8. februāra sēde.
Stenogramma.

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 24/25., 26.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

A.G.Kreituss (DPS, finansu ministrs — runas turpinājums). Ieņēmumi no nodokļiem un nodevām 1995. gadā nomināli pieauga par 20,6 procentiem, tajā skaitā valsts pamatbudžeta ieņēmumi — tikai par 11,4 procentiem. Ņemot vērā inflāciju, tas faktiski nozīmē reālo budžeta ieņēmumu samazināšanos. Galvenie valsts pamatbudžeta deficīta segšanas avoti 1995. gadā bija valsts īstermiņa aizņēmumu parādzīmes — 42 procenti no apjoma un ārvalstīs realizētie valsts vērtspapīri — 23 procenti. Bet banku krīzes apstākļos gada sākumā strauji samazinājās pieprasījums pēc valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm, un rezultātā jau emitēto parādzīmju dzēšanai tika izdots vairāk līdzekļu, nekā iegūts no jaunu parādzīmju emisijas. Šis fakts radīja nepieciešamību valsts pamatbudžeta deficīta segšanai izmantot arī kredītu no Latvijas Bankas — 20 miljonus, kā jūs atceraties. Tikai sākot ar 1995. gada septembri, ieņēmumi no parādzīmju realizācijas pārsniedza izdevumus parādzīmju dzēšanai. Lai segtu budžeta deficītu, nācās aizņemties arī ārvalstīs, un tas bija galvenais iemesls ārējā parāda pieaugumam 1995. gadā par 29 miljoniem. Un tas ir viens no lielākajiem iemesliem uztraukumam, ka mums pašreiz, šogad no budžeta ir 57 miljoni jāmaksā tikai procentos un atmaksājot kredītus. Ja mēs šādi turpināsim, tad nākošgad šī sagaidāmā summa, ja mēs tādos pašos trieciena tempos turpināsim, būs 150 miljoni, tikai lai apkalpotu aizņemto naudu un neko vairāk. Paldies par šo jautājumu! Viss.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Nākamais — finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Požarnova, Kuprijanovas, Vidiņa, Prēdeles, Saulīša, Čerāna, Stroda, Ozoliņa, Jurdža un Pētersona jautājumiem par kredītu ņemšanu. Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs!

 

A.G.Kreituss (DPS, finansu ministrs). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Atkal ir jautājums, un atbilde ir izdalīta visiem. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka Finansu ministrija ir sagatavojusi ļoti precīzas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem: minēti visi kredīti ar visiem ārvalstu aizdevējiem, kredītlīgumu summa miljonos, juridiskais pamatojums un amatpersona, kura ir parakstījusi līgumu. Klāt es varu piebilst vienīgi to, ka Saeimas Budžeta un finansu komisija nav izskatījusi jautājumus par minēto kredītu ņemšanu, nav arī šādu parakstu un tie nav paredzēti. Paldies par uzmanību un par šo jautājumu!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Nākamais — Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Stroda, Rubina, Gannusas, Zelgalvja, Liepas un Mauliņa jautājumiem par konfiscētajām kontrabandas ceļā ienākošajām precēm. Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs!

 

A.G.Kreituss (DPS, finansu ministrs). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Ir dokuments nr. 329a, un es domāju, ka šeit ir precīza atbilde par to kārtību, kāda ir pašreiz. Tiek domāts, kā šī kārtība tiks mainīta, un tad tas tiks ziņots deputātiem un šeit apspriests. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Iekšlietu ministra Daiņa Turlā atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Saulīša, Stroda, Rubina, Grīnberga, Čerāna, Zelgalvja, Mauliņa, Rudzīša un Liepas jautājumiem par Latvijas cietumiem. Ziedonis Čevers — Ministru prezidenta biedrs!

 

Z.Čevers (Ministru prezidents biedrs). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Uz cienījamo deputātu pieprasījumu ir dota rakstiskā veidā atbilde. Man nav ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Nākamais dienas kārtības jautājums — Saeimas deputātu Kostandas, Gannusas, Čerāna, Mauliņa, Saulīša, Stroda, Rudzīša, Zelgalvja, Grinberga un Grīnberga jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par pašvaldību budžeta likuma pārkāpšanu. Aivars Kreituss — Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs!

 

A.G.Kreituss (DPS, finansu ministrs). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta, un tas ir dokuments nr. 356. Ar to ir atbilde iesniegta. Nu, būtībā man nav ko papildināt vairāk, šeit viss ar visiem cipariem ir parādīts, kā veidojas pašvaldību budžets un kā tas tiek tērēts arī decembrī un janvārī. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšu nav. Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus jautājumus. Saeimas deputātu Kostandas, Gannusas, Čerāna, Mauliņa, Saulīša, Stroda, Jurdža, es atvainojos deputātu kungiem, ir lūgums, ja jūs rakstāt savus uzvārdus, rakstiet tā, lai tos varētu izlasīt, nesalasāms, Zelgalvja, Grīnberga un Grinberga jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par ienākuma nodokļa sadali. Nododam Ministru prezidentam.

Desmit deputātu jautājums. Deputātu Mauliņa, Saulīša, Stroda, Gannusas, Kazāka, Zelgalvja, Rubina, Kostandas, es atvainojos, devītais ir nesalasāms, Dunkera jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par dažādu Ministru kabineta locekļu atbildību. Nododam jautājumu Ministru prezidentam.

Desmit deputātu — Kostandas, Saulīša, Stroda, Gannusas, Kazāka, Rubina, Liepas, Grīnberga, Zelgalvja, desmitais paraksts nesalasāms, jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam par medicīnisko apdrošināšanu. Nododam jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un ārlietu ministram Valdim Birkavam. Vārds Odisejam Kostandam jautājuma motivācijai — frakcijas “Latvijai” deputātam!

 

O.Kostanda (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Frakcijas “Latvijai” deputāti iesniedza jautājumus Ministru prezidentam un ārlietu ministram ar lūgumu atbildēt uz sekojošiem trīs jautājumiem. Pirmkārt, vai ārvalstniekiem un bezvalstniekiem ir obligāti vajadzīga medicīniskās apdrošināšanas polise, lai saņemtu vīzu iebraukšanai Latvijas Republikā? Otrkārt, kādus pasākumus ir veikusi valdība un it īpaši Ārlietu ministrija, lai ārvalstīs pārtrauktu melīgas informācijas izplatīšanu par 1996.gada 1.janvārī it kā ieviesto obligāto medicīnisko apdrošināšanu? Un, treškārt, vai, jūsuprāt, šādas informācijas izplatīšana, ko veic, piemēram, akciju sabiedrības “Pareks” apdrošināšanas kompānija, tādējādi izkrāpjot naudu no iedzīvotājiem, negrauj Latvijas valsts starptautisko prestižu? Gribu šeit tātad motivēt un pateikt, ka mūsu rīcībā šobrīd ir rakstiska informācija, tā ir šeit, kur mēs varam redzēt, piemēram, mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā izplatītus paziņojumus, kuru teksts ir krievu valodā un, tulkojot latviešu valodā, skan tā: “Latvijas Republikā no 1996.gada 1.janvāra ir ieviesta obligātā veselības apdrošināšana.” Vai parlamentā kāds atceras, ka šeit būtu pieņemts tāds likums, ar kuru šobrīd valstī būtu spēkā obligātā veselības medicīniskā apdrošināšana? Nē, tas tā nav.

Tajā pašā laikā tātad kaimiņvalstīs un varbūt vēl tālāk pasaulē tas būtu jāizskaidro. Mēs gribam uzzināt no ārlietu ministra… Tiek izplatīta šāda melīga informācija, it kā Latvijā jau ir spēkā šī obligātā veselības apdrošināšana. Šobrīd tā mums ir brīvprātīga, bet tiek izplatīts, ka tā ir obligāta. Nu, un tad tālāk tiek norādīts, ka, lai nokārtotu šo apdrošināšanu, jāgriežas viesnīcā “Belarus” pirmajā stāvā, kur atrodas akciju sabiedrības “Pareks” apdrošināšanas kompānijas ofiss, kur ir izstrādāti speciāli noteikumi par to personu, kas iebrauc Latvijas Republikas teritorijā, apdrošināšanu, izstrādāti sīki detalizēti arī personu, kas iebrauc Latvijas Republikā, apdrošināšanas tarifi ar apdrošinājuma summām. Teiksim, medicīniskajai palīdzībai te var apdrošināties tātad līdz 1000 dolāriem, 2000, 3000 dolāriem, ja persona šeit brauc apmeklēt draugus, tuviniekus, atpūsties un tā tālāk. Te ir atkal termiņi — 3 mēneši, 6 mēneši, 12 mēneši. Un te redzam, piemēram, ka uz 12 mēnešiem 120 dolāru tas maksā. Nu, tomēr ir jautājums, ja šādā veidā to nostāda, ka obligātā medicīniskā apdrošināšana, un pie tam uzreiz tiek piedāvāts risinājums — “Pareks” apdrošināšanas kompānija. Tālāk paskaidrots — pēc tam, kad jūs esat noformējuši apdrošināšanas polisi, jūs varat griezties kosulārajā nodaļā. Nu, un ja jūs neesat noformējuši, tad jūs nevarat griezties Latvijas konsulātā un saņemt iebraukšanas vīzu. Vai tā tas ir jāsaprot? Vai Ārlietu ministrija ir fiksējusi šādus noteikumus, vai pilsoņi ir gājuši un sūdzējušies šajos konsulātos par to, ka, lūk, šādā veidā tas notiek vai ir skaidrojuši šo situāciju, vai tiešām viņiem ir vajadzīga šī obligātās apdrošināšanas polise, kāda ir bijusi mūsu ārlietu darbinieku rīcība. Vai viņiem ir paskaidrots, ka ne, ka tā ir vienas privātfirmas pašdarbība, ka Latvijas valsts likumdošana to nenosaka, ka Latvijas valdība izvērtēs un izskatīs šādu skandalozu gadījumu, kad viens uzņēmums, viena privātfirma iedomājas, ka tā var Latvijas valsts vārdā vai Latvijas parlamenta vietā izsludināt it kā jau pieņemtus, spēkā esošus likumus. Nu, tad tagad viena firma pasludina, ka Latvijā ar 1.janvāri ir spēkā obligātā medicīnas apdrošināšana, cita kompānija sāks izplatīt reklāmas un teikt, ka ir vēl citi noteikumi, teiksim, Latvijā ieviests obligātais nodoklis par gaisa elpošanu un, lai jūs dabūtu vīzu, jums atkal jāgriežas tādā un tādā kompānijā, jānomaksā tādi un tādi tarifi par tik un tik mēnešiem ,un tad nu gan jūs varēsiet iet pilnīgi droši uz Latvijas konsulātiem, un tad gan jums iedos iebraukšanas vīzu. Mēs uzskatām, ka šāda situācija ir nenormāla, tāpēc gaidām, ka ārlietu ministrs šo situāciju noskaidros, sniegs konkrētu atbildi, sniegs arī konkrētu informāciju par to, kā valdība rīkosies attiecībā pret šādām struktūrām. Var būt, ka bez šīs “Pareks” apdrošināšanas kompānijas ir vēl kāda. Cerams, ka valdība to noskaidros un paziņos, kāda būs rīcība. Vai šādai kompānijai, kas tā rīkojas, tiks atstāta licence darbībai vai par šādu, manuprāt, rupju un skandalozu pārkāpumu šī licence darbībai tiks noņemta. Man gribētos dzirdēt konkrētas atbildes. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un ārlietu ministram Valdim Birkavam.

Deputātu Apiņa, Gorbunova, Kuprijanovas, Vidiņa, Nagobada, Požarnova, Jurdža, Prēdeles, Golubova un Rubina jautājums finansu ministram Aivaram Kreitusam par akcīzes nodokļa izlietošanu. Jautājumu nododam finansu ministram.

 

Nākamā darba kārtības sadaļa — atbilde uz Saeimas pieprasījumu. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas pieprasījumu par Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu humānās palīdzības sūtījumu ievešanai un sadalei Latvijā. Vārds Aivaram Kreitusam — Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam, finansu ministram!

 

A.Kreituss (DPS, finansu ministrs). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis jautājums divas reizes jau ir apspriests Ekonomikas un finansu komitejas sēdē 22. janvārī un 29.janvārī. Radās jautājumi un prasība pēc uzlabošanas un papildināšanas, un tāpēc tas tiek darīts. Un tagad noteikumu projekts ir iekļauts darba kārtībā izskatīšanai Ekonomikas un finansu komitejas sēdē tātad jau trešo reizi — 12.februārī. Pēc tam arī būs precīzākas atbildes.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens pieteicies nav, nekādi dokumenti sakarā ar pieprasījumu Saeimas Prezidijā iesniegti nav.

Nākamā sadaļa. Vispirms likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts, — komisijas vārdā!

 

E.Zelgalvis (TKL). Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Budžeta un finansu komisija izskatīja priekšlikumus, kādi tika iesniegti pēc pirmā lasījuma.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Zelgalvja kungs, varbūt precizēsim, ar kuru dokumentu mēs konkrēti... ar kuru numuru mēs strādājam!

 

E.Zelgalvis. Dokuments nr.187b.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātus lūdzu atrast dokumentu nr.187b!

 

E.Zelgalvis. Priekšlikumi ir izteikti par vairākiem punktiem, un pirmais no tiem ir...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Zelgalvja kungs, vēlreiz, bet jūs neesat ņēmis vērā to, ka mums jau divās sēdēs, kad mēs atlikām šī jautājuma izskatīšanu, tika iesniegts 10 deputātu parakstīts priekšlikums atcelt šī likumprojekta steidzamību. Mums šīs jautājums ir jārisina, jo to ir iesnieguši 10 deputāti, nevis komisija, un neviens no šiem 10 deputātiem, kas ir iesnieguši, tas ir, deputāti Kuprijanova, Požarnovs, Deņisovs, Nagobads, Prēdele, Saulītis, nesalasāms paraksts, Lambergs, Kreituss, vēl viens nesalasāms paraksts, savus parakstus nav atsaukuši no šī priekšlikuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu atsaukt likumprojekta steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 58, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad likumprojekts patur savu steidzamību, un šis ir otrais, galīgais lasījums. Lūdzu, Zelgalvja kungs, sākam izskatīt dokumentu!

 

E.Zelgalvis. Pirmais ir ierosinājums izteikt pārejas noteikumu 5.punktu šādā redakcijā. Šeit ir darba lietu valsts ministra Bērziņa kunga priekšlikumi. Tos atbalstīja Budžeta un finansu komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

E.Zelgalvis. Nākamais ir priekšlikums pārejas noteikumu 5.punktu izteikt ar jaunu 6.un 7. punktu. Par 6.punktu bija vairāki priekšlikumi — deputātu Gorbunova, Grīga, Gannusas, Druvas un Rubuļa priekšlikumi, arī deputāta Požarnova priekšlikumi, kurus komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Tātad izskatām pēc kārtas pirmos deputātu grupas Gorbunova, Grīga, Gannusas, Druvas un Rubuļa iesniegtos priekšlikumus. Komisija nav atbalstījusi. Deputātiem iebildumu nav? Tad pieņemam komisijas ieteikumu neatbalstīt priekšlikumus. Tālāk, lūdzu, nākamais!

 

E.Zelgalvis. Deputāta Požarnova priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Neatbalstīt. Deputātiem... Gorbunova kungs, lūdzu tribīnē! Lūdzu, Anatolijs Gorbunovs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts! (No zāles deputāts A.Gorbunovs: “Vajag komentēt!”)

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribēju izteikt lūgumu referentam vismaz komentēt, jo tur ir dažādi varianti un sasniegts kompromiss. Un es kā viens no iesniedzējiem esmu gatavs balsot par vienu no iesniegtajiem kompromisa variantiem. Bet referents vispār nekomentē, tikai pasaka, ka tas ir noraidīts. Kāpēc komisija noraidīja un kāpēc tomēr izstrādāts šis varbūt daudzmaz pieņemamais variants, tomēr vajadzētu pārējiem kolēģiem arī zināt šos argumentus, lai kolēģi zinātu, kā balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds referentam!

