DARBA KODEKSS. Projekts

 

dažu kategoriju darbinieku darba līguma izbeigšanai.

(4) Darba devēja statusa vai īpašnieka maiņa neizbeidz darba līgumu. Ja apvieno, sadala vai pievieno uzņēmumus, iestādes, organizacijas un citos reorganizācijas gadījumos, kas paredzēti likumā “Par uzņēmējdarbību”, izbeigt darba līgumu pēc darba devēja uzteikuma iespējams tikai tad, ja samazina darbinieku skaitu.

 

38.pants. Darba līguma laušana pēc darbinieka uzteikuma

(1) Ja darba līgumā nav noteikts citādi, darbiniekam ir tiesības lauzt līgumu, vienu kalendāra mēnesi iepriekš rakstveidā uzsakot darba devējam. Uzteikuma termiņā neieskaita slimības laiku.

(2) Iespēju atsaukt uzteikumu nosaka darba devējs.

(3) Ja darbinieks un darba devējs savstarpēji vienojas, darba līgumu var lauzt arī pirms minētā termiņa.

(4) Darbiniekam, kurš strādā algotu pagaidu sabiedrisko darbu, ir tiesības lauzt darba līgumu vienu dienu iepriekš rakstveidā uzsakot darba devējam, ja ir atrasts pastāvīgs darbs.

 

39.pants. Darba līguma laušana pēc darba devēja uzteikuma

(1) Darba devējs ir tiesīgs pirms darba līguma termiņa izbeigšanās lauzt darba līgumu, par to rakstveidā uzsakot, šādos gadījumos:

1) ja likvidē uzņēmumu, iestādi vai organizāciju;

2) ja samazina darbinieku skaitu;

3) ja darbiniekam nav pietiekamu profesionālo iemaņu vai arī tās ir zudušas;

4) ja nav izturēta pārbaude;

5) ja slimības dēļ neierodas darbā vairāk nekā sešus mēnešus kalendārajā gadā, neskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu;

6) ja darbinieks bez attaisnojošiem iemesliem neizpilda pienākumus, ko viņam uzliek darba līgums vai darba kārtības noteikumi;

7) ja atrodas darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibuma stāvoklī;

8) ja darbinieks, kura darbs ir saistīts ar naudas un materiālajām vērtībām, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;

9) ja valsts varas vai pārvaldes, kā arī pašvaldības institūcijas amatpersona vai darbinieks, kurš izpilda audzināšanas funkcijas, izdarījis amorālu pārkāpumu, kas nav savienojams ar darba turpināšanu;

10) ja sasniegts likumdošanas aktos noteiktais vecums;

(2) Ja darba līgumā nav noteikts citādi, darba devējam par līguma laušanu jāuzsaka:

1) vienu mēnesi iepriekš, ja atlaišanas iemesls ir noteikts šā panta pirmās daļas 1.,2.,3. vai 9. punktā;

2) trīs dienas iepriekš, ja atlaišanas iemesls ir noteikts šā panta pirmās daļas 4.,6., 7.,8.,9. vai 10. punktā.

(3) Likumdošanas aktos var noteikt papildu gadījumus un termiņus dažu kategoriju darbinieku darba līguma laušanai.

 

40.pants. Priekšrocības palikt darbā, ja samazina darbinieku skaitu

Ja samazina darbinieku skaitu, priekšrocības palikt darbā ir darbiniekiem, kuriem tā ir pamatdarba vieta. No pamatdarbā strādājošajiem darbiniekiem, priekšrocība dodama tiem, kuriem ir augstāka darba rādītāji.

Ja darba rādītāji ir vienādi, priekšrocība palikt darbā ir:

1) darbiniekiem — Latvijas Republikas pilsoņiem;

2) sievietēm, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns—invalīds līdz 16 gadu vecumam), vai darbiniekiem, kuriem ir divi vai vairāki apgādājamie;

3) darbiniekiem, kuru ģimenē nav citu darbinieku ar patstāvīgu izpeļņu;

4) darbiniekiem, kuriem pie attiecīgā darba devēja ir ilgs darba stāžs;

5) invalīdiem, kā arī darbiniekiem, kuri slimo ar staru slimību;

6) darbiniekiem, kuri nepārtraucot darbu, iesaistījušies arodapmācībā ražošanā (apgūst arodu);

7) darbiniekiem, kuri pie attiecīgā darba devēja darbā sakropļoti vai saslimuši ar arodslimību;

8) darbiniekiem, kuri piedalījušies Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos;

9) darbiniekiem, kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlicis mazāk par pieciem gadiem;

10) nepamatoti represētajiem.

 

41.pants. Aizliegums lauzt darba līgumu pēc darba devēja uzteikuma bez arodorganizācijas piekrišanas

Pēc darba devēja iniciatīvas lauzt darba līgumu ar arodorganizācijas biedru nav atļauts bez attiecīgās arodorganizācijas institūcijas iepriekšējas piekrišanas, izņemot šādus gadījumus:

1) ja darbinieku atlaiž sakarā ar uzņēmuma, iestādes vai organizācijas (darba devēja ) likvidāciju (39. pants 1) punkts);

2) ja atlaiž darbinieku, kurš nav pamatdarbā;

3) ja darbinieku atlaiž sakarā ar neapmierinošiem pārbaudes rezultātiem (39.pants 4) punkts);

4) ja darbinieks bez attaisnojošiem iemesliem neizpilda pienākumus, ko viņam uzliek darba līgums vai darba kārtības noteikumi (39.pants 6) punkts);

5) ja darbinieku atlaiž par atrašanos darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibuma stāvoklī (39.pants 7) punkts);

6) ja sasniegts likumdošanas aktos noteiktais vecums (39.pants 10) punkts).

Darba devējs ir tiesīgs lauzt darba līgumu uz likumā paredzētajiem pamatiem ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemta arodorganizācijas institūcijas piekrišana atlaist darbinieku.

 

42.pants. Aizliegums atlaist grūtnieces un sievietes, kurām ir mazs bērns

Nav atļauts pēc darba devēja uzteikuma atlaist grūtnieces un sievietes, kuras audzina bērnu līdz triju gadu vecumam. Atlaišana atļauta tikai gadījumos, kad uzņēmumu, iestādi vai organizāciju likvidē.

 

43.pants. Darba līguma laušana pēc to institūciju pieprasījuma, kas nav darba līguma puse

Pēc darbinieku arodorganizāciju un darba devēju organizāciju republikānisko un teritoriālo institūciju, Valsts kontroles, Valsts darba inspekcijas, Valsts valodas centra un citu uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma darba devējam valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās jālauž darba līgums ar vadītāju (viņa vietnieku), ja viņš pārkāpj darba likumdošanas aktus, tīši kavē darba koplīguma noslēgšanu vai neizpilda darba koplīguma saistības.

 

44.pants. Atlaišanas pabalsts

(1) Izbeidzot darba līgumu šā kodeksa 37.panta 5., 6., 9., 11. un 12.punktā un 39.panta 1., 2. un 3. punktā minēto iemeslu dēļ, darba devējam jāizmaksā darbiniekam atlaišanas pabalsts šādā apmērā:

1) ne mazāk kā viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie darba devēja strādājis līdz pieciem gadiem;

2) ne mazāk kā divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie darba devēja strādājis no pieciem līdz desmit gadiem;

3) ne mazāk kā trīs mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie darba devēja strādājis vairāk nekā desmit gadus.

