DIPLOMĀTIJA

“Latvijai patiešām ir labas potenciālās iespējas”

Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Kagečika Matano (Kagechika Matano) — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, jūs kārtējo reizi no Stokholmas, kur atrodas jūsu rezidence, esat ieradies Latvijā. Es zinu, ka šī vizīte, tāpat kā iepriekšējās, jums bijusi ļoti noslogota. Vispirms es jūs lūdzu raksturot šo vizīti: vai pats esat apmierināts ar tās rezultātiem?

— O, jā! Esmu ļoti apmierināts. Man bija iespēja tikties ar Latvijas jauno Ministru prezidentu Šķēles kungu. Šī tikšanās būtībā bija viens no svarīgākajiem mana Latvijas apmeklējuma iemesliem. Es tikos arī ar daudzām citām augstām amatpersonām: ar ārlietu ministru Valdi Birkavu, ar jauno ekonomikas ministru Guntaru Krastu, tāpat ar vairākiem augstiem Latvijas Ārlietu ministrijas ierēdņiem. Tātad, kaut arī šī vizīte bija īsa, esmu ticies ar veselu virkni Latvijas valdības locekļu un esmu par to ļoti gandarīts. Vēl viens ļoti svarīgs šī mana brauciena mērķis bija sekmēt jaundibinātā Japānas informācijas centra iekārtošanas darbus Rīgā. Pagājušā gada aprīlī es iesniedzu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas rakstu un pēc tam iesniedzu pieteikumu par šāda centra atvēršanu Rīgā. Kopš šī gada sākuma centrs jau ir tehniski atvērts. Tagad iekārtojam telpas. Nupat biju Pasaules tirdzniecības centrā, kur atrodas Japānas informācijas centrs, un tikos ar cilvēkiem, kas būs atbildīgi par tā darbību. Esmu ļoti apmierināts, ka visu izdevies tik labi nokārtot. Pēc pāris mēnešiem visi darbi tiks pabeigti, tad jau arī varēsim domāt par oficiālu Japānas informācijas centra prezentāciju. Tādējādi varu teikt, ka šo mērķi, tāpat kā pirmo, man izdevās īstenot vislabākajā veidā. Esmu par to ļoti priecīgs, jo februārī man jābrauc uz Tokiju, lai piedalītos Eiropas valstīs akreditēto Japānas vēstnieku sanāksmē. Šī mūsu gadskārtējā tikšanās būs pavisam drīz pēc Japānas jaunās valdības izveidošanas. Tādējādi, balstoties uz šo vizīti Rīgā, man būs iespēja informēt jauno ārlietu ministru, jauno premjerministru un citus jaunās valdības locekļus par situāciju Latvijā un par Japānas un Latvijas turpmākās sadarbības iespējām. Tā ka šī vizīte Rīgā man ir ļoti nozīmīga.

— Kā jūs vērtējat mūsu valstu pašreizējās attiecības?

— Mūsu valstīm ir daudz kopīga, tās attīsta demokrātiju un tirgus ekonomiku. Mēs jūtam, ka varam strādāt kopā — gan valstu savstarpējo attiecību līmenī, gan arī starptautiskās organizācijās, piemēram, ANO un citās. Mūsu valstu attiecības pašlaik ir tiešām labā līmenī. Tūdaļ pēc tam, kad tika atjaunota Latvijas neatkarība, tika atsākti oficiālie kontakti. Pagājis samērā neilgs laiks, taču es domāju, ka esam sasnieguši labu progresu.

— Kurus jūs uzskatāt par pašiem svarīgākajiem Japānas un Latvijas sadarbības aspektiem?

— No mūsu viedokļa, ir ļoti svarīgi, ka Japāna un Latvija turpina politisko dialogu. Kā jau teicu, abas mūsu nācijas ir atbildīgas par demokrātijas attīstību un par tirgus ekonomikas attīstību. Ir ļoti būtiski, lai abas valstis turpinātu veidot arvien ciešākus kontaktus, intensīvāk apmainītos ar idejām, attīstītot kopīgās vērtības. Ņoti svarīga sadarbības joma ir tirdzniecība un ekonomika. Mūsu valstu tirdzniecības apjoms palielinās, taču potenciālās iespējas ir daudz lielākas par pašreizējo līmeni. Partnerpilsētu — Rīgas un Kobes — attiecības simbolizē abu tautu savstarpējās draudzības jūtas. Domāju, ka šī nu jau tradicionālā draudzība ir labs pamats, lai attīstītu kontaktus tirdzniecībā un ekonomikā. No savas puses mēs Japānā esam veikuši dažus pasākumus, lai sadarbotos jūsu ekonomikas attīstības jomā. Kā piemēru var minēt mūsu eksporta un importa bankas kredītu Latvijai. Tāpat mēs esam arī radījuši kredīta iespējas Japānas eksportam uz Latviju. Taču būtu iespējams izdarīt vēl daudz vairāk. Arī tirdzniecības apjoma paplašināšanā.

Jūsu ārlietu ministrs Birkava kungs un jaunais ekonomikas ministrs Krasta kungs man teica, ka jūsu valdība liks uzsvaru uz privāto uzņēmumu attīstību. Tas nozīmē, ka arī Japānas biznesa sabiedrībai būs lielākas iespējas iesaistīties dažādos projektos Latvijā. Priecāšos izmantot šo jauno informāciju un jaunās potenciālās iespējas, sekmējot Japānas darījuma aprindu aktivitāti Latvijā.

— Jūs pieminējāt partnerpilsētu Rīgas un Kobes attiecības. Diemžēl nesen Kobi piemeklēja liela traģēdija — zemestrīce, kas prasīja arī daudzus cilvēku upurus.

— Jā, tā tiešām bija milzu traģēdija. Pašlaik Kobe ir atveseļošanās procesā. Taču šī drāma nebūt nav pārtraukusi Kobes un Rīgas draudzību. Mēs ļoti augstu vērtējam latviešu tautas un starptautiskās sabiedrības draudzības jūtas un palīdzību Kobei. Kobieši ir ļoti pateicīgi par starptautisko atbalstu. Kaut arī paies zināms laiks, kamēr Kobe atkopsies pēc šī smagā pārbaudījuma, draudzība nav iedragāta. Es zinu, ka Kobe vēlas turpināt attīstīt abu pilsētu draudzības saites.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas pašreizējo situāciju?

— Es zinu, ka Latvijas valdība cenšas stiprināt Latviju kā Eiropas valsti. Domāju, ir ļoti būtiski, ka Latvijas tauta apliecinājusi atbalstu šādai politikai — izveidot Latviju par plaukstošu Eiropas valsti. Tas sekmē jūsu valsts virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un citās svarīgās Eiropas institūcijās. Līdz ar to es uzskatu, ka tā ir ļoti sekmīga attīstība. Un mēs esam ieinteresēti sadarboties ar Latvijas tautu un Latvijas valdību.

— Interesanti, kāda informācija jums bija par Latviju vēl pirms jūsu iecelšanas par Japānas vēstnieku Latvijā?

— Protams, man bija šāda informācija. Latvija vienmēr ir bijusi starptautiski nozīmīga valsts. Jau pirms iecelšanas šajā amatā man bija iespēja tikties ar cilvēkiem, kas pabijuši Latvijā vēl pirms Otrā pasaules kara. Arī ar japāņu diplomātiem, kuri strādājuši Latvijā. Pazīstot šos cilvēkus, es zināju, ka Latvijā bijis daudz tāda, ko mēs Japānā varam patiešām atzinīgi novērtēt.

Jau pavisam drīz pēc tam, kad Latvija bija atguvusi savu valstisko neatkarību, šeit ieradās augsta līmeņa Japānas biznesmeņu delegācija. Es vēlāk tikos ar šīs delegācijas vadītāju, un viņš mani informēja par pozitīvajām iespējām Latvijā. Tā ka es, vēl pirms atstāju Japānu, biju labi informēts par Latviju.

— Interesanti, kāda informācija jums bija par Latviju vēl pirms jūsu iecelšanas par Japānas vēstnieku Latvijā?

— Protams, man bija šāda informācija. Latvija vienmēr ir bijusi starptautiski nozīmīga valsts. Jau pirms iecelšanas šajā amatā man bija iespēja tikties ar cilvēkiem, kas pabijuši Latvijā vēl pirms Otrā pasaules kara. Arī ar japāņu diplomātiem, kuri strādājuši Latvijā. Pazīstot šos cilvēkus, es zināju, ka Latvijā bijis daudz tāda, ko mēs Japānā varam patiešām atzinīgi novērtēt.

Jau pavisam drīz pēc tam, kad Latvija bija atguvusi savu valstisko neatkarību, šeit ieradās augsta līmeņa Japānas biznesmeņu delegācija. Es vēlāk tikos ar šīs delegācijas vadītāju, un viņš mani informēja par pozitīvajām iespējām Latvijā. Tā ka es, vēl pirms atstāju Japānu, biju labi informēts par Latviju.

Taču tagad es jūsu zemi varu skatīt pats savām acīm. Redzētais atstāj vēl daudz labāku iespaidu par agrāk dzirdēto. Latvija ir valsts ar lielām potencēm.

— Un tagad atbilstoši “Latvijas Vēstneša” tradīcijai un mūsu lasītāju vēlmei es jūs lūdzu pastāstīt mazliet par sevi. Kāpēc jūs izvēlējāties diplomāta profesiju?

— Šo izvēli noteica mana personiskā pieredze Otrā pasaules kara laikā. Es tad biju mazs zēns, taču ļoti asi izjutu visas kara laika grūtības. Un šis laiks dziļi iespaidoja manu turpmāko dzīvi. Būtībā tas iespaidoja visas japāņu tautas dzīvi. Karam beidzoties, es vēl joprojām biju mazs zēns, taču biju jau dziļi pārliecināts, ka savu darbu veltīšu tam, lai sekmētu Japānas starptautiskos sakarus. Lai mēs nekad vairs neatkārtotu tās kļūdas, kas tika izdarītas Otrā pasaules kara laikā. Šīs pārliecības rezultātā es arī izlēmu kļūt par diplomātu un tādējādi dot savu ieguldījumu Japānas miermīlīgā attīstībā, kā arī starptautiskā miera nostiprināšanā. Taču šī lēmuma pamatā, gribu to vēlreiz atkārtot, bija mana personiskā pieredze Otrā pasaules kara laikā. Jāpiebilst, ka mani, protams, vēl ļoti interesē tikšanās ar cilvēkiem, ar dažādām tautām un iepazīt to tradīcijas. Tas man ļoti palīdz iepazīt un izprast pasauli.

— Es saprotu, ka jūs esat ļoti aizņemts. Jūs taču esat Japānas vēstnieks divās valstīs — Latvijā un Zviedrijā, kur atrodas arī jūsu rezidence. Taču es ceru, ka jums tomēr atliek laiks arī kādam vaļaspriekam.

— Jā, mans hobijs ir jaunākās vēstures studēšana. Starp citu, tas ir vēl viens iemesls, kāpēc es priecājos būt Latvijā, jo Latvija ir īsta dārgumu krātuve ikvienam, kuru interesē vēsture. Būtībā šis mans hobijs ir arī cieši saistīts ar diplomāta darbu. Bez tam man ļoti patīk mūzika, galvenokārt opera. Arī tāpēc priecājos, ka mani norīkoja par Japānas vēstnieku tieši Latvijā, jo te ir iespēja dzirdēt ļoti labu mūziku. Man vēl patīk spēlēt golfu — šī spēle ir ne vien noderīga veselībai, bet arī teicama garīgās atpūtas iespēja.

— Vai jūsu ģimene dzīvo kopā ar jums Stokholmā?

— Stokholmā es dzīvoju kopā ar sievu. Viņa arī vienmēr brauc man līdzi uz Rīgu, kur apmeklē grāmatu veikalus un dažādas kultūras iestādes, lai labāk izprastu Latvijas kultūru un latviešu dzīvesveidu. Mums ir divi bērni — dēls un meita. Dēls nolēmis iet manās pēdās. Studē diplomātiju Jēlas universitātē — turpat, kur es pirms trīsdesmit sešiem gadiem apguvu diplomātijas mācību kursu. Pašlaik viņš ir praksē, ko organizējusi Japānas vēstniecība Vašingtonā. Mūsu meita gan pašlaik ir Tokijā, studē jurisprudenci.

— Vēstnieka kungs, ko jūs gribat novēlēt “Latvijas Vēstneša” lasītājiem?

— Es jau minēju, ka Rīgā top Japānas informācijas centrs, un tā uzdevums būs sniegt informāciju par Japānu. Ar jūsu laikraksta starpniecību gribu pavēstīt, ka centrs sniegs palīdzību katram, kas interesējas par Japānu. Tas mums sagādās patiesu prieku.

— Starp citu, kas strādās šajā centrā — japāņi vai latvieši?

— Mums jau ir laba sadarbība ar latviešiem, kas bijuši Japānā un labi pazīst mūsu valsti. Tātad šajā centrā strādās latvieši, un Japānas vēstniecība Stokholmā uzturēs ciešus kontaktus ar viņiem.

— Pateicos par interviju!

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”