Latvijas Republikas Komerclikuma projekts 11.turpinājums

Sākums — “LV”, 30.01.1996., nr. 15/16.,
31.01.1996., nr. 17.; 1.02.1996., nr. 18/19.;
2.02.1996., nr. 20.; 6.02.1996., nr. 21.;
7.02.1996., nr. 22.; 8.02.1996., nr. 23.;
9.02.1996., nr.24/25.

3.2. — 52.pants.

(1) Ja pārskata gadā meitas uzņēmums ir iegādājies vai pārdevis mātes uzņēmuma akcijas vai daļas, mātes uzņēmumam ir jāsniedz informācija par šo akciju vai daļu nominālvērtību un tās īpatsvaru mātes uzņēmuma kapitālā, kā arī jānorāda pirkšanas un pārdošanas summas.

(2) Informācija, kas minēta šā panta pirmajā daļā, jāuzrāda atsevišķi tām akcijām un daļām, kas iegūtas īpašumā, un tām, kas iegūtas kā ķīla.

 3.2. — 53.pants.

Ir jāparāda izmaiņas uzņēmuma paša kapitāla kopsummā un tā sadalījumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada bilanci.

 3.2. — 54.pants.

(1) Uzņēmumi, kas bilances sastādīšanas datumā nepārsniedz divus no šā panta otrās daļas kritērijiem, drīkst gadskārtējos aprēķinos nesniegt informāciju, kas minēta šā likuma 3.2.— 44.pantā, 3.2.— 45.panta pirmajā un otrajā daļā, 3.2.— 46., 3.2.— 49.panta pirmajā un trešajā daļā un 3.2.— 52.pantā. Tomēr ir jāparāda tā uzņēmuma parāda daļa, kas jāatmaksā ilgāk nekā piecu gadu laikā pēc bilances sastādīšanas dienas, un uzņēmuma hipotēku kopējais apjoms.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie kritēriji ir šādi:

1) bilances kopsumma — 0,15 miljoni ECU (pārrēķinot Latvijas Republikas naudas vienībās atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam kursam);

2) neto apgrozījums — 0,3 miljoni ECU (pārrēķinot Latvijas Republikas naudas vienībās atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam kursam);

3) pārskata gada vidējais darbinieku skaits — 25.

(3) Ja viens no koncerna uzņēmumiem vai koncerns kopumā nepārsniedz divus no šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, uz šādu koncernu šā panta pirmā daļa neattiecas.

(4) Bilances kopsumma atbilstoši šā panta otrās daļas prasībām veidojas no šā likuma 3.2.— 10.pantā minētās visu aktīva posteņu kopsummas. Vidējais darbinieku skaits aprēķināms, saskaitot darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu izdalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā.

(5) Ja uzņēmums bilances sastādīšanas dienā pārsniedz vai beidz pārsniegt divus no šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, tas ietekmē šā panta pirmās daļas nosacījumu piemērošanu tikai tad, ja atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas.

(6) Individuālo uzņēmumu īpašniekiem vai līgumsabiedrības dalībniekiem ar pilnu atbildību pielikumā jāuzrāda visi citi līdzekļi un saistības, kuri nav saistīti ar šo uzņēmumu, izņemot kustamo īpašumu, kas netiek lietots uzņēmumā.

 

 

3.2. — 55.pants.

(1) Ziņojumā jāietver informācija par tiem apstākļiem, kas nav atspoguļoti bilancē, peļņas un zaudējumu aprēķinā un pielikumā, bet ir nozīmīgi, lai novērtētu uzņēmuma līdzekļus un saistības, tā finansiālo stāvokli un pārskata gada finansu rezultātus, izņemot gadījumus, kad īpašu apstākļu dēļ šāda informācija varētu kaitēt uzņēmumam.

(2) Ziņojumā jāsniedz arī norādījumi par:

1) jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš pārskata gada beigām;

2) turpmāko uzņēmuma attīstību;

3) pētniecības darbiem un attīstības pasākumiem.

(3) Valdes ziņojumā vai peļņas un zaudējumu aprēķina vai bilances pielikumā jāsniedz priekšlikumi par uzņēmuma peļņas izlietošanu vai tā zaudējumu segšanu.

(4) Mātes uzņēmuma ziņojumā jāietver informācija par koncerna kopējiem rādītājiem saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu.

(5) Ja uzņēmuma vadība uzskata, ka bez tādiem īpašiem priekšnosacījumiem kā parādu norakstīšana vai papildu kapitāla investīcija nav iespējams turpināt uzņēmuma darbību, par to sīks paskaidrojums ir jāsniedz ziņojumā.

 

 

 

 

3.2. — 56.pants.

Koncerna gada pārskats sastāv no visu koncerna uzņēmumu pārskatiem.

 

 

3.2. — 57.pants.

Koncerna gada pārskats sastāv no bilances, kā arī peļņas un zaudējumu aprēķina un pielikuma. Koncerna gada pārskats jādatē ar to pašu dienu, kad sastādīts mātes uzņēmuma gada pārskats.

 

 

3.2. — 58.pants.

(1) Koncerna gada pārskats atbilstoši šā likuma 3.2.— 4. panta noteikumiem sastāv no mātes uzņēmuma un meitas uzņēmumu gada pārskatiem.

(2) Koncerna gada pārskatā jāatspoguļo visa koncerna gada peļņa vai zaudējumi un koncerna paša kapitāla kopsumma. Aprēķinos koncerna iekšējā peļņa un koncerna uzņēmumu izmaksātās savstarpējās dividendes ir jāatņem.

(3) Gadījumā, kad notiek līdzekļu nodošana—pieņemšana starp koncerna uzņēmumiem, par koncerna iekšējo peļņu uzskatāma peļņas daļa, kas pienākas mātes uzņēmumam, ja vien līdzekļi nav nodoti kādam ārpuskoncerna pircējam vai ja tos saņēmušais koncerna uzņēmums attiecīgo līdzekļu objektu nav norakstījis vai izlietojis.

 

 

3.2. — 59.pants.

Konkurences apsvērumu dēļ koncerna peļņas un zaudējumu aprēķinu var izdarīt atbilstoši šā likuma 3.2.— 24.panta pirmās daļas nosacījumiem, ja vien bilances sastādīšanas dienā koncerns nepārsniedz divus no 3.2.— 24.panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem; trešās un ceturtās daļas nosacījumi paliek spēkā.

 

 

3.2. — 60.pants.

(1) Ja koncerna sastāvs vai citi īpaši apstākļi to nosaka, koncerna gada pārskatu var sastādīt kā koncerna ziņojumu. Šādā gadījumā iemesls jāuzrāda pielikumā.

(2) Koncerna ziņojumā jāsniedz informācija par koncerna uzņēmumu savstarpējiem parādiem un aizdevumiem. Ziņojumā jāatspoguļo mātes uzņēmuma gada peļņa vai zaudējumi, kā arī šā uzņēmuma paša kapitāls. Attiecīga informācija jāsniedz par katru meitas uzņēmumu, ja tas skar mātes uzņēmuma līdzdalības daļu un ja tas nav parādīts mātes uzņēmuma gada pārskatā, dodot novērtējumu atbilstoši šā likuma 2.3.— 39.panta noteikumiem. Papildus ir jāparāda koncerna gada finansu rezultāti un koncerna kapitāla kopsumma.

(3) Aprēķinot summas, kas minētas šā panta otrās daļas pēdējā teikumā, jāatņem peļņa un dividendes, ko savstarpēji izmaksājuši koncerna uzņēmumi. 58. panta trešās daļas nosacījumi paliek spēkā.

 

 

 

 

3.2. — 61.pants.

(1) Uzņēmuma gada pārskatā jānorāda:

— uzņēmuma pilns nosaukums un adrese, turklāt koncerna gada pārskatā jānorāda visu meitas uzņēmumu un saistīto uzņēmumu nosaukums un adrese. Meitas uzņēmumam savā pārskatā ir jānorāda mātes uzņēmuma nosaukums un adrese, kā arī procentos izteikta mātes uzņēmuma līdzdalība meitas uzņēmuma kapitālā; individuālajam

— uzņēmumam — arī īpašnieka vārds, uzvārds un adrese;

— līgumsabiedrībai — arī dati par personām ar pilnu atbildību un pārvaldes institūciju locekļiem;

— visu veidu statūtsabiedrībām un citu veidu uzņēmumiem — arī visu valdes un padomes locekļu vārds, uzvārds, adrese un ieņemamais amats. Šīs ziņas jāsniedz arī par tām personām, kas pārskata gadā no šiem amatiem ir aizgājušas.

(2) Gada pārskatu paraksta:

— individuālajos uzņēmumos — īpašnieks,

— uzņēmumos ar pilnu atbildību — personas ar pilnu atbildību,

— uzņēmumos ar ierobežotu atbildību:

— akciju sabiedrībās — valdes priekšsēdētājs, padomes priekšsēdētājs un izpilddirektors,

— citos uzņēmumos ar ierobežotu atbildību — izpildinstitūcijas vai uzņēmuma vadītājs.

(3) Ja kāda no personām, kurai jāparaksta gada pārskats vai ziņojums, uzskata, ka tas nav apstiprināms, vai arī tai pret pārskatu vai ziņojumu ir kādi iebildumi, kurus tā grib darīt zināmus dalībniekiem, šai personai tas jānorāda īpašā piezīmē.

 

 

3.2. — 62.pants.

(1) Visi uzņēmumu gada pārskati un ziņojumi pakļauti obligātai revidentu pārbaudei. Ja uzņēmums atbilst šā likuma 3.2.— 54. panta otrās daļas kritērijiem, pārbaudi veic šā uzņēmuma revīzijas komisija. Ja uzņēmuma rādītāji pārsniedz divus no minētajā pantā un tā otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, pārbaudi veic likuma otrās grāmatas 4.nodaļā noteiktajā kārtībā ievēlēts zvērināts revidents. Ja zvērināts revidents gada pārskatu nav pārbaudījis, akcionāru pilnsapulce to nedrīkst apstiprināt.

(2) Koncerna gada pārskats un ziņojums arī ir pakļauti obligātai zvērinātu revidentu pārbaudei.

(3) Ja uzņēmuma gada pārskatā vai ziņojumā pēc tam, kad revidents tos ir pārbaudījis, izdarīti kādi grozījumi, revidentam pārskats un ziņojums no jauna jāpārbauda tieši attiecībā uz izdarītajiem grozījumiem. Šāda atkārtota pārbaude jāpiemin revidenta atzinumā par gada pārskata pārbaudīšanu.

 

 

3.2. — 63.pants.

(1) Gada pārskata pārbaudei ir jāaptver arī grāmatvedības pārbaude, lai noskaidrotu, vai uzskaite uzņēmumā atbilst grāmatvedības pamatnoteikumiem. Pārbaudē arī jānoskaidro, vai ir ievērotas likuma prasības un uzņēmuma statūtu noteikumi. Pārbaudot koncerna gada pārskatu un ziņojumu, ir jānoskaidro, vai to rādītāji saskan ar koncernā ietilpstošo uzņēmumu attiecīgajiem rādītājiem, it īpaši tas, vai pārskatā un ziņojumā sniegtā informācija nerada nepareizu priekšstatu par uzņēmuma vai koncerna ekonomisko un finansiālo stāvokli.

(2) Uzņēmuma likumīgajiem pārstāvjiem ir jāiesniedz revidentam gada pārskats un ziņojums tūlīt pēc to sastādīšanas. Revidentam ir jādod iespēja pārbaudīt uzskaites reģistrus, ierakstus un attaisnojuma dokumentus, kā arī līdzekļu apjomu un parādus, īpaši kasi, vērtspapīru krājumus un produkcijas atlikumu.

(3) Revidents drīkst pieprasīt no uzņēmuma likumīgajiem pārstāvjiem visas ziņas un paskaidrojumus, kas vajadzīgi rūpīgai pārbaudei. Ja tas nepieciešams, šādu informāciju viņš var pieprasīt arī pirms gada pārskata saņemšanas. Ja revidents pārbauda koncerna gada pārskatu un ziņojumu, viņš ir tiesīgs pieprasīt ziņas no mātes uzņēmuma un meitas uzņēmumiem.

(4) Ne revidents, ne viņa palīgi nedrīkst izpaust pārbaudes gaitā uzzinātos uzņēmuma komercnoslēpumus.

 

 

3.2. — 64.pants.

(1) Revidents par veiktās pārbaudes rezultātiem sastāda rakstveida atzinumu, kurā viņam īpaši jānorāda, vai uzņēmuma grāmatvedība, gada pārskats, ziņojums un attiecīgi koncerna gada pārskats un ziņojums atbilst likumu prasībām un vai uzņēmuma likumīgie pārstāvji ir snieguši revidentam pieprasītās ziņas un paskaidrojumus.

(2) Ja pēc pabeigtās pārbaudes revidentam nav nekādu iebildumu, viņš izsniedz šāda satura revidenta atzinumu:

“Grāmatvedības iekārtojums (reģistri u.c.) un gada pārskats atbilst likumu prasībām. Atbilstoši pieņemtajiem grāmatvedības principiem gada pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām un finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī par peļņu un zaudējumiem pārskata gadā. Uzņēmuma (koncerna) ziņojums saskan ar uzņēmuma (koncerna) gada pārskatu.

(Paraksts).”

(3) Revidenta parakstītais atzinums jāpievieno gada pārskatam.

 

 

3.2. — 65.pants.

(1) Ja revidentam ir iebildumi vai paskaidrojumi, kas nepieciešami, lai novērstu nepareiza priekšstata radīšanu, viņš izsniedz revidenta atzinumu ar piezīmi, kurā šie iebildumi vai paskaidrojumi tiek uzrādīti.

(2) Ja revidenta iebildumi ir būtiski, viņš var atteikties izsniegt šā likuma 3.2.— 64.panta otrajā daļā minēto atzinumu. Šo rakstveida atteikšanos un pamatojumu revidents apstiprina ar savu parakstu.

 

 

3.2. — 66.pants.

(1) Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām uzņēmumam vai koncernam jānosūta pēc uzņēmuma atrašanās vietas Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijas un Valsts statistikas komitejas iestādei pārbaudīta gada pārskata noraksts, ziņojums un, ja tāds ir, revidenta atzinums kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts. Ja peļņas sadale vai zaudējumu segšana nav ietverta gada pārskatā vai ziņojumā, ir jāiesūta apstiprināts akcionāru jeb uzņēmuma dalībnieku pilnsapulces protokola noraksts, kurā parādīta peļņas sadale vai zaudējumu segšana.

(2) Uzņēmumi, uz kuriem attiecas šā likuma 3.2.— 54.panta noteikumi, var ziņojumu nesūtīt. Šādā gadījumā pieņemtais lēmums par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu jāparāda gada pārskatā.

(3) Uzņēmumam, kas ievēro šā panta otrās daļas vai 3.2.— 54.panta noteikumus, iesniegtajam gada pārskatam jāpievieno uzņēmuma valdes parakstīts paskaidrojums, ka 3.2.— 54.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi ir izpildīti. Šis paskaidrojums jāapliecina uzņēmuma revidentam.

