Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas radio vakar, 3. aprīlī

Intervija Latvijas radio 3. aprīļa raidījumā "Labrīt" pulksten 7.11. Raidījumu vada žurnālists Lauris Zvejnieks

— Pagājusī nedēļa bija zīmīga ar to, ka Latviju apmeklēja divas augstas NATO amatpersonas — vizītē bija ieradies NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, un vakar vizītē bija ieradies un ar jums tikās NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Veslijs Klārks. Ko Latvijai ir devušas šīs vizītes?

A.Šķēle: — Šīs abas divas vizītes pagājušajā nedēļā tiešām jāvērtē kā ļoti nozīmīgas. Tās ir apstiprinājušas Latvijas noteikto virzību uz NATO. Mēs darām savus mājasdarbus, darām tos rūpīgi, un gan ģenerālsekretārs lords Robertsons, ar ko man bijusi jau iespēja agrāk tikties un ilgstoši runāties, bija ieradies Latvijā, lai apskatītos, ja tā var teikt, kā mēs te savas lietas attiecībā uz armijas un valsts drošības jautājumiem kārtojam, gan atvadu vizītē Veslijs Klārks pasvītroja to, ka bruņoto spēku komandieri, kas dodas pensijā, uzskata par pienākumu arī pie mums, kandidātvalsts, ierasties un veikt atvadīšanās procedūras — tas viss liecina, ka mūs vērtē ļoti nopietni, ar mums rēķinās kā potenciālu NATO dalībvalsti. Un tas viss, neraugoties uz to milzīgo iebildumu gūzmu un daždažādām interpretācijām, ko mēs dzirdam no dažām kaimiņvalstīm. Es vērtēju kā ļoti nozīmīgu, ļoti pozitīvu šo precīzo signālu, ko mēs dzirdējām gan no lorda Robertsona par to, ka nevienam nebūs dotas veto tiesības uz mūsu neiestāšanos vai iestāšanos, kā tikai pašām NATO alianses dalībvalstīm. Tāpat no Veslija Klārka par visām mūsu militāro speciālistu atbalstīšanas formām, sagatavošanas formām, standartu salāgošanas lietām starp Latvijas armijas, bruņoto spēku un NATO bruņoto spēku prasībām.

— Agri vai vēlu Latvija būs izpildījusi savus mājasdarbus, noteiktās prasības, lai varētu būt cienīga NATO dalībvalsts, bet vai līdz tam laikam NATO vadība būs izpildījusi savus uzdevumus un pārliecinājusi Krieviju tik tālu, lai tā pieļautu Baltijas valstu iestāšanos NATO? Vai šīs amatpersonas ir devušas kādus solījumus vai prognozes?

A.Šķēle: — Tātad lords Robertsons ļoti precīzi un, man gribētos teikt, pat kaut kādā ziņā strupi, bet skaidri teica, ka nevienai valstij, tai skaitā Krievijai, nebūs dotas tiesības teikt nē par kādas valsts iestāšanās procedūru. Tas nozīmē, ka Latvijas iestāšanās NATO ir atkarīga vispirmām kārtām no Latvijas, no mūsu gatavības, no mūsu noteiktības, no mūsu gribas un no dalībvalstu vēlmes mūs uzņemt. Tas ir ļoti skaidrs signāls. Cik es zinu, jau ir bijusi pirmā dažu Krievijas politiķu asā un diezgan negatīvā reakcija.

— Jūs noteikti pārrunājāt arī šīs Latvijas un Krievijas attiecības. Vai nevar būt situācija, ka Latvija būs visu pastrādājusi un gatava iestāties NATO, bet NATO nebūs paveikusi savu darbu un nebūs pārliecinājusi Krieviju un līdz ar to iestāšanās nebūs iespējama?

A.Šķēle: — Domāju, ka tā nebūs, un tādēļ mums ir jāturpina savs noteiktais darbs, kā es saku, mūsu mājasdarbi, jo tikai mūsu mājasdarbu kvalitāte, mūsu gatavība būs objektīvais pamats mūsu uzņemšanai. Tā ka šeit citas iespējas es faktiski gribu izslēgt.

— Vai šīs amatpersonas deva kādus ieteikumus, kā tālāk veidot attiecības ar Krieviju?

A.Šķēle: — Protams, mēs ar lordu Robertsonu pieskārāmies Krievijas jautājumiem visnotaļ, un mēs tagad pēc valsts prezidenta ievēlēšanas, kur Krievijas tauta ir paudusi nepārprotamu savu atbalstu jaunajam prezidentam, sagaidām, ka Krievija acīmredzot precizēs daudzas lietas, ka tai būs varbūt arī daudz pragmatiskāka pieeja attiecībās ar kaimiņvalstīm, tiks noņemtas varbūt nevajadzīgas emocijas un mēs varēsim savas attiecības būvēt, kā tas šodien modernā pasaulē pieņemts.

Latvija ir gatava dialogam, visplašākajam, visaugstākajam; mēs esam gatavi runāt par visām tēmām, jebkuru jautājumu izskatīt, ja tāds ir. Bet tai pašā laikā Latvijai nav pamata un nav vajadzības justies kaut kādā mērā par kaut ko vainīgai, ko mums mūžīgi mēģina piedāvāt, uzspiest, gan atceroties Otrā pasaules kara interpretācijas, gan atceroties minoritāšu jautājumus, kurus Latvija ļoti veiksmīgi ir risinājusi ar pilsonības, valodas likumiem, integrācijas programmu, gan arī skatoties, kā Latvija tiek galā ar dažādu noziegumu izmeklēšanu. Tā ka mums nav pamata šeit justies vainīgiem un mums arī nav ne no kā jākaunas.

