Piektdien, 31.martā, pašvaldību vadītāju informatīvajā sanāksmē pašvaldību vadītāji tika informēti par aktualitātēm teritoriju plānošanā, iepazīstināti ar mājokļu un īres likumdošanas pilnveidošanas koncepciju, koncepciju " Par reģionālajām attīstības aģentūrām" un par iespējām vienkāršot būvniecības procesu un izmantot ģeoloģisko informāciju teritorijas attīstības plānošanā.

Sanāksmi atklāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Vents Balodis, atzīstot, ka tagad visas idejas saskaras ar Eiropas Savienības un Latvijas iedzīvotāju vērtējumu, kas uzliek pienākumu šos viedokļus respektēt, bet reizē arī jārēķinās ar to, ka ne visam pietiek līdzekļu.

Par atsevišķiem jautājumiem pastāstīja VARAM un Valsts ģeoloģijas dienesta speciālisti, bet pašvaldību vadītājiem bija iespēja uzdot interesējošus jautājumus un izteikt savu viedokli debatēs. Ar īpašu ziņojumu par iespējamo administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas koncepcijas maiņu, par kuru tiks spriests Ministru kabineta šodienas sēdē, uzstājās īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunkšs.

Viens no sanāksmes darba kārtības jautājumiem bija koncepcijas "Par reģionālajām attīstības aģentūrām" izvērtēšana. Pašvaldību vadītājiem un citiem interesentiem informāciju par reģionālo attīstības aģentūru izveidi un mērķiem sniedza I. Gaters, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktors. Reģionālās attīstības aģentūras (RAA) tiek piedāvātas kā risinājums dažādajām problēmām, ar kurām sastopas un sastapsies pašvaldības, īstenojot reģionālās attīstības politiku. I. Gaters atzina, ka koncepcija "Par reģionālajām attīstības aģentūrām" veidojas paralēli ar institūcijām, kam ir līdzīgas funkcijas, piemēram, Latgales attīstības aģentūru, un piebilda, ka netiek izslēgta iespēja veidot starpreģionu aģentūras, kas risinātu jautājumus, kuri iziet ārpus viena reģiona robežām.

Piecas RAA iecerēts izveidot kā izpildinstitūcijas, kas realizētu Reģiona attīstības padomes (RAP) lēmumus, kuri tiktu pieņemti, atbilstoši kompetencei saskaņojot tos ar VARAM, citām LR ministriju struktūrvienībām un sociālajiem partneriem. Pārskatāmi tika izklāstītas RAA galvenās funkcijas un rezultāti, kas būtu pakārtoti attiecīgo reģionu vajadzībām, tādējādi veiksmīgi risinot jautājumu par nepieciešamo attīstības politikas īstenošanu Latvijas reģionos. RAA funkcijās ietilptu reģionālās attīstības plānošana, projektu īstenošana, valsts reģionālo programmu ieviešana attiecīgajā reģionā, ārzemju un pašmāju investīciju piesaiste, sadarbības nodrošināšana starp visiem sociālajiem partneriem, ministrijām un citām valsts iestādēm, kā arī RAA būtu dažādu attīstības centienu starpniece un koordinatore, lai padarītu vietējās pašvaldības efektīvākas darbā ar dažādām sadarbības programmām un projektiem. RAA darbības rezultāts būtu RAP lēmumu īstenošana, noteikta un regulāra informācijas apmaiņa starp dažādiem iespējamajiem sadarbības līmeņiem, intensīva dažādu projektu un programmu realizācija, informācijas izstrādāšana un izplatīšana, kā arī reģionālās attīstības programmu, stratēģiju un plānu ieviešana.

To, ka koncepcijā par reģionālajām attīstības aģentūrām vēl ir daudz diskutējamu jautājumu, apliecināja pašvaldību vadītāju vaicātais.

Visvairāk neskaidrību bija par reģionālo attīstības aģentūru finansējuma avotiem. Kā institūcijā, ko veido pašvaldības, iekļausies valsts kapitāla daļa, vai tā nebūs iemesls centralizētai pārvaldei "no augšas"? Kāds būs reģionālās attīstības aģentūras, ko paredzēts veidot kā bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību, statuss pēc Komerclikuma stāšanās spēkā, kas, kā zināms, vairs neparedz tādu uzņēmējdarbības formu kā bezpeļņas organizācija? Savukārt valsts vai pašvaldību sabiedrības ar ierobežotu atbildību var būt pakļautas privatizācijai... Tāpat izskatīšanai Saeimā iesniegtais Valsts aģentūru likums paredz SIA, kas veic valsts pārvaldes funkcijas, pārveidot par valsts aģentūrām. Vai šāds liktenis sagaida arī jaunveidojamās reģionu attīstības aģentūras?

Tie un vēl daudzi citi jautājumi nodarbināja pašvaldību vadītāju prātus un liecināja, ka koncepcija vēl tālu no pilnības.

Kā jau iepriekš minēts, šodien, 4.aprīlī, Ministru kabineta sēdes darba kārtībā ir iekļauts jautājums par reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma koncepciju. Paredzēts, ka ziņojumu par to sniegs īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunkšs. Saskaņā ar valdības rīcības plānu valdības deklarācijas izpildei līdz šī gada 1.jūnijam ir jābūt izstrādātiem teritoriālo pašvaldību izveidošanai nepieciešamajiem likumprojektiem un citu normatīvo aktu projektiem.

Pašlaik sagatavotā reģionālās reformas likumprojektu pakete (pagājušā gada rudenī valdībā tika apstiprināta reģionālās reformas koncepcija, kas noteica reformas tālākos stratēģiskos virzienus) paredz izveidot deviņas reģionālās pašvaldības, kas tiktu ievēlētas tiešās vēlēšanās. Kā pašvaldību vadītāju seminārā pastāstīja J.Bunkšs, kopš konceptuālā lēmuma pieņemšanas ir izskanējuši daudzi un dažādi viedokļi par to. Ņemot tos vērā, valdība ir izšķiršanās priekšā — palikt pie iepriekš pieņemtā lēmuma par reģionālās reformas gaitu vai to mainīt. Par to tiks lemts šodienas valdības sēdē.

Kas jauns gaidāms administratīvi teritoriālās reformas gaitā, ja valdība izlems mainīt iepriekš pieņemto konceptuālo lēmumu par deviņām tieši vēlētām reģionu pašvaldībām? Kā pastāstīja īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās, izskatīšanai Ministru kabinetā sagatavots konceptuāls lēmumprojekts par pārejas perioda noteikšanu līdz 2005.gadam (iespējams), kura laikā saglabājas pašreizējās 26 rajonu pašvaldības. Šajā laikā tiek pakāpeniski veidoti plānošanas reģioni pēc modeļa "4+1" — Latgale, Zemgale, Kurzeme, Vidzeme un Rīgas reģions. Vienlaikus tiktu paplašināts plānošanas reģionu funkciju loks, tiem tiktu deleģētas atsevišķas šobrīd ministriju pārziņā esošas funkcijas, ko bija paredzēts nodot reģionālo pašvaldību pārziņā.

Kristīne Valdniece, Liena Pilsētniece, "LV" nozaru redaktores