 

E.Zelgalvis. Par šiem priekšlikumiem vislabāk varētu izteikties paši deputāti iesniedzēji. Komisijas viedoklis šeit tika pēc debatēm pieņemts — noraidīt, respektīvi, neatbalstīt šādus priekšlikumus. Pašlaik sīkāk es komentēt nevaru šos argumentus.

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs — labklājības ministrs!

 

V.Makarovs (labklājības ministrs). Mēs valdības sēdē ļoti rūpīgi skatījām un vairākas reizes arī Budžeta un finansu komisijā skatījās šos jautājumus, un kopīgi nonācām pie secinājuma, ka, ņemot vērā, ka ir spēkā jaunais pensiju likums, kas nosaka, ka 20 procenti no darba samaksas fonda, kas tiek ieskaitīti kā sociālais nodoklis, ir paredzēti tieši un vienīgi vecuma pensijām. Mazāk par šo ciparu nevar būt. Tas ir viens iemesls, kāpēc tika noraidīts šis priekšlikums. Tālāk — ir jārēķinās ar to, ka arī lauksaimniecībā strādājošajiem ir jābūt apdrošinātiem pret bezdarbu un slimības gadījumiem. Šīs ir tās izmaksas, kas tieši skar un turpmāk it īpaši skars katru strādājošo. Tādēļ tālāk ir darba lietu valsts ministra Bērziņa priekšlikums, kas ir pārstrādāts varbūt labākā redakcijā, ko pārstrādājusi Budžeta komisija un kur ir paredzēts pārskatīt šo sociālā nodokļa likmi, nosakot kā minimumu no darba devēja un darbinieka šos 23 procentus. Tādēļ nav atbalstīti visi iepriekšējie priekšlikumi, par kuriem šobrīd runāsim.

Sēdes vadītāja. Deputāti balsojumu neprasa. Tātad ir pieņemts komisijas redakcijā. Lūdzu tālāk! Lūdzu referentu tālāk! (No zāles deputāts A.Gorbunovs: “Bet vispirms komisijas komentāru!”)

 

E.Zelgalvis. Komisija atbalstīja...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Mēs atgriežamies pie deputāta Požarnova priekšlikuma. Gorbunova kungs lūdz pamatot viņa parakstīto labojumu. Nākamais — deputāta Požarnova priekšlikums.

 

E.Zelgalvis. Arī deputāta Požarnova priekšlikumu komisija neatbalstīja. Ja Požarnova kungs var šeit kaut ko argumentēt pats, lūdzu! Komisijas viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Požarnova kungs balsojumu neprasa, jo viņa nav zālē. Lūdzu tālāk! Pieņemts.

 

E.Zelgalvis. Darba lietu valsts ministra Bērziņa kunga priekšlikumi, kuri ir iestrādāti Budžeta komisijas priekšlikumā un līdz ar to tiek atbalstīti. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

E.Zelgalvis. Tālāk ir par 7.punktu.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Budžeta un finansu komisijas priekšlikums vēl ir labojams, cik es saprotu.

 

E.Zelgalvis. Par 6.punktu ir visi priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Tātad ir Andra Bērziņa priekšlikums, kam komisija piekrīt un deputāti neiebilst, tad ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, pret kuru deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

 

E.Zelgalvis. Par 7.punktu. “Kā izdarāmi sociālā nodokļa maksājumi no valsts budžeta, nosaka Ministru kabinets”. Šī ir pirmā lasījuma redakcija. Bija iesniegti arī šeit priekšlikumi, deputātu Gorbunova, Grīga, Gannusas, Druvas un Rubuļa priekšlikumi, kurus arī neatbalstīja komisija. Un arī deputāta Požarnova priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Pa vienam, lūdzu, Zelgalvja kungs! Pirmais tātad ir deputātu Gorbunova, Grīga, Gannusas, Druvas un Rubuļa priekšlikums. Komisija neatbalsta. Lūdzu, deputāti, vai balsot? Nē. Pieņemts. Nākamais!

 

E.Zelgalvis. Deputāta Požarnova priekšlikumu arī neatbalstīja komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 3, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Māris Vītols — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā! LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

 

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie Saeimas deputāti! Es aicinu jūs atrast dokumentu nr. 4 jūsu dokumentu kaudzītēs, un mēs izskatīsim tātad grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” otrajā lasījumā. Budžeta komisija ir apkopojusi un izskatījusi otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, un tie visi ir iestrādāti priekšlikumu tabulā. Es vēlos īpaši norādīt arī uz to, ka priekšlikumu tabulai ir pievienots aizmugurē Finansu ministrijas viedoklis par piedāvātajiem grozījumiem, ar kuru deputātiem ir bijusi iespēja iepazīties. Tā kā Saeima ierosinātos grozījumus konceptuāli ir atbalstījusi pirmajā lasījumā, es aicinu uzsākt likumprojekta izskatīšanu pa pantiem.

Mēs esam saņēmuši Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu papildināt likumprojekta preambulu noteiktā redakcijā. Un komisija nolēma atbalstīt šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Par 2.pantu mēs esam saņēmuši frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāta Baloža priekšlikumu papildināt to ar jaunu desmito daļu tādā redakcijā, ka zemnieku saimniecībām pašražoto preču pašpatēriņš nav apliekams ar pievienotās vērtības nodokli. Budžeta un finansu komisija, izskatot šo priekšlikumu, nolēma to neatbalstīt, pamatojoties uz to, ka atvieglojumu un izņēmumu skaita palielināšana ir pret Eiropas Savienības prasībām, jo Eiropas Savienība pašpatēriņu ir definējusi kā apliekamu ar nodokli, un ka šāds priekšlikums ievērojami sarežģītu nodokļu aprēķināšanas un piemērošanas kārtību.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts komisijas redakcijā.

 

M.Vītols. 3.pantā mēs esam saņēmuši arī deputāta Baloža priekšlikumu papildināt šo pantu aiz 3.punkta ar jaunu punktu, kurā noteikts, ka zemnieku saimniecības, kas nodarbojas tikai ar lauksaimniecības preču ražošanu, reģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājas, ja iepriekšējos 12 mēnešos darījumu summa pārsniedz 30 tūkstošus latu.

Komisija, izskatot šo priekšlikumu, nolēma to atbalstīt, vienlaicīgi paredzot, ka uz trešo lasījumu nepieciešams iestrādāt priekšlikumus, kas dotu personām tiesības reģistrēties kā ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamām brīvprātīgi, nenosakot likumā slieksni.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Esam vēl saņēmuši LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu par 6.pantu. Papildināt likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 6.pantu ar jaunu daļu, 26.punktu tādā redakcijā, ka ar nodokli neapliek kurināmo, kuru izmanto siltumenerģijas ražošanai, apkures un siltā ūdens nodrošināšanai iedzīvotājiem. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, nolēma neatbalstīt LNNK un Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu, pamatojot šo lēmumu ar to, ka ierosinātās izmaiņas sarežģīs nodokļu administrēšanu. Pie tā paša komisija ierosina maznodrošināto iedzīvotāju apkures izdevumu daļējas kompensācijas mehānismu iestrādāt citos likumos.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts komisijas redakcijā.

 

M.Vītols. Mēs esam saņēmuši arī par 10.pantu Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kurā tiek precizēta redakcionāli pirmā lasījuma redakcija, un Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Tātad vairāk priekšlikumu Saeimas Budžeta komisija par konkrēto likumprojektu uz otro lasījumu saņēmusi nav. Lūdzu vadītāju...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņu, līdz kādam ir iesniedzami priekšlikumi!

 

M.Vītols. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 15.februāri.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

M.Vītols. Paldies!

