Mūsu lauki pašu strādājošo skatījumā

Daina Buševica, Statistikas institūta pētniece, - "Latvijas Vēstnesim"

Lasot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju "Par galvenajiem lauksaimniecības rādītājiem 1999.gadā" ("LV" 8. 03.2000.- 5.lpp.), redzams, ka 1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu ražotās produkcijas apjomi un lopu skaits iedzīvotāju saimniecībās pārsvarā ir samazinājušies. Tā, piemēram, graudu un pākšaugu kopraža ir sarukusi par 18,7%, cukurbiešu - par 26,8%, ilggadīgo zālāju siena - par 28,3%; slaucamo govju skaits ir samazinājies par 30,7 tūkstošiem, putnu skaits - par 91,8 tūkstošiem, zirgu - par 2,8 tūkstošiem. Šajā periodā ir palielinājusies kartupeļu kopraža par 15,5%, dārzeņu - par 8,8% un linšķiedras - par 93,9%; arī cūku skaits ir palielinājies par 18,2 tūkstošiem.

Daļēju atbildi uz izvirzīto jautājumu varam rast, analizējot aptaujas datus no 2257 iedzīvotāju saimniecībām, kas izvēlētas ar izlases metodi. No tām 42% bija zemnieku, 52% - piemājas un 6% - personiskās palīgsaimniecības. Ziņas sniedza saimniecību vadītāji.

Būtiskākie ražošanas attīstību ierobežojošie iemesli

Salīdzinājumā ar 1998. gadu šo iemeslu izzināšanai respondenti ir atsaukušies daudz drošāk. Sniegto atbilžu skaits ražošanas sašaurināšanas iemeslu raksturošanai ir apmēram divkāršojies.

Tāpat kā iepriekšējā gadā, būtiskākais ražošanas attīstību ierobežojošais faktors ir naudas trūkums, uz ko norāda 43% respondentu. Visbūtiskāk naudas trūkumu izjūt zemnieki - par 5 procentpunktiem biežāk nekā vidēji visās iedzīvotāju saimniecībās.

iespējas. 1999. gadā tas ir otrs būtiskākais ražošanas attīstību ierobežojošais iemesls, uz ko norāda 28% respondentu. Visasāk to izjūt zemnieki - par 4 procentpunktiem biežāk nekā vidēji iedzīvotāju saimniecībās.

Salīdzinājumā ar 1998. gadu produkcijas realizācijas iespējas ir vēl vairāk pasliktinājušās. Grūtības realizēt produkciju min par 12 procentpunktiem biežāk. Sevišķi to izjūt piemājas saimniecību vadītāji - par 13 procentpunktiem - un zemnieki - par 8 procentpunktiem biežāk nekā iepriekšējā gadā.

Tehnikas trūkums vai veca, nolietojusies tehnika ir nākamais ražošanas attīstību ierobežojošais faktors, uz ko norāda 24% respondentu. Visasāk šo problēmu izjūt piemājas saimniecībās - par 2 procentpunktiem biežāk, bet zemnieku saimniecībās šajā jautājumā stāvoklis ir labāks par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar vidējo līmeni iedzīvotāju saimniecībās.

Tehnikas trūkumu 1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu saimniecības

Aptaujas anketā tika noskaidroti būtiskākie ražošanas attīstību ierobežojošie iemesli. Rezultāti parādīti 1.tabulā.

1.tabula

Ražošanas attīstību ierobežojošie iemesli iedzīvotāju saimniecībās 1999. gadā

1 Ražošanas sašaurināšanas iemeslus uzrādījušo skaits

2 No attiecīgā īpašumveida respondentu skaita

1999. gadā naudas trūkums saimniecībās ir minēts par 15 procentpunktiem biežāk, bet zemnieku saimniecībās pat par 21 procentpunktu biežāk nekā 1998. gadā. Izpaužas vēlme attīstīt saimniecisko darbību, bet to kavē naudas trūkums.

Ciešā saistībā ar naudas nepietiekamību ir ražotās produkcijas noieta iespējas. 1999. gadā tas ir otrs būtiskākais ražošanas attīstību ierobežojošais iemesls, uz ko norāda 28% respondentu. Visasāk to izjūt zemnieki - par 4 procentpunktiem biežāk nekā vidēji iedzīvotāju saimniecībās.

