Pie Valsts prezidenta

— Latvijas vēstnieks Dānijā

Vakar, 13. februārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieņēma Latvijas vēstnieku Dānijas Karalistē Gvido Zemribo. Sarunas gaitā tika apspriesta Latvijas un Dānijas attiecību attīstība, ko varētu raksturot kā intensīvu. To apliecina arī pēdējo nedēļu laikā notikušās vizītes Latvijā — Dānijas ārlietu ministra Nīlsa Helvega Petersena un Dānijas parlamenta prezidija delegācijas apmeklējums. Sarunas nobeigumā vēstnieks rosināja apspriest iespēju Latvijas prezidēšanas laikā Baltijas jūras valstu padomē organizēt konferenci par Baltijas jūras reģiona lomu Eiropā.

— aizsardzības padomnieku vadītājs
Vakar Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar starptautisko aizsardzības padomnieku grupas vadītāju Gariju Džonsonu. Prezidents izklāstīja ģenerālim Džonsonam Latvijas bruņoto spēku uzbūves un attīstības pamatprincipus, uzsverot, ka šie pamatprincipi paliks nemainīgi un ka mūsu valsts mērķis ir sagatavot Latvijas bruņotos spēkus tā, lai tie atbilstu standartiem NATO valstīs. Tāpēc, kā uzsvēra Valsts prezidents, Latvija arī turpmāk īpašu uzmanību pievērsīs bruņoto spēku izglītībai un treniņu programmai. Šajā aspektā ir nozīmīga ģenerāļa Džonsona vadītās padomnieku grupas darbība. G.Džonsons izklāstīja arī savas pārdomas par NATO paplašināšanas programmu un izteica savu viedokli par Latvijas virzīšanos uz NATO un Eiropas Savienību.

— Sibīrijas represētā

Valsts prezidents Guntis Ulmanis 13. februārī tikās ar Ināru Kosobokovu. Viņa ir represētā, agrā bērnībā kopā ar vecākiem izsūtīta uz Sibīriju. Uz dzīvi Latvijā pārcēlusies pirms divarpus gadiem.

I.Kosobokova Valsts prezidentam īsi pastāstīja par savu dzīvi, vairāk pakavējoties pie grūtībām, kādas nākas piedzīvot daudziem, kas pārceļas uz dzimteni, piemēram, bezgala ilgi jāgaida konteineri iedzīves pārvešanai, par to tiek pieprasīta nesamērīga muitas maksa. Pārāk sarežģīti ir arī saņemt dzīvokli Latvijā.

Viens I.Kosobokovas dēls studē Rīgā, otrs — Maskavā, un tam mātes apciemošana arvien saistās ar daudzām grūtībām, piemēram, nosūtot dēlam izsaukumu, mātei tiek pieprasīts deklarēt materiālo stāvokli, tāpat sarežģīta ir vīzas saņemšana.

I.Kosobokova izteica savu viedokli, ka Latvijā cittautiešiem daudzējādā ziņā netiek radīti nelabvēlīgāki sadzīves un darba apstākļi nekā Latvijas pilsoņiem. Viņa vērsa prezidenta uzmanību uz mācību programmu nesakārtotību skolās ar krievu mācību valodu.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidenta preses dienests