Statistika

Par bezdarbu valstī

Nodarbinātības valsts dienesta informācija liecina, ka līdz 1996.gada 1.janvārim valstī reģistrēti 88,1 tūkst. aktīvi darba meklētāji (1995.gada 1.janvārī — 90,1 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 83,2 tūkst. cilvēku jeb 6,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1995.gada 1.janvārī — attiecīgi 83,9 tūkst.un 6,5%).

Kopš 1995.gada sākuma bezdarbnieku skaits ir mainījies, pakāpeniski samazinoties līdz pat 76,6 tūkst. oktobra sākumā un pieaugot gada nogalē. 1996.gada 1.janvārī bezdarbnieku skaits bija par 0,7 tūkst. cilvēku mazāks nekā iepriekšējā gada janvāra sākumā.

1996.gada 1.janvārī vairāk nekā sešus mēnešus darbu nebija atraduši 37,5 tūkst.cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 21,2 tūkst. cilvēku (1995.gada 1.janvārī — attiecīgi 36,1 tūkst. un 14,8 tūkst.). No 18% 1995.gada sākumā līdz 26% gada beigās palielinājies to bezdarbnieku īpatsvars, kas darbu nav varējuši atrast ilgāk nekā gadu.

1995.gada laikā bija vērojama iepriekšējā gadā fiksētā tendence, t.i., bezdarbnieka statuss maksimālam Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto personu skaitam tika piešķirts gada sākumā (janvārī — 10,5 tūkst. cilvēku) un gada otrā pusē (jūlijā — 10,7 tūkst. cilv.), bet pēc šiem mēnešiem tas samazinājās (februārī — 8,7 tūkst., augustā — 7,6 tūkst. cilv.) ar tendenci pieaugt gada beigās (decembrī tas bija jau 9,4 tūkst.). Bezdarbnieku skaita izmaiņas daļēji izskaidrojamas ar tiem piešķiramajiem atsevišķiem pašvaldību atvieglojumiem, kurus tās paredz ziemas periodā trūcīgajām ģimenēm, ja to locekļi ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts dienestā.

1996.gada 1.janvārī vairāk nekā puse bezdarbnieku (52%) bija vecumā 30—49 gadi, bet katrs piektais bezdarbnieks (20%) bija jaunietis vecumā līdz 25 gadiem. 10% bezdarbnieku bija bez iepriekšējas darba pieredzes.

Bezdarbnieku sadalījums pa profesijām šī gada sākumā liecina, ka visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalificētus darbus karjeros, būvniecībā, lauksaimniecībā, mežniecībā, zvejniecībā, rūpniecībā un citur — 22,6 tūkst.cilv. jeb 27% no kopējā skaita. Savukārt vismazāk bezdarbs skāris augstākās kvalifikācijas profesiju grupu — dažāda līmeņa vadītājus — to skaits ir tikai 1,6 tūkst. cilv. jeb 2% no bezdarbnieku kopskaita.

Tikai 6% bezdarbnieku bija augstākā izglītība. Visvairāk bezdarbnieku — 34% ir ar vidējo vispārējo izglītību, bet ar pamata vai nepabeigtu pamatizglītību — 27%. Tas liecina, ka augstāko izglītību ieguvušie spēj labāk orientēties situācijā un var vieglāk atrast darbu. 1996.gada sākumā, tāpat kā gadu iepriekš, vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (52%) bija sievietes.

1995.gadā ar Nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos bija nosūtīti 6,3 tūkst. cilvēku jeb 8% no bezdarbnieku kopskaita, bet algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistīti 14,0 tūkst. cilvēku.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1996.gada 1.janvārī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 25,7%, Krāslavas — 23,5%, Preiļu — 21,7%, Balvu — 20,6%, Jēkabpils — 17,9%, Daugavpils — 14,4%, Ludzas — 14,3%. Minētajos rajonos šāda situācija saglabājās visa gada laikā.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1995.gada decembrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 27,4 tūkst. cilvēku jeb 34% no bezdarbnieku kopskaita. 1995.gada decembrī bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopumā par 625,9 tūkst.latu, jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 22,83. 1995.gadā bezdarbnieku pabalstiem aprēķinātā summa pārsniedza 7,5 milj.latu.

Valsts statistikas komitejas Darba statistikas daļa