Saeimas preses dienests

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, labrīt! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! 1996.gada 25.janvāra sēdi paziņoju par atklātu. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, kā arī izmaiņas, kas tajā ir iesniegtas Prezidijam, lūdzu deputātus ņemt vērā, ka tehnisku iemeslu dēļ balsojumu izdrukas jūs varēsiet saņemt tikai sēdes beigās. Tāpēc lūgums — tā tas šodien ir — lūgums pēc balsojumiem, ja ir interese par rezultātiem, uzreiz nenākt un nelūgt. Sēdes beigās varēs saņemt visus rezultātus, kas jūs interesē, tikai piefiksējiet dokumentu numurus.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu: “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt šādas izmaiņas 25.janvāra sēdes darba kārtībā — likumprojektu “Par valsts budžetu 1996.gadam”, darba kārtības 30.punktu, izskatīt pēc sadaļas “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata jautājumu izskatīšanas.” Tas būtu pēc darba kārtības 10.punkta. Vai ir kādi iebildumi pret šādām darba kārtības izmaiņām? Iebildumu nav. Tātad darba kārtības 30.punkts — par budžetu — tiek pārcelts tagad kā 11.punkts — pēc sadaļas “Par amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu no amata” izskatīšanas.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī šādu iesniegumu: “Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šā gada 24.janvāra sēdē, izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 1996.gadam”, konstatēja, ka likumprojektam nav pievienots atbilstoši likuma par pašvaldībām, 86.un 88.panta un likuma par pašvaldību budžetiem 13.panta prasībām sastādīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu protokols. Pamatojoties uz iepriekš teikto, komisija nolēma ierosināt atlikt uz vienu nedēļu likumprojekta “Par valsts budžetu 1996.gadam” izskatīšanu Saeimā pirmā lasījumā. Ar cieņu,— Valdis Krisbergs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. “Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus sagatavoties balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu atlikt 1996.gada budžeta izskatīšanu uz vienu nedēļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 36, atturas — 11. Priekšlikums noraidīts. Atturas — 12.

Saeima saņēmusi arī frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu iesniegumu. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 25.janvāra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par Aijas Počas deputātes mandāta apstiprināšanu un šo jautājumu izskatīt darba kārtības otrajā sadaļā — par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Tas būtu pēc 10.jautājuma — par J.Priedkalna deputāta mandāta apstiprināšanu, ja deputātiem nav iebildumu. Iebildumu nav, tātad iekļaujam darba kārtībā Aijas Počas deputātes mandāta apstiprināšanu pēc J.Priedkalna deputāta mandāta apstiprināšanas jautājuma izskatīšanas.

Saeima saņēmusi vēl divus iesniegumus. Pirmais — atsaukt deputātu Māri Vītolu no Pieprasījumu komisijas sastāva. Tikai šeit nav norādīts, kurā vietā darba kārtībā iekļaut šo jautājumu. Un otrs ir — ievēlēt Māri Vītolu Eiropas lietu komisijas sastāvā. Tā kā mums Prezidijā nav konkrētu priekšlikumu, kur iekļaut, Prezidija priekšlikums ir iekļaut šos iesniegumus pie amatpersonu ievēlēšanas un atbrīvošanas no amata, tātad pēc Aijas Počas mandāta apstiprināšanas jautājuma izskatīšanas. Ja deputātiem... Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sestā sadaļa ir patstāvīgais priekšlikums par izmaiņām Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāvā. Tas gan laikam ir saistībā ar Druvas kunga aiziešanu no šīs komisijas, tātad tos vajadzētu apvienot. Savādāk iznāks, ka mēs ievēlēsim un nebūsim izdarījuši vēl izmaiņas, atsaucot iepriekšējo deputātu.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad mēs... Jūsu priekšlikums ir kā darba kārtības 32.punktu... Nu, pēc 31. ja, pie patstāvīgajiem priekšlikumiem. Lūdzu, vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad iekļaujam jautājumu par deputāta Māra Vītola pāriešanu no vienas komisijas uz otru, atsaukšanu un pēc tam ievēlēšanu, kā darba kārtības 32. jautājumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas Saeimas 25.janvāra sēdes darba kārtībā — pārcelt likumprojekta “Par sociālo nodokli”, darba kārtības 23.punkta, izskatīšanu uz Saeimas 1.februāra sēdi. “Tātad iebildumu... Roberts Dilba, Vienības partijas frakcijas deputāts!

 

R.Dilba (LVP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vienības partija uzskata, ka tomēr šis jautājums pārāk ilgi tiek risināts, likums jau ir pieņemts, tātad tas ir spēkā un darbojas, un šī likuma ietekmē lauksaimnieki jau pamatīgi cieš. Tātad jau šajā mēnesī viņiem šis nodoklis ir jāmaksā. Un mēs redzam, ka šeit ir vienkārši jāsāk risināt šis jautājums, nevis visu laiku jāatliek. Un tāpēc mūsu priekšlikums ir tomēr to izskatīt šodien.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par piecu deputātu — Čevera, Lamberga, Kažas, Bišera un Urbanoviča iesniegto priekšlikumu izslēgt likumprojektu, nu, tas ir, pārcelt, likumprojekta “Par sociālo nodokli” izskatīšanu uz Saeimas 1.februāra sēdi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu — pārcelt uz 1.februāra sēdi! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 32, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

Gribu deputātus informēt, ka sakarā ar to, ka zemkopības ministra Alberta Kaula atbilde uz diviem jautājumiem ir vienā dokumentā, radusies tehniska kļūda un viena atbilde nav iekļauta darba kārtībā. Atbildes teksts ir pavairots un izsniegts deputātiem, un būtu priekšlikums šo atbildi izskatīt pēc 20.jautājuma. Tā ir atbilde uz deputātu jautājumu... zemkopības ministra A.Kaula atbilde uz deputātu Gannusas, Mauliņa, Čerāna, Kazāka, Grīnberga, Kostandas, Saulīša, Stroda, Liepas un Grinberga jautājumu par valsts graudu rezervi. Ja nav iebildumu, tad pēc darba kārtības 20. jautājuma iekļaujam šo atbildi. Citu priekšlikumu nav, tātad otrā zemkopības ministra atbilde ir pēc 20.jautājuma.

 

Sākam izskatīt 25.janvāra sēdes darba kārtību. Pirmais jautājums. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Likumprojekts nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, līgumu par bruņoto spēku statusu”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Likumprojekts nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Kalviņa, Dobeļa, Tabūna un Lamberga iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godātie deputāti! Tautas kustības “Latvijai” frakcija uzskata, ka Valsts drošības komitejas dokumenti ir jāpublisko un jāpublicē pilnībā, bez jebkādiem izņēmumiem. Tikai ar pilnīgu atklātību šajā jautājumā mēs varam tikt skaidrībā, sākt atbrīvoties no okupācijas laika mantojuma, kāds neapšaubāmi ir šie čekas maisi. Savukārt piedāvātais likumprojekts paredz iespēju daļai no čekistiem vēl uz kādu laiku noslēpties no sabiedrības. Un tas arī neparedz padarīt publiski pieejamus visus šos materiālus un līdz ar to nedod iespēju tautai pašai izvērtēt un varbūt tālāk uzsākt vienu otru sekojošu procesu.

