Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam darbu. Paziņoju Latvijas Republikas Saeimas 8.februāra plenārsēdi par atklātu.

Likumprojekts “Likums par zemes dzīlēm”. Turpinām pagājušajā sēdē pārtraukto darbu šorīt no rīta. Anna Seile — LNNK un LZP frakcijas deputāte, — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā! Deputātus lūdzu paņemt dokumentus nr.36 un nr.299!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un deputāti! Šajā aukstajā ziemas dienā mēs tomēr raksimies pa zemes dzīlēm. Tātad izskatīšanā ir dokuments nr.299, kurā apkopoti visi priekšlikumi. Mēs pārtraucām izskatīšanu, beidzot trešo nodaļu. Tāpēc sākam skatīt ceturto nodaļu. 14.pantā — “Galvenās prasības zemes dzīļu aizsardzībā” — nav neviena ierosinājuma.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav. Paldies! Turpinām!

 

A.Seile. 15.pantā ir viens ierosinājums — ceturtajā daļā, redakcionālas dabas ierosinājums — pareizi nosaukt reģionālo vides aizsardzības komiteju. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu iebildumu nav? Paldies!

 

A.Seile. 16.pantā neviena ierosinājuma nav.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav?

 

A.Seile. 17.pantā ierosinājumu nav.

Sēdes vadītāja. Iebildumi arī nav?

 

A.Seile. Sākas piektā nodaļa. 18.pantā neviena papildinājuma nav.

Sēdes vadītāja. Paldies, turpinām!

 

A.Seile. 19.pantā nav neviena ierosinājuma. Atvainojos, pirmajā daļā nav neviena ierosinājuma, bet ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa ierosinājums papildināt likumprojektu ar jaunu 20.pantu šādā redakcijā... Tātad ieviest jaunu 20.pantu, līdz ar to mainot tālāko numerāciju. Šī panta būtība ir tāda, ka pašreizējais zemes īpašnieks nav atbildīgs par iepriekšējā zemes lietotāja pāri darījumiem zemei. Tikai redakcionāli labojumi ir izdarīti Tautsaimniecības komisijā, principā šis priekšlikums tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav?

 

A.Seile. 20.pants — “Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības informatīvā bāze”, tātad tas ir vecais 20.pants. Mēs nupat nobalsojām par jaunu 20.pantu tur vidiņā. Šajā pantā bija Aivara Endziņa ierosinājums novērst pretrunas starp šī panta daļu, un viņš iesaka, kādā redakcijā varētu izteikt šo daļu, lai nodrošinātu saudzīgu un taupīgu attieksmi no to puses, kas zemes īpašnieka zemē izdara dažādus pētījumus, tātad tie būtu ģeoloģijas dienesta darbinieki pārsvarā. Šī pretruna ir novērsta, un komisija ir atbalstījusi Endziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

A.Seile. 21.pantā nav neviena ierosinājuma.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav.

 

A.Seile. 22.pants — “Nobeiguma noteikumi”, kuros noteikta strīdu izskatīšanas kārtība. Nav neviena ierosinājuma.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav.

 

A.Seile. Tālāk seko pārejas noteikumi. Pārejas noteikumos ministrs Māris Gailis ierosina pagarināt iepriekš paredzēto laiku, kurā būtu jāizstrādā noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu izmantošanas kārtību, tātad tas būtu jāizdara sešu mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās. Ierosinājums ir loģisks, tāpēc ka 1.marts nupat ir pie durvīm un diez vai pusmēneša laikā paspēs Ministru kabinets izstrādāt kaut kādus noteikumus. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

A.Seile. Tālāk ir 1.pielikums. Pirmajā pielikumā ir ļoti īss valsts nozīmes derīgo izrakteņu saraksts. Šajā pielikumā paredzēti tikai divi tie galvenie valsts nozīmes derīgie izrakteņi, kuri neturas viena zemes īpašnieka zemes īpašuma robežās un tādēļ tiem ir valstiska nozīme. Tie ir pazemes ūdeņi un nafta. Komisija bija paredzējusi šo izrakteņu sarakstu pārvietot, par cik tas ir tik ļoti īss, uz nodaļu “Likumā lietotie termini”, bet, tā kā šis priekšlikums saistās ar nākošo un Endziņa kungs ir pieprasījis papildināt šo likumprojektu vēl ar otro pielikumu — bieži sastopamo derīgo izrakteņu sarakstu, kuru noteiktu kā šī likuma pielikumu, un mēs jau par to esam nobalsojuši pirmajā lasījumā, acīmredzot mums jāatstāj šie abi pielikumi — pirmais pielikums un otrais pielikums, par ko mēs jau esam nobalsojuši pagājušajā plenārsēdē.

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, bet te rakstīts, ka Endziņa kunga priekšlikumu par otro pielikumu neatbalstīt!

