Ministru prezidenta biedra,
Noziedzības nacionālās novēršanas padomes priekšsēdētāja Ziedoņa Čevera runa:

“Sēžot vienā laivā, bet airējot uz dažādām pusēm”

Prezidenta kungs! Cienījamie prokuratūras darbinieki! Šis gads patiesi ir ļoti smags gads. Budžeta deficīts būs 60 miljoni. Praktiski neviena ministrija nedabūs papildu līdzekļus, nekādas pārdales praktiski nebūs arī Saeimā. Kāpēc izveidojusies tāda situācija?

Vai pareizi būtu visu atbildību uzlikt tiesību sargājošām institūcijām par to, ka, teiksim, prokuratūra ir ierosinājusi sešas lietas par nodokļu nemaksāšanu. Ja ierosinātu 50 lietas, vai mainītos kopējā situācija valstī? Es domāju, ka pašlaik nemainītos. Ja nebūtu vispār neviena lieta ierosināta, varētu teikt, ka valstī ir normāla kārtība. Pašlaik var runāt tikai par to, ka lietas nav sakārtotas, sākot ar robežu, ar uzskaiti, ar kontroli un ar atbildību. Un esmu pilnīgi konceptuāli pret to, ka šo atbildību uzliktu uz prokuratūras darbinieku pleciem.

Nekārtības sākas nevis prokuratūrā, bet valstī kopumā un likumdošanā, kas skar ekonomisko un finansu darbību. Sāksim kaut vai ar elementāru finansu uzskaiti Valsts ieņēmumu dienestā. Tikai no pagājušā gada jūlija sāka pilnvērtīgi darboties kompjuterizācijas sistēma un no papīru kalniem VID darbinieki informāciju sāka likt kompjūteros. Kopumā ņemot, tika izvērsta pietiekami efektīva darbība tirgos, lai uzliktu tur pie katra tirgotāja, pie banānu kastes vienu kases aparātu un tādējādi pavēstītu valsts iedzīvotājiem, ka tagad nu nāks iekšā liela nodokļu kaudze un mēs kļūsim bagāti.

Vienlaikus tagad nevar sniegt pilnvērtīgu informāciju: kādus nodokļus maksā lielie akcīzes nodokļu maksātāji? Tabaka, alkohols, naftas produkti? Šīs uzskaites praktiski nav. Un, ja šī uzskaite ir, tad šī informācija VID atšķiras no pašu uzņēmēju, kas ar to nodarbojas, informācijas. Nerunāsim par to, ka atliktie maksājumi jau ir tapuši zināmā veidā par kādu privilēģiju un biznesa virzības procesa galvenajām tendencēm Latvijā. Teiksim, akcīzes neiekasēšana kopumā Latvijai nesusi zaudējumus par vairākiem desmitiem miljoniem latu. Es negribu arī visu šo atbildību uzlikt uz VID. Bet to, ka valstī šajos gados nav līdz galam atrisināts jautājums par svaru uzstādīšanu muitā, tad kādu atbildību tagad var prasīt no policijas un prokuratūras darbiniekiem!

Jebkura reforma nogrims tikai viena apstākļa dēļ — ja tā netiks papildus finansēta un šim mērķim neatradīsies līdzekļi. Pašlaik ir radusies tāda situācija: sēžot vienā laivā, mēs mēģinām airēt katrs uz savu pusi. Praktiski neeksistē kopīga koordinācijas sistēma. Zināmā mērā es varu tikai izteikt apbrīnu prokuratūras darbiniekiem un prokuratūras vadībai par to, ka jūs esat izturējuši šo reformu.

Grūti, grūti un vēlreiz grūti. To, domāju, katrs no jums teiks neoficiālās sarunās, nevis šeit atklātā sarunā pie augstiem ciemiņiem. Bet tai pašā laikā, ka saskārāmies ar šī gada budžeta sastādīšanu un redzot to situāciju, kad prokuratūra nevar saņemt finansējumu visām štata vietām, nevar saņemt finansējumu tām nieka rakstāmmašīnām, autotransportam, sakaru tehnikai, atsevišķu telpu remontam, jautājums tūlīt tika izskatīts Finansu ministrijas īpašā sanāksmē. Jūs tos līdzekļus saņemsiet. Esmu pārliecināts, ka par to nobalsos arī Saeimā.

Kā varētu risināt šīs kompleksās problēmas? Manuprāt, pašlaik visām institūcijām ciešā mijiedarbībā jāsāk risināt ļoti daudzi jautājumi. Čpaši likumdošanas un atsevišķu normatīvo aktu sakārtošana, kas jums atvieglotu procesuālās darbības. Ar jautājumu pilnvērtīgu izskatīšanu tiesā. Nemetīsim ar akmeņiem tikai uz tiesnešiem. Runāsim par to, ka likumdošanas, atsevišķu normatīvo dokumentu nesakārtotība ietekmē kā prokuratūras darbiniekus, tā arī policijas izziņvežus. Es domāju, tam jūs piekritīsiet. Jo tiesnesim jābūt objektīvam. Viņš nevar izdomāt savus likumus vai savus normatīvos dokumentus, ja valsts par to nav parūpējusies.

