Komisiju iesniegumi

Dokuments nr.386

Atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, izskatījusi deputātu J.Mauliņa, K.Čerāna, I.Liepas, G.Gannusas, M.Rudzīša, E.Zelgalvja, J.Kazāka, J.Kušneres, J.Stroda un A.Rubina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (reģ. nr.107; dok. nr.270), iepazinusies ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 1996.gada 31.janvāra lēmumu par to un uzklausījusi Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju A.Kramiņu, konstatēja:

1. Likuma 8.pantā noteiktā atzīmes izdarīšana pilsoņa pasē ir mehānisms, kas paredzēts, lai novērstu iespēju pilsonim parakstīties vairākkārt par viena likuma (tautas nobalsošanas) ierosināšanu.

Arī 1922.gada Likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu 4.pants paredzēja, ka “parakstu vākšanas loksnēs atzīmējams ierosinājumu parakstījuša pilsoņa vārds, uzvārds, vecums un dzīves vieta. Pašvaldības valdes pilnvarotai personai jāpārbauda ierosinājumu parakstījušās personas dokumenti, izdarot uz pases vai dokumenta, kurš saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas instrukciju izpilda pases vietu, atzīmi, ka pilsonis ir parakstījis tautas nobalsošanas ierosinājumu”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” paredz atteikties no minētās atzīmes izdarīšanas, taču neparedz citu mehānismu, kas novērstu iespēju pilsonim parakstīties vairākkārt par viena likuma (tautas nobalsošanas) ierosināšanu.

Iespējamie mehānismi, lai veiktu pārbaudi, vai pilsonis nav parakstījies par viena likuma (tautas nobalsošanas) ierosināšanu vairākkārt, gadījumā, ja netiek izdarīta atzīme pasē, varētu aizņemt daudz laika un prasīt ievērojamus finansu līdzekļus.

2. Minētās atzīmes izdarīšana pasē nav pretrunā ar Vispārējo Cilvēktiesību dek-larāciju un Latvijas Republikas konstitucionālo likumu “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” un nav uzskatāma par pilsoņu politisko tiesību un brīvību pārkāpumu.

3. Nav pieļaujama minētā likumprojekta pieņemšana steidzamības kārtībā, jo parakstu vākšana par alternatīvo Pilsonības likuma projektu ir sākusies atbilstoši spēkā esošajam likumam.

Ņemot vērā konstatēto, Juridiskā komisija nolēma:

1. Atzīt, ka likumprojekts iesniegtajā redakcijā ir noraidāms.

2. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā parakstu vākšanas termiņa par alternatīvo Pilsonības likuma projektu notecēšanas un rezultātu apkopošanas izvērtēt likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” darbību un izstrādāt tajā nepieciešamos grozījumus.

Juridiskās komisijas rīcībā nav ziņu, vai saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.panta otro daļu likumprojekta iesniedzēji pieprasa tā izskatīšanu Saeimas sēdē.

Ar cieņu,—

1996.gada 6.februārī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis

 Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””

 Izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, komisija nolēma:

1. Atzīt, ka minētā likumprojekta pieņemšana šobrīd vairs nevar pozitīvi ietekmēt parakstu vākšanas procesu, jo daudziem pilsoņiem, atbalstot alternatīvo pilsonības likumprojektu, ir izdarīta attiecīga atzīme pasē. Parakstu pārbaudes process aizņems daudz laika un prasīs papildus finansu līdzekļus (apm. 2 mēnešus un papildu Ls 20 000).

2. Atzīt, ka zīmogu iespiešana pasē pēc parakstīšanās nav pretrunā ar Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju (“19.pants. Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus...”) un ar Latvijas Republikas konstitucionālo likumu “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi (“30.pants. Katram ir tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus un idejas mutvārdos, rakstveidā vai jebkurā citā veidā. Šo tiesību īstenošanu nedrīkst ierobežot ar cenzūru. Nevienu nedrīkst spiest atklāt savus politiskos, reliģiskos, ētiskos vai citus uzskatus, kā arī izpaust savu partijas piederību”), bet minētā atzīme pasē var vēlāk izsaukt nelabvēlīgas sekas iespējamai diskriminācijai.

3. Ieteikt Saeimas Juridiskajai komisijai izskatīt jautājumu par atbildības pastiprināšanu un sodu piemērošanu saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 133. un 162.pantu (133.pants. Darba likumu pārkāpšana. 162.pants. Varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.pantu (176.pants. Patvarība).

4. Atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā (2. las. dok. nr.241), kas paredz izteikt 15.pantu šādā redakcijā: “Pieņemot darbā, nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša tiesību ierobežošana vai tiešu vei netiešu priekšrocību noteikšana atkarībā no rases, ādas krāsas, dzimuma, likumā paredzētā vecuma, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa.”

Ieteikt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai izskatīt jautājumu par analoģiskiem grozījumiem 1.pantā, paredzot izteikt pantu šādā redakcijā: “1.pants. Darbinieku līdztiesība Latvijas Republikā. Latvijas Republikā fiziskajām personām darba tiesiskajās attiecībās nodrošināta līdztiesība neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, likumā paredzētā vecuma, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas

1996.gada 31.janvārī priekšsēdētājs Antons Seiksts