(2) Izbeidzot darba līgumu sakarā ar darba līguma neatbilstību darba aizsardzības likumdošanas aktu prasībām (37.pants 10) punkts) — ne mazāk kā sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

(3) Šī panta pirmajā daļā noteiktie atlaišanas pabalsta apmēri likumdošanas aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā var būt lielāki.

 

45.pants. Darba līguma izbeigšanas iemesla formulējums

(1) Darba līguma izbeigšanas iemesla formulejumam jāatbilst līguma izbeigšanas faktiskajiem apstākļiem un darba likumdošanai.

(2) Ieraksti par darba līguma izbeigšanas iemesliem darba grāmatiņā izdarāmi precīzi saskaņā ar spēkā esošās likumdošanas aktos noteiktajiem formulējumiem un norādot attiecīgu šā kodeksa vai cita likuma pantu un punktu.

 

46.pants. Izziņas par darbu un darba samaksu izsniegšana

Darba devējam jāizsniedz darbiniekam pēc viņa lūguma izziņa par darbu pie attiecīgā darba devēja. Izziņā jānorāda viņa specialitāte, kvalifikācija, profesija, amats, nostrādātais laiks un darba samaksas apmērs.

 

IV. nodaļa

DARBA UN ATPĖTAS LAIKS

 

47.pants. Pilnais darba laiks

(1) Darbinieka pilnais darba laiks pie darba devēja nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā.

(2) Viss darba laiks jāizmanto tiešo darba pienākumu veikšanai. Ar darbu nesaistītus pienākumus darbinieks drīkst veikt šā kodeksa 86. pantā paredzētajos gadījumos.

 

48.pants. Saīsināts darba laiks atsevišķām darbinieku kategorijām

Saīsināts darba laiks tiek noteikts:

1) darbiniekiem no 16 līdz 18 gadu vecumam — 35 stundas nedēļā, bet darbiniekiem līdz 16 gadu vecumam — 24 stundas nedēļā;

2) sievietēm, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam — 35 stundas nedēļā;

3) atsevišķām darbinieku kategorijām sakarā ar smagiem vai kaitīgiem darba apstākļiem.

 

49.pants. Piecu un sešu dienu darba nedēļa un darba dienas ilgums

(1) Darbiniekam noteikta piecu dienu darba nedēļa ar divām atpūtas dienām. Darba dienas (maiņas) ilgumu nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi vai maiņu grafiki, ko apstiprina darba devējs.

(2) Strādājot sešas dienas nedēļā ar vienu atpūtas dienu, darba dienas ilgums:

1) nedrīkst pārsniegt 7 stundas, ja nedēļas norma ir 40 stundas;

2) nedrīkst pārsniegt 6 stundas, ja nedēļas norma ir 35 stundas:

3) nedrīkst pārsniegt 4 stundas, ja nedēļas norma ir 24 stundas.

 

50.pants. Darba dienas ilgums pirms svētku dienām

Pirms svētku dienām darba dienas ilgums ir četras stundas.

 

51.pants. Darba ilgums nakts laikā

(1) Ja strādā naktī, noteikto darba laiku (maiņu) darba devējs saīsina par vienu stundu. Šo noteikumu nepiemēro tiem darbiniekiem, kuriem jau ir saīsināts darba laiks.

(2) Par nakts darba laiku atzīstams laiks no plkst. 22 līdz plkst. 7 no rīta.

 

52.pants. Nakts darba un dežūru ierobežojumi dažu kategoriju darbiniekiem

(1) Nodarbināt naktī un iesaistīt dežūrās pēc darba dienas beigām naktī nav atļauts:

1) darbiniekus, kas jaunāki par 18 gadiem;

2) grūtnieces, sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, kā arī minētā vecuma bērnu aizbildņus;

3) darba koplīgumā paredzētajos gadījumos.

(2) Sievietes, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns—invalīds līdz 16 gadu vecumam) un invalīdus darbā naktī var nodarbinat tikai ar viņu piekrišanu.

 

53.pants. Nepilnais darba laiks

(1) Noslēdzot darba līgumu ar darba devēju, kā arī vēlāk, puses var vienoties noteikt nepilnu darba dienu vai darba laiku.

(2) Ja to lūdz grūtniece, viens no laulātajiem, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam, vai tēvs, kurš bez mātes audzina bērnu līdz 14 gadu vecumam (bērnu—invalīdu līdz 16 gadu vecumam), minētā vecuma bērna aizbildnis vai persona, kas saskaņā ar medicīnisko atzinumu kopj slimu ģimenes locekli, darba devējs nosaka viņiem nepilnu darba laiku.

(3) Darba samaksa šajos gadījumos ir proporcionāla nostrādātajam laikam vai atkarīga no izstrādes.

(4) Darbs pēc nepilna darba laika noteikumiem nevar būt par pamatu nekādiem darbinieka darba tiesību ierobežojumiem.

 

54.pants. Darba laika sākums un beigas

(1) Darba laika sākumu un beigas nosaka darba devējs saskaņā ar darba kārtības noteikumiem vai maiņu grafikiem.

(2) Ja strādā maiņās, katrai darbinieku grupai jāstrādā noteiktais darba stundu skaits, ievērojot šai kodeksā noteikto vispārējo darba laika ilgumu.

(3) Viena maiņa nomaina otru maiņu laikā, kāds paredzēts grafikā, ko apstiprina darba devējs.

(4) Ar maiņu grafikiem darbiniekus iepazīstina ne vēlāk kā divas nedēļas pirms to stāšanās spēkā.

(5) Pa maiņām darbinieki mainās vienmērīgi pēc kārtas. Pāreja no vienas maiņas uz otru parasti nosakāma ik pēc nedēļas.

(6) Aizliegts norīkot darbinieku darbā divās maiņās pēc kārtas.

 

55.pants. Summētā darba laika uzskaite

(1) Ja nav iespējams darba apstākļu dēļ attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikt darba laika ilgumu, darba devējs ir tiesīgs ieviest summēto darba laika uzskaiti.

(2) Darba laika uzskaites periods (nedēļa, mēnesis, ceturksnis u.c.) nedrīkst pārsniegt likumdošanā noteikto stundu skaitu.

 

56.pants. Virsstundu darbs un tā ierobežošana

(1) Virsstundu darbs ir darbs, ko veic virs noteiktā darba laika. Tas pieļaujams tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu darba devēja rīkojumam.

(2) Virsstundu darbā nedrīkst nodarbināt;

1) darbiniekus, kas jaunāki par 18 gadiem;

2) grūtnieces, sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, kā arī minētā vecuma bērnu aizbildņus.

 

57.pants. Maksimālais virsstundu skaits

(1) Virsstundu darba ilgums katram darbiniekam nedrīkst pārsniegt četras stundas pēc kārtas un 120 stundas gadā.

(2) Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās virsstundas.

 

58.pants. Pārtraukums atpūtai

(1) Darba devējs piešķir darbiniekiem pārtraukumu atpūtai ne mazāku par pusstundu un ne ilgāku par divām stundām. Pārtraukumu neieskaita darba laikā.

(2) Pārtraukumu atpūtai jādod ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs. Darbinieks izmanto pārtraukumu pēc saviem ieskatiem, šajā laikā viņam ir tiesības atstāt darba vietu.