— Bez šīm divām vizītēm pagājušajā nedēļā bija vēl citas interesantas lietas. Jūs pagājušās nedēļas beigās paziņojāt, ka vairāki Latvijā akreditēti ārvalstu diplomāti jūs brīdinājuši, ka tuvākajā laikā varētu parādīties jaunas pret Latvijas valdību un valsti vērstas provokācijas tā dēvētajā pedofilijas skandālā. Vai jūs varat precizēt, no kurienes šiem diplomātiem ir šāda informācija un kāds būs šo provokāciju mērķis?

A.Šķēle: — Mēs zinām — jau ilgāku laiku cirkulē daždažādas baumas, un tādu iespējamu provokāciju gatavošanu neizslēdz gan Satversmes aizsardzības biroja vadoši darbinieki, gan ģenerālprokurors, gan arī tiešām ārvalstu diplomāti, kas savos kuluāros dzird šīs visas intrigas, dzird visas šīs baumas un kādā veidā šīs lietas Latvijā tiek gatavotas. Tādēļ mums vienkārši ir jābūt gataviem šādos smagos noziegumos būt ļoti savaldīgiem, rūpīgi izanalizēt, izmeklēt katru gadījumu un katru, kas ir vainīgs, kas ir bijis vainīgs atkal, piedēvējot cilvēkiem nepatiesus nodarījumus, sodīt. Latvijai, ja tā var teikt, tas ir zināms pārbaudes akmens — tikt galā arī ar šādām smagām lietām, ar kādām Latvija saskaras tāpat kā daudzas valstis, tikt galā ar šādiem nelietīgiem provokatoriem.

— No kurienes nāk šīs baumas, kas tās ražo? Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš kā galveno baumu ražotāju nosauca pedofilijas izmeklēšanas komisiju.

A.Šķēle: — Es domāju, nevajadzētu šeit uz visu komisiju mēģināt velt un teikt, ka visa komisija ir vainojama. Es domāju, šeit vainas lielākā daļa būs jāuzņemas tās vadītājam Ādamsonam. Mēs zinām, cik slikti ir bijis dokumentēts gan pašas komisijas darbs, gan tā saukto liecību vākšanas process, gan attiecīgu paziņojumu sniegšana. Un es negribētu šeit būt tas, kas metas otrā galējībā un saka: ziniet, mums jātaisa tagad kaut kāda linča tiesa pret otriem. Bet mums ir jāļauj tiesībsargājošām struktūrām izmeklēt visas lietas, tai skaitā Ādamsona.

— Kā šodien varam lasīt "Dienā", spriedze valdības frakciju koalīcijā ir tik liela, ka valdības krišanu aizkavē tikai tas, ka nav sagatavots neviens cits valdības modelis. Kā jūs redzat tālāko notikumu attīstību? Vai izdosies domstarpības nolīdzināt jeb ir gaidāmas kādas izmaiņas valdībā? Valdības krīze?

A.Šķēle: — Es nedomāju, ka ir kaut kādas milzīgas domstarpības pašā valdībā, nebūt nē, jo valdības darbu es tomēr vērtēju kā raitu. Mēs esam vairākus ļoti nopietnus — burtiski arī pagājušajā nedēļā — likumprojektus pieņēmuši, aizsūtījuši un lūguši Saeimu sākt strādāt ar tiem. Tas attiecas uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu maksātnespējas gadījumos, jaunu Darba likumu un tā tālāk. Mēs visi redzam šobrīd statistiku: pēdējos septiņus mēnešus nenoliedzami aug kopprodukts pēc ilgāka laika, kad valsts bija kļuvusi nabadzīgāka, bija straujš kritums kopproduktam. Šīs valdības laikā ir iezīmējies kopprodukta pieaugums. Tas nozīmē, ka agri vai vēlu, acīmredzot vasaras otrā pusē mēs to sajutīsim, katrs darba ņēmējs arī savos maciņos, varēsim vairāk atļauties varbūt ko iegādāties, sagatavot varbūt savus bērnus skolai un pavadīt varbūt nedaudz labāk laiku, ne tikai būt tik ļoti noslogotiem. Daudz kas cirkulē varbūt, es gribētu teikt, negatīvā ziņā ap valdību un ārpus valdības. Ļoti daudzi politiķi it kā ar vienu kāju mēģina būt valdībā, ar otru kāju it kā mēģina tai pašā laikā nebūt valdībā. Drusku pietrūkst, lai neteiktu varbūt kādreiz vairāk, šī solidaritātes principa, ka nepopulārie lēmumi, kā to paredz koalīcijas līgums, ir jāpieņem visai koalīcijai, jo mums bija jāpieņem daudzi radikāli lēmumi, un mēs to esam darījuši. Mēs esam valsti atkal nostādījuši uz pareizām sliedēm. Bet šobrīd mēs ļoti, ļoti izjūtam to, ka jau pēc Eiropas Savienības iestāšanās sarunu sākšanas, kas tika paziņota decembrī, es pret Latviju jūtu kopumā vienu apmelojumu, baumu, dažādu netīru izdomājumu gūzmu, kas vienkārši veļas, veļas, veļas, veļas.