Salīdzinājumā ar 1998. gadu produkcijas realizācijas iespējas ir vēl vairāk pasliktinājušās. Grūtības realizēt produkciju min par 12 procentpunktiem biežāk. Sevišķi to izjūt piemājas saimniecību vadītāji - par 13 procentpunktiem - un zemnieki - par 8 procentpunktiem biežāk nekā iepriekšējā gadā.

Tehnikas trūkums vai veca, nolietojusies tehnika ir nākamais ražošanas attīstību ierobežojošais faktors, uz ko norāda 24% respondentu. Visasāk šo problēmu izjūt piemājas saimniecībās - par 2 procentpunktiem biežāk, bet zemnieku saimniecībās šajā jautājumā stāvoklis ir labāks par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar vidējo līmeni iedzīvotāju saimniecībās.

Tehnikas trūkumu 1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu saimniecības izjūt par 7 procentpunktiem biežāk. Visbiežāk ar to saskaras personisko palīgsaimniecību vadītāji - par 11 procentpunktiem biežāk nekā iepriekšējā gadā. Arī zemnieku saimniecībās šī negatīvā tendence ir pastiprinājusies, gan tikai par 4 procentpunktiem.

Arī darbaspēka trūkumu saimniecībās 1999. gadā izjūt par 3 procentpunktiem biežāk nekā 1998. gadā. Sevišķi tas attiecas uz personiskām palīgsaimniecībām, kurās šis iemesls kā ražošanas attīstību ierobežojošs tiek minēts par 4 procentpunktiem biežāk nekā vidēji iedzīvotāju saimniecībās, bet par 9 procentpunktiem biežāk salīdzinājumā ar 1998. gadu. Toties zemnieku saimniecībās 1999. gadā šajā ziņā stāvoklis ir par 3 procentpunktiem labāks nekā vidējais līmenis iedzīvotāju saimniecībās.

Zemā produkcijas kvalitāte ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc nav iespējams to realizēt. Salīdzinājumā ar 1998. gadu šajā ziņā stāvoklis ir pasliktinājies par 3 procentpunktiem. Jāatzīmē gan, ka produkcijas kvalitātei tiek izvirzītas arvien augstākas prasības, kas vērtējams pozitīvi. Produkcijas kvalitāti kā realizāciju kavējošu faktoru 1999. gadā, salīdzinājumā ar 1998. gadu par 3 procentpunktiem biežāk uzrāda gan zemnieku, gan piemājas saimniecību vadītāji, Vienīgi personisko palīgsaimniecību vadītāji šo iemeslu uzrāda par 1 procentpunktu retāk nekā iepriekšējā gadā.

Saimniecības izjūt arī kvalificēta darbaspēka trūkumu, kas ir minēts par 1 procentpunktu biežāk nekā 1998. gadā.

No pārējiem ražošanas attīstību ierobežojošiem faktoriem jāatzīmē 22% respondentu domas, ka neatmaksājas attīstīt ražošanu, 11% saimnieku norāda laika apstākļus - "pavasara salnas", "labība, kartupeļi noslīka", 5% atbilžu ir par nodokļu sakārtošanas politiku un kredīta procentu likmju samazināšanu.

Lauksaimniecības produkcijas pieprasījuma izmaiņas 1999. gadā

Kā zināms, tirgus ekonomikas apstākļos ražošanas galvenais dzinējspēks ir vajadzības. Aptaujas anketā respondenti atbildēja uz jautājumu par ražotās produkcijas pieprasījuma izmaiņām 1999.gadā salīdzinājumā ar 1998.gadu, izvēloties atbildes "ir palielinājies", "nav mainījies", "ir samazinājies". Iegūtie rezultāti - 2.tabulā.

2.tabula

Lauksaimniecības produkcijas pieprasījuma izmaiņas iedzīvotāju

saimniecībās 1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu

* Konjunktūras saldo ir starpība starp pozitīvām un negatīvām atbildēm

Vērtējot vispārīgi, konstatējam, ka pieprasījums pēc lauksaimniecības pamatprodukcijas 1999.gadā salīdzinājumā ar 1998.gadu ir samazinājies, izņemot linus. Būtiski ir mainījies pieprasījums pēc dažādu veidu produkcijas.

