8. februāra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 24/25.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

J.Jurkāns (TSP). Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Gandrīz precīzi gadu atpakaļ, Latvijai iestājoties Eiropas Padomē, mūsu ārlietu ministrs valsts vārdā parakstīja Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Saskaņā ar šīs konvencijas 66.pantu tā ir pieejama parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, un, lai konvencija sāktu darboties, tā ir jāratificē. Pagājušā gada laikā mums bija jāizpilda mūsu mājasdarbs, tas ir, jāsakārto mūsu nacionālā likumdošana atbilstoši Eiropas cilvēktiesību normām. Diemžēl, kā mēs uzzinājām no tieslietu ministra Rasnača kunga atbildes uz deputātu jautājumu, faktiski nekas šajā jomā gada laikā netika izdarīts. Taču nekādā gadījumā tas nevar būt par ieganstu konvencijas ratifikācijas novilcināšanai. Ir labi zināms — ja starptautiskajā konvencijā, kuru Saeima ir ratificējusi, paredzēti citādi noteikumi nekā nacionālajā likumdošanā, tad piemērojamas starptautiskās konvencijas normas. Tādējādi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un tās 11.papildprotokola ratifikācija vienkārši paātrinās mūsu likumdošanas sakārtošanas procesu un palīdzēs to veikt. Konvencijas 11.papildprotokolā paredzēta kārtība, kādā izveidojama un kādā darbojas Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kas nodrošinātu šīs konvencijas pildīšanu. Tiesas jurisdikcijai pakļautas visas lietas, kuras skar konvencijas interpretāciju un pielietošanu. Tiesa var ar zināmiem nosacījumiem saņemt un izskatīt iesniegumus un sūdzības no jebkuras personas, sabiedriskās organizācijas vai personu grupas par konvencijas pārkāpumiem.

Tautas saskaņas partijas frakcija uzskata, ka mums būtu jābūt ieinteresētiem, lai šī procedūra sāktu darboties pēc iespējas ātrāk. Ja sūdzības neapstiprināsies, tas atņems trumpjus mūsu nelabvēļiem, kuri apsūdz mūs cilvēktiesību pārkāpumos. Bet, ja konkrēta sūdzība tiks atzīta par pamatotu, tas jūtami palīdzēs mums noteikt vājās vietas mūsu likumdošanā un ierēdņu darbībā un efektīvāk tās pilnveidot. Es gribu atgādināt, ka Latvijai jau ir savs pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tas ir Egils Levits. Un anekdotiska šķiet situācija, ka mēs piedalāmies sūdzību izskatīšanā pret citām Eiropas Padomes dalībvalstīm un tajā pašā laikā neatzīstam Eiropas Cilvēktiesību tiesas kompetenci izskatīt sūdzības pret mums. Neskatoties uz ļoti nopietnām domstarpībām vairākās jomās gan Saeimā, gan sabiedrības lielākajā daļā, izveidojies taču konsenss attiecībā uz nepieciešamību integrēties Eiropā. Ir laiks pāriet no deklarācijām uz konkrētu darbību. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ratifikācija nozīmētu pārliecinošu Latvijas soli ceļā uz Eiropu. Bet ratifikācijas novilcināšana būtu šī procesa nepārprotama bremzēšana. Tāpēc Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti aicina godāto Saeimu atbalstīt likumprojektu par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ratifikāciju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valdis Birkavs, ārlietu ministrs!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Gadu atpakaļ Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli un parakstīja Cilvēktiesību konvenciju. Praktiski neviena valsts ātrākā laikā nekā divi trīs gadi nav paguvusi ratificēt šo konvenciju un papildprotokolu, jo ir jāizdara liels darbs. Šobrīd faktiski darbs tuvojas nobeigumam. Ir pabeigta pirmo divpadsmit pantu interpretācija kopā ar speciālistiem, un faktiski maijā darbs tiks pabeigts. Tādēļ nevar apgalvot to, ko teica Jurkāna kungs, ka nekas nav izdarīts. Ir izdarīts ārkārtīgi daudz, un faktiski šis solis, ka mēs iesniedzam dokumentu komisijai, lai uzsāktu sagatavošanos ratifikācijai, ir pilnīgi pieņemams. Nepieņemami būtu ratificēt konvenciju, nesavedot kārtībā savu iekšējo likumdošanu. Dažām valstīm tas aizņēma desmit gadus, dažām tas aizņēma divus trīs gadus. Mums no brīža, kad vajadzēja šo procesu sākt, ir pagājis viens gads. Tādēļ deputāti var izšķirties — nodot komisijai vai ne. Neatkarīgi no tā darbs turpināsies un maijā praktiski tiks pabeigts.

Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

J.Urbanovičs ( TSP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nupat ārlietu ministrs teica, ka maijā šis darbs beigsies, tiks pabeigts. Ja šodien mēs izšķiramies par to, ka šis projekts, šī konvencija tiek nodota attiecīgajai Saeimas komisijai, tad šis darbs tiktu, manuprāt, labāk organizēts, tiktu beidzot panākta labāka saikne ar izpildvaru, kura ir organizējusi jau komisiju un strādā, un domā, un gatavo priekšlikumus, kurus mēs atkal ilgi un dikti debatēsim. Manuprāt, būtu racionālāk arī deputātiem nenorobežoties no šī darba, ja mēs visi... Neviens no 6.Saeimas deputātiem nav runājis par to, ka būtu apturams integrācijas process, Latvijai ieejot Eiropā. Tāpēc es aicinu tomēr nodot komisijai un strādāt cītīgi visiem, arī Saeimai, pie šī svarīgā jautājuma. Nenorobežoties no procesiem, kas saistīti ar ieiešanu Eiropā, nenorobežoties Saeimai no izpildvaras. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Par Eiropas Cilvēka tiesību komisiju “Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju” un tās 11.papildprotokolu” nodošanu Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 21, atturas — 14. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” — nekārtīgas uzņēmējdarbības novēršanai. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Grinberga, Grīnberga, Stroda un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! No iepriekšējā balsojuma par mūsu likumprojektu organizētās noziedzības apkarošanai es uzzināju, ka balsots tiek nevis par likumprojekta saturu un mērķi, bet pēc politiskajām noskaņām vai pēc politiskajiem uzdevumiem grupas egoistiskajās interesēs. Tāpēc es vismaz centīšos būt šoreiz konstruktīvs tādā nozīmē, ka nerunāšu gari un atgādināšu, ka šie likumprojekti bija mums jau iecerēti tad, kad mēs cerējām, ka mēs būsim pozīcijā. Tātad tie bija konstruktīvi. Ja Saeima noraidīja mūsu pirmo konstruktīvo darbu, man ir aizdomas, ka tiks noraidīts arī otrs. Tāpēc tikai tiem, ko mazliet šis likumprojekts interesē, atgādināšu un atvainošos, ka šajā likumprojektā ir viena tehniska kļūda — nav pēdējā rindkopā pierakstīts klāt, ka “soda ar brīvības atņemšanu”, nav uzrādīts sankcijas lielums — līdz trim gadiem tur vajag būt.

Un ir vēl otra kļūda — 141. panta sākumā. Par izvairīšanos… Ir sākumā tikai “izvairīšanās”. Par izvairīšanos…

Protams, es lūdzu Saeimu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Gribētu izanalizēt šo priekšlikumu no uzņēmējdarbības viedokļa, kas būtu ļoti apsveicami tieši no legālās uzņēmējdarbības viedokļa. Šobrīd ir radusies tāda situācija, ka, jo sevišķi, kad mēs apspriežam jebkuru budžeta pozīciju, mēs secinām, ka valsts ieņēmumu daļa ir ļoti slikta un nesakārtota. Es nerunāšu par Valsts ieņēmumu dienesta bezdarbību vai, pareizāk sakot, kaitniecisku bezdarbību, jo nodokļi netiek iekasēti un zaudējums ir divkāršs. Pirmkārt, zaudē valsts budžets, otrkārt, zaudē tie, kuri nodokļus legāli maksā. Lai šāda darbība neturpinātos un nelegālā uzņēmējdarbība, kuras viena pazīme ir nodokļu nemaksāšana, tiktu striktāk sodīta, šajā daļā un šajā ideoloģijā šis likumprojekts būtu strikti atbalstāms.

