VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta 6. februāra sēdes

Finansu ministra Aivara Kreitusa
un veselības valsts ministra Jura Viņķeļa
atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vakar, 6. februārī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti vairāk nekā 10 jautājumi. Valdības sēdei beidzoties, preses konferencē šoreiz piedalījās finansu ministrs Aivars Kreituss un veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā Juris Viņķelis. Sākumā par ministru izlemto vai apspriesto informēja Aivars Kreituss:

— Vispirms par iedzīvotāju 1995. gadā gūto ienākumu deklarēšanas atvieglojumiem. Galvenā doma bija tādā veidā strādāt, lai varētu cilvēkus atbrīvot no paziņojumu iesniegšanas. Bija domāts, ka būs jāsniedz gan paziņojumi, gan deklarācijas. Paziņojumus būtu jāsniedz tiem cilvēkiem, kam gada laikā ienākumi bija mazāki par 270 latiem. Beigās mēs vienojāmies, ka šādus paziņojumus arī nevajadzētu sniegt, tātad tie nebūs jāiesniedz tiem cilvēkiem, kas ir nopelnījuši maz. Tātad pensionāriem, aptuveni 620 tūkstošiem, arī cilvēkiem, kas saņem dažāda veida pabalstus, piemēram, jaunās mātes, kuru skaits varētu būt ap 60 tūkstošiem. Tādējādi vismaz 650 tūkstoši ir atbrīvoti no šo paziņojumu sniegšanas, kas turklāt ir diezgan formāli. Otrkārt, daudzi cilvēki tiks atbrīvoti no to apstrādāšanas.

Cits nozīmīgs jautājums bija par valstij piederošajiem dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem. Līdz šim interese par to ir bijusi diezgan liela. Kā tad ir ar tiem par valsts budžeta naudu iepirktajiem dārgmetālu izstrādājumiem? Kur tie glabājas? Tagad ir pieņemts lēmums pārkausēt gan zeltu, gan sudrabu, ko veiks divas firmas. Dārgmetālus pārkausēs stieņos, bet tos izstrādājumus, kam ir numismātiska vērtība, attiecīga komisija, ko izveidos ar muzeju pārstāvju līdzdalību, uzglabās muzejos. Pārējos dārgmetālus pārkausēs. Nauda no pārdotajiem lietņiem un citām vērtībām ienāktu budžetā. Un tā summa varētu būt apmēram viens miljons dolāru vai pat vairāk.

Bet Juris Viņķelis runāja par MK noteikumiem, kas skar alkoholisma, toksikomānijas un narkomānijas slimnieku ārstēšanu:

— Tie ir noteikumi par alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimnieku ārstniecību. Vispirms jāuzsver, ka tie ir brīvprātīgās ārstēšanās noteikumi. Kādreiz bija arī tā saucamie piespiedu pasākumi šo slimību ārstēšanā. Tā arī ir deklarēts — slimniekus ārstē pēc brīvprātīgi izteiktas vēlēšanās. Skaidrs, ka ir arī situācijas, kad tā brīvprātība kļūst nosacīta. Jo ir, piemēram, akūtas alkohola psihozes vai zināms stāvoklis toksikomāniem un narkomāniem, kad šie slimnieki apdraud gan sevi, gan apkārtējos. Un tie nogādājami ārstniecības iestādēs piespiedu kārtā.

Noteikumi balstās uz domu, ka šiem slimniekiem vajadzētu sniegt kvalificētu ārstu palīdzību. To galvenokārt sniegs sertificēti ārsti, sertificēti narkologi. Un ar laiku šī medicīniskā palīdzība tiks sniegta vienīgi sertificētās ārstniecības iestādēs. Tas, protams, pasargās šos nelaimīgos, zināmā mērā no sabiedrības izstumtos cilvēkus no viltusdakteriem un “brīnumārstiem”. Avīzēs taču var lasīt, ka no alkoholisma, lūk, varot izārstēties 24 stundu laikā, vai kaut ko tamlīdzīgu. Tāpēc ir vajadzīgi noteikumi, kas paredz, ka ārstēšanu var veikt vienīgi sertificēts narkologs. Turklāt tas ir solis ārstu sabiedrības demokratizācijas un pašpārvaldes virzienā. Ārstu kvalifikāciju tādējādi varēs novērtēt viņu pašu kolēģi. Tā būs ārstu narkologu asociācija, kas veidos sertifikācijas komisiju, kura izvērtēs ārstu iemaņu un zināšanu atbilstību sertifikācijai.

