MINISTRIJU DOKUMENTI, ZIŅAS

Par transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm

Ar jauno dokumentu

Ivars Krauklis, Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktora vietnieks, —
“Latvijas Vēstneša” ekonomikas redaktoram Jānim Mozulim

“LV”: — Jau pagājis mēnesis, kopš spēkā stājušies jauni noteikumi transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm. Acīmredzot šis ir pilnīgi jauns dokuments. Vai tas nozīmē, ka līdzšinējie noteikumi bija tiktāl novecojuši, ka nepietika ar grozījumiem un papildinājumiem, bet vajadzēja tos kardināli mainīt?

I.K.: — Juridiski šis ir jauns dokuments, praktiski — tas pats vecais ar nelieliem grozījumiem. Tehnisko apskašu situācija ir vairāk vai mazāk mainījusies katru gadu, bet kardināli — pagājušajā gadā. Un vienkārši tā ir iegājies, ka katru gadu tiek apstiprināti jauni noteikumi, kā arī jaunas apskates uzlīmes un taloni. Tā tas bija arī šogad. Jaunajos transportlīdzekļu tehniskās apskates noteikumos, salīdzinot ar iepriekšējiem, būtiskas izmaiņas nav izdarītas. Labojumiem bija divi galvenie mērķi.

Pirmkārt, stājās spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi. Tātad arī tehniskās apskates noteikumiem vajadzēja perfekti atbilst visām tām prasībām, kas ir Ceļu satiksmes noteikumos.

Otrkārt, mēs jauno novērtējumu sistēmu gadu jau esam pielietojuši un ir redzamas tās vājās vietas, neskaidrības, kas izraisa konfliktus starp vadītāju un ekspertu. Tātad, lai to novērstu, lai būtu skaidrība, izdarījām dažus precizējumus novērtējumos. Un jāsaka atklāti, tos izstrādājot, nebija ne mazākās tendences padarīt šos novērtējumus stingrākus, bet gan otrādi. Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, ka atsevišķi transportlīdzekļa defekti satiksmes drošībai nav īpaši bīstami, dažos punktos pat izdarījām atkāpes. Ekspertam tagad dota iespēja pozitīvi novērtēt arī tādu transportlīdzekli, kas iepriekš tika vērtēts viennozīmīgi negatīvi.

“LV”: — Atšifrējiet, lūdzu, būtiskākos jaunievedumus.

I.K.: — Pati būtiskākā izmaiņa, ko cilvēkiem vajadzētu zināt, ir tā, ka noteikts laiks, kad ir jāiziet tehniskā apskate pēc tam, kad mašīna reģistrēta. Un tas ir — piecu dienu laikā pēc reģistrācijas. Šādas normas līdz šim vispār nebija. Līdz šim teorētiski varēja notikt, piemēram, tā: jūs Bauskas ielā piereģistrējāt mašīnu, saņēmāt numuru un braucāt lejā uz tehnisko apskati. Un policija šajā pārbraucienā varēja jūs aizturēt un sodīt, jo jums nebija izieta tehniskā apskate. Tagad šis jautājums ir sakārtots un, kā jau minēju, apskatei tiek dots termiņš piecas dienas pēc reģistrācijas. Šis termiņš gan ir stingri jāievēro.

Tehniskās apskates iziešanas periodiskums ir palicis iepriekšējais. Visi transportlīdzekļi apskati iziet vienreiz gadā (izņemot tos, kas ražoti Latvijā un pirmo reizi reģistrēti esošajā gadā vai iepriekšējā gadā). Tas attiecas gan uz kravas, gan uz vieglajām, gan uz visām pārējām automašīnām un citiem transportlīdzekļiem, kuriem mēs vispār veicam tehniskās apskates.

Vēl jaunums: šogad tehnisko apskati varēs iziet tikai tie transportlīdzekļi, kuriem ir jaunie numuri. Tātad tas cikls, kas sākās 1992.gadā, praktiski ir beidzies. Pagājušajā gadā apskati jau nevarēja iziet transportlīdzekļi ar slāvu alfabēta burtiem numuru zīmēs, toties šogad pirms tehniskās apskates ir jānomaina visas vecās numura zīmes pret jaunajām, Latvijas valsts standartam atbilstošām.

Kas attiecas uz pārbaudes veidiem, tad tie ir tieši tādi paši kā pagājušajā gadā.

“LV”: — Pērn eksperts varēja izlemt, kad noteikt nākamās apskates laiku — pēc 9 vai 16 mēnešiem. Cik saprotu, šogad tā vairs nebūs.

