Saeimas ziņas

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā

Vakar, 31. janvārī, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē deputāti atgriezās pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” izskatīšanas. Šajā likumprojektā paredzēts pakāpeniski līdz 18,5 procentiem samazināt sociālo nodokli zemniekiem un lauksaimnieciskajā ražošanā nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jau iepriekšējā sēdē bija vienojusies atbalstīt likumprojektu 2. lasījumam. Tomēr komisija saņēma Ministru kabineta 30. janvāra sēdes protokola izrakstu, kurā tiek precizētas nepieciešamās naudas summas, kas zemniekiem un lauksaimnieciskajā ražošanā nodarbinātajiem iedzīvotājiem sociālā nodokļa 18,5 procentu daļas nomaksai jāpiešķir no sociālā budžeta, kā arī ierosināts mainīt termiņus, kādos zemniekiem un lauksaimnieciskajā ražošanā nodarbinātajiem iedzīvotājiem tiek samazināts sociālā nodokļa lielums. Tā kā komisija ir nolēmusi ierosināt Saeimai atcelt steidzamību šī likumprojekta pieņemšanā, deputāti vienojās, ka valdības ierosinātie priekšlikumi tiks apspriesti pēc Saeimas balsojuma par steidzamības noņemšanu likumprojektam.

Komisijas deputāti arī nolēma atbalstīt 1. lasījumam Ministru kabineta Satversmes 81. panta kārtībā izdotos noteikumus “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””, “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””, “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””, “Grozījumi likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā””. Par šiem likumprojektiem ziņoja Latvijas Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors Vladimirs Šadinovs.

V. Šadinovs informēja, ka “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” sekmēs privatizācijas uzsākšanu valsts un pašvaldību uzņēmumos. Likumprojekts paredz ļaut aizstāt valsts un pašvaldību uzņēmumu parādus ar uzņēmumu akcijām vai kapitāla daļām. Tāpat paredzēts noteikt divu mēnešu ilgu laikaposmu, kurā privatizējamo uzņēmumu kreditoriem būs tiesības pieteikt savas pretenzijas privatizējamo uzņēmumu īpašniekiem. Latvijas Privatizācijas aģentūrai būs arī tiesības pieprasīt no uzņēmumu privatizētājiem papildu ziņas, kas palīdzēs iegūt informāciju par privatizētāju iespējām nodrošināt uzņēmumu darbību.

“Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” paredz samazināt kavējuma soda naudu no 1 procenta līdz 0,1 procentam par katru nokavēto dienu uzņēmumiem, kuri laikā nav iemaksājuši Latvijas Privatizācijas aģentūras privatizācijas fondos valdības noteikto nodevu.

“Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” un “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”” paredz noteikt kārtību, kādā akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību varēs palielināt savu pamatkapitālu, lai kapitalizētu savus parādus. Tas nozīmē, ka akciju sabiedrības un SIA slēgtā emisijā varēs izlaist jaunas akcijas, nododot tās attiecīgajiem kreditoriem. Abi likumprojekti dod arī papildu tiesības prokuratūrai un Uzņēmumu reģistram celt tiesā prasību atzīt akciju sabiedrības vai SIA par neesošām, ja to statūti ir pretrunā ar likuma prasībām vai arī tiesiskās attiecības, uz kurām pamatojas uzņēmumu dibināšana, ir apstrīdamas atbilstoši likuma prasībām.

Savukārt “Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" paredz aizliegt ārvalstu ieguldītājiem iegūt kontroli pār tiem uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību valsts aizsardzībā, vērtspapīru un naudaszīmju izgatavošanā, masu informācijas līdzekļu jomā, dabas atjaunojamo un neatjaunojamo resursu, kontinentālā šelfa resursu ieguvē, ostu saimniecībā un citās stratēģiski svarīgās tautsaimniecības nozarēs. Likumprojektā arī īpaši norādīts, ka ārvalstu ieguldītāji drīkst būt uzņēmējsabiedrības vienīgie dibinātāji uzņēmumos, kuri veic uzņēmējdarbību atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu, arī kontinentālā šelfa resursu, ieguvē tad, ja Ministru kabinets ir devis attiecīgu atļauju. Lēmumu par atļaujas došanu ārvalstu ieguldītājiem kontroles iegūšanai pār šiem uzņēmumiem Ministru kabinets var pieņemt tikai tajā gadījumā, ja uzņēmums tiek dibināts vai kontrole tiek iegūta, ieguldot investīcijas.

Sociālo un darba lietu komisijā

Otrdien, 30.janvārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti pabeidza strādāt pie likumprojektu “Par prekursoriem” un “Par psihotropo un narkotisko vielu likumīgās aprites kārtību” sagatavošanas 2.lasījumam. Likumprojektus, balstoties uz starptautisko organizāciju ieteikumiem, ir izstrādājuši Labklājības ministrijas speciālisti. Komisijas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Požarnovs informēja, ka komisijas iesniegtie priekšlikumi neskar likumprojektu būtību, bet tikai precizē jautājumus par narkotisko un psihotropo vielu ievešanu Latvijā, to uzglabāšanu speciālās noliktavās un kontroli.