Un otrs apstāklis. Slodze. Kopumā ņemot, slodze uz vienu izziņvedi, operatīvo un prokuratūras darbinieku ir fantastiska. Loģiski, ka tā ir anomāla parādība.

Tagad par kadru problēmu. Trūkst 87 cilvēku. (Speciāli esmu izrakstījis visas vakances uz šā gada 6.februāri.) Par to jau runāja ģenerālprokurors Skrastiņa kungs. Vai pašlaik valsts un prokuratūras vadība spēs atrisināt šo problēmu? Ja pirmajos darba gados jaunam prokuratūras darbiniekam ir jāsaņem mazāka alga nekā biļešu kontrolierim, kas strādā tramvajos un kura darbība pašlaik ir daudz prestižāka nekā darbs prokuratūrā. Es domāju, ka ne.

Ar vienu algu arī nevar atrisināt visus jautājumus. Jo inflācijas līmeni, es domāju, panākt mēs nespēsim, tāpat kā pieņemot vienu, otru likumu apmaksas sistēmas pilnveidošanā. Tas nozīmē, ka 1997.gadam ir jāsagatavo kompleksa programma visām tiesību sargājošām institūcijām. Čpaši ir jādomā par tiesnešu un prokuratūras darbinieku atalgojumu, neaizmirstot arī cilvēkus, kas strādā policijā. Bet tas jārisina vienlaicīgi, neradot problēmas tai vai citai struktūrai.

Es domāju, ka ir pienācis laiks izstrādāt pietiekami efektīvu programmu visām tiesību sargāšanas institūcijām par sociālo nodrošinātību. Paskatieties, kas ir paredzēts valsts ierēdņiem! Arī prokuratūras darbiniekiem ir jādod garantija, ka par šo zināmā veidā maz apmaksāto, sociāli neaizsargāto darbu jūsu profila cilvēkiem, tiesnešiem ir jāsaņem sociālās garantijas. Lai viņiem nevajadzētu uztraukties par to, ka, savu dzīves nogali pavadīs labākajā gadījumā neapkurinātos vienistabas dzīvokļos.

Vēl par atsevišķiem jautājumiem. Es patiešām sākumā uzskatīju un arī pašlaik uzskatu, ka Latvijā politiķu aprindās un arī sabiedrības izpratnē viena no pamattēzēm ir: ja pastāv noziedzība un pastāv, teiksim, neizskatītas lietas vai tiesību aizsardzības sistēma nav sakārtota, tad par to ir atbildīgas tikai šīs institūcijas. Pilnīgi nepareizs priekšstats. Jo par to, kopumā ņemot, ir atbildīga Finansu ministrija un Ekonomikas ministrija. Atcerēsimies vienu piemēru: pašlaik viens no lielākajiem sāpju punktiem ir apkrāptie. Ne tikai bankās, bet SIA un dažādās uzņēmējsabiedrībās, kas sāka ievākt naudu no iedzīvotājiem. Tajā laikā pirmo troksni cēla tiesību aizsardzības institūcijas ar rakstiskiem dokumentiem visām institūcijām. Līdz pat šim laikam, domāju, daudzi no jums nevarētu uzlikt roku uz sirds un pateikt, ka pašlaik ir kaut kāda skaidrība par šo procesu, kaut arī praktiski ir pagājuši divi gadi.

Runāsim par banku uzraudzību. Pašlaik notiek diezgan liela polemika, un es domāju, — tā ir tikai sākusies starp mani personīgi un Repšes kungu. Uzskatu: vai nu banku uzraudzība ir uzticēta Latvijas Bankai, vai tomēr mēs šobrīd meklēsim municipālo policistu un varbūt viņam uzliksim šo atbildību. Jo visi tie procesi, kas iesākušies valstī, ir sākums bezkontrolei, kad neviens pašlaik negrib uzņemties atbildību par tiem procesiem, kas notiek banku sfērā.

Izrādās, par likvidatoriem pašlaik atbild tiesa. Kurš no jums klātesošajiem var atbildēt: kā tad tiesa to var realizēt? Loģiski: ja ir nozieguma sastāvs, tad tiesa tiks ar to galā. Bet par likvidatoru ikdienas darbu, par iekasētajiem līdzekļiem, par noslēgtajiem līgumiem — vai tad tiesa var atbildēt? Kurš tad pašlaik atbild par banku sistēmu? Izrādās, ka vainīgo šobrīd arī nav.

Par nākošo apstākli. Vai ir notikusi koordinācija kaut vai pie šīs bezjēdzīgās situācijas starp dažādām tiesību sargājošām institūcijām? Nē, nenotika. Un pašlaik, dzirdot to, ka pastāv vēl kaut kādas pretišķības starp policijas un prokuratūras darbiniekiem, varu teikt tikai vienu: sociālisma apstākļos to sauca par “futbolu”. Tas bija paredzams ļoti daudzos sarežģītos procesos, kad, jūtot bezspēcību daudzu problēmu nesakārtotībā, sāka nodarboties ar “futbolu”. Bet arī jūs pie šī procesa neesat vainīgi, jo nav jau kam to bumbu atdot. Neviens bumbu negrib pretī ņemt.

