Likumdošanas iesniegumi

Dokuments nr.291

Par grozījumiem likumā par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem

6.Saeimas Prezidijam

Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti iesniedz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””.

Likumprojekts izstrādāts uz 5.Saeimā 2 lasījumos pieņemtā likumprojekta bāzes un ir nepieciešams, lai saskaņotu Latvijas iekšējo likumdošanu ar Eiropas Cilvēka tiesību konvencijas 12.pantu, kas nosaka visu iedzīvotāju, neatkarīgi no pilsonības, vienādas tiesības stāties laulībā, dibināt un apvienot ģimeni, kā arī lai saskaņotu šā likuma normas ar likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.

Deputāti: J.Jurkāns, L.Kuprijanova, L.Stašs, J.Urbanovičs,
1996.gada 24.janvārī V.Dozorcevs, A.Ameriks

Likumprojekts par grozījumiem likumā
“Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”

Izdarīt likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” šādus grozījumus:

 

1. Papildināt nodaļu “Likumā lietotie termini” ar šādu terminu:

“Nepilsonis — persona, kurai saskaņā ar likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi.”

 

2. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Nepilsoņu atgriešanās Latvijas Republikā notiek saskaņā ar likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības.” Ar reemigrantu ieceļošanu saistītie jautājumi izskatāmi vispārējā kārtībā.”

 

3. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt:

1) Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni (arī adoptētie);

2) Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulātais saskaņā ar šā likuma 25.vai 28.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni (arī adoptētie) saskaņā ar šā likuma 26.pantu;

3) Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka 60 gadu vecumu sasniegušie vecāki, ja viņiem viņu mītnes zemē nav citu bērnu;

4) ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas Latvijas Republikas tautsaimniecībā ieguldījis kapitālu ne mazāk kā viena miljona ASV dolāru vērtībā.”

 

4. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Latvijas pilsoņa laulātajam, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks, izsniedz:

1) uz pirmā iesnieguma pamata — termiņuzturēšanās atļauju uz gadu;

2) uz otrā iesnieguma pamata — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) uz trešā iesnieguma pamata — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Ja šā panta pirmajā daļā minēto piecu gadu laikā laulību šķir, termiņuzturēšanās atļauju anulē, izņemot gadījumus, kad tiesa bērnu — Latvijas pilsoni — atstāj pie tā no vecākiem, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks. Šajos gadījumos bijušais laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.”

 

5. Papildināt likumu ar 25.1 pantu šādā redakcijā:

“25.1 pants. Latvijas nepilsoņa laulātajam, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks, izsniedz:

1) uz pirmā iesnieguma pamata — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

2) uz otrā iesnieguma pamata — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) uz trešā iesnieguma pamata — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Ja šā panta pirmajā daļā minēto piecu gadu laikā laulību šķir, termiņuzturēšanās atļauju anulē.”

 

6. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulātajam, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks, izsniedz:

1) uz pirmā iesnieguma pamata — termiņuzturēšanās atļauju uz gadu;

2) uz otrā iesnieguma pamata — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) uz trešā iesnieguma pamata — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Ja šā panta pirmajā daļā minēto piecu gadu laikā laulību šķir, termiņuzturēšanās atļauju anulē.”

 

7. Aizstāt 28.pantā vārdus “Latvijas Republikas pilsoni” un “Latvijas Republikas pilsonis” attiecīgi ar vārdiem “Latvijas pilsoni vai nepilsoni” un “Latvijas pilsonis vai nepilsonis”.

 

8. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

“28.1 pants. Uz Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulātajam izsniegtās uzturēšanās atļaujas laiku uzturēšanās atļauju ir tiesīgi saņemt viņa nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni (arī adoptētie), kuri nav šā likuma 23.panta 1.punktā minētās personas, ja nav tiesisku ierobežojumu šo bērnu izceļošanai no viņu mītnes zemes.”

