STATISTIKA

Latvijas transports 1995. gadā

Pārvadāto kravu apjoms ar dzelzceļa, jūras un komerciālo autotransportu 1995. gadā bija 44 milj. tonnu, un tas ir gandrīz 1994. gada līmenī (samazinājums par 1 milj. tonnu jeb 1,6%). Būtiski (par 17%) gan ir samazinājusies kravu apgrozība — no 52 miljardiem tonnkilometru 1994. gadā līdz 44 miljardiem tonnkilometru 1995. gadā.

Kravu pārvadājumu zināma stabilizācija panākta vienīgi dzelzceļa transportā. 1995. gadā pārvadātas 28,8 milj. tonnu kravas, kas ir par 1 milj. tonnu jeb 3,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Kravu tranzīts pieaudzis par 1,2 milj. tonnu jeb 5,8% (1995. gadā tranzīta pārvadājumi dzelzceļa transportā — 21,4 milj. tonnu). Kravu apgrozība palielinājusies par 237 milj. tonnkilometru jeb 2,5% (aizvadītajā gadā kravu apgrozība sasniedza 9,7 miljardus tonnkilometru). Tomēr 1993. gada līmenis nav sasniegts. Vadošā loma kravu pārvadājumos ir tranzītam caur Latvijas ostām (62%) un sauszemes tranzītam (12%).

Sarukuši pārvadāto kravu apjomi jūras transportā. Kravu apgrozība 1995. gadā bija 33 miljardi tonnkilometru, kas ir par 9 miljardiem tonnkilometru jeb par 22% mazāk nekā 1994. gadā. Kravu pārvadājumi samazinājušies par 1,4 milj. tonnu jeb 11% (pērnā gadā pārvadātas 10,5 milj. tonnu kravas). Galvenokārt tas izskaidrojams ar pārvadājumu attāluma saīsināšanos (no 3532 km 1994. gadā līdz 3122 km 1995. gadā), kā arī transporta flotes samazināšanos, jo 1995. gadā norakstīti pavisam 18 kuģi. Lielākā daļa — gandrīz 70% — no visiem pārvadājumiem notika starp ārvalstu ostām.

Ar komerciālo kravas autotransportu pārvadātas 4,7 milj. tonnu kravas, kas ir par 0,4 milj. tonnu jeb 8% mazāk nekā 1994. gadā. Toties ievērojami pieaugusi kravu apgrozība — par 190 milj. tonnkilometru jeb 32% (1995. gadā kravu apgrozība — 789,3 milj. tonnkilometru), jo paplašinājušies starptautiskie pārvadājumi.

Ik gadus palielinās naftas un naftas produktu transports pa maģistrālajiem cauruļvadiem. 1995. gadā pa maģistrālajiem naftas un naftas produktu vadiem transportēti 18,1 milj. tonnu naftas un naftas produktu, kas ir par 2,1 milj. tonnu jeb 13% vairāk nekā 1994. gadā.

Tranzīta kravu pieaugums pozitīvi ietekmējis ostu darbību. Nosūtīto un saņemto kravu apjoms, kas veikts ar Latvijai un ārvalstīm piederošiem jūras kuģiem, 1995. gadā sasniedza 38,8 milj. tonnu, un tas ir par 3,7 milj. tonnu jeb 11% vairāk nekā 1994. gadā. Nosūtīto kravu apjomā lielākais īpatsvars, protams, ir naftai un naftas produktiem (21 milj. tonnu jeb 58%). Taču 1995. gadā būtiski (par 2,6 milj. jeb 24%) palielinājies nosūtīto sauso kravu apjoms, un tie galvenokārt ir kokmateriāli un kālija sāls.

Veiksmīgi pagājušā gadā darbojās lidosta “Rīga”. 1995. gadā lidostā ar Latvijas un ārvalstu aviokompāniju lidmašīnām izbraukuši un iebraukuši 491 tūkst. pasažieru. Salīdzinot ar 1994. gadu, pasažieru skaits pieaudzis par 25%, bet, salīdzinot ar 1993. gadu — par 58%.

1995. gadā ar autobusiem, pilsētu elektrotransportu, dzelzceļa un aviācijas transportu pārvadāti 430 milj. pasažieru, un tas ir par 37 milj. pasažieru jeb 8% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielākā lejupslīde ir dzelzceļa transportā. Ja 1994. gadā katrs valsts iedzīvotājs izmantojis dzelzceļa pakalpojumus vidēji 22 reizes, tad 1995. gadā tikai 18 reizes. Vadošā loma valstī ir autobusu satiksmei. 1995. gadā katrs iedzīvotājs ar autobusu braucis vidēji 73 reizes (1994.g. — 74 reizes). Samazinājušies arī pasažieru pārvadājumi pilsētu elektrotransportā. 1995. gadā pārvadāti 200 milj. pasažieru, kas ir par 24 milj. cilvēku jeb 11% mazāk nekā 1994. gadā.

Valsts statistikas komitejas

Transporta un sakaru statistikas daļa