 

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Saeimas Kārtības rullī””. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, — Juridiskās komisijas vārdā!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantojiet dokumentu nr. 67a, kur ir piecu deputātu priekšlikumi par grozījumiem Kārtības rullī, proti, ir priekšlikums izslēgt 10. un 11.pantu. Juridiskā komisija, iepazinusies ar šo priekšlikumu, nolēma to konceptuāli atbalstīt. Tajā pašā laikā vēršam arī cienījamās Saeimas uzmanību uz to, ka ar šo divu pantu izslēgšanu, kuri ir saistīti ar korupcijas novēršanas likuma pieņemšanu, neteik atrisinātas visas problēmas, jo vēl ir nepieciešams tādā gadījumā grozījums arī Kārtības ruļļa 18.panta otrās daļas 3.punktā, jo tur ir teikts, ka deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš nepilda 10. vai 11. panta prasības. Kaut gan jāsaka, ka Lagzdiņa kungs un citi deputāti jau ir iesnieguši, gatavojoties otrajam lasījumam, priekšlikumu, kas saistīts arī ar šā 18.panta otrās daļas 3.punkta izslēgšanu.

Tajā pašā laikā Juridiskā komisija jau ir saņēmusi un strādā arī pie grozījumiem, kas skars citus Kārtības ruļļa pantus. Es aicinu pašreiz atbalstīt šo likumprojektu konceptuāli pirmajā lasījumā un aicinu būt aktīviem visus Saeimas deputātus. Ir jau zināma prakse arī jaunajiem deputātiem radusies, mēs paši redzam, kur ir nepieciešami precizējumi. Un aicinu iesniegt savus priekšlikumus otrajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta pirmais lasījums — tas ir konceptuāls, principiāls lasījums. Jāsaka, ka šis lasījums tiešām ir konceptuāls un principiāls ne tikai attiecībā uz šo likumu, bet ka tam ir arī mazliet plašāka jēga nekā tikai saistībā ar vienu no šiem diviem konkrētajiem pantiem.

Tātad pirmais jautājums saistīts ar šo pašu likumu. Vai grozījumi ir nepieciešami Saeimas Kārtības rullī? Es domāju, ka ir nepieciešami. To parādīja kaut vai zināmas situācijas mūsu pagājušajā sēdē, to parāda arī citi apstākļi, kas mums ir pacēlušies darbā. Arī mūsu Mandātu komisijā ir pacēlušies jautājumi, kuros mēs uzskatām par nepieciešamu izdarīt grozījumus. Un, kā atceraties, mēs tos iesniedzām, un jau pagājušajā sēdē tos izskatīja. Diemžēl iznāca tā, ka mēs paši noņēmām, jo uzskatījām, ka tiešām nav vērts paralēli laist vairākus grozījumus vienā un tajā pašā likumā.

Bet jāsaka, ka šodien šis jautājums savijas vēl ar vienu konceptuālu un principiālu jautājumu. Vai tiešām Saeimas deputāti ir atļāvušies korumpēties, kā apgalvoja laikraksts “Diena” pagājušās sestdienas numurā ar pāris collu lieliem burtiem? Tur melns uz balta ir apgalvots, ka, lūk, 5.Saeima ir bijusi laba, tā ir pieņēmusi labu Kārtības rulli un vēl labāku korupcijas novēršanas likumu, bet tagad sliktie 6.Saeimas deputāti esot abus atcēluši un sakarā ar to uz nebēdu korumpējoties. Tiešām mums nākas šeit, 6.Saeimā, sadurties ar problēmām, sakarā ar to, ka jau pēc 6.Saeimas ievēlēšanas vajadzēja stāties spēkā korupcijas novēršanas likumam, bet izrādījās, ka tas nav saskaņots ne ar Saeimas Kārtības rulli, ne ar likumu “Par valsts civildienestu”, ne ar Policijas likumu un vēl dažiem likumiem. Valdībai, kurai ar korupcijas novēršanas likuma pārejas noteikumiem bija uzdots sagatavot attiecīgus grozījumus, nebija tos sagatavojusi un nebija iesniegusi. Līdz ar to piemērošana varēja radīt sarežģījumus. Pie tam jāpasvītro, ka jaunais likums ne vienmēr pastiprināja ierobežojumus, bet bija arī pozīcijas, kur tos, manuprāt, nepamatoti mīkstināja.

Mēs vispirms pagarinājām līdz 31.decembrim, bet tas acīmredzot nebija reāli, arī valdība šajā laikā grozījumus nevarēja izstrādāt, vēl jo vairāk tāpēc, ka valdība tajā pašā laikā bija veidošanās stadijā. Un līdz ar to mums nācās pagarināt šo termiņu līdz 1.jūnijam, lai visus šos grozījumus varētu izstrādāt. Tāds darbs arī tagad, cik man ir zināms, valdībā notiek, tiek izstrādāti attiecīgie grozījumi. Un vienlaicīgi jāsaka, ka Juridiskā komisija, piedaloties arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, izstrādājusi vairākus grozījumus pašā korupcijas novēršanas likumā, cenšoties uzlabot tā tekstu, nevis tur kaut ko izšķelt, izņemt laukā, lai traucētu cīnīties, bet gan sekmētu cīņu ar korupciju, bet padarītu likumu labāku un ērtāku, un pareizāk piemērojamu. Es domāju, ka ar 1.jūniju mums tiešām iestāsies laba kārtība, ka viss tas tiks līdz 1.jūnijam sagatavots. Bet no tā nebūt neizriet, ka Saeimas deputātiem algotā bloka darba jautājumos šobrīd pastāv vakuuma stāvoklis un ka var pievienoties “Dienas” apgalvojumam, kas ir šā paša raksta apakšvirsraksts, ka līdz 1.jūnijam Saeimas deputāti bez kādiem ierobežojumiem drīkst saņemt naudu kaut desmit firmās un tas ir likumīgi, jo viņi paši tā ir nolēmuši. Es gribētu pasvītrot, ka šādu lēmumu 6.Saeimas deputāti nav pieņēmuši. 6.Saeimas deputāti nav lēmuši un neko nav izslēguši no Saeimas Kārtības ruļļa. Ja nedarbojas tiešām rinda korupcijas novēršanas likuma pantu, kas saistīti ar ierobežojumiem, tad Saeimas Kārtības ruļļa attiecīgos pantus nav atcēluši ne 5., ne 6.Saeimas deputāti. Tāda balsojuma nav. Un par to liecina tas, ka pieci, manuprāt, ļoti kompetenti Saeimas deputāti šajā jautājumā ir iesnieguši priekšlikumu par šiem diviem pantiem un Saeima taisās tos trijos lasījumos apspriest, un tā tālāk. Ja jau tas būtu sen jau atkritis, tad es nedomāju, ka viņi būtu mums uzlikuši tādu lieku darbu — apspriest un atcelt to, kas sen jau ir zaudējis spēku.

Protams, es domāju, ka šeit konceptuāls ir nevis tas, ka atcelt, bet tas, ka šajos pantos ir neizbēgami izdarāmi grozījumi, jo tie šā vai tā sanāks pretrunā ar korupcijas novēršanas likumu. Protams, pats vienkāršākais ceļš ir atcelt minētos pantus pēc principa: nav panta — nav problēmas. Bet es domāju, ka diez vai tas ir pats labākais, jo, pirmkārt, mēs zinām, ka grozījumi būs jāizdara arī rindā citu likumu. Piemēram, likumā “Par valsts civildienestu” neviens nav licis priekšā izslēgt visus tos ierobežojumus, kas attiecas uz ierēdņu darbu. Arī likumā “Par policiju”, un tā tālāk. Es domāju, ka diez vai vajadzētu atstāt šeit tukšu vietu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šajā jautājumā ir vienmēr bijušas normas Saeimas Kārtības rullī, sākot ar pašu pirmo Kārtības rulli, ko pieņēma vēl 1.Saeima. Un šis jautājums vienmēr ir Kārtības rullī regulēts. Jo tiešām tām personām, kas kandidē uz Saeimu, tad pietiktu iepazīties ar Saeimas Kārtības rulli, lai zinātu, kāds būs viņu nākošais darbs un kādi jautājumi to ierobežo, un tad viņas arī varētu izlemt šo jautājumu labāk. Nevis, nebūdami deputāti un nebūdami pietiekami sagatavoti, meklētu pa desmit dažādiem likumiem, kur un kas par šo jautājumu ir uzrakstīts. Tāpēc es uzskatu, ka labākais ceļš ir saskaņot šo pantu redakciju ar galīgo redakciju, kādu pieņems korupcijas novēršanas likumā.