(4) Uzņēmumu un koncernu gada pārskatus, uz kuriem neattiecas šā likuma 3.2.— 54.panta noteikumi, Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcija pēc to saņemšanas nekavējoties publicē.

(5) Uzņēmumi un koncerni, kuru darbības apjoms pārsniedz šā likuma 3.2.— 24.panta otrajā daļā minētos kritērijus, uz sava rēķina publicē bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijas norādītā izdevumā.

(6) Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijā saņemtajiem gada pārskatiem un ziņojumiem ir jābūt publiski pieejamiem, lai ikviens, samaksājis valsts nodevu, ar tiem var iepazīties.

 

 

3.2. — 67.pants.

(1) Ja tiek publicēts uzņēmuma gada pārskats un ziņojums pilnībā, vai tiek publicēts koncerna gada pārskats, tiem jābūt tādā formā un redakcijā, kādā tie tika revidēti, turklāt kopā ar revidenta atzinumu un piezīmi, ja tāda ir. Ja revidentam ir bijuši kādi iebildumi vai viņš atteicies apstiprināt pārskatu, šis fakts jāpaziņo, norādot atteikšanās iemeslus. Ja ieteikumi vai lēmumi par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu nav ietverti attiecīgajos bilances posteņos, šie ieteikumi vai lēmumi arī jāpublicē.

(2) Ja gada pārskats un citi pārskata dokumenti netiek pilnībā publicēti, skaidri jānorāda, ka tiek publicēts saīsināts gada pārskats un ka pilnīgs gada pārskats pieejams Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijā. Revidenta atzinums un piezīme, ja tāda ir, nav jāietver saīsinātā publikācijā, bet skaidri jānorāda, vai revidents ir apstiprinājis gada pārskatu ar iebildumiem vai arī atteicies to apstiprināt.

 

 

3.2. — 68.pants.

(1) Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijas amatpersona drīkst pieprasīt jebkuru informāciju vai dokumentus, kādi nepieciešami, lai izvērtētu, vai šis likums, nodokļu likumi un uzņēmuma statūti ir ievēroti.

(2) Ja uzņēmuma vadība neiesūta dokumentus saskaņā ar šā likuma 3.2.— 66.panta un 3.2.— 67.panta pirmās daļas prasībām vai nesniedz informāciju vai dokumentus saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijas amatpersona uzliek naudas sodu likumā noteiktajā kārtībā.

 

CETURTĀ GRĀMATA

KOMERCDARĪJUMI

1.nodaļa. Komercdarījuma jēdziens. Komerclīguma noslēgšana

 

 

 

4.1. — 1.pants. Komercdarījuma jēdziens.

Komercdarījumi ir visi tie darījumi, ko slēdz komersants savas pamatdarbības vai papilddarbības ietvaros.

 

 

4.1. — 2.pants. Darījums, kurā viena puse ir komersants.

Noteikumi par komercdarījumiem piemērojami attiecībā uz abām pusēm arī tajā gadījumā, ja tikai viena no viņām ir komersants, izņemot gadījumus, kad patērētāju tiesības aizsargājošie vai citi speciāli likumi izslēdz šādu iespēju.

 

 

4.1. — 3.pants. Komercdarījuma prezumpcija.

Šaubu gadījumā komersanta slēgts darījums uzskatāms par komercdarījumu. Šis pieņēmums nedarbojas, ja uz darījumu attiecināms likums “Par patērētāju tiesību aizsardzību” vai cits patērētāju interešu aizsardzībai izdots likums.

 

 

4.1.— 4.pants. Līguma noslēgšana.

(1) Priekšlikums noslēgt līgumu (oferte) un atbilde uz to (akcepts) saista priekšlikuma devēju (oferentu) un priekšlikuma (ofertes) adresātu šajā likumā noteiktā kārtībā.

(2) Šī likuma noteikumus nepiemēro līgumiem, ja cita kārtība ir tieši vai netieši noteikta ofertē vai atbildē uz to, vai arī izriet no tirdznieciskām parašām vai prakses, kas izveidojusies starp līgumslēdzējām pusēm.

 

 

4.1. — 5.pants. Līguma forma.

(1) Lai līgumiem būtu pierādījumu spēks, tiem jābūt rakstiskā formā. Tomēr, ja mutisks līgums pilnīgi vai daļēji izpildīts, rodas sekas, kas noteiktas Civillikuma 1488.pantā.

(2) Līgums, kas noslēgts telegrammu apmaiņas rezultātā, kā arī ar teletaipa vai telefaksa palīdzību, uzkatāms par noslēgtu rakstiskā formā, ja vien netiek pierādīta tehniskā kļūda, kuras rezultātā informācija bijusi būtiski sagrozīta.

 

 

4.— 6.pants. Oferte.

(1) Vienai vai vairākām konkrētām personām adresēts priekšlikums slēgt līgumu ir oferte, ja tas ir pietiekoši noteikts un izsaka oferenta apņemšanos akcepta gadījumā uzskatīt sevi par saistības uzņēmušos.

(2) Priekšlikums, kurš adresēts nenoteiktam personu lokam, uzskatāms tikai par priekšlikumu izdarīt ofertes, ja vien persona, kura izdarījusi šādu priekšlikumu, nav tieši norādījusi uz ko citu.

 

 

4.1. — 7.pants. Ofertes spēkā stāšanās.

Oferte stājas spēkā ar to brīdi, kad to ir saņēmis ofertes adresāts. Ofertē izteiktais priekšlikums nerada tajā piedāvāto saistību, bet var radīt pienākumu atlīdzināt zaudējumus, kas adresātam radušies, ja vēlāk oferte tiek atsaukta, izņemot 4.1.—8. un 4.1.—9.p. norādītos gadījumus.

 

 

4.1. — 8.pants. Ofertes atsaukšanas nepieļaujamība.

(1) Oferte nevar tikt atsaukta, ja tajā ar norādījumu par noteiktu akcepta termiņu vai citādā veidā norādīts, ka tā nav atsaucama, vai arī — ja ofertes adresātam bija saprātīgi iemesli uzskatīt, ka oferte nav atsaucama, un ofertes adresāts ir atbilstoši rīkojies.

(2) Kamēr līgums nav noslēgts, oferents var atsaukt oferti. Tā ir atsaukta, ja ofertes adresāts paziņojumu par tās atsaukšanu saņēmis pirms akcepta nosūtīšanas.

 

 

4.1. — 9.pants. Ofertes steidzama atsaukšana.

Ar paziņojumu par atsaukšanu, ko adresāts saņēmis agrāk par pašu oferti vai vienlaicīgi ar to, oferte var tikt atsaukta pat tad, ja tā nav atsaucama.

 

 

4.1. — 10.pants. Ofertes noraidīšana.

Oferte, arī neatsaucamā, zaudē spēku, ja oferents saņēmis no adresāta paziņojumu par ofertes noraidīšanu.

 

 

4.1. — 11.pants. Akcepts.

(1) Adresāta paziņojums vai tā citas darbības, kuras izsaka piekrišanu ofertei, ir akcepts. Klusēšana vai bezdarbība nav atzīstamas par akceptu, izņemot gadījumu, kad puses par to nepārprotami ir vienojušās.

(2) Ofertes akcepts stājas spēkā ar brīdi, kad oferents saņēmis adresāta piekrišanu.

(3) Akcepts nav spēkā, ja oferents nesaņem adresāta piekrišanu oferenta noteiktajā termiņā, bet, ja šāds termiņš nav bijis noteikts, tad saprātīgā termiņā, ņemot vērā darījuma apstākļus, tai skaitā oferenta izmantoto sakaru līdzekļu ātrumu.

 

 

4.1. — 12.pants. Akcepts darbības formā.

Ja saskaņā ar oferti vai atbilstoši komerciālajām parašām ofertes adresāts, nepaziņojot oferentam, parāda piekrišanu ofertei, izdarot kādu darbību, kas vērsta uz līguma izpildi, akcepts stājas spēkā ar brīdi, kad izdarīta šāda darbība, ar noteikumu, ka tā izdarīta iepriekšējā (4.1.—11.) pantā paredzētā termiņa ietvaros.

 

 

4.1.— 13.pants. Atbilde ar ofertes grozīšanu.

(1) Atbilde uz oferti, kurā izteikts akcepts, bet kura sakarā ar papildinājumiem, ierobežojumiem vai nosacījumiem nesaskan ar oferti, uzskatāma par ofertes noraidījumu un jaunu oferti.

(2) Atbilde uz oferti, kuras mērķis ir akcepts, bet kas satur papildinošus, precizējošus vai citādus noteikumus, kuri ofertes noteikumus būtiski nemaina, atzīstama par akceptu, ja vien oferents bez nepamatotas kavēšanās neiebilst pret šīm izmaiņām. Ja oferents to nedara, tad līgums uzskatāms par noslēgtu ar atbildē ietvertajiem noteikumiem.

 

 

4.1. — 14.pants. Akceptam noteiktais termiņš.

(1) Akcepta termiņš, kuru oferents noteicis vēstulē, sākas ar tajā noteikto datumu vai arī, ja šāds datums vēstulē nav norādīts, ar nodošanas pastā zīmoga datumu uz aploksnes, bet, ja šāda datuma nav — ar gala punkta pasta zīmogu.

(2) Akcepta termiņš, kuru oferents noteicis telegrammā, sākas ar brīdi, kad telegramma nodota nosūtīšanai. Ja akcepta termiņu oferents noteicis, izmantojot teletaipu vai telefaksu, akcepta termiņš sākas no šāda paziņojuma nodošanas brīža.

(3) No akcepta termiņa netiek izslēgtas tā laikā ietilpstošās svētku dienas un brīvdienas. Tomēr, ja paziņojums par akceptu nevar tikt nogādāts oferentam termiņa pēdējā dienā, tāpēc ka šī diena oferenta atrašanās vietā ir svētku diena vai brīvdiena, akcepta termiņš turpinās līdz nākošās darba dienas beigām.

 

 

4.1. — 15.pants. Akcepta nokavējums.

(1) Nokavējies akcepts saglabā akcepta spēku, ja oferents nevilcinoties nosūta ofertes adresātam paziņojumu par akcepta pieņemšanu.

(2) Ja no ofertes saņēmēja vēstules vai citāda veida rakstiska paziņojuma par ofertes akceptu redzams, ka, nosūtot normālos apstākļos, tas būtu saņemts savlaicīgi, nokavējies akcepts saglabā akcepta spēku, ja vien oferents pēc akcepta bez vilcināšanās nenosūta ofertes adresātam paziņojumu, ka viņš uzskata savu oferti par spēku zaudējušu.

 

 

4.1. — 16.pants. Akcepta atcelšana.

Akceptu tā izdarītājs var atcelt un tas nav viņam saistošs, ja oferents paziņojumu par akcepta atcelšanu saņēmis agrāk par akcepta spēkā stāšanos vai vienlaicīgi ar to.

 

 

4.1. — 17.pants. Līguma stāšanās spēkā.

Līgums tiek uzskatīts par noslēgtu ar brīdi, kad stājas spēkā ofertes akcepts, ja vien līguma raksturs (reāllīgums) vai īpaša vienošanās neprasa arī lietas nodošanu.

 

 

 

4.2. — 1.pants. Darījuma pienācīgs izpildījums.

(1) Darījums jāizpilda pienācīgi saskaņā ar darījuma un likuma noteikumiem, bet, ja tādu nav, — saskaņā ar parasti izvirzāmām prasībām.

(2) Darījuma izpildījums ir pienācīgs, ja to izdarījusi un saņēmusi īstā per so§na īstā vietā, īstā laikā un pienācīgā veidā.

 

 

4.2. — 2.pants. Darījuma izpildījuma vieta.

Ja par izpildījuma vietu nav nekas norunāts un to nevar noteikt no paša darījuma rakstura, tad izpildījumu var prasīt vai piedāvāt jebkurā vietā, kur to var izdarīt bez apgrūtinājuma vai neērtības otrai pusei.

 

 

4.2. — 3.pants. Darījuma izpildījuma termiņš.

(1) Ja izpildījumam nav noteikts termiņš, tad kreditors to var prasīt katrā laikā, bet parādnieks var katrā piemērotā laikā izpildīt.

(2) Komercdarījumi izpildāmi komercorganizāciju parastajā darba laikā, ja vien no darījuma rakstura neizriet kas cits.

(3) Darījumā, kurā izpildījuma termiņš nav noteikts, parādniekam pēc kreditora pieprasījuma ir pienākums to izpildīt samērīgi īsā laikā. Nosakot šo laiku, jāņem vērā izpildījuma vietas attālums, izpildījumam normāli nepieciešamais laiks, dažādi ar priekšmetu saistīti šķēršļi, kā arī dalībnieku varbūtējais nodoms.

(4) Ja puses nevar vienoties par izpildījumam nepieciešamo laiku, to nosaka tiesa.

 

 

4.2. — 4.pants. Parādnieka pienākums.

Tiesiski noslēgts darījums uzliek pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķs smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības (izņemot nepārvaramu varu) nedod viņam tiesību atkāpties no darījuma, kaut arī atlīdzinot otrai pusei zaudējumus.

 

 

4.2. — 5.pants. Atkāpšanās no līguma pildīšanas.

Vienpusēja atkāpšanās no līguma pildīšanas vai tā vienpusēja izbeigšana ir pieļaujama tikai tad, kad tā ir pamatota uz paša līguma raksturu, vai arī kad to pie zināmiem nosacījumiem atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība noteikti pielīgta.

Par vienpusēju atkāpšanos no līguma vai tā izbeigšanu pusei ir jāpaziņo otrai pusei saprātīgā termiņā un ievērojot šai likumā noteiktos ierobežojumus.

 

 

4.2. — 6.pants. Parādnieka saistības.

Parādniekam saistība jāpilda noteiktā termiņā bez kreditora īpaša atgādinājuma vai paziņojuma, ja vien līgums, likums vai paraša neparedz kreditora ziņojumu par gatavību pieņemt izpildījumu vai ja viņam pirms izpildījuma nav jāveic darbības, kuru neveikšana padara izpildījumu neiespējamu.

 

 

4.2. — 7.pants. Kreditoru pienākums.

Kreditoram jāpieņem darījuma izpildījums, ko parādnieks piedāvā viņam vai viņa vietniekam noteiktajā veidā, īstā laikā un īstā vietā. Neliels parādnieka nokavējums nav pamats atteikumam pieņemt izpildījumu, ja vien parādnieks, piedāvājot izpildījumu, piesola arī zaudējumu atlīdzību vai ja nokavējumam nav nekādas nozīmes.

 

 

4.2. — 8.pants. Līguma grozīšana un izbeigšana ar pušu vienošanos.

(1) Līgums var tikt grozīts vai izbeigts pušu vienkāršas vienošanās ceļā izņemot šī panta otrā daļā norādītos gadījumus.