Diemžēl no juridiskā viedokļa es šeit redzu dažus mīnusus, par kuriem būtu vērts runāt tad, kad mēs spriedīsim, vai atbalstīt pirmajā lasījumā vai neatbalstīt. Ņoti grūti ir saprast formulējumus, ja mēs piemērojam sodu, bet nezinām, kam uzlikt šo sodu. Man ir jautājums, par ko jāpadomā visiem deputātiem, — soda mēri ir laba lieta, bet nav pateikts soda objekts — ko sodīt. Tas, kas slēpj ienākumus, varētu būt pārdevējs vai kasieris, tas varētu būt uzskaitvedis, tas varētu būt galvenais grāmatvedis, tas varētu būt vadītājs. Tātad diemžēl no soda izvairīsies noteikti, jo nav pateikts, kurš tad būtu jāsoda. Pēc grāmatvedības likuma — grāmatvedis, pēc Valsts ieņēmumu dienesta instrukcijām — pārdevējs, pēc vispārējā likuma — vadītājs. Vai varbūt visi kopā?

Nākošais. Pēc kuras definīcijas ir noteikts — lielos apmēros un sevišķi lielos apmēros? Mēs ļoti labi atceramies vēl Latvijas PSR OBHSS un sevišķi lielos izlaupītājus — tur bija normatīvie lielumi. Vai šeit būtu tāpat pielīdzināts? Nav zināms.

Pilnīgi neskaidrs ir papildinājums pie 195. panta — “Patvarība”. Tādā gadījumā principā būtu jāsoda apmēram visi uzņēmēji, kas ir nodarbojušies ar tirdzniecību visā valsts teritorijā. Tāpēc, ka ļoti bieži pašvaldības gribēja nelikumīgi licencēt šo uzņēmēju darbību. Pagājušogad es personīgi iesniedzu Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu ar aprēķiniem, ka Latvijas pašvaldības, veicot nelegālu uzņēmējdarbību, ir parādā valsts budžetam 60 miljonus latu, bet šeit pantā ir teikts, ka, ja likums tiek apiets ar līkumu, apmēram tā ir, bet valsts vai pašvaldības iestāde norāda, ka to nedrīkstētu darīt, tad vainīgā persona ir jāsoda. Bet ko darīt, ja pašvaldības iestāde vai valsts iestāde nelikumīgi kaut ko pieprasa? Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks Griķa kungs uzskatīja, ka 60 miljoni valsts budžetam nav jāiekasē, jo tas ir politiskas dabas jautājums. Šeit savukārt parādās iespēja valsts iestādei norādīt, ka tā nedrīkst darīt, jo tādā gadījumā attiecīgais objekts tiks sodīts… Nu atvainojiet, tas ir juridisks nonsens!

Man ir ierosinājums tomēr palūgt vēlreiz izstrādāt šo priekšlikumu, ievērojot juridiskās normas un konsekvenes, bet konceptuāli šāds papildinājums ir ļoti vajadzīgs gan uzņēmējdarbības sakārtošanai, gan arī valsts budžeta un valsts kases ienākumu palielināšanai. Es aicinātu tomēr šoreiz šo likumprojektu nepieņemt, bet nosūtīt pārstrādāšanai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēgas un cienījamais Mauliņa kungs! Es domāju, ka nebūtu pareizi, ja mēs no šīs tribīnes, risinot jautājumu par viena vai otra likumprojekta nodošanu, sāktu uzreiz piesaistīt politiku — kā kurš ir balsojis, pie kuras partijas kāds ir piederīgs. Man liekas, Mauliņa kungs, jūs bijāt tikko kā liecinieks, kā Kaksīša kungs, kurš ir Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, komisijas vārdā noņēma divus likumprojektus. Kāpēc? Tāpēc, ka tie jau ir darba kārtībā un tos iedos kā papildinājumus. Un arī jūsu pirmo likumprojektu par grozījumu Kriminālkodeksā, kas saistīts ar cīņas pastiprināšanu pret organizēto noziedzību, Saeima noraidīja tieši aiz tādiem apsvērumiem, aicinot jūs, cienījamo frakciju “Latvijai”, iesniegt to kā priekšlikumus.

Un tas pats attiecas tagad arī uz šo… Te ir atkal vēl viens grozījums, pie tam divus atsevišķus projektus mēs gribam nodot, bet ir jau darbā Kriminālkodekss, un es aicinātu vēlreiz nodot tos kā priekšlikumus, un tad jūs varēsiet arī novērst tās tehniskās kļūdas, par kurām jūs minējāt šeit no šīs tribīnes. Nevis, teiksim, to nodot kā atsevišķu likumprojektu. Es tāpēc aicinātu nenodot to komisijām, bet aicinātu jūs iesniegt kā priekšlikumus atbildīgajām komisijām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Acīmredzot bieži nāksies diskutēt tieši par vienu tēmu — tiešām šo milzīgo vēlēšanos no visas šīs dokumentu apspriešanas veidot kaut kādas politiskas diskusijas un tēlot cīnītājus, nevis strādātu precīzi pie teksta un tiešām ietekmētu procesu. Varbūt es atkārtošu vēl vienu reizi to, ko te jau runāja, proti, ka mūsu uzdevums ir radīt sistēmu, kura mums palīdzētu veidot sabiedrību. Un, ja mēs esam izstrādājuši labāku vai sliktāku ierosinājumu, kas patlaban ir jau apritē, jebkurš cits ierosinājums par to pašu tēmu, ja to iesniedz kā atsevišķu dokumentu un skata no jauna, procesu tikai bremzē, bet nekādā gadījumā neveicina. Un ir lieki šeit no tribīnes runāt, ka kāds ir pret organizētās noziedzības apkarošanu, kāds ir pret kādu citu darbību. Man liekas, ka taisni otrādi — ja mēs gribam kaut ko traucēt, tad mēs uztaisām diezgan nekārtīgu dokumentu, kuram virsraksts ir ļoti vilinošs, jauks, bet pašā dokumentā mēs saliekam simt un vienu neskaidrību. Un līdz ar to cilvēkam, kurš orientējas šajos jautājumos, protams, ir grūti balsot par šāda dokumenta izskatīšanu. Ja jau mēs tik ļoti visu laiku protestētu pret to, kas nāk no Zīgerista partijas, tad jau mēs vakar Aizsardzības komisijā nepavisam nebūtu tik labvēlīgi izturējušies pret tiem dokumentiem, kurus mēs tur vakar izskatījām, un tos labojumus Kriminālkodeksā, kas mums likās pieņemami, kā, piemēram, 197. panta izslēgšana, mēs komisijā atbalstījām. Un mēs komisijā vakar piedāvājām ļoti labu variantu — alternatīvo projektu par noteiktu tēmu. Un līdz ar to tā pati labā ideja tiek saglabāta, bet šo ideju taču vajag ietērpt pieņemamā tekstā, tādā, kas palīdz sakārtot šo attiecīgo lauku. Jūs saprotat, ka mēs esam šeit bijuši aculiecinieki jau no Augstākās padomes... pēdējās Augstākās padomes darbības laika, ka te ir pieņemti simtiem dokumentu, kuri nedarbojas. Es domāju, ka katrs no jums ļoti daudzus tādus piemērus var nosaukt. Kāda tad jēga ir pieņemt kaut kādu dokumentu, lai atzīmētu ar ķeksīti, ka tas ir pieņemts?

Un tāpēc. Arī šinī gadījumā, protams, šī ideja, kas nāk no Tautas kustības Latvijai, nu, ir apsveicama un mēs visi esam “par”. Bet kā mēs to varam realizēt? Tikai tā, ka mēs uzrakstām kārtīgu dokumentu, kurā nav šos daudzo kļūdu, par ko te iepriekšējie jau teica. Nu kas tad liedz pārtaisīt šo dokumentu konstruktīvāku un iesniegt kā attiecīgus labojumus? Nu kas tad to liedz? Un es domāju, ka tur jau parādīsies, pieņemsim, otrajā lasījumā, attiecīgi labojumi, kurus komisija var pieņemt, var noraidīt. Lūk, tur mūsu attieksme parādīsies tad, kad mēs balsosim par koncepciju.

