Turaida — Eiropas labāko muzeju saimē

Mūra pils, kas celta pirms daudziem gadu simteņiem un atkal daļēji atjaunota pavisam nesen, Baznīckalna komplekss ar 250 gadu vecu koka baznīcu un daiļās Maijas kapu, muižas centra apbūves komplekss ar 11 dīķiem un Tautasdziesmu parks ar Dainu kalnu un Induļa Rankas skulptūrām. To visu kopā saucam par Turaidas muzejrezervātu, kas izsludināts par īpaši aizsargājamu kultūras pieminekli un kļūst aizvien labāk pazīstams arī tālāk pasaulē.

Nu saņemta iepriecinoša vēsts no Strasbūras. Vēstulē, ko parakstījis Eiropas gada labākā muzeja balvas asociācijas priekšsēdis Kenets Hadsons (Kenneth Hudson), rakstīts: “Ar šo ziņojam, ka Turaidas muzejs iekļauts Eiropas 1996. gada labākā muzeja kandidātu sarakstā. Uzvarētāju izraudzīs no šī saraksta un paziņos svinīgā ceremonijā Barselonā, Spānijā, 1996. gada 18. maijā.”

Konkurss, kura mērķis ir akcentēt jaunas iezīmes muzeju darbā un tuvināt tos publikai, pirmo reizi noticis 1977. gadā, toreiz — tikai starp Rietumeiropas muzejiem. Tagad tajā var piedalīties visu Eiropas Padomes dalībvalstu muzeji, kas nav vecāki par diviem gadiem vai pēdējo divu gadu laikā realizē kādu reorganizācijas, modernizācijas vai jaunas interpretācijas programmu. Latvijas muzeju asociācija kā pirmos pretendentus izraudzījās Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un Turaidas muzejrezervātu. Svarīgs kritērijs turaidiešu izvirzīšanai bija tas, ka muzejs sekmīgi īsteno 1994. gadā pieteikto kultūras projektu “Gaujas līvi Latvijas kultūrvēsturē”.

Par Turaidas muzejrezervāta līdzdalību konkursā stāsta tā direktore Anna Jurkāne:

— Spriežot pēc pieteikuma veidlapas un pieprasītajiem materiāliem, muzeju darbs tiek vērtēts kompleksi — lai būtu ne vien fondu kolekcijas un zinātniskās publikācijas, bet arī izglītojošas ekspozīcijas, darbs ar bērniem un jaunatni, lai muzejs būtu ērts apmeklētājiem.

Septembrī ar Turaidu iepazinās konkursa žūrijas komisijas eksperts Ūans Favjērs (Jean Faviere). Pats būdams ar vēsturnieka arheologa izglītību, viņš bija sajūsmināts par mūsu daudzpusīgo un pamatīgo arheoloģiskās izpētes darbu, atzinīgi novērtēja rūpīgo fondu darbu un ekspozīcijas par senāko apdzīvotību Turaidas novadā un Gaujas lībiešiem un akceptēja pils saglabāšanas un restaurācijas koncepciju. Kā visi eiropieši viņš priecājās par mūsu liepām un ozoliem, apbrīnoja Dainu kalnu un Gaujas senleju.

Es mūsu muzeju attēlotu kā vertikāli, kas ietiecas tūkstošgadu vēsturē un sniedzas nākotnē, un kā horizontāli ar mūsdienu sazarotajām muzeja funkcijām un darbību. Kopā tās veido krustu — augšāmcelšanās un cerību zīmi.

Uzaicinājumus piedalīties dažādos semināros, konferencēs un saietos Turaidas muzeja direktore saņem it bieži — gan no Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm, gan ASV. Un allaž atsaka. Ne tikai tāpēc, ka katrs valsts atvēlētais un paša nopelnītais santīms nepieciešams muzeja uzturēšanai un attīstībai, bet arī tāpēc, ka tam neatliek laika.

— Jāgādā, lai drīzāk sāktu braukt pie mums. Čakli jāstrādā, lai aizvien pilnīgākas kļūtu gan mūsu tematiskās izstādes, gan brīvdabas ekspozīcijas ar arheoloģiskās izpētes gaitā atsegto pils aizsargsistēmu, seno būvju un celtņu fragmentiem, ar Dainu kalnu, ar Induļa Rankas skulptūrām, ar Turaidas muižas centra apbūvi un dīķu sistēmu. Daudz prasmes un līdzekļu būs vajadzīgs, lai kaut daļēji atdzīvotos muižas saimnieciskā dzīve un atjaunotos vēsturiskā vide — dīķi, stādījumi, savvaļas un ārstniecisko augu bagātība. Turklāt jādomā arī par mūsdienu līmenim atbilstošu apkalpošanas kultūru.

Jā, viss prasa naudu. Prāva summa aizgāja arī pazemes maksas tualešu iekārtošanai. Toties tagad tās godā par “mazo Rundāli” — ar silto ūdeni, mūziku un mākslīgiem ziediem. Bet darīt kaut ko pavirši, “zem līmeņa” turaidieši negrib.

Uz galveno balvu — Henrija Mūra godalgu, ko pērn saņēma Samaranča kungs par supermoderno olimpisko muzeju Lozannā, Turaidas muzeja direktore necer. Tomēr uz svinīgo sarīkojumu, kas Barselonā notiks tieši Starptautiskajā muzeju dienā, viņa pošas. Būs jau arī citi atzinības apliecinājumi, un gods Latvijas muzejam parādīts jau ar iekļaušanu labāko muzeju sarakstā.

Attēlā: muzeja direktore sarunā ar Valsts prezidentu

Aina Rozeniece,
“LV” nozares redaktore