— No kurienes viņa veļas?

A.Šķēle: — Es domāju, ir iesaistīti ļoti daudzi cilvēki, kuru arī nav tieši šeit, kuri nav Latvijas cilvēki. Kaut vai — vienā no "Panorāmām" tika rādīts bijušais Latvijas pilsonis, kas ir kļuvis par Krievijas pilsoni, Raitis Gailis, kurš sludina, ka valdībai vajadzētu atkāpties, jo Krievijai ir jauns prezidents; un to rāda kā kādu Krievijas un Latvijas attiecību ārlietu ekspertu. Nu, šīs ir tās lietas, ko mēs redzam un jūtam, bet tai pašā laikā, es domāju, tikai miers un pragmatisms ļaus mums pārvarēt šīs lietas. Mums būs maijā ļoti nozīmīga konference, 2000. gada Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas konference, kas pasvītros acīmredzot, ka Latvija starp Baltijas valstīm ļoti noteikti iet savu attīstības ceļu, pārvarot milzumu šķēršļu, milzumu grūtību. Acīmredzot kādam varbūt arī būtu izdevīgi mēģināt līdz tam ko sašķobīt, bet es saku: valdība ir gatava — pilnīgi un droši — noteiktam darbam.

— Vēl pagājušajā nedēļā parādījās arī informācija saistībā ar jūsu deklarāciju un jūsu 29 miljoniem — ir domas, ka šī nauda tiek vienkārši atmazgāta.

A.Šķēle: — Nu, jāsaka, ka šeit viss ir acīmredzot tieši otrādi, un nezin kāpēc daži eksperti it kā — es šai jomā par atmazgāšanām maz ko zinu — mēģina to tādā veidā pasniegt. Kā zināt, vairāk nekā pirms gada jau bija legalizētas manas īpašuma attiecības attiecībā uz "Ave Lat grupu"; man nekas šeit nebija vairs jālegalizē. Tagad, kad pēc gada ir skaidri redzams, ka es esmu šo savu līdzdalību, lai izslēgtu jebkādu interešu konfliktu, esot valdības vadītājam, ar iespējamu savu biznesu, pārdevis, nu, tad mēģina kaut kādā veidā šo lietu pasniegt. Bet es domāju, ka te nu galīgi mēs nevaram par to runāt. Pasaulē gan daudz biežāk satraucas par aizdomīgiem mantojumiem un tādām lietām, kas ar zināmu regularitāti mēdz atkārtoties.

— Un sarunas nobeigumā par valdības un Tautas partijas, arī jūsu zemo reitingu, reitinga krišanos. Ar ko jūs skaidrojat tik strauju reitinga krišanos, un vai ir kādas domas, kā situāciju uzlabot? Diez vai ar intervijām Latvijas radio jūs uzlabosit reitingu.

A.Šķēle: — Nē, nē! Bet es arī domāju, ka satraukumam šeit nevajadzētu būt pārlieku lielam. Latvijas politikā nebijušu rekordu ir uzrādījusi Tautas partija, kas divus gadus un četrus mēnešus no vietas bija nepārspēta, visās aptaujās pirmajā vietā. Nu, viena mēneša laikā, kas zīmīgi sakritis ir uzreiz pēc tam, kad sabiedrībā tika izmests šis dubļu un samazgu spainis attiecībā uz pedofiliju, mēs esam, jā, esam pazaudējuši pirmo vietu un arī mans reitings personīgi... Tas pats, jāsaka gan, skāris arī otru valdības locekli — tieslietu ministru Birkavu, viņa reitings strauji ir kļuvis negatīvs. Nu, arī daudzas citas lietas acīmredzot nav bijušas pašas vieglākās. Jautājumi ir bijuši smagi, kas skatīti šajā mēnesī, bet es esmu pārliecināts — pāris mēnešu laikā mēs atgriezīsimies turpat, kur bijām, jo tikai darba rezultāti būs par pamatu tam, kā vērtēt mani kā valdības vadītāju un Tautas partiju, nevis pēc samazgu apjoma.

— Valdība jau pagājušajā gadā saņēma krietnu pārmetumu devu par to, ka valdība rīkojas, nekonsultējoties ar sabiedrību, neinformējot par savu rīcību. It kā valdība nolēma laboties, bet tagad atkal pagājuši vairāki mēneši, un atkal tas pats notiek. Izglītības ministrs vairākas reizes mētājas turp šurp, valdība arī par to pašu Nacionālo bibliotēku pieņem lēmumus, nekonsultējoties ar sabiedrību.