I.K.: — Pagājušais gads bija pirmais gads, kad mēs tehniskās apskates praktiski sākām uzskaitīt un diferencēt pa mēnešiem. Vajadzēja dot ekspertiem iespēju visus Latvijā reģistrētos transportlīdzekļus daudzmaz vienmērīgi sadalīt tehniskām apskatēm, lai process būtu ritmisks, lai īpašniekam būtu ērti atbraukt uz apskati un arī mums būtu iespēja normāli to pārbaudīt. Tāpēc pagājušajā gadā atkarībā no apskatāmā transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa varējām diferencēt nākamās apskates termiņu no 9 līdz 16 mēnešiem. Tagad apskašu organizatorisko un tehnisko pārkārtojumu process ir vairāk vai mazāk veiksmīgi beidzies. Tāpēc šogad apskates periodiskums noteikts 12 mēneši. Tātad, pēc šī gada apskates nākamo jūsu mašīnai nozīmēs pēc gada. Protams, tas neizslēdz iespēju nepieciešamības gadījumā uz apskati ierasties agrāk. Bet pēdējais termiņš būs pēc 12 mēnešiem — tā mēneša pēdējā datumā, kurā apskate veikta šogad. Apskates vietas ir palikušas līdzšinējās. Tātad — visos rajonu centros, Rīgā, Jūrmalā, Rīgas rajonā Siguldā un Salaspilī. Rīgā reģistrētie transportlīdzekļi tehnisko apskati iziet Rīgā. Citur Latvijā reģistrētie — tajā vietā, kur tie reģistrēti. Ja kāds vēlas, rajonā reģistrētai automašīnai tehnisko apskati var iziet arī Rīgā.

Jau pagājušajā gadā izveidojās negaidīta situācija — bija cilvēki, kas vēlējās savu automašīnu pārbaudīt Rīgā. Kaut gan pārsvarā šoferi “bēg” no Antenas ielas stacijas, tomēr bija daudzi gadījumi, kad jaunāku marku automašīnu īpašnieki gribēja tās pārbaudīt uz šīm modernajām iekārtām, jo rajonos, kā zināms, pārbaužu iespēju līmenis ir stipri atšķirīgs. Arī pašlaik ir šāda iespēja — pārbaudīt automašīnu modernajā Antenas ielas stacijā, un to var izmantot, ja ir vēlēšanās.

“LV”: — Vai uz tehnisko apskati obligāti jābrauc tās īpašniekam? Vai to var darīt arī lietotājs?

I.K.: — Uz tehnisko apskati nebūt nav obligāti braukt īpašniekam, tur var ierasties arī tā persona, kas automobili lieto.

Apskatē galvenā uzmanība tiek pievērsta transportlīdzeklim, tāpēc uzrādāmo dokumentu skaits ir minimāls. Tie ir:

1) transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība;

2) vadītāja apliecība (jaunā parauga);

3) kvīts par transportlīdzekļa gada nodevas nomaksu.

Jāpiezīmē, ka nodevu var nomaksāt arī tehniskās apskates vietā.

Ņemot vērā to, ka jaunā parauga vadītāja apliecībā ir uzrādīts arī personas kods, šogad vairs neprasām obligāti uzrādīt pasi. Tātad arī šis ir zināms vienkāršojums.

“LV”: — Jau pērn ievestās apskates uzlīmes bija modernas, ar iestrādātām hologrammām. Kāpēc tās bija jānomaina, un ar ko raksturīgas ir jaunās?

I.K.: — Jaunā parauga uzlīmes jau tiek izsniegtas. Rīgā, piemēram, tehnisko apskati iziet ap 400 automašīnu dienā. Tātad vairāki tūkstoši automašīnu jau ir apskatīti un tām uzlīmētas jaunās uzlīmes.

Uzlīme sevī ietver apstiprinājumu gan apskatei, gan nodevas maksājumam. Un tādēļ ir diezgan liela vēlēšanās un cenšanās šīs uzlīmes viltot. Katru gadu tiek veikti arvien efektīvāki pasākumi, lai šī vēlēšanās pārietu, pirmkārt, viltošanu padarot maksimāli dārgu, lai tā būtu maksimāli neizdevīga. Tagad uzlīme ir tāda, lai policists bez speciāliem līdzekļiem turpat uz ceļa varētu viegli atšķirt — viltota vai nē. Jā, nav ko slēpt, pagājušajā gadā parādījās ļoti meistarīgi atdarinātas uzlīmes, ko bija grūti atšķirt no īstajām. Tāpēc arī katru gadu uzlīmes nākas izgatavot arvien sarežģītākā tehnikā. Turklāt informācija par visām tehniskajām apskatēm, kas ir veiktas, ir ievadīta kompjūterā, datu bāzē. Un policija praktiski momentā varētu noskaidrot, vai šī mašīna ir izgājusi tehnisko apskati vai nav. Neatkarīgi no tā — vai uzlīme tai ir viltota vai nē. Vienīgā problēma šobrīd ir pieslēgšanās šai datu bāzei, jo policijas tehnisko aprīkojumu varētu vēlēties nedaudz labāku.

“LV”: — Atgriezīsimies pie novērtējuma. Tātad attiecībā uz atsevišķu trūkumu un bojājumu novērtējumu prasības ir ne tikai pastiprinātas, bet uz dažiem arī mīkstinātas. Pakomentējiet, lūdzu, tās ar kādu piemēru.

I.K.: — Pērn, piemēram, stūres stiepņu savienojuma vismazāko brīvkustību kvalificēja ar 2. vērtējumu, kas nozīmēja neizietu tehnisko apskati. Bet, kā pierādīja prakse, atsevišķu marku importa automobiļiem tā ir normāla parādība, un šāda brīvkustība ir pieļaujama. Precizējām šo normu, un tagad šādā gadījumā iespējams arī 1.vērtējums, kas atļauj iziet tehnisko apskati, vienlaikus gan tiek aizrādīts, ka šāds trūkums ir konstatēts, un cilvēks tiek brīdināts. Tomēr gribu uzsvērt, ka nekas kardināls ne prasību mīkstināšanas, ne pastiprināšanas virzienā noteikumos nav iestrādāts, — vienkārši prasības tiek precizētas. Jo ne ekspertiem, ne mums pašiem, kas pērn šos noteikumus izstrādājām, nebija pieredzes jauno novērtējumu pielietošanā. Aizvadītais gads parādīja, kādas korekcijas ir vajadzīgas.

“LV”: — Kādas prasības jaunajos noteikumos ir automašīnas vizuālajam izskatam? Kādreiz nedrīkstēja būt pat rūsas pleķītis. Toties pēdējos gados, arī pērn, it kā ņemot vērā ekonomisko situāciju, dzīves dārdzību, vizuālajam izskatam tik dzelžainas prasības vairs netika izvirzītas. Kā ir šogad?

I.K.: — Šajā ziņā nekādas pārmaiņas nav notikušas. Automašīnas vizuālais izskats normālos apstākļos ir braucēja goda lieta. Mēs taču uzskatām, ka staigāt ar caurām biksēm un netīru muti nav pieklājīgi. Tīri psiholoģiski vajadzētu saprast, ka attiecībā uz automašīnu ir jābūt tāpat. Pie tā pakāpeniski jāradina. Tomēr jau tagad tāda automašīna , kurai no ārpuses ir pat pagrūti noteikt modeli, kura ir plankumaina un nevar saprast, kādā krāsā tā īsti ir, tehnisko apskati iziet nevarēs. Kaut gan noteikumos speciāli tādu prasību nav: cik cm2 rūsas vai citas krāsas laukumu drīkst būt, protams, tāda mašīna, kam krāsa atbilst reģistrācijas apliecībā ierakstītajai un nav redzamas tādas korozijas pazīmes, kas var ietekmēt satiksmes drošību, speciāli netiks izbrāķēta. Bet, ja korozija ir jau nesošajos elementos, kaut no ārpuses to var arī neredzēt, tad, protams, tāds auto tiks izbrāķēts.

“LV”: — Maksa par tehnisko apskati un apskates uzlīmi ir palielinājusies. Cik ievērojami?

I.K.: — Rīgā ir uzlabojusies apskašu tehnoloģija, uzstādītas modernas iekārtas. Tāpēc ir maksas lieluma diference starp Rīgu un rajoniem. Vidēji Rīgā tehniskās apskates maksa ir pieaugusi par apmēram 28%. Rajonos maksas pieaugums ir mazāks. Jā, arī jaunās uzlīmes cena ir pieaugusi. Jo pieaugusi tās pašizmaksa. Tomēr uz kopējā cenu fona valstī, turklāt, ņemot vērā, ka tehnisko apskati izdara vienreiz gadā, tas ir nebūtisks pieaugums, jo tiek mērīts santīmos.