VALDĪBAS VIEDOKLIS

Ministru prezidents Andris Šķēle vakar, 12.februārī, preses konferencē:
"Patlaban pāri visam ir naudas lietas”

Sākot savu otro lielāko preses konferenci, Ministru prezidents Andris Šķēle sacīja:

— Acīmredzot šonedēļ Saeimā, ievērojot iepriekšējo vienošanos un kārtību, notiks valsts budžeta likumprojekta otrais lasījums. Tātad arī galīgais lasījums. Man ir prieks, ka ļoti rūpīgi strādājusi Saeimas Budžeta un finansu komisija. Gandrīz visi izskatītie jautājumi ir rūpīgi apsvērti. Ierosinājumus noraidot vai pieņemot, viedokļi ir rūpīgi argumentēti.

Tomēr izteikšos par dažiem deputātu komentāriem, kas pausti masu medijos, bet nav bijuši gluži precīzi. Pirmām kārtām, priecājoties par to, ka Budžeta un finansu komisija nav mainījusi trīs pamatskaitļus — ieņēmumus, izdevumus un budžeta deficītu —, man varbūt vēlreiz būtu jāsniedz neliels paskaidrojums par 60 miljonu latu lielo budžeta deficītu. Neraugoties uz to, ka es šo jautājumu jau ļoti asi izvirzīju, proti, ka nedrīkstam pārsniegt 60 miljonu deficīta robežu un ka bija daudz iebildumu, šobrīd redzam, ka manis teiktais nav bijis tas skarbākais. Starptautiskais valūtas fonds daudz skarbākos toņos ir komentējis jau pirmajā lasījumā pieņemto 60 miljonu latu deficītu. Ja man būtu tādas iespējas un pārliecība, es varētu tikai piekrist tam, ka Saeima nobalso par 40 miljonu deficītu šogad. Es būtu tikai priecīgs, jo valdībai rastos lielākas cerības atrisināt tos jautājumus, kam gatavojamies pievērsties. Kā redzat, šis budžeta deficīts un tā prognozētā palielināšanās var nozīmēt, ka jau nākamgad mums parādu procentos nāksies maksāt vairāk nekā 100 miljonus latu, reāli 10—12 latu uz katru pensionāru. Ja par budžeta deficītu un tā apkalpošanu nevajadzētu maksāt šo 100 miljonu summu, mēs varētu katram pensionāram paaugstināt pensiju par 10—12 latiem. Šobrīd jau aptuveni 20—22 procenti no visiem ieņēmumiem būs novirzīti budžeta deficīta apkalpošanai, un, ja budžeta deficīts pieaugs līdz prognozei, kas varētu piepildīties vissliktākajā gadījumā, proti, visai bezatbildīgi balsojot Saeimā ceturtdien, — šī summa var sasniegt pat trešdaļu visu ieņēmumu.

Varbūt sniegšu nelielu komentāru, kliedējot neizpratni attiecībā uz paredzēto iespējamo izdevumu daļu — 22 miljoni rezervei. Varbūt tas nebija veiksmīgs formulējums. Faktiski tas ir iespējams budžeta deficīta palielinājums. 22 miljoni ir uzkrājums tiem sliktajiem valdības garantētajiem kredītiem, izdotajām garantijām, ko, var gadīties, mums būs jāsedz no valsts budžeta. Ir smieklīgi, ja kāds šo it kā rezervēto summu, kas nepavisam nav naudas kaudzīte, sadala un piedāvā piespēlēt klāt kādai ministrijai. Faktiski ir runa par parāda, nevis naudas piespēlēšanu. Tāpēc es vēlreiz šo lietu komentēju, jo visiem šķita, ka 22 miljoni ir reāla nauda. Tas ir iespējamais budžeta deficīta palielinājums.

Domāju, ka tas, ko valdība paredzējusi šogad paveikt ieņēmumu sakārtošanai, ļaus šos it kā rezervētos 22 miljonus ārkārtas izdevumiem nosegt, un faktiski mums budžeta deficītu nevajadzēs padarīt vēl lielāku. Tas par budžetu.