A.Šķēle: — Par izglītības ministru. Es gribētu teikt, ka ministrs Vītols — taisni otrādi — ļoti rūpīgi un detalizēti, apmeklējot visas frakcijas, tiekoties daudzos rajonos, tiekoties ar arodbiedrībām, stāstīja par to, kā mēs paredzam sakārtot vispārējās izglītības jomu. Un tika uzklausīti ļoti daudzi piedāvājumi, arī ļoti daudzi pretargumenti, un es pilnīgi noraidu to, ka nebija diskusijas. Diskusija bija vairāku mēnešu garumā, un vienīgi žēl, ka attiecīgā lēmuma koriģēšanu, kuru galu galā valdība tomēr ir atradusi par iespējamu, domājot par mācību gadu, sasaistīt precīzi kopā ar jaunu mācību programmas saturu (šis jautājums ir iesniegts Saeimā skatīšanai) Vītola kungs varbūt nebija ļoti veiksmīgi pasniedzis. Kas attiecas uz Nacionālo bibliotēku — jā, nu jau vairāk nekā sešus vai septiņus gadus par to mēs visi runājam, par to viss ir spriests. Bija daudzu Saeimā pārstāvēto frakciju aicinājumi valdībai būt enerģiskākai, izlemt, kā var atrisināt. Un valdībai tas ir jāatrisina, neskarot nevienu nozari, neskarot un nepazeminot būtiski nevienam nodokļu maksātājam to apjomu, ko viņam vajadzētu caur savu uzņēmējdarbību samaksāt. Un mēs esam atraduši risinājumu, kurš ļauj garantēti gan uzbūvēt šo milzīgo, vērienīgo Nacionālās bibliotēkas ēku, gan realizēt visu projektu, kas saistās ar visu lauku bibliotēku un vidusskolu sasaistīšanu vienā informācijas tīklā. Un svarīgākais bija tas, lai mēs neiesāktu. Nezinot, kā šādu projektu varam pabeigt. Šeit ir pilnīgi skaidrs, kā mēs to varam izdarīt. Tuvākajā laikā būs arī konference, kurā pārrunās vēl visādus alternatīvi piedāvātus finansēšanas līdzekļus, bet jāsaka — šobrīd neviens eksperts tā arī neko tiešām reālu alternatīvu nav spējis piedāvāt, jo ne jau tie fragmentārie aicinājumi par ziedojumiem un tamlīdzīgi ir risinājums. Mēs zinām, cik mums grūti gāja pat ar Brīvības pieminekļa remontam šobrīd saziedoto, un diemžēl mēs nepabeidzām šo remontu, tagad sāksies otrās kārtas ziedojumu vākšana. Tas jau notiek — arī otrās kārtas remonts.

— Paldies jums par sarunu! Mūsu studijā bija Ministru prezidents Andris Šķēle.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— ikmēneša preses konferencē 31. martā

— Labdien! Pirms es sāku atbildēt uz jūsu jautājumiem, es gribētu pieskarties dažām lietām, par kurām jau daudz ir rakstīts masu medijos.

Es domāju, šī ir nozīmīga diena mūsu valstij, jo ir sākusies tautas skaitīšana, kas notiks no 31. marta līdz 29. aprīlim. Esmu pārliecināts, ka pēc tautas skaitīšanas rezultātu apkopošanas mēs varēsim daudz precīzāk visos griezumos atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri tiek mums uzdoti un uz kuriem mēs neprecīzi, bieži kādu pozīciju neatšifrējot, mēģinām sniegt atbildes.

Būtiski ir arī tas, ka ar šodienu mēs pārtraucam nepilsoņu pasu apmaiņu. Datums ir notecējis. Turpmāk tie cilvēki, kas vēlēsies apmainīt bijušās PSRS sarkanās pases, to varēs darīt atsevišķā kārtā, rēķinoties ar soda naudu. Man liekas, ka no šo cilvēku puses tā ir neliela vieglprātība, lai neteiktu savādāk. Nevienā valsts iestādē bijušās PSRS pase vairs netiks uzskatīta par personu apliecinošu dokumentu. Līdz ar to šie vieglprātīgie Latvijas iedzīvotāji var rēķināties ar zināmiem sarežģījumiem, ieskaitot apgrūtinātu pensiju saņemšanu un civiltiesisko darbību noformēšanu. Šo cilvēku skaits vēl arvien ir pietiekami liels — aptuveni 40 000 iedzīvotāju, tie ir 9% no kopējā nepilsoņu skaita. Ja salīdzinām ar kaimiņvalstīm, ar attīstītām Eiropas Savienības valstīm, tad tajās ir ne vairāk kā 1% cilvēku, kas dzīvo bez personu apliecinošiem dokumentiem. Latvijā pilsoņu īpatsvars, kas nav izņēmuši pases, ir zem 1 procenta.

Vēl es gribētu informēt, ka valdība šajā laika posmā ir ilgstoši strādājusi un pieņēmusi vairākus likumprojektus par darbinieku interešu aizsardzību. Ir izstrādāts un Saeimā iesniegts likumprojekts ar nosaukumu "Darba likums". Tajā pilnīgi jaunā kārtībā ir apskatītas darba tiesības. Ir arī izskatīts likumprojekts par darba ņēmēju interešu aizstāvību darba devēja maksātnespējas gadījumā. Tas aizsargās cilvēkus un dos lielāku garantiju gadījumos, kad darba devējs ir bankrotējis un nav spējīgs izmaksāt attiecīgas kompensācijas.

Šodien es esmu nosūtījis Jurdža kungam rīkojumu par likumdošanas pastiprināšanu. Tiem darba devējiem, kas nenomaksā sociālo nodokli vai to iekavē ilgāk par vienu mēnesi, ir pienākums rakstiski par to informēt darba ņēmēju.