Pieprasījumu pēc piena 1999.gadā 60% saimnieku vērtē kā nemainīgu salīdzinājumā ar 1998. gadu. Labāk ar piena realizāciju 1999. gadā ir veicies personisko palīgsaimniecību vadītājiem, konjunktūras saldo ir mīnus 7. Piena realizācija ir sagādājusi grūtības piemājas saimniecību vadītājiem, konjunktūras saldo - mīnus 35, kas ir par 9 procentpunktiem sliktāk nekā vidēji iedzīvotāju saimniecībās - mīnus 26.

Pieprasījums pēc mājlopiem un gaļas 1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu ir samazinājies, vērtē 65% respondentu. Grūtāk ar mājlopu un gaļas realizāciju 1999. gadā ir veicies piemājas saimniecību vadītājiem, konjunktūras saldo - mīnus 66, vairāk par pusi (68%) saimnieku uzskata, ka pieprasījums ir samazinājies. Mazliet labāk ar produkcijas realizāciju ir veicies personisko palīgsaimniecību vadītājiem, konjunktūras saldo - mīnus 52, lai gan neviens no viņiem nav atzīmējis, ka produkcijas noiets ir palielinājies.

Lielas izmaiņas ir notikušas graudu realizācijā. Ja 1998. gadā, salīdzinot ar citiem lauksaimniecības produktiem, tos bija visgrūtāk pārdot, tad 1999. gadā pieprasījuma konjunktūras saldo ir tikai mīnus 23, t.i., par 57 procentpunktiem labāk nekā 1998. gadā. Labāk ar graudu realizāciju 1999. gadā ir veicies zemniekiem, konjunktūras saldo - mīnus 13, kas ir par 10 procentpunktiem labāk nekā vidēji iedzīvotāju saimniecībās. Sliktāk ar graudu pārdošanu veicās piemājas saimniecību vadītājiem, konjunktūras saldo - mīnus 35; gandrīz puse saimnieku (45%) atzīmēja, ka graudu realizācija samazinājusies.

Pieprasījuma pēc kartupeļiem konjunktūras saldo 1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu ir samazinājies par 15 procentpunktiem, lai gan 47% respondentu domā, ka pieprasījums nav mainījies. Grūtāk ar kartupeļu realizāciju 1999. gadā veicās piemājas saimniecību vadītājiem, konjunktūras saldo - mīnus 42, t.i., par 3 procentpunktiem sliktāk nekā vidēji iedzīvotāju saimniecībās. Toties zemnieki norādīja, ka kartupeļu realizācija palielinājusies par 3 procentpunktiem biežāk nekā vidēji iedzīvotāju saimniecībās.

Pieprasījuma pēc dārzeņiem konjunktūras saldo 1999. gadā ir pieaudzis par 29 procentpunktiem salīdzinājumā ar 1998. gadu, lai gan 67% saimnieku uzskata, ka tas nav mainījies. Labāk ar dārzeņu pārdošanu 1999. gadā veicās personisko palīgsaimniecību vadītājiem, konjunktūras saldo - tikai mīnus 4, bet sliktāk - zemniekiem, konjunktūras saldo - mīnus 24, t.i., par 1 procentpunktu sliktāk nekā vidēji iedzīvotāju saimniecībās.

Vislielākās pārmaiņas 1999. gadā ir notikušas cukurbiešu realizācijā, konjunktūras saldo - mīnus 74, t.i., par 41 procentpunktu sliktāk nekā 1998. gadā. Vairāk nekā 3/4 saimnieku (76%) norāda, ka pieprasījums pēc cukurbietēm 1999. gadā ir samazinājies, 22% respondentu - ka tas nav mainījies.

No izlasē iekļautajām saimniecībām tikai 7 deva atbildes par pieprasījuma izmaiņām linu realizācijā 1999.gadā salīdzinājumā ar 1998.gadu. No tām 29% saimnieku uzskata, ka pieprasījums pēc liniem ir pieaudzis, bet neviens respondents nenorādīja, ka pieprasījums ir samazinājies, līdz ar to konjunktūras saldo ir plus 29.

Pieprasījuma pēc augļiem, ogām konjunktūras saldo 1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu ir samazinājies par 8 procentpunktiem, lai gan 70% respondentu uzskata, ka tas nav mainījies. Labāk ar augļu, ogu realizāciju 1999. gadā ir veicies piemājas saimniecību vadītājiem, konjunktūras saldo - mīnus 7, bet sliktāk - personisko palīgsaimniecību vadītājiem, konjunktūras saldo - mīnus 13, t.i., par 5 procentpunktiem sliktāk nekā vidēji iedzīvotāju saimniecībās.