 

9. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Iesniegumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz:

1) ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas vēlas ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, — Latvijas Republikas diplomātiskajā pārstāvniecībā vai konsulārajā iestādē;

2) ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas likumīgi (ar derīgu vīzu vai uzturēšanās atļauju) uzturas Latvijas Republikā, — departamentā.

Iesnieguma formu nosaka Ministru kabineta noteikumi.”

 

10. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Lai saņemtu termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, personai jāiesniedz departamentam Ministru kabineta noteiktie dokumenti.”

10. 33.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “30.pantā minētajā nolikumā” ar vārdiem “Ministru kabineta”;

izslēgt trešo daļu.

 

11. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Uzturēšanās atļaujas atteikumu ieinteresētā persona mēneša laikā, skaitot no atteikuma saņemšanas dienas, var pārsūdzēt departamenta direktoram. Departamenta direktors sūdzību izskata viena mēneša laikā. Iekšlietu ministrs, saņēmis sūdzību vai pēc paša iniciatīvas, ar savu rīkojumu var atcelt departamenta vai departamenta direktora lēmumu par uzturēšanās atļaujas atteikumu, ja šis lēmums nav likumīgs.

Persona, kura likumīgi (ar derīgu vīzu vai uzturēšanās atļauju) uzturas Latvijas Republikā, likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā departamenta vai departamenta direktora lēmumu par uzturēšanās atļaujas atteikumu vai tās pagarināšanas atteikumu.

Ārvalstnieki un bezvalstnieki, kas dzīvo ārvalstīs un ārvalstīs iesniedz iesniegumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai, nevar pārsūdzēt tiesā departamenta vai departamentra direktora lēmumu par uzturēšanās atļaujas atteikumu, bet tiesības pārsūdzēt šo lēmumu tiesā likumā noteiktajā kārtībā ir personām, kas dzīvo Latvijā un ir uzaicinājušas šos ārvalstniekus un bezvalstniekus, ja uzaicinājums ir saistīts ar ģimenes apvienošanu.”

 

12. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Uzturēšanās atļauju anulē, ja persona:

1) sniegusi departamentam apzināti nepatiesas ziņas;

2) ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu nozieguma izdarīšanā;

3) kompetentām valsts iestādēm izraisa pamatotas aizdomas, ka tā rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai;

4) ir bez legāla iztika avota;

5) iestājusies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā, izņemot gadījumus, kad to paredz starpvalstu nolīgumi;

6) ir narkoloģisko iestāžu uzskaitē;

7) atkārtoti nav ievērojusi uzturēšanās atļaujas reģistrācijas noteikumus;

8) sastāvējusi fiktīvā laulībā ar Latvijas pilsoni, nepilsoni vai arī ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, nolūkā radīt pamatu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

9) pārtraukusi mācības vai studijas, kuru dēļ saņemta termiņuzturēšanās atļauja;

10) pārtraukusi darba attiecības, uz kuru pamata saņemta termiņuzturēšanās atļauja;

11) šķir laulību šā likuma 25., 25.1 vai 26.pantā minētajos gadījumos;

12) iekārtojusies darbā bez tādas termiņuzturēšanās atļaujas, kas dod tiesības strādāt.

Valsts policijas amatpersonai, kura ieņem Valsts policijas pārvaldes priekšnieka amatu vai augstāku amatu, ir pienākums šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos iesniegt departamentam iesniegumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu.”

 

13. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

“38.pants. Departamenta direktors vai nodaļas vadītājs izdod braukšanas rīkojumu, pieprasot atstāt valsts teritoriju:

1) šā likuma 36.pantā minētajos gadījumos;

2) ja ārvalstnieks vai bezvalstnieks uzturas valstī bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas;

3) ja ārvalstnieks vai bezvalstnieks citādi pārkāpis vīzu režīmu.

Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem pasē ir vai ir bijusi atzīme par pierakstu Latvijas teritorijā, izbraukšanas rīkojumu var izdot tikai departamenta direktors.”

