Latvija — uz Eiropas Savienību. Latvija — ar Lielbritāniju.

Jauni vēstnieki Latvijā:
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā
Nikolass Roberts Džerolds (Nicholas Robert Jarrold)

Otrdien, 13.februārī, Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas rakstu iesniedza Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Nikolass Roberts Džerolds (Nicholas Robert Jarrold).

Iesniedzot savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks teica:

— Jūsu ekselence Latvijas Valsts prezident! Man ir tas gods būt par trešo Lielbritānijas vēstnieku Latvijā.

Mūsu valstis vieno senas vēsturiskas, komerciālas un kultūras saiknes. Tādējādi, prezidenta kungs, Karaliskā flote 1919.gadā spēja nedaudz palīdzēt Jūsu cienījamajam priekšgājējam. Mana valsts saglabāja atbalstu Latvijas neatkarībai tumšajās okupācijas desmitgadēs. Mēs priecājāmies par jūsu neatkarības atjaunošanu.

Kopš tā laika mēs ar apbrīnu vērojam, kā Latvija nostiprina šo neatkarību ar neatlaidīgu ekonomiskās un politiskās reformas politiku.

Britu valdība priecājas par iespēju dot savu ieguldījumu šajā procesā gan divpusējās attiecībās, gan daudzpusējās organizācijās, kuru locekļi mēs esam. Jauni latvieši plašā straumē plūst uz Britu universitātēm Chevening stipendiju shēmas ietvaros. Latvijā vairākus projektus īsteno Britu divpusējās tehniskās palīdzības programma Viduseiropai un Austrumeiropai, tāpat zināma nozīme bija arī Karaliskās flotes jūrnieku līdzdalībai Baltijas miera bataljona apmācīšanā.

Britu rūpniecība ir atzinusi Latvijas potenciālu gan tirgus, gan investīciju ziņā. Izcils piemērs tam ir firmas “Cable and Wireless” piedalīšanās “Lattelekom” modernizācijā. Komercpalātu nodibināšana gan Londonā, gan Rīgā veicina komercsakaru attīstību.

Es darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai attīstītu un intensificētu mūsu valstu draudzības un sadarbības saites.

Prezidenta kungs, man ir tas gods nodot Jums rakstu, ar kuru Viņas Majestāte karaliene Elizabete II akreditē mani par viņas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā, kā arī nodot mana priekšgājēja atsaukuma vēstuli.

Es gribētu novēlēt Latvijai panākumus un uzplaukumu visās dzīves jomās!

Atbildes runā Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Apsveicu Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā! Jūs stājaties šajā amatā ļoti interesantā laikā, kas ir svarīgs Eiropas valstu tālākajai gaitai. Mēs tiekamies laikā, kad attiecības starp mūsu valstīm ir ļoti labas un veidojas arvien labākas un ciešākas, laikā, kad Latvija intensīvi domā par savu attīstību, un tajā pašā laikā mums arī vajadzīga palīdzība, ko jūsu valsts nesavtīgi sniedz. Droši vien Jums tuvākajā laikā nāksies nodarboties ar jautājumiem, kas saistās ar Latvijas sociālajām problēmām un ar Latvijas dažādu fondu iespējām palīdzēt mums. Visi šie jautājumi saistās ES kontekstā. Laiks starp Madrides apspriedi un starpvalstu konferenci, manuprāt, ir ļoti ražīgs tieši informācijas jomā.

Mēs esam rīkojušies un guvuši jau nelielus panākumus ceļā uz ES, taču šī virzība atkarīga ne tikai no mums pašiem, bet arī no valstīm, kas ir ES pīlāri. Tajā pašā laikā Latvija ļoti labi apzinās, ka gribam vairāk būt devēji, būt valsts, kas ieiet Eiropas Savienībā ar augsti paceltu galvu, ar stabilu ekonomiku, ar sakārtotām cilvēktiesībām un attiecībām valstu starpā. Šis ir laiks, kad Latvija uzņemas Baltijas jūras valstu padomes prezidējošo lomu, un esam nolēmuši aktivizēt šīs institūcijas darbību. Manuprāt, šis vēl ir laiks, kad arī ar Lielbritānijas atbalstu tiek veidota mūsu valsts drošība, kad domājam ne tikai par Latviju, bet arī par triju Baltijas valstu — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas — drošības perspektīvām. Jūs sarunā pieminējāt, ka vēsturiski Latvija un Apvienotā Karaliste saistītas jau sen, jau šī gadsimta sākumā ar Apvienotās Karalistes palīdzību te tika nostiprināta patstāvība un suverenitāte. Esmu pārliecināts, ka šie procesi turpinās arī mūsdienās. 1918. un 1919. gadā daudz lielāka nozīme bija lielgabalu zalvēm, bet mūsdienās daudz augstākas un vērtīgākas kategorijas ir politisks atbalsts.

Jūsu ekselence, es vēlreiz apsveicu Jūs kā Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Vēlu sekmes Jūsu tālākajā darbā!

Vakar, 13. februārī, Saeimas priekš-sēdētāja Ilga Kreituse tikās ar Apvienotās Karalistes vēstnieku Latvijas Republikā Nikolasu Džeroldu.