Un tāpēc es arī atbalstu šobrīd, lai šis likumprojekts iet. Lai strādājam mēs pie šiem likumprojektiem paralēli un lai mēs 1.jūnijā jau varētu galīgi pieņemt saskaņotus likumprojektus un novērst šī pretrunas, kas varētu izveidoties. Bez tam es domāju, ka par to, ka 10. un 11.pants šodien ir spēkā, liecina arī tas, ka deputāti pagaidām bez īpašām ierunām nes uz Mandātu komisiju deklarācijas — tajā skaitā arī mūsu cienījamā priekšsēdētāja ir atnesusi —, kuru iesniegšanu arī paredz tas pats 10. un 11.pants. Tātad viņi atzīst to spēkā esamību. Tāpēc es Mandātu komisijas vārdā paziņoju, ka līdz tam laikam, kamēr nebūs izdarīti attiecīgie grozījumi Saeimas Kārtības rullī, Mandātu komisija strādās atbilstoši tā prasībām.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, jūs piecas minūtes izmantosiet? Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Ilmārs Bišers izteica ļoti pareizu priekšlikumu, ka vienlaikus ar grozījumu izdarīšanu Saeimas Kārtības rullī un grozījumu izdarīšanu vēl trīspadsmit dažādos likumos, kuri šobrīd ir spēkā un kuros ir antikorupcijas normas, būtu jāveic korupcijas novēršanas likuma normu precizēšana. Es no savas puses ierosinātu papildināt grozījumus Saeimas Kārtības rullī ar normu, ka šie grozījumi stātos spēkā ar to dienu, ar kuru pilnā apjomā saskaņā ar korupcijas novēršanas likuma pārejas noteikumiem stājas spēkā korupcijas novēršanas likums, tātad ar šī gada 1.jūniju. Un tad neradīsies tā situācija, par kuru runāja šeit Ilmārs Bišers.

Kādēļ šāda norma vai šāds teikums nav ielikts grozījumu tekstā, kas ir jūsu priekšā? Gluži vienkārši tādēļ, ka šie grozījumi tika iesniegti tad, godātie kolēģi, kad vairākums no mums nepieņēma lēmumu, ka vesela rinda korupcijas novēršanas likuma pantu netiek piemēroti. Mūsu ideja bija tāda, ka steidzamības kārtā ir jāatceļ šie Saeimas Kārtības ruļļa panti, lai pilnā apjomā darbotos stingrākais korupcijas novēršanas likums. Bet diemžēl tāds lēmums pieņemts netika.

Tagad jautājums, ko pacēla Ilmārs Bišers. Vai Saeimas deputātiem ir jāsniedz ienākumu deklarācijas un jāsniedz iesniegumi, prasot atļauju veikt kādu citu darbu. Šādu kārtību paredz Saeimas Kārtības rullis, kaut gan atsevišķi juristi, ņemot vērā to, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu jāpiemēro tās normas, kas ir pieņemtas vēlāk, proti, korupcijas novēršanas likuma normas, uzskata, ka nav spēkā iepriekš pieņemtās Kārtības ruļļa normas, kuras uzliek šo pienākumu. Savukārt, tā kā mēs esam pieņēmuši ārkārtīgi interesantu lēmumu, ka tieši tās korupcijas novēršanas likuma normas, kuras uzliek pienākumu iesniegt šīs deklarācijas un kuras paredz šos ierobežojumus, nav piemērojamas, tad esam izgājuši ļoti viltīgi no šīs situācijas, godātie kolēģi. Savulaik, uzstājoties šeit no Saeimas tribīnes, es vērsu jūsu uzmanību uz to, kāda situācija var rasties, ja mēs šādu juridiski nekorektu ceļu iesim. Bet diemžēl vairākums par to nobalsoja. Taču tā ir runa praktiski par šo normu piemērošanu. Arī es, tāpat kā kolēģis Ilmārs Bišers, uzskatu, ka mūsu pienākums, godātie kolēģi, ir iesniegt šīs ienākumu deklarācijas un visiem tiem, kas veic kādu citu algotu darbu, prasīt Saeimai atļauju šī darba veikšanai. Šeit divu domu būt nevar.

Kas attiecas uz grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, es aicinātu tos pieņemt pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, kā to aicināja kolēģi Ilmārs Bišers un Aivars Endziņš.

Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, jūs divas minūtes izmantosiet? Nē. Vārds paziņojumam Andrim Amerikam!

 

A.Ameriks (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu priekšlikumu Latvijas 6.Saeimā izveidot Turkmēnijas Republikas parlamenta atbalsta grupu. Ir arī Saeimas Prezidijā saņemts deviņu deputātu priekšlikums — izveidot 6.Saeimā Latvijas—Baltkrievijas parlamentāro atbalsta grupu. Cienījamie kolēģi! Man ir priekšlikums Latvijas—Baltkrievijas atbalsta grupas deputātiem, kuri ir iniciējuši to, kā arī visiem citiem interesentiem sapulcēties Prezidija zālē tagad, pulksten 12.30, pēc reģistrācijas, lai izlemtu par šādas grupas izveidošanu 6.Saeimā. Un es aicinu deputātus, kuri ir izteikuši vēlmi izveidot Latvijas—Turkmēnijas Republikas parlamentāro atbalsta grupu, pulcēties nākamajā starpbrīdī, pulksten 15.00, Prezidija zālē, lai šādu grupu izveidotu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Kārlis Čerāns, Kārlis Druva, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Janīna Kušnere, Antons Seiksts, Leonards Stašs, Jānis Straume. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu ieņemt vietas! Turpinām darbu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu deputātus reģistrēties... Lūdzu rezultātu! 48 deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 60 deputāti. Turpinām darbu.

Valdis Krisbergs — Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts! Nav zālē. Līdz ar to man nav iespēju viņam vārdu dot. Vairāk debatēs... Debates slēdzam, jo debatēs vairāk... Vārds Aivaram Endziņam, “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam, — komisijas vārdā!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Paldies par atsaucību, un es gribētu vēl tikai pievērst jūsu uzmanību sekojošajam saistībā ar to, ko teica Bišera kungs, ka Juridiskā komisija risinot šo jautājumu par 10. un 11. panta izslēgšanu un redakcijas izmaiņu, sacīdams, ka acīmredzot šī izslēgšana varētu stāties spēkā caur pārejas noteikumiem vienlaicīgi ar attiecīgo korupcijas novēršanas likuma grozījumu stāšanos spēkā, lai šeit nepaliktu tukšums. Tātad paldies, un aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” pirmajā lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 4, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu komisiju — līdz kādam termiņam iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam?

 

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es aicinātu līdz 15. februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks — 15. februāris.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu. Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam. Frakcija “Latvijai” lūdz iekļaut šā gada 8. februāra Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas izmeklēšanas komisijas totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai izveidošanu” kā dienas kārtības 44.punktu. Pievienots saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 150. pantu: “Lūdzam Saeimu izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai.” 35 deputātu paraksti.

Aigars Jirgens, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 117. pantu es iebilstu pret šī lēmuma projekta izskatīšanu šīsdienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Šodienas sēdē tas izskatīts netiek. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par tālāko jautājuma virzību? Tad iekļaujam nākamās sēdes dienas kārtībā. Deputātiem iebildumu nav?

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””.

O.Deņisovs. Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Mēs strādājam pie dokumenta...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, es nepieteicu jūs, un jūs arī sevi nepieteicāt. Oļegs Deņisovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts, — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā!

 

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamo Prezidij, godājamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentiem nr. 176 un 312 — “Grozījumi Latvijas Republikas likumā “Par nodarbinātību””. Projekts pirmajā lasījumā.

Lai novērstu likuma “Par nodarbinātību” praktiskās realizācijas gaitā atklātās neprecizitātes un nepilnības, Darba departaments sadarbībā ar Valsts nodarbinātības dienestu ir sagatavojis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””. Ar mērķi nodrošināt vienādus bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījumus likuma 6. pantā ir paredzēta norma par šī statusa iegūšanu. Ir paredzēts, ka to iegūst 14. dienā no reģistrācijas dienas. Šis pants ir papildināts ar nosacījumiem, pie kuriem bezdarbnieks zaudē bezdarbnieka statusu, kā arī pēc kāda laika persona, kura ir zaudējusi bezdarbnieka statusu, var iegūt to no jauna. Tiek paredzēts, ka gadījumos, kad statuss ir zaudēts paša bezdarbnieka vainas dēļ, to atkārtoti var iegūt ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem.

Likuma 7. pantā tiek papildināti un precizēti bezdarbnieka pienākumi — meklēt darbu, regulāri ierasties Valsts nodarbinātības dienestā, divu darba dienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas piedalīties dienesta organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos, kā arī citi pienākumi.

Atbilstoši likumam par civildienestu, 8. panta ceturtā daļa tiek papildināta ar nosacījumiem, kādos gadījumos bezdarbniekam netiek piešķirts bezdarbnieka pabalsts.

Grozījumi 9. pantā precizē bezdarbnieka pabalsta saņemšanas kārtību gadījumos, kad bezdarbnieks 12 mēnešu periodā atkārtoti iegūst bezdarbnieka statusu ar tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstu. Šādos gadījumos pabalsts tiks piešķirts, ņemot vērā iepriekšējā pabalsta saņemšanas ilgumu, lai novērstu iespēju uz viena sociālā nodokļa maksāšanas pamata saņemt bezdarbnieka pabalstu divas reizes.

13. pantā ir precizēts algota pagaidu sabiedriskā darba veikšanas maksimālais ilgums, lai radītu iespējami lielākam skaitam bezdarbnieku, kuri to vēlas, iespējas iesaistīties šādos darbos un kaut daļēji uzlabot savu materiālo un arī psiholoģisko stāvokli.

Nepieciešams izdarīt arī vairākus redakcionāla rakstura grozījumus, kuri precizē likuma normu skaidrošanu un piemērošanu.

Piedāvājam šo likumprojektu pieņemt Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā, jo sagatavotie grozījumi ievērojami atvieglos Valsts nodarbinātības dienesta un sociālās apdrošināšanas pārvalžu darbu. Piedāvātie grozījumi novērsīs atsevišķos pantos ietverto likuma normu dažādo skaidrojumu, kā arī mazinās tā rezultātā radušos sociālo nevienlīdzību starp bezdarbniekiem un šī iemesla dēļ esošo sociālo spriedzi.

Pašreiz izstrādātais likums par nodarbinātību ir jaunā redakcijā, kura saskaņota ar likumu par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā. Virkne normu no esošā likuma par nodarbinātību ir ietvertas likumā par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā, tādēļ ir paredzēts, ka likuma par nodarbinātību jaunā redakcija stāsies spēkā ar šā gada 1. oktobri. Sociālo un darba lietu komisija lūdz atbalstīt izskatāmo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu nedaudz runāt par 6. pantu, par bezdarbnieka statusu un par papildinājumu šajā pantā, kuru vēlas iesniegt uz otro lasījumu LNNK un LZP frakcija.

Tātad bezdarbnieks... Viņš pretendē uz kaut kādām noteiktām garantijām no valsts puses. Tas nozīmē, ka valsts arī izrāda rūpes par šo bezdarbnieku, piešķirdama bezdarbnieka pabalstu. Un tagad man ir jautājums — vai visi tie, kuri pretendē uz šo pabalstu, izrāda rūpes par valsti un izrāda cieņu pret mūsu valsti? Vai visi, kuri vēlas saņemt šādu pabalstu, izturas ar cieņu pret mūsu valsts valodu, pret latviešu valodu? Jo viena lieta ir šeit dzīvot, censties baudīt to visu, ko šī valsts dod, censties jaukties iekšā šīs valsts sabiedriskajā, politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, bet no savas puses izturēties naidīgi pret šīs valsts valodu un pret šīs valsts pamatiedzīvotājiem. Diemžēl mums joprojām Latvijā ir jānovēro šī ārkārtīgi nepatīkamā parādība, ka nepiedodami liels skaits Latvijā atrodošos pārstāvju ne tikai neprot latviešu valodu, bet arī netaisās to mācīties. Un tas attiecas uz ārkārtīgi augsta ranga darbiniekiem. Diemžēl tas attiecas arī uz tādiem cilvēkiem, kuri pretendē kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Ja jau cilvēks te ir kādu laiciņu nodzīvojis, dažus gadus kaut vai, un vienkārši nav šo gadu laikā iemācījies latviešu valodu, tajā pašā laikā gribēdams šeit aktīvi iekļauties, tad es uzskatu, ka šis cilvēks izrāda atklātu nicinājumu gan pret mūsu valsti, gan pret mūsu valsts valodu. Un nekāda palīga no šī cilvēka puses nebūs, un nebūs arī nekāda atbalsta mūsu valstij. Tad ir jautājums — kāpēc mūsu valstij vajadzētu šādu cilvēku balstīt? Es domāju, ka, ja jau viņš ir bezdarbnieks un viņam ir laiks, tad lai viņš arī to valodu mācās un tad pretendē uz pabalstu, jo ir ļoti interesanti redzēt vienus un tos pašus cilvēkus dažādās vietās, kuriem pietiekoši pieklājīgi maksā par piketēšanu jebkurā jautājumā. Ņoti interesanti ir konstatēt, ka Latvijā ir sešas nereģistrētas naidīgas organizācijas un arī no tām 13 reģistrētajām liela daļa darbības ir saistīta ar naidīgu noskaņojumu pret mūsu valsti. Un tur mūsu valodai, latviešu valodai, ne tikai netiek izrādīta cieņa, bet taisni otrādi — tiek izrādīta dziļa necieņa.

Un tāpēc ir mūsu papildinājums 6. pantā pēc vārdiem “kurš neveic uzņēmējdarbību”... Tātad tur ir jārunā par to, kas ir atzīstams par bezdarbnieku. Mēs piedāvājam šādu tekstu: “Ir beidzis mācību iestādi ar latviešu mācībvalodu vai nokārtojis valsts valodas eksāmenu.” Lūk, tas ir mūsu frakcijas piedāvājums uz otro lasījumu! Mēs to uzturam spēkā, lūdzam komisiju ar to rēķināties, un, ja gadījumā jums komisijā ir dažādi viedokļi šinī jautājumā, mēs esam gatavi piedalīties šinī diskusijā ar mūsu pārstāvju palīdzību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vairāk deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam.

 

O.Deņisovs. Paldies par priekšlikumu! Es vēlreiz Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

O.Deņisovs. Priekšlikumus iesniegt līdz 15.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, tātad 15.februāris.

 

Izskatām darba kārtības VII sadaļu — likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgumu par konsultācijām un sadarbību”. Indulis Bērziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, — Ārlietu komisijas vārdā!

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Pirms sākam izskatīt šo jautājumu pirmajā lasījumā, komisija ierosina atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 6. Steidzamība pieņemta.

 

I.Bērziņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šis Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības vispārējais nolīgums par konsultācijām un sadarbību parakstīts 1995.gada 14.septembrī. Nolīgums paredzēts pieciem gadiem un nosaka konsultāciju programmas īstenošanas mērķus, līdzekļus un priekšnoteikumus. Galvenie konsultatīvās palīdzības virzieni ir valdības kon-sultācijas, privatizācija, uzņēmējdarbība un lauksaimniecība, sociālā darba tirgus politika, kā arī vides aizsardzība. Nolīgums uzsver abu valstu kopīgo interesi veicināt ekonomisko, zinātnisko, tiesisko un sociālo attīstību un pauž vēlēšanos padziļināt partnerattiecības starp Vāciju un Latviju. Tāpēc mēs izskatījām šo jautājumu, un Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 2. Likums pirmajā lasījumā ir pieņemts.

 

I.Bērziņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Ja jums nav iebildumu es aicinātu nobalsot jau šodien otrajā lasījumā un tādā veidā pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 4. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgumu par konsultācijām un sadarbību” pieņemts.