Nevis slēpt un mānīt darba ņēmējus, bet darīt to zināmu: es, tāds un tāds darba devējs, neesmu nomaksājis jums ieturēto sociālo nodokli. Un, ja tas netiek darīts, tad šādi darba devēji ir saucami pie kriminālatbildības. Minētie divi Saeimā iesniegtie likumprojekti plus sociālās aizsardzības likumdošanas iniciatīva, kuru es stingri uzturēšu spēkā valdībā, ļaus samazināt šādus gadījumus un daudz vairāk aizsargās darba ņēmējus.

Šodien beidzas gada pirmais ceturksnis, mēs varam apskatīties uz paveikto. Runājot par iekšzemes kopproduktu, ir bijis liels pieaugums 1997. gadā, tad tam sekojusi krīze 1998. gadā un 1999. gada sākumā. Krievijas krīze gan bija tikai 1998. gada augustā, un es gribētu teikt, ka slikts premjers valstij var nodarīt vairāk ļauna nekā Krievijas krīze. No 1999. gada 3. ceturkšņa mēs palēnām no šīs krīzes izejam. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvija, sākot no 1999. gada 1. un 2. ceturkšņa negatīvajiem rādītājiem, ir spējusi situāciju vērst par labu. Pašreizējie aprēķini rāda, ka mēs būsim pabeiguši 1999. gadu ar 0,1% kopprodukta pieaugumu. Es domāju, ka pēc visu aprēķinu galīgas pabeigšanas šis skaitlis būs vēl lielāks. Kolēģiem no Igaunijas ļoti sāpīgs bija 1999. gada pirmais pusgads. Par Lietuvas kolēģiem es atturēšos kaut ko komentēt.

Viens no būtiskākajiem rādītājiem ir tekošā konta deficīts. 1997. gadā tekošā konta deficīts bija 6,1%, pastāvot stabili augošam kopproduktam. 1998. gadā tika lietotas metodes, kuras nav akceptējamas, — tiek tērēta nauda, to aizņemoties. Protams, tādējādi pirmsvēlēšanu gadā var noturēt ilūziju, ka viss notiek, bet tekošā konta deficīts ir 10,6%. Tā ir starpība viena gada laikā, kad ir strauji krītošs kopprodukts. 1999. gadā ir neliels uzlabojums — 10,2%, taču pirmais pusgads bija ar negatīvu kopproduktu. Prognoze tekošā konta deficītam 2000. gadam ir 9,5%.

Par patērētāju uzticības rādītājiem. Latvijas iedzīvotājiem aptaujā tiek uzdoti pieci jautājumi — par ģimenes materiālo stāvokli pēdējos 12 mēnešos un prognozēm par nākamajiem 12 mēnešiem, par valsts ekonomisko situāciju pēdējos 12 mēnešos un nākamajos 12 mēnešos, kā arī par ilglietošanas preču pirkšanu. Vairums atbilžu ir negatīvas, izņemot prognozes par ekonomisko situāciju nākamajiem 12 mēnešiem, kas pirmo reizi ir pozitīvas. Mēs redzam kritumu 1995. gadā — "Bankas Baltija" krīzes laikā, no 1996. līdz 1998. gadam ir vērojams stabils kāpums, tam seko stagnācija ar nelielu izrāvienu 1999. gada 2. pusē. Protams, mums ir jāatgūst tā tendence, kas bija vērojama 1996. un 1997. gadā. Tas kopumā liecina, ka pēdējais pusgads, vērtējot makroekonomiskos rādītājus, ir bijis pietiekami veiksmīgs.

Martā notika viena no pašām veiksmīgākajām izsolēm, pārdodot "Latvijas gāzes" akcijas. Pieprasījums bija milzīgs, cena pārsniedza to prognozi, ko izteica biržu speciālisti, ekonomisti. Tas ir apliecinājums, ka "Latvijas gāze" ar skaidru akcionāru struktūru, biznesa plānu, naudas plūsmu un peļņas rādītājiem ir pelnījusi attiecīgu uzticību.

Pagājušā mēneša laikā ir notikusi valsts piecgadīgo obligāciju izsole, kas bija pati veiksmīgākā. Mēs pārdevām obligācijas uz pieciem gadiem ar gada interesi 9,125 %. Tas ir ļoti labs rādītājs. 1996. gadā mēs emitējām viengadīgās obligācijas, 1997. gadā — divgadīgās obligācijas, 2000. gadā — trīsgadīgās un piecgadīgās. Tā kā šonedēļ izpildīju finansu ministra pienākumus, es lūdzu cilvēkus novērtēt, vai mēs šogad varētu piedāvāt arī desmitgadīgās obligācijas. Tad mēs būtu apbruņojušies ar visiem Māstrihtas līguma finansu instrumentiem un mūs varētu uzskatīt par valsti, kas spēj mēroties ar šiem augstajiem kritērijiem.

