Eiropas Savienības ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā
Ginters Ervīns Veiss (Günter Ervin Weiss)

Vakar, 13. februārī, Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas rakstu iesniedza Eiropas Savienības ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Ginters Ervīns Veiss (Gūnter Ervin Weiss).

Iesniedzot savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Eiropas Savienības vēstnieks Ginters Ervīns Veiss teica:

— Jūsu ekselence, Valsts prezidenta kungs!

Esmu ārkārtīgi priecīgs un ļoti gandarīts par lielo privilēģiju un godu, ko Jūs izrādāt, mani pieņemdams kā pirmo Eiropas kopienas komisijas delegācijas vadītāju, kurš kļūs par rezidējošo vēstnieku Latvijā.

Man ir arī tā privilēģija nodot prezidenta Žaka Santēra sviecienus un labākos novēlējumus tālākai draudzības un labas sadarbības attīstīšanai starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Mans komisārs Hanss van der Bruks un mana sieva pievienojas šiem vēlējumiem.

Mēs gribētu vēlēt arī Jums personīgi labu veselību, kas ir tik nepieciešama, veicot to vēsturisko darbu, ko Jūs tik labi darāt savā valstī.

Jūsu ekselence, mēs ar dziļu interesi gaidām savas rezidences izveidi, kā arī Eiropas komisijas delegācijas biroja atvēršanu jūsu valstī. Es noteikti veltīšu savas pieticīgās spējas un pieredzi, lai veicinātu arvien ciešākas attiecības starp Latvijas Republiku un Eiropas Savienību.

Dažu gadu laikā pēc neatkarības un demokrātijas atgriešanās jūsu valstī šīs attiecības ir strauji intensificējušās, balstoties uz jau esošajiem līgumiem. Eiropas līgums, lai gan tas vēl oficiāli nav stājies spēkā, vēl vairāk atvērs Eiropas Savienības durvis potenciālajām dalībvalstīm. Esmu pārliecināts, ka manu pilnvaru laikā šajā jomā tiks panākts ievērojams progress. Mēs vienmēr būsim gatavi sniegt nepieciešamo informāciju un padomu.

Jūsu valsts vēlmi iegūt dalībvalsts statusu es uztveru kā mūsu kopīgu mērķi; liekas, ka tas ir dzinējspēks arvien intensīvākām un draudzīgākām diplomātiskajām un darba attiecībām.

Mēs ar sievu ļoti priecājamies šodien būt šeit šajā ārkārtīgi skaistajā vēsturiskajā pilsētā, šajā pilī, kas ir pieredzējusi tik daudz no Eiropas vēstures. Mēs ceram iepazīties ar jūsu valsti, ko visi vienprātīgi uzskata par tik skaistu, un tās iedzīvotājiem, ko uzskata par tik draudzīgiem, ka būs ļoti patīkami šeit dzīvot. Tās dažas dienas, ko mēs šeit jau pavadījām, to apstiprina. Un nobeigumā es gribētu atzīmēt to atdevi, efektivitāti un draudzību, ko izrādīja vairākums jauno oficiālo personu, kuru palīdzība mums ir nepieciešama.

Paldies, prezidenta kungs, par laipni veltīto uzmanību.

Atbildes runā Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Apsveicu Jūs kā Eiropas Savienības vēstnieku Latvijā!

Ja man šodien jautātu, kā var raksturot Latvijas attīstības ceļu kopš 1991. gada, droši vien viena no atbildēm varētu būt, ka tā ir bijusi nepārtraukta virzība uz Eiropas Savienību, mēs pastāvīgi pilnveidojam savu izpratni par Eiropas Savienību. Eiropas Savienība ir ne tikai mūsu ekonomiskās drošības garantija, bet arī mūsu valsts drošības garantija šī vārda visplašākajā izpratnē.

Latvija pēdējo gadu laikā strauji tuvinājusies Eiropas Savienībai, ko apliecina arī dokumenti un līgumi, kas noslēgti ar Eiropas Savienību. Vēstnieka akreditācija un vēstniecības ierīkošana Rīgā ir vēl viens mūsu neatkarības atzīšanas pierādījums.

Turpmāko gadu svarīgākais uzdevums gan mūsu zemes politiķiem, gan arī politiķiem ES zemēs ir daudz plašāk iedibināt sabiedrībā un tautsaimniecībā “atvērtības” principu. Pret to Eiropā protestē daudz cilvēku — jo tas tik ļoti izmaina tur pierasto dzīves veidu. Streiki Rietumeiropā un sociālo izmaksu samazināšanas nepieciešamība ES zemēs liecina par šī procesa sāpīgumu, bet reformu ceļam nav alternatīvas Eiropas Savienībā.

Vēlme saglabāt protekcionismu un savas mazās ekonomiskās telpas aizsardzību Latvijā liecina par lēnu pagātnes domāšanas veida pārvarēšanu Latvijā. Taču reformām nav alternatīvas arī Latvijā.

Mūsu iesākto reformu būtība un pamatmotīvs abos gadījumos ir “atvērtība”. Tai jābūt Eiropas Savienības jaunās paradigmas svarīgākajai iezīmei gadu tūkstošu mijā.