(2) Rakstisks līgums, kurā noteikts, ka jebkuras līguma izmaiņas vai tā izbeigšana izdarāma ar pušu rakstveida vienošanos, nevar tikt grozīts vai izbeigts citādā veidā. Taču puses rīcība, kas liecina par gribu grozīt vai izbeigt līgumu, atņem tai tiesību atsaukties uz šo noteikumu tik lielā mērā, cik otrai pusei bija pamats paļauties uz šo rīcību kā nepārprotamu gribas izpausmi.

 

 

4.2. — 9.pants. Kreditora tiesības.

(1) Kreditors ir tiesīgs nepieņemt darījuma izpildījumu pa daļām vai arī citu priekšmetu nekā līgts, ja līgums vai likums neparedz ko citu.

(2) Ja kreditors tomēr pieņem daļējus izpildījumu vai viena priekšmeta vietā citu, tad viņš no tā nezaudē neko no savām tiesībām attiecībā uz izpildījumu kopumā vai ar nomaiņu saistītām sekām.

 

 

4.2. — 10.pants. Saistību izpilde.

(1) Maksājuma saistībās nevienu nevar piespiest saņemt naudas vietā vērtspapīrus.

(2) Ja parādnieks nepilda saistības par individuāli noteiktas lietas nodošanu kreditora īpašumā, turējumā vai lietojumā, pēdējais ir tiesīgs prasīt, lai šo lietu atņemtu parādniekam un nodotu viņam, kreditoram.

(3) Šādu tiesību nav, ja lieta jau nodota trešai personai, kurai uz to ir tādas pašas tiesības. Ja lieta vēl nav nodota, priekšroka ir tam kreditoram, kura labā saistība radusies agrāk, bet, ja to nav iespējams noteikt, tad tam, kas agrāk cēlis prasību.

 

 

 

 

 

4.3. — 1.pants. Līgumsods.

(1) Līgumsods ir līgumā vai likumā noteikta samaksa, ko līguma dalībniekiem ir pienākums samaksāt tajā gadījuma, ja viņš saistību neizpildīs vai neizpildīs pienācīgi.

(2) Līgumsodu var noteikt naudā vai kādā citā vērtībā.

 

 

4.3. — 2.pants. Līgumsoda apmērs.

Līgumsoda apmērs nav ierobežots ar zaudējuma lielumu, kāds paredzams no līguma neizpildīšanas.

 

 

4.3. — 3.pants. Parādnieka pienākums izpildīt saistību natūrā.

(1) Līgumsoda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt saistību, ja vien līgumā nav paredzēts citādi. Līgumā var paredzēt kreditora tiesības prasīt vai nu līgumsoda samaksu, vai saistības izpildījumu.

(2) Ja parādnieks izpilda tikai daļu no savas saistības, tad viņam tomēr jāsamaksā viss līgumsods, bet ne tikai samērīgā daļa, ja vien nav norunāts citādi.

 

 

4.3. — 4.pants. Nokavējuma nauda.

(1) Nokavējuma nauda ir samaksa, ko līguma dalībniekam ir pienākums samaksāt tajā gadījumā, ja viņš saistību neizpilda laikā. Nokavējuma nauda aprēķināma no neizpildītās daļas, ja vien likumā vai līgumā nav noteikts citādi.

 

 

4.3.— 5.pants. Parādnieka pienākums atlīdzināt zaudējumus.

(1) Līgumsoda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma atlīdzināt zaudējumus, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

(2) Līgumā vai likumos par atsevišķiem saistību veidiem var būt noteikts, ka līgumsoda samaksu neieskaita zaudējumu atlīdzībā un tas samaksājams neatkarīgi no zaudējumu atlīdzības (kumulatīvs līgumsods).

 

 

4.3. — 6.pants. Zaudējumi.

(1) Zaudējumi, kas rodas, pusei neievērojot līgumu, ir mantiskais samazinājums, ieskaitot neiegūto labumu, kas radies, otrai pusei pārkāpjot līgumu. Atlīdzināmo zaudējumu summa nedrīkst pārsniegt zaudējumus, kurus līgumu pārkāpusī puse līguma slēgšanas brīdī objektīvi varēja paredzēt kā iespējamās sekas līguma pārkāpumam, ņemot vērā apstākļus, par kuriem viņa tai laikā zināja vai par kuriem viņai vajadzēja zināt.

(2) Ja līgums ir lauzts un ja saprātīgā veidā un saprātīgā termiņā pēc laušanas pircējs ir nopircis citu preci vietā vai pārdevējs pārdevis līgumpartnera nepieņemto vai sakarā ar līguma pārkāpumu nenododamo preci citam, tad puse, kura pieprasa zaudējuma atlīdzināšanu, var piedzīt starpību starp līguma cenu un cenu pēc vietā izdarītā darījuma, kā arī jebkurus papildus zaudējumus atbilstoši šī panta pirmajai daļai.

(3) Ja līgums ir lauzts un ja līguma laušanas brīdī eksistē konkrēti nosakāma nododamās lietas vai darba cena , puse, kura pieprasa zaudējuma atlīdzināšanu, ja tā nav veikusi iepirkumu vai pārdošanu saskaņā ar šī panta 2 daļu, var pieprasīt starpību starp cenu, kura noteikta līgumā, un cenu uz līguma laušanas brīdi, kā arī jebkuru zaudējumu atlīdzināšanu, kuri var tikt piedzīti, pamatojoties uz šo pantu. Taču, ja puse, kura pieprasa zaudējumu atlīdzināšanu, lauzusi līgumu pēc preces pieņemšanas, tad līguma laušanas brīdī esošās cenas vietā tiek piemērota cena uz pieņemšanas brīdi.

(4) Šī panta mērķiem konkrēti noteiktā cena ir cena, kura pārsvarā eksistē tai vietā, kur bija jāveic piegāde, vai, ja šādā veidā neeksistē tāda cena, tad cena tādā citā vietā, kura kalpo par saprātīgu aizstājēju, ņemot vērā preces transportēšanas izdevumu starpību.

(5) Pusei, kuras tiesības ir pārkāptas, jāveic tādi pasākumi, kas konkrētajos apstākļos ir saprātīgi zaudējumu (ieskaitot negūto labumu) samazināšanai. Ja viņa neveic tādus pasākumus, tad līgumu pārkāpusī puse var pieprasīt atlīdzināmo zaudējumu samazināšanu par atbilstošu summu.

 

 

4.3. — 7.pants. Procenti.

Ja puse pieļāvusi termiņa nokavējumu cenas vai citas summas samaksā, otrai pusei ir tiesības uz procentiem no šīs summas virs zaudējumiem, kuri var tikt piedzīti, pamatojoties uz iepriekšējo pantu.

 

 

4.3. — 8. pants. Atbrīvošana no atbildības.

(1) Puse neatbild par savas saistības neizpildīšanu, ja pierāda, ka to ir radījis tāds šķērslis, kas nepakļaujas puses kontrolei, un ka no viņas saprātīgi nevarēja gaidīt šī šķēršļa vai tā seku pārvarēšanu (nepārvarama vara).

(2) Ja puse nav izpildījusi savu saistību sakarā ar to, ka izpildi nav veikusi trešā persona, kuru viņa iesaistījusi visa līguma vai tā daļas izpildē, šī puse tiek atbrīvota no atbildības tikai tajā gadījumā, ja:

— viņa tiek atbrīvota no atbildības saskaņā ar iepriekšējo daļu; un

— viņas iesaistītā persona tāpat būtu tikusi atbrīvota no atbildības, ja iepriekšējas daļas noteikumi tiktu piemēroti šai personai.

(3) Pircējs zaudē tiesības paziņot par līguma izbeigšanu vai pieprasīt no pārdevēja preces apmainīšanu, ja pircējam nav iespējams atdot preci tādā pašā stāvoklī, kādā viņš to ir saņēmis.

(4) Iepriekšējā daļa netiek piemērota:

— ja neiespējamību atdot atpakaļ preci vai atdot preci tādā pašā stāvoklī, kādā pircējs to saņēmis, nav izraisījusi viņa darbība vai nolaidība; vai arī — ja pircējs preci vai tās daļu pārdevis normālas tirdzniecības gaitā vai izlietojis vai pārtaisījis normālās lietošanas gaitā līdz tam, pirms viņš pamanīja vai viņam vajadzēja pamanīt preces neatbilstību līgumam.

(5) Pircējs, kurš zaudējis tiesības paziņot par līguma izbeigšanu vai pieprasīt no pārdevēja preces apmainīšanu, saskaņā ar šo pantu saglabā tiesības uz visiem pārējiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko paredz līgums un šis likums.

(6) Ja pārdevēja pienākums ir atdot cenu, viņam ir jāsamaksā arī procenti par to, skaitot no cenas samaksas datuma.

(7) Pircējam ir jānodod pārdevējam visi ienākumi, kurus pircējs ir guvis no preces vai tās daļas:

— ja viņa pienākums ir atdot preci pilnībā vai daļēji; vai arī

— ja viņš nespēj atdot preci pilnībā vai daļēji, vai atdot pēc būtības tai pašā stāvoklī, kādā viņš to ir saņēmis, bet viņš tomēr ir paziņojis par līguma izbeigšanu vai ir pieprasījis no pārdevēja preces apmaiņu.

 

 

 

4.4. — 1.pants. Pirkuma līguma vispārīgo noteikumu piemērošana.

(1) Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz visiem pirkuma līgumiem.

(2) Jautājumos, kas nav regulēti šajā nodaļā, jāvadās no šī likuma turpmākajām nodaļām vai Civillikuma vai citiem likumiem.

(3) Šīs nodaļas noteikumi netiek piemēroti, ja pārdod:

— preces, kuras pircējs iegādājas personīgām, savas ģimenes vai mājsaimniecības vajadzībām, izņemot gadījumus, kad pārdevējs pirms līguma noslēgšanas vai līguma noslēgšanas brīdī nezināja un viņam nevajadzēja zināt, ka preces tiek iegādātas šādai izmantošanai;

— izsolē;

— izpildot tiesas spriedumu vai kompetentu institūciju lēmumu;

— vērtspapīrus, akcijas, nodrošinājuma dokumentus un naudu;

— gaisa un ūdens transporta kuģus;

— elektroenerģiju;

— nekustamus īpašumus, pastāvīgām vajadzībām celtas ēkas un būves.

(4) Šos noteikumus par pirkuma līgumiem nepiemēro līgumiem par ēku un būvju celtniecību un citiem līgumiem, kuros dominē saistības sakarā ar darbiem un pakalpojumiem, bet preču pirkumam ir sekundārs raksturs.

(5) Šie noteikumi par pirkuma līgumu piemērojami, pasūtot preces, kuras vēl nav izgatavotas, ja vien puse, kas pasūta preces, neuzņemas saistības piegādāt būtisku daļu materiālu, kuri nepieciešami tādu preču izgatavošanai.

 

 

4.4. — 2.pants. Oferte.

(1) Vienai vai vairākām personām adresēts priekšlikums (oferte) slēgt pirkuma līgumu ir atzīstama par oferti, ja tajā ir noteikta prece, tieši vai netieši noteikts tās daudzums un cena vai arī ir paredzēta kārtība daudzuma un cenas noteikšanai.

(2) Pirkuma līgums tiek uzskatīts par noslēgtu ar brīdi, kad ofertes akcepts stājas spēkā saskaņā ar šī likuma noteikumiem.

(3) Akceptējot oferti, par oferti būtiski mainošiem noteikumiem uzskatāmi grozījumi un papildinājumi, kas attiecas uz preces cenu, maksājumu kārtību, preces daudzumu un kvalitāti, piegādes vietu un laiku, katras puses atbildības apjomu vai strīdu izskatīšanas kārtību.

 

 

4.4. — 3.pants. Pārdevēja pienākums.

(1) Preces jānodod pircējam, tā vietniekam (pilnvarotai personai) vietā, kur pārdevējs līguma slēgšanas laikā veic savu komercdarbību, bet, ja viņam nav komercdarbības vietas, tad pārdevēja atrašanās vietā.

(2) Ja puse, slēdzot līgumu, zina, ka preces vai konosaments, pēc kura preces jāsaņem, atrodas citur, pircējs pieņem preces vai konosamentu savā rīcībā (īpašumā) to atrašanās vietā.

(3) Preces ir nodotas tad, kad tās pieņēmis pircējs.

(4) Ja preces jāpiegādā pircējam uz vienu vai vairākām vietām apvidū, kurā pārdevējs parasti veic vienveidīgu preču pārvadājumus, preču piegāde izdarāma uz pircēja norādīto vietu.

(5) Citos gadījumos, ja preces jāpiegādā pircējam un līgumā nav paredzētas citādas saistības attiecībā uz preču nodošanu, līgums ir izpildīts, nododot preces pārvadātājam, kurš nolīgts, lai transportētu preces no nosūtīšanas vietas.

(6) Ja pārdevējs pats transportē preces, piegādi nevar uzskatīt par notikušu, kamēr preces nav nodotas pircējam.

(7) Ja gadījumos, kuri nav paredzēti šajā pantā, līgums slēgts par neatvietojamu preci vai atvietojamu preci, kura ir jāizņem no noteiktiem krājumiem vai arī jāizgatavo, un puses līguma slēgšanas brīdī zināja to, ka prece atrodas vai arī tai jābūt izgatavotai noteiktā vietā, pārdevēja pienākums ir nodot preci pircējam šajā vietā.

(8) Ja pārdevējs saskaņā ar līgumu un šo likumu nodot preci pārvadātājam un šī līgumsaistību izpildei paredzētā prece nav precīzi individualizēta ar marķējumu, ar preču—transporta dokumenta palīdzību vai citādā veidā, pārdevējam ir jānosūta pircējam paziņojums par preces nosūtīšanu.

(9) Ja pārdevēja pienākums ir nodrošināt preces pārvešanu, viņam ir jāslēdz līgumi, kas nepieciešami preces pārvešanai uz piegādes vietu, izmantojot apstākļiem atbilstošus (piemērotus) transportēšanas veidus, un uz noteikumiem, kādi ir parasti šādai transportēšanai.

(10) Ja pārdevēja pienākumos neietilpst preces apdrošināšana, to transportējot, viņa pienākums ir pēc pircēja lūguma nodot tam visu esošo informāciju, kas nepieciešama transportējamo preču apdrošināšanai.

(11) Pārdevējam jāpiegādā prece:

— ja līgums nosaka vai ļauj noteikt konkrētu piegādes datumu — šajā datumā;

— ja līgums nosaka vai ļauj noteikt piegādes laika periodu un no līguma neizriet pircēja tiesības norādīt piegādes datumu šī perioda ietvaros — jebkurā brīdī šī perioda ietvaros;

— jebkurā citā gadījumā — saprātīgā termiņā pēc līguma noslēgšanas.

(12) Ja līgums paredz pircēja tiesības atlasīt preces un pārdevējs ir izvēlējies piegādes dienu, pārdevējam ir savlaicīgi jāinformē pircējs par to, kādā laikā preces būs pieejamas to atlasei.