Ko pašlaik ir nolēmusi darīt valdība? Sāksim ar akcīzes precēm. To uzskatu par principiālu jautājumu. Ja pastāvēs kontrabandas preču noliktavas un Valsts policija kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu vai citām drošības struktūrām netiks galā, uzskatu — viņi nedrīkst ieņemt šos amatus.

Otrs. Nevarēsim atrisināt jautājumu par normālu, efektīvu darbu, īpaši atbalstot šo procesu, lai lietas tiktu profesionāli nodotas tiesai, ja mēs nereanimēsim finansu normālo revīzijas aparātu Finansu ministrijā. Ja tam neatradīsim naudu, maksāsim milzīgus līdzekļus dažādiem revīziju birojiem un tā tālāk. Tas ir neizdevīgi. Ir pārdomāti atsevišķi procesi, lai tomēr sakārtotu muitu. Varbūt izmantot kontraktu principu? Par to pašlaik notiek diskusijas. Katrā ziņā jānostiprina cīņa pret kontrabandu un būtu jāizveido efektīva kontrabandas apkarošanas nodaļa ar kontraktu metodi. Lai viņi saņem, teiksim, Ministru prezidenta viena gada algu vienā mēnesī. Ja mēs iegūsim profesionālus darbiniekus cīņai pret kontrabandu, iegūsim tikai maksimālu efektivitāti.

Runājot par organizēto noziedzību. Jā, pastāv dažādi viedokļi. Es uzskatu, ka cīņa ar organizēto noziedzību nav tikai policijas un prokuratūras darbs. Gribētu uzdot vienu jautājumu šeit sēdošajiem profesionāliem darbiniekiem: vai te būs kaut viens cilvēks, kurš droši var piecelties ģenerālprokurora priekšā, atvērt lielu karti un pateikt: tā izskatās mūsu organizētā noziedzība. Ar visām SIA, ar visām uzņēmējsabiedrībām un visu pārējo.

Tur, kur policijas darbinieki nevar tikt galā objektīvu apstākļu, savas nabadzības dēļ, tāpēc, ka trūkst operatīvās tehnikas un daudz kā vēl cita...

Kadru ir pamaz daudzās šais institūcijās. Vai nevarētu šai apstāklī šo procesu ievadīt caur Valsts finansu izziņas dienestu, Valsts kontroles mehānismu, ja tas ir saistīts ar atsevišķām valsts struktūrām?

1996.gadam ir jābūt lūzuma gadam šai procesā, jo no tā ir atkarīgs 1997.gada budžets. Ja tā mēs turpināsim un nākamā gada budžets netiks papildināts, es faktiski uzskatu, ka valdībai būtu jādemisionē. Nav ko vilkt laiku, ja tā pati nevar sakārtot.

Pašlaik valstī notiek daudzi neordināri procesi, par kuriem mēs šobrīd pat mēģinām noklusēt un nerunāt. Tas jau rada bažas par tiesiskas valsts pamatprincipiem. Jo par reālo situāciju, es domāju, valsts ekonomikā jau liecina tas budžeta projekts, kas ir nodots Saeimai.

Vēl viens jautājums, ar ko es gribētu nobeigt. Esmu ne tikai prokuratūras, Iekšlietu ministrijas vai Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku domubiedrs. Bet pamatbūtība ir viena: valdība daudzas problēmas neatrisinās, ja jūs nenāksiet palīgā. Es zinu, ka jums daudziem jautājumiem trūkst laika. Tekošais darbs “ēd” to laiku un arī zināmā veidā ietekmē kopējo situāciju prokuratūrā. Bet ar normatīviem dokumentiem jūs varat strādāt visprofesionālāk. Šobrīd, gatavojot lietas uz tiesu, jūs redzat, kur tās “krīt” cauri un kādu apstākļu dēļ. Kādas likumdošanas nesakārtotības dēļ. Domāju, ka Saeimas vairākums lietas labā atbalstīs jebkura veida izmaiņas kodeksos pēc prokuratūras vai IeM lūguma. Un to var izdarīt ļoti ātri, bez ilgām diskusijām.

Es jums novēlu veiksmi, neapstāties pie reformām, būt pietiekami uzstājīgiem par naudas līdzekļu izdalīšanu. Jūsu nākotne ir atkarīga ne tikai no šīs reformas pamatprincipu īstenošanas, bet arī no tām sociālām garantijām, ko valsts šobrīd vai nākotnē varētu dot. Risināsim šos jautājumus kopīgi. Es jums novēlu izturību, veiksmi, domubiedrus Saeimā, valdībā un kolēģu vidū.

Pēc “LV” ieraksta diktofonā

Viesturs Avots,
“LV” nozares redaktors