Kādas tad būs konkrētas nelabvēlīgas sekas sabiedrībā, ja šis LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputātu priekšlikums tiks pieņemts? Pirmkārt, cilvēki, kas būs devuši savus parakstus par sadarbību un līdz ar to nokļuvuši pagaidām sabiedrībai neizpaužamo kategorijā, būs tiešā veidā pakļauti ārējām manipulācijām. Viņi būs gatavi maksāt ļoti augstu cenu par to, lai viņu vārdus neizpauž atklātībā arī nākotnē, šādā veidā radot bāzi jaunām nodevībām pret savu tautu. Mums nav vajadzīgi šādi no ārpuses manipulējami cilvēki, kas ir aiz striķīšiem paraustāmi vajadzīgajā virzienā kādam mafijas krusttēvam vai kādam citam. Bez tam nevajag domāt, ka šie cilvēki nolīdīs kaut kur savas mājas pagrabā un, nožēlojot savus pagātnes grēkus, vientulībā vadīs savu atlikušo mūža daļu. Pat tad, ja viņi gribēs to darīt, viņiem to vienkārši neļaus. Spēkā tiks uzturēts varens aktīvistu kolobracionistu slānis dažādu sabiedrisko organizāciju vadībā un tamlīdzīgi. Šis ir veids, kādā čeka vēl joprojām var turpināt manipulēt ar sabiedrību, un viņa to dara.

Uzskatu, ka šis LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputātu priekšlikums... šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai saglabātu šo sabiedrības manipulējamību, un tādēļ šis priekšlikums ir noraidāms.

Ja tiktu pieņemts šis priekšlikums, šis likumprojekts, tas dotu iespēju paslēpties no sabiedrības ne jau tiem mazajiem, kas, iespējams, paši nemaz nezina, ka par viņu sadarbību šāds ieraksts ir, bet tieši aktīvajiem un apzinīgajiem čekas darboņiem, kādu diemžēl nav trūcis arī mūsu atmodas laika sabiedrisko darboņu priekšpulkos. Atkal tiks panākts efekts, ka mazie blēži saņem sabiedrisku nosodījumu, bet lielie turpina staigāt nesodīti. Mums tas nav vajadzīgs.

Runājot par publiskošanu. Jāpublicē ne tikai vārds, uzvārds un dzimšanas gads, bet arī viss VDK dokumentārā arhīva saturs, ieskaitot visus ziņojumus, kādi tie tur ir. Un cits. Tautai ir jāredz, kā, kādā veidā tā tika pakļauta represīvajiem mehānismiem. Tad, ja tā zinās šīs metodes, tās vairs nebūs tautai bīstamas. Pilnībā redzot šos sarakstus, celsies tautas pašapziņas līmenis, jo nekas tā nepazemo cilvēku kā garīga muļķošana. Diemžēl rodas aizdomas, ka šī garīguma degradācija arī ir pilnīgas publicēšanas pretinieku galvenais mērķis. Tautai ir jāredz katra aģenta rīcība, un arī bijušajam aģentam radīsies nepieciešamība atklāti izvērtēt savu attieksmi pret savu iepriekšējo rīcību, un es ceru, ka ļoti liela daļa spēs pateikt — jā, es biju aģents un es to nožēloju. Un tādā veidā sabiedrībā būs sācies kolosāls vēsturiskās patiesības izvērtēšanas un attīrīšanās process. Nevarēs iztikt arī bez iespējamiem tiesas procesiem, bet, lūdzu, tikai par konkrēti pierādāmu kaitējumu nodarīšanu konkrētiem cilvēkiem. Uzskatu, ka cita veida juridiskas sekas šie ieraksti VDK kartotēkā nedrīkstētu izraisīt. Mums nav vajadzīgs nonākt atkal pie muļķīgajām “piecīšu” prāvām, kurās tikai no profesionālo čekistu labvēlības un liecībām būs atkarīgs tas, vai šī persona tiks atzīta par sadarbojušos vai ne. Atkal parādās absurda manipulējamība: ak, ja tu nerīkosies pēc mūsu stabules, mēs par tevi liecināsim, ka tu biji čekists. Mums šāda manipulējamība nav vajadzīga.

Mans aicinājums nacionāļiem, kas nav viltus nacionāļi un čekas ielikteņi vai kolaboracionisti, — balsot pret šī likumprojekta nodošanu komisijām. Tautas kustība Latvijai vakar sēdes laikā iesniedza Prezidijam alternatīvu likumprojektu, kurš ir balstīts uz šo manis minēto pilnīgas publicitātes principu, bet, nu, diemžēl šis likumprojekts vēl līdz deputātiem nav nonācis. Taču es ceru, ka tuvākās stundas laikā deputātiem kastītē tas būs. Un tātad vēlreiz es aicinu balsot pret šo likumprojektu un atbalstīt pilnīgu čekas arhīvu publicitāti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Arī mani šis likumprojekts neapmierina, jo es uzskatu, ka mums vispirms ir jāizlemj, vai šie dokumenti ir uzskatāmi par pierādījumu vai nav uzskatāmi par pierādījumu. Ja tie ir pierādījums, tad var rīkoties tā, kā iesaka cienījamie projekta iesniedzēji. Bet diemžēl līdzšinējā prakse liecina, ka vismaz mūsu tiesas to vien neatzīst par pietiekamu pierādījumu. Tad var šos dokumentus publicēt vienkārši kā vēsturisku dokumentu. Bet es domāju, ka šodien mums ir ļoti atbildīgi jautājumi. Es gribētu neizvērst, lūgt neizvērst šo problēmu šodien sēžu zālē, bet nodot to komisijām, lai komisijas vispusīgi izvērtē šo jautājumu. Un tad, kad tas būs pienācīgi sagatavots, tad par to izlemt.

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Arī es aicinu nodot komisijām izvērtēt šo likumprojektu. Un ir diezgan ilgs laiks, visi varēs iesniegt alternatīvus projektus, arī Juridiskā komisija jau gatavo savus priekšlikumus, un šis LNNK iesniegtais priekšlikums var noderēt par pamatu šī likuma grozījumu izskatīšanai. Bet Čerāna kungs neprecīzi uzsvēra galvenos principus, kas ir ietverti šajos grozījumos. Šajos grozījumos galvenais ir tas princips, ka tiek saglabāti ierobežojumi ierēdņiem, valsts darbiniekiem, ja viņi ir bijuši čekas aģenti. Un tas arī ir tas galvenais. Kādā veidā publicēsim — visus vai daļēji, vai pieņemsim šo cilvēku grēksūdzi vai ne — tas ir diskutējams jautājums, par to visu mēs lemsim komisijās, konkrēti iesniedzot savus priekšlikumus.

Un ir ļoti žēl, ka atsevišķi deputāti runā ar tādām frāzēm kā, piemēram, Ozerovs kādreiz komentēja hokeju: nam takoi hokej ņe nužen. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu! (Starpsauciens no zāles: “Lūdzu valsts valodā!”)

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, vienīgais lūgums, ko vakar es neizteicu: ja runājat svešvalodās, lūdzu tekstus pārtulkot valsts valodā!

 

A.Seile. Labprāt... Ozerova kungs kādreiz, komentējot hokeju, līdzīgi kā Čerāna kungs par šo likumprojektu, izteicās: mums tāds hokejs nav vajadzīgs. Čerāna kungs teica — mums šāds likumprojekts nav vajadzīgs. Un tad jādomā, vai atļaut, pēc frakcijas “Latvijai” domām, — visiem aģentiem turpmāk strādāt arī ierēdņu darbā.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos... Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka man laikam neviens nevarēs pārmest interesi slēpt VDK darbiniekus vai aģentus. Ja to kāds nevar zināt, tad tā ir viņa problēma, mana problēma tā nav. Bet vienu gan es gribētu teikt. Ja par šīm lietām runā, vajadzētu iedziļināties, kaut ko saprast no stāvokļa, un man jābrīnās dažkārt, ka cilvēkam, kas ir 20 un vairāk gadu no ārpuses pētījis šo stāvokli, kā VDK izseko cilvēkus, ko tas nozīmē, ir kaut kas vairāk jāsaka tiem, kas šeit dzīvojuši un nav zinājuši, kur viņi dzīvo un kā tās lietas notiek. Tas mani diezgan pārsteidz. Bet lai nu tā.