Pēc akreditācijas vēstules iesniegšanas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, vēstniekam tā bija pirmā vizīte Saeimā, un tās laikā Saeimā tika pārrunāti parlamenta darba jautājumi, kā arī parlamentu sadarbības iespējas. Saeimas priekšsēdētāja pateicās par līdzšinējo ieguldījumu parlamentārās sadarbības jomā, kā arī iespēju Saeimas frakciju pārstāvjiem apmeklēt Apvienotās Karalistes parlamentu šī gada martā.

Starp Latviju un Lielbritāniju notiek sarunas par divdesmito un trīsdesmito gadu starpvalstu līgumu atzīšanu. Kā tikšanās laikā uzsvēra Saeimas priekš-sēdētāja, Latvijai tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums, jo Latvijai vēsturiskās pēctecības atzīšana ir svarīga attiecībās ar kaimiņvalstīm. Latvija šajā jautājumā cer arī uz Lielbritānijas atbalstu, kura nekad nav atzinusi Latvijas okupācijas faktu.

Tikšanās laikā apspriesta arī britu parlamenta apakšpalātas spīkeres Betijas Būtroides (Betty Bootroyd) iespējamā vizīte Latvijā, jo 1994. gada sākumā pēc spīkeres ielūguma Apvienotajā Karalistē viesojās Latvijas Saeimas delegācija Saeimas priekšsēdētāja A.Gorbunova vadībā.

Saeimas preses dienests

Vakar, 13.februārī, Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nikolasu Robertu Džeroldu, kurš vakar iesniedza akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

Tikšanās laikā pārrunāts jautājums par pašreizējo stāvokli abu valstu savstarpējā sadarbībā un atzīts, ka abām valstīm ir senas ciešu attiecību tradīcijas, kas aizsākušās jau divdesmitajos un trīsdesmitajos gados un tikušas sekmīgi attīstītas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991.gadā. Apvienotās Karalistes jaunais vēstnieks apliecināja, ka viņa valsts savā ārpolitikā nozīmīgu vietu atvēl sadarbībai ar Baltijas valstīm, un uzsvēra, ka no savas puses darīs visu iespējamo, lai šīs labvēlīgās attiecības vēl vairāk nostiprinātu. Puses augstu novērtēja abu valstu līdzšinējo ekonomisko sadarbību (Apvienotā Karaliste ir viena no lielākajām ieguldītājām Latvijā), atzīstot, ka tās apjoma palielināšanai, tajā skaitā divpusējās tirdzniecības jomā, ir vēl ievērojams neizmantots potenciāls.

Tika apspriestas iespējas turpināt darbu pie augsta līmeņa divpusējo vizīšu plānošanas, kā arī abu valstu uzņēmēju kontaktu veicināšanas.

V.Birkavs augstu novērtēja līdzšinējo palīdzību, kas piešķirta Latvijai, izmantojot britu “Know—how” fonda programmas, īpaši atzīmējot britu ieguldījumu Valodu apmācības centra izveidošanā. V.Birkavs iesniedza vēstniekam Latvijas valsts institūciju sagatavoto prioritāšu sarakstu jomās, kur ārvalstu palīdzība būtu visvairāk nepieciešama. Vēstnieks apliecināja, ka uzmanīgi iepazīsies ar Latvijas vajadzībām un Apvienotā Karaliste izvērtēs iespējas piedalīties to īstenošanā.

Runājot par divpusējās tiesiskās bāzes nostiprināšanu, abas puses apliecināja gatavību jau vistuvākajā laikā pabeigt visu ar dubulto nodokļu neaplikšanas konvencijas parakstīšanu saistīto procedūru. V.Birkavs un N.R.Džerolds pārrunāja arī divdesmitajos un trīsdesmitajos gados noslēgto divpusējo līgumu pārskatīšanas iespēju, kas ir īpaši nozīmīgi Latvijas valstiskās kontinuitātes apliecināšanas aspektā.

Sarunas laikā tika skarts arī Eiropas Savienības paplašināšanas jautājums. Šajā sakarā vēstnieks apliecināja savas valsts atbalstu šīs organizācijas paplašināšanas plāniem, neskatoties uz šī procesa sarežģītību un dažādu valstu viedokļu saskaņošanas nepieciešamību, kā arī izteica Apvienotās Karalistes valdības atbalstu Latvijas tuvināšanās centieniem šai un citām Eiropas institūcijām.

ĀM preses centrs

Nikolass Roberts Džerolds dzimis 1946.gada 2.martā. Studējis Ohaijo akadēmijā un Oksfordā, maģistrs. Viņš ir ekonomisko un komerciālo lietu padomnieks Briselē kopš 1992.gada. Diplomātiskajā dienestā iestājās 1968.gadā un līdz 1969.gadam strādāja Ārlietu un Britu Sadraudzības lietu ministrijā. No 1969.līdz 1972.gadam bijis trešais, pēc tam otrais sekretārs Hāgā, pēc tam līdz 1975.gadam strādājis Dakārā. No 1975.gada līdz 1979.gadam bija pirmais sekretārs Ārlietu un Britu Sadraudzības lietu ministrijā. Tad līdz 1983.gadam strādājis Nairobi, bet no 1989.gada līdz 1991.gadam bija padomnieks un misijas vadītāja vietnieks Havannā.

Nikolass Roberts Džerolds 1972.gadā precējies ar Annu Katrīnu Vitvortu, ģimenē ir divi dēli.