SAEIMAS ZIŅAS

Par Latvijas elektroniskajiem saziņas līdzekļiem tagad un nākotnē

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vakardienas sēdē

Saskaņā ar Radio un televīzijas likumu pagājušā gada rudenī ieceltajai LR Radio un televīzijas padomei bija uzdots izstrādāt elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju. Tagad, piedaloties kompetentu ekspertu grupai, šis darbs tikpat kā ir paveikts. Vakar koncepcijas projekts tika izskatīts deputāta Antona Seiksta vadītajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, uz kuru bija ieradies Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis, kā arī tās locekļi Aivars Berķis un Rihards Pīks (viņš vadījis šī dokumenta sagatavošanas darba grupu).

Apspriežot sabiedrisko un privāto radio un televīzijas raidorganizāciju turpmākās attīstības programmu, R.Pīks atzina, ka šī koncepcija būtu attiecināma tikai uz tuvākajiem četriem gadiem, jo situācija nevar būt mūžīgi nemainīga. Piemēram, paredzams, ka nākotnē sevišķi strauji attīstīsies kabeļtelevīzija. Patlaban aktuāls ir jautājums par televīzijas kanālu kvalitatīvu un iespējami pilnīgāku noslogojumu. 7.kanāls esot visādā ziņā ārkārtīgi raibs, bet 31.kanāls — nekonsekvents. Neskaidrības joprojām ir ar 3.kanālu, jo komerciālā Krievijas sabiedriskā televīzija jau tagad ir parādā apmēram 300 tūkstošus latu.

Pašlaik Latvijā ir vairāki desmiti privāto jeb komerciālo televīzijas raidorganizāciju. Kā izteicās O.Rubenis, lai paaugstinātu to kvalitātes un valstiskās lojalitātes līmeni, vajadzīgs pacelt prasību “latiņu”. Proti, daudz lielāku uzmanību pievēršot tehniskajam aprīkojumam, autortiesību ievērošanai un valsts valodas procentuālajam skanējumam raidījumos. Taču Radio un televīzijas padome nekādā ziņā nedrīkstētu būt raidījumu cenzors, un tas arī uzsvērts spēkā esošajā likumā.

Tomēr Saeimas komisijā tika izteikta doma, ka Radio un televīzijas padomei vajadzētu vairāk raudzīties, lai no valsts budžeta subsidētie raidījumi, sevišķi informatīvās pārraides, būtu maksimāli apolitiski un partejiski neitrāli. Ievērojot nosacījumu, ka ziņu raidījumiem, īpaši TV “Panorāmai”, jāpauž valstiskās (taču ne jau valdības) politiskās nostādnes.

Komisijas sēdē diezgan daudz tika runāts par nākotnē gaidāmo televīzijas abonentu maksas ieviešanu. Pēc O.Rubeņa domām, tā ir nepieciešama, lai valsts televīzija tiešām kļūtu par tautas televīziju. Taču pāreja uz abonēšanas sistēmu varētu notikt tikai pēc pāris gadiem. Jo pagaidām Latvijas iedzīvotāji ir pārāk trūcīgi, turklāt cilvēki diemžēl vēl nesaprot, ka arī līdzšinējie budžeta asignējumi galu galā tāpat nāk no viņu pašu naudas maciņiem.

Šogad acīmredzot lielus sarežģījumus radīs valsts radio un televīzijas darbības visai plānais finansējums. Budžeta asignējumi neesot ne par santīmu lielāki kā pērnajā gadā, kaut gan ievērojami pieauguši elektroenerģijas patēriņa apmaksas tarifi. O.Rubenis izteica cerību, ka Saeima neliegs papildu līdzekļus vismaz vasaras Olimpisko spēļu norises atainošanai Latvijas televīzijā.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības
lietu redaktors

Deputāts, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs Andrejs Naglis, Radio un televīzijas padomes loceklis Rihards Pīks un padomes vadītājs Ojārs Rubenis; Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vakardienas sēdē, galda galā — komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts; komisijas loceklis deputāts Viktors Kalnbērzs, Radio un televīzijas padomes loceklis Aivars Berķis un deputāts Jānis Rāzna Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"