Tāpēc es arī aicinātu šī dokumenta autorus tādā veidā strādāt, un arī mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijā tieši tā ietu tās lietas uz priekšu visproduktīvāk, ja mēs konkrēti balsotu par labi izstrādātu, skaidru koncepciju izsakošu dokumentu. Tāpēc es domāju, ka šī ideja nebūt nav atmetama, un man liekas, ka mēs varam te tikai runāt par to, kā viņu tālāk iestrādāt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ģirts Valdis Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es gribētu atgādināt, ka tiesību jaunrade ir viens no deputātu pienākumiem, tā ir vērā ņemama vēlme un arī deputātu pienākums. Un faktiski balsojumā par izmaiņām Kriminālkodeksā, iepriekšējā balsojumā, šodien mēs atbalstījām šo frakcijas “Latvijai” vēlmi. Bet mani pārsteidz tas, ka līdz ar to šis jautājums Mauliņa kunga interpretācijā tika pasniegts no politiskām pozīcijām. Un tad man ir jārunā tiešām par šo iesniegumu kvalitatīvo pusi, jo vakar komisijā mēs tiešām veltījām tiem pietiekoši daudz laika, iedziļinājāmies to normu saturā, ko deputāti vai frakcija “Latvijai” bija vēlējušies darīt zināmu pārējiem, varbūt ar ļoti labu vēlmi. Bet faktiski zaudējām pietiekoši daudz laika. Un šodien mēs redzam, ka šīs tiesības tiek izmantotas ļaunprātīgi. Un, ja šīs tiesības tiek izmantotas ļaunprātīgi un pie tam vēl mēģināts pasniegt tās no politiskām pozīcijām, tad varbūt pat tādi cilvēki, kā es, kurš atbalstīja jūs iepriekšējā balsojumā, vairs to nevarēs darīt uz priekšu. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: “Vajag godīgāk!”)

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ja mēs gribam korektumu un runājam par korektumu, tad būsim korekti. Es domāju, var paziņot arī tādu nelielu noslēpumu. Ja mēs runājam, protams, es pilnīgi varu piekrist Kristovska kungam par kvalitāti, bet šeit tad atkal ir jārunā par kvalitāti visā līmenī, jo vakar mēs Juridiskajā komisijā bijām spiesti noraidīt ar smagu sirdi, teiksim, pāris kolēģu projektu, ko arī bija atbalstījuši savā laikā pārējie kolēģi, tas ir, par ielu mītiņiem, jo izrādījās, ka tas ir galīgi nekvalitatīvs, neatbilstošs starptautiskajām normām, runājot par ieiešanu Eiropā. Izrādījās, ka tas drīzāk atgādina kaut kur tādu nelielu murgojumu no Staļina laikiem. Un tur mēs atbalstījām... Piedodiet, es varu piekrist, ka tas varbūt ir nepilnīgs, bet ne jau šajā gadījumā tieši konkrēti, taisni no atsevišķu deputātu grupas jāprasa, lai viņi būtu augstākās klases juristi. Ir cita lieta — kad rodas iniciatīva, priekš tam attiecīgi ir komisijas, tur ir speciālisti, viņi tiek iesaistīti, notiek domu apmaiņa un galu galā rodas jauni vērtīgi graudi, kas parādās pēc tam arī likumdošanā. Un šajā gadījumā man bieži vien likās, ka tāpat kā pagājušo reizi, sēdē parādījās tāds ļoti īpatnējs juridisks kāzuss, kāzuss vairākumam un kāzuss mazākumam, kad, izrādījās, vieniem ir taisnība vienmēr un otriem nekad nav taisnības. Un tādēļ es varbūt domāju, būsim korekti, ja jau mēs visu laiku runājam par korektumu, par sadarbību, par Latvijas nākotnes risināšanu. Un pie reizes — šodien vispār parādās ļoti īpatnēja situācija. Varbūt tas ir sakarā ar to, ka pilnmēness nakts vakar bija, bet šodien, kā es saku, tie, kas parasti aicina cīnīties, risināt, glābt nabaga noguldītājus vai vēl kaut ko, visi vienā pulciņā nepārtraukti skrien un noraida visu to. Nu, ko var darīt, iespējams, tā jau gadās, ka atsevišķi kolēģi ir teikuši, ka viņi apsēdīsies pie viena galda ar noziedzīgu grupējumu pārstāvjiem un draudzīgi visu risinās ar viņiem, pārrunas taisīs. Varbūt arī šī tribīne ir kļuvusi par tādas draudzīgas sadarbības punktu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Par korektumu. Es gribētu atgādināt Dobeļa kungam vienu epizodi ar korektu rīcību — Krievijas karaspēka izvešanu tad, kad viņš ar Ruča kungu arestēja divus ģenerāļus un tik tikko neiesākās Latvijas otrā okupācija. Dobeļa kungs, kā jūs pēkšņi kļuvāt tik korekts? Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” — nekārtīgas uzņēmējdarbības novēršanai nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 34, atturas — 17. Likumprojekts netiek nodots.

 Nākamā darba kārtības sadaļa — “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Saeimas lēmuma projekts. Latvijas Republikas Saeima nolemj atsaukt deputātu Anatoliju Gorbunovu no Saimnieciskās komisijas, dokuments nr.341. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Balsošana aizklāta. Atsaucam. Sākam no gala. Es atvainojos, deputātu kungiem lūgums balsošanas laikā netraucēt operatorus ar lūgumiem pēc izdrukām, tās jūs varat saņemt pārtraukumā vai debašu laikā. Tāpēc, lūdzu, vēlreiz balsojam par Saeimas lēmuma projektu — atsaukt deputātu Anatoliju Gorbunovu no Saimnieciskās komisijas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 11, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Nākamais — Saeimas lēmuma projekts. Latvijas Republikas Saeima nolemj ievēlēt deputātu Anatoliju Gorbunovu Eiropas lietu komisijā, dokuments nr.342. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Šoreiz tas ir atklāts balsojums. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 9. Anatolijs Gorbunovs ievēlēts Eiropas lietu komisijā.

Saeimas lēmuma projekts par Kārļa Leiškalna deputāta mandāta apstiprināšanu. Lūdzu deputātus nolikt malā dokumentu nr.365 un strādāt ar dokumentiem nr.367 un 367a. Saeimas lēmuma projekts. Latvijas Republikas Saeima nolemj apstiprināt Kārļa Leiškalna deputāta mandātu uz laiku, kamēr deputāts Māris Gailis pilda ministra amatu. Mandātu un iesniegumu komisijas slēdziens ir pozitīvs, iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 3, atturas — 6. Apsveicam Kārli Leiškalnu kā 6.Saeimas deputātu! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums — par Edvīna Inkēna deputāta mandāta apstiprināšanu. Lūdzu deputātus strādāt ar dokumentiem nr.356a un 365b! Saeimas lēmuma projekts. Latvijas Republikas Saeima nolemj apstiprināt Edvīna Inkēna deputāta mandātu uz laiku, kamēr deputāts Valdis Birkavs pilda ministra amatu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas atzinumu, ka iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 5, atturas — 9. Apsveicam Edvīnu Inkēnu kā 6.Saeimas deputātu. (Aplausi.)

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Jānim Urbanovičam — Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam.

J.Urbanovičs (TSP). Paziņojums Latvijas—Uzbekijas parlamentu sadarbības atbalsta grupai. Pulksten 12.30 pēc vairāku šīs grupas locekļu ierosinājuma notiks tikšanās ar Uzbekijas vēstnieku Latvijā. Tātad 12.30. Tehniski tas notiks tādā veidā, ka mēs sapulcēsimies pie galvenās ieejas pulksten 12.30 apģērbti un iesim kādus 60 soļus prom no šejienes uz Uzbekijas vēstniecību, kas atrodas tepat blakus, divas mājas tālāk. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

J.Kaksītis (DPS). Tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas es lūdzu sapulcēties telpā, kas ir blakus Prezidija zālei un kur notiek preses konference, sekojošus kolēģus: Annu Seili, Aivaru Endziņu, Māri Vītolu, Aigaru Jirgenu un Edgaru Bānu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).Godātie deputāti! Pirms es nosaukšu reģistrācijas rezultātus, es gribētu pateikt to, ko man tikko teica operators. Daži no deputātiem steidzas nospiest savu pogu, un tādēļ vai nu balsojumos neparādās viņu viedoklis, vai arī reģistrējoties... Ir jāsagaida šis skaņas signāls, ka tiek ieslēgts reģistrācijas režīms, un tikai tad ir jānospiež attiecīgā poga. Tāds būtu lūgums. Reģistrācijas rezultāti ir šādi. Nav reģistrējušies: Kārlis Čerāns, Kārlis Druva, Ervids Grinovskis, Ernests Jurkāns, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Antons Seiksts, Leonards Stašs, Jānis Straume. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 (Pārtraukums)

 Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 49 deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 61 deputāts.

