VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta 13. februāra sēdes

Ekonomikas ministrs Guntars Krasts,
darba lietu valsts ministrs Andris Bērziņš
un valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča

Vispirms Ministru kabineta sēdē pieņemtos grozījumus noteikumos “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” komentēja Aija Poča:

— Būtībā nekādi traģiski grozījumi šajos noteikumos nav izdarīti. Sakarā ar to, ka jaunās valdības locekļi un arī Saeimas deputāti nav apmierināti ar Spirta monopola pārvaldes pašreizējo darbību, viņi vienkārši gribēja nedaudz izmainīt Spirta monopola padomes struktūru, nosakot tai daudz lielāku atbildību un pastiprinot uzraudzības kontroli. Līdz ar to ir noteikts, ka Spirta monopola padome pārraudzīs Spirta monopola pārvaldes darbību un kontrolēs to. Un varbūt vairāk pievērsīsies tieši tirgus izpētes un analīzes jautājumiem.

Sakarā ar to, ka ir mainījusies valdība, mazliet jāpastiprina šīs Spirta monopola padomes sastāvs. Tātad tie ministriju pārstāvji, kas jau bija paredzēti noteikumos par spirta valsts monopolu, — Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas un citu — tiek, vienkārši sakot, pastiprināti ar politiski atbildīgākām personām. Tātad šeit ir daudzu ministriju parlamentārie sekretāri un arī deputāti. Piemēram, deputāts Apalupa kungs, Labklājības ministrijas valsts sekretārs, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Siliņa kungs, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Straumes kungs, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Vaideres kundze, arī kultūras ministra ārštata padomnieks. Padomes vadītājs ir Leonards Tenisa kungs.

Bez tam varu informēt, ka Ministru kabineta sēdes konceptuālajā daļā tika apspriests jautājums, kā pastiprināt un uzlabot akcīzes nodokļa iekasēšanas sistēmu Latvijā. Finansu ministrijas priekš-likums bija nošķirt divas funkcijas. Tirgus regulējošo jautājumu, licenču un kvotu noteikšanas jautājumus nodot Ekonomikas ministrijas pārziņā. Savukārt visus jautājumus, kas saistīti ar akcīzes nodokļa iekasēšanu un kontroli pār šo nomaksu, arī akcīzes marku realizāciju, kas ir nodokļa iekasēšanas mehānisms, atstāt Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā un kompetencē. Un kā bāze šādas akcīzes preču pārvaldes veidošanai varētu būt jau šobrīd izveidotā lielo nodokļu maksātāju pārvalde, jo, kā jūs jau zināt, vesela virkne akcīzes nodokļu maksātāju vienlaikus ir arī lielākie maksātāji valsts budžetā. Tātad Ministru kabinets šo konceptuālo jautājumu pieņēma tādā veidā, un mēneša laikā mums jāsagatavo konkrēti priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos dokumentos.

Spirta monopola pārvalde joprojām ir Finansu ministrijas pārraudzībā. Bet, akceptējot šo jauno struktūru, faktiski Spirta monopola pārvaldes pašreizējās funkcijas tiks sadalītas. Tā daļa, kas attiecas uz nodokļu iekasēšanu, paliks Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā, tas būtu ļoti loģiski, jo ieņēmumu dienests kontrolē nodokļu nomaksu. Bet tā daļa, kas ir saistīta ar kvotu noteikšanu, ar licenču izsniegšanu, ar tirgus jautājumiem un konjunktūras pētīšanu, būs Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Nosacīti varētu teikt, ka Spirta monopola pārvalde tiks sadalīta.

Šobrīd mums ir problēmas ar licencēm, ko izdod attiecīgiem darbības veidiem ar alkoholiskajiem dzērieniem. Piemēram, tirdzniecībai beznodokļu veikalos, tirdzniecībai kuģu un lidmašīnu apgādei. Šobrīd it kā nebija paredzētas tādas īpašas licences. Viņi darbojas uz vispārējiem licencēšanas principiem. Bet muita tādas neņem pretī, jo tā ir tirdzniecība īpašā muitas kontrolē. Tāpēc visu laiku jāstrādā un jāpilnveido šie noteikumi.

Pēc tam par valdības sēdē lemto runāja Guntars Krasts:

— Tātad par valsts īpašumu nodošanu privatizācijai. Šo 40 valsts īpašuma objektu privatizācijas sarakstu sastādīja Ekonomikas ministrija. Rīkojuma projekts izstrādāts un saskaņots atbilstoši likumam par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju. Šeit, starp citu, iekļauta tāda norma, ka akciju sabiedrība LETA un akciju sabiedrība “Stars” pēc privatizācijas saglabās savu darbības profilu.