(13) Ja pārdevēja pienākums ir nodot preču dokumentus, viņam tas ir jādara termiņā, vietā un formā, kādi noteikti līgumā.

(14) Ja pārdevējs nodevis dokumentus pirms noteiktā termiņa, viņš var līdz šī termiņa beigām novērst jebkuru dokumentu neatbilstību, tomēr ar noteikumu, ka pārdevējs, izmantojot šīs tiesības, nesagādā pircējam nesaprātīgas neērtības vai nesaprātīgus izdevumus. Pircējam ir tiesības prasīt, lai pārdevējs atlīdzina zaudējumus, kas radušies, novēršot dokumetu neatbilstību.

 

4.4. — 4.pants. Preces atbilstība.

(1) Pārdevēja pienākums ir piegādāt preci, kura pēc nosaukuma, daudzuma, kvalitātes, komplektuma un iesaiņojuma veida un citiem rādītājiem atbilst līguma noteikumiem.

(2) Ja vien puses nav vienojušās par ko citu, prece neatbilst līguma noteikumiem, ja tā:

— nav derīga mērķiem, kuriem tāda paša nosaukuma un apraksta prece parasti tiek izmantota;

— nav derīga speciāliem mērķiem, par kuriem pārdevējam tieši vai netieši paziņots līgumu slēdzot, izņemot tos gadījumus, kad no apstākļiem izriet, ka pārdevējs pārdošanas laikā nevarēja saprast šādus speciālus mērķus un pircējam nebija saprātīga iemesla paļauties uz pārdevēja kompetenci un spriedumu;

— neatbilst tām īpašībām, kādas līguma slēgšanas laikā pārdevējs uzrādījis ar preču paraugiem vai modeļiem;

— nav iesaiņota tādām precēm parastā veidā, kas pasargā preces no bojājumiem vai bojāšanās.

(3) Pārdevējs neatbild par jebkuru preces neatbilstību šī likuma noteikumiem, ja līguma slēgšanas laikā pircējs zināja vai nevarēja nezināt par tādu neatbilstību.

(4) Pārdevējs atbild saskaņā ar līgumu un šo likumu par jebkuru preces neatbilstību, kura pastāv brīdī, kad risks pāriet pircējam, pie kam arī tad, ja šī neatbilstība kļūst zināma tikai vēlāk.

(5) Pārdevējs tāpat atbild par jebkuru preces neatbilstību, kura rodas no brīža, kad risks pāriet pircējam un ir sekas pārdevēja rīcībai, ar kuru viņš pārkāpis jebkuru savu saistību, ieskaitot garantiju, ka tā vai cita perioda laikā prece būs derīga parastiem mērķiem vai arī kādam speciālam mērķim, vai arī saglabās noteiktas īpašības un kvalitāti.

(6) Pirmstermiņa piegādes gadījumā pārdevējam saglabājas tiesības līdz līgumā paredzētajam piegādes termiņam piegādāt preces trūkstošo daļu vai daudzumu, vai arī jaunu preci iegādātās preces vietā, ja agrāk piegādātā prece neatbilst līguma noteikumiem, vai arī novērst jebkuru preces neatbilstību, tomēr ar noteikumu, ka pārdevējs, izmantojot šīs tiesības, nesagādās pircējam nesaprātīgas neērtības vai nesaprātīgus izdevumus. Pircējam ir tiesības prasīt, lai pārdevējs atlīdzina šādi radītus zaudējumus.

(7) Pircējam jāapskata prece vai jānodrošina tās apskate tik īsā laikā, kāda ir dotajos apstākļos praktiski iespējama.

(8) Ja līgums paredz preces pārvadājumu, apskate var tikt atlikta līdz preces pienākšanai nogādes vietā.

(9) Ja nogādes vieta tiek mainīta, precei atrodoties ceļā, vai arī, ja pircējs preci pārsūta un pie tam pircējam nebija saprātīgas iespējas to apskatīt, bet pārdevējs līguma slēgšanas laikā zināja vai tam vajadzēja zināt par šādas pārsūtīšanas iespējamību, preces apskate var tikt atlikta līdz tās nonākšanai jaunajā nogādes vietā.

(10) Pircējs zaudē tiesības atsaukties uz preces neatbilstību, ja viņš nenosūta pārdevējam paziņojumu, kas satur ziņas par neatbilstības raksturu, saprātīgā termiņā pēc tam, kad pircējs to konstatējis vai kad viņam to vajadzēja konstatēt.

(11) Jebkurā gadījumā pircējs zaudē tiesības atsaukties uz preces neatbilstību, ja viņš nenosūta pārdevējam paziņojumu par to divu gadu ilga termiņa ietvaros, skaitot no brīža, kad prece tika faktiski nodota pircējam, ja vien šis termiņš nav pretrunā ar līgumā noteikto garantijas laiku.

(12) Pārdevējam nav tiesību atsaukties uz šī panta noteikumiem, ja preces neatbilstība ir saistīta ar faktiem, par kuriem viņš zināja vai nevarēja nezināt un par kuriem viņš nav informējis pircēju.

 

4.4. — 5.pants. Trešo personu tiesības un intereses.

(1) Pārdevējam ir pienākums piegādāt preci brīvu no jebkurām trešo personu tiesībām vai interesēm, izņemot gadījumus, kad pircējs ir piekritis pieņemt ar tādām tiesībām vai interesēm (apgrūtinājumiem) saistītu preci.

(2) Taču, ja tādas tiesības vai intereses balstās uz intelektuālo īpašumu, tai skaitā rūpniecisko īpašumu, tad pārdevēja pienākums regulē šī panta (3) un (7) daļas.

(3) Pārdevēja pienākums ir piegādāt preci brīvu no jebkurām trešo personu tiesībām vai interesēm, kuras balstītas uz intelektuālo īpašumu, tai skaitā uz rūpniecisko īpašumu, par kurām pārdevējs līguma slēgšanas brīdī zināja vai nevarēja nezināt, ka šādas tiesības vai intereses balstītas uz intelektuālo īpašumu, tai skaitā rūpniecisko īpašumu:

— pēc tās valsts likuma, kurā prece tiks pārdota tālāk vai citā veidā izmantota, ja līguma slēgšanas brīdī puses bija pārliecinātas, ka prece tiks pārdota tālāk vai citā veidā izmantota šajā valstī; vai arī

— jebkurā citā gadījumā — saskaņā ar tās valsts likumu, kurā atrodas pircēja komercuzņēmums.

(4) Šajā pantā minētais pārdevēja pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad:

— līguma slēgšanas brīdī pircējs zināja vai piedāvājot izpildījumu, piesola arī

— tādas tiesības vai intereses ir sekas tam, ka pardevējs ievērojis pircēja dotos tehniskos rasējumus, projektus, formulas vai citus datus.

(5) Pircējs zaudē tiesības atsaukties uz šī panta noteikumiem, ja viņš nenosūta pārdevējam paziņojumu, kas satur datus par trešās personas tiesību un interešu raksturu, saprātīgā termiņā pēc tam, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja zināt par tādu tiesību vai interesi.

(6) Pārdevējam nav tiesību atsaukties uz šī panta nosacījumiem, ja viņš zināja par trešās personas tiesību vai interesi un par tādas tiesības vai intereses raksturu.

(7) Neskatoties uz šī panta nosacījumiem, pircējs var var samazināt preces cenu atbilstoši 4.4.—7.p. (2)d. un 4.4.—8.panta noteikumiem vai arī pieprasīt zaudējumu, izņemot zudušā labuma (peļņas atrāvuma) atlīdzināšanu, ja viņam ir saprātīgs attaisnojums tam, ka viņš nav devis nepieciešamo paziņojumu.

 

4.4. — 6.pants. Saistību izpilde.

(1) Ja pārdevējs nepilda kādu no savām līguma vai šī likuma saistībām, pircējs ir tiesīgs:

— realizēt šajā pantā paredzētās tiesības;

— pieprasīt zaudējuma atlīdzību, kā tas paredzēts 4.4.—7.p. un 4.4.—8. pantos.

(2) Ja pircējs nodrošina savas tiesības ar citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tas neatņem viņam tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību, izņemot, ja šādas tiesības ierobežotas līgumā.

(3) Tiesa nevar dot pārdevējam nekādu termiņa pagarinājumu, ja pircējs izmanto kādu no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kurš vērsts pret līguma pārkāpumu.

(4) Pircējs var pieprasīt no pārdevēja viņa saistību izpildi, ja tikai pircējs nepielieto tiesiskās aizsardzības līdzekli, kurš nav savienojams ar šādu prasību.

(5) Ja prece neatbilst līguma noteikumiem, pircējs var pieprasīt preces apmaiņu tikai gadījumā, ja šī neatbilstība rada būtisku līguma pārkāpumu un pieprasījums apmainīt preci pieteikts vienlaicīgi ar paziņojumu, kas nosūtīts saskaņā ar iepriekšējo pantu vai arī saprātīgā laikā pēc tā.

(6) Ja prece neatbilst līguma noteikumiem, pircējs var pieprasīt no pārdevēja novērst šo neatbilstību izlabošanas ceļā, izņemot gadījumus, kad tas, ņemot vērā visus apstākļus, nebūtu saprātīgi. Šāds pieprasījums pircējam jāpieteic vienlaicīgi ar paziņojumu, kurš nosūtīts saskaņā ar iepriekšējo pantu vai arī saprātīgā laikā pēc tā.

(7) Pircējs var noteikt saprātīgi ilgu papildus termiņu pārdevējam viņa saistību izpildei.

(8) Izņemot gadījumus, kad pircējs saņēmis pārdevēja paziņojumu par to, ka neizpildīs savas saistības šādā veidā noteiktajā papildus termiņā, pircējs šī papildus termiņa laikā nevar izmantot nekādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas vērsti pret līguma pārkāpēju. Taču pircējs līdz ar to nezaudē tiesības pieprasīt zaudējuma atlīdzību par izpildes termiņa neievērošanu.

(9) Ar noteikumu, ka tiek ievērots 4.4.—7.pants, pārdevējs pat pēc piegādei noteiktā datuma var par saviem līdzekļiem novērst jebkuru nepilnību viņa saistību izpildē, ja viņš to var izdarīt bez nesaprātīgas kavēšanās un nesagādājot pircējam nesaprātīgas neērtības vai arī nenoteiktību attiecībā uz pircējiem radušos izdevumu kompensāciju no pārdevēja puses. Tomēr pircējs saglabā tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo likumu.

(10) Ja pārdevējs, neraugoties uz nokavējumu paziņo pircējam, ka viņš grib izpildīt līgumu noteiktā laika periodā, bet pircējs nav atbildējis saprātīgā laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas, pircējs nevar pasludināt līgumu par lauztu, ja pārdevējs izpildīs savas saistības laikā, kuru viņš norādījis.

(11) Ja pārdevējs paziņo pircējam par to, ka viņš izpildīs līgumu līdz noteiktam termiņam, jāuzskata, ka šāds paziņojums satur arī lūgumu pircējam paziņot savu lēmumu atbilstoši šī panta iepriekšējai daļai.

(12) Pārdevēja lūgums, kas minēts šī panta iepriekšējās daļās, nav spēkā, ja pircējs nav to saņēmis.

 

4.4. — 7.pants. Pircēja tiesības izbeigt līgumu.

(1) Pircējs var līgumu izbeigt (pasludināt par lauztu):

— ja pārdevējs nepilda kādu no savām līgumā vai šajā likumā paredzētajām saistībām un šis līguma pārkāpums ir pircējam būtiski svarīgs, ko pārdevējs zināja vai viņam vajadzēja to zināt;

— ja pārdevējs nepiegādā preci arī papildu termiņa laikā, kuru pircējs noteicis saskaņā ar iepriekšējo pantu, vai arī pārdevējs paziņo, ka viņs neveiks piegādi šādā veidā noteiktajā termiņā.

(2) Ja preces ir piegādātas ar nokavējumu, pircējs nevar pasludināt līgumu par lauztu un prasīt zaudējumu atlīdzību sakarā ar nokavējumu, ja viņš saprātīgi īsā laikā pēc tam, kad uzzinājis, ka preces ir piegādātas, nav paziņojis pārdevējam, ka līgums tiek lauzts un tiek celta prasība par zaudējumu atlīdzību. Taču, ja pircējs paziņo tikai par līguma laušanu, tas neatņem tiesības prasīt no pārdevēja arī zaudējumu atlīdzību.

(3) Ja preces neatbilst līguma prasībām, pircējs, neatkarīgi no tā, vai cena ir jau samaksāta vai ne, var samazināt cenu proporcionāli tam, kā preces faktiskā vērtība piegādes brīdī attiecas pret vērtību, kura precei tai pašā brīdī būtu bijusi, ja prece atbilstu līguma prasībām. Taču, ja pārdevējs novērš nepilnības savu saistību izpildē saskaņā ar .... pantiem vai arī ja pircējs atsakās pieņemt izpildi no pārdevēja, pircējs saskaņā ar šiem pantiem nevar samazināt preces cenu.

(4) Ja pārdevējs piegādā tikai daļu no precēm vai ja tikai daļa no precēm atbilst līguma prasībām 4.4.—6.panta (4)—(12)un šī panta (1)—(3) daļu noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz trūkstošo daļu vai daļu, kura neatbilst līguma prasībām.

(5) Pircējs var paziņot par visa līguma laušanu tikai tajā gadījumā, ja līguma daļēja neizpildīšana vai daļēja preču neatbilstība līguma prasībām veido pircējam būtiski svarīgu līguma pārkāpumu.

(6) Ja pārdevējs piegādā preci pirms līgumā noteiktā datuma vai perioda, pircējs var pieņemt piegādātās preces vai arī atteikties no tām.

(7) Ja pārdevējs piegādā lielāku preču daudzumu, nekā paredzēts līgumā, pircējs var pieņemt piegādātās preces vai arī atteikties pieņemt lieko preču daudzumu. Ja pircējs pieņem visas virs līguma piegādātās preces vai daļu no tām, viņam jāsamaksā par tām pēc līgumā noteiktām cenām.

 

4.4. — 8.pants. Cenas samaksa.

(1) Pircēja pienākums ir samaksāt preces cenu un pieņemt piegādātās preces atbilstoši līguma un šī likuma prasībām.

(2) Pircēja pienākums samaksāt cenu ietver tādu pienākumu veikšanu un tādu formalitāsu ievērošanu, kuras var tikt prasītas saskaņā ar likumiem un noteikumiem, lai radītu iespēju maksājumu izdarīšanai.

(3) Tajos gadījumos, kad līgums ir noslēgts juridiski pareizā veidā, bet tajā tieši vai netieši nav noteikta cena vai nav paredzēta tās noteikšanas kārtība, jāuzskata, ka puses (ja nav nekādas norādes uz ko citu) ir domājušas cenu, kura līguma slēgšanas brīdī parasti tika ņemta par tādām precēm, kuras tika pārdotas līdzīgos apstākļos atbilstošā tirdzniecības nozarē.