 

59.pants. Pārtraukumi bērna barošanai

(1) Sievietēm, kurām ir bērns līdz pusotra gada vecumam, tēviem, kuri bez mātes audzina minētā vecuma bērnu, kā arī minētā vecuma bērna aizbildņiem piešķir arī papildpārtraukumus bērna barošanai.

(2) Šos pārtraukumus, kas nav mazāki par 30 minūtēm, piešķir ne retāk kā pēc katrām trim stundām.

(3) Ja ir divi vai vairāki bērni līdz pusotra gada vecumam, nosakāms vismaz stundu ilgs pārtraukums.

(4) Pēc mātes vai viņu aizvietojošas personas (92.pants) vēlēšanās pārtraukumus bērna barošanai var apvienot, pievienot pusdienu pārtraukumam vai pārcelt uz darba laika beigām, darba dienu (maiņu) attiecīgi saīsinot.

(5) Pārtraukumu ilgumu un to piešķiršanas kārtību nosaka darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu, ņemot vērā bērna mātes vai viņu aizvietojošas personas vēlēšanos.

(6) Pārtraukumus bērna barošanai ieskaita darba laikā, un par tiem samaksā pēc vidējās izpeļņas.

 

60.pants. Atpūtas dienas

(1) Ja ir piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam piešķir divas atpūtas dienas nedēļā, bet, ja ir sešu dienu darba nedēļa — vienu atpūtas dienu.

(2) Atsevišķus darbiniekus atpūtas dienās var iesaistīt darbā ar darba devēja rīkojumu.

(3) Par darbu atpūtas dienā samaksā ne mazak kā divkāršā apmērā ( 80. pants) vai piešķir brīvdienu pēc darbinieka izvēles.

 

61.pants. Svētku dienas

(1) Darbiniekam nav jāstrādā šādās svētku dienās:

1) 1. janvārī — Jaungada dienā;

2) Lielajā piektdienā un pirmajās Lieldienās;

3) 1. maijā — Darba svētkos, Latvijas Republikas Satversmes

sapulces sasaukšanas dienā;

4) Vasarsvētkos;

5) maija otrajā svētdienā — Mātes dienā;

6) 23. jūnijā — Līgo dienā;

7) 24.jūnijā — Līgo dienā (vasaras saulgriežos);

8) 18. novembrī — Latvijas Republikas proklamēšanas dienā;

9) 25.un 26. decembrī — Ziemassvētkos (ziemas saulgriežos);

10) 31. decembrī — Vecgada dienā.

(2) Svētku dienās atļauti darbi, kuru pārtraukšana nav iespējama, darbi, kas nepieciešami, lai apkalpotu iedzīvotājus, kā arī neatliekami remonta darbi.

(3) Par darbu svētku dienā pēc darbinieka izvēles samaksā ne mazāk kā divkāršā apmērā (80.pants) vai piešķir brīvdienu.

 

62.pants. Aizliegums iesaistīt darbā (dežūrās) atpūtas dienās un svētku dienās

(1) Nav atļauts iesaistīt darbā (dežūrās) atpūtas dienās un svētku dienās grūtnieces.

(2) Sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, kā arī minētā vecuma bērnu aizbildņus nedrīkst iesaistīt darbā (dežūrās) atpūtas dienās un svētku dienās bez viņu piekrišanas.

 

63.pants. Ikgadējie atvaļinājumi un to piešķiršanas kārtība

(1) Darba devējs visiem darbiniekiem piešķir ikgadējos atvaļinājumus, saglabājot darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu.

(2) Atvaļinājums jāpiešķir katru gadu noteiktā laikā pusēm vienojoties, saskaņā ar atvaļinājumu grafiku, kuru darba devējs apstiprina līdz attiecīgā gada 1.februārim. Ar atvaļinājumu grafiku jāiepazīstina visi darbinieki.

(3) Atvaļinājumu par pirmo darba gadu darba devējs darbiniekam piešķir, kad tas nostrādājis pie darba devēja nepārtraukti ne mazak kā sešus mēnešus.

(4) Sievietei pēc viņas iesnieguma piešķir ikgadējo atvaļinājumu pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no darba stāža pie attiecīgā darba devēja.

(5) Sievietei, kurai ir bērns līdz 7 gadu vecumam, tēvam, kurš bez mātes audzina bērnu līdz 7 gadu vecumam un minētā vecuma bērna aizbildņiem ikgadējo atvaļinājumu piešķir vasarā vai pēc darbinieka iesnieguma — citā viņam izdevīgā laikā.

 

64.pants. Aizliegums atvaļinājumu kompensēt naudā

(1) Darba devējs nav tiesīgs atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumus, kad darba attiecības tiek izbeigtas.

(2) Izbeidzot darba līgumu, darba devējs izmaksā darbiniekam kompensāciju saskaņā ar šī kodeksa 87.panta nosacījumiem.

 

65.pants. Atvaļinājuma ilgums

(1) Darbiniekam darba devējs piešķir ikgadējo atvaļinājumu, kas nav mazāks par piecām kalendāra nedēļām, neieskaitot svētku dienas.

(2) Pusēm vienojoties, atvaļinājumu var sadalīt un piešķirt pa daļām ar nosacījumu, ka viena atvaļinājuma daļa nav mazāka par divām kalendāra nedēļām.

(3) Atsevišķām darbinieku kategorijām (pedagogiem, tiesnešiem, prokuroriem u.c.) piešķir pagarinātu ikgadējo atvaļinājumu līdz astoņām kalendāra nedēļām, ja tas paredzēts īpašos likumdošanas aktos.

 

66.pants. Papildatvaļinājumi

(1) Darba devējam jāpiešķir ikgadējie papildatvaļinājumi:

1) darbiniekiem, kuri strādā kaitīgos, smagos vai citos specifiskos darba apstākļos saskaņā ar likumdošanas aktiem un darba koplīgumiem;

2) sievietēm, kurām ir trīs un vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns—invalīds, kā arī tēviem, kuri bez mātes audzina minētā vecuma bērnus vai minētā vecuma bērnu aizbildņiem — trīs darba dienas;

3) darba koplīgumā paredzētajos gadījumos.

(2) Ikgadējo papildatvaļinājumu var piešķirt darbiniekiem, kuri ilgstoši strādā pie darba devēja, strādā nakts laikā, maiņās vai sekmīgi apvieno darbu ar mācībām visu veidu mācību iestādēs, Šo papildatvaļinājumu ilgumu un piešķiršanas kārtību nosaka darba koplīgums, darba līgums vai rakstveida vienošanās starp darba devēju un darbinieku.

 

67.pants. Darba stāžs, kas dod tiesības uz atvaļinājumu

Darba stāžā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu ieskaita:

1) faktiski nostrādāto laiku;

2) laiku, kad darbinieks nav strādājis, bet viņam saglabāta darba vieta (amats) un pilnīgi vai daļēji saglabāta darba samaksa (arī apmaksātais darba piespiedu kavējums, ja viņš nepareizi atlaists vai pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā);

3) laiku, ko darbinieks faktiski nav strādājis, bet viņam saglabāta darba vieta (amats) un viņš bijis darba nespējīgs slimības dēļ, izņemot apmaksāto atvaļinājumu, kas piešķirts bērna kopšanai uz laiku, līdz bērns sasniedzis triju gadu vecumu.

 

68.pants. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu neieskaitīšana ikgadējos atvaļinājumos

Atvaļinājumu, kuru piešķir sakarā ar grūtniecību un dzemdībān, ikgadējos atvaļinājumos neieskaita.

 

69.pants. Atvaļinājumi bez darba samaksas saglabāšanas

(1) Ģimenes apstākļu vai citu darbiniekam svarīgu iemeslu dēļ darba devējs var piešķirt darbiniekam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

(2) Sievietei pēc viņas vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bērna kopšanai līdz triju gadu vecumam, izmaksājot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu. Laiku bērna kopšanai līdz triju gadu vecumam ieskaita kopējā un nepārtrauktajā darba stāžā.

 

V. nodaļa

DARBA SAMAKSA

 

 

70.pants. Darba samaksas jēdziens

Darba samaksa ir atlīdzība par darbu darba algas veidā pēc iepriekš noteiktām normām un citas likumdošanas aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā paredzētās piemaksas un izmaksas (par virsstundu darbu, nakts darbu, darbu atpūtas dienās un svētku dienās, dīkstāvēm, brāķi, prēmijas u.c.), ko darba devējs regulāri vai periodiski maksā darbiniekam.

 

71.pants. Minimālā darba samaksa

(1) Minimālā mēneša darba samaksa pilna darba laika ietvaros pamatdarbā nedrīkst būt mazāka par Latvijas Republikā attiecīgajā laika posmā Saeimas noteikto iztikas minimumu.

(2) Darba samaksas maksimālais apmērs netiek ierobežots.

 

72.pants. Minimālās darba algas noteikšana

(1) Valsts, pašvaldību iestāžu, organizāciju, uzņēmumu darbinieku minimālās darba algas (stundas, dienas, nedēļas likmes, mēneša algas) nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

(2) Iestāžu, organizāciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību minimālās darbinieku darba algas nedrīkst būt zemākas par Saeimas noteikto iztikas minimumu.

 

73.pants. Darba samaksas veidu noteikšana

(1) Darba samaksas sistēmas (laika vai gabaldarba samaksa) un materiālās stimulēšanas veidus ( piemaksas, prēmijas u.c.) nosaka darba devējs saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un darba koplīgumu.

(2) Par darbu īpašos (specifiskos) darba apstākļos nosaka palielinātu darba samaksu saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, darba koplīgumu un darba līgumu.

 

74.pants. Darba samaksas organizācija

(1) Darbu novērtējuma sistēmu, darbinieku amatu un profesiju nosaukumus un kodus, amatu un profesiju kvalifikācijas kategorijas nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

(2) Kvalifikācijas prasības darbiniekiem nosaka darba devējs, vadoties no Latvijas Republikas profesiju klasifikatora un izpildāmā darba.

(3) Profesiju klasifikatora lietošana ir obligāta visā valsts teritorijā — valsts un pašvaldību iestādēs, organizācijās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, neatkarīgi no to īpašuma vai uzņēmējdarbības veida, kā arī fondos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās.

(4) Konkrētas valsts un pašvaldību iestāžu, organizāciju, uzņēmumu darbinieku stundas (dienas, nedēļas) likmes, mēnešalgas, dažādas piemaksas, darba samaksas noteikumus un darba normas, vadoties no profesiju klasifikatora, nosaka Ministru kabineta noteikumi, darba koplīgumi vai darba līgumi darba devēja līdzekļu ietvaros.

(5) Darba samaksu valsts iestāžu, organizāciju, uzņēmumu vadītājiem (direktoriem) pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta normām nosaka attiecīgie ministri.

(6) Darba samaksu pašvaldību iestāžu, uzņēmumu vadītājiem (direktoriem) nosaka pašvaldību domes (padomes).

(7) Individuālo iestāžu, uzņēmumu, darbiniekiem, arī valsts pilnvarniekiem, darba samaksu nosaka darba devējs.

 

75.pants. Valsts varas un pārvaldes institūciju vēlēto vai apstiprināto amatpersonu un citu darbinieku darba samaksa

Vēlēto augstākās valsts varas institūciju ievēlēto vai apstiprināto amatpersonu, Valdības locekļu, kā arī pašvaldību ievēlēto darbinieku darba samaksas noteikumus nosaka Latvijas Republikas Saeima vai Latvijas Republikas Ministru kabinets.

 

76.pants. Darba samaksa darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem

(1) Darbiniekiem, kuri jaunāki par 18 gadiem un kuri ik dienas strādā saīsinātu darba laiku, par darbu samaksā atbilstoši paveiktajam darbam, bet ne mazāk par noteikto minimālo darba samaksu (71.pants).

(2) Skolu audzēkņiem, kuri no 13 gadu vecuma strādā no mācībām brīvajā laikā (21.panta II daļa), par darbu samaksā proporcionāli nostrādātajam laikam vai paveiktajam darbam. Koplīgumā var noteikt piemaksas skolu audzēkņu darba samaksai.

 

77.pants. Darba samaksa sievietēm

(1) Aizliegts samazināt darba samaksu sievietēm sakarā ar grūtniecību vai bērna kopšanu.

(2) Sievietei, kurai ir bērns līdz triju gadu vecumam un kura ik dienas strādā saīsinātu darba laiku, par darbu samaksā tādā pašā apmērā kā attiecīgās kvalifikācijas darbiniekiem, kuri ik dienas strādā pilnu darba laiku.

(3) Sievietei, kurai ir bērns līdz triju gadu vecumam un kura strādā gabaldarbu, par darbu samaksā pēc gabaldarba izcenojumiem tāpat kā pārējiem darbiniekiem ar piemaksu par to laiku, par kādu viņas darba laiks ir īsāks nekā pārējo darbinieku darba laiks.

 

78.pants. Darbinieku informēšana par jaunu darba samaksas noteikumu ieviešanu vai grozījumiem tajos

Par jaunu darba samaksas noteikumu ieviešanu vai grozījumiem spēkā esošajos noteikumos darba devējam rakstveidā jāinformē darbinieki ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to ieviešanas vai grozījumu izdarīšanas tajos.

 

79.pants. Samaksa par papildu darbu

(1) Darbiniekam, kurš izpilda pie viena un tā paša darba devēja līdztekus pamatdarbam, kas noteikts ar darba līgumu, papildu darbu (apvieno darbus, izpilda uz laiku promesošā darbinieka pienākumus) bez atbrīvošanas no pamatdarba, samaksā arī par papildu darba izpildīšanu.

(2) Samaksu par papildu darbu nosaka saskaņā ar darba koplīgumu vai pusēm vienojoties.

 

80.pants. Samaksa par virsstundu darbu, darbu atpūtas dienās un svētku dienās, kā arī nakts darbu

(1) Par virsstundu darbu (56. pants), darbu atpūtas dienās (60. pants), darbu svētku dienās (61. pants) un naktsdarbu (51. pants) samaksā ne mazāk kā divkāršā vidējās izpeļņas apmērā. Konkrētu samaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai līgumā.

(2) Darbiniekam par darbu atpūtas dienā vai svētku dienā pēc viņa izvēles var piešķirt citu brīvdienu.

 

81.pants. Samaksa, ja izgatavota brāķa produkcija

(1) Brāķis ir produkcija, kas neatbilst valsts noteiktajiem standartiem, tehniskajiem noteikumiem vai paraugiem. Ja darbinieks nav vainīgs brāķa produkcijas izgatavošanā, viņam par tās izgatavošanu samaksā kā par kvalitatīvu produkciju.

(2) Par pilnīgu brāķi, kurā vainojams darbinieks, viņam nav jāmaksā.