Nākamais darba kārtības jautājums Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts. Latvijas Republikas Saeima nolemj ievēlēt Rudīti Leitenu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Dokuments nr. 366. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 2. Rudīte Leitena ievēlēta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts — par deputāta Ģirta Kristovska ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Dokuments nr. 372. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 5. Deputāts Ģirts Kristovskis ievēlēts Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts — par deputāta Ģirta Kristovska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 12. Deputāts Ģirts Kristovskis ievēlēts Eiropas lietu komisijā.

Nākamais — par deputāta Andreja Krastiņa atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Dokuments nr. 374. Lūdzu zvanu! Balsošana aizklāta. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 8, atturas — 7. Deputāts Andrejs Krastiņš atsaukts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošo dokumentu. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 8.februāra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Inkēna ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” un šo jautājumu izskatīt III sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Tas būtu kā darba kārtības 18. jautājums pirms jaunās sadaļas, kurš jāizskata tūlīt, ja deputātiem nav iebildumu. Deputātiem iebildumu nav. Atvainojos! Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).Cienījamie kolēģi! Atceroties pagājušo sēdi, izmantodams Kārtības ruļļa 117. pantu, lūdzu šo jautājumu, tā kā es protestēju, atlikt un nosūtīt, ko es arī uzreiz izvirzu, teiksim, uz Saimniecisko komisiju.

Sēdes vadītāja. Saimnieciskā komisija nav likumdošanas komisija, un izskatīt jautājumus par deputātu ievēlēšanu vienā vai otrā komisijā tai nav tiesību. Lujāna kungs, lūdzu, izvēlieties citu formu atbilstoši Kārtības rullī paredzētajiem noteikumiem. Ja pantu citē, tad jācitē tā, kā tas ir fiksēts dokumentā.

M. Lujāns. Labi! Tad var uz Juridisko.

Sēdes vadītāja. Tā kā ir celts iebildums pret šā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, tad Saeima tālāk savā darbībā lemj par tā atlikšanu uz nākamo sēdi, iekļaušanu darba kārtībā vai nodošanu komisijām. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Ja mēs strādājam pēc jaunas sistēmas, tad lūdzu! Vienīgais reālais, ko šeit var izdarīt, — nākošajā sēdē šo jautājumu izskatīt un apstiprināt, un viss. Cits nekas reālāks nav. Novirzīt uz kādu komisiju — tā ir vienkārši mākslīga šā jautājuma sarežģīšana. Tā ka man nekas cits neatliek no šiem diviem piedāvājumiem kā piedāvāt šo jautājumu iekļaut nākošajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad ir divi priekšlikumi. Viens — nodot Juridiskajai komisijai, otrs — iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsojam par priekšlikumiem to ienākšanas kārtībā. Pirmais balsojums — par priekšlikuma nodošanu Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 39, atturas — 11. Priekšlikums noraidīts. Nākamais. Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 10, atturas — 9. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 8.februāra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu par deputāta Kārļa Leiškalna ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā un šo jautājumu izskatīt III sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Tas ir kā darba kārtības 18. jautājums, kas izskatāms būtu tūlīt, ja deputātiem nav iebildumu. Deputātiem iebildumu nav. Tātad izskatām jautājumu par deputāta Kārļa Leiškalna ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 9. Kārlis Leiškalns ievēlēts Saeimas Saimnieciskajā komisijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 8.februāra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu par deputāta Edvīna Inkēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā un šo jautājumu izskatīt III sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Tas ir kā tūlīt nākamais darba kārtības jautājums. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 8, atturas — 12. Deputāts Edvīns Inkēns ievēlēts Eiropas lietu komisijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 8.februāra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Leiškalna ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” un šo jautājumu izskatīt III sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Desmit deputātu paraksti. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — 8. Kārlis Leiškalns ievēlēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

 Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas — “Deputātu jautājumi un atbildes”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Čerāna, Saulīša, Gannusas, Stroda, Rubina, Zelgalvja un Liepas jautājumiem par Latvijas atkritumu savākšanas un pārstrādes plānu. Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

I.Emsis (LNNK, LZP). Cienījamā priekšsēdētāja! Man būtu lūgums atļaut man atbildēt uz šo jautājumu Gaiļa kungam, jo viņš mani ir pilnvarojis.

Sēdes vadītāja. Nekādu iebildumu.

I.Emsis. Paldies! Cienījamie deputāti! Man tiešām ir patīkami, ka šāds jautājums mums ir uzdots, jo problēma tiešām ir ārkārtīgi aktuāla un nozīmīga. Atkritumu saimniecības lietas Latvijā ir otrā prioritāte. Tātad pirmā prioritāte vēl aizvien mums ir Baltijas jūras un Rīgas jūras līča tīrība, visi jautājumi, kas skar ūdenssaimniecību. Tātad tieši nākamā prioritāte ir atkritumu saimniecība.

Jautājums ir — kad tiks izstrādāts Latvijas atkritumu savākšanas un pārstrādes plāns? Es gribu šeit uz šo jautājumu īsi atbildēt. Kaut arī atbildes ir meklējamas dokumentā nr.282a, tomēr, lai precīzi formulētu šīs atbildes īsākā veidā, es gribu komentēt arī šeit minētos argumentus. Tātad ir izstrādāts šobrīd vides aizsardzības politikas plāns Latvijai. Šis politikas plāns ir nosūtīts arī katram deputātam, un šajā politikas plānā ir attiecīga sadaļa “Par atkritumu saimniecību”. Šogad tiks kabinetā apstiprināts jauns dokuments, kurš sauksies “Vides aizsardzības rīcības plāns tuvākajiem gadiem”. Tātad uz šī politiskā plāna pamata tiek strādāts pie rīcības plāna, un tas arī tiks apstiprināts valdībā un būs stratēģisks rīcības dokuments. Šajā rīcības plānā būs arī sadaļa “Par rīcības programmu atkritumu saimniecības jomā”. Šo rīcības programmu savukārt mēs esam paredzējuši iedzīvināt ar projektu “500 mīnus”. Šāds vārds ir dots šim projektam, ar to saprotot, ka Latvijā ir drusku mazāk par 500 neorganizētām jeb padomju laikā radītām atkritumu izgāztuvēm. Tātad šis projekts paredz sakārtot visu šo saimniecību noteiktā laika posmā. Šo programmu atbalstīs un šo projektu atbalstīs Dānijas valdība un Pasaules banka, jo mūsu investīcijas — Latvijas valsts un pašvaldību investīcijas — diemžēl ir nepietiekamas, lai mēs īsā laikā varētu atrisināt šo problēmu.

Teorētiskā sadaļa šai investīciju programmai, es tā gribētu to nosaukt, tiks pabeigta jau šajā gadā — 1996.gadā. 1997.gadā un turpmākajos gados tiek plānots investīcijas, ieskaitot valsts investīcijas, pašvaldību investīcijas, kredītresursus, dāvinājumu resursus, visas salikt vienā veselā vienībā un tādējādi risināt šo problēmu. Jāatzīmē, ka arī šī gada investīciju projektā, ja jūs paskatītos budžeta projektu, jūs atrastu, ka ir plānotas investīcijas atkritumu saimniecībā. Un konkrēti šādas investīcijas ir paredzētas Talsu rajonā. Šis rajons šobrīd ar konkrētu projektu ir vistuvāk nonācis jautājumu risināšanai.

Es gribu vēl deputātiem uzsvērt, ka likums par pašvaldībām nosaka, ka par atkritumu saimniecību ir atbildīgas rajonu un pilsētu pašvaldības. Tātad šis jautājums pēc būtības ir pāradresējams rajonu un pilsētu pašvaldībām. Tomēr daudzās jomās ministrija — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija — šo procesu veicina un līdzdarbojas šo programmu radīšanā. Piemēram, dažas no pašvaldībām — Jelgavas, Rīgas, Liepājas un citas — jau divus gadus strādā pie šīs programmas realizācijas. Un, kā jau es teicu, ministrija atbalsta šo programmu iedzīvināšanu. Tātad, atbildot uz šo jautājumu, es gribu teikt, ka teorētiskās nostādnes tiks atrisinātas 1996.gadā un praktiski projekts tiks iedzīvināts, sākot ar 1997.gadu. Mēs plānojam, ka to varētu lielos vilcienos pabeigt kopā ar investīcijām ap 2007.gadu.