Par sociālās aprūpes iestāžu licencēšanas jauno kārtību stāstīja Andris Bērziņš:

— Saskaņā ar likumu par sociālo palīdzību nepieciešams izveidot visā Latvijā vienotu sistēmu, kas attiecas uz dažādām sociālās aprūpes iestādēm. Līdz šim bija tā, ka dažādas pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas veidoja dažādas sociālās palīdzības iestādes, bet tās ne vienmēr tika veidotas pēc vienotiem kritērijiem un atbilstoši vienotām prasībām. Tas dažkārt radīja sarežģījumus. Lai tos novērstu, mēs izstrādājām šos dokumentus attiecībā uz kārtību, kādā izsniedzamas licences.

Tātad turpmāk visām pašvaldībām, kas veidos šāda veida sociālās aprūpes dienestus, būs jāsaņem licences. Un šī kārtība licences saņemšanai tika akceptēta. Faktiski tā attiecināma uz sešām institūcijām: bērnu, bāreņu un bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestādēm (tās var būt gan privātas, gan pašvaldību, gan jauktas); bezpajumtnieku patversmēm; veco ļaužu pansionātiem; sociālās rehabilitācijas dienas centriem bērniem un invalīdiem; dienas aprūpes centriem personām ar garīga rakstura traucējumiem; rehabilitācijas dienas centriem personām ar fiziska rakstura traucējumiem. Tātad tā ir prakse, kādu domājam ieviest. Piemēram, ja kādam mājās ir bērns vai vecāks cilvēks ar fiziskiem vai garīgiem defektiem un ja visi tuvinieki aiziet uz darbu, lai tad šim cilvēkam nav jāsēž vienam pašam. Lai viņš varētu tādā dienas centrā pilnvērtīgi pavadīt laiku.

Noteikumos teikts, kā licences saņemt, un norādīts, ka tās izsniedz Labklājības ministrija. Uzskaitīti arī dokumenti, kas jāiesniedz, lai saņemtu šo licenci. Tā būs vienveidīga un normāla kārtība.

Tāpat noteikts, kādos gadījumos komisija, kas izveidojama Labklājības ministrijā, var atteikt tam, kas vēlas saņemt licenci. Un kas notiek, ja, pieņemsim, šī persona ļaunprātīgi izmanto iegūto licenci un sāk nodarboties ar ko citu. Vai, kas jādara, ja vēlas pagarināt licenci.

Domājam, ka līdz ar šo licencēšanas kārtību visā valstī būs vienveidīgas prasības sociālās aprūpes centru izveidošanai un tas kopumā kalpos mūsu valsts iedzīvotāju sociālajai labklājībai un visu šo lietu sakārtošanai.

Otrs jautājums, par ko valdībā esam vairākkārt runājuši, ir minimālās algas paaugstināšana. Šodien mēs valdībā to izskatījām, faktiski, vēl izskatīsim, bet viedoklis ir jau zināms. Mēs pieņemsim lēmumu par minimālās algas paaugstināšanu. Atšķirībā no citām reizēm tā būs īpaša, jo skars no budžeta finansējamās iestādes. Šajā sakarā mums būtu jāsper divi soļi. Pirmais, ko veiksim šodien, mēs pacelsim minimālo algu līdz 38 latiem, nedaudz kompensējot darba samaksas fondu tajās budžeta iestādēs, kurās strādā maz atalgoti cilvēki. Pēc mūsu aprēķiniem, kas tika izdarīti pēc pēdējās Ministru kabineta sēdes, ir aptuveni 27 tūkstoši cilvēku, kas no budžeta finansējamās iestādēs darba samaksā saņem 28 latus, lai gan varbūt veic pusotru vai divas slodzes vai arī saņem piemaksas. Šai cilvēku kategorijai minimālās algas paaugstinājumu kompensēsim uzreiz. Pārējiem minimālās algas paaugstināšanai — mēs ceram — nauda budžetā ienāks, un jau sagatavotajā dokumenta projektā ir paredzēts, ka Labklājības ministrijā un Finansu ministrijā līdz 1. jūnijam jāiesniedz priekšlikumi par algu pārskatīšanu pārējās budžeta iestādēs. Mēs esam izdarījuši aprēķinus, cik tas kopumā varētu izmaksāt. Faktiski ir tā, ka minimālās darba algas paaugstināšana dod papildu ienākumus gan valsts pamatbudžetā, gan sociālajā budžetā. Taču rada arī problēmas, jo palielinās atsevišķi izdevumi. Minimālās algas paaugstināšana zināmā mērā ļautu atrisināt pašvaldību finansiālās problēmas, kas ir ļoti nozīmīgas šajā laikā, kad tiek apspriests valsts budžets un veidots pašvaldību budžets. Pozitīvais saldo, pēc mūsu aprēķiniem un Finansu ministrijas prognozēm, varētu būt aptuveni 14,3 miljoni latu, kas papildinātu valsts pamatbudžetu. Es domāju, ka šo naudu pašvaldības varētu izmantot gan skolu finansēšanai, gan — galvenokārt — veselības aizsardzības finansēšanai. Tajā pašā laikā mums no valsts budžeta būtu jāpalielina pabalsti invalīdiem transporta izdevumu kompensācijai, arī atlīdzība aizbildņiem par viņu pienākumu pildīšanu.