(3) Par daļēju brāķi, kas radies darbinieka vainas dēļ, samaksā pēc pazeminātiem izcenojumiem atkarībā no produkcijas derīguma.

 

82.pants. Samaksa par dīkstāvi

(1) Ja darbinieks nav vainīgs dīkstāvē, viņam par tās laiku samaksā ne mazāk kā vidējās izpeļņas apmērā.

(2) Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņam nemaksā.

 

83.pants. Darba samaksas izmaksas termiņi

(1) Samaksu par darbu jāizdara ne retāk kā reizi mēnesī.

(2) Darba samaksas izmaksas termiņus nosaka darba koplīgumos vai darba līgumā. Ja darba samaksas diena sakrīt ar atpūtas dienu vai svētku dienu, to izmaksā pirms šīm dienām.

(3) Samaksu par atvaļinājuma laiku un līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma.

(4) Darbinieks ir tiesīgs iepazīties ar darba samaksas aprēķinu.

(5) Darbinieku darba samaksa un darbā nodarītā veselības kaitējuma atlīdzība ir pirmās kārtas maksājumi, kas jāizdara darba devējam.

 

84.pants. Samaksa, atlaižot no darba

(1) Ja darbinieku atlaiž, samaksu, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksā atlaišanas dienā.

(2) Ja darbinieks atlaišanas dienā nav strādājis, darba samaksa izmaksājama ne vēlāk kā nākošajā dienā pēc tam, kad atlaistais darbinieks pieprasījis aprēķinu.

(3) Ja darbinieku atlaižot radies strīds par viņam pienākošos darba samaksu, darba devējam šajā pantā norādītajā termiņā jāizmaksā summa, kura netiek apstrīdēta.

(4) Ja darba attiecības izbeigušās, un darba samaksa darba devēja vainas dēļ nav savlaicīgi izdarīta, radušies materiālie zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar Civillikuma normu noteikumiem.

 

85.pants. Vidējās samaksas (izpeļņas) aprēķināšana

(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo kodeksu saglabājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no samaksas par pēdējiem diviem kalendāra mēnešiem.

(2) Mēneša vidējo izpeļņu par diviem kalendāra mēnešiem nosaka, atlīdzības kopsummu dalot ar divi. Ja darbinieks nostrādājis mazāk par diviem mēnešiem, vidējo samaksu aprēķina no samaksas par pēdējo mēnesi, kad darbinieks ir strādājis, dalot to ar nostrādāto dienu skaitu.

(3) Dienas vidējo samaksu atvaļinājuma apmaksai aprēķina, mēneša vidējo samaksu dalot ar 25,4, bet pārējos gadījumos — ar vidējo darba dienu skaitu mēnesī. Saglabājamās samaksas summu nosaka, dienas vidējo samaksu reizinot ar dienu skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa, bet atvaļinājuma samaksas summu nosaka, dienas vidējo samaksu reizinot ar atvaļinājuma darbadienu skaitu pēc kalendāra, ieskaitot sestdienas.

(4) Samaksā vidējās izpeļņas aprēķināšanai ieskaita visas summas, par ko izdarīti sociālā nodokļa maksājumi.

(5) Vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtību darba nespējas pabalstu un pensiju piešķiršanai nosaka īpaši likumdošanas akti.

 

VI nodaļa

GARANTIJAS UN KOMPENSĀCIJAS

 

86.pants. Garantijas darbiniekiem ar darbu nesaistīto tiesību vai pienākumu izpildes laikā

(1) No valsts budžeta līdzekļiem darbiniekam garantē vidējo izpeļņu, ja viņam darba laikā jāpilda vai jārealizē šādas ar darbu nesaistītas tiesības un pienākumi:

1) jāierodas pēc izsaukuma izziņas, iepriekšējās izmeklēšanas vai administratīvajās iestādēs, tiesā, prokuratūrā vai notariātā, kā arī jāpiedalās tiesas sēdēs kā piesēdētājam;

2) jāierodas pēc izsaukuma kā lieciniekam pensiju piešķiršanas komisijā, lai dotu liecību par darba stāžu;

3) ja darbinieks piedalās ugunsgrēka dzēšanā, sniedz cietušajam neatliekamu palīdzību dabas katastrofu, avāriju un nelaimes gadījumos.

(2) Vidējo izpeļņu garantē arī citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

(3) Vidējo izpeļņu izmaksā darba devējs, kuram to atbilstoši atlīdzina attiecīgā valsts institūcija.

 

87.pants. Garantijas darbiniekam izmantot ikgadējo atvaļinājumu

Visiem darbiniekiem, piešķirot ikgadējos atvaļinājumus, saglabā darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu, bet, atlaižot no darba, izmaksā kompensaciju par neizmantoto atvaļinājumu, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja nostrādājis ne mazāk kā sešus mēnešus.

 

88.pants. Garantijas darbiniekam, kuru nosūta mācīties vai celt kvalifikāciju

(1) Darba devēja pienākums ir radīt nepieciešamos apstākļus,kas jāparedz darba koplīgumā vai darba līgumā, lai darbinieks, kas nepārtraucot darbu, iesaistījies arodapmācībā vai mācās mācību iestādē, varētu savienot darbu ar mācībām.

(2) Darbiniekam, kuru darba devējs sūta mācīties vai celt kvalifikāciju, viņam nepārtraucot darbu, šajā laikā saglabā darba vietu (amatu), vidējo izpeļņu un samaksā ar mācībām un kvalifikācijas celšanu saistītos izdevumus.

(3) Pēc arodapmācības pabeigšanas saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu darbiniekam piešķir kvalifikāciju vai amata nosaukumu un dod darbu atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai.

(4) Darbiniekam, kas nepārtraucot darbu, sekmīgi mācās visu veidu mācību iestādēs vai eksternātā, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu, darba devējs var piešķirt mācību atvaļinājumus ar vai bez darba algas saglabāšanas, kā arī citus atvieglojumus. Valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomprojekta (diplomdarba) sagatavošanai un aizstāvēšanai jāpiešķir mācību atvaļinājums, kas nav mazāks par 20 kalendāra dienām, saglabājot šajā laikā valsts noteikto minimālo darba samaksu.

 

89.pants. Garantijas darbiniekam, kurš ir donors

(1) Darba devējam bez ierunām jālaiž darbinieks uz veselības aizsardzības iestādēm dienā, kad viņš nodod asinis, un jāsaglabā viņam par šo dienu vidējā izpeļņa.

(2) Darbiniekam, kurš ir donors, tieši pēc katras dienas, kad viņš nodevis asinis, piešķir atpūtas dienu, saglabājot vidējo izpeļņu. Ja darbinieks vēlas, šo dienu pievieno ikgadējam atvaļinājumam.

 

90.pants. Garantijas darbiniekam, kuru sūta uz pārbaudi medicīnas iestādē

Darbiniekam, kuram jāiziet medicīniskā pārbaude, par laiku, kamēr viņš atrodas medicīnas iestādē uz pārbaudi, darba vietā saglabā vidējo izpeļņu.

 

91.pants. Samaksa par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksāta darba izpildi

(1) Darbiniekam, kurš nelikumīgi atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu no atlaišanas dienas.

(2) Tādā pašā apmērā pēc tiesas sprieduma maksā par darba piespiedu kavējumu, ja nepareizas atlaišanas iemesla formulējums darba grāmatiņā darbiniekam ir bijis par šķērsli iestāties citā darbā.