Viena lieta, ko tikko minēja Bišera kungs, ir ļoti vērā ņemama. Vai tad mums nepietiek ar to, ka līdzšinējie tiesas procesi it kā liek mums pierādīt, ka aģentu vispār Latvijā nav bijis? Un es jums varu diezgan droši prognozēt, ka, ja gadījumā tā nu būs, ka klās vaļā šos sarakstus, tad izrādīsies, ka visi iet pie tiesas un galu galā nevienam nevar pierādīt, ka viņš bijis aģents, tātad tādu vispār nav bijis. Bet mēs pašreiz slidināmies uz vēl vienu citu farsu, un mēs stiegam aizvien vairāk dūņās iekšā, paši sevi apmānīdami, ja mēs domājam, ka var kaut ko pierādīt bez pierādījumiem, tā sakot, ļaut skartajiem cilvēkiem pašiem liecināt. Un tad... un tad ir jautājums: pierādījumu nav nevienam, tie visi ir aizvesti, pierādījumi par sadarbības tiešo notikumu aizvesti uz Maskavu. Aizvesti uz Krieviju. Tā... Un tagad stāsta viens, otrs, trešais, septītais un tūkstoš deviņsimt piecdesmitais no tiem, kuri ir sarakstos, ko viņš visu labu ir darījis un ko sliktu viņš nav darījis. Mēs visi esam nostādīti situācijā, ka varam vai nu ticēt, vai neticēt. Katra cilvēka stāsts var būt absolūta patiesība. Bet tikpat labi katra cilvēka stāsts var būt pasaka no sākuma līdz beigām. Mēs esam tātad spiesti ticēt, izšķirties par to, kam ticēt, un arī tas... Es zinu, ka ir bijuši aģenti, kas centās saviem draugiem palīdzēt. Ir bijuši informanti, kas nestāstīja čekai patiesību, bet vispirms sarunāja ar to, par kuru jāstāsta, ko stāstīt un ko nestāstīt, un tas, par kuru viņš stāstīja, to zināja. Un šādā veidā viņi kaut cik mēģināja palīdzēt kādam draugam. Arī tādi gadījumi ir bijuši. Bet tas ir velti, ja kāds šādā veidā mēģinās attaisnoties. Tad arī tam var neticēt, jo arī viņam nav pierādījumu par to, ko viņš ir darījis. Tātad mēs nonākam tādā stāvoklī, ka vai nu aģentu mums nav bijis, tas ir ļoti, ļoti savāds un maz ticams stāvoklis, vai arī otrs — ka visi, kas ir sadarbojušies ar VDK kā aģenti vai kā informētāji, vai kā uzticības personas, kuru ir trīs reizes vairāk nekā aģentu, ka šie cilvēki galu galā ir vai nu upuri, vai skartie, vai arī varoņi. Bet nodevēji? Un ap šo jēdzienu grozās viss. Nodevēji — kuri ir tie, un kurš pateiks, ka viņš bijis sava drauga nodevējs? Vai jūs to sagaidāt? Tam es ticētu, ja viņš pateiktu — es nodevu savu draugu un viņš dabūja ciest. Tad es ticētu, bet, ja visi sāks mums klāt priekšā, cik ļoti viņi ir mīlējuši Latvijas valsti, brīvību, cilvēku tiesības, sargājuši savus kolēģus un kalpojuši viņiem tieši tādā veidā, kā nu ir bijis iespējams dotajos apstākļos, tad mēs atkal vai nu esam spiesti dzīvot ar nepatiesību, vai grimstam savstarpējā neuzticībā vēl vairāk, jo kas tad tam ticēs. Un kāpēc to tā, tādā veidā kārtot? Tā ka es atbalstu faktiski Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu par šo materiālu izmantošanu.

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

O.Grīgs (TB). Cienījamo Prezidij, cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jau 5. Saeimā mēs ņēmāmies ap šiem maisiem, un 5. Saeimā es no šīs tribīnes lasīju jums toreiz informāciju par visām desmit čekas VDK daļām, par to augstākā ranga darboņiem, un zālē bija nāves klusums. Un tad es jautāju: kāpēc šie maisi vispār ir pacelti? Es neesmu principā pret šo maisu, teiksim, atklāšanu vai publicēšanu, es uzreiz sacīšu — lai iet šis likuma labojums uz komisiju. Tas nozīmē — par. Bet es vēlreiz gribu atgādināt — vai tiešām mēs neapjēdzam, ka tie maisi ir pamesti, lai novērstu mūsu uzmanību? Lai atkal radītu tautā nesaskaņas, naidu? Jā, šķīstīšanai ir jābūt. Es tam piekrītu. Bet kāpēc mēs negribam strādāt pie tā, kas bija vainīgi pie šo maisu pildīšanas, pie cilvēku likteņu bendēšanas, pie vervēšanas, pie izsekošanas, spīdzināšanas? Pie tā, ka tie paši augstie čekas darboņi šodien ir atkal ieņēmuši izdevīgas pozīcijas un izdevīgas vietas un strādā, un rūpīgi strādā pret Latvijas brīvvalsti. Es gribu vērst jūsu uzmanību... Jā būs labojumi šajā likumprojektā, tad esiet... piesaistiet klāt šos lielos darboņus, pulkvežus un pulkvežleitnantus, kas tagad daudzās vietās ieņemt atbildīgus posteņus — firmās un citur, kas ir vaininieki pie šī visa, bet VDK... čeku tad mēs nevaram vainot... PSRS... Tā ir aiz robežām, un neviens mums neatdos atpakaļ tos datus par īstajiem aģentiem. Bet piesaistīsim klāt pie šī likumprojekta tos, kas bija vainīgi, kas vēl šeit, Latvijā, strādā. Augsta ranga darboņi... Un tuvākajās plenārsēdēs, ja šis jautājums vēlreiz būs, man būs jauna informācija, kādus posteņus viņi ieņem un ko viņi dara, un kādus labus vai ļaunus darbus dara. Padomājiet par to, kas bija vainīgs pie tiem čekas maisiem! Un es negribētu saņemt piezīmi no priekšsēdētājas... Ko mēs grābstāmies gar sīkām lietām, bet neņemam nopietni vērā, kas ir pie tā vainīgs! Vēl šodien daudzi no tiem pulkvežiem ņirgājas par mums, ka mēs, tautas priekšstāvji, šeit ķidājam maisus ārā. Man vienkārši neērti paliek, ziniet, ka tie, kuri būtu pelnījuši visīstāko tiesu faktiski, sēž visizdevīgākajās pozīcijās un smejas par mums. Un es atkārtoju vēlreiz — tuvākajās plenārsēdēs vēlreiz nākšu ārā: kur atkal visi šie darboņi ir palikuši. Daļa, dabīgi, jau Krievijā atrodas, bet daļa ir šeit un turpina savu graujošo darbību — pulkveži un augstāka ranga darboņi. Padomājiet par to, cienījamie deputāti!

Sēdes vadītāja. Viktors Kalnbērzs, Vienības partijas frakcijas deputāts!