Savukārt trešdien, 31.janvārī, Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika apspriests likumprojekts "Par valsts budžetu 1996.gadam". Komisija nolēma ierosināt Saeimai pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šī valsts gada budžeta projektam uz vēl vienu nedēļu, lai varētu detalizētāk iepazīties ar veselības aprūpei un sociālajiem pabalstiem paredzēto līdzekļu piešķiršanas avotiem. Komisija tāpat nolēma iesniegt vairākus priekšlikumus valsts budžeta projektā. Komisija ierosina pārdalīt 50 procentus no Krājbankai un "Unibankai" paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem kredītu apkalpošanai un šo summu (7,5 miljonus latu) novirzīt veselības aprūpes valsts programmām. Vēl Sociālo un darba lietu komisija ierosina noteikt 1996.gada valsts budžeta projektā normu, ka 50 procenti no alkohola akcīzes nodokļa ir jāieskaita Labklājības ministrijas veselības aprūpes speciālajā budžetā, kā arī veikt izmaiņas valsts budžeta projekta sadaļā par pašvaldību budžetu veidošanu, nosakot, ka minimālā summa, kas pašvaldībām jāparedz medicīnas pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, ir 23,7 lati.

Aizsardzības un iekšlietu komisijā

30. janvārī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija sāka izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 1996. gadam”. Izskatot budžetu, deputāti vienojās orientēties uz budžeta deficīta nepalielināšanu, bet meklēt trūkstošos līdzekļus, pārdalot finansējumu, meklējot valsts garantētus kredītus un investīcijas. Komisija iepazinās ar Iekšlietu ministrijas, LR Ģenerālprokuratūras, Aizsardzības ministrijas un Zemessardzes budžeta sadalījumu.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Leons Aire informēja deputātus, ka budžeta projekts ministriju neapmierina un ka, ņemot vērā inflāciju, tas ir sliktāks nekā 1995. gadā. Leons Aire nosauca četras prioritātes, kuru īstenošana var tikt apdraudēta līdzekļu trūkuma dēļ, tās ir: organizētās noziedzības un smago noziegumu apkarošana, progresīvu soda izciešanas metožu ieviešana (kameru veidošana), Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta attīstība (tehniskais aprīkojums), iedzīvotāju reģistra trešā etapa ieviešana. Nepieciešami kredīti vienotas sakaru sistēmas veidošanai, jauna cietuma korpusa būvniecībai, daktiloskopijas sistēmas kompjuterizēšanai un vienotas informatīvās bāzes izveidošanai Iekšlietu ministrijas sistēmā.

Iekšlietu ministrs Dainis Turlais piebilda, ka stāvoklis cietumos ir kritisks un nepieciešama jauna cietuma celtniecība, un piekrita, ka līdzekļi iegūstami, nepalielinot budžeta deficītu.

Deputāti uzklausīja arī aizsardzības ministra A.Krastiņa un NBS komandiera p.i. Jura Eihmaņa ziņojumus. Andrejs Krastiņš atzīmēja, ka budžeta projektā paredzētie līdzekļi ir nepietiekami likumā noteikto funkciju pildīšanai, līdz ar to apdraudēta starptautisko līgumu (TFOR Bosnijā un “Partnerattiecības mieram”) izpilde. Juris Eihmanis pauda viedokli, ka piedāvātais budžets liedz NBS attīstības iespējas, apdraudēts arī kārtējais iesaukums obligātajā karadienestā, iedalītie līdzekļi karavīru ēdināšanai ir nepietiekami un būtu nepieciešams nodrošināt bāzu un personālsastāva saglabāšanu. A.Krastiņš piebilda, ka nepietiekamais finansējums var novest pie likumā paredzēto funkciju samazināšanas, ko savukārt nav iespējams veikt, nemainot likumus.

Zemessardzes pārstāvis informēja, ka, pastāvot šādam finansējumam, zemessargi nespēs pildīt likumā paredzētās policejiskās funkcijas un civilās aizsardzības uzdevumus, piemēram, plūdu gadījumā, kad nepieciešams evakuēt cilvēkus un aizsargāt viņu īpašumu.

Komisija uzklausīja LR Ģenerālprokuratūras pārstāves ziņojumu, ka LR prokuratūra spēs izdzīvot ar budžeta projektā paredzētajiem līdzekļiem.

Deputāti nolēma turpināt likumprojekta “Par valsts budžetu 1996. gadam” izskatīšanu 31. janvarī, kā arī apkopot un nosūtīt savus jautājumus Finansu ministrijai, uzaicinot tās pārstāvjus uz 31. janvāra sēdi, lai uzklausītu sagatavotās atbildes.

Vakar, 31.janvārī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija turpināja izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 1996.gadam”.

Komisija bija uzaicinājusi piedalīties sēdē LR Finansu ministrijas investīciju un kredītpolitikas valsts ministri S.Jēgeri, valsts sekretāra vietnieci I.Sudrabu, Budžeta departamenta priekšnieku G.Kaminski un valsts ieņēmumu valsts ministri A.Poču, lai viņiem varētu uzdot jautājumus. No uzaicinātajiem ieradās valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča, kas raksturoja budžeta ienākumu daļas pozīcijas.

Deputāti uzklausīja arī finansu ministra A.Kreitusa atbildes uz jautājumiem, tostarp par iespējamiem valsts garantētiem kredītiem un investīcijām, par Zemessardzei atvēlēto līdzekļu samazināšanu, kā arī karavīru ēdināšanai paredzēto līdzekļu neatbilstību reālajām izmaksām. Tā kā uz veselu virkni jautājumu deputāti atbildes nesaņēma, komisija nolēma iesniegt Prezidijam lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa atlikšanu uz vienu nedēļu.

Pēc deputāta O.Grīga ierosinājuma komisija nolēma nosūtīt pieprasījumu Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram A.Starim divu nedēļu laikā sniegt pilnu informāciju par dažādām apsardzes firmām, kas darbojas Latvijas pilsētās un rajonos.

Saeimas preses dienests