(3) Darbiniekam, kas nelikumīgi pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu vai lēmumu izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu vai izpeļņas starpību par to laiku, kad viņš izpildījis mazāk apmaksātu darbu.

 

92.pants. Garantijas un atvieglojumi tēviem un bērnu aizbildņiem

Uz tēviem, kas bez mātes audzina mazgadīgu bērnu vecumā līdz 14 gadiem vai bērnu— invalīdu vecumā līdz 16 gadiem, un uz minētā vecumā bērnu aizbildņiem attiecas arī garantijas un atvieglojumi, kas noteikti šā kodeksa 40.panta 1.punktā, 42., 52., 56., 59.pantā, 62.panta otrajā daļā, 63.panta piektajā daļā, 65.panta pirmās daļas 2.punktā, 92.panta otrajā un trešajā daļā.

 

93.pants. Garantijas un kompensācijas sakarā ar komandējumu

(1) Komandētajam darbiniekam visu komandējuma laiku saglabājama darba vieta (amats) un darba samaksa.

(2) Nav atļauts sūtīt komandējumā grūtnieces, kā arī sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, kā arī minēta vecuma bērnu aizbildņus.

(3) Nedrīkst sūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas sievietes, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam), tēvus, kuri bez mates audzina minētā vecuma bērnus, kā arī minētā vecuma bērna aizbildņus.

(4) Darbiniekam, kuru darba devējs nosūta komandējumā, samaksā dienas naudu par komandējuma laiku, brauciena maksu līdz paredzētajai vietai un atpakaļ, kā arī izdevumus par dzīvojamo telpu īri.

(5) Dienas naudu par katru komandējuma dienu maksā ne mazāk kā desmit procentu apmērā no Latvijas Republikas Saeimas vai Valdības noteiktās minimālās mēnešalgas. Ja darbinieks komandējuma laikā katru dienu var atgriezties savā pastāvīgajā dzīvesvietā un tas ir ekonomiski izdevīgi un pamatoti, darba devējs var pieņemt lēmumu par dienas naudas izmaksu 50 % apmērā no noteiktās normas.

(6) Izdevumus braukšanai uz komandējuma vietu un atpakaļ uz pastāvīgo darba vietu ar kopējās lietošanas gaisa, dzelzceļa, ūdens un autotransporta līdzekļiem, ieskaitot obligātos transporta pasažieru apdrošināšanas maksājumus, kompensē pilnā apmērā, ja ir iesniegti apstiprinoši braukšanas dokumenti. Ja netiek uzrādīts dokuments, kas apstiprinātu darbinieka braukšanas izdevumus, darba devējs ir tiesīgs atļaut segt braukšnas izdevumus atbilstoši braukšanas minimālajai cenai (tarifam).

(7) Izdevumus par dzīvojamo talpu īri (viesnīcās, kopmītnēs, kempingos un citās vietās) kompensē pēc iesniegtajiem samaksatajiem rēķiniem, bet valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās ne vairāk kā piecdesmit procentu apmērā no noteiktās minimālās mānešalgas diennaktī. Ja netiek iesniegti dokumenti, kas apliecina naktsmītnes izmantošanu, darba devējs ir tiesīgs izmaksāt summu, kas nepārsniedz dienas naudu

(8) Piecu dienu laikā pēc atgriešanās no komandējuma darbinieks iesniedz valsts pārvaldes iestādes, valsts uzņēmuma, valsts organizācijas vadītājam atskaiti par veikto darbu un izlietotajiem līdzekļiem.

(9) Kompensācijas sakarā ar komandejumu uz ārvalstīm valsts un pašvaldību uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem, to piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

 

94.pants. Komandējuma ilgums valsts iestādes,uzņēmuma vai organizācijas darbiniekiem

Valsts iestāžu, uzņēmumu, organizāciju darbiniekus nosūtīt komandējumā ir atļauts tikai to vadītājiem uz laiku, kas nepārsniedz divas kalendāra nedēļas. īpašos gadījumos divu kalendāra nedēļu termiņu valsts iestādes, uzņēmuma vai organizācijas vadītājs var pagarināt vēl par vienu kalendāra nedēļu.

 

95.pants. Kompensācija sakarā ar pārbraukšanu uz citu apdzīvotu vietu

(1) Saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu darba devējam, kurš pārceļ vai nosūta darbinieku darbā, kas saistīts ar pārbraukšanu uz citu apdzīvoto vietu pēc esošā administratīvi teritoriālā iedalījuma, jāsamaksā brauciena maksa darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem (izņemot gadījumus, kad darba devējs piešķir attiecīgus transporta līdzekļus) un izdevumi par mantu pārvešanu, kā arī jāizmaksā dienas nauda par katru ceļā pavadīto dienu un vienreizējs pabalsts pašam darbiniekam un katram līdzi braucošajam ģimenes loceklim, darba samaksa par dienām, kad viņš gatavojies ceļam un iekārtojies jaunajā dzīvesvietā,tačū ne vairāk kā par sešām dienām, kā arī par ceļā pavadīto laiku.

(2) Darbiniekam, kurš pārceļas sakarā ar to, ka viņu pieņem darbā citā apdzīvotā vietā, brauciena maksu pašam darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem, maksu par mantu pārvešanu, dienas naudu par ceļā pavadīto laiku, vienreizēju pabalstu pašam darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem, var maksāt pilnīgi vai daļēji pēc darbinieka vienošanās ar darba devēju.

 

96.pants. Kompensācija par instrumentu lietošanu

(1) Darba devējs nodod darbiniekam bezmaksas lietošanā darbam nepieciešamos instrumentus un ierīces.

(2) Darbiniekam, kurš saskaņā ar darba līgumu darba devēja vajadzībām lieto viņam piederošos instrumentus, ir tiesības saņemt kompensāciju par instrumentu nolietošanos (amortizāciju). Šīs kompensācijas lielumu un izmaksas kārtību nosaka darba līgumā.

 

97.pants. Tādu darba samaksas ieturējumu ierobežošana, ko izdara darba devējs

(1) Ieturējumus no darbinieka darba samaksas, lai dzēstu viņa parādu darba devējam, pēc darba devēja rīkojuma var izdarīt:

1) lai atmaksātu avansu, kas izsniegts uz darba samaksas rēķina;

2) lai saņemtu atpakaļ summas, kas pārmaksātas aritmētisku kļūdu dēļ;

3) lai saņemtu atpakaļ neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izsniegts komandējumam vai sakarā ar darbinieka pārcelšanu uz citu apdzīvoto vietu, kā arī saimnieciskajām vajadzībām, ja darbinieks neapstrīd ieturējuma pamatu un ieturējuma apmēru.

(2) Šajos gadījumos darba devējs ir tiesīgs dot rīkojumu par ieturējumu ne vēlāk kā mēnesi no avansa atmaksāšanai vai parāda dzēšanai noteiktā termiņa notecēšanas dienas vai nepareizi aprēķinātās summas izmaksas dienas.

(3) Ja darbinieks apstrīd šajā punktā minēto prasījumu pamatu vai apmēru, darba devējs ir tiesīgs iesniegt prasību tiesā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no avansa atmaksāšanai vai parāda dzēšanai noteiktā termiņa notecēšanas vai nepareizi aprēķinātās summas izmaksas dienas;

2) ja darbinieku atlaiž pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš saņēmis atvaļinājumu — par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām. Ieturējumu par šīm dienām neizdara, ja darbinieku atlaiž uz šā kodeksa..............panta minētajiem pamatiem.