 

A.Seile. Jā, tā ir lēmusi komisija, bet komisija nezināja, ka Saeima lems citādi. Pagājušajā sēdē Saeima atbalstīja Endziņa kunga priekšlikumu šo bieži sastopamo derīgo izrakteņu sarakstu pievienot kā pielikumu šim likumam.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēgas! Es šinī gadījumā ne par savu priekšlikumu, jo par to jau Saeima nobalsoja faktiski pagājušajā plenārsēdē, bet par pirmo pielikumu, kur ir Gaiļa kunga priekšlikums izslēgt vārdus “kas dziļāki par 20 metriem”. Komisija šeit atzīmējusi, ka atbalsta šo priekšlikumu, un uz trešo lasījumu tad pirmais pielikums tiks iestrādāts nodaļā “Likumā lietotie termini”. Bet katrā ziņā, ja šie vārdi “kas dziļāki par 20 metriem” tiek izslēgti ārā, tādā gadījumā katra mazākā peļķīte, kas atrodas zemes virsū, būs jau valsts nozīmes derīgais izraktenis. Tā ka es domāju, ka šeit acīmredzot komisijai arī vajag šo formulējumu neatbalstīt. Kā jūs to formulēsiet tālāk, tā ir komisijas darīšana, bet nekādā gadījumā šo Gaiļa priekšlikumu tā, kā tas ir formulēts un jūs rakstāt, atbalstīt nevar.

Sēdes vadītāja. Tā... Vairāk izteikties neviens nevēlas? Lūdzu!

 

A.Seile. Cienījamie deputāti, es ļoti lūdzu pievērst uzmanību... Es mēģināšu paskaidrot to, par ko mēs runājām Tautsaimniecības komisijas sēdē, apspriežot šo priekšlikumu. Redziet, virs 20 metriem atrodas ne tikai gruntsūdeņi, kas varbūt tiešām nav pārāk plaši izplatīti, bet 20 metru dziļumā no zemes virsmas atrodas arī pamatiežu ūdeņi. Tie ir artēziskie ūdeņi ar lielu izplatības areālu, un tādēļ mums ir 11.pantā paredzēti izņēmumi, ka īpašnieks savas zemes robežās drīkst izmantot visus derīgos izrakteņus, tai skaitā ūdeni līdz 20 metru dziļumam, un rakt būves līdz piecu metru dziļumam, ierīkot pagrabus, un nekādas licences, ne maksas par to nav vajadzīgas. Pat ne ar ko nav jāsaskaņo. Bet lieta ir tāda, ka Vides aizsardzības ministrijas pienākumi nosaka, ka tai ir jārealizē arī uzraudzība pār pazemes ūdeņu izmantošanu un arī pār šo gruntsūdeņu izmantošanu. Un ārkārtīgi daudzos gadījumos ir konstatēts, piemēram, ka neveiksmīgi izdarīti urbumi savieno vairākus ūdensnesošos horizontus un rada iespēju piesārņojošām vielām, it sevišķi, ja tas saistīts ar pesticīdiem vai lauksaimniecības mēslojumu, piesārņot pazemes ūdeņus. Un tādēļ arī šie ūdeņi, kas ir līdz 20 metriem, tiek uzskatīti par valsts nozīmes derīgiem izrakteņiem, lai ģeoloģijas dienestam būtu uzskaitē visi urbumi, lai tas zinātu, kas kur notiek. Un tādēļ šis priekšlikums par svītrojumu būtu jāatbalsta, tātad visi ūdeņi ir valsts nozīmes ūdeņi. Bet īpašnieks savā teritorijā drīkst rīkoties 11. pantā noteiktajā kārtībā ar tiem ūdeņiem, kas nepārsniedz 20 metru dziļumu.

Sēdes vadītāja. Ja vairāk debatēs pieteikušos nav... Endziņa kungs, jūs prasāt balsot? Nē... Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Likums par zemes dzīlēm” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu laiku, līdz kādam iesniegt priekšlikumus!

 

A.Seile. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija lūdza noteikt 17.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Tātad 17.februāris.

 

Sākam izskatīt II sadaļu — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Atvainojos deputātiem! Mums ir ienākuši labojumi un papildinājumi šodienas darba kārtībai.

Tātad pirmais: “Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Lūdzu izslēgt no šā gada 8.februāra plenārsēdes darba kārtības III sadaļas 12.punktu, tā kā atsaucu savu kandidatūru ievēlēšanai Eiropas lietu komisijā. Deputāts Aristids Lambergs.” Iebildumu nav? 12.punktu svītrojam no darba kārtības.

Tā... Saeimas Prezidijs ir saņēmis dokumentus par Edvīna Inkēna mandāta apstiprināšanu: dokumenti nr.365a un 365b. Tātad ir ierosinājums iekļaut šo jautājumu pēc darba kārtības 13. jautājuma — par Kārļa Leiškalna deputāta mandāta apstiprināšanu. Iebildumu nav? Tātad iekļaujam to pēc dienas kārtības 13.jautājuma.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu par Ģirta Kristovska ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Ir priekšlikums to iekļaut kā dienas kārtības 15. jautājumu pēc Rudītes Leitenas ievēlēšanas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Iebildumu nav?

Nākamais tāpat ir saņemts deputāta Ģirta Kristovska iesniegums... lūgums par ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā. Tad to iekļaujam kā dienas kārtības 16. jautājumu.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu atsaukt deputātu Andreju Krastiņu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, ietverot to kā dienas kārtības 17.jautājumu pēc Ģirta Kristovska ievēlēšanas komisijās.