Vēl viena priecīga ziņa. Latvijas Banka, kurā kopš 1997. gada nav bijusi nekāda kustība, ir samazinājusi refinansēšanas likmi no 4% līdz 3,5%. Tas ir apliecinājums tam, ka Latvijas valdības fiskālā un Latvijas Bankas monetārā politika ir pozitīvi virzīta. Latvijas Banka ir beidzot pieņēmusi lēmumu uzsākt ilgtermiņa valūtas riska apdrošināšanas darījumus uz diviem gadiem. Tas nozīmē, ka tie investori, kas Latvijā maina savu valūtu uz latiem, lai veiktu investīcijas, saņem garantijas jau divus gadus uz priekšu par Latvijas valūtas stabilitāti. Līdz ar to mēģinājumi spekulēt ar valūtas devalvācijas iespējamībām ir bijušas zema līmeņa ļaunprātīgas provokācijas. Latvijas Banka ar šo lēmumu skaidri norāda — Latvijas lats ir apdrošināts jau divus gadus uz priekšu. Banka šīs darbības uzsāks maijā.

Es esmu spiests pieskarties arī pedofilijas skandālam. Mums draudzīgi ārvalstu diplomāti ir mani brīdinājuši par jaunām provokācijām ar mērķi destabilizēt valdību un situāciju valstī. It kā esot ieraksti un liecības, kurās kaut kādi jaunieši stāsta par kaut kādiem sakariem. Jau tagad ir zināms, ka šie jaunieši ir saņēmuši naudu par šo liecību sniegšanu, ir zināms, ka Ādamsona kunga aktivitāšu mērķis ir pavisam vienkāršs — mest nepārprotamu ēnu uz valdību. Tas viss notiks īsi pirms ERAB 2000. gada konferences Rīgā. Es gribu visus nomierināt un pateikt: lai necer, valdība nepakļausies nekādām provokācijām, nebūs vairs nekādu badastreiku. Valdība rīkosies strikti un cieti saskaņā ar likumu. Mēs vērsīsimies pret visiem šajās provokācijās iesaistītajiem. ASV speciālās drošības iestādes ir apsolījušas savu tehnoloģisko un metodoloģisko atbalstu, lai mēs varētu izmeklēt šīs lietas, gan strādājot ar materiāliem, gan liecībām. Esmu pārliecināts, ka gan prokuratūra, gan Iekšlietu ministrija, gan valdība pilnībā izprot šo ļaunprātību mehānismu. Nevienam neizdosies vairs graut valsts prestižu ne ārpasaulē, ne valsts iekšienē.

Tad Andris Šķēle atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kā jūs komentētu to, ka "Latvenergo" jaunajā valdē ir apstiprināts trīs miljonu latu krimināllietā apsūdzētais Ivars Liuzniks?

A.Šķēle: — Motivācija, kādēļ konkrētais cilvēks ir apstiprināts valdē, ir jāprasa valsts pilnvarniekiem. Es tikai visus aicinātu, kamēr nav tiesas sprieduma, nepārkāpt nevainības prezumpciju. Tad jau varētu rasties jautājums, kādēļ viņš turpināja strādāt iepriekšējā valdē. Viņš strādāja iepriekš un turpinās darbu tālāk. Būs jauni fakti, par tālāko lems pilnvarnieki.

— Vai jūs esat apmierināts ar ekonomikas ministra Vladimira Makarova darbu?

A.Šķēle: — Pēdējā laikā vairākas reizes ir iezīmējusies tendence, ka ekonomikas ministram ir pretrunas, ir iezīmējusies viedokļu atšķirība ar profesionāļiem, ekonomistiem, kuģniecības speciālistiem. Jāsaka, pēdējā mēneša notikumi, kaut vai veiksmīgā "Latvijas gāzes" akciju izsole, par kuru gan daži politiķi, ieskaitot ekonomikas ministru, izteicās diezgan pesimistiski, šobrīd ir noņēmusi vajadzību speciāli saasināt jautājumus. Latvija profesionāli un pietiekami pārliecinoši beidz lielo uzņēmumu privatizāciju. Es domāju, ekonomikas ministrs spēj tikt galā ar saviem pienākumiem, es tikai varu vēlēt, lai mēs neiesaistītos, kā to Latvijā politiķu vidū var novērot, savstarpējās nevajadzīgās un aizvainojošās replikās.

— Ja "Ave Lat" grupu akcijas iegādē sākotnēji kredītsaistības uzņēmās UVK un šīs kredītsaistības vēlāk uzņēmās UVI, bet vekseli par grupas akciju pārdošanu saņēmāt jūs, kāpēc deklarācijā neparādās zināmas saistības starp jums un UVI? Un otrs jautājums. Pēc divām nedēļām jūs ar preses sekretāra starpniecību solījāt tikties ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju, lai pārrunātu viņa lūgumu atcelt valdības lēmumu par tiesu ēku nodošanu Tiesu namu aģentūrai. Kāpēc tas nav izdarīts līdz šim, un vai tas vispār notiks?

A.Šķēle: — Par manu deklarāciju. SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācija" tika pārstrukturēta, izveidojot atsevišķu jaunu kompāniju ‘’Uzņēmumu vadība un investīcijas". Attiecīgās kredītsaistības tika nodotas jaunizveidotajam uzņēmumam, pēc tam uzņēmums tika apvienots ar "Ave Lat grupu". Tā ir skaidra, atklāta, Uzņēmumu reģistrā pieteikta uzņēmuma restrukturizācijas shēma. Manam vārdam nav jāparādās, jo līdz ar apvienošanos ‘’Uzņēmumu vadība un investīcijas" vairs nepastāv. Tas ir reorganizēts un apvienojies ar "Ave Lat", kas ir pārņēmusi visas saistības. Man līdz nodošanai trastā bija attiecības tikai ar "Ave Lat grupu".