(4) Darba samaksu, ko darbiniekam darba devējs pārmaksājis (arī tad, ja nepareizi piemērots likums), nevar piedzīt, izņemot gadījumus kad darba devējs pieļāvis aritmētisku kļūdu.

 

98.pants. No darba samaksas ieturamo summu apmēru ierobežojumi

(1) Visu ieturējumu kopsumma katrā darba samaksas izmaksā nedrīkst pārsniegt 30 procentus, bet likumdošanas aktos un Latvijas civilprocesa kodeksa 403. panta pirmās daļas pirmajā punktā īpaši paredzētajos gadījumos — 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas.

(2) Izdarot ieturējumus no darba samaksas pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa piecdesmit procentu apmērā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi nav piemērojami ieturējumiem no darba samaksas piedzenot alimentus nepilngadīgo bērnu uzturēšanai.

(4) Ja nav iespējams apmierināt visus piedziņai iesniegtos prasījumus, jāievēro Latvijas civilprocesa kodeksā 425.–430. pantā noteikto prasījumu apmierināšanas secīgums.

 

VII nodaļa

DARBINIEKU MATERIĀLĀ ATBILDČBA

 

99.pants. Darbinieka materiālās atbildības jēdziens, pamats un nosacījumi

(1) Darbinieka materiālā atbildība ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīts darba devējam.

(2) Darbinieks, kurš vainīgs zaudējumu nodarīšanā darba devējam, ar kuru viņam ir darba attiecības, ir materiāli atbildīgs vienīgi tad, ja ir tieši reāli zaudējumi. Nesaņemtie ienākumi nav ņemami vērā.

(3) Nav atļauts uzlikt darbiniekam atbildību par tādu zaudējumu, kurš radies normālā ražošanas un saimnieciskā riska rezultātā.

(4) Darba devēja pienākums ir radīt darbiniekam apstākļus, kas nepieciešami normālam darbam un viņam uzticētās mantas pilnīgai saglabāšanai.

 

100.pants. Nodarītā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs

(1) Darbinieks ir pilnā apmērā materiāli atbildīgs par zaudējumu, kas, iazpildot darba pienākumus, viņa vainas dēļ nodarīts darba devējam.

(2) Darbiniekiem, kas kopīgi veic atsevišķus darbus, kuri saistīti ar viņiem nodoto vērtību glabāšanu, apstrādi, pārdošanu (izsniegšanu), pārvadāšanu vai izmantošanu darba procesā, ja nav iespējams norobežot katra darbinieka materiālo atboldību, var paredzēt kopējo materiālo atbildību. Kopējās materiālās atbildības piemērošanas noteikumus nosaka darba koplīgumā.

 

101.pants. Kārtība, kādā atlīdzināms darbinieka nodarītais materiālais zaudējums darba devējam

(1) Zaudējumu nodarījušais darbinieks var labprātīgi to pilnīgi vai daļēji atlīdzināt. Ar darba devēja piekrišanu darbinieks var zaudējuma atlīdzināšanai nodot līdzvērtīgu mantu vai izlabot bojājumu.

(2) Ar darbinieka rakstveida piekrišanu darba devējs ietur zaudējumus no darbinieka algas likumā pieļautajā apmērā (13.pants). Ja darbinieks nepiekrīt atvilkumam vai tā apmēram, darba strīdu pēc darba devēja pieteikuma izskata tiesa.

(3) Ja darba devējs pretēji noteiktajai kārtībai izdarījis ieturējumus no darba samaksas, ieturētās summas jāatmaksā.

(4) Zaudējums atlīdzināms neatkarīgi no tā, vai darbinieku sauc pie disciplinārās vai kriminālās atbildības par darbību (bezdarbību), ar ko nodarīts zaudējums darba devējam.

 

102.pants. Atlīdzināmā zaudējuma apmēra noteikšana

(1) Darba devējam nodarītā zaudējuma apmēru nosaka atbilstoši faktiskajiem tiešajiem zaudējumiem.

(2) Vairāku darbinieku vainas dēļ nodarītā atlīdzināmā zaudējuma apmēru katram no viņiem nosaka, ievērojot vainas pakāpi.

(3) Tiesa var samazināt atlīdzināmā zaudējuma apmēru, ievērojot darbinieka vainas pakapi, konkrētos apstākļus un materiālo stāvokli.

 

VIII nodaļa

DISCIPLINĀRĀ ATBILDČBA

 

103.pants. Sodi par darba kārtības pārkāpšanu vai darba pienākumu nepildīšanu

(1) Par darba kārtības pārkāpšanu vai darba pienākumu nepildīšanu darba devējs var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) atlaišanu no darba (amata).

(2) Likumdošanas aktos vai var paredzēt atsevišķu kategoriju darbiniekiem arī citus disciplinārsodus.

 

104.pants. Disciplinārsodu uzlikšanas kārtība

(1) Pirms disciplinārsodu uzlikšanas no darbinieka jāpieprasa paskaidrojums.

(2) Izvēloties konkrētu disciplinārsoda veidu, jāņem vērā, cik smags ir izdarītais pārkāpums un apstākļi, kādos tas izdarīts.

(3) Par uzlikto disciplinārsodu darba devējs pret parakstu iepazīstina darbinieku 5 dienu laikā no darba devēja rīkojuma par soda uzlikšanu.

(4) Par katru darba pienākuma nepildīšanu vai darba kārtības pārkāpumu var uzlikt tikai vienu disciplinārsodu.

(5) Darbinieks viņam uzlikto disciplinārsodu var pārsūdzēt tiesā.

 

105.pants. Termiņš disciplinārsoda uzlikšanai

(1) Disciplinārsodu darba devējs uzliek tūlīt pēc pārkāpuma atklāšanas, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā atklāšanas dienas, neieskaitot laiku, kad dabinieks slimojis vai bijis atvaļinājumā.

(2) Disciplinārsodu nevar uzlikt, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas pagājuši vairāk nekā seši mēneši.

 

106.pants. Disciplinārsoda noņemšana

(1) Ja gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas darbinieks nesaņem jaunu disciplinārsodu, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.

(2) Disciplinārsodu var noņemt, pirms pagājis gads, ja darbinieks nav izdarījis jaunu pārkāpumu, kas saistīts ar darba pienākumu nepildīšanu vai darba kārtības pārkāpšanu un ir parādījis sevi kā labu un apzinīgu darbinieku.

 

IX nodaļa

DARBA STRČDI

 

107.pants. Darbinieku un darba devēju tiesību aizsardzība

Darbiniekiem un darba devējiem ir tiesības griezties tiesā savu likumīgo interešu aizsardzībai saskaņā ar Latvijas civilprocesa kodeksa normām.

 

108.pants. Darba strīdu pakļautība

Tiesas izskata strīdus:

1) pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma;

2) pēc prokurora pieteikuma darbinieka vai darba devēja interesēs.

 

109.pants. Darba strīdu izšķiršanas pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņi

(1) Ar darba strīdu var griezties tiesā darbinieks vai darba devējs viena mēneša laikā no dienas, kad tie uzzināja vai bija jāuzzina par likumīgo interešu vai tiesību aizskārumu.