Vairāk nekādu priekšlikumu par izmaiņām vai papildinājumiem darba kārtībā šobrīd Prezidijam nav.

Tā... Par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Jurdža, Rāznas, Nagļa un Kalnbērza iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Atvainojos, Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es negribētu runāt par šā likumprojekta būtību, tātad par saturu, bet gribētu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka šodienas darba kārtībā ir 25.punkts, proti, “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Šis likumprojekts tiks izskatīts pirmajā lasījumā, un nav saprotams, kādēļ kolēģi deputāti nav iesnieguši priekšlikumus par šiem grozījumiem uz otro lasījumu un šādā veidā risinājuši šo jautājumu. Tas būtu daudz racionālāk.

Līdzīga situācija ir ar dienas kārtības 5.punktu, tātad ar komisijām nododamo grozījumu likumā par zemes komisijām, tāpat ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. Arī šie likumprojekti, grozījumi šajos likumos ir ietverti šīsdienas darba kārtībā. Tātad es gribu, godātie kolēģi, šo formālo apstākļu dēļ ierosināt balsot pret “Grozījumu Saeimas Kārtības rullī” nodošanu komisijām, tāpat balsot pret “Grozījuma likumā “Par zemes komisijām”” nodošanu komisijām un likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” nodošanu komisijām un ieteikt attiecīgajiem deputātiem un komisijām, kuras izstrādājušas šos likumprojektus, iesniegt priekšlikumus pie attiecīgajiem likumprojektiem otrajam un trešajam lasījumam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies! Lūdzu zvanu! Atvainojos! Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribu tomēr arī mazliet pēc būtības pieskarties šim ierosinātajam grozījumam Kārtības rullī. Es nerunāšu par to, ka tas ir neprecīzs. Tiek piedāvāts izteikt Kārtības ruļļa 5.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, bet šajā daļā ir divi teikumi, un otrais teikums, kas tieši pasaka, kā būtu jārīkojas Prezidijam, ir aizmirsts. Un, ja tas tiek izmests ārā, tad šeit tiek radīta jauna neatrisināma problēma. Tā ir viena lieta. Bet es gribu galvenokārt vērst cienījamās Saeimas uzmanību uz to, ka šāds priekšlikums, manuprāt, ir pretrunā ar Satversmi, ar Satversmes 63.pantu. Kāpēc? Šeit Kārtības rullī mums ir pateikts, ka deputātam ir tiesības nolikt mandātu. Būtībā neviens atsaukt nevar. Un šādu pienākumu uzlikt ministram mēs nevaram. Es saprotu un es arī piekrītu, ka principā deputātam, kurš ieņem ministra posteni, ir jāatsakās, bet tā tomēr ir viņa brīva griba, jo Satversmes 63.pants saka, ka ministriem Satversme pieļauj šādu iespēju. Ja mēs tagad ar Kārtības rulli pateiksim, ka nevar, tad tā, manuprāt, jau ir pretruna ar Satversmi. Es lūgtu to apsvērt un arī aiz šādiem apsvērumiem šo grozījumu noraidīt. Aicinu iesniedzējus pārdomāt šo savu priekšlikumu un tik tiešām rīkoties tā, kā ierosina Lagzdiņa kungs, — iesniegt savus priekšlikumus uz otro lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 31, atturas — 16. Nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” — organizētās noziedzības apkarošanas pastiprināšanai. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Grinberga, Saulīša, Grīnberga un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Jānis Mauliņš — frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Šos labojumus mūs lūdza iesniegt tiesības aizsargājošo instanču darbinieki, sūdzēdamies, ka ir ļoti grūti strādāt, ja mūsu krimināllikumdošana nav sakārtota un nevar sagaidīt, kāds mums būs jaunais Kriminālkodekss.

Tātad pirmais ir 41.pants Kriminālkodeksā: “Personas, kas sniegusi palīdzību tiesību aizsardzības institūcijām, atbrīvošana no kriminālatbildības.”

47.3. pants. “Atbrīvošana no soda par nodarījumiem, ka radušies, apkarojot sevišķi bīstamus noziegumus”.

72.2. pants. “Organizētās noziedzības grupas darbība”, kura pašreizējā Kriminālkodeksā tiek definēta neprecīzi.

Pielikums mums vēl ir paredzēts Kriminālkodeksa 99.pantam, kurā uzskaitīti slepkavību pastiprinoši apstākļi desmit punktos, bet nav minēta slepkavība pēc pasūtījuma. Uzskatot, ka slepkavība pēc pasūtījuma mūsdienās ir izplatīta un bīstama, mēs ierosinām arī to ietvert pie bīstamiem noziegumiem.