(4) Ja cena noteikta atkarībā no preces svara, tad šaubu gadījumā tā tiek aprēķināta pēc netto svara.

(5) Ja pircēja pienākums nav samaksāt cenu kādā citā noteiktā vietā, viņam tā jāsamaksā pārdevējam:

— pārdevēja komerciālā uzņēmuma atrašanās vietā var arī

— ja maksājums jāizdara pret preces vai dokumentu nodošanu — to nodošanas vietā.

(6) Maksājumu izdevumu palielināšanās, kuru radījusi pārdevēja komercuzņēmuma atrašanās vietas maiņa, ja tā notikusi pēc līguma noslēgšanas, attiecināma uz pārdevēja rēķina.

(7) Ja pircēja pienākums nav samaksāt cenu kādā citā konkrētā termiņā, viņam tā jāsamaksā, kad pārdevējs saskaņā ar līgumu un šo likumu nodod pircējam vai nu pašu preci, vai preču rīcības dokumentus, kuri attiecas uz šo preci. Pārdevējs var noteikt, ka preces vai dokumentu nodošana notiek tikai vienlaicīgi ar (pēc) šāda maksājuma izdarīšanas.

(8) Ja līgums paredz preces pārvadājumu, pārdevējs to var nosūtīt, norādot, ka prece vai preču rīcības dokumenti netiks nodoti pircējam citādi kā pret cenas samaksu.

(9) Pircējam nav pienākums samaksāt cenu līdz tam laikam, kamēr viņam nav radusies iespēja apskatīt preci, izņemot gadījumus, kad pušu saskaņotā piegādes vai maksājumu kātība nav savienojama ar šādas iespējas gaidīšanu.

(10) Pircēja pienākums ir samaksāt cenu tai dienā, kura noteikta vai var tikt noteikta saskaņā ar līgumu un šo likumu, bez jebkāda pieprasījuma vai jebkādu formalitāšu izpildes no pārdevēja puses, ja līgumā nav citādi.

(11) Pircējam ir pienākums:

— veicināt preču pārdošanu tādā veidā, kādu varētu no viņa saprātīgi sagaidīt, ja pārdevējs pilda līgumu;

— pieņemt preces.

(12) Ja pircējs nepilda kādu no savām saistībām, pārdevējs var saskaņā ar līgumu un šo likumu:

— izmantot šajā likumā paredzētās tiesības;

— pieprasīt zaudējumu atlīdzību, kā tas paredzēts 4.4.—7. un 4.4.—8.pantos.

(13) Ja pārdevējs izmanto savas tiesības uz citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tas neatņem viņam tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību ja vien līgumā nav noteikts citādi.

(14) Tiesa nevar piešķirt pircējam nekādu termiņa pagarinājumu, ja pārdevējs pielieto kādu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kas vērsts pret līguma parkāpēju.

(15) Pārdevējs var pieprasīt no pircēja cenas samaksu, piegādāto preču pieņemšanu un citu pircēja saistību izpildi, ja vien pārdevējs nav uzsācis tādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pielietošanu, kuri nav savienojami ar šādiem prasījumiem.

 

4.4.— 9.pants. Papildu termiņa noteikšana.

(1) Pārdevējs var noteikt saprātīgi ilgu papildu termiņu pircējam viņa saistību izpildei.

(2) Izņemot gadījumus, kad pārdevējs ir saņēmis pircēja paziņojumu par to, ka viņš nepildīs savas saistības tādā veidā noteiktajā termiņā, pārdevējs nevar šā termiņa laikā pielietot nekādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas vērsti pret līguma pārkāpēju. Tomēr pārdevējs līdz ar to nezaudē tiesības pieprasīt no pircēja atlīdzināt zaudējumus, kas radušies sakarā ar saistību izpildes termiņa pagarināšanu.

 

4.4.— 10.pants. Pārdevēja tiesības izbeigt (lauzt) līgumu.

(1) Pārdevējs var pasludināt līgumu par izbeigtu (lauztu):

— ja jebkuras līgumā vai šajā likumā paredzētas pircēja saistības neizpilde ir pārdevējam būtisks līguma parkāpums vai arī

— ja pircējs papildu termiņa laikā, kuru pārdevējs noteicis saskaņā ar iepriekšējo pantu, neizpilda savu saistību samaksāt cenu vai pieņemt preces vai paziņo, ka neizdarīs šādā to noteiktā papildu termiņa ietvaros.

 

4.4.— 11.pants. Specifikācija.

(1) Ja saskaņā ar līgumu pircēja pienākums ir noteikt veidu, izmērus vai citus preci raksturojošus datus un ja viņš nav sastādījis šādu specifikāciju laikā, par kuru puses vienojušās, vai arī saprātīgi īsā laikā pēc pārdevēja pieprasījuma saņemšanas, pārdevējs var, nekaitējot jebkurām citām tiesībām, kuras var tam piederēt, pats sastādīt šo specifikāciju saskaņā ar tām pircēja prasībām, kuras zināmas pārdevējam.

(2) Ja pārdevējs pats sastāda specifikāciju, viņa pienākums ir sīki informēt pircēju par tās saturu un noteikt saprātīgu termiņu, kura laikā pircējs var sastādīt citu specifikāciju. Ja pēc pārdevēja paziņojuma saņemšanas pircējs to neizdarīs šādā veidā noteiktajā laikā, specifikācija, kuru sastādījis pārdevējs, kļūst obligāta.

 

4.4.— 12.pants. Pircēja risks.

(1) Ja pirkuma līgums paredz pārvešanu un pārdevējam ir pienākums nodot to noteiktā vietā, risks pāriet pircējam, kad prece nodota pārvadātājam, lai tas nodotu preci pircējam atbilstoši pirkuma pārdevuma līgumam.

(2) Ja pārdevēja pienākums ir nodot preci pārvadātājam kādā noteiktā vietā, risks nepāriet pircējam, kamēr prece nav nodota pārvadātājam šajā vietā. Tas apstāklis, ka pārdevējs ir tiesīgs aizturēt uz preci attiecošos dokumentus, neietekmē riska pāreju.

(3) Preces nozaudēšana vai bojājums pēc tam, kad risks pārgājis pircējam, neatbrīvo viņu no pienākuma samaksāt cenu, ja vien nozaudēšana vai bojājums nebija pārdevēja darbības vai nolaidības izraisīts.

(4) Risks nepāriet pircējam, kamēr prece, kas piegādājama līguma izpildei, nav precīzi individualizēta, to marķējot ar preču transporta dokumentu palīdzību, ar pircējam nosūtītu paziņojumu vai citādā veidā.

(5) Pircējs uzņemas risku par preci, kura nopirkta, tai atrodoties ceļā, no brīža, kad prece nodota pārvadātājam, kurš izdevis pārvadājuma saistību apstiprinošus dokumentus. Taču, ja pirkuma pārdevuma līguma slēgšanas brīdī pārdevējs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka prece nozaudēta vai bojāta, un viņš par to nepaziņoja pircējam, tāds nozaudējums vai bojājums ir attiecināms uz pārdevēju.

(6) Gadījumos, uz kuriem neattiecas šā panta noteikumi, risks pāriet pircējam brīdī, kad viņš pieņēmis preci, vai, ja viņš to nedara noteiktajā laikā, no brīža, kad prece uzrādīta pieņemšanai un, viņš nepieņemot preci, pieļauj līguma pārkāpumu.

(7) Ja pircēja pienākums ir pieņemt preci ne tajā vietā, kur atrodas pārdevēja komercuzņēmums, bet kādā citā vietā, risks pāriet pircējam, kad iestājas piegādes termiņš un pircējam ir darīts zināms, ka prece nogādāta nodošanai viņam šajā vietā.

(8) Ja līgums attiecas uz vēl neindividualizētu preci, jāuzskata, ka prece nav uzrādīta pieņemšanai, kamēr tā nav skaidri individualizēta šā līguma izpildei.

 

4.4.— 13.pants. Saistību izpildes apturēšana.

(1) Ja pārdevējs pieļāvis pircējam būtisku pārkapumu, šai pantā paredzēto darbību veikšana neietekmē pircēja tiesības pielietot viņa rīcībā esošos tiesiskās aizsardzības līdzekļus sakarā ar tādu pārkāpumu.

(2) Puse var apturēt savu saistību izpildi, ja pēc līguma noslēgšanas kļūst redzams, ka otra puse neizpildīs ievērojamu daļu no savām saistībām: — nepietiekamas izpildes veikšanas spējas vai nepietiekamas kredītspējas rezultātā, vai arī,

— sakarā ar puses rīcību, gatavojoties līguma izpildei vai līguma izpildes gaitā.

(3) Ja pārdevējs jau ir nosūtījis preci pirms šī panta iepriekšējā daļā minēto apstākļu atklāšanas, viņš var nepieļaut preces nodošanu pircējam, pat ja pircēja rīcībā ir dokuments, kas apliecina tiesības saņemt preci (izņemot preču rīcības dokumentus). Šis noteikums skar tikai tiesības uz preci attiecībās starp pircēju un pārdevēju.

(4) Pusei, kura aptur saistību izpildi, neatkarīgi no tā, vai tas tiek darīts pirms vai pēc preces nosūtīšanas, ir nekavējoties jānosūta paziņojums par to otrai pusei un, ja otra puse uzrāda pietiekošas garantijas savu saistību izpildei, jāturpina izpilde.

(5) Ja līdz noteiktajam izpildes datumam kļūst skaidrs, ka viena no pusēm izdarīs būtisku līguma parkāpumu, otra puse var līguma izpildi apturēt, iepriekš paziņojot par to otrai pusei un dodot tai saprātīgi īsu laiku, lai uzrādītu pietiekošas garantijas savu saistību izpildei.

(6) Šā panta noteikumi nav piemērojami, ja otra puse ir paziņojusi, ka nepildīs savas saistības.

(7) Ja gadījumā, kad līgums paredz preču piegādi pa atsevišķām preču partijām, viena no pusēm nepilda savas saistības attiecībā uz jebkuru partiju un šī saistību nepildīšana ir otrai pusei būtisks līguma pārkāpums, otra puse var paziņot par līguma laušanu attiecībā uz šo partiju.

(8) Ja viena puse nepilda kādu no savām saistībām uz jebkuru partiju un tas dod otrai pusei pamatotus iemeslus uzskatīt, ka līguma būtisks pārkāpums tiks izdarīts attiecībā uz nākošajām partijām, viņa var paziņot par līguma laušanu nākotnē.

(9) Pircējs, kurš paziņo par līguma laušanu attiecībā uz kādu preces partiju, var vienlaicīgi paziņot par tā laušanu attiecībā uz jau piegādātām vai vēl piegādājamām preču partijām, ja to savstarpējās saiknes dēļ tās nevar tikt izmantotas mērķiem, kurus puses paredzējušas līguma slēgšanas brīdī.

 

 

2.apakšnodaļa. Pirkuma līguma sevišķie veidi.

 

PIRKUMS AR PĀRBAUDI VAI APSKATI.

 

4.4.— 14.pants. Pirkums ar pārbaudi vai apskati.

(1) Ja pirkuma līgumā pircējam noteiktas iepriekšējās pārbaudes vai apskates tiesības, tad pirkums uzskatāms par noslēgtu ar atliekošu nosacījumu, ka pircējs izlemj par lietas noderīgumu viņam.

(2) Šāds līgums pārdevēju saista no tā noslēgšanas brīža, bet pircējs to var vai nu atstāt spēkā, vai no tā atkāpties, pie kam pēdējā gadījumā viņam nav jāpaziņo atkāpšanās iemesls.

(3) Pārbaudes vai apskates tiesību realizāciju regulē Latvijas Civillikuma 2066.— 2068.pants.

 

MĒĢINĀJUMA PIRKUMS.

 

4.4.— 15.pants. Mēģinājuma pirkums.

(1) Mēģinājuma pirkums ir neliela preču daudzuma iegāde ar nolūku iepazīties ar preces īpašībām, kā arī lai novērtētu tās derīgumu un lietošanas vertību.

(2) Ja pirkuma līgumā noteikts, ka pircējs pērk preci iepazīšanās nolūkā, lai izlemtu par lielāka preču daudzuma pirkšanu, tad šāds noteikums dod pircējam tiesības turpmākos pirkumus pušu saskaņotu apjomu robežās veikt uz mēģinājuma pirkumā ietvertiem konkrētiem noteikumiem.

 

PIRKUMS AR VĒLĀKU SPECIFIKĀCIJU.

 

4.4.— 16.pants. Pirkums ar vēlāku specifikāciju.

(1) Ja pirkuma līgums noslēgts ar nosacījumu, ka preču sortimentu vai citus pirkuma priekšmeta precizējošus rādītājus pircējs paziņos noteiktā termiņā vēlāk, pārdevējam ir pienākums izpildīt termiņā iesniegtās specifikācijas noteikumus.

(2) Pārdevējam ir tiesības pieprasīt specifikācijas iesniegšanu termiņā. Ja pircējs noteiktā termiņā neiesniedz specifikāciju, pārdevējam ir tiesības piegādāt līgumā paredzētās atvietojamās lietas vai atkāpties no līguma un pieprasīt no pircēja zaudējumu atlīdzību.

 

PIRKUMS IZSOLĒ.

 

4.4.— 17.pants. Izsoles jēdziens.

(1) Pirkums izsolē ir pirkuma veids, kurā notiek preču pārdošana, piedaloties vairākiem pircējiem, un cena pirkumam tiek noteikta pēc sacensības principa. Tiesības uz preci iegūst pircējs, kurš piesolījis vislielāko cenu.

(2) Šī nodaļa attiecas uz preču labprātīgu no īpašnieka viedokļa izsoli. Jautājumos, kas nav regulēti šajā nodaļā, jāvadās no Civillikuma.

Piezīme: 1. Piespiedu preci pircējam atbilstoši pirkuma pārdevuma līgumam.

2. Preču izsole piegādēm valsts vajadzībām izdarāma pēc likuma par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām.

3. Preču izsole biržā izdarāma pēc likuma “Par biržām” un attiecīgās biržas apstiprinātiem noteikumiem.

 

4.4.— 18.pants. Līguma noslēgšanas brīdis izsolē.

Pirkums izsolē uzskatāms par noslēgtu, kad izsolītājs ir taisījis piesitumu par visaugstāko nosolīto cenu vai paziņojis par vairāksolījuma pieņemšanu.

 

4.4.— 19.pants. Izsolītāja atrunas tiesības.

(1) Izsolītājam ir tiesības pirms izsoles sākuma paziņot par to, ka viņš patur sev tiesības lemt par augstākās cenas pieņemšanu vai izsoles pasludināšanu par nenotikušu.

(2) Ja izsolītājs sev paturējis šādas tiesības, tad piesitums notiek tikai pēc tam, kad viņš paziņojis savu lēmumu vai nu paša noteiktā termiņā vai, ja viņš to nav noteicis, pēc vairāksolītāja lūguma tiesas noteiktā termiņā.