Otrs jautājums. Kad izstrādās Rīgas pilsētas un apkārtējo teritoriju sadzīves atkritumu savākšanas un pārstrādes plānu, ieskaitot detalizētu objektīvu salīdzinājumu starp atkritumu deponēšanas un sadedzināšanas variantiem?

Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka par šī plāna izstrādi ir atbildīga Rīgas pilsēta un Rīgas rajons, jo tā nosaka likums par pašvaldībām. Tomēr ministrija aktīvi līdzdarbojas šajā procesā, un visu pagājušo gadu jūs varējāt sekot līdzi presē mūsu darbam. Kā tas veicās, lai atrisinātu problēmu par atkritumu saimniecības sakārtošanu Rīgas pilsētā un Rīgas rajonā? Kas tika izdarīts? Tika izanalizēta situācija Getliņos un tika skaidrots, vai ir apdraudēti ūdensnesošie horizonti, kas var ietekmēt dzeramā ūdens kvalitāti Rīgas pilsētā. Tas bija pamatjautājums, kas bija jānoskaidro, lai varētu novērtēt, vai Getliņi ir slēdzami turpmākai ekspluatācijai. Tā ir šobrīd Rīgas vienīgā sadzīves atkritumu deponēšanas vieta. Pareizāk sakot, tā nav deponēšana, tā ir vienkārši izgāšana šobrīd, tikai ar šķirošanu.

Vai ir jāmeklē jaunas atkritumu deponēšanas vietas? Sākotnējās hipotēzes, kuras mēs saņēmām no Latvijas ģeologiem, bija satraucošas, un mēs nekavējoties sākām strādāt pie jauna deponēšanas poligona vietu meklējumiem, kamēr vēl nebija pabeigti līdz galam pētījumi. Jo, kā jau es teicu, sākotnējās prognozes bija tādas, ka, iespējams, ka ūdensnesošie horizonti ir piesārņoti. Un tas nozīmētu, ka tūlīt būtu jāslēdz Getliņi. Tādējādi tika meklēti alternatīvi risinājumi, un konkrēti tika meklēts, kur varētu būt jauns sanitārās atkritumu deponēšanas poligons, ar to saprotot, ka tā vairs nebūtu vecā izgāztuve, bet tā būtu moderna, pasaules praksei atbilstoša, videi un cilvēkam droša atkritumu deponēšanas sistēma. Strādāja pie šī projekta ļoti intensīvi, un tika izanalizēti apmēram 11 iespējamā šī poligona izvietojuma varianti Rīgas apkārtnē. Šo darbu darīja valdības izveidota darba grupa, kuru es vadīju. Mēs veicām ļoti intensīvas diskusijas arī ar vietējiem iedzīvotājiem, un šīs diskusijas bieži vadīju arī es personīgi. Un tādējādi varu uzņemties arī atbildību par visām šīm sarunām un par sarunās panāktajiem rezultātiem. Šo jaunā deponēšanas poligona vietas izvēli noteica ietekmes uz vidi vērtējums, tātad cik tas ir pozitīvs vai negatīvs, ekonomiskās aplēses, cik būtu jāiegulda investīciju, lai šādu vietu varētu aprīkot, un vietējo iedzīvotāju attieksme pret šo projektu. Mana nostādne bija tāda, ka tikai tad, ja vietējie iedzīvotāji pārsvarā piekrīt, vairums vietējo iedzīvotāju piekrīt šādam risinājumam, tad tas var tikt uzsākts. Pretējā gadījumā, ja vietējie iedzīvotāji neatbalsta projektu, projekts manā skatījumā nevar būt rezultatīvs.

Tāpat arī tiek ņemti vērā citi ierobežojoši aspekti, piemēram, lidostas tuvums, un vēl daudzi citi aspekti, piemēram, īpaši aizsargājamie dabas objekti, kultūrvēsturisko pieminekļu klātesamība un tamlīdzīgi. Un tādējādi mēs veicām sarunu raundus par, mūsuprāt, potenciālāk tādām iespējamām vietām. Tās bija Inčukalnā un Olainē, un abās šajās vietās iedzīvotāju nepiekritības dēļ projektus netika uzsākts realizēt.

Pozitīvs risinājums sarunās ar iedzīvotājiem tika atrasts Sējas un Saulkrastu pagastu teritorijās, kur šo deponēšanas poligonu bija paredzēts izvietot tiešā Ādažu poligona tuvumā, kur bija labvēlīgi nosacījumi tam. Diemžēl, izanalizējot ekonomiskās aplēses, kad bija saņemta šī pozitīvā vietējo iedzīvotāju piekritība, mēs konstatējām, ka ekonomiskās aplēses ir visai problemātiskas, proti, vajadzētu būtiski pārbūvēt automaģistrāli Rīga — Tallina. To vajadzētu paplašināt, vairāku tiltu remonti būtu nepieciešami. Mēs izdarījām ekonomiskās aplēses ar ekspertu līdzdalību, un tās bija tādas, ka projekta realizācija diemžēl ar tiem finansu resursiem, ko Rīga varēja atvēlēt un valsts varēja atvēlēt un ieguldīt šajā projektā, bija uz riska robežas. Un tādējādi mēs turpinājām meklējumus un tika pabeigti jeb saņemti pēdējie pētījumi, ģeoloģiskās izpētes dati par Getliņiem. Un tie šobrīd ir pozitīvāki nekā sākotnējās teorētiskās aplēses. Proti, konkrētie urbumi un konkrētās izpētes materiāli parādīja, ka ūdensnesošie horizonti, iespējams, vēl nav skarti. Diemžēl ģeologi nevarēja dot ļoti skaidru atbildi, un ir nepieciešami vēl papildu izpētes darbi, lai novērtētu tieši, kur un kā izplatās piesārņojums no pašreizējās Getliņu izgāztuves. Tomēr tagad arī Rīgas pilsēta kopā ar vietējo pašvaldību ir izveidojusi jaunu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kas Getliņos nodarbojas šodien ar atkritumu šķirošanu. Tātad tiek izņemts papīrs, metāls, stikls, plastika. Un šie materiāli tiek otrreiz pārstrādāti vai tiek nosūtīti pat uz ārzemēm, kā, piemēram, ar papīru tas notiek. Un ir parādījušies papildu ekonomiskie aspekti šim procesam. Tāpēc mēs šobrīd izskatām iespējamību projekta nosacījumus mainīt, un patlaban ir izstrādē jeb sagatavošanas stadijā jauns projekta variants, kurš paredz Getliņos izveidot atkritumu pārstrādes ražotni, kā jau es teicu, pārstrādājot šos otrreizēji pārstrādājamos materiālus, un tāpat kompostējamos materiālus jeb bioloģiski degradablos materiālus deponēt tālāk Getliņos, veicot sanācijas jeb aizsardzības pasākumus un iegūstot tur metāna gāzi, tādējādi uzlabojot šī projekta ekonomiskos rādītājus.

Vienlaikus tiek strādāts pie atkritumu savākšanas sistēmas izveides Rīgā un Rīgas reģionā. Šobrīd esam vienojušies ar projekta potenciālajiem finansētājiem, tātad Rīgas pilsētu, un potenciālajiem kreditoriem, kas varētu būt Pasaules banka, ka 1996.gadā tiks veikti visi projektēšanas, projekta sagatavošanas darbi, pie tam projekta sagatavošanas darbos ne kredīti, ne valsts nauda netiks izmantota. Lielākais vairākums šo līdzekļu tiks saņemti kā tehniskā palīdzība no citām valstīm. Tas atvieglo mūsu pašreizējo budžetu, jo vienkārši mums plānot naudu šim pasākumam būtu ļoti sarežģīti šobrīd.

Tātad 1997.gadā ir paredzēts ieguldīt investīcijas šajā pārstrādes rūpnīcā, metāna gāzes savākšanas sistēmas izveidē. Projekta kopējās izmaksas mēs lēšam no 10 līdz 13 miljoniem latu. Jautājums ir, kāpēc mēs esam izvēlējušies šo sanitārās atkritumu deponēšanas variantu, nevis atkritumu dedzināšanu. Atbilde ir sekojoša. Atkritumu dedzināšana Latvijas apstākļiem ir pārāk dārga. Salīdzinājums ir tāds, ka atkritumu dedzināšanas sistēmas ieviešana iepretim sanitārajai atkritumu uzglabāšanai ir 8 līdz 10 reizes dārgāks projekts.