Cits jautājums, kas cieši saistīts ar budžetu, attiecas uz pašvaldībām. Man žēl, ka tiek pasniegts tikai viens skaitlis — summa, kas ir ieskaitāma pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Bet tā ir tikai viena un nepavisam ne lielākā pašvaldību budžetu sastāvdaļa. Tas, ka šī summa nav tikpat liela kā pagājušajā gadā, nenozīmē, ka pašvaldībām kopējie ieņēmumi ir samazinājušies. Mēs nepagūsim to izdarīt līdz ceturtdienai, bet šobrīd praktiski visi aprēķini jau ir gatavi, lai pašvaldību ieņēmumu bāze vēl palielinātos. Tas būs atkarīgs no mūsu paredzētās minimālās algas paaugstināšanas, kas skars ne tikai budžeta iestādēs strādājošos, bet, saprotams, arī visus citus Latvijas darbspējīgā vecuma iedzīvotājus, kas saņem algu. Šis palielinājums būs esošā budžeta ietvaros. Un minimālās algas paaugstināšana nebūs saistīta ar budžeta deficīta palielināšanos. Kopējā summa, ko pašvaldības varētu šādā veidā papildus iegūt, būs aptuveni 40 miljoni latu. Acīmredzot būs jārunā par finansu izlīdzināšanas formulas korekciju, lai netiktu, vienkāršā valodā runājot, “apbižotas” tās pašvaldības, kuru teritorijā algas maksā pietiekami godīgi, maksājot visus sociālos nodokļus, nevis izsniedzot naudu aploksnēs. Šis minimālās algas pacēlums piespiedīs ļoti daudzus uzņēmējus papildus tiem 28 latiem, ko oficiāli maksā kā minimālo algu, vēl izvilkt no kabatām un konvertiem 10 latus, ko patlaban maksā nelegāli.

Ja kāds runā par dažādiem iespējamiem streikiem, kuros pašvaldības vērstos pret valsti, man nav saprotams, ko nozīmē “valsts pret valsti”. Jo pašvaldības arī ir tā pati valsts, tāpat kā centrālā valsts vara. Vienkārši ir divi zari, kā valstī realizēt varu un pārvaldi. Pašvaldības taču tāpat dzīvo uz nodokļu maksātāju naudas rēķina. Citu ieņēmumu pašvaldībām praktiski nav.

Mēs rūpēsimies arī par to, lai nodokļu maksātāju nauda, ko tērē arī pašvaldības, tiktu kontrolēta. Mēs darīsim visu, lai panāktu grozījumus likumā par Valsts kontroli, lai pašvaldību budžeti tiktu tikpat rūpīgi kontrolēti kā valsts iestāžu izdevumi, kā centrālās valdības iestāžu budžeti.

Pēdējā laikā saasināta uzmanība pievērsta Latvijas Krājbankai. Valdība kā īpašnieks rūpēsies par tās statūtkapitāla palielināšanu līdz Latvijas Bankas noteiktajiem normatīviem. Šeit nekāda ažiotāža no ārpuses vai kāda neskaidra pieeja no valdības puses nav iespējama. Ir Latvijas Bankas normatīvi, un Latvijas valdība rūpēsies par to, lai šie normatīvi tiktu izpildīti. Krājbankai ir jābūt stabilai, plaša īpašnieku loka pārstāvētai, un es domāju, ka satraukumiem nav nekāda pamata.

Šodien, runājot par bankām, piemin īpašas represijas pēc 1.aprīļa. Tātad par šo kontroldatumu, ko noteikusi Latvijas Banka, — vai tas ir labi vai slikti, vai kaut kas nav pārspīlēts. Es domāju, ka stingra kontrole ir vienmēr laba. Iespējams, tas šoks, ko izraisīja bankas “Baltija” krīze, kur varbūt jāatzīst, ka kontrole pār komercbankām netika veikta pietiekami profesionālā un augstā līmenī, ir izraisījis nedaudz pārspīlētus komentārus par Latvijas komercbanku uzraudzību. Bet es domāju, ka citādi šeit viss ir kārtībā.