Mums jāpaaugstina stipendijas, bezdarbnieku pabalsti, jāpalielina apbedīšanas pabalsti gadījumos, ja tie saistās ar minimālo algu. Attiecībā uz ieņēmumiem pozitīvais saldo pirmajā solī varētu būt aptuveni 19,5 miljoni latu, kas varētu papildināt budžetu gada laikā. Ja šīs prognozes apstiprināsies, tad acīmredzot pārējiem budžeta iestādēs strādājošajiem algas droši vien tiks palielinātas ar 1.jūliju. Kopumā mēs paredzam, ka ar šo lēmumu papildu ienākumi varētu rasties no tām uzņēmējsabiedrībām, kurās strādājošajam formāli noslēgts darba līgums par 28 latiem, bet reāli cilvēks saņem vairāk. Citiem vārdiem sakot, mēs it kā izņemam no konvertiem laukā 10 latus un pieliekam pie oficiāli reģistrētās darba samaksas. Manis pieminētās nostādnes šobrīd vēl uzskatāmas par konceptuālām.

Jautājums: — Kā tiks izmantoti papildu ienākumi sociālajā budžetā?

Andris Bērziņš: — Protams, papildu ienākumi sociālajā budžetā, ja tādi būs, tiks izmantoti pensiju indeksēšanai. Likumā noteikts, ka pensijas jāindeksē divas reizes gadā, bet nav noteikti mēneši, kad tieši tas jāizdara. Ja būs labi ienākumi, tad viena indeksācija varētu notikt jau pavasarī. Es pieņemu — tas nav oficiāli noteikts — ka nākamā indeksācija varētu notikt, sākoties nākamajai apkures sezonai.

Jautājums: — Kad paredzēts palielināt minimālo algu?

Andris Bērziņš: — Ir domāts, ka tas notiks ar 1. martu.

Jautājums: — Līdz šim finansu ministrs apgalvoja, ka minimālās algas palielināšanai nav līdzekļu. Tagad iznāk, ka šie līdzekļi tomēr ir. Kā jūs to izskaidrotu?

Andris Bērziņš: — Minimālās algas paaugstināšanai jānotiek, saglabājot pareizās proporcijas starp augsti kvalificētu darbu un zemu atalgotu darbu. Tas, ko mēs veicam pašlaik, faktiski saistās ar lielu kompromisu, jo zemāk atalgotajām kategorijām — apkopējām, tehniķiem, mašīnrakstītājām, sargiem un citiem, kas strādā no valsts budžeta finansētās iestādēs, tiem, sākot no 16. līdz 24. kategorijai, faktiski “saspiežam” šo skalu tā, ka atšķirība viņu atalgojumā ir no viena līdz pusotram latam. Tas, protams, deformē algu samaksas shēmu. Ideāli būtu, ja pašlaik esošās proporcijas varētu saglabāt. Taču mēs nesakām, ka esam galīgi atkāpušies no pamatnostādnes. Es jau teicu, ka veiksim divus soļus. Pirmais solis — minimālās algas paaugstināšana, un mēs analizējam, kā papildinās valsts budžets, bet otru soli izdarīsim, ja viss ritēs, kā prognozēts. Tas plānots šī gada otrajā pusē.

Jautājums: — Ministru prezidents Andris Šķēle preses konferencē sacīja, ka no sociālā nodokļa pozitīvā saldo varētu segt arī tos 15 procentus, kas lauksaimniecībā strādājošiem tiks segts no valsts budžeta. Vai tas atbilst patiesībai, un cik lielu summu gadā sastāda šie 15 procenti?

Andris Bērziņš: — Attiecībā uz minētajiem 15 procentiem mēs vienojāmies sadarbības komitejā. Šis lēmums paredz atliktu maksājumu līdz nākamā gada budžeta sastādīšanai. Tāpēc šobrīd grūti pateikt, kā mēs to finansēsim. Es šobrīd negribētu sociālā nodokļa ieņēmumus tieši saistīt ar iespēju finansēt atlikto maksājumu. Var gadīties, ka valsts budžetā situācija uzlabojas un ieplūst pietiekami daudz naudas. Es šīs divas lietas šobrīd kopā nesaistu.

Mintauts Ducmanis,
Vairis Ozols,
“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 13. februāra preses konferencē Valdības namā