Otrs iebildums. Rīgas pilsētai nav tik lielu kredītresursu spēju, lai tā spētu tāda mēroga kredītu paņemt. Šeit ir runa par 120 miljonu latu lielu investīciju apjomu, ja runājam par sadedzināšanas sistēmas ieviešanu Latvijā. Ja Rīgas pilsēta tos ieguldītu un izšķirtos par šādu soli — būvēt sadedzināšanas rūpnīcu, tad tās kredītresursi būtu izsmelti uz ilgiem gadiem un, piemēram, tā neko nevarētu investēt Rīgas ostā. Un Rīgas ostu savukārt mēs uzskatām par stratēģiski ļoti nozīmīgu punktu, kur investīcijas ir daudz svarīgākas nekā atkritumu sadedzināšanas rūpnīcā, jo tad, kad rūpnīca ir uzcelta, tad tā labākajā gadījumā var eksistēt ar nulles bilanci. Tas nozīmē, ka nekādu pozitīvu ekonomisko efektu tā nedod. Mēs, protams, tiekam vaļā no veselas virknes atkritumu, bet šādas rūpnīcas Rietumeiropā strādā ar nulles bilanci. Mums likās, ka nauda ir jāiegulda tādās ražotnēs, kur var dabūt pozitīvu rezultātu jeb pozitīvu ekonomisko efektu.

Trešais arguments — tā ir ļoti komplicēta tehnoloģija, un Latvijā nav inženiertehnisko potenču, kas var šādu tehnoloģiju, ja tā varētu teikt, uzturēt. Un tāpēc mums blakus tehnoloģijai vajadzētu iepirkt arī ārzemju inženiertehnisko personālu, jo mums zināšanas šādas tehnikas lietošanā Latvijā ir nepietiekamas.

Ceturtais un faktiski izšķirošais arguments ir iedzīvotāju maksātspēja. Komunālajā saimniecībā mēs izejam uz investīciju projektiem, kuru finansu slogs uz vietējiem iedzīvotājiem nepārsniedz 4 procentus no ģimenes budžeta jeb ģimenes ienākumiem. Tātad 4 procenti tiek uzskatīti par kritisko robežu. Ja ejam pāri šiem četriem procentiem, tad projekts kļūst iedzīvotājiem pārāk smaga nasta. Un, ja mēs atceramies šeit sarunas par siltuma tarifiem, par elektroenerģijas tarifiem, par ūdens tarifiem un tamlīdzīgi, tad jums jāsaprot, ka palielināt šo slodzi uz iedzīvotāju makiem šobrīd mēs nevaram. Tāpēc mums jālieto lētas, bet no vides aizsardzības viedokļa ļoti efektīvas apsaimniekošanas sistēmas. Un tieši tāda ir sanitārā sadzīves atkritumu deponēšana plus atkritumu pārstrāde. Un tieši šo ceļu mēs arī Latvijā tātad šobrīd ejam.

Trešais jautājums. Kad izstrādās Olaines ķīmisko atkritumu likvidācijas plānu? Atbilde šeit ir daudz bēdīgāka — līdz ko būs ekonomiskie priekšnoteikumi tam. Un es paskaidroju, ka tas nenotiks diemžēl tik drīz. Šis bēdīgais mantojums mums jāuzskata par bijušās PSRS ķīmiskās rūpniecības kompleksa, visas šīs PSRS sistēmas un kolonizācijas sekām. Un šobrīd ieguldīt Latvijas valsts investīcijas šīs lietas sakārtošanā ir ļoti problemātiski, pat neiespējami.

Es došu jums, cienījamie deputāti, salīdzinājumu ar Vāciju. Es biju Vācijā kādā sprāgstvielu rūpnīcā, kas Otrā pasaules kara laikā ražoja sprāgstvielas kara mašīnai. Pagājušā gada rudenī es pabiju šīs rūpnīcas teritorijā, kur bija ieguldīti vairāki miljardi vācu marku. Un, kad es pajautāju, kāds ir sanācijas rezultāts, kāds ir pozitīvais efekts, ko jūs panācāt, ieguldot šādas summas šīs teritorijas un piesārņoto grunšu un ūdensteču sanēšanā, tad atbilde bija ļoti bēdīga — tuvu nullei. Mēs neesam šobrīd tik bagāti, lai varētu ieguldīt tādas milzīgas summas šī pagātnes mantojuma sakārtošanā. Un tāpēc es gaidu, kad mēs atradīsim ekonomiski realizējamus, bet no vides aizsardzības viedokļa efektīvus paņēmienus, kā sanēt šo teritoriju, kas tiešām ir piesārņota, ir ļoti bēdīgā stāvoklī.

Kas ir izdarīts? Daļa no šī piesārņojuma ir iesūknēta apmēram vienu kilometru dziļos pazemes slāņos, kur dabīgo sāļu koncentrācija ūdeņos ir salīdzināma ar to piesārņojuma koncentrāciju, ko mēs tur iepumpējam papildus, tāpēc, kā domā šīs metodes piekritēji, tas videi risku nerada. Mūsu eksperti šeit nav vienisprātis ar citiem attiecīgajiem ekspertiem, un tāpēc šobrīd šāda koncepcija Latvijā netiek pielietota. Proti, mēs vairs nepumpējam dziļajos grunts slāņos piesārņojumu, jo mums liekas, ka pašā šajā tehnoloģijā var būt kļūdas un tādējādi piesārņojums var nonākt citur un apdraudēt vidi un cilvēkus. Šobrīd tiek veikts monitorings un tiek sekots, kā piesārņojums uzvedas pazemē, uz kuru pusi tas virzās, ar kādu ātrumu virzās un kā tas apdraud vidi un cilvēkus. Un tiek meklēts efektīvs risinājums, kā sanēt šo teritoriju.

Mēs būsim ļoti pateicīgi par jebkuru priekšlikumu, jebkuru racionālu priekšlikumu, kā ātrāk sanēt šīs pagātnes mantojuma skartās teritorijas, kuru Latvijā diemžēl ir ļoti daudz. Es gribu jums atgādināt, ka Latvijā apmēram 100 tūkstošus hektāru aizņēma bijušās PSRS armijas teritorijas vien, kur šis piesārņojums vietumis ir ļoti būtisks, it īpaši lidlauku tuvumā, un arī dažādu citu militārās mašīnas institūciju darbības rezultātu sekas ir šodien ļoti ļoti jūtamas. Paldies! Pārējās aplēses un rādītāji, skaitļi un cipari ir redzami dokumentā nr. 282. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais dienas kārtības jautājums — iekšlietu ministra Daiņa Turlā atbilde uz Saeimas deputātu Lujāna, Bartaševiča, Kostandas, Rubina, Mauliņa, Kalnbērza un Kuprijanovas jautājumu par 5. Saeimas deputāta Alfrēda Rubika (apsūdzēta pēc Latvijas Republikas Kriminālkodeksa 59. panta) lietu. Ziedonis Čevers — Ministru prezidenta biedrs!

Z.Čevers (Ministru prezidenta biedrs).

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Ir iesniegta rakstiskā veidā atbilde, ko parakstījis iekšlietu ministrs Dainis Turlais, uz cienījamo deputātu pieprasījumu. Man ko papildus piebilst šobrīd nav.

Sēdes vadītāja. Paldies! Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Nākamais dienas kārtības jautājums — Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Grīnberga, Zelgalvja, Rubina, Kazāka, Gannusas, Saulīša, Stroda un Mauliņa jautājumiem par valsts finansiālo stāvokli. Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs!

A.G.Kreituss (DPS, finansu ministrs). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Par valsts finansiālo stāvokli visiem ir izdalīts dokuments nr. 301a. Es citēšu no tā burtiski ļoti nedaudz, lai pievērstu lieku reizi deputātu uzmanību dažiem jautājumiem, kas mums šķiet ļoti būtiski, jo jautājums par valsts finansiālo stāvokli ir svarīgs un pašreiz, budžeta pieņemšanas brīdī, tieši ļoti aktuāls, jo paceļas daudzi jautājumi gan no deputātiem, gan no mūsu vēlētājiem par to, kas ir kas un cik tad daudz un kur kaut kas ir iekasēts, cik daudz ir zaudēts. Un tad pēdējās dienās avīzēs parādās tādi raksti, kur šis tas tiek minēts, ka te, teiksim, Finansu ministrija pārspīlējusi dažus ciparus par nenomaksātiem nodokļiem... Vārdu sakot, tāda tendence kaut kur ir manāma, ka nodokļu nemaksātāji būtībā, nu, ne jau tieši ir labi cilvēki, bet katrā ziņā pārmetumi viņiem par nemaksāšanu nav īsti vietā. Tāpēc es jums citēšu tikai dažus ciparus no šī dokumenta.