Lauksaimniecības produkcijas realizācija un izlietojums

Lauksaimniecības produkcijas ražošanas mērķis, vērtējot no tautas saimniecības viedokļa, ir apgādāt iedzīvotājus ar pārtiku un pārstrādes uzņēmumus ar izejvielām. Tā kā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, ražotā produkcija pārsvarā būtu jārealizē. Diemžēl rādītāju analīzē noskaidrots, ka pārsvarā respondenti ražoto produkciju izlieto tikai savā saimniecībā. (3.tabula).

Lielāko daļu izaudzēto kartupeļu savā saimniecībā izlieto 75% respondentu, 61% saimnieku - lielāko daļu dārzeņu, bet 52% - pienu. Vismazāk respondentu (1%) savā saimniecībā izlieto cukurbietes, 5% saimnieku - dzīvus mājlopus ganāmpulka atražošanai, nemaz mājas apstākļos netiek apstrādāti lini.

Salīdzinot visus produkcijas veidus, redzams, ka visvairāk no ražotās produkcijas tiek realizēts piens - 44% saimniecību.

3.tabula

Galvenie ražotās lauksaimniecības produkcijas noņēmēji 1999. gadā

Salīdzinājumā ar 1998. gadu piena realizētāju īpatsvars ir sarucis par 6 procentpunktiem. Mainījies arī piena realizācijas virziens. Palielinājies to ražotāju īpatsvars, kas pienu nodod pārstrādes uzņēmumiem (par 7 procentpunktiem), galvenokārt uz uzpircēju, starpnieku īpatsvara sašaurināšanās rēķina (par 5 procentpunktiem).

Gaļu galvenokārt realizē uzpircējiem, starpniekiem - 50% atbilžu, arī pārstrādes uzņēmumiem - 36% saimnieku.

Salīdzinājumā ar 1998. gadu ir sarucis arī gaļas realizētāju īpatsvars, gan tikai par 1 procentpunktu. Palielinājies gaļas realizētāju īpatsvars pārstrādes uzņēmumiem - par 4 procentpunktiem, bet uzpircējiem, starpniekiem - par 1 procentpunktu, galvenokārt uz tirgus noieta sašaurināšanās rēķina - par 6 procentpunktiem.

Dzīvus mājlopus pārdod 20% saimnieku, galvenokārt uzpircējiem, starpniekiem - 47% atbilžu, un pārstrādes uzņēmumiem - 38% gadījumu. Viena no izlasē nokļuvušajām saimniecībām eksportē šķirnes zirgus.

Graudus realizē 15% respondentu, pārsvarā pārstrādes uzņēmumiem - 71% atbilžu, arī citiem uzņēmumiem - 16% saimnieku.

Salīdzinājumā ar 1998. gadu graudu realizētāju īpatsvars ir palicis nemainīgs. Par 5 procentpunktiem ir sarucis realizētāju īpatsvars pārstrādes uzņēmumiem, par 2 procentpunktiem - uzpircējiem, starpniekiem, toties palielinājusies realizācija citiem uzņēmumiem - par 7 procentpunktiem.

Kartupeļus realizē 13% respondentu, pārsvarā uzpircējiem, starpniekiem - 41% atbilžu, tirgū - 23%, citiem uzņēmumiem - 20% saimnieku.

Salīdzinājumā ar 1998.gadu ievērojami palielinājies kartupeļu realizētāju īpatsvars - par 9 procentpunktiem. Līdzsvarotāki kļuvuši arī kartupeļu realizācijas virzieni. 1998. gadā kartupeļi galvenokārt tika pārdoti tirgū, bet pērn tirgus īpatsvars ir samazinājies par 22 procentpunktiem, toties pieaugusi uzpircēju, starpnieku loma (par 11 procentpunktiem), arī pārstrādes uzņēmumu īpatsvars (par 8 procentpunktiem) un citu uzņēmumu īpatsvars - par 16 procentpunktiem kartupeļu realizācijā.

Dārzeņus realizē 5% respondentu, galvenokārt tirgū (35% atbilžu), uzpircējiem, starpniekiem (28%), saimnieku un citiem uzņēmumiem (18% kartupeļu audzētāju). Dārzeņus eksportē divas saimniecības.