 

V.Kalnbērzs (LVP). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es gribu atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu nodot šos materiālus izskatīšanai komisijā un gribu atzīmēt divus aspektus. Kādreiz man kā ārstam piezvanīja Andropova kungs un lūdza, lai es konsultētu vienu ļoti augstu amatvīru no Austrumu zemēm, Austrumeiropas zemēm. Protams, es pieņēmu šo pacientu, operēju viņu, un viņš, nezinu kāpēc, bija ļoti atklāts un vaļsirdīgs. Un viņš man pēc operācijas pastāstīja, varbūt tas bija zināms noslēpums, ka izlūkdienests mēģināja gremdēt Miterāna kungu tad, kad bija prezidenta vēlēšanas. Un tā izlūkdienests sagatavoja kompromitējošus dokumentus, pat sagatavoja vēstules ar Miterāna parakstu, un Miterāna paraksts bija viltots tik veiksmīgi, ka praktiski viņš pats nevarēja saprast, kā viņš varēja tādu dokumentu parakstīt.

Es gribēju pastāstīt par šo gadījumu tāpēc, ka izlūkdienests strādā ļoti profesionāli, ļoti kvalitatīvi un var speciāli veidot kompromitējošus dokumentus. Un es neuzskatu, ka tas varbūt nebija iespējams, ka tajos VDK maisos, kas palika Rīgā, tur bija ļoti daudz viltotu dokumentu. Kā jau citi to ir teikuši, šos dokumentus vajag novērtēt, un ir vajadzīgi pierādījumi, vai tie tiešām ir īstie dokumenti. Tas ir viens aspekts. Un tas ir jāizskata komisijām. Ja mēs skatām šo problēmu, tad tomēr ir jāņem vērā, ka mūsu valstī, mūsu republikā darbojās ne tikai viens izlūkdienests. Un kur tad ir tie pārējie maisi no rietumiem? Tātad praktiski mums ir jāizskata varbūt ne tikai čekas maisi, bet arī citi — FIB maisi un tā tālāk. Tātad mums jāzina tie kungi, kas pa īstam darbojās pret savu tautu. Šajā gadījumā tas ir jādara bez kaut kādiem izņēmumiem. Tāpēc es vēlreiz gribu pateikt, ka es atbalstu Bišera kunga priekšlikumu. Tas ir jāizskata ļoti nopietni un jāizsver, kāda rezonanse būs, ja mēs pieņemsim tādu likumu, kurš vienkārši neko labu mūsu tautai nenesīs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu izbeigt debates par šo jautājumu, jo mums stāv priekšā pats smagākais, kas šobrīd ir, — tas ir budžets. Es tiešām arī gribu piebilst to, ka jau pašā sākumā, tad, kad Augstākajā padomē lēma par šo maisu likteni, es biju viens no tiem deputātiem, kas uzskatīja, ka vai nu ir vajadzīgs moratorijs, vai drusku jāpagaida un jānodod šie maisi mūsu specdienestiem izskatīšanai, lai ar tiem nodarbotos profesionāļi. Bet tas tiešām ir pierādījies, ka ar šiem maisiem gan Augstākajā padomē, gan 5.Saeimā mēs esam patērējuši laiku absolūtā izteiksmē mēnešiem un mēnešiem, garas stundas, un tiešām vēl šodien jēgas nav nekādas. Tāpēc beigsim diskutēt, nodosim komisijām, lai komisijas strādā pie šī jautājuma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates par šo jautājumu beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 19, atturas — 1. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Satversmes tiesas likums”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mauliņa, Čerāna, Liepas, Gannusas, Rudzīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Antons Seiksts, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

A.Seiksts (LC). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut to arī komisiju skaitā, kas izskata šo projektu, nodot to arī Cilvēktiesību komisijai.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā mēs visi zinām, šobrīd ir sākusies vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana, “Tēvzemei un Brīvībai” organizētā parakstu vākšana alternatīvā pilsonības likuma atbalstam. Tautas kustība Latvijai konstatē, ka šajā parakstu vākšanas laikā tiek pārkāpti pilsoņu politisko tiesību un brīvību demokrātiskie principi, jo parakstījušos pilsoņu pasēs tiek iespiestas speciālas atzīmes par parakstīšanos, kuru esamība vai neesamība pilsoņu pasēs var tikt uzlūkota par apliecinājumu viņu politiskajai pārliecībai. Šajā sakarībā es gribu lūgt deputātus atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, un, ņemot vērā to, ka šis jautājums ir ļoti steidzams, es gribu lūgt komisijas to arī ļoti operatīvi izskatīt. Un es esmu pārliecināts — ja mēs visi gribētu šos nedemokrātiskos procesus novērst, tad mēs to varētu paspēt vēl krietni pirms šīs parakstu vākšanas termiņa izbeigšanās. Paldies!

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Diemžēl man šoreiz būtu taisni pretējas domas, jo es uzskatu, ka šāds likumprojekts nav vajadzīgs, tā ir normāla cilvēku tiesība — aiziet un atbalstīt “Tēvzemei un Brīvībai” viedokli, saņemt savu zīmogu un pēc tam mierīgi ar to lepoties. Jo es pat drīzāk varētu uztraukties. Iespējams, ka es neiešu atbalstīt šo “Tēvzemei un Brīvībai” aizsākto parakstu vākšanas kampaņu, un līdz ar to es šo zīmogu nedabūšu. Iespējams, ka līdz ar to es gribēšu aiziet strādāt, teiksim, izglītības sistēmā, kur ministrs ir Grīnblata kungs. Līdz ar to mani var darbā neņemt. Tādēļ es personīgi uzskatu, ka labāk ir, lai būtu redzami tie īstie un labie kadri, lai attiecīgi tad viņus zina, ja viņi aiziet uz Izglītības ministriju, lai viņus uzreiz labprāt pieņem darbā.

Protams, ir cits jautājums. Gluži tas nav ieviesies no Bībeles tēmas par Kainu un Ābelu. Kainam prasīja: “Kur ir tavs brālis Ābels?” Jo izrādīsies šodien tā, ka, iespējams, tas cilvēks, kas savā laikā nesa pīrādziņus uz barikādēm, šodien jau tādu zīmogu nevar dabūt vispār. Jo viņam jau nav tās pilsonības.

Tad ar laiku jau arī otra grupa ir, kas šajā gadījumā atbalsta šo lēmumu, dabūs to zīmogu, tikai būs tā, ka būs jautājums: kur Kains ir licis savu brāli? Jo toreiz visi bija brāļi barikādēs, bet šodien jau viens pelna zīmodziņu, otrs nepelna un trešajam nemaz tādu tiesību nav. Līdz ar to personīgi domāju, ka šodien traucēt šo “Tēvzemei un Brīvībai” aktivitāti nevajag. Kas grib, tas saņem savu zīmogu, kas negrib, — nesaņem.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Principā frakcijas “Latvijai” iesniegumu varētu atbalstīt, ja tas nebūtu tik provokatorisks kā pašreiz, jo es ceru, ka visu frakciju deputāti saprot, ka tās likuma izmaiņas nekad līdz 13.februārim nebeigsies. Tātad viņi dod cerības cilvēkiem, kuri tiešām baidās un kuriem tiešām šis zīmodziņš ir klajš cilvēktiesību pārkāpums, viņi grib šiem cilvēkiem dot nepamatotas cerības, ka 7.februārī, piemēram, tos zīmodziņus vairs neliks. Cilvēki gaidīs šo 7.februāri un dabūs “čiku”, jo tik un tā to zīmodziņu liks. Mēs nevaram vairs neko spēt izmainīt. Tādēļ es aicinu pārējos deputātus šo likumprojektu par izmaiņām likumā noraidīt kā provokatorisku, kas traucē partijas “Tēvzemei un Brīvībai” izvesto tautas aptauju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

O.Kostanda (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Vidiņa kungs, jūs pats esat provokators. Nevajag šeit lamāt citus...

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, es lūdzu izvēlēties apzīmējumus, ko jūs lietojat viens pret otru!

 

O.Kostanda. Atvainojiet! Mēs izvēlējāmies ar Vidiņa kungu šo, bet laikam tas nebija pārāk veiksmīgs. (Zālē smejas.) Es gribu šeit kolēģiem tomēr pasvītrot šādu lietu. Mūsu frakcija nebūt negrasās ar šo labojumu par zīmogu, ar jautājumu, lai to nespiestu pasē, kavēt šo parakstu vākšanu vai kādu citu, kas nākotnē varbūt tiks izvirzīta un notiks Latvijā vēl. Jautājums ir par elementāru principu, un jūs varat iet un jautāt uz ielas vienam, otram, trešajam cilvēkam neatkarīgi no tā, vai šobrīd tiek vākti paraksti par šo konkrēto nobalsošanu vai tiks vākti par kādu citu. Cilvēki to uzskata, un pilnīgi pamatoti, par viņu demokrātisko politisko tiesību pārkāpumu. Ja to tik ļoti mīl uzsvērt Vidiņa kungs, ka tas kavēšot šo parakstu vākšanu, tad es domāju, ka Vidiņa kungam un citiem, viņam līdzīgiem, vajadzētu paškritiskāk paraudzīties uz to, vai viņi ir veikuši visu nepieciešamo, lai šādu nobalsošanu varētu organizēti pārdomāt. Es uzskatu, ka faktiski “Tēvzemei un Brīvībai” ir ļoti nenopietni attiekusies pret šo pašu ierosināto pilsonības likuma izmaiņu projektu, ka tas viss ir darīts nepārdomāti. Jau iepriekš vajadzēja, es domāju, šo zīmogu lietu izvērtēt un pašiem ierosināt tādā gadījumā atcelt. Es domāju, ka vajadzēja pārdomāt, vai šis ir piemērotākais brīdis Latvijā, lai šāda veida parakstu vākšanu un nobalsošanu vispār izdarītu. Un tas mani vedina uz domām, ka drīz pēc vēlēšanām, 1995.gada rudenī, prezidents Guntis Ulmanis sapulcināja visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvjus un uzdeva vienu jautājumu — kāda ir visu politisko spēku attieksme pret šo jautājumu — pilsonības likuma izmainīšanu vai neizmainīšanu. Un bija interesanti, ka visas politiskās frakcijas, tobrīd tās bija deviņas, arī Sociālistu partijas bloks, parakstīja kopīgu paziņojumu par to, ka uzskata par nemērķtiecīgu 6.Saeimas darbības periodā, tātad šos trīs gadus, veikt kādas darbības, lai izmainītu, vienalga, vai padarītu stingrāku vai liberālāku pilsonības likumu, bet tātad nemainīt patlaban radušos situāciju, patlaban pieņemtās, spēkā esošās normas. Šobrīd notiekošo kampaņu par parakstu vākšanu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” puses es vienkārši vērtēju kā tādu formālu mēģinājumu iziet no situācijas ar tīrām rokām, tā sakot, mēs jau to lietu ierosinājām te jau vēl pirms zināma laika, pirms pusgada vai pirms gada. Panākt rezultātu mēs nemaz īstenībā sevišķi nevēlamies. Tā var zemtekstā saprast jūsu rīcību. Bet nu mēs to lietu tikai pagrūdīsim ātrāk uz priekšu. Savāks parakstus — savāks, nesavāks — nesavāks, mēs jau tie labie paliksim tik un tā tajos baltajos mundieros. Kas tad būs tie sliktie? Tās pārējās politiskās partijas, kas būs provokatori, kā Vidiņa kungs teiks, vai vēl kaut kā būs kavējušas šīs nobalsošanas organizēšanu, bet tikai ne jau paši frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” cilvēki būs tie vainīgie. Vainīga būs, protams, tauta, kas būs baidījusies iet parakstīties, kam nebūs paticis, ka liek pasēs zīmogus, un tā tālāk, un tā tālāk. Visi būs vainīgi, izņemot pašu frakciju “Tēvzemei un Brīvībai”. Bet es domāju, kungi, paskatieties uzmanīgi un pavērtējiet sevi paši, vai tikai jūsos pašos nav šī galvenā vaina!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Nu, protams, mums ir ļoti labi cilvēki, mums ir daudz labāki cilvēki, mums ir vislabākie cilvēki. Un vislabākie cilvēki ir tie, kas par citiem saka to vissliktāko. Nu, tāds tipisks piemērs ir iepriekšējā “oratora” uzstāšanās. Vispār, ja kāds ir vissliktākajā gaismā jānostāda, tad parādās mums daži konkrēti oratori par šādiem jautājumiem. Vienkārši pie tā ir jāpierod. Tā ir cilvēku slimība, tie cilvēki ir vispār neārstējami, un uz viņiem kā uz tādiem vienmēr ir jāskatās. Un nekad nevajag par pilnu ņemt to, ko viņi saka.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs! Es esmu vairākkārt lūgusi šajā zālē neuzstādīt deputātiem medicīniskas diagnozes, it īpaši tiem, kuriem nav ārsta diploma.

 

J.Dobelis. Jūs runājat par deputātiem, kuriem nav ārsta diploma? Es nerunāju ne par vienu konkrēti. Es runāju par principu.

Sēdes vadītāja. Arī par principiem un par Latvijas iedzīvotājiem kopumā runāt jums neviens nav devis šīs tiesības.

 

J.Dobelis. Labi! Paldies par labajiem vārdiem! Es turpināšu. Man vēl ir 13 minūtes un vēl drusku.

Tātad šeit ir jautājums — kam ir izdevīgi īstajā brīdī iejaukties procesā? Un tas ir pamatjautājums. Un ne jau te ir rūpes par objektivitāti, ne jau te ir rūpes par to, lai viss būtu sakārtots. Ir organizācijas, kas ir skaidri un gaiši paudušas savu negatīvo nostāju pret šo procesu. Tās ir šo organizāciju tiesības. Tās to ir izdarījušas, un labākais, ko tās šodien varētu darīt, ir turēt muti ciet un nejaukties vairs iekšā. Nē! Viņi izgudro vēl labāk. Nu viņi tagad rūpēsies! Paši, protams, nepiedalās, paši visu nosoda, bet nu ir īstais brīdis pienācis, kad nu ir likumi jāmaina. Taču katram kaut cik domājošam cilvēkam ir skaidrs — ja jau ir runa par grozījumiem likumā, tad tas nekādi nav attiecināms uz šo procesu. Un mierīgi varēja pagaidīt, kamēr šī lieta beidzas, kamēr šī kampaņa, kāda nu tā būs, tāda tā būs, beigsies ar saviem rezultātiem, varēs arī šos rezultātus novērtēt. Un tad varēs ķerties principiāli pie likumu maiņām. Bet patlaban ir tikai galvenais — traucēt šo kampaņu. Es domāju tā — lai katrs cilvēks paliek ar savu pārliecību. Kam patīk viens pilsonības likuma variants, kam patīk otrs... Galu galā tās tiešām ir katra cilvēka tiesības. Kādam tas var patikt, kādam tas var nepatikt. Tāpēc viņš tur aiziet un saņem savu zīmogu vai neiet un nesaņem. Bet es nesaprotu vienu — kāpēc mums ir šādi politiski grupējumi, kuru vienīgais mērķis ir jaukties visur iekšā, tēlot speciālistus jebkurā jautājumā — un visu laiku, piedošanu, maisīties pa kājām. Aiziet vienreiz, sarunājas ar dažiem baņķieriem, uzreiz viss ir skaidrs. Aiziet vienreiz uz kādu armijas iestādi, uzreiz viss ir skaidrs. Un tik pārliecinoši šeit no tribīnes skan tādi apvainojumi visiem, sākot ar Valsts prezidentu un beidzot ar dažādiem ierēdņiem. Labi zinot, ka šovasar ir Valsts prezidenta pārvēlēšana, vienalga, ir jāizsaka šī neuzticība, lai kaut kādā veidā atkal šo līdzsvaru sabiedrībā izkustinātu. Nu kā tad ne? Ir attiecīgas iespējas atkal sevi parādīt.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs! Jūs pašlaik runājat par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodošanu komisijām. Lūdzu jūs pieturēties pie tēmas, par kuru ir jārunā!