 

4.4.— 20.pants. Sekas, ja izsole paziņota par nenotikušu.

Ja izsole paziņota par nenotikušu, tam, kas nosolījis augstāko cenu, ir tiesības uz izdevumu atlīdzību saprātīgā apmērā sakarā ar piedalīšanos izsolē.

 

4.4.— 21.pants. Publiskas un privātas izsoles.

Labprātīga izsole var notikt publiski vai privātā kārtā, jebkurā gadījumā to veic no īpašnieka neatkarīgs izsolītājs.

 

4.4.— 22.pants. Solījuma saistošais spēks.

Katrs solītājs vai pārsolītājs ir saistīts ar savu solījumu, kamēr kāds viņu nepārsola. Kādam pārsolot, agrākais cenas solītājs atsvabinās no saistības.

 

4.4.— 23.pants. Izsolē noslēgtā līguma atcelšana.

Pirkuma līgumu, kas noslēgts ar piesitumu labprātīgā izsolē, var atcelt aiz tiem pašiem iemesliem, kā bez izsoles slēgtu pirkumu līgumu.

 

PREČU IZPĀRDOŠANA.

 

4.4.— 24.pants. Preču izpārdošana (par pazeminātu cenu).

(1) Preču pārdošana par pazeminātu cenu (izpārdošana) komersantam jāizsludina vismaz 10 dienas pirms tās sākšanās, izliekot sludinājumu pārdošanas vietā.

(2) Preces, kuras pārdod par pazeminātu cenu izpārdošanas (preču krājuma samazināšanas) nolūkā, jābūt skaidri nodalītām no precēm, kuru cenas nav mainītas.

(3) Aizliegts saistīt vienas preces pārdošanu par pazeminātu cenu ar pienākumu pircējam iegādāties vēl kādu preci.

(4) Aizliegts izsludināt un veikt vienu un to pašu preču izpārdošanu, ja nav pagājuši 5 mēneši pēc pēdējās izpārdošanas.

 

KOMPLEKSĀ ATSAVINĀŠANA.

 

4.4.— 25.pants. Kompleksā atsavināšana (uzņēmuma vai tā nozīmīgas daļas pārdošana).

(1) Par uzņēmuma vai tā nozīmīgas daļas pārdošanu (komplekso atsavināšanu) uzskatāma uzņēmējorganizācijas (komersanta) mantas kopumā vai tās daļas pārdošanu sakarā ar uzņēmējorganizācijas darbības izbeigšanu. Kompleksā atsavināšana izpaužas ražošanas un kantora iekārtu, materiālu, preču un citu materiālo krājumu pārdošanā, kas nav atzīstama par atsavinātājam parastu komercdarbību.

(2) Kompleksās atsavināšanas mērķis ir nodrošināt kreditoriem iespēju saņemt savu prasījumu apmierinājumu no atsavinātāja mantas šīs mantas īpašnieku maiņas apstākļos.

(3) Uzņēmuma (tā nozīmīgas daļas) ieguvējs kļūst par iepriekšējā īpašnieka tiesībpēcteci un ir atbildīgs visiem kreditoriem, ja viņš nav ievērojis šajā nodaļā noteikto.

 

4.4.— 26.pants. Kompleksās atsavināšanas noteikumi.

(1) Šā panta noteikumi attiecas uz visiem komersantiem, kas nodarbojas ar preču tirdzniecību (pārdošanu), arī tiem, kas pārdod no noliktavas pašu ražoto produkciju.

(2) Nav piemērojami šā panta noteikumi gadījumos, kad:

— atsavināšana notiek ar mērķi nodrošināt saistību izpildi un ķīlu (hipotēku) tiesību realizāciju;

— atsavināšana izpaužas visas mantas nodošanā visiem kreditoriem;

— atsavināšanu veic likvidators, konkursa masas pārvaldnieks, mantojuma pārvaldnieks vai amatpersona, kas izpilda tiesas spriedumu;

— mantu atsavina citai fiziskai vai juridiskai personai, kas publiski uzņemas dzēst visus atsavinātāja parādus un ir maksātspējīgs šādas apņemšanās (saistības) izpildei;

— atsavina mantu, uz kuru pēc likuma nevar vērst piespiedu piedziņu.

 

4.4.— 27.pants. Kompleksās atsavināšanas veidi.

(1) Kompleksā atsavināšana var notikt izsoles kārtībā vai privātā veidā. Izsoles veicēja īpašie pienākumi un izsoles sekas ir noteiktas 4.4.—18. — 4.4.—23.pantā.

(2) Kompleksā atsavināšana, kas izdarīta privātā veidā, ir saistoša atsavinātāja kreditoriem tikai pie šādiem noteikumiem:

— atsavinātājs ir iesniedzis ieguvējam (vai ieguvējiem) kreditoru sarakstu, kas sastādīts atbilstoši šā panta noteikumiem:

— atsavinātājs un ieguvējs (ieguvēji) ir sastādījuši atsavināmās mantas sarakstu, kas satur pietiekami sīku mantas aprakstu tās identificēšanai;

— ieguvējs glabā šos sarakstus 6 mēnešus un pēc iespējamo kreditoru pieprasījuma tos uzrāda vai arī šos sarakstus nodod notariāta kantorī pēc atsavinātāja atrašanās vietas.

(3) Kreditoru sarakstā ierakstāmi visu atsavinātāja kreditoru vārdi, adreses, prasījumu apmērs. Sarakstā ietverami arī tie prasījumi, kas tiek apstrīdēti.

(4) Atbildību par kreditoru saraksta pareizumu un pilnību nes atsavinātājs. Atsavināšana nevar tikt atzīta par spēkā neesošu tādēļ, ka sarakstā atklājas nepilnības, ja vien netiks pierādīts, ka atsavinātājs par tām ir zinājis.

(5) Uzņēmuma vai tā nozīmīgas daļas pircējam ir pienākums ne vēlāk kā 10 dienas pirms līguma noslēgšanas izsūtīt visiem norādītajiem kreditoriem paziņojumus par gatavojamo pirkumu.

(6) Paziņojumā jānorāda:

— kāda uzņēmuma kompleksā atsavināšana notiks;

— pircēja apņemšanās segt atsavinātāja parādus kreditoriem un adrese, uz kuru izsūtāmi rēķini pēc saistību izpildes termiņu iestāšanās.

(7) Ja pircējs neuzņemas parāda dzēšanu konkrētiem kreditoriem, tad paziņojumā jānorāda adrese, kur var iepazīties ar mantas un kreditoru sarakstiem.

(8) Paziņojumi iesniedzami kreditoriem personiski pret parakstu vai nosūtāmi ierakstītā sūtījumā.

(9) Izsoles veidā kompleksā atsavināšana izdarāma, ievērojot šādus noteikumus:

— atsavinātājs izsniedz izsoles veicējam (izsolītājam) kreditoru un man tas sarakstus atbilstoši šā panta prasībām;

— izsolītājs ne vēlāk kā 10 dienas pirms izsoles paziņo par izsoli visiem zināmajiem kreditoriem (tiem, kas norādīti sarakstā, kā arī citiem iespējamiem kreditoriem, kas zināmi izsolītājam);

— tīrais ienākums no izsoles izlietojams pirmām kārtām, lai samazinātu atsavinātāja parādus, kas norādīti kreditoru sarakstā un kas papildu sarakstam pieteikti 30 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas (izsniegšanas) iespējamiem kreditoriem.

 

4.4. — 28.pants. Atsavinātāja kreditori.

Par atsavinātāja kreditoriem uzskatāmi arī tādi kreditori, kuru prasījuma tiesības radušās pēc paziņojuma izsūtīšanas kreditoriem. Viņiem ir tiesības pieteikt savus prasījumus vispārējā kārtībā.

 

4.4. — 29.pants. Kompleksās atsavināšanas noilguma termiņš.

(1) Noilguma termiņš prasījumiem sakarā ar mantu, kas kompleksi atsavināta, ir 6 mēneši, skaitot no dienas, kad ieguvējs nopirka mantu, ja vien pirkšana nav notikusi slepus;

(2) Ja pirkšana notikusi slepus, prasību var pieteikt 6 mēnešu laikā pēc tam, kad par atsavināšanu kļuva zināms.

 

 

3.apakšnodaļa. Piegāde.

 

4.4. — 30.pants. Piegādes līguma jēdziens.

(1) Ar tirdznieciskās piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas nodot otrai (pasūtītājam)par atlīdzību preces (ķermeniskas lietas) vairākās partijās vai termiņā, kas nesakrīt ar līguma noslēgšanas brīdi.

(2) Piegādes līgumu var noslēgt gan par jau pastāvošām (esošām) precēm, gan par nākotnē vēl izgatavojamām vai iegūstamām precēm.

 

4.4. — 31.pants. Piegādes līguma būtiskās sastāvdaļas.

(1) Piegādes līgums uzskatāms par noslēgtu tiklīdz puses ir vienojušās par piegādes priekšmetu un maksu. Pie tam līguma noslēgšanai nav nepieciešams, lai piegādājamās preces, to veidi, daudzums, kā arī cenas un piegādes termiņi būtu konkrēti noteikti, ir pietiekmi, ja puses vienojušās par paņēmienu (veidu), kā tos noteiks.

(2) Ja vienošanās par piegādes priekšmetu vai maksu ir galīgi neskaidra, tad līgums nav noslēgts.

 

4.4. — 32.pants. Piegādes līguma blakus nolīgumi.

Piegādes puses var ietvert blakus nolīgumu par to, kā izdarāmi līguma noteikumu par priekšmetu un cenu precizējumi vai grozījumi pārgrozījušos apstākļu dēļ, kā arī par preču nogādes, pieņemšanas un samaksas kārtību un citiem noteikumiem.

 

4.4.— 33.pants. Tiesiskās attiecības pēc lietas nogādes pircējam.

Kad piegādātājs pasūtīto lietu ir nogādājis pircēja pieņemšanai, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem.

 

 

4.apakšnodaļa. Maiņa.

 

4.4.— 34.pants. Miņas līgums komercdarbībā.

Maiņas līgums komercdarbības ietvaros ir divu personu abpusējs solījums dot vienu priekšmetu pret otru. Par tirdznieciskās maiņas priekšmetu var būt lietas, kas komercdarbībā var būt par tirdznieciska pirkuma vai piegādes līguma priekšmetu.

 

4.4.— 35.pants. Līguma slēdzēju tiesības un pienākumi.

Līdzēju savstarpējām tiesībām un pienākumiem maiņas līgumā attiecīgi piemērojami pirkuma līguma noteikumi.

 

4.4.— 36.pants. Trešo personu tiesību ievērošana.

Slēdzot līgumu, katrai pusei jāievēro trešo personu pirmpirkuma un izpirkuma tiesības attiecībā uz to lietu, ko viņa nodod otrai maiņas ceļā. Šo tiesību neievērošana nepadara maiņas līgumu par spēkā neesošu, bet neatbrīvo līdzēju no zaudējumu atlīdzības, kas trešām personām nodarīti viņu tiesību neievērošanas (pārkāpšanas ) dēļ.

 

 

5.apakšnodaļa. Komisijas līgums.

 

4.4.— 37.pants. Komisijas līgums komercdarbībā.

(1) Pēc komisijas līguma viena puse (komitents) uztic otrai pusei (komisionāram), bet šī otra puse uzņemas savā vārdā komitenta labā un uz viņa rēķina pirkt vai pārdot preces.

(2) Komisijas līgumam piemērojami šī likuma noteikumi, bet, ja tādu nav — Civillikums un citi likumi.

 

4.4.— 38.pants. Tirdznieciskās komisijas līguma forma.

Tirdznieciskās komisijas līgums starp komisionāru un komitentu ir jāsledz rakstveidā, nodrošinot katrai no līgumslēdzējām pusēm vienu šā līguma eksemplāra izsniegšanu.

(Variants — līgums noslēdzams atbilstoši vispārējiem noteikumiem par līguma formu).

 

4.4.— 39.pants. Komitenta pienākums.

(1) Komitenta pienākums ir sniegt komisionāram visu nepieciešamo informāciju par pārdodamās preces daudzumu, kvalitāti un speciālām īpašībām, ja tam ir būtiska nozīme tās realizācijā.

(2) Uzliekot preces pirkšanu, komitentam ir pienākums dot komisionāram rīkojumus (norādījumus) par preces daudzumu, tās īpašībām īpašiem noteikumiem.

(3) Komitentam ir pienākums iepazīstināt ar preces uzglabāšanas un transportēšanas noteikumiem.

(4) Komitents var dot rīkojumus par iespējamo minimālo un maksimālo cenu.

 

4.4.— 40.pants. Komisionāra pienākumi.

(1) Komisionāram ir pienākums:

— izpildīt komitenta uzdevumu ar kārtīga komersanta rūpību un ievērojot komitenta intereses un rīkojumus;

— sniegt komitentam pēc viņa pieprasījuma visas ziņas par līguma izpildes gaitu;

— nekavējoties informēt komitentu par komisijas līguma izpildi, kā arī par jebkuru objektīvu neiespējamību izpildīt līgumu saskaņā ar komitenta gribu (precīzi ievērojot komitenta prasības);

— nodot komitentam visu, kas iegūts ar līguma izpildīšanu;

— iesniegt komitentam dokumentus, kas apliecina komisionāra izdevumu apmērus;

— atlīdzināt komitentam zaudējumus, ja tādi radušies komisionāra vainas dēļ, arī tos, kas radušies komisionāram uzņemoties galvojumu par trešo personu.

 

4.4.— 41.pants. Komisionāra pienākums izpildīt darījumu ar trešo personu.

(1) Komisionāram ir jāizpilda visi pienākumi un jārealizē tiesības, kas izriet no darījuma, ko viņš noslēdzis ar trešo personu.

(2) Komisionārs nav atbildīgs komitentam par to, vai trešā persona izpildījusi darījumu, kurš noslēgts ar šo personu uz komitenta rēķina, izņemot gadījumus, kad komisionārs uzņemas galvojumu, ka trešā persona šo darījumu izpildīs (delkredere).

(3) Ja trešā per so§na pārkāpj darījumu, kuru komisionārs ar to noslēdzis, izpildot komitenta uzdevumu, komisionāram bez kavēšanās par to jāziņo komitentam, kā arī jānodrošina attiecīgie pierādījumi.

(4) Komitents, kam ir paziņots, ka trešā persona pārkāpusi ar komisionāru noslēgtā darījuma noteikumus, ir tiesīga prasīt, lai viņam nodod komisionāra prasījumus pret šo personu pēc norādītā darījuma.

(5) Komisionārs, kurš galvo par trešo personu, uz līguma termiņa notecēšanas brīdi ir atbildīgs komitentam tādā apmērā, kādā izpildi var pieprasīt pēc noslēgtā līguma. Viņš var pieprasīt īpašu atlīdzību — (delkredere) par komisijas galvojumu.

 

4.4.— 42.pants. Komitenta rīkojumu obligātums.

(1) Komisionāram ir pienākums atlīdzināt komitentam zaudējumus, ja viņš nepilda uzdevumu atbilstoši komitenta rīkojumiem.

(2) Ja veicot uzdevumu komisionārs nav ievērojis komitenta rīkojumus, komitents tiek atbrīvots no jebkādas atbildības un viņš var neatzīt komisionāra darījumu, kas noslēgts komitenta uzdevumā.

 

4.4.— 43.pants. Cena tirdznieciskās komisijas līgumā.

(1) Komisionāram jāizpilda tirdznieciskās komisijas līgumā paredzētais uzdevums, ievērojot līgumā noteiktās (pušu apstiprinātās) cenas.

(2) Ja komisionārs nevar izpildīt komitenta uzdevumus pēc līgumā norādītajām cenām, viņam ir pienākums nekavējoties informēt komitentu par neiespējamību izpildīt noslēgto darījumu.

(3) Komisonāram, kas preci pārdevis par zemāku cenu, nekā viņam noteicis komitents, jāatlīdzina komitentam starpība, ja vien komisionārs nepierāda, ka mantu nav bijis iespējams pārdot par noteikto cenu un ka mantas pārdošana par zemāku cenu novērsusi vēl lielākus zaudējumus.

(4) Ja komisionārs nopircis mantu par augstāku cenu, nekā viņam noteicis komitents, tad komitentam, kas šādu pirkumu nevēlas pieņemt, par to bez kavēšanās jāpaziņo komisionāram, tiklīdz saņemts paziņojums par darījuma noslēgšanu ar trešo personu. Pretējā gadījumā atzīstams, ka komitents pirkumu pieņēmis.

(5) Ja komisionārs paziņo, ka cenas starpību ņem uz sava rēķina, tad komitents nav tiesīgs atteikties no darījuma, kas slēgts viņa labā (viņa uzdevumā).

 

4.4.— 44.pants. Līguma noslēgšana uz komitentam izdevīgākiem noteikumiem.

(1) Izpildot tirdznieciskās komisijas līgumu, komisionāram jāievēro komitenta norādījumi un viņa uzdevumi jāpilda ar komitentam visizdevīgākiem noteikumiem.

(2) Ja komisionārs pārdevis preces par augstāku cenu, nekā līgumā norādījis komitents, vai arī iepircis preces par zemāku cenu, nekā noteicis komitents, tad ieguvumu saņem komitents, ja komisijas līgumā nav noteikts citādi.

 

4.4.— 45.pants. Preču kvalitāte tirdznieciskās komisijas līgumā.

(1) Pēc tirdznieciskās komisijas līguma atļauts pirkt un pārdot, kā arī veikt citus darījumus tikai ar kvalitatīvām precēm, kurām nav izbeidzies garantijas vai derīguma termiņš.

(2) Komisionāram, pieņemot realizācijai preci no komitenta, kā arī iegādājoties preci no trešās personas komitentam, ir jāpārbauda preces kvalitāte. Komisionāram ir pienākums atteikties pieņemt nekvalitatīvu preci, ja vien no apstākļiem neizriet kas cits.

(3) Ja komisionārs, saņemot no trešās per so nas komitentam paredzētās preces, konstatē, ka tās ir bojātas vai nekvalitatīvas, viņam ir tiesības celt iebildumus vai pretenziju preču piegādātājam un/vai pārvadātājam. Komisionāram ir jārūpējas par bojājumu vai kvalitātes pārkāpumu pierādīšanu un par šiem faktiem nekavējoties jāinformē komitents.

 

4.4.— 46.pants. Atbildība par preču kvalitātes noteikumu neievērošanu tirdznieciskās komisijas līgumā.

(1) Ja komisionārs pieņēmis realizācijai no komitenta nekvalitatīvu preci un realizējis to trešai personai, tad trešā persona var prasīt no komisionāra savu aizskarto mantisko pārkāpumu novēršanu.

(2) Ja komisionārs saņēmis no trešās personas komitentam paredzētās preces, kuras ir bojātas vai nekvalitatīvas un kurās saskatāmi atklāti defekti, bet nav izpildījis savus pienākumus celt iebildumus, tad viņš atlīdzina komitentam visus radušos zaudējumus.

(3) Komisionārs ir atbrīvojams no atbildības gadījumos, kad precei bijuši slēpti defekti, kurus var atklāt tikai ekspluatācijas procesā. Šādos gadījumos atbildīgs ir komitents.

 

4.4.— 47.pants. Komitenta pienākums, ja viņš atceļ uzdevumus.

Ja komitents pilnīgi vai daļēji atceļ komisionāram doto uzdevumu, pirms komisionārs noslēdzis attiecīgus darījumus ar trešajām personām, tad viņam jāsamaksā komisionāram komisijas atlīdzība par darījumiem, kurus komisionārs noslēdzis pirms uzdevuma atcelšanas, kā arī jāatlīdzina komisonāram izdevumi, kas viņam radušies pirms uzdevuma atcelšanas.

 

4.4.— 48.pants. Komisionāra atbildība par preču saglabāšanu.

Komisionārs nes atbildību par viņam nodotiem preču zudumiem un bojājumiem, ja vien zudumi un bojājumi nav radušies tādu apstākļu ietekmē, kas nav atkarīgi no komisionāra pasākumiem preču saglabāšanai.

 

4.4.— 49.pants. Preču apdrošināšana.

(1) Preču apdrošināšanu tirdznieciskās komisijas līgumā komisionārs veic tikai tad, ja komitents ir uzdevis viņam veikt šo darbību vai tas noteikts līgumā.

(2) Komitentam ir pienākums atlīdzināt komisionāram ar apdrošināšanu saistītos izdevumus.

 

4.4.— 50.pants. Komitenta pienākums apskatīt (pārbaudīt) preces un tiesības uzdot komisionāram nepieņemto preču uzglabāšanu un realizāciju.

(1) Ja komitents uzticējis komisionāram veikt preču iepirkšanu, tad pēc šādas iepirkšanas komitentam ir pienākums pašam preci apskatīt un informēt par atklātajiem trūkumiem.

(2) Komitents ir tiesīgs atteikties no tādu preču pieņemšanas, kurās viņš ir atklājis trūkumus. Šai gadījumā komitents nepieņemto preču uzglabāšanu var uzdot komisionāram.

(3) Komisionārs, kurš uzglabā komitenta nepieņemtās preces, ir tiesīgs šīs preces realizēt uz komitentam visizdevīgākajiem noteikumiem, lai novērstu šo preču bojāšanos vai bojāeju vai atdot pārdevējam.

 

4.4.— 51.pants. Prasības no tirdznieciskās komisijas līgumiem.

Komitents var vērst prasījumus pret komisonāra parādnieku tikai tad, ja komisionārs ir atteicies no savām prasījuma tiesībām.

 

4.4.— 52.pants. Avanss un kredīts tirdznieciskās komisijas līgumā.

(1) Ja komisionārs bez komitenta ziņas un piekrišanas ir izsniedzis trešajai personai avansu vai piešķīris kredītu, tad komisionārs ir rīkojies uz savu risku.

(2) Pārdodot preci trešajai personai, komisionārs ir tiesīgs pagarināt preces cenas samaksas termiņu, ja komitents nav noteicis citādi.

(3) Ja komisionārs pārdod preci uz kredīta bez komitenta piekrišanas, viņam ir pienākums kā parādniekam nomaksāt komitentam radušos zaudējumus. Ja prece pārdota par zemāku cenu, nekā bija norādīts līgumā, tad komisionāram ir pienākums atlīdzināt radušos starpību.

 

4.4.— 53.pants. Vekseļa indosaments.

Ja komisionārs uzņemas vekseļa pirkšanu un viņš to indosē, viņam ir pienākums šo vekseli indosēt parastā veidā un bez nosacījumiem.

 

4.4.— 54.pants. Komisionāra komisijas nauda.

(1) Komisijas atlīdzības apmērus nosaka, pusēm vienojoties.

(2) Komisijas naudu komisionārs ir tiesīgs pieprasīt pēc komisijas līguma izpildīšanas.

(3) Komisionārs ir tiesīgs saņemt no komitenta komisijas naudu arī tad, ja līgums nav izpildīts komitenta vainas dēļ.

 

4.4.— 55.pants. Komisionāra izdevumu atlīdzināšana.

Komitentam bez komisijas naudas samaksāšanas ir pienākums atlīdzināt komisionāram izdevumus par noliktavu telpu īri, līgumā paredzēto apdrošināšanu un preču transportēšanu, ja citādi nav noteikts līgumā.

 

4.4.— 56.pants. Komisionāra aizturējuma tiesības.

(1) Komisionārs var pierādīt savas tiesības uz viņa pārziņā esošajām komitenta precēm ar konosamenta, pavadzīmes vai noliktavas zīmes (kvīts) palīdzību.

(2) Komisionāram ir ķīlas tiesības uz komitenta precēm, ja komitents nav nokārtojis maksājumus par precēm, nav izsniedzis komisionāram līgumā paredzēto kredītu vai avansu, kā arī ja komitents atsakās maksāt komisijas naudu, delkredere vai atlīdzināt komisionāra izdevumus.

 

4.4.— 57.pants. Apmierinājums no aizturētajām precēm (komisonāra aizskarto mantisko interešu aizsardzība).

(1) Ja komisonārs 4.4.—56.panta noteiktajā kārtībā aizturējis preces un ja pēc šāda aizturējuma komitents nav nomaksājis komisonāram pienākošās summas, komisonārs tiesīgs aizturētās preces izmantot savu aizskarto mantisko tiesību atjaunošanai.

(2) Komisonārs var vērst savu prasījumu pret komitenta galvotāju, ja tāds līgumā ir bijis.

 

4.4.— 58.pants. Komisionāra tiesības preci pirkt savām vajadzībām un pārdot savu preci.

(1) Ja līgumā nav noteikts citādi, komisonārs pats sev drīkst pirkt preci, ko komitents viņam nodevis pārdošanai, ievērojot noteikumus par cenu. Komisionārs pie augstminētā nosacījuma drīkst arī pats pārdot viņam piederošo preci komitentam.

(2) Komisijas līguma izpildes gadījumā komisionāra pienākums atskaitīties par pirkšanu vai pārdošanu ir izpildīts, ja viņš pierāda, ka preces pirktas par līgumā paredzētajām cenām.

 

6.apakšnodaļa. Glabājums.

 

4.4.— 59.pants.Glabājuma līguma komercdarbībā.

(1) Ar glabājuma līgumu viena puse, kurai glabāšana ir profesionāla darbība (komersants) uzņemas pret atlīdzību uzglabāt preci (kustamu lietu), ko viņam nodevusi otra puse (glabājuma devējs) un izsniegt to glabājuma devējam vai pēc viņa rīkojuma citai personai.

(2) Glabājuma līgumam komercdarbībā piemērojami šā likuma noteikumi, bet ja tādu nav — Civillikums un citi likumi.

 

4.4.— 60.pants. Komerciālie glabātāji.

Komerciālie glabātāji ir noliktavas, saldētavas, elevatori, citi uzņēmumi (per so nas), kas profesionālās darbības veidā veic preču glabāšanu vai glabāšanu un tirdzniecību.

 

4.4.— 61.pants. Glabājuma līguma noslēgšanas brīdis.

Glabājuma līgums uzskatāms par noslēgtu, tiklīdz glabājuma devējs iedevis glabājuma priekšmetu glabātājam.

 

4.4.— 62.pants. Komerciālā glabājuma dokumenti.

(1) Komerciālā glabājuma līgumam nav nepieciešama īpaša forma. To var noformēt rakstiska līguma veidā, kā arī izsniedzot noliktavas zīmi, kvīti vai citu glabājuma dokumentu.

(2) Glabājuma dokumenti var būt apgrozāmi un neapgrozāmi. Glabājuma dokuments (noliktavas zīme, konosaments u.c.) ir apgrozāms vērtspapīrs, ja:

— pēc tā noteikumiem preces ir izsniedzamas uzrādītājam vai pēc viņa pavēles, vai

— ārējā tirdzniecībā atzītos gadījumos, ja dokuments ir izrakstīts noteiktai personai vai viņas tiesībpārņēmējam (uz noteiktu personu vai viņas tiesībpārņēmēju).

(3) Citi dokumenti (noliktavas kvīts, parādzīme u.c.) ir neapgrozāmi.

(4) Konosaments, kurā norādīts konkrēts preces saņēmējs, nekļūst par apgrozāmu dokumentu arī tad, ja tajā ir atruna, ka prece izsniedzama pēc šīs personas vai citas konkrēti nosauktas per so nas rīkojuma (pavēles).

(5) Noliktavas zīmi var izsniegt jebkurš tirdznieciskais glabātājs. Noliktavas zīmei nav nepieciešama īpaša forma. Ja noliktavas zīmē nav kāda no zemāk norādītajiem punktiem, glabātājs atbild par zaudējumiem, kas tādēļ radušies jebkurai personai:

— glabātāja juridiskā adrese un viņa noliktavas atrašanās vieta;

— noliktavas zīmes izsniegšanas datums;

— noliktavas zīmes kārtas numurs;

— norāde uz to, vai glabājamās preces izsniedzamas noliktavas zīmes uzrādītājam, konkrētai personai vai konkrēti nosauktai personai un pēc viņas pavēles;

— glabāšanas un preču apstrādes (kopšanas) samaksas likmes;

— preces vai taras, kurā tā atrodas, apraksts;

— glabātāja vai viņa pilnvarotās per so nas paraksts;

— ja glabājamā prece ir glabātāja un citu personu kopīpašums — norāde uz to;

— norāde uz glabātāja ķīlas tiesībām un saistību nodrošinājuma pienākumiem sakarā ar glabājumu. Ja ķīlas tiesību un saistību nodrošinājuma izdevumu apmēri izdošanas brīdī noliktavas zīmē nav konkrēti nosakāmi, tad par to apmēra noteikšanas pamatu glabātājs var iekļaut noliktavas zīmē jebkurus citus noteikumus un atrunas, izņemot tādas, kas ir pretrunā ar šo likumu vai skar pienākumu atdot (izsniegt) preci un rūpēties par tās saglabāšanu.

 

4.4.— 63.pants. Komerciālā glabājuma līguma nodrošinājums.

Persona, kurai izsniegts vai kura labticīgi ieguvusi noliktavas zīmi vai citu preču rīcības dokumentu, izņemot konosamentu, ir tiesīga piedzīt no dokumenta izsniedzēja zaudējumus, kas radušies tāpēc, ka dokumentā norādītā prece nav saņemta vai bijusi nepareizi aprakstīta, izņemot gadījumu, ja dokumentā ir skaidri izteikts norādījums par to, ka dokumenta izsniedzējam nav zināms, vai noliktavā saņemta visa prece vai tās daļa, vai tā atbilst aprakstam, kas par preces veidu, daudzumu un stāvokli dots marķējumā vai uz birkas, vai kādā pavaddokumentā, kā arī ja preces saņemšana vai aprakstīšana izdarīta ar atrunām “saturs, stāvoklis un kvalitāte nav zināma”, “atbilstoši paziņotajam saturam” un tamlīdzīgi. Šādām atrunām ir juridiska nozīme tikai tad, ja atruna atbilst īstenībai vai par atrunātajiem faktiem līguma dalībniekam vai dokumenta ieguvējam ir zināms no citiem avotiem.

 

4.4.— 64.pants. Glabātāja tiesības.

(1) Glabātājam ir tiesības ar rakstveida paziņojumu pieprasīt, lai persona, kura glabā preci, vai cita persona, kurai ir tiesības uz šo glabājamo preci, samaksā noteikto atlīdzību un saņem preci pēc glabājuma dokumentā norādītā termiņa notecējuma, bet ja tāds nav norādīts, pēc viņa (glabātāja) noteiktā termiņa, kas nedrīkst būt mazāks par 30 dienām, notecējuma. Ja norādītajā termiņā preces nebūs izņemtas, glabātājam ir tiesības tās pārdot atbilstoši noteikumiem par ķīlu tiesību realizāciju un ieturēt sev pienākošās summas.

(2) Ja glabātājs labticīgi uzskata, ka šī panta pirmajā daļā norādītā paziņojumā noteiktajā preces realizācijas termiņā prece bojājusies vai tās vērtība samazināsies zemāk par ieķīlājuma summu, viņš var noteikt īsāku termiņu preces saņemšanai un, ja tajā prece nebūs izņemta, pārdot to publiskā izsolē. Izsole var notikt ne agrāk kā pēc vienas nedēļas pēc sludinājuma par pārdošanu izlikšanas vai publicēšanas.

(3) Ja prece tās īpašību vai stāvokļa dēļ var būt bīstama citām precēm, noliktavai vai apkārtējiem cilvēkiem un glabātājs par to ir uzzinājis pēc preces nodošanas glabājumā, viņam ir tiesības pārdot preces izsolē vai citādā veidā bez sludinājuma, bet savlaicīgi izsūtot paziņojumu visām viņam zināmām personām, kas var pretendēt uz šo preci.

(4) Ja glabātājam ar saprātīgām pūlēm neizdodas šādu preci pārdot, viņš var rīkoties citādā likumīgā veidā un nenes atbildību par šādu rīcību.

(5) Glabātājam līdz pārdošanai vai citādai rīcībai ar preci, tā jāizsniedz pēc attiecīga pieprasījuma katram, kam ir preces saņemšanas tiesības. No pārdošanā vai citādā rīcībā ar preci iegūtajiem ieņēmumiem glabātājam ir tiesības ieturēt sev no līguma izrietošo prasījuma apmierināšanai nepieciešamo summu. Atlikums jāsaglabā atdošanai personām, kurām pēc glabājuma līguma ir uz to tiesības.

 

4.4.— 65.pants. Preču uzglabāšanas noteikumi.

(1) Ja noliktavas zīmē nav paredzēts citādi, glabātājam jāsaglabā preces pēc katras noliktavas zīmes atsevišķi tā, lai tās varētu jebkurā brīdī identificēt un izsniegt. Izņēmuma kārtā atļauta atvietojamu preču partiju glabāšana nenošķirti un to savstarpējā apmaiņa.

(2) Ja atvietojamu preču partijas netiek glabātas nošķirti, tad visām personām, kam ir tiesības uz to saņemšanu, ir kopīpašuma tiesības. Glabātājs ir atbildīgs katram glabājuma devējam viņam pienākošās daļas apmērā. Ja par glabājumā esošām precēm ir izdotas glabājuma zīmes, kas pārsniedz glabājumā esošo atvietojamo preču daudzumu, tiesības uz precēm ir tām personām, kurām glabājuma zīmes ir pienācīgi negociētas.

 

4.4.— 66.pants. Preces saglabāšanas pienākums.

Ja pircējs pieļauj termiņa nokavējumu piegādes pieņemšanā, vai tajos gadījumos, kad cenas samaksai un preces piegādei jānotiek vienlaicīgi, ja pircējs nesamaksā cenu, bet prece vai nu atrodas pārdevēja valdījumā, vai pārdevējs ir spējīgs citādā veidā kontrolēt tās valdījumu, pārdevējam ir jāveic tādi pasākumi, kādi dotajos apstākļos būtu saprātīgi preces saglabāšanai. Viņam ir tiesības aizturēt preci, kamēr pircējs nekompensē viņa saprātīgos izdevumus.

 

4.4.— 67.pants. Preces saglabāšanas priekšnoteikumi.

(1) Ja pircējs ir saņēmis preci un nolemj realizēt tiesības atteikties no tās, pamatojoties uz līgumu vai likumu, viņam jāveic tādi pasākumi, kādi dotajos apstākļos būtu saprātīgi preces saglabāšanai. Viņam ir tiesības aizturēt preci, kamēr pārdevējs nekompensēs viņa saprātīgos izdevumus.

(2) Ja pircējam nosūtītā prece tika nodota viņa rīcībā piegādei paredzētā vietā un viņš realizē tiesības atteikties no tās, pircēja pienākums ir sākt preces valdīšanu uz pārdevēja rēķina ar noteikumu, ka tas var tikt izdarīts bez cenas samaksas un bez nesaprātīgām neērtībām un nesaprātīgiem izdevumiem. Šie noteikumi netiek piemēroti gadījumā, ja pārdevējs vai persona, kas pilnvarota saņemt preci uz viņa rēķina, atrodas preces piegādei paredzētā vietā. Ja pircējs sāk valdīt preci, pamatojoties uz šo punktu, viņa tiesības un pienākumus regulē iepriekšējā punkta noteikumi.

 

4.4.— 68.pants. Saglabājamās preces nodošana trešai personai.

Puse, kurai jāveic pasākumi preces saglabāšanai, var to nodot trešās personas noliktavā uz otras puses rēķina, ja tikai ar to saistītie izdevumi nav nesaprātīgi.

 

4.4.— 69.pants. Preces glabātāja pienākumi.

(1) Puse, kuras pienākums ir veikt pasākumus preces saglabāšanai saskaņā ar iepriekšējiem pantiem, var to pārdot jebkurā pienācīgā veidā, ja otra puse nesaprātīgi kavējusies sākt valdīt preci vai pieņemt to atpakaļ, vai samaksāt cenu vai saglabāšanas izdevumus, ar noteikumu, ka otrai pusei tiks nosūtīts savlaicīgs paziņojums par apņemšanos pārdot preci.

(2) Ja prece ātri bojājas vai ja tās saglabāšana rada nesaprātīgus zaudējumus, puse, kurai jāsaglabā prece saskaņā ar iepriekšējiem pantiem, ir jāveic saprātīgi pasākumi tās pārdošanai. Viņai iespēju robežās jānosūta otrai pusei paziņojums par savu apņemšanos veikt pārdošanu.

(3) Pusei, kura pārdod preci, ir tiesības ieturēt no pārdošanā iegūtās summas to daļu, kura ir vienāda ar saprātīgiem izdevumiem par preces saglabāšanu un pārdošanu. Atlikums viņai ir jānodod otrajai pusei.

 

7.apakšnodaļa. Preču ekspedīcijas līgums.

 

4.4.— 70.pants. Preču ekspedīcijas līguma jēdziens.

Pēc preču ekspedīcijas līguma viena puse (ekspeditors) uzņemas veikt savā vārdā uz otras puses (preču nosūtītāja) rēķina preču nosūtīšanu un ar to saistītas tehniskas un juridiskas darbības, izmantojot kravas pārvadātāja transporta pakalpojumus, bet preču nosūtītājs apņemas samaksāt noslēgto samaksu, līgumā paredzētos gadījumos izsniedzot avansu. Ja šajā likumā nav noteikts cits, ekspeditoram ir tādas tiesības un pienākumi kā komisionāram, it īpaši attiecībā uz preču saņemšanu, uzglabāšanu un apdrošināšanu.

 

4.4.— 71.pants. Ekspeditora tiesības.

(1) Ekspeditoram ir tiesības līguma izpildei piesaistīt starpekspeditorus. Ja ekspeditors izmanto starpekspeditora pakalpojumus, tad pēdējam ir jārealizē iepriekšējam ekspeditoram piederošās tiesības, arī viņa ķīlas tiesības.

(2) Ekspeditoram var būt dotas tiesības rīkoties ar precēm. pamatojoties uz konosamentu, kravas pavadzīmi vai apgrozāmu noliktavas zīmi.

(3) Atlīdzība par ekspedīciju un ekspeditoram radušies izdevumi samaksājami pēc preces nodošanas pārvadāšanai, ja citādi nav noteikts līgumā.

(4) Ekspeditoram nav tiesību prasīt no preču nosūtītāja augstāku maksu, nekā tā, kādu viņš nolīdzis ar pārvadātāju.

(5) Ekspeditoram ir aizturējuma tiesības uz viņa valdījumā nodotām precēm apmērā, kāds atbilst viņa tiesībām uz samaksu par ekspedīciju, atlīdzību par izdevumiem un izmaksām, kas saistīti ar ekspedīciju un pārvadājumu, kā arī avansiem, ko līguma izpildei ekspeditors izsniedz citām personām.

(6) Sākotnējā ekspeditora prasījumi un aizturējuma tiesības attiecīgā apmērā pāriet uz starpekspeditoru, ja pēdējais apmierina sākotnējā ekspeditora prasījumus sakarā ar līguma izpildes izdevumiem un samaksu. Tas pats ir spēkā arī attiecībā uz pārvadātāja prasījumiem un aizturējuma tiesībām, ja tās apmierinājis ekspeditora (starpekspeditora) prasījumus.

(7) Ja līgumā nav noteikts citādi, ekspeditoram ir tiesības pašam veikt preču pārvadāšanu (nogādi). Ja viņš šo tiesību izmanto, viņam ir pārvadātāja tiesības un pienākumi, arī tiesības uz parasto maksu par kravas pārvadāšanu un parasto ar pārvadāšanu saistīto izdevumu atlīdzību. Šī samaksa neizslēdz maksu par ekspedīciju. Ja ekspeditors un preču nosūtītājs ir vienojušies par kādu noteiktu pārvadāšanas izdevumu tāmi, ietverot tajā ekspedīcijas izdevumus, tad ekspeditors, kas veic pārvadājumus, var prasīt samaksu par ekspedīciju tikai tad, ja tāda īpaši paredzēta līgumā.

(8) Ja ekspeditors veic preču pārvadāšanu kopā ar citu nosūtītāju precēm (kopkravas pārvadāšanas līgums, kas noslēgts uz ekspeditora rēķina) un vienošanās par pārvadāšanas izdevumu likmi nav notikusi, tad ekspeditors drīkst prasīt apstākļiem atbilstošu pārvadāšanas samaksu, bet ne augstāk par parasto samaksu, kāda būtu par atsevišķu preču sūtījuma pārvadājumu.

 

4.4.— 72.pants. Noilguma termiņi ekspedīcijas līgumā.

(1) Prasības noilguma termiņš prasījumiem pret ekspeditoru par preču nozaudēšanu, zudumu vai bojājumu, kā arī nogādes nokavējumu ir viens gads. Šo noilguma termiņu atļauts ar līgumu pagarināt.

(2) Noilgums prasījumiem par preču bojājumu vai zudumu sākas ar tās dienas notecēšanu, kurā nogāde ir notikusi, bet par preču nozaudēšanas un nogādes nokavējumu — ar tās dienas notecēšanu, kurā precēm vajadzēja būt nogādātām saņēmējam.

(3) Šā likuma noteikumi ir piemērojami arī tad, ja kāds komersants, kurš nav profesionāls ekspeditors, savas komercdarbības ietvaros uzņemas uz citas personas rēķina savā vārdā izdarīt kādu preču nosūtīšanu, izmantojot kravas pārvadātāju pakalpojumus.

 

P I E K T Ā G R Ā M A T A

 

LR UN ĀRVALSTU LIKUMU PIEMĒROŠANA. KOLČZIJU NORMAS.

 

5.— 1.pants. Komerclikuma piemērošana.

Šī likuma noteikumi piemērojami, ciktāl starptautiskos līgumos un konvencijās, kurās piedalās Latvija, nav noteikts citādi.

 

5.— 2.pants. Pušu vienošanās komercdarījumos.

(1) Komercdarījumos un citās saistībās, uz kurām attiecināms šis likums, vispirms jāapsver, vai puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem apspriežamas viņu savstarpējās attiecības. Tāda vienošanās ir spēkā, ciktāl tā nav pretrunā ar Latvijas likuma pavēlošām vai aizliedzošām normām.

(2) Ja vienošanās nav bijusi, tad jāpieņem, ka līdzēji pakļāvuši savu saistību pēc satura un sekām tās valsts likumam, kur saistība jāpilda.

(3) Ja saistības izpildīšanas vieta nav noteicama, piemērojams līguma noslēgšanas vietas likums.

 

5.— 3.pants. Likuma piemērošana ārpuslīgumiskām saistībām.

Saistība, kas nepamatojas uz līgumu, apspriežama satura un seku ziņā pēc tās vietas likuma, kur radies tas pamats, no kura izriet saistība. Saistība, kas izriet no neatļautas darbības, apspriežama pēc tās vietas likuma, kur neatļauta darbība izdarīta.

 

5.— 4.pants. Darījumu forma.

Tiesisku darījumu formai var piemērot gan darījumu noslēgšanas, gan tā izpildes vietas likumu, izņemot darījumus ar Latvijā esošo nekustāmu īpašumu. Darījumos ar Latvijā esošu nekustāmo īpašumu piemērojami Latvijas likumu noteikumi par formu (noformēšanu un nostiprināšanu).

 

5.— 5.pants. Ārvalstu likuma piemērošana.

(1) Gadījumos, kad Latvijas likums atļauj piemērot ārvalstu likumu, tad tā saturu noskaidro Civilprocesa likumos noteiktajā kārtībā. Ja tas nav iespējams, tad pieņemams, ka attiecīgās valsts tiesiskā iekārta apspriežamajā tiesiskajā jautājumā atbilst Latvijas tiesiskajai iekārtai.

(2) Ja atbilstoši šīs nodaļas pantiem piemērojams ārvalstu likums, bet tas savukārt nosaka, ka piemērojams Latvijas likums, tad jāpiemēro pēdējais.

(3) Ārvalsts likums nav piemērojams Latvijā, ja tas runā pretim Latvijas sabiedriskajai iekārtai vai labiem tikumiem, vai likuma pavēlošajām vai aizliedzošajām normām.

 

5.— 6.pants. Ārvalstu komersantu tiesībspēja un rīcībspēja.

Ārvalstu komersantu tiesībspēju un rīcībspēju, tām Latvijā slēdzot darījumus, noteic pēc tās valsts likuma, kur nodibināts uzņēmums vai organizācija. Ārvalstu komersantu tiesības un pienākums, veicot komercdarbību Latvijā, bez šī likuma nosaka arī likums “Par ārvalstu investīcijām Latvijā” un citi Latvijas Republikas likumi.