Ar Latvijas svēto simbolu
Lai Rīgas Brāļu kapos atgriežas Valsts ģerbonis
Kad tēlnieks Kārlis Zāle veidoja Rīgas Brāļu kapu ansambli, tajā iekļāvās arī vārti, ko vainagoja Latvijas ģerbonis. 1930.gadā tos pabeidza un uzstādīja. Bet 1952.gadā tautai naidīgās varas pārstāvji norāva šo mūsu svētvietas simbolu un iznīcināja arī krustus. Pērn studentu konkordija “Valdemārija” ierosināja atjaunot ģerboni un sagādāja līdzekļus, galvenokārt ziedojumu veidā. Izrādās, ka K.Zāle ir bijis šīs organizācijas goda filistrs. Pirms četrarpus mēnešiem darbu sāka pieci autori: tēlnieki Kārlis Baumanis, Ilga Zandberga, Mirdza Lukaža, Imants Lukažs un arhitekts Teodors Nigulis. Un šajās dienās ir pabeigts ģerboņa ģipša modelis dabiskā lielumā. Komisija pieņēmusi darbu un atzinusi to par precīzu un veiksmīgu. Veicamā gan vēl daudz: lielo šūnakmeni, kas atrasts Allažos, jāatved, jāsazāģē un no tā jākaļ ģerbonis. Un tad būs diena (šķiet, rudens pusē), kad atjaunotais simbols ieņems savu seno vietu Brāļu kapu vārtos. Attēlā — Mirdza Lukaža un Ilga Zandberga, Teodors Nigulis un Kārlis Baumanis.
Aina Adermane. Foto: Harijs Burmeistars