 

14. Aizstāt 39.pantā vārdus “Latvijas Republikas pilsoņi” ar vārdiem “Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi”.

 

15. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

“40.pants. Personām jāatstāj valsts teritorija septiņu dienu laikā no brīža, kad tām paziņots izbraukšanas rīkojums, ja tas nav pārsūdzēts šajā pantā paredzētajā kārtībā.

Personai, kurai paziņots izbraukšanas rīkojums, ir tiesības septiņu dienu laikā pārsūdzēt to departamenta direktoram, kas pagarina uzturēšanās termiņu uz sūdzības izskatīšanas laiku.

Departmenta direktora lēmumu septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā pēc departamenta atrašanās vietas.”

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

 

Dokuments nr.303
Par grozījumiem Kriminālkodeksā

Saeimas Prezidijam

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālkodekss””.

Pielikumā: likumprojekts.

Saeimas deputāti: J.Ādamsons, A.Endziņš, J.Lagzdiņš,
1996.gada 25.janvārī Z.Čevers, J.Kaksītis

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālkodekss””

Izdarīt Latvijas Kriminālkodeksā šādus grozījumus:

Papildināt KK 36.pantu ar jaunu (3) daļu:

... (3) Gadījumos, kad tiesājamā persona ir paziņojusi vai liecinājusi par smagāku, nekā viņas pašas izdarītais, apgabaltiesai piekritīgu noziegumu un tas būtiski veicinājis šī nozieguma izdarītāja saukšanu pie kriminālatbildības, nosakot sodu, tiesa to samazina uz pusi, bet nāvessodu aizstāj ar mūža ieslodzījumu.”

Papildināt KK 8.nodaļu ar šādām normām:

“177'.pants. Personu valstiskās aizsardzības noteikumu pārkāpšana

(1) Par personu, kas liecina kriminālprocesā, valstiskā aizsardzības noteikumu neievērošanu, t.sk. aizsargājamās personas identitātes datu vai atrašanās vietas izpaušanu, ko izdarījusi amatpersona, kura realizē šo aizsardzību,

soda ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem vai naudas sodu līdz 10 minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas aiz mantkārības vai citām zemiskām tieksmēm,

soda ar brīvības atņemšanu līdz 5 gadiem.

(3) Par šī panta (1) un (2) daļas paredzētajām darbībām, ja to rezultātā iestājusies cilvēka nāve vai citas smagas sekas,

soda ar brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem.

177.”pants. Valstiski aizsargājamo personu identitātes datu vai atrašanās vietas izpaušana

(1) Par valstiski aizsargājamās personas, kas liecina kriminālprocesā, identitātes datu vai atrašanās vietas izpaušanu

soda ar brīvības atņemšanu līdz 1 gadam vai naudas sodu līdz 8 minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas aiz mantkārības, atriebības vai citām zemiskām tieksmēm,

soda ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem.

(3) Par šī panta (1) un (2) daļas minētajām darbībām, ja to rezultātā iestājusies cilvēka nāve vai citas smagas sekas,

soda ar brīvības atņemšanu līdz 8 gadiem...

 

Dokuments nr.302
Par grozījumiem Saeimas Kārtības rullī

LR Saeimas Prezidijam

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā š.g. 23.janvāra sēdē izskatīja priekšlikumus grozījumiem Saeimas Kārtības rullī.

Mandātu un iesniegumu komisijas
1996.gada 25.janvārī priekšsēdētājs I.Bišers

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”

Iesniedz Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija

Izdarīt grozījumus Saeimas Kārtības rullī un 6.panta pirmo daļu un 179.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

6. (1) Deputāta pilnvaru neapstiprināšanas, nāves, izstāšanās vai izslēgšanas gadījumā Prezidijs saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu uzaicina viņa vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu. Mandātu un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus, kā arī sūdzības un ziņo par savas darbības rezultātiem Saeimai, kas pēc tam lemj par deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

179. (1) Mandātu un iesniegumu komisija reizi mēnesī sniedz pārskatu par iesniegumiem, kas saņemti no iedzīvotājiem, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām. Pārskatā tiek norādīta šo iesniegumu tematika un svarīgākie priekšlikumi un iesniegumu izskatīšanas termiņi. Pārskats izsniedzams visiem deputātiem. Saeimas sēdē pārskats apspriežams tikai pēc komisijas vai vismaz desmit deputātu priekšlikuma 117.pantā noteiktajā kārtībā.