 

J.Dobelis. Paldies, Kreituses kundze! Es esmu vienīgais deputāts, ko jūs regulāri pārtraucat un kam jūs piezīmes izsakāt. Bet man tas ļoti patīk. Es ar kaut ko tomēr izceļos.

Tātad es tomēr turpināšu. Man ir tiesības runāt vēl desmit minūtes un astoņpadsmit sekundes. Es tomēr lūgtu saprast vienu — runājot par konkrēto likumu, runājot par konkrēto projektu, to nevar atraut no vispārējā stāvokļa raksturošanas. Un varbūt nākošajā uzstāšanās reizē es pamēģināšu analizēt citu deputātu runas un parādīšu jums, cik procentu šajā runā skar konkrēto likumprojektu un cik procentu šajā runā skar vispārējā stāvokļa raksturojumu. Un piemēri nav tālu jāmeklē. Atgādināšu dažu deputātu vakardienas uzstāšanos, kur absolūti nebija runas par konkrēto ierosinājumu, bet bija nezin kāda propaganda šeit. Tā ka nevajadzētu tā, lūdzu!

Labi, tad es pamēģināšu tomēr nobeigt, cienīdams tomēr to, ka jūs esat sieviete, Kreituses kundze! Mans konkrētais piedāvājums šinī gadījumā — nejauksimies iekšā šinī procesā! Nejauksim cilvēkiem galvas šinī brīdī! Nav vajadzīgs šodien nodarboties ar šādām likumu izmaiņām! Var tās mierīgi pagaidīt, nomierināsimies, un pēc tam mēs varam pie tām ķerties. Šodien ļausim šim procesam aiziet līdz galam! Cienīsim šī procesa ierosinātājus, un pēc tam mēs varēsim izteikties par notikušajiem rezultātiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

A.Saulītis (TKL). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Veicot jebkuru lietu, ir nepieciešamas zināšanas un pieredze. Un tas viss saucas par profesionalitāti. Un mēs zinām, ka jebkuru jautājumu, ja to risina neprofesionāli, var ne tikai izgāzt, bet arī izdarīt kaitējumu. Mēs esam redzējuši, ka tādas skaistas idejas — nacionālā ideja, pilsonības ideja, to cilvēku realizēta, kas uzņēmās vadīt tautu, īsā laikā tika degradētas, un faktiski tikai liktenīgas laimīgas sagadīšanās dēļ mēs bez upuriem atguvām savu brīvību. Ne jau pateicoties mūsu modrībai, ne jau pateicoties mūsu nacionāli patriotiskajiem vadoņiem, bet pateicoties tai starptautiskajai situācijai, kas bija izveidojusies tieši šajā brīdī un šajā laikā. Es atgādināšu arī šos profesionāļus, kā viņi mēģināja risināt tīri profesionāli šos jautājumus. Kā viens no spilgtākajiem un Latvijas tautu dziļāk viļņojošiem jautājumiem bija jautājums par okupācijas karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas. Atcerēsimies, kā Dobeļa kungs ar slaveno Ruča kungu pēkšņi sāka ļoti profesionāli risināt šo jautājumu. Šī jautājuma risināšana beidzās ar to, ka mūsu kaimiņos desanta pulks bija pilnā kaujas gatavībā, lai izvērstu savu operāciju Latvijas Republikas teritorijā. Es domāju, tas ir jāsaprot, ka, šādi veicot darbību, var izraisīt ļoti lielas un neprognozējamas sekas.

Par lietas būtību šajā referendumā ar zīmogu spiešanu. Tā nelaime ir tāda, ka, sākot šo operāciju, mēs negarantējam cilvēkam to, ka viņš tiek pasargāts no tā, kā viņš ir balsojis. Tātad, ja viņš ir balsojis, viņš ir balsojis “par”. Saeimas vēlēšanās, kā mēs zinām, tiek spiests zīmogs par piedalīšanos, bet nevienam nav tiesību zināt, kā cilvēks ir izdarījis savu izvēli. Un, ja netiek cilvēkam garantētas anonimitātes tiesības uz viņa izvēli, tad uz viņu var izdarīt dažādos veidos spiedienu. Mēs redzējām, ka šo spiedienu var izdarīt arī tādā veidā, kā to godājamajai Saeimai sniedza labāk, vislabāk demonstrēja arī Lujāna kungs.

Un, beidzot, godājamā priekšsēdētājas kundze! Man tik tiešām ir Rīgas Medicīnas akadēmijas diploms, un es gribētu šoreiz vairāk griezties pie saviem kolēģiem ārstiem. Un visvairāk es gribētu griezties pie akadēmiķa Kalnbērza kunga. Un viņš mani sapratīs. Šo neprofesionalo rīcību, kā, teiksim, rīkojas Dobeļa kungs. Tas man atgādina psihiatriskās slimnīcas sanitāru, kas pēkšņi iedomājas, ka ir pasaules ķirurgs, korifejs un sāk visus savus pacientus operēt. Ar ko tas viss beidzas? Mēs zinām, ka tas beidzas ne tikai ar sekām, kā saka, pret likumdošanu un visu pārējo, bet tas arī beidzas traģiski pret tiem pacientiem un cilvēkiem, kas ir ar mieru izmantot šādu ķirurgu pakalpojumus. Un es domāju, ka mums, tautas vēlētiem priekšstāvjiem, deputātiem, ir jāizdara viss, lai pasargātu savus vēlētājus, savu tautu no šādu ekspertu, ķirurgu pakalpojumiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Es jūs varu tikai lūgt, es jums pavēlēt nevaru, bet tomēr neuzstādiet diagnozes viens otram šeit, zālē. Jo jūs klausās arī citi cilvēki. Oļģerts Dunkers, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

O.Dunkers (TKL). Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es atbalstu šo likumprojektu, jo es uzskatu par pazemojumu to, ka cilvēkam pasē tiek spiests tāds zīmogs. Vēl jau pastāv citi veidi — kāršu spēles laikā ar zilu krītu uz deguna atzīmē, kuram jādala, uz rokas var uztetovēt kaut kādu zīmi. Bet man šķiet, ka šim zīmogam pasē un tautas bailēm no šī zīmoga ir gluži dziļas, es teiktu, ģenētiskas saknes. Jo tās sākās tajā brīdī, kad 1940.gadā tā sauktajās vēlēšanās, kas notika zem krievu tanku uzraudzības, pasē spieda zīmogus tiem, kas piedalījās. Un tiem kas nepiedalījās, kam šī zīmoga nebija, tiem pirmajiem bija ceļš vaļā uz Sibīriju. Tauta to atceras, un tāpēc, man šķiet, ir šīs lielās bailes no tā liktenīgā zīmodziņa pasē. Tā ir tautas ģenētiskā atmiņa, kas te runā. Es atbalstu šo likumu.

