Ministru kabineta noteikumi nr. 32

Rīgā 1996.gada 6.februārī (prot.nr.7, 4.§)

Noteikumi par alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimnieku ārstniecību

Izdoti saskaņā ar Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto
Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumu nr.177 “Ārstniecības noteikumi” 82.punktu

1. Alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimniekus (tālāk tekstā — “slimnieks”) ārstē pēc viņu brīvprātīgi izteiktas vēlēšanās ārstēties.

2. Slimnieka brīvprātīgi izteikta vēlēšanās ārstēties nav nepieciešama, ja viņam ir sākušies psihiski traucējumi un viņa veselības stāvoklis prasa neatliekamu ārstēšanu stacionārā vai ja viņš ar savu rīcību apdraud sevi, savus tuviniekus vai apkārtējos cilvēkus un nevēlas ārstēties. Minētajā gadījumā specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde slimnieku var piespiedu kārtā nogādāt slēgtā narkoloģiskajā vai psihiatriskajā ārstniecības iestādē.

3. Noteikt slimniekiem narkoloģiskās slimības diagnozi drīkst vienīgi sertificēti narkologi.

4. Slimniekus ārstē sertificēti narkologi noteiktā kārtībā akreditētās narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs. Citās noteiktā kārtībā akreditētās ārstniecības iestādēs slimniekus var ārstēt sertificēti citas specialitātes ārsti, pieaicinot sertificētus narkologus par konsultantiem. Sertificēta narkologa konsultācija nav nepieciešama, ja slimniekam ārstē citas slimības.

5. Neatliekamo palīdzību slimniekiem var sniegt sertificēti narkologi vai sertificēti citas specialitātes ārsti noteiktā kārtībā akreditētu ārstniecības iestāžu detoksikācijas palātās.

6. Slimnieku aprūpē var nodarbināt arī psihologus, sociālā dienesta darbiniekus, narkologu palīgus, vidējo un jaunāko medicīnisko personālu, pedagogus un sporta darbiniekus.

7. Ārstniecības iestāde var papildus noslēgt līgumu par slimnieka aprūpi ar viņa ģimeni, darba devēju, citām fiziskajām un juridiskajām personām, ja tās sedz ar slimnieka aprūpi saistītos izdevumus. Vienlaikus vai secīgi var izmantot vairākus aprūpes veidus.

8. Ārstiem ir tiesības pārliecināt tās personas, kuras pārmērīgi lieto alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās un toksiskās vielas, izdarīt narkoloģisko izmeklēšanu. Ārstiem attiecīgajai personai saprotamā veidā jāsniedz tai izsmeļoša informācija par iespējamo diagnozi, izmeklēšanas gaitu, ārstēšanas metodēm un iespējamo slimības prognozi. Čpaša uzmanība jāpievērš tām personām, kuras:

8.1. pārmērīgas alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā izdarījušas likumpārkāpumu un ir administratīvi sodītas vai sauktas pie kriminālatbildības;

8.2. atkārtoti vadījušas transportlīdzekli reibuma stāvoklī;

8.3. lietojušas narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas lielās devās.

9. Pēc tam, kad slimniekam noteikta alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas slimība, slimnieku ārstē tajā ārstniecības iestādē, kuru slimnieks ir izvēlējies.

10. Anonīmā ārstēšana (neuzrādot slimnieka pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu) ir maksas pakalpojums.

11. Primārajām veselības aprūpes iestādēm, sociālā dienesta darbiniekiem, slimnieka tuvākajiem radiniekiem, likumīgajiem pārstāvjiem (aizgādņiem un aizbildņiem), skolotājiem, darba devējiem, kā arī tiesnešiem un policijas darbiniekiem ir tiesības ieteikt narkoloģisko konsultāciju personām, kurām ir tādi veselības traucējumi, kas liecina, ka iestājusies atkarība no alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai psihotropajām vielām.

12. Personām, kuras ir pabeigušas ārstēšanos, ir tiesības saņemt par to izziņu no attiecīgās ārstniecības iestādes.

13. Ja persona atrodas smagā alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu intoksikācijā un ir apdraudēta tās dzīvība, specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde sniedz tai neatliekamo palīdzību uz vietas vai, ja to prasa slimnieka veselības stāvoklis, nogādā viņu ārstniecības iestādē, lai sniegtu speciālo medicīnisko palīdzību.

14. Narkoloģiskās uzskaites kārtību ārstniecības iestādēs nosaka veselības valsts ministrs. Narkoloģiskajā uzskaitē iekļauj:

14.1. slimniekus, kuri ir pārcietuši alkohola vai intoksikācijas psihozi;

14.2. slimniekus, kuriem ir vidējas vai smagas pakāpes alkoholisms, kas radījis sociālas un bioloģiskas sekas;

14.3. nepilngadīgos alkohola lietotājus;

14.4. narkomānijas un toksikomānijas slimniekus, kā arī narkotisko, toksisko un psihotropo vielu lietotājus, arī nepilngadīgos, ja attiecīgās vielas lietotas lielās devās.

15. Persona tiek noņemta no narkoloģiskās uzskaites pēc trim gadiem kopš ārstēšanās kursa pabeigšanas, ja minētajā laikā nav konstatēta alkohola, kā arī narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu lietošana (izņemot gadījumus, ja attiecīgā viela lietota saskaņā ar ārsta norādījumiem).

16. Ja persona, kas ir narkoloģiskajā uzskaitē, ir alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas slimnieks un neārstējas labprātīgi vai pārtrauc ārstēšanās kursu un turpina lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, toksiskās vai psihotropās vielas lielās devās, attiecīgā ārstniecības iestāde ziņo par minēto personu policijai.

17. Līdz ārstniecības iestāžu akreditācijas noteikumu pieņemšanai slimniekus ārstē un viņu aprūpi veic esošās ārstniecības iestādes saskaņā ar šiem noteikumiem.

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs