Ministru atbildes

Dokuments nr.282a
Par atkritumu saimniecību Latvijā

 Latvijas Republikas Saeimai

Vides aizsardzības un regionālās attīstības ministrijas izstrādātais Vides aizsardzības politikas plāns (VAPP) 1995.gada 25.aprīlī tika apstiprināts Ministru kabineta sēdē. Dokuments pamato ne tikai sadzīves atkritumu problēmu un apsaimniekošanas jautājumus, bet norāda attīstības virzienus visai vides aizsardzības sistēmai, vides politikas mērķus nākamajiem 20—30 gadiem. Šis dokuments tika uzdāvināts katram deputātam personīgi. VAPP 5.4. nodaļa sniedz pamatojumu atkritumu saimniecības koncepcijai. Pašreiz, attīstot tālāk Vides aizsardzības politikas plānu, tiek izstrādāta rīcības programma tuvākajiem gadiem. Atkritumu problēmas risinājumam piedāvāta sekojoša shēma:

— cietie sadzīves atkritumi; to pakāpeniska šķirošana atkritumu rašanās vietās (paši iedzīvotāji) un deponēšana sanitārajās izgāztuvēs;

— bīstamie atkritumi, tai skaitā uzkrātās lauksaimniecības ķimikālijas;

— atkritumu minimizēšana tehnoloģiskajos procesos, kā arī recikla jautājumi.

Rīgas pilsētas domes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citu pieaicināto institūciju speciālisti 1995.gadā novērtēja deviņas iespējamās teritorijas atkritumu sanitārās izgāztuves ierīkošanai. Problēmas bija ar iedzīvotāju neuzticību izveidot modernu sanitāro izgāztuvi, kas neradītu diskomfortu tuvākajā apkārtnē, kā arī iebildumi pret transporta traucējumiem, pieaugot mašīnu skaitam. VARAM šajā procesā saskatīja vēl vienu problēmu: veidojot jauno sanitāro izgāztuvi, daudz grūtāk būs panākt kvalitatīvu esošās Getliņu izgāztuves sanāciju. Pēc vairākām diskusijām ar Pasaules Banku 1996.gadā tiek uzsākts projekts, kas paredz:

— Getliņu atkritumu apstrādes rūpnīcu, izmantojot jau pozitīvo pieredzi pašreizējā apsaimniekošanas sitēmā;

— kopā ar Dānijas speciālistiem Pasaules Banka atbalstīs ilgtermiņa Nacionālo cieto sadzīves atkritumu saimniecības stratēģijas izstrādi, paralēli uzsākot pilotprojektus (1996.gadā Talsos un Saldū);

— sabiedrības informēšanas un izglītošanas jautājumi.

Izstrādājot principus iespējamai cieto sadzīves atkritumu utilizācijai, tika izskatīts jautājums par atkritumu sadedzināšanas rūpnīcas celtniecību. Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas laboratorija no 1993. līdz 1995.gadam atkārtotos periodos nodarbojās ar enerģētiskās vērtības noteikšanu Rīgas pilsētas atkritumiem, un tika izdarīti sekojoši secinājumi:

— atkritumi ir ar augstu mitruma procentu;

— enerģētiskā vērtība ir no 1200 kcal/kg līdz 1400 kcal/kg, tātad sadedzināšanai papildus būs nepieciešama degviela stabilas temperatūras režīma uzturēšanai, pretējā gadījumā var būt problēmas ar gaisa attīrīšanu;

— atkritumu sadedzināšanas rūpnīcā ražot enerģiju un to pārdot ir ekonomiski, ja atkritumu enerģētiskā vērtība ir ne mazāka par 2200 kcal/kg;

— aprēķinot atkritumu apglabāšanu sanitārās izgāztuvēs, uz vienu cilvēku izmaksas varētu sasniegt Ls 2,5—3,0 gadā, bet sadedzināšana Ls 13,0—15,0 gadā;

— sadedzināšanas rūpnīcas pelni un gaisa attīrīšanas radītie pārpalikumi ir jāapglabā bīstamo atkritumu deponēšanas vietās, kas vēl papildus sadārdzina ekspluatācijas izdevumus;

— piedāvātās investīcijas 89 milj. Ls, lai būvētu rūpnīcu ar jaudu 240 000 t atkritumu gadā, neietver sevī pārējās infrastruktūras izmaksas, kas nodrošina ekspluatāciju (ūdensapgāde, kanalizācija u.c.).

Vides politikas plāns paredz, ka tālākā attīstības procesā tiks izmantota atkritumu sadedzināšana, bet tā jāplāno pakāpeniski, sabalansējot ar ekonomiskām iespējām (sk. pielikumā par Brocēniem).

Latvijas Republikas teritorijā mantojumā ir palikušas ļoti daudzas teritorijas ar dažādu piesārņojumu, arī ķīmisko atkritumu piesārņotās teritorijas, no kurām gruntsūdens piesārņojums ir pavirzījies ārpus pašām teritorijām (Olainē, Jelgavā, Demenē, Inčukalnā, Getliņos u.c.). Šo teritoriju sanācija prasa lielus naudas līdzekļus, jo katrai no tām nepieciešams noteikt individuālu metodi. Izmantojot starptautiskās programmas un projektus, darbs daudzās piesārņotās vietās jau ir uzsākts (skat. pielikumā).

Papildu informāciju par aktivitātēm atkritumu saimniecībā 1996.gadā sīkāk var izlasīt pielikumā.

Vides aizsardzības valsts ministrs I.Emsis

Par atkritumu saimniecību Latvijā

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir uzsākusi projektu par cietajiem sadzīves atkritumiem. Šis projekts ir pirmajā stadijā, no VARAM budžeta līdzekļiem tiek veikta izgāztuvju inventarizācija. Paredzēts, ka projekta otrajā stadijā ar Pasaules Bankas un Dānijas valdības atbalstu tiks izstrādāta koncepcija sadzīves atkritumu apsaimniekošanai Latvijā (projekts “500–”). Tā ietvertu:

1) likumdošanu;

2) organizatoriskos aspektus;

3) ekonomiskos un finansiālos aspektus;

4) atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas iespējas.

Projekta 1.stadijā tiks veikta izgāztuvju piesaiste fotogrāfiskām kartēm, tiks precīzi noteiktas laukumu robežas, aptuveni noteikts atkritumu sastāvs, noteikts iepriekšējais piesārņojuma izplatības novērtējums. Izgāztuves tiks sagrupētas, vadoties no to bīstamības apkārtējai videi un cilvēkam, tiks izveidots Latvijas izgāztuvju kadastrs. Paredzēts projekta pirmo fāzi pabeigt šā gada aprīlī.

Rīgā pēc aptuveniem datiem gadā rodas 21 000 tonnas sadzīves atkritumu un 110 000 tonnas rūpniecisko atkritumu (no tiem 44000 t toksisko atkritumu). Getliņu izgāztuvē gadā nonāk 320500 t jeb 1,7 miljoni m3 atkritumu. Pēc pašreiz spēkā esošās likumdošanas toksiskie atkritumi jāuzglabā katrai rūpnīcai savā teritorijā. Taču, trūkstot pietiekošai kontrolei, daļa toksisko atkritumu nonāk Getliņos.

Latvijas valdība ir lūgusi Pasaules Bankas finansējumu, lai sagatavotu Cieto sadzīves atkritumu saimniecības projektu (CSAP). Noteikts, ka tas būs valdības prioritāte tās meģinājumos uzlabot atkritumu apsaimniekošanu Rīgas apkārtnē un izveidot nacionāla līmeņa modernas atkritumu apsaimniekošanas demonstrācijas objektu. CSAP sagatavošana sākās 1994.gada laikā, kad atkritumu sanitārā izgāztuve kā komponents tika iekļauts Latvijas Komunālo pakalpojumu attīstības projektā. Tika pieliktas lielas pūles, lai atrastu jaunu, piemērotāku atkritumu apglabāšanas vietu ārpus Rīgas. Tikas izvērtētas deviņas vietas. Taču līdz šim nav bijis iespējams panākt pilnīgu vienošanos starp visām iesaistītajām pusēm par visus apmierinošu vietu. Jaunas vietas meklējumu laikā atklājās vairākas problēmas, kā piemēram sabiedrības protesti pret atkritumu transportēšanu caur viņu apdzīvotajām teritorijām, kā arī iespējams būtisks tarifu pieaugums, kas būs nepieciešams, lai segtu pieaugošās izmaksas. Izvērtējot būvniecību jaunā vietā, uzmanība nepietiekoši varētu tikt veltīta Getliņu sanācijai, tāpēc pēc vairākkārtīgām pārrunām ar Pasaules Bankas misijas pārstāvjiem tika panākta vienošanās par atgriešanos pie Getliņu izgāztuves apsaimniekošanas projekta.

Projekts sastāvētu no trīs komponentiem:

a) Getliņu atkritumu apstrādes rūpnīcas komponenta;

Šeit ietilptu esošā atkritumu apglabāšanas poligona sanācija; enerģijas lauku izveidošana sanitārai atkritumu apsaimniekošanai un viegli bioloģisko sadalāmo atkritumu paātrinātam sadalīšanās procesam; izgāztuves gāzes (metāna) savākšana un novadīšana uz katlu māju citu foscoilo kurināmo aizvietošanai; tehniskā palīdzība, lai dotu personālam iespēju efektīvāk apsaimniekot atkritumu apstrādes sistēmu un maksimāli paaugstināt ienākumus no radītajiem un atdalītajiem blakusproduktiem. Paredzams, ka šis projekta komponents nodrošinās ilgtermiņa risinājumu Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu saimniecības problēmām;

b) nacionālās cieto atkritumu saimniecības stratēģijas komponenta:

Šī komponenta ietvaros tiktu sniegta palīdzība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai stratēģijas izveidošanā par to, kā risināt cieto sadzīves atkritumu, toksisko medicīnisko atkritumu un bīstamo rūpniecisko atkritumu jautājumus, papildinot jau uzsākto Dānijas valdības atbalstīto projektu “500–”.

c) sabiedrības informēšanas un izglītošanas komponenta:

Šis komponents palīdzētu VARAM lielākā mērā izglītot iedzīvotājus, pašvaldības rūpnieciskos uzņēmumus par atkritumu dalīšanas nozīmīgumu.

Šie trīs projekta komponenti ir savstarpēji saistīti, jo Getliņu risinājums varētu kalpot par mūsdienīgas saimniecības modeli, kas varētu tikt īstenots arī citās Latvijas vietās. Atkritumu apsaimniekošana nākotnē būs atkarīga no iedzīvotāju vēlēšanās piedalīties atkritumu dalīšanā to rašanās vietās.

Izdarot sanāciju esošajā izgāztuvē Getliņos, tiks likvidēts jebkāds risks tālākai gruntsūdeņu piesārņošanai un piesārņojuma izplatībai gaisā. Nākotnē atkritumu apstrādes rūpnīca paaugstinās dažādu atkritumu veidu šķirošanas efektivitāti, ievērojami samazinās atklāto nepārsegto atkritumu virsmu un savāks esošās izgātuves gāzi, kuras sastāvā ir 50% metāna. Tas samazinās aizdegšanās risku, siltumnīcas efekta gāzes (SEG) ekvivalentu emisiju. Izgāztuves infiltrētais ūdens tiks savākts un attīrīts vai nu uz vietas izbūvētās attīrīšanas iekārtās, vai arī Rīgas notekūdeņu attīrīšanas sistēmā.

VAPP atkritumu apsaimniekošanas koncepcijā kā viens no līdzekļiem atkritumu daudzuma samazināšanai ir minēta atkritumu sadedzināšana. Tas varētu būt sekmīgs risinājums, taču tas rada arī citas problēmas, kā piemēram gaisa piesārņojumu un otrreizējo cieto atkritumu radītu piesārņojumu (izdedži un pelni). Vācu firmas izteiktajā priekšlikumā piedāvāts Rīgas pilsētai sadedzināt 240000 tonnu sadzīves atkritumu gadā, kas ir aptuveni 85% no pilsētas atkritumu daudzuma. Aprēķinātās kapitāla izmaksas ir aptuveni 88,6 miljoni latu plus 8% likmes maksājumi gadā. Izmaksas aptuveni būtu Ls 38 par tonnu (aptuveni 50% par kapitāla izmantošanu un procentu likmes maksājumiem un 50% pa darbības izmaksām). Šīm izmaksām ir jāpievieno izgāztuves izmaksas rūpnīcas pelnu izgāšanai, kas varētu būt aptuveni Ls 10 par tonnu. Tādējādi sadedzināšanas rūpnīcā atkritumu pārstrāde var izmaksāt aptuveni Ls 48 par tonnu (ražotais siltums un tā novadīšana līdz patērētājam aprēķinos nav minēts).

Viens cēlonis sadedzināšanas rūpnīcas augstajām kapitāla izmaksām ir tas, ka šī rūpnīca ir kapitāli intensīva, bet savukārt sanitārā izgāztuve nav tik dārga un var tikt izmantota par zemām izmaksām tik ilgi, cik ilgi pieejama zeme. Rīgas pilsētas izgāztuvei ik gadus būs nepieciešami divi hektāri zemes gadā, ko aizpildītu apmēram 20 metru dziļumā, taču sadedzināšanas rūpnīcas vajadzībām būtu nepieciešami 2 hektāri zemes un apmēram 0,4 ha gadā, ko apmēram 10 metru dziļumā aizpildītu ar pelniem un gaisa piesārņojuma tīrīšanas pasākumos filtrētajiem sodrējiem. Šīs izgāztuves ierīkošana prasa citu tehnoloģiju, jo apglabājamie pārpalikumi ir bīstamie atkritumi.

Darbības izmaksas sadedzināšanas rūpnīcai Rīgā būtu ļoti augstas, jo atkritumu enerģētiskā vērtība ir zema. Nesen izdarītā analīze norāda, ka zemākā enerģētiskā vērtība ir tikai 1 200 kcal/kg. 1990.gadā izdarītā analīze uzrādīja atkritumu zemāko enerģētisko vērtību 1 400 kcal/kg. Pēc visa spriežot, šīs vietējās analīzes rezultāti varētu būt tuvu patiesībai.

Atkritumiem ar enerģētisko vērtību 1 550 kcal/kg sadedzināšanas rūpnīca var darboties bez papildus degvielas pievienošanas. Lai sadedzināšanas rūpnīca varētu ražot elektroenerģiju un gūt ienākumus, pārdodot to, atkritumu enerģētiskajai vērtībai ir jābūt vismaz 2 200 kcal/kg. Latvijā šajā jomā ir veikti speciāli pētījumi, ko veica LZA Fizikālās enerģētikas institūts.

Latvija ir uzskatāma par valsti ar vidēji maziem ienākumiem, un tās atkritumu reksturs atbilst 1.tabulā norādītajiem lielumiem. Dažādu atkritumu izgāšanas alternatīvu izmaksas ir norādītas 2.tabulā. Ja izgāztuvi nav iespējams izveidot 25 km rādiusā ap Rīgas atkritumu savākšanas teritoriju, būtu nepieciešama pārkraušanas stacija.

1.tabula

Globālās atkritumu sastāva atšķirības

Valstis ar Valstis ar Valstis ar

zemu ienāk. vidēju ienāk. augstu ienāk.

Kg/cilv.dienā 0,4 līdz 0,6 0,5 līdz 0,9 0,7 līdz 0,8

Pūstošie materiāli % 40 līdz 85 20 līdz 65 20 līdz 50

Papīrs % 1 līdz 10 15 līdz 40 15 līdz 40

Plastmasa % 1 līdz 5 2 līdz 6 2 līdz 10

Metāls % 1 līdz 5 1 līdz 5 3 līdz 13

Stikls % 1 līdz 10 1 līdz 10 4 līdz 10

Gumija, citi % 1 līdz 5 1 līdz 5 2 līdz 10

Smalkie materiāli % 15 līdz 60 15 līdz 50 5 līdz 20

Mitrums % 40 līdz 80 40 līdz 60 20 līdz 30

Blīvums, kg/m3 250 līdz 500 170 līdz 330 100 līdz 170

Zemākā enerģētiskā

vērtība, kcal/kg 800 līdz 1100 1000 līdz 1300 1500 līdz 2700

2.tabula

Atkritumu izgāšanas izmaksas, piemērojot dažādas tehnoloģijas

Valstis ar Valstis ar Valstis ar

zemu ienāk. vidēju ienāk. augstu ienāk.

Vidējais ienākums no Nacionālā

kopprodukta $/cilv/gadā 22000 370 2400

Atklātā izgāztuve, $/m.t. 0,5—2 1—3 5—10

Sanitārās izgāztuves izmaksas, $/m.t. 1—5 3—10 20—50

Paisuma — bēguma zemju

apgūšana, $/m.t. 3—15 10—40 30—100

Kompostēšana, $/m.t. 5—20 10—40 20—60

Sadedzināšana, $/m.t. 40—60 30—80 70—100

Runājot par izmaksām uz vienu iedzīvotāju, sanitārās izgāztuves izmaksas būtu Ls 2,5 uz cilvēku gadā, savukārt sadedzināšanas rūpnīcas izmantošana maksātu Ls 13 uz cilvēku gadā, tāpēc rūpīgi apsverot visas sekas, kas var rasties iedzīvotāju komunālos maksājumos, VARAM uzskata, ka atkritumu sadedzināšana ir priekšlaicīga.

Tiek strādāts arī pie bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides Latvijā.

Ap 1990.gadu veidojās aptuveni 200 tūkst. tonnu bīstamo atkritumu gadā. Pašreiz sakarā ar ražošanas būtisku sašaurināšanos gadā veidojas ap 60—70 tūkst. tonnu bīstamo atkritumu, kurus nepieciešams savākt un pārstrādāt vai noglabāt speciāli šim mērķim paredzētos objektos. Līdz šim bīstamie atkritumi nelegāli tiek nogādāti uz sadzīves atkritumu izgāztuvēm vai arī daļēji uzkrājas uzņēmumu teritorijās vai citās šim mērķim nepiemērotās vietās, radot draudus apkārtējai videi, piesārņojot gruntsūdeņus un augsni.

Valsts investīciju programmā ir iekļauts projekts par bīstamajiem atkritumiem. Ir uzsākts projekta realizācijas 1.etaps, kura laikā tiks veikts situācijas novērtējums, izstrādāta bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides stratēģija, izvēlēta vieta pirmajai speciālajai bīstamo atkritumu uzglabāšanas novietnei Dobeles rajona Gardenē (bij. tanku poligonā), izstrādāts novietnes projekts. VARAM organizēta konkursa rezultātā izvēlēts būvuzņēmējs un uzsākta bijušo tanku garāžu rekonstrukcija, piemērojot tās bīstamo atkritumu glabātuvei saskaņā ar Eiropas kopienas prasībām. 1995.gadā izpētes un projektēšanas darbus finansēja PHARE programma un Dānijas valdība. Projektu izstrādāja Dānijas firmas, kurām ir pieredze analoģisku objektu tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā. Saskaņā ar izstrādāto stratēģiju bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu Latvijā plānots uzsākt 1996.gada II pusgadā, kad tiks pabeigti novietnes pirmās kārtas rekonstrukcijas darbi un tiks uzsākta nederīgo pesticīdu un citu lauksaimniecības ķimikāliju, kuri pašreiz faktiski ir bez saimnieka un glabājas aptuveni 120 vietās Latvijā, savākšana. Plānots ieviest bīstamo atkritumu reģistrācijas un uzskaites sistēmu, tai skaitā to identificēšanu un klasificēšanu, kā arī organizēt atkritumu savākšanu un transportu.

Projekta realizācijas rezultātu lietotāji būs visi bīstamo atkritumu radītāji, gan ražošanas uzņēmumi, gan arī Latvijas iedzīvotāji.

Veikts novietnes projekta ekoloģiskā riska un ekonomiskais novērtējums. Projekts atzīts par ekoloģiski drošu un ekonomiski pamatotu. Novērtētas iespējas organisko bīstamo atkritumu sadedzināšanai cementa ražošanas krāsnī Brocēnos. Turpmāk jāizstrādā darba projekts cementa ražošanas krāsns rekonstrukcijai, piemērojot to organisko bīstamo atkritumu sadedzināšanai. Šo uzdevumu veiks a/s “Brocēni” sadarbībā ar VARAM.

Izstrādāti priekšlikumi bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas organizatoriskajai shēmai. Izveidota speciāla projekta realizācijas grupa Latvijā. Gadījumā, ja 1996.gadā netiks izdalīti līdzekļi no Latvijas budžeta, tad pilnīgi var apstāties projekta realizācija, jo būs jāpārtrauc uzsāktie rekonstrukcijas darbi Gardenē un jāveic objekta iekonservēšana un apsardze, kas prasītu lielus papildu līdzekļus. Bez Latvijas budžeta līdzekļiem 1996.gadā bīstamo atkritumu sistēmas izveidei paredzēts izmantot arī līdzekļus, kas paredzēti tehniskai palīdzībai no Eiropas kopienas un Dānijas valdības budžetiem.

Budžeta investīcijas 1996.gadā paredzēts izmantot bīstamo atkritumu novietnes rekonstrukcijai Gardenē, bīstamo atkritumu speciālā transporta iegādei, monitoringa sistēmas tehniskajam nodrošinājumam Brocēnos, nederīgo pesticīdu savākšanai Latvijā.

VARAM ir veicinājusi arī dažus atkritumu utilizācijas projektus.

Bīstamo atkritumu utilizācija Brocēnos. A/s “Brocēni”, ražojot ar 4 rotācijas krāsni klinkeri gadā, patērē 46 000 t mazuta. Šo kurināmā apjomu, kurš Latvijā jāimportē, paredzēts daļēji aizvietot ar alternatīvu kurināmo — Latvijas degošajiem industriālajiem atkritumiem. To izmantošanas iespējamais apjoms atkarīgs no alternatīvo kurināmo agregātstāvokļa, mehāniskajiem piemaisījumiem, iespējām tos transportēt un uzglabāt. Pašreizējie aprēķini rāda, ka utilizācijas apjomi šķidrajiem atkritumiem — atstrādātajām eļļām, organisko šķīdinātāju izcelsmes mazgāšanas atlikumiem, a/s “Ventspils Nafta” balasta ūdeņu attīrīšanas ilggadīgi uzkrātiem un jaunajiem atkritumiem — nevarētu pārsniegt 20 000 t gadā. Cieto atkritumu — nesasmalcinātas autoriepas, gumijas, medicīnas atkritumi — 11 000 t gadā. Ir aprēķināts, ka vienas tonnas autoriepu utilizācija prognozējamās izmaksas sastāda 16,7 Ls /t. Utilizējot a/s “Ventspils Nafta” atkritumus, izmaksu prognoze ir 18,06 Ls/t. Pašreiz problēma ir tāda, ka šo krāsni ir izdevīgi ekspluatēt, ja tiek nodrošināts nepieciešamais atkritumu daudzums.

Cenu pagastā ir uzstādīta sadedzināšanas krāsns no ASV, kur tā tika izmantota militāri piesārņotās grunts attīrīšanai. Taču arī šajā gadījumā pašizmaksa ir ļoti dārga (apmēram 20 Ls/t), jo šo krāsni jāuzkarsē ar gāzi, tāpēc tā būtu jāizmanto patstāvīgā režīmā.

Pagaidām arī nav iespējams nodrošināt nepieciešamo atkritumu daudzumu pārstrādei, un pastāv ierobežojumi par atkritumu ķīmisko sastāvu.

SIA “Lampu demerkurizācijas centrs” ir pašlaik vienīgais uzņēmums Latvijā, kas nodarbojas ar dzīvsudrabu saturošo dienas gaismas lampu utilizāciju, nekaitējot cilvēku veselībai un apkārtējai videi. Mūsu kaimiņvalstīs šādu uzņēmumu pašreiz nav. Strādājot normālā režīmā, viena iekārta ir spējīga utilizēt no 1,06 līdz 2 miljoniem dažāda veida dienas gaismas lampu gadā. Tā kā uzņēmumā pašlaik ir divas pilnīgi vienādas iekārtas, tas padara iespējamu apmēram trīs miljonu dienas gaismas lampu utilizāciju gadā. Uz šo brīdi diemžēl lampu demerkurizācijas centrs lielāko tiesu laika pavada dīkstāvē, jo netiek nodrošināta pieteikama izejvielu piegāde. Šī iemesla dēļ utilizācijai paredzētās dienas gaismas lampas tiek uzkrātas noliktavā un iekārta tiek darbināta tikai tad, kad ir uzkrāts pietiekošs lampu daudzums. Izeja no šīs situācijas tiek meklēta vairākos veidos. Viens no tiem ir uzņēmuma līgums ar kādu Lietuvas vai Igaunijas firmu par mūsu kaimiņvalsts dienas gaismas lampu pārstrādi.

Runājot par atkritumu pārstrādi, ir jāpiemin arī Olaines plastmasas rūpnīca, kur pašreiz jau tiek pārstrādāti plastmasas izstrādājumi. Polietilēnu iespējams pārstrādāt arī Ādažos; papīrs tiek pārstrādāts Slokā un Līgatnē; Grīziņkalnā — stikla kausējumu rūpnīcā ražošanas procesā iespējams izmantot vecās stikla lauskas.

Atkritumu pārstrādi veicina arī jaunais likums “Par dabas resursu nodokli”, kas ir spēkā no šī gada 1.janvāra. Šis likums balstās uz depozītu — atmaksājumu sistēmu. Nodokli par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu) aprēķina pēc nodokļa likmēm par preču un produktu veidiem atbilstoši likumā minētajai klasifikācijai. Likumā konkrētās nodokļu likmes tiks ņemtas vai nu preces ievedot (kopā ar muitas nodokli), vai arī preces realizējot. Visi nodokļu ieņēmumi no šiem maksājumiem tiks ieskaitīti speciālajā vides aizsardzības budžetā. Šī likumdošanas sistēma atbilst prasībām, kādas ir teorētiski nepieciešams, lai administrētu depozītu — atmaksājuma sistēmu. Uzkrājot līdzekļus depozītā, VARAM likumā noteiktajā apjomā garantē šo nodokļu atmaksāšanu pie nosacījuma, ja attiecīgo preču vai produktu pārpalikumi tiek utilizēti vai atkārtoti izmantoti videi nekaitīgā veidā. Kopumā šī sistēma sasniegs sekojošus mērķus:

— sadzīves atkritumu masas samazināšana;

— nodrošināt videi kaitīgu atkritumu savākšanu un videi drošu utilizāciju; likumā ir paredzētas arī nodokļu atlaides maksātājiem, kas finansē projektus, kuru mērķis ir samazināt vides piesārņošanu vai dabas resursu patēriņu, veicot tehnoloģiskus uzlabojumus vai vides aizsardzības pasākumus.

Pašreiz Latvijā ir vairākas vietas, kur ir novērojami ievērojami piesārņojumi no bijušajām rūpnīcām, kā arī no militārajām teritorijām. VARAM ir uzsākusi dažādus projektus, lai novērtētu piesārņojumu un noteiktu nepieciešamos sanācijas pasākumus. Šeit tiek minēti projekti, kuri ir jau uzsākti:

1. Poligona izveide Olainē pazemes ūdeņu pašattīrīšanās un migrācijas izpētei. Paredzamie darbi realizēsies Vācijas — Latvijas starptautiskā projekta “VEGAS” ietvaros. Pirmo poligonu izveidos Olaines šķidro toksisko atkritumu veco dīķu rajonā. Šis objekts, ņemot vērā vienkāršo teritorijas ģeoloģisko uzbūvi un piesārņojošo vielu spektru, ir ideāls, lai varētu precizēt piesārņojumu migrāciju un rekultivācijas iespējas.

2. Inčukalna Ziemeļu izgāztuves sērskābā gudrona piesārņojuma reāla lokalizācijas un attīrīšanas metodikas izstrādāšana un realizācija.

Šis projekts ir darbu turpinājums pētījumiem, kuri veikti no 1990. gada līdz 1992. gadam. Projekta galvenais mērķis bija izstrādāt Ziemeļu izgāztuves sērskābā gudrona piesārņojuma areāla lokalizācijas un tā iespējamās attīrīšanas metodiku. Atšķirībā no iepriekšējiem projektiem šīs metodikas galvenie pamatprincipi balstās uz piesārņojuma izplatības ierobežošanu, izmantojot hidrauliskās un mikrobioloģiskās attīrīšanas metodes, kuras savu efektivitāti ir parādījušas līdzīgu problēmu risināšanā Rietumvalstīs. Nepieciešams akcentēt, ka projekta risinājums nelikvidē paša piesārņojuma cēloni (gudronu), kas ir dārgs un darbietilpīgs process un kuram pašlaik vēl nav izstrādāts konkrēts projekts, bet gan novērš gruntsūdens piesārņojuma izplatīšanos, tādējādi iegūstot papildu laiku problēmas pilnīgai atrisināšanai.

3. Tāšu poligona rekultivācija.

Grunts ir piesārņota ar raķešu degvielu, un šīs teritorijas rekultivācijā iesaistījušies Kanādas Vides ministrijas speciālisti kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, pašreiz notiek pētījumi.

4. Grunts un gruntsūdeņu aizsardzības sistēmas uzlabošana Latvijā.

LR un Vācijas Federatīvās Republikas projekta mērķis ir atbalstīt VARAM noturīgas grunts un ūdens aizsardzības sistēmas veidošanā. Jāizveido piemērota aizsardzības sistēma, kas balstītos uz atbilstošām tiesiskām un administratīvām normām, kuru izstrādi paredzēts veicināt. Šī projekta ietvaros ir jāizpēta un jānovērtē grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma avoti, ņemot par piemēru divus pilotobjektus — smērvielu rūpnīcu “Milgrāvis” Rīgā un atkritumu izgāztuves “Demene” un “Križi” Daugavpilī.

5. Lielvārdes militārās bāzes izpēte.

Sadarbībā ar vācu firmu “IABG” tika veikts piesārņojuma bīstamības novērtējums. Tas ir pirmais pabeigtais kopprojekts militārajā teritorijā. Tika demonstrēta moderna vācu paraugu ņemšanas tehnoloģija un metodes; tika konstatēts, ka šajā teritorijā jāveic bioloģiskā attīrīšana.

6. Rumbulas lidlauka izpēte.

Latvijā ir simtiem ar naftas produktiem piesārņotu vietu, kas rada nepietnus draudus pazemes ūdeņiem, un mums šajā jomā ir ierobežota pieredze. Pamatojoties uz konkrētu, ar naftas produktiem piesārņotu vietu — Rumbulas lidlauku Rīgā — VARAM realizē kopsadarbības projektu ar Dāniju.

Projekta galvenais mērķis ir attīstīt Latvijā tādas sanācijas tehnoloģijas ar naftu piesārņotās teritorijās, kas atbilstu Rietumu standartiem. Projekts sastāv no trim fāzēm, no kurām pirmajā paredzēts veikt konstrukciju attīrīšanu un aizvākšanu; kā arī jāveic piesārņojuma novērtējums un pazemes ūdeņu kompjuterizēta modeļa izveidošana. Otrā fāze attiecas uz sanācijas tehniku, bet trešā fāze ir jau paredzēta kā pilna mēroga atveseļošana.