 

Dokuments nr.305
Par grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā

Saeimas Prezidijam

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālprocesa kodekss””.

Saeimas deputāti: J.Ādamsons, A.Endziņš, J.Lagzdiņš,
1996.gada 25.janvārī Z.Čevers, J.Kaksītis

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālprocesa kodekss””

Papildināt KPK ar jaunu sadaļu “Kriminālprocesā liecinošo personu valstiskā aizsardzība”:

“106'.pants. Personas, kurām ir tiesības uz valstisko aizsardzību

(1) Tiesības uz valstisko aizsardzību ir cietušajiem, lieciniekiem, aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem un tiesājamiem apgabaltiesām piekritīgajās krimināllietās par smagiem noziegumiem.

(2) Valstiskās aizsardzības pasākumi pielietojami arī šī panta (1) daļā minēto personu radiniekiem, ģimenes locekļiem vai citiem cilvēkiem, kurus apdraudot, var ietekmēt aizsargājamo.

106.2.pants. Valstiskās aizsardzības pamats

(1) 106'.pantā minēto personu valstiskā aizsardzība veicama tad, kad sakarā ar viņu sniegtajām liecībām ir noticis reāls šo personu dzīvības, veselības, mantas vai likumīgo interešu apdraudējums, izteikti šāda apdraudējuma draudi, kā arī gadījumos, kad procesa virzītājam ir pietiekams pamats domāt, ka apdraudējums var notikt.

106.3.pants. Personas atzīšana par valstiski aizsargājamu

(1) Konstatējot šī kodeksa 106.2.pantā minēto apstākļu esamību un saņemot rakstisku kodeksa 106'.pantā minētās personas iesniegumu vai piekrišanu, pēc procesa virzītāja ierosinājuma ģenerālprokurors pieņem motivētu lēmumu par šīs personas atzīšanu par valstiski aizsargājamu. Kad lieta atrodas apgabaltiesā — šādu lēmumu pieņem šīs tiesas priekšsēdētājs.

(2) Šī panta (1) daļā minētais lēmums netiek pievienots krimināllietai, bet, ievērojot slepeniem dokumentiem noteikto kārtību, glabājas pie procesa virzītāja, kurš to ierosinājis pieņemt. Ar lēmumu drīkst iepazīties tikai aizsardzības pasākumu izpildītājs un visi procesa virzītāji tiesā.

106.4.pants. Valstiskās aizsardzības saturs

Valstiskās aizsardzības saturu veido šī kodeksa 106.5.pantā minētie pasākumi, kurus veic procesa virzītājs vai viņa uzdevumā — policija.

106.5.pants. Procesa virzītāja veicamie valstiskās aizsardzības pasākumi

(1) Veicot valstisko aizsardzību, procesa virzītājs nodrošina aizsargājamās personas darba un dzīves vietas, bet vajadzības gadījumā visu personības identitātes datu neizpaušanu un nefiksēšanu krimināllietas materiālos; izdara pirmtiesas un tiesas izmeklēšanas darbības īpašā veidā, lai nedotu iespēju identificēt aizsargājamo pēc viņa ārējā veidola vai balss; šī kodeksa 131.p. (3) daļā paredzētajā kārtībā izdala lietu par valstiski aizsargājamo apsūdzēto atsevišķā lietvedībā; galējās nepieciešamības gadījumos pēc aizsargājamā lūguma ar apgabaltiesas tiesneša lēmumu uz nepieciešamo laiku ievieto viņu ieslodzījuma vietā (cietumā), uzdod policijai veikt nepieciešamos operatīvās darbības likumā paredzētos un citus aizsardzības pasākumus, kā arī neizmanto aizsargājamās personas liecību kā pierādījumu krimināllietā, ja šajā pantā paredzētie pasākumi nevar garantēt viņas drošību.

(2) Šī panta (1) daļā minētos pasākumus procesa virzītājs izvēlas un veic atkarībā no lietas konkrētajiem apstākļiem kodeksa 106.5. — 106.9.pantā, bet policija — operatīvās darbības likuma un citu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

106.6.pants. Aizsargājamās personas identitātes datu neizpaušana

(1) Lai nosargātu aizsargājamā identitātes datu neizpaušanu, visos krimināllietas dokumentos (protokolos, lēmumos, ekspertu un speciālistu atzinumos, spriedumā) viņa uzvārda un vārda vietā tiek lietots izvēlētais pseidonīms, bet adreses un darba vietas vietā — tās amatpersonas, ar kuras starpniecību aizsargājamo var uzaicināt uz pirmtiesas izmeklēšanu vai tiesu, uzvārds un dienesta telefons (fakss).

(2) Ja, ievērojot lietas konkrētos apstākļus, nav iespējama vai nav nepieciešama aizsargājamā uzvārda un vārda izpaušana, lietas dokumentos nenorāda tikai viņa adresi un darba vietu, aizstājot tos ar panta (1) daļā minētiem attiecīgās amatpersonas datiem. Šajā gadījumā procesa virzītājs ar policijas starpniecību nosūta visām institūcijām, kuru rīcībā (datu bāzēs) ir ziņas par aizsargājamā adresi, aizliegumu to izpaust.

106.7.pants. Pirmtiesas un tiesas izmeklēšanas darbību izdarīšana īpašā veidā.

Papildus šī kodeksa attiecīgajos pantos paredzētajiem noteikumiem:

(1) Lai izslēgtu iespēju identificēt aizsargājamo personu pēc tās ārējā veidola un balss, pratinot viņu tiesas izmeklēšanā:

1) procesa virzītājs pirmtiesas izmeklēšanas laikā var lūgt aizsargājamo nopratināt tiesnesim, un tiesa, izskatot krimināllietu, var aprobežoties ar šo tiesneša sastādītā protokola nolasīšanu tiesas sēdē, neuzaicinot aizsargājamo;

2) ja tiesa uzskata par nepieciešamu nopratināt aizsargājamo, tad uzdod policijai viņu konfidenciāli uzaicināt un nopratināt to apspriežu istabā, pārējiem procesa dalībniekiem klāt neesot. Pratināmā liecību tiesas sēdes protokolā šajā gadījumā pieraksta viens no tiesnešiem un pēc tam to nolasa tiesas zālē. Pušu jautājumus šādi nopratināmam tiesnesis uzdod viņam apspriežu istabā, paziņojot saņemto atbildi tiesas zālē;

3) uzskatot par nepieciešamu nopratināt aizsargājamo tiesas sēdē, tiesa to dara, izmantojot tehniskos līdzekļus, un uzdod policijai nodrošināt tādu vizuālu un akustisku traucējumu radīšanu, kuri neļautu pārējiem procesa dalībniekiem identificēt viņa personību.

(2) Konfrontācija ar aizsargājamo izdarāma, izmantojot tehniskos līdzekļus un radot vizuālus un akustiskus traucējumus, kuri neļauj otram konfrontācijas dalībniekam identificēt aizsargājamo, kā arī neuzdodot konfrontējamiem šī kodeksa 164.panta 2.daļā paredzēto jautājumu par savstarpējo pazīšanos.

(3) Uzrādīšana atpazīšanai aizsargājamam izdarāma prokurora klātbūtnē, uzrādot viņam atpazīstamo, un ar to vienlaikus uzrādāmas personas caur vienpusēji caurspīdīgu stiklu tā, lai atpazīstamais aizsargājamo neredzētu.