 

Likumprojekts “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995.un 1996.gadā”. Lūdzu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija! Komisijas pārstāvja nav. Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Likumprojekts “Grozījumi likumā par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, — Juridiskās komisijas vārdā!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr.125a! Tas ir likumprojekts par grozījumiem likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”, ko iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Juridiskā komisija bija nozīmēta kā atbildīgā komisija. Šī likumprojekta būtība ir papildināt šo likumu, konkrēti šī likuma 11.pantu, ar jaunu otro daļu, lai varētu atrisināt tās problēmas, kas praksē rodas, un varētu izdarīt pasē vai citos personu apliecinošos dokumentos ierakstu, ka attiecīgā persona ir pēc tautības lībietis jeb līvs. Un, ja nav iespējams to dokumentāri pierādīt ar dzimšanas apliecības, ar pases palīdzību, proti, ar tiem dokumentiem, ko norāda šis likums, tad šeit tiek dotas iespējas organizācijai “Līvu savienība” un “Lībiešu krasts” izteikt savu viedokli, un tas varētu būt saistošs, lai šādu ierakstu varētu izdarīt. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja un aicina to pašu darīt arī cienījamo Saeimu šodien pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

A.Endziņš. Es lūgtu cienījamos deputātus iesniegt savus priekšlikumus līdz 15.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, tātad līdz 15.februārim.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, — Juridiskās komisijas vārdā!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu izmantot dokumentu nr.200, kur ir pats likumprojekts, ko ierosina deputāti Indulis Bērziņš, Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Valdmanis, Ķezbers un Rubins. Šī likumprojekta būtība ir izdarīt likumā par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā tādu grozījumu, lai ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, it sevišķi tiem, kuri saistīti ar zinātniskiem pētījumiem vai mācību darbu, vai komerciālo darbību, vai palīdzību, kas tiek sniegta Latvijai vai attiecīgām pašvaldībām, vai arī lai varētu īstenot starptautiskos līgumus vai starptautiskos projektus, var tikt izsniegta speciāla vīza. Tātad uz viņiem neattiektos šis noteikums, ka vīza var būt derīga ne vairāk kā trīs mēnešus. Šo priekšlikumu atbalsta arī Ārlietu ministrija, un gribētu teikt, ka šāds analoģisks grozījums jau bija. To izskatīja 5.Saeima, bet toreiz šis grozījums bija kontekstā ar veselu virkni citu grozījumu šajā likumprojektā un kopumā neguva atbalstu, netika izskatīts galīgajā, trešajā lasījumā. Savā vēstulē Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks arī aicina Saeimu risināt šo jautājumu, jo tas atvieglos arī to konkrēto praktisko palīdzību, ko var sniegt Amerikas Savienotās Valstis, kā arī, protams, citas valstis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Indulis Bērziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

I.Bērziņš (LC). Cienījami kolēģi! Es vienkārši gribēju informēt, ka Ārlietu komisija arī ir izskatījusi šo jautājumu, un, ja jūs pamanījāt, tie, kas parakstīja šī dokumenta iesniegšanu, ir cilvēki no Ārlietu komisijas. Viņi nāk faktiski no visām frakcijām, tā ka, neskatoties uz dažādiem politiskajiem uzskatiem, šajā jautājumā mēs bijām vienoti, un es Ārlietu komisijas vārdā arī aicinātu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

A.Endziņš. Es lūgtu cienījamos deputātus iesniegt priekšlikumus līdz 15.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, tātad priekšlikumu iesniegšana līdz 15.februārim.

 

Nākamais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Kristiāna Lībane — Juridiskās komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte!

 

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Izskatot šo jautājumu, jums palīdzēs dokumenti nr.159 un 338. Kā jūs redzat, tas ir grozījums likumā par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem, un konkrēti tā 2.panta otrajā daļā. Tas, ko mēs piedāvājam, tas, ko Juridiskā komisija piedāvā, ir pavisam vienkāršs grozījums izsvītrojot, izslēdzot vārdu “juridiskā”. Tādējādi mēs visām — gan fiziskajām, gan juridiskajām — personām dosim iespēju tātad labprātīgi nodot viņu valdījumā esošu namīpašumu tā likumīgajam īpašniekam. Un tātad cilvēkiem nebūs lieki jāgriežas tiesā, ja viņi šādu vienošanos būs spējuši panākt pirms tiesas. Tas, bez šaubām, arī atslogos tiesu, un tas, bez šaubām, arī dos zināmu ietaupījumu valsts budžeta līdzekļos. Tāpēc es jūs lūgtu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

K.Lībane. Ja kolēģiem nav iebildumu, tas varētu būt 15.februāris.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav, tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 15.februārim.

Pirms nākamā likumprojekta izskatīšanas lūdzu zvanu deputātu reģistrācijai. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 73 deputāti, kas atbilst Satversmes 76.panta prasībām par to, ka, izskatot grozījumus Satversmē, ir jāpiedalās divām trešdaļām deputātu.

 

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, — Juridiskās komisijas vārdā!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ierosina izdarīt šo grozījumu Latvijas Republikas Satversmē un konkrēti Satversmes 85.pantu izteikt jaunā redakcijā. Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar Satversmes tiesas likumprojektu, jo, lai pieņemtu šo likumu, lai Satversmes tiesa varētu strādāt un tās spriedumi būtu leģitīmi arī no Satversmes viedokļa, ir skaidri un gaiši Latvijas Republikas Satversmē jāpasaka tas, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei un citas ar Satversmes tiesas likumu tās kompetencē nodotās lietas, kā arī tas, ka Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus, citus aktus vai to daļas, ja tie ir pretrunā ar Satversmi. Un arī tas, ka Satversmes tiesas tiesneši tiek apstiprināti Saeimā uz noteiktu laiku, lai nerastos pretrunas ar citu Satversmes pantu, kas nosaka, ka tiesneši ir neatceļami, proti, tātad viņi darbojas bez termiņa ierobežojuma. Lai nebūtu šeit pretrunu, tāpēc arī šāds grozījums šeit būtu nepieciešams. Es aicinātu cienījamo Saeimu apzināties šī soļa svarīgumu un to, ka Satversmes tiesa kā demokrātiskai valstij nepieciešama institūcija ir akūti vajadzīga, un atbalstīt šo Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto Satversmes grozījumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu, lai balsotu par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts atbilstoši Satversmes 76.pantam, kur teikts, ka pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

 

A.Endziņš. Es aicinātu cienījamos deputātus iesniegt savus priekšlikumus līdz 20.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, tātad līdz 20.februārim.

 

Nākamais likumprojekts — “Satversmes tiesas likums”. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, — Juridiskās komisijas vārdā!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr.263, kur ir Satversmes tiesas likuma projekta teksts, kādu Juridiskā komisija piedāvā jums pirmajam lasījumam! Satversmes tiesas likumam par pamatu tika ņemts tas likumprojekts, ko 5.Saeima akceptēja otrajā lasījumā, tika ņemti vērā un iestrādāti tie priekšlikumi, ko iesniedza frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, ko iesniedza deputāts Mauliņš, ko iesniedza deputāts Bišers. Un arī komisija strādāja pie šī likumprojekta ļoti nopietni un ilgstoši.

Salīdzinājumā ar to projektu, kas bija otrajā lasījumā, ir izdarītas izmaiņas, proti, ir noteikts tas, ka Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima, viņu ir septiņi, un ir ierosināts, ka Saeima trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc vismaz 10 Saeimas deputātu priekšlikuma, divi tiek apstiprināti pēc Ministru kabineta priekšlikuma un divi — pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Ir arī noteikts, ka par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kas atbilst likuma “Par tiesu varu” 55.panta prasībām, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz 10 gadu darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē. Šeit izmaiņas salīdzinājumā ar to, kas bija iepriekš, ir tādas, ka tad bija ierosināts, ka trīs tiesnešus uz trijiem gadiem izvirza Augstākās tiesas plēnums un ka viņi rotē — ik pēc trim gadiem nāk jauni. Tagad šeit ir rakstīts, ka nav obligāta šī rotācija, viņi var būt vai nu Augstākās tiesas tiesneši, vai arī citas personas, bet šīs kandidatūras izvirza Augstākās tiesas plēnums. Un ir arī palielināts darba stāžs juridiskajā specialitātē līdz 10 gadiem.

Tāpat ir nelielas izmaiņas, kas skar vecumu, līdz kādam Satversmes tiesas tiesnesis var pildīt šos pienākumus, un ir noteikts, ka jāatstāj tiesneša amats ar 75 gadu vecuma sasniegšanu.