Aprēķini par 1994. gadā neiekasētajiem nodokļiem parāda, ka neiekasētā apgrozījuma nodokļa apjoms pret iekasēto bija 30 procenti, sociālā nodokļa — 44 procenti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa — 33,5 procenti un akcīzes — 80 procenti. Kā īpaši negatīvs piemērs jāmin uzņēmumu ienākuma nodoklis un muitas nodoklis. Šo nodokļu ieņēmumi, neraugoties uz cenu pieaugumu, samazinās gadu no gada un nereaģē uz likmju izmaiņām. Par neiekasētā muitas un akcīzes nodokļa apjomu liecina atsevišķu preču kontrabandas apjoms, ko aprēķina, salīdzinot Valsts statistikas pārvaldes datus par ārējo tirdzniecību 1994. gadā un partnervalstu sniegtos datus. Rezultāti rāda, ka, pirmkārt, alkohola kontrabandas apjoms bija 5,2 reizes lielāks nekā reģistrētais imports... Es tātad minēju, no kurienes ir ņemti šie cipari.... 5,2 reizes lielāks nekā reģistrētais imports! Tabakas izstrādājumu kontrabandas apjoms bija 1,4 reizes lielāks nekā reģistrētais imports, naftas produktu kontrabandas apjoms bija 6,8 reizes lielāks nekā reģistrētais imports... Tad es domāju, ka deputātiem neradīs jautājumus tas, ka mēs tieši pēdējā laikā ieviešam licencēšanu firmām, kas nodarbojas ar vairumtirdzniecību un importē degvielu, ka mēs lielu uzmanību pievēršam tam, kā tad tiek alkohols importēts, sakām, ka tā daļa, kas ir nomaksāta — 2 miljoni no importētā alkohola, ir tikai viena daļa, bet faktiski šai summai būtu jābūt līdz pat 15 miljoniem lielai. Un es vēlreiz vēršu uzmanību uz to, ka īsi pēc tam saņēmām avīzēs kritiku, ka cipari esot pārspīlēti. Es jums tādus statistikas datus tikko minēju. Man vēl ir Valsts kontroles rezultāti, kuros ir redzams, ka 1994. gadā valstī ievestā alkohola un nomaksātā akcīzes nodokļa starpība ir 20 miljoni latu, ne tikai tik, cik es teicu. Un dati par 1995. gadu ir vēl lielāki. Tie ir oficiāli statistikas pārvaldes un Valsts kontroles rezultāti. Tā nav vienkārša izrunāšanās kaut kur populistiski avīzes slejās.

ir parakstījusi līgumu. Klāt es varu piebilst vienīgi to, ka Saeimas Budžeta un finansu komisija nav izskatījusi jautājumus par minēto kredītu ņemšanu, nav arī šādu parakstu un tie nav paredzēti. Paldies par uzmanību un par šo jautājumu!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Nākamais — Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Stroda, Rubina, Gannusas, Zelgalvja, Liepas un Mauliņa jautājumiem par konfiscētajām kontrabandas ceļā ienākošajām precēm. Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs!

A.G.Kreituss (DPS, finansu ministrs). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Ir dokuments nr. 329a, un es domāju, ka šeit ir precīza atbilde par to kārtību, kāda ir pašreiz. Tiek domāts, kā šī kārtība tiks mainīta, un tad tas tiks ziņots deputātiem un šeit apspriests. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Iekšlietu ministra Daiņa Turlā atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Saulīša, Stroda, Rubina, Grīnberga, Čerāna, Zelgalvja, Mauliņa, Rudzīša un Liepas jautājumiem par Latvijas cietumiem. Ziedonis Čevers — Ministru prezidenta biedrs!

Z.Čevers (Ministru prezidents biedrs). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Uz cienījamo deputātu pieprasījumu ir dota rakstiskā veidā atbilde. Man nav ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Nākamais dienas kārtības jautājums — Saeimas deputātu Kostandas, Gannusas, Čerāna, Mauliņa, Saulīša, Stroda, Rudzīša, Zelgalvja, Grinberga un Grīnberga jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par pašvaldību budžeta likuma pārkāpšanu. Aivars Kreituss — Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs!

A.G.Kreituss (DPS, finansu ministrs). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta, un tas ir dokuments nr. 356. Ar to ir atbilde iesniegta. Nu, būtībā man nav ko papildināt vairāk, šeit viss ar visiem cipariem ir parādīts, kā veidojas pašvaldību budžets un kā tas tiek tērēts arī decembrī un janvārī. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšu nav. Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus jautājumus. Saeimas deputātu Kostandas, Gannusas, Čerāna, Mauliņa, Saulīša, Stroda, Jurdža, es atvainojos deputātu kungiem, ir lūgums, ja jūs rakstāt savus uzvārdus, rakstiet tā, lai tos varētu izlasīt, nesalasāms, Zelgalvja, Grīnberga un Grinberga jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par ienākuma nodokļa sadali. Nododam Ministru prezidentam.

Desmit deputātu jautājums. Deputātu Mauliņa, Saulīša, Stroda, Gannusas, Kazāka, Zelgalvja, Rubina, Kostandas, es atvainojos, devītais ir nesalasāms, Dunkera jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par dažādu Ministru kabineta locekļu atbildību. Nododam jautājumu Ministru prezidentam.

Desmit deputātu — Kostandas, Saulīša, Stroda, Gannusas, Kazāka, Rubina, Liepas, Grīnberga, Zelgalvja, desmitais paraksts nesalasāms, jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam par medicīnisko apdrošināšanu. Nododam jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un ārlietu ministram Valdim Birkavam. Vārds Odisejam Kostandam jautājuma motivācijai — frakcijas “Latvijai” deputātam!

O.Kostanda (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Frakcijas “Latvijai” deputāti iesniedza jautājumus Ministru prezidentam un ārlietu ministram ar lūgumu atbildēt uz sekojošiem trīs jautājumiem. Pirmkārt, vai ārvalstniekiem un bezvalstniekiem ir obligāti vajadzīga medicīniskās apdrošināšanas polise, lai saņemtu vīzu iebraukšanai Latvijas Republikā? Otrkārt, kādus pasākumus ir veikusi valdība un it īpaši Ārlietu ministrija, lai ārvalstīs pārtrauktu melīgas informācijas izplatīšanu par 1996.gada 1.janvārī it kā ieviesto obligāto medicīnisko apdrošināšanu? Un, treškārt, vai, jūsuprāt, šādas informācijas izplatīšana, ko veic, piemēram, akciju sabiedrības “Pareks” apdrošināšanas kompānija, tādējādi izkrāpjot naudu no iedzīvotājiem, negrauj Latvijas valsts starptautisko prestižu? Gribu šeit tātad motivēt un pateikt, ka mūsu rīcībā šobrīd ir rakstiska informācija, tā ir šeit, kur mēs varam redzēt, piemēram, mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā izplatītus paziņojumus, kuru teksts ir krievu valodā un, tulkojot latviešu valodā, skan tā: “Latvijas Republikā no 1996.gada 1.janvāra ir ieviesta obligātā veselības apdrošināšana.” Vai parlamentā kāds atceras, ka šeit būtu pieņemts tāds likums, ar kuru šobrīd valstī būtu spēkā obligātā veselības medicīniskā apdrošināšana? Nē, tas tā nav.