Otrs, ko es gribēju lūgt. Jau otro dienu man ar kaunu nākas klausīties, mīksti sakot, ne visai korektus izteicienus, kā viens deputāts izsakās par otru deputātu. Tas ir nožēlojami, ka mēs tā darām. Tas ir ļoti labi, protams, ka Dobeļa kungam ir tikai viens ienaidnieks Saeimā, kuru viņš apmētā ar šiem izteicieniem. Ja būtu vairāki un viņš katram ziedotu 15 minūtes, tad mums par izvirzītajiem jautājumiem vispār vairs neatliktu laika runāt. Tāpēc es ierosinu — ja Dobeļa kungam ir šāda veida programmatiski izteicieni, sasaukt ārpuskārtas sēdi, lai tad viņš izrunājas no sirds, bet kārtējās sēdēs runāsim par darba kārtības jautājumiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Ir saņemts priekšlikums vēl arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nodot izskatīt šo likumprojektu. Vai ir iebildumi pret to? Nav. Tātad balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 13, atturas — 11. Pieņemts.

 

Tā, pārejam pie dienas kārtības otrās sadaļas — par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Lēmuma projekts par I.Markovas iecelšanu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, — Juridiskās komisijas vārdā.

 

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ventspils pilsētas tiesā ir vakanta tiesneša vieta. Šajā sakarībā tieslietu ministrs griezās Saeimā un Juridiskā komisija izskatīja jautājumu par Ilonas Markovas iecelšanu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Sakarā ar to, ka visi formālie, nepieciešamie dokumenti un arī prasības, kādas izvirza Tiesu varas likums ir noformēti atbilstoši likuma prasībām, un arī ņemot vērā, ka Ilona Markova ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, Juridiskā komisija atbalsta šo projektu un lūdz iecelt Ilonu Markovu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 3, atturas — 11. Ilona Markova iecelta par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais lēmuma projekts — par J.Priedkalna deputāta mandāta apstiprināšanu. Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu. Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Jāņa Priedkalna deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr Māris Grīnblats pilda ministra pienākumus. Runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Jāņa Priedkalna deputāta mandāts apstiprināts. Apsveicam 6.Saeimā! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums — par Aijas Počas deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr Vilis Krištopans pilda ministra amatu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegumu. Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Aijas Počas deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr Vilis Krištopans pilda ministra pienākumus. Runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 2, atturas — 3. Aijas Počas mandāts apstiprināts. Apsveicam Aiju Poču kā 6.Saeimas deputāti! (Aplausi.)

 

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par valsts budžetu 1996.gadam”. Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts, finansu ministrs!

 

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es ziņošu par iesniegto budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā un došu galvenos budžeta likuma paskaidrojumus. Savu ziņojumu es gribētu sākt ar norādījumu uz ierobežoto laiku, kas ir valdības rīcībā šā gada budžeta projekta sagatavošanai. Mēs zinām, ka pēc likuma budžeta projekts jāiesniedz līdz 1.oktobrim. Stājoties pie savu funkciju pildīšanas, valdība kā savas darbības pirmo prioritāti atzina maksimāli koncentrēt visu uzmanību šī gada budžeta projekta izstrādāšanai. Nepilna mēneša laikā šis projekts ir sagatavots un nodots izskatīšanai Saeimā. Lai gan likums par budžeta un finansu vadību atļauj ikmēneša fonda piešķiršanu apjomā, kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apstiprinātā budžeta gadījumā, ja saimnieciskais gads ir sācies bez apstiprināta valsts budžeta, tomēr ir ļoti svarīgi, lai 1996.gada budžets tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk, jo, pirmkārt, ministrijas (savus uzdevumus) nevar realizēt pietiekami efektīvi ar viena mēneša piešķirtajiem fondiem un, otrkārt, valdības iecerētās politiskās izmaiņas tiek aizkavētas sakarā ar budžeta pieņemšanas novilcināšanu. Īsais laika periods ir arī par iemeslu tam, kāpēc valdība šobrīd vēl nav pilnībā apzinājusi situāciju. Tāpēc par stratēģiski pareizāku tika atzīts variants, ka budžeta projekta izstrādāšana tiek balstīta uz pesimistiskāku, bet reālu valsts budžeta ienākumu prognozi, lai varētu sagatavot pareizu situācijas analīzi un īstenot reālas reformas, šos pasākumus tā, lai tie būtu nevis sasteigti un virspusēji, bet gan dziļāki un nozīmīgāki.

Rezumējot iepriekš teikto, sacīšu, ka šis budžeta projekts būtu uzlūkojams kā izdzīvošanas projekts, izdzīvošanas budžets, kurā paredzēti izdevumi tikai valsts neatliekamāko pamatfunkciju izpildes nodrošināšanai. Tāpēc es domāju, ka esmu devis atbildi uz tiem jautājumiem, kas izskanēja, to apspriežot, un uz prasību dot to optimistisko prognozi un dot to prognozi, pēc kuras būtu redzami maksimālie ienākumi. Diemžēl mēs esam atteikušies to darīt tieši tāpēc, kā jau es teicu, ka mēs negribam prognozēt kaut ko, kas nav iegūts. Lai pēc iespējas pilnīgāk un uzskatāmāk informētu par faktoriem, kas ir ņemti vērā, izstrādājot 1996.gada budžeta projektu, un kas ietekmēs šī budžeta izpildi, ir sagatavots arī paskaidrojošais materiāls. Atļaujiet man pievērst jūsu uzmanību sekojošajiem svarīgākajiem punktiem.

Īsumā par to, uz kādas makroekonomiskās attīstības stratēģijas balstīta 1996.gada valsts budžeta projekta izstrāde, budžeta stabilizācija 1996.gadā un kā integrējas reālais pieaugums no 1997.līdz 1998.gadam par 2—4 procentiem gadā, sasniedzot 2,6 miljardus šajā gadā un 2,8 miljardus 1997.gadā. Ir plānota pakāpeniska inflācijas tempa samazināšana līdz 17 procentiem šogad. Atcerēsimies, ka pagājušajā gadā bija 23,5 procenti, — un līdz 13 procentiem 1997.gadā. Valsts budžeta sastādīšana un nodrošināšana, nepieļaujot, lai tā deficīts pārsniedz 2,3 procentus no iekšzemes kopprodukta. Valsts maksimālais ārējais parāds 1996.gadā ir paredzēts 240 miljonu latu apmērā, kas būtu 13 procenti no plānotā iekšzemes kopprodukta, iekšējā parāda maksimālais apmērs — līdz 198 miljoniem latu, 7,6 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Šie trīs cipari saskan ar tām prasībām, ko mums izvirza Starptautiskais valūtas fonds. Viss tas ir virzīts uz nodokļu sistēmas stabilizēšanu, 1996.gadā un turpmākajos gados paredzot tādu nodokļu sistēmu, kurā nodokļi nepārsniegtu 35 procentus no iekšzemes kopprodukta. Es atgādināšu, ka tas precīzi atbilst valdības deklarācijā norādītajam.

Varbūt par deficītu. Valdības mērķis ir konsekventi virzīties uz bezdeficīta budžetu, un nav jāatgriežas nemaz tik tālā pagātnē, lai atcerētos, ka spējām realizēt budžetu bez deficīta. 1993.gads noslēdzās ar pārpalikumu 1,7 miljonu latu apmērā. 1994.gadā tika pieļauts budžeta deficīts 37,9 miljoni latu, bet 1995.gadā, salīdzinot ar 1994.gadu, valsts pamatbudžeta deficīts pieauga 2,5 reizes un sasniedza 90 miljonus latu. 1996.gadā budžetā šī tendence tiek lauzta. Budžets ir sagatavots ar 59,4 miljonu latu deficītu. Samazinājums tātad par 32 miljoniem latu jeb par 35 procentiem salīdzinājumā ar 1995.gadu. Tas ir kompromisa variants, savdabīgs līdzsvara punkts pašreizējā situācijā, un tāpēc arī nav brīnums, ka tas ir izsaucis tik asas diskusijas gan ar ministrijām, gan ar pašvaldību pārstāvjiem. Te it īpaši atcerēsimies pēdējās pāris dienas.