(4) Pratinot tiesas sēdē un izdarot konfrontāciju, procesa virzītājs noraida jautājumus, atbildes uz kuriem var radīt iespēju identificēt aizsargājamo personu.

106.8.pants. Aizsargājamā ievietošana ieslodzījuma vietā (cietumā)

(1) Galējās nepieciešamības gadījumos, ja citi šajā kodeksā paredzētie pasākumi pietiekami negarantē aizsargājamā drošību, procesa virzītājs, saņemot viņa rakstisku lūgumu, ar apgabaltiesas tiesneša lēmumu uzdod policijai ievietot aizsargājamo uz noteiktu laiku ieslodzījuma vietā (cietumā).

(2) Ja aizsargājamais ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais, kuram kā drošības līdzeklis jau izraudzīts apcietinājums, viņu ar procesa virzītāja lēmumu pārvieto uz citu ieslodzījuma vietu.

(3) Šī panta (1) un (2) daļā paredzētajos gadījumos aizsargājamais tiek pilnīgi izolēts no pārējiem ieslodzījuma vietā esošajiem arestētajiem un notiesātajiem.

(4) Šī panta (1) daļā paredzētajos gadījumos ieslodzījuma vietas režīma un iekšējās kārtības noteikumos paredzētie ierobežojumi uz aizsargājamo attiecas tikai tajos jautājumos, kuri nepieciešami viņa drošības garantēšanai.

106.9.pants. Aizsargājamās personas liecību neizmantošana

(1) Ja visi šī kodeksa 106.5.pantā paredzētie pasākumi konkrētajā situācijā nevar garantēt aizsargājamā drošību, procesa virzītājs pieņem motivētu lēmumu neizmantot viņa liecības kā pierādījumus krimināllietā.

(2) Šī panta (1) daļā minētajā gadījumā visi šīs personas pratināšanas un citi ar viņu izdarīto izmeklēšanas darbību protokoli, kuros fiksētās informācijas dēļ viņa var tikt apdraudēta, no krimināllietas izdalāmi un turpmāk glabājami slepeniem dokumentiem noteiktajā kārtībā.

106.10.pants. Aizsargājamās personas tiesības un pienākumi

(1) Aizsargājamai personai ir tiesības pieprasīt pastiprināt viņas aizsardzības pasākumus, atlīdzināt sakarā ar aizsardzību vai tās nepietiekamību nodarītos materiālos zaudējumus, kā arī jebkurā laikā atteikties no aizsardzības.

(2) Aizsargājamās personas pienākumi ir precīzi ievērot un izpildīt visus procesa virzītāja un aizsardzības pasākumu tiešo izpildītāju norādījumus, neradīt apstākļus, kuri traucētu vai apgrūtinātu šo pasākumu realizāciju, kā arī palielinātu apdraudējuma risku (iespējamību).

106.11.pants. Atbildība par personu valstiskās aizsardzības nenodrošināšanu, kavēšanu vai pretdarbību tai

(1) Policijas, prokuratūras un tiesas amatpersonas atbild par personas valstiskās aizsardzības realizāciju, tās efektivitāti un nodarītajiem zaudējumiem likumā noteiktajā kārtībā un apmēros.

(2) Par valstiskās aizsardzības apzinātu kavēšanu vai pretdarbību tai, kā arī aizsargājamās personas identitātes datu un atrašanās vietas izpaušanu iestājas likumā noteiktā atbildība.”

Papildināt KPK 131.panta (3) daļu ar vārdiem: “... kā arī gadījumos, lai nodrošinātu apsūdzētā valstisko aizsardzību.”

Papildināt KPK ar jaunu pantu:”

208'.pants. Kriminālvajāšanas izbeigšana pret personu, kura ar savām liecībām palīdzējusi atklāt smagāku noziegumu

(1) Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālvajāšanu pret personu, kura paziņojusi vai liecinājusi par smagāku, nekā viņas pašas izdarītais, apgabaltiesai piekritīgu noziegumu, un tiek atzīts, ka tas būtiski veicinājis smagāka nozieguma izdarītāja saukšanu pie kriminālatbildības.