Par otro jautājumu. Tas jau ir noticis. Es esmu ticies ar apgabaltiesu priekšsēdētājiem — Rīgas un Zemgales, un mēs vienojāmies, ka tiesu ēkas ir reģistrējamas Tieslietu ministrijas personā uz valsts vārda un Tieslietu ministrija visas šīs lietas nokārtos. Galvenais strīda jautājums jau ir atrisināts, mēs atradām arī vairākus risinājumus, kā uzlabot Rīgas apgabaltiesas darbu. Kā jūs zināt, tur ir milzīga pārslodze, lietas tiek pieteiktas pat 2002. gadam. Tieslietu ministrs pēc manas tikšanās jau ir sniedzis attiecīgus paziņojumus, kā tas notiks, kādā veidā mēs samazināsim izskatāmo lietu skaitu. Attiecīgās izmaiņas likumā jau ir iesniegtas Saeimā. Mēs mainām piekritību lietām, tas nozīmē, ka daudz vairāk lietu tiks izskatīts pirmās instances tiesās un tikai apelācijas kārtībā otrajā instancē. Līdz ar to būs lielāks izlīdzinājums starp pirmo un otru instanci.

— Kas šobrīd veic maksājumus Masteiko, un kad beidzas vekseļa termiņš?

A.Šķēle: — Attiecīgās saistības pēc UVI apvienošanas ar "Ave Lat grupu" kārtoja Masteiko bijusī "Ave Lat grupa", jauno nosaukumu es diemžēl precīzi neatceros, tā arī nav vairs mana darīšana. Bet Masteiko kungs var būt mierīgs, kompānija ar viņu norēķināsies.

Par vekseļa termiņiem. Tas man ir jāprecizē pie saviem juristiem. Vekseli neizdeva Latvijas firma, un Latvijas likumdošana šajā ziņā atšķiras no citu valstu likumdošanas.

— Kāpēc jūs izraudzījāties vekseļa formu? Lai nebūtu nodokļi jāmaksā?

A.Šķēle: — Tam nav nekāda sakara ar nodokļiem. Paši jūs man jautājāt, vai es kā valdības vadītājs un vienlaikus liela pārtikas koncerna vadītājs varu būt pasargāts no interešu konflikta. Lai gan Latvijas likumdošana šos jautājumus neregulē, es uzskatīju par nepieciešamu šajā ziņā rādīt piemēru un precedentu tam, ka, ieņemot augstus amatus, ir jāspēj nošķirt savas privātās lietas. Es izvēlējos starptautisku auditorfirmu "Cooper & Lybrand", kas tagad saucas "PricewaterhouseCoopers", kas veica šo trasta kompānijas meklēšanu. Tā ir starptautiski atzīta trasta kompānija ar daudzu miljardu dolāru gadā apgrozījumu, kas nokārtoja šo uzņēmuma pārdošanu. Pretī es saņēmu, tā kā tas ir trasts, vērtspapīru. Tas pilnībā sakrīt ar Latvijas likumdošanas formulējumu, ka "Ave Lat grupa" ir pārdota. Es pēc kāda laika varu saņemt naudu, kāda laikraksta akcijas, "Microsoft" akcijas utt. Pēc Latvijas likumdošanas darījums ir pilnībā kvalificējams kā uzņēmuma pārdošana. Un man vairs nav nekādu saistību ar attiecīgo grupu.

— Kā tas ir saskaņā ar tās valsts likumdošanu, kur vekselis ir izdots?

A.Šķēle: — Es palūgšu, lai mani juristi to noskaidro. Es šīs lietas nekārtoju, man ir līgums ar "PricewaterhouseCoopers", kas var dot detalizētus paskaidrojumus. Es domāju, ka to var izdrukāt arī no interneta.

— Kurā valstī vekselis ir izdots?

A.Šķēle: — Britu salās.

— Kā jūs skaidrojat situāciju, ka šobrīd nav iespējams uzzināt, kas ir "Latvijas kuģniecības" īpašnieks?

A.Šķēle: — Tas ir jautājums par attiecīgās amatpersonas kompetenci. Es aicinu jūs tuvākajās dienās iepazīties ar "Latvijas kuģniecības" gada pārskatu. Tur ir viss redzams, ieskaitot īpašnieku, ir arī reģistrēti visi kuģi un to nosaukumi. Cilvēki, kas rada ažiotāžu ap šādiem jautājumiem, neko no kuģniecības un tautsaimniecības nesaprot.

— Kā jūs vērtētu Kehra kunga izteikumus, ka parakstītais memorands ar SVF par HES privatizāciju ir nekompetence?

A.Šķēle: — Es jau izteicu vēlmi neapmainīties ar šādām replikām. Protams, tā ir taisnība, jo divi ministri bija Vašingtonā un speciāli strādāja pie SVF memoranda. Ekonomikas daļu izstrādāja, veda sarunas un parafēja Latvijas ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs, kopumā memorandu parakstīja un sarunas veda finansu ministrs Krastiņš.

— Bet jūs taču parakstījāt šo memorandu?