Kāpēc tiek izstrādāts bezdeficīta budžets un kāpēc nedrīkst pieļaut deficīta līmeņa paaugstināšanos. Mēs labi atceramies, ka bija tāds periods pagājušā gada beigās, kad sāka tikt pieminēts, ka varbūt, ka jātaisa jau šogad bezdeficīta budžets. Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir jāizvērtē valsts institūcijām piešķiramais līdzekļu apjoms to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana paredzēta ar likumdošanas aktiem. Tātad bāze, izvērtēšana plus uzdevumi atbilstoši likumiem. Ir funkcijas un pakalpojumi, kas valdībai jāsniedz iedzīvotājiem, plus vispārējās valsts intereses. Tātad ārlietas, aizsardzība, aizsardzības intereses un valsts aparāta apkalpošana. Nav iespējams vienā gadā strauji mainīt izdevumu struktūru, atsakoties pildīt daļu no valsts funkcijām. Funkciju nopietna, nevis formāla un virspusēja pārskatīšana prasa laiku, bet tā, kā jau minēju iepriekš ,budžeta sagatavošanas ierobežotā laika dēļ nebija pat teorētiski iespējama. Turklāt jāņem vērā arī iedzīvotāju maksātspēja, pārejot uz maksas pakalpojumiem orientētu sistēmu. Deficīta līmeni izvērtējot, jāņem vērā izdevumu līmenis, kas ir jānodrošina, tātad līmenis, kur iespējams aizņemties, un aizņemšanās cena plus aizņemtās naudas izvērtējums, tās ieguldīšana attīstībā, tātad investīcijas, vai vienkārši noēšana. Līdz šim iepriekšējās valdības tikai aizņēmās, maksājot ļoti augstu cenu vietējā tirgū par katru latu, šodien aptuveni 30 un vairāk santīmu jau. Iekšējais parādās jau sasniedzis 92 miljonus latu. Taču šobrīd ir sācies kredītu atdošanas laiks. Pareizākais lēmums, mūsuprāt, ir plānot izdevumus tā, lai spētu apkalpot esošos parādus, norēķināties par tiem un neieslīgt dziļākos parādos. 1996. gada budžeta projekts jau parāda valdības praktiskos soļus, pārejot uz sabalansēta budžeta kārtējo ieņēmumu un izdevumu daļu. Apliecinājums tam ir šie divi skaitļi: valsts parāda apkalpošanas izdevumi — 57,8 miljoni latu, bet deficīts — 59,4 miljoni latu. Tātad faktiski visa aizņemtā nauda tiks tērēta jau esošo parādu apkalpošanai, valdība vairs neaizņemsies jauniem izdevumiem. Jo valdība vairāk aizņemas, jo mazāk kredītresursu paliek privātajam sektoram un arī privātais ieguldītājs ir spiests maksāt augstāku cenu. Tātad konkurence kredītresursu tirgū plus valdības drudžainā aizņemšanās uztur augstu finansu resursu cenu. Atcerēsimies kaut vai pāris dienas atpakaļ veikto Latvijas Bankas analīzi avīzē “Diena”, kur ir parādīts, kā pēdējos divos trijos gados izmainījušās aizņemto kredītresursu procentu likmes.

Par nodokļiem un ieņēmumiem. Ir svarīgi, lai, budžetu izpildot, tiktu sasniegts tas ieņēmumu apjoms, uz kuru ir balstīti izdevumi. Lai gan nodokļu iekasēšanas pieredze rādīja zināmu progresu 1993. un 1994. gadā, starpība starp budžetā apstiprinātajiem un reālajiem ieņēmumiem 1995. gadā būtiski ietekmēja valdības darbību. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem un nodevām 1995. gadā nomināli pieauga tikai par 11,4 procentiem. Ņemot vērā inflāciju, tas faktiski nozīmēja reālo pamatbudžeta ieņēmumu samazināšanos. Ieņēmumu līmeņa kritumu ietekmēja dažādi faktori, tomēr jāatzīmē, ka nodokļu likmju pazemināšana nebija izšķirošais iemesls. Galvenais, jākonstatē ir tas, ka nodokļu administrēšanas un iekasēšanas sistēma bija neefektīva. Es varu minēt vairākus ciparus. Es tos esmu pēdējās dienās minējis, un viens no tiem ir, piemēram, tas, ka no alkohola importa tika iekasēti tikai 9,3 procenti. Tātad 15 miljoni ir gājuši garām valsts budžetam tikai šajā pozīcijā vien. Protams, šie cipari tiks precizēti un pārbaudīti vairākkārtīgi.

Katrs pieredzes gads ieņēmumu aprēķināšanā un nodokļu administrēšanas efektivitātes paaugstināšanā uzlabos mūsu spējas budžeta sastādīšanā. Šobrīd svarīgākais ir pieņemt konservatīvus ieņēmumu aprēķinus, laicīgi realizēt jebkurus jaunus ienākumu palielināšanas pasākumus un daudz enerģiskāk sodīt nodokļu nemaksātājus. Tātad akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana degvielai plus aktivitātes pret nodokļu nemaksātājiem. Piemērs, es jau teicu, ir alkohola importētāji. Konservatīvie ieņēmumu aprēķini un pieaugošā uzmanība ieņēmumu iekasēšanai ir būtiski arī tāpēc, ka, turpinot budžeta izdevumu ierobežošanas praksi līdz līmenim, kas ir zemāks par budžeta likmēs apstiprināto, tiek grauta finansu sistēma valstī un uzticība valdībai. Tas ir pagājušā gada piemērs. Ja budžeta iestādes par saņemtajiem pakalpojumiem un izpildītajiem darbiem nenorēķinās vai norēķinās nesavlaicīgi vai tikai daļēji, tiek traucēta naudas līdzekļu aprite daudzās budžeta iestādēs, apkalpojošās organizācijās un uzņēmumos. Budžeta iestāžu parādi un līdz ar to apgrozāmo līdzekļu trūkums šiem uzņēmumiem neļauj savlaicīgi norēķināties ar budžetu, nomaksāt nodokļus. Tas nozīmē, ka ar katru nākamo spirāles loku valstī samazinās finansu līdzekļu aprites ātrums, izveidojas apburtais loks un visi kopā grimstam purvā arvien dziļāk. Nepietiekošās iestāžu finansēšanas rezultātā 1995. gada laikā ir palielinājušies iestāžu parādi kreditoriem. 1995. gada deviņos mēnešos kopējie no valsts budžeta finansējamo iestāžu parādi kreditoriem sasniedza 7 miljonus. Novērtējot šo lielumu līdz gada beigām jeb nosacīti nosaucot to par slēpto budžeta deficītu, var teikt, ka tas ir aptuveni 15 miljoni latu.

Lēmumiem un reālai rīcībai valsts ekonomikas attīstības veicināšanai ir jābūt pirms lēmumu pieņemšanas par naudas tērēšanu. Valdības pirmie lēmumi reāli paātrināt privatizācijas procesu valstī parāda aktīvu darbību un izpratni, ka bez sakārtotības tautsaimniecībā valstij nav iespēju attīstīties, tai nevar būt nākotnes.

Izdevumi. Izdevumi taupības režīma apstākļos. 1996. gada budžetā tiek plānots neliels izdevumu pieaugums — par 2,7 procentiem nominālā izteiksmē pret faktisko