Tajā pašā laikā tātad kaimiņvalstīs un varbūt vēl tālāk pasaulē tas būtu jāizskaidro. Mēs gribam uzzināt no ārlietu ministra… Tiek izplatīta šāda melīga informācija, it kā Latvijā jau ir spēkā šī obligātā veselības apdrošināšana. Šobrīd tā mums ir brīvprātīga, bet tiek izplatīts, ka tā ir obligāta. Nu, un tad tālāk tiek norādīts, ka, lai nokārtotu šo apdrošināšanu, jāgriežas viesnīcā “Belarus” pirmajā stāvā, kur atrodas akciju sabiedrības “Pareks” apdrošināšanas kompānijas ofiss, kur ir izstrādāti speciāli noteikumi par to personu, kas iebrauc Latvijas Republikas teritorijā, apdrošināšanu, izstrādāti sīki detalizēti arī personu, kas iebrauc Latvijas Republikā, apdrošināšanas tarifi ar apdrošinājuma summām. Teiksim, medicīniskajai palīdzībai te var apdrošināties tātad līdz 1000 dolāriem, 2000, 3000 dolāriem, ja persona šeit brauc apmeklēt draugus, tuviniekus, atpūsties un tā tālāk. Te ir atkal termiņi — 3 mēneši, 6 mēneši, 12 mēneši. Un te redzam, piemēram, ka uz 12 mēnešiem 120 dolāru tas maksā. Nu, tomēr ir jautājums, ja šādā veidā to nostāda, ka obligātā medicīniskā apdrošināšana, un pie tam uzreiz tiek piedāvāts risinājums — “Pareks” apdrošināšanas kompānija. Tālāk paskaidrots — pēc tam, kad jūs esat noformējuši apdrošināšanas polisi, jūs varat griezties kosulārajā nodaļā. Nu, un ja jūs neesat noformējuši, tad jūs nevarat griezties Latvijas konsulātā un saņemt iebraukšanas vīzu. Vai tā tas ir jāsaprot? Vai Ārlietu ministrija ir fiksējusi šādus noteikumus, vai pilsoņi ir gājuši un sūdzējušies šajos konsulātos par to, ka, lūk, šādā veidā tas notiek vai ir skaidrojuši šo situāciju, vai tiešām viņiem ir vajadzīga šī obligātās apdrošināšanas polise, kāda ir bijusi mūsu ārlietu darbinieku rīcība. Vai viņiem ir paskaidrots, ka ne, ka tā ir vienas privātfirmas pašdarbība, ka Latvijas valsts likumdošana to nenosaka, ka Latvijas valdība izvērtēs un izskatīs šādu skandalozu gadījumu, kad viens uzņēmums, viena privātfirma iedomājas, ka tā var Latvijas valsts vārdā vai Latvijas parlamenta vietā izsludināt it kā jau pieņemtus, spēkā esošus likumus. Nu, tad tagad viena firma pasludina, ka Latvijā ar 1.janvāri ir spēkā obligātā medicīnas apdrošināšana, cita kompānija sāks izplatīt reklāmas un teikt, ka ir vēl citi noteikumi, teiksim, Latvijā ieviests obligātais nodoklis par gaisa elpošanu un, lai jūs dabūtu vīzu, jums atkal jāgriežas tādā un tādā kompānijā, jānomaksā tādi un tādi tarifi par tik un tik mēnešiem ,un tad nu gan jūs varēsiet iet pilnīgi droši uz Latvijas konsulātiem, un tad gan jums iedos iebraukšanas vīzu. Mēs uzskatām, ka šāda situācija ir nenormāla, tāpēc gaidām, ka ārlietu ministrs šo situāciju noskaidros, sniegs konkrētu atbildi, sniegs arī konkrētu informāciju par to, kā valdība rīkosies attiecībā pret šādām struktūrām. Var būt, ka bez šīs “Pareks” apdrošināšanas kompānijas ir vēl kāda. Cerams, ka valdība to noskaidros un paziņos, kāda būs rīcība. Vai šādai kompānijai, kas tā rīkojas, tiks atstāta licence darbībai vai par šādu, manuprāt, rupju un skandalozu pārkāpumu šī licence darbībai tiks noņemta. Man gribētos dzirdēt konkrētas atbildes. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un ārlietu ministram Valdim Birkavam.

Deputātu Apiņa, Gorbunova, Kuprijanovas, Vidiņa, Nagobada, Požarnova, Jurdža, Prēdeles, Golubova un Rubina jautājums finansu ministram Aivaram Kreitusam par akcīzes nodokļa izlietošanu. Jautājumu nododam finansu ministram.

 Nākamā darba kārtības sadaļa — atbilde uz Saeimas pieprasījumu. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas pieprasījumu par Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu humānās palīdzības sūtījumu ievešanai un sadalei Latvijā. Vārds Aivaram Kreitusam — Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam, finansu ministram!

A.Kreituss (DPS, finansu ministrs). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis jautājums divas reizes jau ir apspriests Ekonomikas un finansu komitejas sēdē 22. janvārī un 29.janvārī. Radās jautājumi un prasība pēc uzlabošanas un papildināšanas, un tāpēc tas tiek darīts. Un tagad noteikumu projekts ir iekļauts darba kārtībā izskatīšanai Ekonomikas un finansu komitejas sēdē tātad jau trešo reizi — 12.februārī. Pēc tam arī būs precīzākas atbildes.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens pieteicies nav, nekādi dokumenti sakarā ar pieprasījumu Saeimas Prezidijā iesniegti nav.

 Nākamā sadaļa. Vispirms likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts, — komisijas vārdā!

E.Zelgalvis (TKL). Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Budžeta un finansu komisija izskatīja priekšlikumus, kādi tika iesniegti pēc pirmā lasījuma.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Zelgalvja kungs, varbūt precizēsim, ar kuru dokumentu mēs konkrēti... ar kuru numuru mēs strādājam!

E.Zelgalvis. Dokuments nr.187b.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātus lūdzu atrast dokumentu nr.187b!

E.Zelgalvis. Priekšlikumi ir izteikti par vairākiem punktiem, un pirmais no tiem ir...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Zelgalvja kungs, vēlreiz, bet jūs neesat ņēmis vērā to, ka mums jau divās sēdēs, kad mēs atlikām šī jautājuma izskatīšanu, tika iesniegts 10 deputātu parakstīts priekšlikums atcelt šī likumprojekta steidzamību. Mums šīs jautājums ir jārisina, jo to ir iesnieguši 10 deputāti, nevis komisija, un neviens no šiem 10 deputātiem, kas ir iesnieguši, tas ir, deputāti Kuprijanova, Požarnovs, Deņisovs, Nagobads, Prēdele, Saulītis, nesalasāms paraksts, Lambergs, Kreituss, vēl viens nesalasāms paraksts, savus parakstus nav atsaukuši no šī priekšlikuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu atsaukt likumprojekta steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 58, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad likumprojekts patur savu steidzamību, un šis ir otrais, galīgais lasījums. Lūdzu, Zelgalvja kungs, sākam izskatīt dokumentu!

E.Zelgalvis. Pirmais ir ierosinājums izteikt pārejas noteikumu 5.punktu šādā redakcijā. Šeit ir darba lietu valsts ministra Bērziņa kunga priekšlikumi. Tos atbalstīja Budžeta un finansu komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Zelgalvis. Nākamais ir priekšlikums pārejas noteikumu 5.punktu izteikt ar jaunu 6.un 7. punktu. Par 6.punktu bija vairāki priekšlikumi — deputātu Gorbunova, Grīga, Gannusas, Druvas un Rubuļa priekšlikumi, arī deputāta Požarnova priekšlikumi, kurus komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Tātad izskatām pēc kārtas pirmos deputātu grupas Gorbunova, Grīga, Gannusas, Druvas un Rubuļa iesniegtos priekšlikumus. Komisija nav atbalstījusi. Deputātiem iebildumu nav? Tad pieņemam komisijas ieteikumu neatbalstīt priekšlikumus. Tālāk, lūdzu, nākamais!

E.Zelgalvis. Deputāta Požarnova priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Neatbalstīt. Deputātiem... Gorbunova kungs, lūdzu tribīnē! Lūdzu, Anatolijs Gorbunovs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts! (No zāles deputāts A.Gorbunovs: “Vajag komentēt!”)

A.Gorbunovs (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribēju izteikt lūgumu referentam vismaz komentēt, jo tur ir dažādi varianti un sasniegts kompromiss. Un es kā viens no iesniedzējiem esmu gatavs balsot par vienu no iesniegtajiem kompromisa variantiem. Bet referents vispār nekomentē, tikai pasaka, ka tas ir noraidīts. Kāpēc komisija noraidīja un kāpēc tomēr izstrādāts šis varbūt daudzmaz pieņemamais variants, tomēr vajadzētu pārējiem kolēģiem arī zināt šos argumentus, lai kolēģi zinātu, kā balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds referentam!

E.Zelgalvis. Par šiem priekšlikumiem vislabāk varētu izteikties paši deputāti iesniedzēji. Komisijas viedoklis šeit tika pēc debatēm pieņemts — noraidīt, respektīvi, neatbalstīt šādus priekšlikumus. Pašlaik sīkāk es komentēt nevaru šos argumentus.

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs — labklājības ministrs!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Mēs valdības sēdē

Runas un pārējās stenogrammas turpinājums — nākamajos numuros