Trīs gadus es nebiju šķērsojis Latvijas sauszemes robežu. Nupat, piektdien, aizbraucu līdz šai robežai. Jāsaka, ka viss, ko runā par Latvijas tēlu, ko mēs mēģinām padarīt skaistu pilsētu centros un kaut kādos reprezentatīvos pasākumos, pašlaik ir pilnīgi pretējs. Es aicinu jūs visus apmeklēt un izstaigāt visu šo robežjoslu, ieiet katrā būdiņā, lai saprastu, kāds ir Latvijas tēls. Mani pārsteidza tas, ka nav skaidrs, kurš robežjoslā ir saimnieks, kurš ir tas augstākais administrators, kura rīkojumiem ir jāpakļaujas. Kāds ir robežpunkta reglaments? Kas dod dažādas atļaujas rīkoties ar naudas līdzekļiem šajā joslā, šajā robežpunktā? Cūcība, kāda valda Latvijas muitas robežpunktā, ir vienkārši satriecoša. Netīrība, smārds, salauzti krēsli, spaiņi ar vienā ledus klucī sasalušu nenosakāmu saturu. Un tas viss bija jāredz, un jādomā, kā spriež par mums tie, kas dodas cauri šim robežpunktam, iet deklarēt savas kravas un visu to redz.

Vienīgais kompjūters, kas nestrādāja šajā robežpunktā, piederēja Latvijas muitai. Visi pārējie kompjūteri, kas pieder privātajām kompānijām, kuras nodarbojas kā kravu deklarētājas, un Zemes bankai, kas darbojas ar naudas iekasēšanu, strādāja. Es šodien jau noskaidroju, ka attiecīgās sakaru līnijas ir ievilktas un ne tikai nebija iemesla, lai kompjūters nestrādātu lokālā punktā, bet bija visas iespējas nodrošināt nepieciešamos sakarus darbībai un datu noraidīšanai pat uz Rīgu vai vismaz vietu, kur paredzēta šo datu saņemšana.

Atļaujas attiecīgu būdiņu uzcelšanai 10 metru attālumā no robežas barjeras izsniedz vietējā pašvaldība. Neviens no trim priekšniekiem, ar ko runāja Valsts ieņēmumu dienesta muitas priekšnieks, tostarp robežapsardzības punkta priekšnieks, tā arī nezina, kas no viņiem ir vecākais. Tarifi, kas tiek iekasēti, man pašam galīgi nav skaidri. Vai sanitārajām vai veterinārajām inspekcijām, konstatējot ievestas flīzes vai cementa maisus, jāiekasē papildus 4—7 latu nodevas. Turklāt tiek maksāts skaidrā naudā, saņemot kvīti, bet nevis attiecīgajā bankas nodaļā. Šis “skaistais serviss” tiek tūdaļ papildināts būdiņā ar nosaukumu “Zaļā varde”. Izskatās vienkārši “eleganti” — ar plēvēm piesegtas durvis un ieejas. Atklāti sakot, tas viss bija ļoti bēdīgi.

Bēdīgi bija arī konstatējot, kas tiek apskatīts, ievedot un izvedot kravas no Latvijas teritorijas. Ja divu gadu laikā attiecīgajā punktā nav konstatēta neviena alkohola produkcijas kontrabanda, tad viss pārējais, ko šobrīd uz tā fona redzam Valkā un Jēkabpils iekšzemes muitas punktā, šķiet smieklīgi. Domāju, ka tuvākajā laikā būs attiecīgs mans rīkojums un tiks veikti arī organizatoriski pasākumi un rūpīgi izstrādāti darba plāni par to, kas ir jāizdara. Ienākumi, kas valsts pamatbudžetā tiek gūti no robežas šķērsošanas, tātad no ieņēmumiem uz robežas, janvārī sasniedza 55 procentus. Te ir viena no iespējām paaugstināt mūsu pensionāru, bezdarbnieku, nabadzīgāko slāņu labklājību. Ceru, ka tuvākajā laikā par maniem pieņemtajiem lēmumiem būs atsevišķi paziņojumi.

Pēc tam sekoja Andra Šķēles atbildes uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kāda varētu būt valdības stabilitāte, ja Saeimā joprojām pastāv divi atšķirīgi frakciju bloki?