Eiropas Savienībai atkal reiz ir jāpierāda sava — kā viena ekonomiskā un politiskā gravitācijas centra — nozīme pasaulē, nepagurstot globālajā konkurencē.

Latvijai veiksmīgi jāpierāda sava vieta starptautiskajā ekonomiskajā telpā.

Šajā aspektā mums ļoti nozīmīga ir Baltijas jūras reģiona pārveide par vienotu un spēcīgu ekonomisko telpu. Tai ir milzīgs potenciāls un visas iespējas strauji attīstīties. Tas prasa un paredz ne tikai triju Baltijas valstu ciešu sadarbību, bet arī padziļinātu darba dalīšanu visu Baltijas jūras valstu starpā.

Tādēļ ar gandarījumu atceros to, ka Eiropas Padome divas reizes speciāli ir pievērsusies Baltijas jūras reģionam un vēlas kopā ar visām reģiona valstīm izstrādāt visaptverošu stratēģiju šim reģionam. Tā būs arī viena no mūsu darba prioritātēm.

Ekselence, priecājos, ka esam ieguvuši Jūs kā vēstnieku Rīgā. Jums ir liela darba pieredze Maltā pēdējos gados, kad Malta gatavojās sarunām par iestāšanos. Arī mēs uzskatām, ka sarunas ar asociētajām valstīm jāsāk ar visām reizē pēc starpvaldību konferences beigām.

Tāpēc novēlu Jums, ekselence, kļūt par to Eiropas Savienības vēstnieku Latvijā, kurš būs ne tikai koordinējis Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, bet kopā ar mums arī svinēs šo faktu. Tāpēc nozīmīgi ir tas, ka vēstniecība tagad atradīsies tieši Rīgā.

Vēlreiz sveicu Jūs kā Eiropas Savienības vēstnieku Rīgā un novēlu Jums panākumus darbā!

Ginters Ervīns Veiss dzimis 1937. gada 17. janvārī. Studējis tieslietas Minsterē (1957—1961) un Parīzē (1962—1963), strādājis par tieslietu padomnieku.

Kopš 1967. gada bija Eiropas komisijas amatpersona: no 1967. līdz 1977. gadam lauksaimniecībā — pārzinājis juridiskos jautājumus, īpaši attiecībā uz tirgus organizēšanu; no 1978. līdz 1989. gadam zvejniecībā — vadījis sarunas par zvejas līgumiem ar jaunattīstības valstīm, Spāniju, Grenlandi, bijis specializētu pakalpojumu vadītājs juridiskos jautājumos (ārējos un iekšējos), vēlāk— nodaļas vadītājs; no 1990. līdz 1991. gadam ārējās attiecībās — nodarbojies ar ekonomikas pārstrukturēšanas jautājumiem Viduseiropā un Austrumeiropā programmas PHARE ietvaros. Kopš 1991. gada bija Maltas delegācijas vadītājs.

Ginters Ervīns Veiss precējies ar Rozmariju Helleri, ģimenē ir trīs bērni — divi no viņiem precējušies.

Vakar, 13.februārī, pirms akreditācijas vēstules iesniegšanas Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Ārlietu ministriju apmeklēja Eiropas Savienības komisijas pārstāvniecības vadītājs Ginters Veiss. Vēstnieku pieņēma ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Tika apspriesta ES tālākā attīstība, īpašu uzmanību veltot ES paplašināšanas jautājumam. Abas puses pārrunāja arī Eiropas komisijas un Latvijas valdības praktiskās sadarbības iespējas.

Tikšanās dalībnieki augstu novērtēja Eiropas Savienības padomes Madrides sanāksmes laikā pieņemtos lēmumus, kuri dod skaidru perspektīvu ES asociētajām valstīm attiecībā uz to eventuālās uzņemšanas perspektīvām. Tā kā ES komisijai ir uzdots sagatavot pārskatus par stāvokli tajās valstīs, kuras ir oficiāli apliecinājušas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā, Latvijas interesēs ir intensificēt valsts likumdošanas harmonizāciju atbilstoši ES Baltajā grāmatā izvirzītajiem kritērijiem, kā arī veikt citas reformas tautsaimniecības jomā. Šajā sakarā V.Birkavs informēja vēstnieku par Latvijas valdības prioritātēm un radīto mehānismu (īpašu uzdevumu ministrs ES lietās, Eiropas integrācijas padome, Eiropas integrācijas birojs) valsts sagatavošanai dalībai ES. V.Birkavs augstu novērtēja nesen parakstīto Latvijas un Dānijas līgumu par administratīvo un tehnisko palīdzību Latvijas sagatavošanās procesā dalībai Eiropas Savienībā.

Tika apspriesta arī šogad plānotās ES starpvaldību konferences loma šīs organizācijas tālākā attīstībā. Šajā sakarā V.Birkavs informēja par savu 20.februārī plānoto tikšanos ar ES valstu vēstniekiem, kuri pastāvīgi rezidē Rīgā, lai iepazīstinātu ar Latvijas viedokli attiecībā uz starpvaldību konferencē apspriežamo jautājumu loku.

ĀM preses centrs