Mēs esam gaidās uz jauno Kriminālkodeksu, bet tas top lēni. Tautā gan saka: “Kas lēni nāk, tas labi nāk”. Bet, kā mēs pieredzējām pie Izglītības likuma, kas bija tapis veselus trīs gadus, dažkārt ir arī izņēmumi, un nekas labs neiznāk pēc ilgas gaidīšanas arī. Tāpēc es domāju, ka šie labojumi ir jāizdara, jo vēl ir tāda lieta, ka “Latvijas ceļš” ir iesniedzis dokumentu, kas līdz mums jau ir nonācis. Droši vien nākošajās sēdēs izskatāmie likumu papildinājumi būs labojumi gan Kriminālkodeksā, gan Kriminālprocesa kodeksā, gan arī Operatīvās darbības likumā. Lai cik tas savādi, mēs neesam ar “Latvijas ceļu” saskaņojuši savu darbību, bet visi šie likumprojekti iet vienā lielā kompleksā, lai uzlabotu cīņu pret organizēto noziedzību, vispār pret noziedzību Latvijā. Es domāju, ka tas ļoti labi te iederētos, tāpēc lūdzu Saeimu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Ādamsons (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Visu cieņu Mauliņa kungam un kustībai “Latvijai” par to, ka viņi grib dot savu devumu un cīnīties ar organizēto noziedzību, bet, kā jau Mauliņa kungs pašās beigās arī teica, “Latvijas ceļa” deputāti un Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāti jau divas nedēļas atpakaļ Saeimai ir iesnieguši analoģiskus likumprojektus, un nākošo otrdien tie tiks izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kura ir nozīmēta par atbildīgo komisiju. Otra komisija ir juridiskā komisija. Ja kustībai “Latvijai” būs kādi papildinājumi vai ierosinājumi pēc pirmā lasījuma, kad mēs izskatīsim šos likumprojektus, es domāju, ka abas šīs komisijas labprāt pieņemtu attiecīgos priekšlikumus un ņemtu tos vērā.

Pamatojoties uz augstāk minēto, man ir priekšlikums noraidīt šos iesniegtos likumprojektus un noraidīt to nodošanu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Mēs jau vakar Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka par labu ideju, ja tā ir tikai laba ideja, faktiski mēs varam skaisti parunāt, bet nekāda praktiska jēga no tā nesanāk. Mēs vakar izskatījām komisijā arī dažus līdzīga satura priekšlikumus, kuri nāk no Zīgerista partijas pārstāvjiem, un mēs konstatējām, ka arī tur ir pateikts, ka jācīnās, ka tas viss ir slikti, kas notiek, bet tad, kad nonāk līdz tam vārdiskajam skaidrojumam, tad tomēr iznāk, ka dokuments ir diezgan nesagatavots. Tāpēc nav nekādas jēgas līdzīgu dokumentu atkal no jauna iesniegt mūsu komisijai, jo daudz vieglāk ir izskatīt jau iesniegtos, un pēc tam, uz otro lasījumu apvienojot, varbūt mēs arī kaut ko labu no tā varam dabūt ārā. Līdz ar to es arī pilnīgi piekrītu, ka šāds dokuments, ja to no jauna atkal par līdzīgu tēmu iesniedz izskatīšanai komisijā, faktiski tikai dublē to darbu, kas jau ir iesākts. Tā ka es lūdzu šā dokumenta autorus tomēr padomāt un uz otro lasījumu sagatavot varbūt pat nedaudz citādu šo dokumentu, jo to galu galā var palabot, un tad otrajā lasījumā būtu lielāka jēga to izskatīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts! Otro reizi — piecas minūtes.

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Man ir jāizsaka nožēla, ka divi iepriekšējie kungi, kas runāja par šo tēmu, nav izlasījuši vai nu mūsu iesniegto likumprojektu, vai arī “Latvijas ceļa” iesniegtos likumprojektus. Šie likumprojekti, likumi absolūti nedublējas un nekas tur viens otram neiet virsū. Un, ja nav izlasījuši, tad grūti jau laikam būs spriest par to tekstu. Acīmredzot Dobelis kā labs speciālists jurisprudencē zina, kādam ir jābūt kriminālpanta teksta izvietojumam. Aizmirsis vienīgi to, lai arī viņam ir spožas zināšanas šajā jautājumā, ka Kriminālkodeksa tekstiem ir jābūt līdzīgiem ar blakusesošo pantu tekstiem formas ziņā. Un šo formu mēs esam ievērojuši, un šos iebildumus vienkārši es nesaprotu.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es negribu iedziļināties un analizēt pēc būtības to likumprojektu, kurš jau ir iesniegts un pie kura jau strādā divas komisijas, un šo priekšlikumu. Bet Lagzdiņa kungs jau pašā sākumā teica, ka mums jau darba kārtībā ir grozījums Kriminālkodeksā. Es negribu piekrist Mauliņa kungam, kas saka — jūs neesat lasījuši ne vienu, ne otru. Man stāv šeit abi divi kopā. Ir skaidrs, ka tie vārds vārdā nesakrīt, bet pieeja, ko risināja “Latvijas ceļa” deputātu grupa un Demokrātiskās partijas Saimnieks deputātu grupa attiecībā uz Kriminālkodeksa 36.pantu, un tas, ko jūs šeit ierosināt 41.1.pantā, būtībā ir viena un tā pati, tikai ar dažādiem vārdiem, ar dažādu attieksmi. Tāpēc es tomēr aicinu cienījamo Saeimu noraidīt, ja jau mums ir likumprojekts nodots un ir paredzēts grozījums Kriminālkodeksā, pie kura Saeima strādā. Būs pirmais lasījums, un uz otro lasījumu visu, ko deputāti vēlas, savas ierosmes, viņi iesniedz kā priekšlikumus, nevis kā atsevišķus likumprojektus. Savādāk iznāk tā, ka mums vienā un tajā pašā likumā ir desmit grozījumi, katru dienu savs. Es domāju, ka tas nebūtu pareizi. Labāk tomēr, ka tas ir viens kompakts grozījums, un man liekas, praktiskajiem juristiem arī būs vieglāk strādāt nevis ar atsevišķiem desmit grozījumiem, bet ar vienu kompleksu grozījumu. Es aicinu cienījamos deputātus no frakcijas “Latvijai” rīkoties tā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Atvainojos! Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šodien mēs skatāmies un redzam brīnumainu lietu... Tie īstie mūsu kolēģi, kuri parasti ir tādi policejiski un parasti tā satraucas par korupciju, par mafiju, kuriem ir tādi dvēseliski vārdi, kuri cer kā vecas sieviņas Centrāltirgū, šodien izrādās pēkšņi, kad es tā lasu uzmanīgi... Te mēs lasām: “Organizētās noziedzības apkarošanas pastiprināšana.” Un tagad viņi atkal ir kļuvuši balti miera eņģeļi. Gribas uzdot jautājumu — kāpēc ir tāda īpatnēja situācija? Varbūt vajadzētu runāt tiešāk, konkrētāk — no kā tad baidās šie kungi? Lai aiziet šis likumprojekts uz Juridisko komisiju, varbūt patiešām tur ir arī kāds vērtīgās domas grauds, notiks apspriešana. Un te atkal ir otrs jautājums — kāpēc tā mainās šīs pozīcijas? Un nekur nav teikts, ka Juridiskā komisija pēc tam atbalstīs šo likumprojektu. Bet tīri civilizēti un normāli to laist analīzei uz Juridisko komisiju būtu pilnīgi normāla darbība un parādība. Un varbūt vajadzētu arī par šo jautājumu tā nopietnāk padomāt, jo bieži vien, cik es skatos, tie kolēģi, kuriem, kā es jau teicu, šie vārdi ir mutē kā medus maize, paši bieži vien uzstājas pret šā jautājuma risināšanu. Paldies! Es atbalstītu tā nodošanu komisijai tomēr.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts! Otro reizi — piecas minūtes.

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es mazāk nekā piecas minūtes. Es tomēr lūgtu vienreiz skaidri un gaiši, neizmantot radio un vienkārši nerunāt aplamības. Jo ne Ādamsona kunga, ne mans viedoklis nav pret šāda tipa dokumentu izskatīšanu. Es varbūt atkārtošu vēlreiz, lai varētu labāk viens otrs dzirdēt. Mēs atkārtojam, ka līdzīgs dokuments, tā projekts, ir iesniegts pirms divām nedēļām, ka šis temats jau tiks apskatīts komisijā. Un, ja ar šo dokumentu, ko mēs šodien taisāmies nosūtīt vai nenosūtīt, vēlas kaut kādā veidā sekmēt šo procesu, neviens netraucē to iesniegt otrajā lasījumā. Lūdzu! Es tomēr domāju, ka arī šāda veida izteikumi vienkārši ir, piedošanu, es izteiktos, bezkaunība, jo tiek sagrozīti mūsu vārdi, tiek apzināti pasniegta nepatiesība. Tie ir klaji negodīgi meli. Tādā veidā šeit uzstāties nevajadzētu. Ja mēs runājam par principu, tad, es domāju, katram ir skaidrs, ka katrs deputāts šeit ir par organizētās noziedzības apkarošanu. Bet ir runa par to, lai to izdarītu efektīvāk, un runāt kaut ko tādu, ka te ir kaut kāda medus maize vai kas, es nezinu... Cienītā priekšsēdētāja, es te no jums saņemu šādus tādus aizrādījumus dažreiz, bet kā jūs komentētu šādus te pasniegtus vārdus vispār? Vienkārši cilvēks uzkāpj tribīnē un faktiski neko nepasaka, izņemot tikai to, ka tie divi, redziet, ir tādi un šitādi. Nu nevajadzētu tā! Ja mēs runājam par lietas būtību, tad mūsu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk sakārtot Kriminālkodeksu. Es domāju, tas ir pamatuzdevums — Kriminālkodeksa sakārtošana, nevis atsevišķu dokumentu ražošana, lai uzliktu kārtējo ielāpu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies Dobeļa kungam par norādījumu, bet diemžēl Kārtības rullis neparedz, ka priekšsēdētāja varētu komentēt kāda deputāta uzstāšanos. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” — organizētās noziedzības apkarošanas pastiprināšanai nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 18, atturas — 22. Nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Straumes, Jirgena, Zīles un Pētersona iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

O.Grīgs (TB). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Cienījamie deputāti! Iebilžu pret to gan nebija, bet es mēģināšu mazliet par būtību un par konceptuālo pusi, kāpēc ierosināti šādi grozījumi likumā par Zemessardzi un kādi papildinājumi ir radušies. Varētu jau sacīt, ka atsevišķi Zemessardzes likumā varētu arī neienest šādus papildinājumus, bet, ņemot vērā reālo situāciju, kāda pašlaik ir Latvijā, proti, ka Zemessardze bieži un pārāk bieži piedalās policejiskās funkcijās un Zemessardzes budžets ir apgriezts salīdzinājumā ar iepriekšējo divu gadu budžetu par 600 tūkstošiem un, ņemot vērā tehnisko nenodrošinājumu Zemessardzē un zemessargu brīvprātības principu, to, ka viņi ļoti aktīvi piedalās policejiskās funkcijās, mēs iesniedzām šos papildinājumus likumā par Zemessardzi. Varētu jau sacīt — kāpēc tad atsevišķām spēka struktūrām katrai ir savs likums un katrreiz kaut kādi grozījumi. Piemēram, policijas likumā arī līdzīgi grozījumi tika ielikti pagājušā gadā, un līdzīgi grozījumi ir arī “Latvijas Republikas Valsts robežas likumā” attiecībā uz robežsargiem, viņu spēku finansēšanu. Redziet, bet policisti jau saņem algu ikdienā, un arī robežsargi to saņem ikdienā, un šie labojumi tika apstiprināti Saeimā, ka viņiem vēl maksā papildus par aizturēto vai konfiscēto kontrabandas preci. Bet, kā jau es sacīju, zemessargiem nav šī atalgojuma ikdienā, viņi darbojas uz brīvprātības principiem. Tāpēc mēs uzskatījām, ka tas nav taisnīgi, un jau iepriekšējos gados starp Iekšlietu ministriju un Zemessardzi tika panākta vienošanās par šo, teiksim, konfiscēto preču realizācijas naudas sadali. Vienīgā problēma bija, ka šis mehānisms nedarbojas, un mūsu pienākums būtu šo mehānismu uzlabot, sekot tam pakaļ un raudzīties, lai tiktu tiešām nauda no šīs kontrabandas preces realizācijas arī atdota tiem, kas to aiztur vai apraksta, vai konfiscē. Un šajā sakarā es gribēju tikai vērst jūsu, deputātu, uzmanību uz to, ko tad Zemessardze galu galā ir padarījusi, teiksim, īsumā pagājušajā gadā. Ņemot vērā deklarācijā par Ministru kabineta darbu pasludinātās prioritātes, es gribētu vērst uzmanību uz to, ko 1995. gadā paveikuši zemessargi. Kopā ar robežsargiem, ar muitu, ar Valsts ieņēmumu dienestu, Iekšlietu ministriju aizturētas kontrabandas preces 2 miljonu latu vērtībā. Uz iedzīvotāju lūgumiem zemessargi ir izbraukuši 7440 reizes, aizturētas 5837 personas, to skaitā 104 policijas meklēšanā esošās personas, konfiscēti 76 šaujamieroči, padarīti nekaitīgi un iznīcināti 3029 sprādzienbīstami priekšmeti, aizturēti un nodoti policijas iestādēm 890 transportlīdzekļi, no kuriem 32 ir meklēšanā. Tātad, redziet, Zemessardze ir strādājusi, bet par to viņa ir saņēmusi tikai baltu paldies. Un es domāju, ka ilgstoši tas tā nevarētu būt. Un, ņemot vēl vērā to, ka šogad nez kāda iemesla pēc Zemessardzei nogriezts budžets par 600 tūkstošiem latu, es uzskatu, ka šie labojumi būtu ļoti nepieciešami. Un mēs pasekosim, kā tad tiek izmantota, teiksim, šī nauda, ko iegūst par kontrabandas preci, kā tas bija nesenā pagātnē — par konfiscētajām cigaretēm. Dabiski, ka varētu rasties jautājums, vai tad to nevarētu kādā “jumta likumā” ielikt, un es nedaudz par šo problēmu.

Es nedaudz pakonsultējos ar augstas klases juristiem, un vienīgais jurists, kas bija pret šādu nostādni, bija Iekšlietu ministrijas jurists. Viņš sacīja, ka varētu būt katrai spēka struktūrai šādi labojumi, šāda procedūra. Bet vairākums juristu sacīja, ka varētu būt vienkārši Ministru kabineta noteikumi. Un tāpēc es lūdzu Saeimu atbalstīt šos labojumus, papildinājumus, grozījumus likumā par zemessardzi un nosūtīt tos Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimai iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Lai nebūtu pārpratumu, lūdzu deputātus, it īpaši tos, kas runā otrie, piesakieties rakstiski debatēs, jo, kamēt jūs izdomājat un pēc tam paceļat roku, laiks iet uz priekšu. Kārtības rullis prasa rakstiski pieteikties debatēs. Es to gribētu atgādināt it īpaši tiem, kas runā kā otrais, trešais, ceturtais un tā tālāk.

Nākamais — Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes komisijām””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Juris Kaksītis — Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

 

J.Kaksītis (DPS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu šo jautājumu nodot izskatīšanai komisijās, jo darba kārtības 33.punkts paredz, ka ir pirmajā lasījumā likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes komisijām””. Čsumā es gribu paskaidrot, kādēļ radās šis likumprojekts. Tas tika izstrādāts un Juridiskā komisija to iesniedza tādēļ, ka likumprojektā par budžetu pārejas noteikumos bija paredzēts izdarīt grozījumus likumā. Mēs uzskatījām, ka pārejas noteikumos nebūtu korekti šādā veidā izdarīt grozījumus, tādēļ arī izstrādājām. Un līdzīgā veidā es runāšu arī par nākamo, par civildienestu, bet es saprotu, ka es tagad par to runāt nevaru, kamēr nav izspriesta šī lieta. Paldies!

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es pateicos Juridiskās komisijas priekšsēdētājam par to, ka viņš noņēma šo priekšlikumu, bet kā Zemes komisijas priekšsēdētāja es gribu paskaidrot šī priekšlikuma būtību, lai tas netiktu atbalstīts tad, kad mēs runāsim par šo grozījumu likumā “Par zemes komisijām”, izskatot to pirmajā lasījumā. Lieta ir tāda, ka mēs visi zinām, ka zemes reforma, kā jau visas reformas, rit lēni un grūti, un pagājušā gada nogalē, nupat, tika pieņemts jauns grozījums, ar kuru tika noteikts, ka zemes komisijas ir pēdējā instance, kas pieņem lēmumu. Protams, šo lēmumu var pārsūdzēt, bet neviens lēmums par zemes piešķiršanu vairs netiek skatīts pašvaldību domēs un padomēs. Tātad garais birokrātiskais ceļš tiks saīsināts. Zemes komisijās strādā cilvēki, kuri ir apmācīti, nupat noformēti visi štati, kurus pašvaldības ir ievēlējušas, un ar savu parakstu viņi apstiprina šo lēmumu pareizību, ved lietvedību un strādā vaiga sviedros — varētu teikt tā. Tā ir gandrīz vienīgā institūcija no reformas institūcijām, kura līdz galam noformēta. Centrālā zemes komisija līdz šim pārskaita katram rajonam 80 latu apmērā šo zemes komisiju priekšsēdētājiem algu, bet tagad šāds ierosinājums paredz samazināt algu uz pusi, nosakot, ka otru pusi algas, otrus 40 latus, izmaksās pašvaldība. Bija jau mums tāda kārtība pirms gada, un šie 40 lati netika izmaksāti. Tagad, kad sistēma ir savesta kārtībā, mēs to atkal gribam mainīt. Es runāju tādēļ, ka šodien Budžeta komisijā tiks izskatīts priekšlikums, ko darīt — vai atstāt šo 80 latu algu katram pašvaldības zemes komisijas priekšsēdētājam, kura darba slodze ir nesamērīgi liela — no ierādīšanas dabā līdz lēmuma pieņemšanai, lai deputāti padomātu, it sevišķi Budžeta komisijas deputāti, un neizdarītu šo grozījumu, kas izdara izmaiņas šo zemes komisiju priekšsēdētāju atalgojumā. Jo kas gan būtu tad, ja, piemēram, Saeimā mums izmaksātu pusalgas, 50 procentus, un otrus 50 procentus vajadzētu ievākt no tām pašvaldībām, kuras mūs ir ievēlējušas? Tad es gribētu gan redzēt, kuram to algu šeit maksātu! Un es gribu pateikt, ka zemes komisijas priekšsēdētājam ir jābūt pilnīgi neatkarīgam, viņam ir jādarbojas pēc likuma, nevis pēc politiskiem motīviem vai arī pēc attiecīgās pašvaldības nostādnēm. Viņam ir jābūt tam vidējam cilvēkam, kurš uztur zemes pieprasītāju prasības un kurš aizstāv likuma intereses. Es tātad aicinu noraidīt un, izlemjot par budžetu, balsot par līdzšinējo kārtību zemes komisiju finansēšanā — 80 latu katram zemes komisijas priekšsēdētājam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Tā kā iesniedzēja komisija ir noņēmusi no darba kārtības, mums par noraidīšanu nav jābalso.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

 

J.Kaksītis (DPS). Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, arī šo jautājumu es Juridiskās komisijas vārdā noņemu, un iesniegsim mēs savus priekšlikumus pie jautājuma, kas šodien darba kārtībā ir 35.punkts, — “Grozījums likumā “Par valsts civildienestu””, tad, kad tas būs. Laiks mums iesniegšanai ir starp otro un trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Tātad jautājums no darba kārtības noņemts.

Nākamais — Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts.

 

A.Saulītis (TKL). Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mums šodien ir jāizskata grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”, un šeit ir teikts, ka trešās nodaļas 17.panta otrā un trešā daļa stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri. Es gribētu kolēģus iepazīstināt, kas tad īsti tiek atlikts uz 1997. gada 1. janvāri. Tātad trešās nodaļas 17. panta 2. punkts skan šādi: “Bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotra gada vecumam ir 90 procenti no valstī noteiktās minimālās darba algas. Bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem ir 70 procenti no valstī noteiktās minimālās darba algas.” 3. punkts Ministru kabinets nosaka valsts pabalsta apmēru ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu. Par otro un piekto bērnu ģimenē šis pabalsts tiek izmaksāts pusotrkārtīgā apmērā. Par trešo un ceturto bērnu ģimenē šis pabalsts tiek izmaksāts divkāršā apmērā. Par sesto un nākamajiem bērniem ģimenē šis pabalsts tiek izmaksāts tādā pašā apmērā kā par pirmo bērnu. Tātad šajā grūtajā reformu laikā 5. Saeimā tomēr tika izdarīts šis solis, ejot kopā pozīcijai un opozīcijai, jo mēs izteicām savas tautas gribu un pieņēmām šo likumu, kurā paredzējām šo sociālo spilventiņu visneaizsargātākajiem slāņiem mūsu valstī, tas ir, bērniem. Un faktiski, ja šis likums darbojas, tad mēs zinām, ka mamma, vientuļā māte ar diviem, trijiem vai vairāk bērniem saskaņā ar šo likumu vismaz maizīti izdzīvošanai saņems.

Ja mēs pieņemam šo likumprojektu, tad tas nozīmē, ka šī cilvēku kategorija maizīti saņems 1997. gada 1. janvārī. Es domāju, ka tas nav pieņemami, sevišķi pēc tam, kad mēs visi presē pēdējo mēnešu laikā esam dzirdējuši ļoti nopietnu tās situācijas analīzi, kas ir izveidojusies Latvijā demogrāfijas jautājumu risinājumā. Es domāju, šeit nav neviena cilvēka, kas par to šaubītos. Mēs esam arī dzirdējuši ļoti kaismīgas, kvēlas, patriotiskas, nacionālas un vēl, kādas gribat, runas šeit, no šīs tribīnes, cik svarīga ir Latvijas nākotne, cik svarīgi ir Latvijas bērni, lai vēlāk tos liktu armijā, aizsardzības sistēmā, izglītības sistēmā, visur, kur vien mēs gribam. Tad, lūk, šis ir tas projekts, kad mums ir jāparāda šī labā griba un jāizsaka attieksme pret mūsu nākotni, pret Latvijas bērniem!

Tautas kustības Latvijai frakcijas vārdā mēs iesakām noraidīt šā likumprojekta izskatīšanu. Lai darbojas šis esošais likums un lai šie bērni saņem to, ko mēs viņiem 5. Saeimā esam atvēlējuši! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 20, atturas — 7. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Eiropas Cilvēka tiesību komisiju “Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju” un tās 11. papildprotokolu”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Amerika, Staša, Kuprijanovas un Dozorceva iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Aigars Jirgens, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Godātā Saeima! Neiebilstot pret nepieciešamību Latvijai ratificēt Eiropas cilvēktiesību konvenciju, mēs tomēr, mūsu frakcija, iebilst pret šā konkrētā likumdošanas priekšlikuma nodošanu komisijām, jo, pirmām kārtām, mūsu izpratnē būtu loģiski, ja ierosinājums ratificēt šo konvenciju nāktu no ministrijas un no valdības, tāpēc ka saskaņā ar valdības lēmumu ārlietu ministrs ir parakstījis šo konvenciju.

Otrkārt, šeit ir neprecizitātes. Pirmā neprecizitāte ir jau pašā virsrakstā, un nav skaidrs, ko tad īsti iesniedzēji vēlas ratificēt. Eiropas cilvēktiesību komisiju vai Eiropas cilvēktiesību konvenciju? Un, mūsuprāt, ja ir šādas neprecizitātes, tad nav uzticības arī šim projektam kopumā un nav pārliecības, ka arī tālāk konvencijas teksts ir autentisks un atbilst tās patiesajam saturam. Tāpēc es vēlreiz ierosinu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts! Tad vajag uzrakstīt skaidri savu tēmu, par ko runāsiet!

Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī aicinātu nenodot šo projektu komisijām, lai izskatītu piedāvāto likumu par ratifikāciju. Un papildus tam, ko teica Jirgena kungs, es gribētu vērst uzmanību uz to, ka valdība ir izveidojusi speciālu darba grupu, kas strādā kopā ar Eiropas Padomes ekspertiem, jo šeit ir vajadzīgs ļoti liels sagatavošanās darbs. Jo principā šeit tātad ir jāizskata arī iespējamās pretrunas. Tā ir viena lieta.

Otra lieta — valdībai acīmredzot ir jāizskata un jāierosina arī cienījamai Saeimai izskatīt, ko darīt saskaņā ar šīs konvencijas 64. pantu, kurš dod iespēju izteikt kaut kādas atrunas par atsevišķām normām vai par atsevišķām situācijām, kas darbojas vai nedarbojas, kam mēs pievienojamies un kam mēs nepievienojamies. Un tāpēc acīmredzot, cik es zinu, ir sastādīts īpašs grafiks, un darbs pie tā notiek. Bet tā vienkārši ņemt un ratificēt... Un arī kāpēc tikai konvencija un 11. protokols? Tad, kad Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē, Eiropas Padomes pieņemtajā rekomendācijā Ministru kabinetam tika norādīts arī uz nepieciešamību vairākus citus papildprotokolus ratificēt, kas būtībā ir komplekss. Un tāpēc es domāju, ka tomēr šeit ir jāstrādā valdībai, jāstrādā Ārlietu ministrijai, šai darba grupai, un mazliet mums ir jāpagaida, kad nāks jau daudz izsvērtāks ierosinājums uz Saeimu. Tāpēc es arī aicinātu šo konvenciju tagad nenodot komisijām apspriešanai un tātad arī ratifikācijai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

J.Jurkāns (TSP).

Turpinājums nākamajos numuros