Atbilde: — Man grūti šo jautājumu komentēt. Es uzskatu to par diezgan neloģisku situāciju. Man personīgi tas netraucē, jo jautājumus un darbus, ko esmu sev izvirzījis kā valdības vadītājs, risināšu un veikšu neatkarīgi no to vai citu politisko bloku esamības vai iespējamās neesamības Saeimā.

Jautājums: — Kad varētu tikt palielināta minimālā darba alga?

Atbilde: — Domāju, ka tas notiks martā.

Jautājums: — Vai tiks piešķirti īpaši līdzekļi muitas darbības uzlabošanai?

Atbilde: — Šis jautājums būtu sadalāms divās daļās. Ir lietas, kas neprasa budžeta naudu. Šajā sakarā varu minēt anekdotisku situāciju, kas mums radās piektdien, apmeklējot robežpunktu. Uz jautājumu, kāpēc ir tādas cūcības un nekārtība muitas postenī, muitas priekšnieks atbildēja, ka viņiem neesot apkopējas. Mēs pieņēmām to zināšanai. Bet beigās apmeklējām Latvijas Zemes bankas filiāli, kur bija tīras, baltas grīdas, tīkams paklājiņš, un tad iekšlietu ministrs neizturēja un vispirms vaicāja kasierei: “Kur jums ir apkopēja?” Sieviete nesapratnē samulsa — vai tai obligāti būtu jābūt vai ne. Atbildēja, ka apkopējas nav. Tātad Latvijas vārds nesaistās tikai ar tiešajiem asignējumiem no budžeta, bet pirmām kārtām ar katra mūsu cilvēka elementāru higiēnu un tieksmi sakopt savu apkārtni.

Kā jau minēju, sakaru līnijas ir iekārtotas un šie sakari jau varēja būt nodrošināti pastāvīgā režīmā ar kompjuterizēto uzskaiti. Piemēram, Grenstālē pēc lielas “spīdzināšanas” tika nosaukts 23. februāris — datums, kad tikšot nodots jaunais muitas postenis. Iespējams, ka es pats to apmeklēšu šajā dienā vai vismaz lūgšu manus cilvēkus to izdarīt, lai pārliecinātos, kā šis solījums tiek pildīts.

Vairākos gados ir iztērēts ļoti daudz naudas. Bet attiecīgās atdeves nav. Šiem muitas posteņiem un robežapsardzības punktiem nepieciešamie līdzekļi tiks atrasti valsts budžetā, pamatojoties uz racionālismu un loģisku pieeju.

Jautājums: — Vai trūkumi muitas un robežapsardzes darbā, jūsuprāt, izskaidrojami tikai ar nolaidību vai kādu ieinteresēto spēku ietekmi?

Atbilde: — Es domāju, ka tur ir kopā gan absolūta nevēlēšanās kaut ko darīt, gan valsts ierēdņu, amatpersonu un dažādu citu struktūru ieinteresētība. Par to liecina tas, ka šobrīd šajā vienā robežpunktā strādā 8 dažādas privātās un valsts struktūras. Un katrai ir izveidojies savs klientu loks, no kuriem katrs zina, kurā brīdī deklarēties. Nedomāju, ka īpaši pārkāpumi ir pašā deklarēšanas procesā. Bet tas, ka klienti jau ir sadalījušies un iet iesniegt deklarācijas tikai noteiktā vietā, liek domāt, vai tas nav ar kādu nolūku vai mērķi.

Jautājums: — Kuri ir tie punkti, kas jūs neapmierina Saeimas komisiju nostādnēs attiecībā uz budžetu?

Atbilde: — Viens no jautājumiem, ko valdība apspriedīs 13. februāra sēdē, ir par alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu pārdales iespējām. Mēs faktiski šogad esam piedāvājuši daudz garantētāku mehānismu. To pašu summu, kas pērn no iekasētā akcīzes nodokļa tika novirzīta veselības aizsardzībai, mēs iekļaujam pamatbudžetā, nevis speciālajā budžetā. Un pamatbudžets ir stabilāka lieta nekā speciālais budžets. Bet mēs esam gatavi arī uz papildu kompromisiem.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības
lietu redaktors