“LV” jautājums: — Kālab dārgmetālu izstrādājumu novērtēšanas ekspertu grupā paredzēts iekļaut nevis mūsu valsts nacionālā — Latvijas vēstures — muzeja pārstāvi, bet lokālā — Rīgas vēstures un kuģniecības — muzeja darbinieku?

Aivars Kreituss: — Es nedomāju, ka tik stingri ir noteikts, kura muzeja pārstāvis ir iekļaujams ekspertu grupas sastāvā. Galvenais, ka jāpiesaista speciālists no numismātu aprindām. Jo mums taču jāizvērtē tās vērtības, kas atstājamas muzejā. Bet es neesmu muzeju speciālists, tāpēc nevaru pateikt, kurā muzejā glabājamas mūsu nacionālās vērtības.

Jautājums: — Pagājušajā gadā ieņēmumu dienests neesot ticis galā ar ieņēmumu deklarāciju pārbaudi. Šogad sagaidāms daudz lielāks deklarāciju skaits. Vai jums ir pārliecība, ka ieņēmumu dienests tiks galā ar šo darbu?

Aivars Kreituss: — Es neesmu pārliecināts. Tāpēc domāju, ka šajā dienestā vajadzētu ieviest pasaulē jau pazīstamās datorizētās uzskaites sistēmas. Mums lēnām jāsakārto šī uzskaite. Domāju, ka gan šīs deklarācijas, gan tas, ka mēs atcēlām šos paziņojumus par deklarāciju neiesniegšanu, ievērojami ietaupīs darbu.

Pēc 1. aprīļa redzēsim, kā tas mums ir izdevies un kādas lietas sagādā vislielākās grūtības. Es varu vienīgi vēlreiz atkārtot, ka šajā jomā mums jāievieš kārtība, un ar katru gadu stāvoklis uzlabosies.

Jautājums: — Vai iepriekšējais lēmums par saīsināto un paplašināto deklarāciju aizpildīšanu paliek spēkā?

Aivars Kreituss: — Jā, tas paliek spēkā. Šīs formas tiks publicētas avīzēs. Viss principā paliek tāpat kā iepriekš, izņemot neskaidrību par šiem 660 tūkstošiem cilvēku, par kuriem jau izteicos iepriekš.

Jautājums: — Kreitusa kungs, vai ir paredzēta kāda atbildība par paziņojuma neiesniegšanu?

Aivars Kreituss: — Atbildība ir paredzēta. Bet, kā jūs jau esat pārliecinājušies, pārbaudes vairāk skārušas ministrus un deputātus.

Jautājums: — Kā zināms, daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa paredzēts pārskaitīt pašvaldībām. Cik liela būs šī daļa un kādiem mērķiem tā tiks izmantota?

Aivars Kreituss: — To es šobrīd nevaru precīzi pateikt, jo trešdien, 7. februārī, notiks valdības sarunas ar Pašvaldību savienību. Tur šo formulu izstrādās līdz galam. Kā to darīs, kā sadalīs, — par to notiek strīds. Precīzi pateikt, kāda būs šī formula, es nevaru. Ceru, ka šajās sarunās tiks panākta vienošanās starp valdību un pašvaldību.

Jautājums: — Pagājušajā gadā, sastādot ienākumu deklarāciju, ņēma vērā iedzīvotāju neatliekamos izdevumus par ārstēšanos. Vai tas tiks ņemts vērā arī šogad? Vai arī šogad būs kādi jauni, līdzīgi noteikumi?

Aivars Kreituss: — Es domāju, ka nekas jauns nav jāpieņem. Tuvojas 1. aprīlis, un mēs vairs nedrīkstam neko jaunu pieņemt. Vienīgais, kas ir jauns, tā ir šī paziņojuma neiesniegšana. Citas izmaiņas nav paredzētas.

Mintauts Ducmanis, Vairis Ozols,
“LV” nozaru redaktori

(Pēc diktofona ieraksta 6. februāra preses konferencē Valdības namā)