A.Šķēle: — Valdība kopumā to skatīja un akceptēja. No tā formulējuma, kas ir memorandā, neizriet nekādi likumdošanas pārkāpumi, tas ir interpretācijas jautājums. Es varu tikai apliecināt, ka valdības lēmums par "Latvenergo" restrukturizāciju un privatizāciju neparedz nedz Daugavas HES kaskādes privatizāciju, nedz sadales un pārvades tīklu privatizāciju. Kaut arī likums atļautu sadali privatizēt, valdība ir daudz piesardzīgāka, un mēs neparedzam nedz sadales, nedz pārvades privatizāciju. Mēs esam ļoti piesardzīgi.

— Vai pedofilijas lietā tuvākajā laikā varētu tikt nosaukti vēl kādi uzvārdi?

A.Šķēle: — Ja es kaut ko teiktu, tad man liktos, ka es pievienojos tiem cilvēkiem, kas šādus paziņojumus izplata. Pilnīgi iespējams, ka tā arī varētu būt. Mana pārliecība — tie ir tikai mēģinājumi graut valsts tēlu.

— Sakiet, kas ir tie ārvalstu diplomāti, kas jūs ir brīdinājuši par jaunu provokāciju iespējamībām?

A.Šķēle: — Tās ir bijušas sarunas divatā, tādēļ konkrētus uzvārdus es nesaukšu. Es tikai varu pateikt, ka tie ir Latvijā akreditēti diplomāti.

— Kāds būs izglītības ministra Māra Vītola liktenis? Silva Golde atkāpās daudz labākos apstākļos.

A.Šķēle: — Es domāju, ka Vītola kunga pozīcijas ir pietiekami stabilas. Lai arī viens otrs solis nav bijis publiski veiksmīgs, to var piedot un saprast. Ministrs ļoti enerģiski, ar zināmu jaunības degsmi grib daudz ko mainīt un labot. Lielās pamatnostādnes un uzstādījumi arī šobrīd reāli ir dienas kārtībā, un Saeimā tuvākajā laikā tos skatīs. Tie ir jautājumi par programmu saturu un mācību gadu, par to, kā palielināt līdzekļus augstākajai izglītībai. Kā zināt, Māris Vītols ir pirmais izglītības ministrs, kas parakstījis valsts pasūtījumu augstākajai izglītībai. Valsts ir pateikusi: mums vajag tādus un tādus speciālistus ar augstāko izglītību, tādā skaitā un tādās profesijās. Līdz šim neviens to nebija darījis, nebija uzņēmis atbildību izdarīt pasūtījumu. Es domāju, Māra Vītola pozīcijas tikai stabilizēsies.

— Vēlreiz par vekseli. Vai no tā jūs maksājat nodokli?

A.Šķēle: — Es vienmēr esmu maksājis visus nodokļus saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Arī tagad visi nodokļi, kas ir jāmaksā, tiks nomaksāti.

— Jūs esat viens no bagātākajiem cilvēkiem valstī. Kā amatpersona var tikt pie tādas bagātības?

A.Šķēle: — Es domāju, visiem ir svarīgi, lai sabiedrība varētu sekot līdzi amatpersonu darbībai, lai tās nebūtu piesegušās ar kaut kādām uzticības personām vai noslēpušās ofšoros. Es to daru atklāti, tā arī notika "Ave Lat" iegāde. Viss bija skaidri un atklāti. Es biju gatavs šo risku uzņemties, jo uzņēmums pēc Krievijas krīzes nebija pašā labākajā stāvoklī. Svarīgākais ir, lai sabiedrība varētu visam sekot līdzi un zināt, kādēļ tam kungam ar tik dārgu šlipsi nav nekādu ieņēmumu deklarācijā.

— Kāda ir jūsu veiksmes formula?

A.Šķēle: — Strādāt daudz, zināt daudz, uzņemties risku, izmantot kvalificētus padomus. Man tas līdz šim vienmēr ir izdevies.

— Interpola aprakstītajā shēmā par netīras naudas atmazgāšanu kā klasisks mehānisms ir minēta savas firmas pārdošana, pretī saņemot vekseli. Kā jūs to komentētu?

A.Šķēle: — Ja ir netīrs pats darījums, tas nav pieteikts un saprotams, tad, protams, tā ir viena no iespējām. Atbilstoši likumdošanai vērtspapīrs ir reģistrēts, visus šos darījumus veic starptautiski pazīstama auditorfirma. Es nešaubos par visu darījumu godīgumu.

— Vai 20 miljoni dolāru par grupu ir daudz vai maz?

A.Šķēle: — Kā to ņem. Tā nav tirgus vērtība. Vekseļa apjoms sakrīt ar pašu kapitāla lielumu. Tas ir viens no primitīvākajiem rādītājiem. Es pieļauju, ka kompānijas stratēģiskā vērtība ir lielāka. Taču vekselim ir arī nominālvērtība, un likme ir mainīga. Es domāju, tā ir konservatīva vērtība.

— Vai jums nebūtu izdevīgāk vekseli apmainīt pret uzņēmuma akcijām?

A.Šķēle: — Iespējas ir dažādas. Viena no iespējām tad ir nenodarboties ar politiku, bet ar biznesu. Es esmu savas iespējamā interešu konflikta lietas atrisinājis atbilstoši pieprasījumam. Viss ir skaidri un precīzi izdarīts. Droši vien nākotnē varēs nopelnīt arī vairāk.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā