KONCEPCIJAS, PLĀNI, PROGRAMMAS

Latvijas valsts investīciju programma

Ekonomikas ministrijas Valsts investīciju programmas
departamenta izstrādāta; 1996. gada 30. janvārī

Par programmu vispār

Saskaņā ar valdības deklarācijā nospraustiem mērķiem tautsaimniecības attīstībai un sociālekonomiskās vides izveidošanas turpināšanai, vietējo un ārvalstu uzņēmēju un investoru uzticības nostiprināšanai valsts attīstības perspektīvām kā viena no valdības pamatstratēģijas realizācijas svirām ir valsts un tiešo investīciju sistēmas nostiprināšana un attīstīšana. Lai veicinātu tautsaimniecības nozaru stabilu un harmonisku attīstību, nepieciešams radīt ražošanas un uzņēmējdarbības veicinošu infrastruktūras tīklu valstī.

Šo pamatuzdevumu — valsts infrastruktūras izveidošanu — konsekventi jāturpina Valsts investīciju programmas 1996.–1999. gada ietvaros, nostiprinot programmu ar pamatoti nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, ārvalstu kredītiem un pašu investīciju projektu realizētāju līdzekļiem. Nodrošinot plānojamo līdzekļu pieejamību un stabilitāti, panākot plānošanas un realizācijas pasākumu izpildi. Tikai stabils un drošs finansējuma mehānisms ļaus realizēt investīciju politikas mērķi — ekonomiskās infrastruktūras izveidošanās pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecības attīstības perspektīvām.

Šī mērķa sasniegšanai sadarbībā ar ministrijas struktūrvienībām un sektoru ministriju atbilstošām struktūrvienībām, izmantojot Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas speciālistu izstrādātās makroekonomikas prognozes tautsaimniecības attīstībai, Ekonomikas ministrija sastāda ikgada projektu Valsts investīciju programmas (VIP) finansējuma kopapjomam. Un apkopo ikgadu ministriju valsts investīciju projektus, veic to ekonomisko analīzi un izstrādā VIP projektu ik nākamajiem trim gadiem, sākot ar 1995. gadu.

Pēc VIP projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā VIP finansēšanas funkcijas veic Finansu ministrijas attiecīgās struktūrvienības. VIP kvalitāte un aktualitāte lielā mērā atkarīga no nozaru ministriju valsts investīciju projektu sagatavotības līmeņa un atbilstības attiecīgās nozares stratēģijai, tāpēc svarīgs pienākums Ekonomikas ministrijas VIP departamentam ir sektoru ministriju darba koordinēšana investīciju projektu sastādīšanā, pamatošanā un izvērtēšanā.

Lai veicinātu sektoru ministriju investīciju projektu speciālistu profesionalitātes līmeņa straujāku celšanu nozaru stratēģiju un projektu sagatavošanā, departaments rīko apmācību un kvalifikācijas celšanas seminārus un sniedz ekspertkonsultācijas valsts un tiešo investīciju jomā.

VIP projektu finansēšanas iespēju pilnveidošanai departaments kopīgi ar nozaru ministrijām izstrādā priekšlikumus un pasākumu kopumu projektu kopfinansēšanas iespēju paplašināšanai.

Kopīgi ar Latvijas Attīstības aģentūru apkopo, analizē un informē sabiedrību Latvijā un ārzemēs par tiešajām investīcijām tautsaimniecībā un to nepieciešamību nākotnē, realizējot investīciju projektus, kuri ir prioritāri un nozīmīgi valdības politikas realizēšanā.

Lai sekmētu investīciju piesaistīšanu prioritāro sektoru projektu realizēšanai, piedalās priekšlikumu izstrādāšanā investīciju klimata uzlabošanai valstī, izstrādājot normatīvos un regulējošos likumdošanas aktus, ar mērķi sakārtot likumdošanas un funkcionēšanas sistēmas valsts institūcijās.

Par programmas izveidošanas un ieviešanas mērķiem

Viens no ekonomikas stabilizācijas politikas realizācijas pasākumiem ir 1994. gadā ar Ministru kabineta lēmumu Valsts investīciju programmas izveidošana.

Saskaņā ar valdības deklarācijā nospraustiem mērķiem tautsaimniecības attīstībai un sociālekonomiskās vides izveidošanas turpināšanai, vietējo un ārvalstu uzņēmēju un iznevestoru uzticības nostiprināšana valsts attīstības perspektīvām, kā viena no valdības pamatstratēģijas realizācijas svirām ir valsts un tiešo investīciju sistēmas nostiprināšana un attstīšana.

Lai veicinātu tautsaimniecības nozaru stabilu un harmonisku attīstību, nepieciešams radīt ražošanas un uzņēmējdarbības veicinošu infrastruktūras tīklu valstī.

Šo pamatuzdevumu — valsts infrastruktūras izveidošanu — konsekventi jāturpina Valsts investīciju programmas 1996.–1998. gada ietvaros, nostiprinot programmu ar pamatoti nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, ārvalstu kredītiem un pašu investīciju projektu realizētāju līdzekļiem. Nodrošinot plānojamo līdzekļu pieejamību un stabilitāti, panākot plānošanas, realizācijas un kontroles pasākumu izpildi. Tikai stabils un drošs finansējuma mehānisms ļaus realizēt investīciju politikas mērķi — ekonomiskās infrastruktūras izveidošanās pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecības attīstības perspektīvām.

Sagatavojot pirmo Valsts investīciju programmu (VIP) 1995.–1997. gada, tika īstenota jauna pieeja valsts investīciju plānošanā un vadīšanā.

VIP nepieciešamības pamatojums

VIP uzdevums ir:

panākt efektīvu ierobežoto Latvijas finansu resursu izlietojumu optimālai infrastruktūras investīciju vajadzību apmierināšanai.

VIP tiek izmantota kā vidēja termiņa investīciju plānošanas instruments, kas, attīstot valsts infrastruktūru, nodrošina atbalstu privātajam sektoram un ekonomikas atveseļošanos un, veicot sociālās infrastruktūras rehabilitāciju un paplašināšanos, samazina iedzīvotāju dzīves līmeņa lejupslīdi.

VIP mērķi ir sekojoši:

• tautsaimniecības vadība, atspoguļojot makroekonomikas un nozaru stratēģiju konkrētajos projektos un nozarēs;

• perspektīvu investīciju projektu atlase, vadoties pēc projektu un programmu standartizētiem finansiāliem un ekonomiskiem kritērijiem, kas pakārtoti tautsaimniecības prioritātēm;

• valsts sektora finansiālā vadība, saistību līdzsvarošanas un pārskatāmības nodrošinājums (no jaunām investīcijām parasti palielinās tekošās izmaksas) ar reāli pieejamiem resursiem;

• ārējās palīdzības koordinācija, ārējo pieejamo resursu novirzīšana prioritārajās sfērās.

VIP tiek izmantota kā galvenais instruments valsts investīciju pārvaldīšanai Latvijā. Ar 1995. gada 14. februāra lēmumu (protokols nr.9, 9. paragrāfs) Latvijas valdība apstiprināja Valsts investīciju programmas daļu, kas tika finansēta no budžeta līdzekļiem, un 1995. gada 18. aprīlī otru daļu, kas sevī ietver investīcijas no ārzemju kredītiem, tādējādi abas VIP pirmā gada daļas ir iekļautas 1995. gada budžetā.

Valsts institūciju loma VIP sagatavošanā un apstiprināšanā

LR Saeima ik gadus apstiprina ārvalstu parāda robežas un apstiprina likumu par valsts budžetu (kura sastāvdaļa ir investīciju programmas budžeta daļa).

LR Ministru kabinets apstiprina VIP, nosaka investīciju politiku, nosaka pamatbudžeta un ārvalstu finansējuma robežas un apstiprina tā izlietojuma mērķi.

LR Ekonomikas ministrija sagatavo VIP. Dotās programmas sagatavošana (t.i., iesniegto projektu izskatīšana, atlase un analīze) notiek ciešā sadarbībā ar Finansu ministriju un attiecīgo sektoru ministrijām un iestādēm, kas ļauj noskaidrot projekta svarīguma pakāpi kopējā valsts ekonomikas attīstībā.

LR Finansu ministrija prognozē pieejamo budžeta resursu apjomu un realizē MK apstiprināto resursu novadīšanu investīciju izdevumiem. Tā paraksta kredītlīgumus ar ārzemju partneriem un aizdevumu līgumus ar kredītu lietotājiem Latvijā. Ministrija nodrošina Latvijas puses koordināciju kredītlīgumu realizācijai un uzrauga VIP finansēšanas gaitu.

Nozaru ministrijas un iestādes identificē, sagatavo un iesniedz projektus izskatīšanai Ekonomikas ministrijai. Nozaru ministrijas izstrādā nozares attīstības stratēģiju saskaņā ar valsts attīstības virzieniem. Nozares ministrijas un institūcijas ir atbildīgas par investīciju projektu realizāciju.

VIP un budžeta finansējums

VIP finansēšana tiek apstiprināta divās stadijās. Pirmā posmā VIP tiek apstiprināta Ministru kabinetā, kur tiek noteikta VIP budžeta komponente, kas segs investīciju izdevumus. Otrā posmā VIP budžeta projekts tiek iesniegts galīgai apstiprināšanai Saeimā kā valsts budžeta sastāvdaļa.

Valsts investīciju programmā iekļaujamie investīciju projekti

VIP ietver sevī tikai valsts investīciju prioritāros projektus, kurus valdība finansē vai ir gatava finansēt nākotnē. Šie projekti ir gan jau realizējami projekti, gan jaunie investīciju projekti, kurus finansēs vai nu no centrāliem valdības resursiem (ieskaitot projektu finansējumu no ārvalstu kredītiem vai ārvalstu neatmaksājamām dotācijām), vai arī palielinot potenciālo valsts parādu (caur valdības garantijām kredītiem).

VIP iekļautie projekti tiek finansēti no sekojošiem avotiem:

• valsts budžets;

• valsts budžeta mērķa dotācijas pašvaldību investīciju projektiem;

• valdības garantētie ārvalstu aizņēmumi valsts mēroga investīciju projektiem.

VIP projektu atlases kritēriji:

• projekta atbilstības pakāpe nozares attīstības stratēģijai. Vērtējums tiek veikts, pamatojoties uz nozares stratēģijas aprakstu;

• saistībām ar valsts budžetu. Kā un cik daudz projekts būs spējīgs nosegt tekošās un kapitālās izmaksas. Projekti ar lielāku pašfinansēšanās pakāpi tiek vērtēti pozitīvāk;

• projekta tehniskajiem aspektiem. Projekta tehniskā sagatavotība un alternatīvas;

• projektu ekonomiskā analīze un novērtēšanas procedūra. Projektu ieguvumu — izmaksu analīze.

VIP koriģēšana

Valsts investīciju programma tiek sastādīta katriem nākamajiem trim gadiem, sākot ar 1995. gadu. Ik gadu šī programma tiek koriģēta un atjaunota saskaņā ar nozaru ministriju investīciju stratēģiju un investīciju projektu prioritāro sarakstu.

Sektoru ministrijas ir atbildīgas par VIP projektu realizēšanu. Tās izstrādā ik gadu nozares stratēģiju un atbilstoši tai sakārto sagatavotos investīciju projektus iekļaušanai VIP. Pēc projektu ekonomiskās (izdevumu – ieguvumu analīzes) un to atbilstības nozares un valsts investīciju stratēģijai Ekonomikas ministrijā tiek sastādīta ikgadējā atjaunotā un saskaņotā VIP, kuras apstiprināšana notiek kopīgi ar valsts budžeta kā tā sastāvdaļas apstiprināšanu Ministru kabinetā.

Ekonomikas ministrija, VIP departaments investīciju projektus pieņem izskatīšanai tikai ar pamatotu finansiālo un ekonomisko novērtējumu. Tas veicina programmas sagatavošanu, tās kvalitāti, kā arī paaugstina ieguvumu – izdevumu analīzes izmantošanas iespējas.

Valsts investīciju programmas departaments Ekonomikas ministrijā veiks ikgadējo VIP koriģēšanu, kas garantēs tās lietderīguma paaugstināšanu un papildināšanu ar jauniem projektiem. Atjaunošana ietvers izmantojamo resursu, nacionālo un nozaru prioritāšu pārskatīšanu, ikgadējo piesaistīto finansiālo resursu saskaņošanu ar realizējamā projekta vajadzībām, kas var mainīties, pateicoties tehnoloģijas progresam vai inflācijai; jauno projektu ieslēgšanu, kā arī pabeigto projektu izslēgšanu no programmas.

Par valsts investīciju programmu 1995. gadam

Ar 1995. gada 14. februāra lēmumu (protokols nr.9, 9. paragrāfs) Latvijas valdība apstiprināja Valsts investīciju programmas daļu, kas tiek finansēta no budžeta līdzekļiem, un 1995. gada 18. aprīlī otru daļu, kas sevī ietver investīcijas no ārzemju kredītiem. Tādējādi abas VIP pirmā gada daļas ir iekļautas 1995. gada budžetā.

Valsts investīciju programma ir izstrādāta atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm, ņemot vērā Pasaules bankas, Starptautiskā valūtas fonda un citu starptautisko finansu institūciju rekomendācijas.

Starptautisko institūciju rekomendācijas un to vienošanās ar Latvijas valdību nosaka, ka pieejamais valsts investīciju apjoms 1995.–1997. gadam no valsts budžeta tiek vērtēts ne mazāk kā 1% no iekšzemes kopprodukta (IK) un ārvalstu aizņēmumiem ne mazāk kā 2–3% no IK.

Valsts budžeta ietvaros 1995. gadam tika apstiprināts valsts budžeta ieguldījums investīciju prokjektu finansēšanai 20,8 milj.Ls apjomā, t.sk. 2,13 milj.Ls mērķdotācijas pašvaldību investīcijām.

Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošās oficiālās informācijas par valsts budžeta investīciju daļas izpildi (par izmaiņām VIP 1995. gadā, FM nr.01-5-03/145 no 22.11.95.) veiktā VIP 1995. gadam finansēšanas analīze rāda, ka:

1. VIP 1995. gada budžeta finansējuma plāns 20,80 milj.Ls

t.sk. mērķdotācijas pašvaldībām 2,13 milj.Ls

2. Valsts budžeta finansētā daļa VIP 1995. gadā 11,71 milj.Ls

t.sk. mērķdotācijas pašvaldībām 2,13 milj.Ls

t.sk.kredītu atmaksa (plānā bija paredzēts finansēt atsevišķi) 1,60 milj.Ls

3. VIP 1995. gadam faktiski nofinansētā daļa

investīciju projektiem 10,11 milj.Ls

VIP 1995. gadam nofinansētā daļa % 48,6%

Veicot detalizētu VIP 1995. gadam finansēšanas analīzi sektoru un projektu griezumā, ir skaidri redzamas lielas disproporcijas projektu finansējumā. Tā, piemēram, divi projekti VIP ietvaros — Latvijas Nacionālā opera un Rīgas pils rekonstrukcija — tika nofinansēti 100%, tas ir, 3,600 milj.Ls un 1,360 milj.Ls attiecīgi, kas sastāda 4,960 milj.Ls jeb 42,4% no finansējuma visai VIP 1995. gadam.

Tas nozīmē, ka atsevišķu sektoru investīciju projektu finansējumam bija pieejami ļoti ierobežoti līdzekļi, kā piemēram, procentuāli pret apstiprināto finansu apjomu ministriju griezumā viszemāko finansējumu saņēma Aizsardzības ministrijas projekti, tikai 21% no apstiprinātā, Tieslietu ministrijas (26%), Izglītības un zinātnes ministrijas (26%) apstiprinātie investīciju projekti finansēšanai.

Zem 50% finansēšanas līmeņa palikuši Zemkopības ministrijas (35%), Satiksmes ministrijas (34%), Vides un reģionālās attīstības ministrijas (47%) apstiprinātie projekti finansējumam.

Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi valsts investīciju stabilizēšanai atspoguļoti MK 1996. gada 16. janvāra sēdes protokolā nr.4.

1. attēls Valsts investīciju programmas 1995.gada pamatbudžeta izpilde

   1. tabula

   1995.gada Valsts investīciju programmas struktūra, %

   Kods Sektoru nosaukums VIP finansē- VIP plānotā VIP faktiskā

   jums kopā* pamatbudžeta izpilde no

   komponente pamatbudžeta

   CU Kultūra 5% 19% 33%

   WE Labklājība 5% 17% 19%

   TR Satiksme 22% 16% 7%

   OP Citi sektori 8% 15% 17%

   AG Zemkopība 7% 9% 5%

   ED Izglītība un zinātne 3% 9% 4%

   IA Iekšlietas 2% 7% 10%

   MD Aizsardzība 1% 4% 2%

   EV Vides aizsardzība un reģionālā attīstība 17% 3% 2%

   EN Enerģētika 29% 0% 0%

   Kopā 100% 100% 100%

2. * — t.sk. finansējums no pamatbudžeta, ārvalstu aizdevumiem un ārpus pamatbudžeta līdzekļiem

    

   Par Valsts investīciju programmu 1996.gadam

   Ministrija/iestādes Budžets Ārvalstu Citi Kopā

   aizņēmumi resursi

   Enerģētika 0,000 0,000 0,000 0,000

   Satiksmes ministrija 0,670 0,550 0,000 1,220

   Tieslietu ministrija 0,270 0,000 0,000 0,270

   Vides aizsardzība 1,281 1,000 1,713 3,994

   Izglītības un zinātnes ministrija 0,777 0,000 0,000 0,777

   Labklājības ministrija 1,683 0,080 1,133 2,896

   Zemkopības ministrija 1,054 0,000 0,003 1,057

   Kultūra 1,650 0,000 0,650 2,300

   Iekšlietu ministrija 1,340 0,750 0,000 2,090

   Aizsardzības ministrija 0,600 0,000 0,000 0,600

   Valsts zemes dienests 0,250 0,000 0,145 0,395

   Ārlietu ministrija 0,000 0,000 0,000 0,000

   Valsts kanceleja 0,580 1,830 0,000 2,410

   Latvijas Radio un televīzijas padome 0,249 0,000 0,000 0,249

   FM Valsts ieņēmumu departaments 0,560 0,000 0,000 0,560

   FM Valsts īpašuma fonds 0,728 0,000 0,000 0,728

   Kopā 11,692 4,210 3,644 19,546

   Pašvaldības 3,035 6,516 5,352 14,903

   Kopā 14,727 10,726 8,996 34,449

   VIP 1996.gadam finansējuma avoti un to apjomi

   Valsts investīciju programma 1996. — 1998. gadam izstrādāta prognozēto valsts investīciju līdzekļu ietvaros šiem gadiem kā no vietējā budžeta, tā arī no ārvalstu aizņēmumiem.

   Saskaņā ar 1996.gada 16.janvāra Ministru kabineta sēdē nolemto (MK sēdes protokols nr.4) tika noteikts, ka valsts investīcijām 1996. gadā tiks novirzīts ne mazāk kā 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IK) un ne mazāk kā 2–3% no IK ārvalstu kredītu daļas, tas ir Ls 11,682milj. no pamatbudžeta un Ls 3,035milj. mērķa dotācijas pašvaldību investīcijām. Kopējā summa valsts investīciju projektu realizācijai sastāda Ls 14,717milj.

   Valsts budžeta resursu apjoma ierobežotības dēļ arī valsts investīciju programmas apjoms ir limitēts.

   VIP ietvaros 1996.gadā iestrādāta valdības garantēto ārvalstu kredītu piešķiršanas programma valsts investīciju projektiem, jo tikai tiem projektiem, kas iekļauti Valsts investīciju programmā, šādi kredīti ir pieejami.

   Apzinoties, ka visi valdības ņemtie kredīti Latvijas valstij agrāk vai vēlāk būs jāatmaksā, tiek plānots, ka valsts ārējais parāds nedrīkst pārsniegt 14% no IKP. Šis nosacījums ierobežo to VIP projektu daļu, kura tiek finansēta no ārvalstu kredītiem ar valdības garantijām. Līdz ar to finansējums no ārvalstu aizņēmumiem tiek plānots aptuveni 2% no IKP, tas ir, Ls 45milj. robežās 1996.gadam.

3. attēls Valsts investīciju programmas pamatbudžeta finansējums

Kods Sektoru nosaukums

AG - zemkopība

CU - kultūra

ED - izglītība un zinātne

EN - enerģētika

EV - vides aizsardzība un

reģionālā attīstība

IA - iekšlietas

MD - aizsardzība

TR - satiksme

WE - labklājība

OP - citi sektori