Salīdzinājumā ar 1998. gadu dārzeņu realizētāju īpatsvars ir palielinājies par 2 procentpunktiem. Arī realizācijas virzieni ir vairāk līdzsvarojušies. 1998. gadā dārzeņus pārsvarā realizēja tirgū, bet pērn tirgus īpatsvars ir samazinājies par 32 procentpunktiem, toties pieaugusi ir uzpircēju, starpnieku loma (par 8 procentpunktiem) un citu uzņēmumu loma (par 16 procentpunktiem).

Augļus, ogas realizē 2% respondentu, galvenokārt tirgū (36% atbilžu) un uzpircējiem, starpniekiem (32% saimnieku).

Salīdzinājumā ar 1998. gadu augļu, ogu realizētāju īpatsvars ir palielinājies par 1,2 procentpunktiem. Paplašinājies arī realizācijas virzienu spektrs. 1998. gadā augļus un ogas realizēja galvenokārt tirgū, bet pērn tirgus īpatsvars ir sarucis par 35 procentpunktiem. 1999. gadā augļus, ogas realizē arī pārstrādes uzņēmumiem (15% atbilžu) un citiem uzņēmumiem (15% respondentu), kas nenotika 1998. gadā.

Olas realizē 1% respondentu, pārsvarā citiem uzņēmumiem (48% atbilžu) un tirgū (22% saimnieku).

Salīdzinājumā ar 1998. gadu olu realizētāju īpatsvars ir palielinājies tikai par 0,6 procentpunktiem, bet ievērojami paplašinājusies produkcijas noņēmēju struktūra. Olas tiek realizētas pat pārstrādes uzņēmumiem - 19% atbilžu, bet par 35 procentpunktiem ir sarucis olu realizētāju īpatsvars tirgū.

Vispār varam konstatēt, ka 1999.gadā salīdzinājumā ar 1998.gadu ir samazinājies produkcijas realizētāju īpatsvars tirgū, bet ir paplašinājies produkcijas realizācijas vietu spektrs.

Algotā darbaspēka darba apstākļu vērtējums

zemnieku saimniecībās

Atgriežoties pie jautājuma par darbaspēka trūkumu kā vienu no ražošanas ierobežojošiem faktoriem, redzējām, ka zemnieku saimniecībās šajā ziņā stāvoklis ir labāks nekā vidēji iedzīvotāju saimniecībās. Pirmoreiz centāmies izzināt, kā jūtas algotais darbaspēks zemnieku saimniecībās. Atbildes uz anketas jautājumiem saņēmām gan tikai no 227 respondentiem.

Zemnieku saimniecībās strādā pārsvarā vīrieši (67%) un cilvēki spēka gados, t.i., vecumā no 30 līdz 50 gadiem (58%). Diemžēl strādājošie vecumā virs 60 gadiem kā algotais darbaspēks ir tikai 1%, pat mazāk nekā jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem (3% no algoto strādājošo skaita).

Jāatzīmē, ka 6% strādājošo ir ar augstāko, bet 2% - ar nepabeigtu pamatskolas izglītību, vairākumam strādājošo (68%) ir pamatskolas un vispārējā vidējā izglītība.

Strādājošo attieksme pret darba nosacījumiem parādīta 4.tabulā.

Algoto strādājošo attieksme pret darba nosacījumiem 4.tabula

zemnieku saimniecībās 1999. gadā

Uz jautājumiem ir atbildējuši no 67% līdz 98% respondentu. Vismazāk atbilžu (67%) ir sniegts par uztura vērtējumu saimniecībā, ko varētu skaidrot ar to, ka tikai daļa strādājošo ēd pie darba devēja. Toties lielākā daļa darba ņēmēju, kuri ēd pie saimnieka, ir apmierināti (86%) ar uzturu, tas ir pat augstākais pozitīvais vērtējums no visiem ar darba nosacījumiem saistītajiem jautājumiem.

Lielākā daļa strādājošo (80%) ir apmierināti ar saimniecības vadītāja attieksmi pret viņiem, darba kolēģu attieksme ir vērtēta par 17 procentpunktiem sliktāk, bet 3% respondentu ir neapmierināti ar darba kolēģu attieksmi.

Algotos strādājošos zemnieku saimniecībās visvairāk neapmierina samaksa par darbu (13%) un darba atbilstība profesijai (10% atbilžu).