(2) Darba devējs var griezties tiesā divu mēnešu laikā par zaudējumu piedziņu, kas radušies darbinieka vainas dēļ, ja darbinieks nedod rakstveida piekrišanu zaudējumu ieturēšanai no darba samaksas.

(3) Ja pieteikuma iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, tiesa to var atjaunot.

(4) Lietas, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, jāsagatavo izskatīšanai ne ilgāk kā septiņu dienu laikā, bet izņēmuma gadījumos sarežģītām lietām pēc tiesneša motivēta lēmuma šis termiņš var tikt pagarināts līdz divdesmit dienām no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(5) Pēc tam, kad lietas sagatavošana iztiesāšanai pabeigta, tā jāizskata septiņu dienu laikā.

 

110.pants. Darbinieku atbrīvošana no tiesas izdevumu samaksas, kuri griežas tiesā darba lietās

Darbinieks, kurš griežas tiesā ar prasību, kas izriet no darba attiecībām, ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts labā.

 

111.pants. Atjaunošana darbā

Ja darbinieks atlaists bez likumīga pamata vai pārkāpjot noteikto atlaišanas kārtību, vai nelikumīgi pārcelts citā darbā, tiesa to atjauno iepriekšējā darbā.

 

112.pants. Samaksa par darba piespiedu kavējumu vai mazāk samaksāta darba izpildi

(1) Darbiniekam, kas atjaunots iepriekšējā darbā saskaņā ar tiesas spriedumu, izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu no atlaišanas dienas līdz tiesas dienai. Tādā pašā apmērā pēc tiesas sprieduma darba devējs samaksā par darba piespiedu kavējumu, ja atlaišanas formulējums darbiniekam bijis par šķērsli noslēgt jaunu darba līgumu.

(2) Darbiniekam, kas nelikumīgi pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā, darba devējs samaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu vai izpeļņas starpību par to laiku, kad viņš izpildījis mazāk atalgotu darbu.

 

113.pants. Termiņš, kādā darba devējam jāizpilda tiesas spriedums

(1) Tiesas spriedums par darbinieka atjaunošanu darbā darba devējam jāizpilda nekavējoties.

(2) Spriedums par darba samaksas piedziņu izpildāms piecu dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā, ja spriedumā nav norādīts citādi. Darba devējam nekavējoties jāsamaksā darbiniekam par vienu mēnesi.

(3) Ja darba devējs novilcina sprieduma izpildi par atjaunošanu darbā vai darba samaksu, darbiniekam pienākas vidējā izpeļņa par novilcināto laiku līdz sprieduma izpildei.

 

114.pants. Amatpersonas vai darba devēja materiālā atbildība par darbinieku nelikumīgu atlaišanu vai pārcelšanu

Darba devējam — valsts vai pašvaldības amatpersonai, kas vainīga darbinieka nelikumīgā atlaišanā vai pārcelšanā citā darbā tiesa uzliek par pienākumu atlīdzināt zaudējumu, kas uzņēmumam, iestādei vai organizācijai nodarītscsakarā ar samaksu par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksātā darba izpildes laiku. Šādu pienākumu uzliek, ja atlaišana vai pārcelšana notikusi acīm redzami pārkāpjot likumu, kā arī, ja darba devējs vai amatpersona vilcinājusis izpildīt tiesas spriedumu.

 

115.pants. Ierobežojumi to summu piedziņai, kas izmaksātas darbiniekam pēc tiesas sprieduma

Piedzīt atpakaļ no darbinieka summas, kas viņam izmaksātas saskaņā ar tiesas spriedumu, ja darba strīds pēc tam izlemts citādi, pieļaujams tikai tad, ja atceltais spriedums ticis pamatots uz darbinieka sniegtajām nepatiesajām ziņām vai viņa iesniegtajiem viltotajiem dokumentiem.

 

116.pants. Naudas prasījuma apmierināšana

Izskatot darba strīdus par naudas prasījumiem, tie ir apmierināmi par darbiniekam pienākošos summu izmaksu ne vairāk kā par vienu gadu, bet par kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu darbinieka atlaišanas gadījumā — ne vairāk kā par diviem gadiem.

 

117.pants. Kolektīvo darba strīdu izskatīšana

Kolektīvos darba strīdus, kas darbinieku arodorganizācijām vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem rodas ar darba devēju, nosakot vai grozot darba un tā samaksas apstākļus, izlemj vai nu saskaņā ar šā kodeksa 16. panta noteikumiem vai saskaņā ar likumu par streikiem.

 

X nodaļa

DARBA LIKUMDOŠANAS UZRAUDZĪBA UN KONTROLE

 

118.pants. Kontrole un uzraudzība par darba likumdošanas aktu ievērošanu

(1) Kontroli un uzraudzību par darba likumdošanas aktu ievērošanu īsteno:

1) speciāli tam pilnvarotas valsts institūcijas, kas savā darbībā ir neatkarīgas no darba devējiem un augstākām institūcijām, veicot valsts kontroli;

2) arodorganizācijas, veicot sabiedrisko kontroli.

(2) Augstāko uzraudzību par darba likumdošanas aktu precīzu pildīšanu īsteno Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

 

119.pants. Valsts uzraudzība un kontrole par darba likumdošanas aktu ievērošanu

Valsts uzraudzību un kontroli par darba likumdošanas aktu ievērošanu īsteno Valsts darba inspekcija, saskaņā ar likumu "Par darba inspekciju", un citas institūcijas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

 

120.pants. Darba devēju un darbinieku atbildība par darba likumdošanas pārkāpumiem

Darba devēji un darbinieki, kas vainīgi darba likumdošanas aktu neievērošanā ir atbildīgi Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

 

Nobeiguma noteikumi

 

121.pants. Šai kodeksā paredzēto termiņu aprēķināšana

(1) Šai kodeksā paredzētie darba tiesību un pienākumu rašanās un izbeigšanās termiņi nosakāmi ar kalendāra datumu vai laika posmu, ko aprēķina gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Termiņu var noteikt arī norādot notikumu, kuram noteikti jāiestājas.

(2) Termiņa tecējums sākas nākošajā dienā pēc kalendāra datuma vai pēc notikuma iestāšanās, kas nosaka šī termiņa sākumu.

(3) Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgajā mēnesī un datumā.

(4) Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā. Ja mēnešos skaitāmā termiņa beigas ir tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma, tad termiņš notek šā mēneša pēdējā dienā.

(5) Termiņš, kas skaitāms nedēļās, notek termiņa pēdējās nedēļas attiecīgajā dienā.

(6) Ja termiņš notek atpūtas vai svētku dienā, tad par termiņa pēdējo dienu atzīstama nākošā darba diena.

(7) Ja termiņš noteikts kādas darbības izpildīšanai, šo darbību var izpildīt līdz pulksten divdesmit četriem pēdējā termiņa dienā. Tomēr, ja šī darbība jāizpilda uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, termiņš notek tai stundā, kad uzņēmumā, iestādē vai organizācijā pēc noteikumiem izbeidzas attiecīgās operācijas.

(8) Visi rakstveida iesniegumi un paziņojumi, kas nodoti pastā vai telegrāfā līdz pulksten divdesmit četriem termiņa pēdējā dienā, atzīstami par nodotiem termiņā.

 

V.Dubure — Tieslietu ministra padomniece

220379

V.Slaidiņa Tieslietu ministrijas parlamentārā sekreāre

M.Šimele Labklājības ministrijas darba departamenta direktore

A.Zariņa Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšēdētāja

J.Roznieks LBAS