Dokuments nr.334a

Par Latvijas cietumu problēmām

 LR Saeimas deputātiem O.Kostandas kungam, A.Saulīša kungam, J.Stroda kungam, A.Rubina kungam, E.Grīnberga kungam, K.Čerāna kungam, E.Zelgalvja kungam, J.Mauliņa kungam, M.Rudzīša kungam, I.Liepas kungam

Uz Jūsu 31.01.1996.g. pieprasījumu nr.502 par Latvijas cietumu problēmām daru zināmu sekojošo:

1. Pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.janvāri Latvijas cietumos atradās 9878 personas. No tām: notiesātie — 6348 (tai skaitā 292 sievietes un 173 nepilngadīgas personas); apcietinātie — 3530 (tai skaitā 158 sievietes un 175 nepilngadīgās personas).

No notiesāto skaita 2850 ir Latvijas Republikas pilsoņi, 12 — ārvalstnieki, bet 3486 notiesāto statusu ir grūti noteikt, jo lielākā daļa no šīm personām nav reģistrēta LR Iedzīvotāju reģistrā. No minētajiem 12 ārvalstniekiem: 2— Lietuvas Republikas pilsoņi, 1— Igaunijas Republikas pilsonis, 1— Baltkrievijas Republikas pilsonis, 6— Krievijas pilsoņi, 2— Ukrainas pilsoņi.

2. Līgums par notiesāto nodošanu soda izciešanai savas pilsonības valstī ir noslēgts tikai ar Krievijas Federāciju. Regulāri notiek notiesāto apmaiņa starp Latviju un Krieviju. Laika posmā no 1992.gada līdz 1996.gadam no Krievijas Federācijas saņemti 88 notiesātie, bet nodoti — 24.

Kaut gan līgumi ar citām valstīm nav noslēgti, tomēr notiesāto apmaiņa notiek arī ar mūsu kaimiņvalstīm — Igauniju un Lietuvu. No 1992.gada līdz 1996.gadam no Igaunijas saņemti 5 notiesātie un nodoti arī 5 notiesātie. Šajā pašā laika posmā no Lietuvas saņemti 2 notiesātie, bet nodoti — 35 notiesātie. 1994.gadā 3 notiesātie nosūtīti arī uz Moldovu.

3. 1994.gadā LR Saeimas pieņemtais likums “Grozījumi Latvijas Labošanas darbu kodeksā” Iekšlietu ministrijai deva iespēju uzsākt dažādu pasākumu izpildi, kas virzīti uz situācijas stabilizāciju brīvības atņemšanas iestādēs. Pamatojoties uz šo likumu, Ieslodzījuma vietu departaments uzsāka radikālu Latvijas cietumu sistēmas pārveidi — no Gulaga tipa kolonijām, kuras neatbilst penitenciārās sistēmas starptautiskajiem standartiem, uz notiesāto turēšanu cietumos, kuros tiek nodrošināta Eiropas Minimālo noteikumu par apiešanos ar notiesātajiem ievērošana.

Pašlaik jau ir izbūvētas 179 jaunas kameras, kurās ir uzlaboti sadzīves apstākļi. Tajās izvietoti 1366 notiesātie. Pabeigta Jelgavas cietuma dzīvojamā korpusa rekonstrukcija par kameru tipa korpusu un Brasas cietuma rekonstrukcija par kameru tipa cietumu. Turpinās rekonstrukcijas darbi Grīvas cietumā. Nodota ekspluatācijā Liepājas izmeklēšanas cietuma I kārta ar 220 vietām, kur ir uzlaboti ieslodzīto turēšanas apstākļi. Tas deva iespēju jūtami atslogot Centrālcietumu Rīgā. Pašlaik Liepājas cietumā rekonstrukcijas darbi tiek turpināti. Kopš 1995.gada aprīļa norit Rīgas Centrālcietuma galvenā korpusa rekonstrukcijas darbu pirmā kārta, kas tiks pabeigta š.g. aprīlī un ļaus jūtami uzlabot turēšanas apstākļus 340 notiesātajiem.

Cietumos norit notiesāto garīgās audzināšanas darbs. Katrā cietumā ir vismaz vina lūgšanu telpa. Piecos cietumos ir speciāli izbūvētas kapellas. Ieslodzījuma vietu departamentā ieviests cietumu kapelāna amats. Tiek organizēts psiholoģiskais dienests.

1994.gada augustā Eiropas Padomes neatkarīgais eksperts Gordons Leiks inspicēja visus Latvijas cietumus. Savā ziņojumā Eiropas Padomei viņš norādīja uz tām problēmām, kas risināmas, lai Latvijas cietumos notiesātajiem nodrošinātu turēšanas apstākļus, kas atbilstu Eiropas cietumu noteikumiem. Pašlaik šīs rekomendācijas tiek pildītas.

Taču veiktie pasākumi ir nepietiekami, lai kardināli izmainītu stāvokli brīvības atņemšanas iestādēs. Notiesāto turēšanas apstākļu uzlabošana ir tieši saistīta ar cietumu uzturēšanai iedalīto līdzekļu apjomu. Diemžēl iedalītie līdzekļi ir ļoti trūcīgi. Tā, 1995.gadā cietumu uzturēšanai bija iedalīti Ls 7,4 milj., lai gan normālai cietumu funkcionēšanai kā minimums bija nepieciešami Ls 10 milj. Šī iemesla dēļ notiesātos nav iespējams apģērbt, kā arī radīt viņiem normālus sadzīves apstākļus. Jāatzīmē arī tas, ka cietumi par elektroenerģiju, apkuri, gāzi u.c. ir parādā vairāk nekā Ls 1,3 milj.

Latvijā nav neviena cietuma, kas atbilstu elementārām cietumu arhitektūras prasībām, kura nodrošinātu nepieciešamo drošības līmeni, vienlaikus samazinot budžeta izdevumus.

1996.gadā nepieciešams uzbūvēt cietuma korpusu ar 1000 vietām, kas ļautu saglabāt penitenciāro sistēmu un uzlabotu notiesāto turēšanas apstākļus.

4. 1995.gadā viena notiesātā uzturēšana diennaktī Latvijas Republikas budžetam izmaksāja Ls 2,05.

1996.gada 6.februārī Iekšlietu ministrs D.Turlais