Ar samaksu par darbu ir apmierināti mazliet vairāk nekā puse (52%) strādājošo, bet 35% no viņiem ir apmierināti daļēji. Uz jautājumu, kāpēc neapmierina darba samaksa, ir atbildējuši tikai 29% algoto strādājošo. Tas neļauj vienādi vispārināt aptaujas rezultātus. Tomēr 88% no atbildējušajiem vēlas saņemt par darbu lielāku samaksu, bet 12% uzskata, ka viņiem nemaksā laikā. Daži darba ņēmēji izprot esošo ekonomisko situāciju saimniecībā un raksta, ka "saimnieks gribētu maksāt vairāk, bet nav pietiekamu ienākumu".

Ar darba atbilstību profesijai ir apmierināti 61% strādājošo, bet tā tikai daļēji apmierina 29% respondentu.

Nākamie iemesli, kas izraisa algoto strādājošo neapmierinātību zemnieku saimniecībās, ir darba laika ilgums un pats veicamais darbs. Ar darba laika ilgumu ir neapmierināti 9% darba ņēmēju, lai gan lielākā daļa strādājošo (67%) ar to ir apmierināti, bet 24% respondentu darba ilgums apmierina tikai daļēji. Lauksaimniecības kā tautas saimniecības nozares īpatnība ir tā, ka ražošanas darba laika ilgumu nosaka galvenokārt veicamā darba raksturs un laika apstākļi.

Veicamais darbs neapmierina 7% algoto strādājošo, lai gan 70% no viņiem ar veicamo darbu ir apmierināti, bet 23% respondentu tas apmierina tikai daļēji. Par veicamā darba neapmierinātības iemesliem ir atbildējuši tikai 22 cilvēki jeb 9% no respondentu skaita, tādēļ izdarīt reprezentatīvus secinājumus nav iespējams.

Vērtējot kopumā, ar darbu zemnieku saimniecībās ir apmierināti 70% algoto strādājošo, 26% - daļēji apmierināti, bet neapmierināti tikai 4% respondentu. Neraugoties uz visai pieticīgiem darba nosacījumiem, cilvēki ir apmierināti par iespēju kaut mazliet nopelnīt, jo laukos ir plašs bezdarbs.

Secinājumi:

1) būtiskākais ražošanas attīstību ierobežojošais iemesls ir naudas trūkums saimniecībās - 42% respondentu, kas 1999. gadā tiek minēts vēl par 15 procentpunktiem biežāk nekā 1998. gadā. Izeja būtu jāmeklē preču cenu proporciju sabalansēšanā starp lauksaimniecības produkciju, no vienas puses, un rūpniecības produkciju (minerālmēsli, degviela, medikamenti u.c.), pakalpojumu izmaksām (veterinārie, kaitēkļu apkarošanas, transporta u.c.), no otras puses;

2) nav realizācijas iespēju saražotai produkcijai, ir nākamais būtiskākais ražošanas attīstību ierobežojošais iemesls - 28% respondentu, kas arī 1999. gadā tiek minēts par 12 procentpunktiem biežāk nekā 1998. gadā, bet par 16 procentpunktiem biežāk nekā 1997. gadā. Stāvokli uzlabotu strikti realizēti iekšējā tirgus aizsardzības noteikumi;

3) vērtējot vispārīgi, pieprasījums pēc lauksaimniecības produkcijas 1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu ir samazinājies, izņemot linšķiedru un pienu. Produkcijas noietu palielinātu iedzīvotāju maksātspējīgā pieprasījuma pieaugums, maksimāla starpposmu samazināšana produkcijas ceļā no ražotāja līdz patērētājam, produktu pārstrādes uzņēmumu lielāka konkurence;

4) ražošanas pamatmērķis - apgādāt iedzīvotājus ar pārtiku un pārstrādes uzņēmumus ar izejvielām. Diemžēl saražotās produkcijas lielāko daļu respondenti izlieto tikai savā saimniecībā: kartupeļus - 75% respondentu, dārzeņus - 61%, pienu - 52%. Ja ražotāji mazliet redzētu sava darba augļus, stāvoklis strauji uzlabotos;

5) neraugoties uz visai pieticīgiem darba nosacījumiem, ar darbu zemnieku saimniecībās ir apmierināti 70% algoto strādājošo, jo laukos ir augsts bezdarba līmenis.