(2) Šī panta (1) daļa nav piemērojama attiecībā pret personām, kas ir sauktas pie kriminālatbildības par noziegumu, par kuru kriminālkodeksā ir paredzēts nāves sods.

(3) Šī panta (2) daļā paredzētajā gadījumā ģenerālprokurors ar konfidenciālu vēstuli informē tiesu, kura izskatīs šādu krimināllietu, par apsūdzētā iesniegto palīdzību cita nozieguma atklāšanā.”

 

Dokuments nr.304
Par grozījumiem Operatīvās darbības likumā

Saeimas Prezidijam

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Operatīvās darbības likums”.

Saeimas deputāti: J.Ādamsons, A.Endziņš, J.Lagzdiņš,
1996.gada 25.janvārī Z.Čevers, J.Kaksītis

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Operatīvās darbības likums””

Papildināt operatīvās darbības likumu ar jaunu pantu:

“16'.pants. Policijas veicamie valstiskās aizsardzības pasākumi

(1) Saņemot kriminālprocesa virzītāja uzdevumu nodrošināt personas valstisko aizsardzību, policija pielieto visus tā izpildei nepieciešamos šai likumā paredzētos pasākumus, metodes un līdzekļus kā/vai arī veic aizsargājamās personas(u) un/vai viņa dzīves vietas (mantas) apsardzi; iesniedz un apmāca lietot speciālos tehniskos līdzekļus un/vai ieročus; uz nepieciešamo laiku nodrošina aizsargājamās personas uzturēšanos citiem nezināmās (konfidenciālās) dzīvojamās telpās; noteiktajā kārtībā nodrošina aizsargājamam pases un pārējo dokumentu ar citiem personas identitātes datiem izsniegšanu, kā arī viņa pastāvīgās dzīves un darba vietas maiņu, t.sk. saskaņā ar starpvalstu līgumiem arī uz ārvalstīm.

(2) Šī panta (1) daļā minētos pasākumus policija izvēlas un veic atkarībā no konkrētajiem lietas apstākļiem un situācijas šī un citu likumu un likumpakārtoto normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, nodrošinot procesa virzītājam pēc viņa pieprasījuma iespēju izdarīt ar aizsargājamo nepieciešamās procesuālās darbības.”

Dokuments nr.320

Par grozījumu Saeimas Kārtības rullī

Saeimas Prezidijam

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam Saeimā grozījumu Saeimas Kārtības rullī.

Deputātu paraksti: J.Vidiņš, R.Jurdžs, J.Rāzna, A.Naglis, I.Kalnbērzs

 

Likumprojekts “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”

Izdarīt grozījumu Saeimas Kārtības rullī un izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“5.(1) Saeimas loceklim uz ministra amata pildīšanas laiku ir jānoliek deputāta mandāts.”

Tālāk — kā tekstā.

1996.gada 30.janvārī

 

Dokuments nr.323

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas sastāva paplašināšanu

Saeimas Prezidijam

Lūdzam Saeimas 1996.gada 1.februārī plenārsēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par Saeimas Nacionālās drošības komisijas 9 deputātu sastāva izveidošanu.

Saeimas deputāti: M.Lujāns, A.Bartaševičs, G.Gannusa, K.Čerāns, J.Mauliņš, A.Saulītis, V.Kalnbērzs, G.Valdmanis,
1996.gada 30.janvārī R.Dilba, E.Zilgalvis

 

Saeimas lēmuma projekts

“Saeima nolemj:

Izveidot Nacionālās drošības komisiju 9 deputātu sastāvā, ievēlot tajā pa vienam deputātam no katras frakcijas un vienu pie frakcijām nepiederošu deputātu.”

Ar roku rakstīta piezīme: “Piekrītu strādāt Nacionālās drošības komisijā. Lujāns”