Ir izdarīti arī daži precizējumi, uzlabojumi tajā daļā, kas skar Satversmes tiesas kompetenci, un ir noteikts, ka Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Tas būtu viens. Otrkārt — par Latvijas parakstīto vai ratificēto starpvalstu, starpvaldību vai starpresoru līgumu atbilstību Satversmei, Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī zemāk stāvošo institūciju amatpersonu normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Ir arī vesela virkne citu precizējumu.

Ir paplašinātas tiesības iesniegt pieteikumus Satversmes tiesā, tātad būtībā ierosināt lietas izskatīšanu Satversmes tiesā. Šeit ir sadalījums atkarībā no tā, kas tā ir par lietu kategoriju, kas var, teiksim, iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu atbilstību Satversmei vai par Latvijas parakstīto vai ratificēto starpvalstu, starpvaldību vai starpresoru līgumu atbilstību Satversmei, kā arī Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem. Šādas tiesības ir Valsts prezidentam, ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu, Ministru kabinetam, Augstākās tiesas senātam, tiesai uz izskatāmās lietas pamata, ģenerālprokuroram. Šeit ir paplašināts loks, tātad to var arī ģenerālprokurors, var arī tiesa uz izskatāmās lietas pamata.

Ir paredzētas tiesības arī pašvaldībai, pašvaldības domei (padomei) ierosināt lietas izskatīšanu, proti, tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā arī Ministru kabinetam pakļauto institūciju amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, ne tikai institūcijām, par kurām es jau iepriekš runāju. Pašvaldības domei (padomei) ir paredzētas arī tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas apstiprināto, iecelto vai vēlēto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem. Ir precizētas normas, kas skar pašu tiesvedības procesu, kā lietas tiek pieņemtas un izskatītas. Un ir arī atrunāts šeit skaidri un gaiši, kādos gadījumos Satversmes tiesa strādā pilnā sastāvā — visi septiņi tiesneši. Bet, tā kā reāli dzīvē parasti ir situācijas, kad vai nu veselības stāvokļa, vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ kāds no Satversmes tiesas tiesnešiem nevar būt klāt, tad ir noteikts minimālais skaits, kurā kādas lietas var izskatīt tiesa, bet tas skaitītos kā pilns sastāvs. Parastās lietas izskata Satversmes tiesas tiesneši trīs cilvēku sastāvā.

Jāsaka tā, ka, strādājot pie šā likumprojekta, jau agrāk mēs saņēmām ļoti daudz priekšlikumu, kā arī atsauksmju gan no starptautiskajiem ekspertiem, no Eiropas Padomes, no daudzu valstu konstitucionālajām tiesām, no Vācijas, Polijas, Slovakijas un citām valstīm, gan no ekspertiem speciālistiem. Saņēmām arī atzinumus un priekšlikumus no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, no Augstākās tiesas, no Latvijas Republikas ģenerālprokurora. Es ceru, ka gan cienījamie deputāti, gan mūsu zinātnieki no Juridiskās fakultātes, gan praktiskie darbinieki no tiesas un prokuratūras, cerams, no advokatūras arī, jo šis likumprojekts ir publicēts “Latvijas Vēstnesī”, to izskatīs un dos savus vērtīgos priekšlikumus, pie kuriem Juridiskā komisija ir gatava ļoti nopietni strādāt. Tas man būtu īsumā viss. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Satversmes tiesas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

A.Endziņš. Es lūdzu cienījamos deputātus iesniegt savus priekšlikumus arī līdz 20.februārim. Paldies!

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad 20.februāris.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes komisijām””. Anna Seile, LNNK, LZP frakcijas deputāte, — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes komisijām””. Dokuments nr. 188. Tautsaimniecības komisija, izskatījusi iesniegto likumprojektu, atzina, ka likumā “Par zemes komisijām” būtu izdarāmi ne tikai šie, bet arī vēl citi labojumi, un ierosina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, rūpīgi pastrādāt un iesniegt arī pārējos priekšlikumus, kuri uzlabotu zemes komisiju darbību. Protams, ne visiem šeit izteiktajiem priekšlikumiem, kuri sagatavotajā likumprojektā ierakstīti, var piekrist. Tā, piemēram, ir ierosinājums Centrālajā zemes komisijā ievēlēt deviņus deputātus kā balsstiesīgus locekļus, bet visi pārējie no dažādām institūcijām būtu tikai pieaicinātie, kuriem būtu tiesības piedalīties sēdēs kā ekspertiem, nevis ar balsstiesībām. Līdzšinējā kārtība ir mazliet savādāka. Mēs jau esam izmainījuši šo likumu, un Centrālajā zemes komisijā piedalās ar balsstiesībām pieci deputāti, kas acīmredzot ir optimālais skaits, bet vai astoņi, deviņi vai pieci, par to visu mēs varēsim izteikt savus viedokļus nākošajos lasījumos un balsot.

Tāpat ir apsverams arī tas viedoklis, ka varbūt ir jāsamazina šis zināmā mērā ļoti garās strīdu izskatīšanas kārtības princips un varbūt ir jālikvidē rajonu zemes komisijas, dodot iespēju saīsināt šo pārstrīdēšanas ceļu, kā arī iespēju izskatīt tieši zemes strīdus nedaudz mazākā sastāvā, nevis piedaloties visai lielajai zemes komisijai, kurā pašreiz ir 20 locekļi. Šis jautājums ir apspriests arī ar tām institūcijām, kuras nodarbojas ar zemes reformu — ar Valsts zemes dienestu un Tieslietu ministriju. Tas izskatīts arī kopīgā sanāksmē pie Ministru prezidenta Šķēles kunga. Tāpēc mēs Tautsaimniecības komisijā esam nolēmuši šeit noteikt arī tādu nedaudz pagarinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, lai visi priekšlikumi varētu tikt rūpīgi un labi sagatavoti. Aicinu Tautsaimniecības komisijas vārdā balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes komisijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 2, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

A.Seile. Ir priekšlikums iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 22.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad līdz 22.februārim.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts civildienestu””. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Aicinu deputātus balsot otrajā lasījumā par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””, dokuments nr. 55. Atbildīgā komisija — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija — no citām komisijām, citiem deputātiem priekšlikumus nav saņēmusi, bet ir otrajam lasījumam mazas korekcijas.

Atbildīgā komisija saskaņā ar Saeimas Juridiskā biroja metodiskajiem norādījumiem izmaina tekstu un izdara labojumus likumā “Par valsts civildienestu” — to, kas bija iepriekš teikts, ka publikācijas avots ir “Latvijas Vēstnesis”, aizstāj ar vārdiem “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, 1994.gada 10. numurs, 1995.gada 12.numurs. Pārējais teksts paliek tā, kā bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tā kā grozījums ir tikai vienā pantā — 8.pantā, tad atbilstoši to mēs arī izskatām. Deputātiem iebildumu pret 8.panta redakciju nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts civildienestu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

 

V.Krisbergs. Paldies, cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamos kolēģus lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.februāris.

 

V.Krisbergs. Paldies!

 

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts, — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā!

 

E.Zelgalvis (TKL). Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Izskatām dokumentu nr.357 — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā lasījumā. Komisija ir saņēmusi priekšlikumus tikai no Juridiskā biroja, kas ir tīri redakcionāla rakstura grozījumi, proti, ierosināts 17.pantā izdalīt 17. un 18.daļu, neveidot rindkopu no divām daļām. Komisija šādu Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

E.Zelgalvis. Nākošais grozījums ir panta 18.daļā vārdus “no šiem maksājumiem” aizstāt ar vārdiem “no šī panta septiņpadsmitajā daļā minētajiem maksājumiem”. Šo priekšlikumu arī komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

E.Zelgalvis. Un arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir izslēgt likumprojekta 2.pantu. Tā vietā ierosināts papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: “Nodokļa ieturēšana saskaņā ar šā likuma noteikumiem izdarāma no maksājumiem, kas veikti pēc…” Un šeit komisijas priekšlikums ir atbalstīt, bet šo precīzo termiņu iestrādāt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu re-zultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

 

E.Zelgalvis. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 15.februārim.

Sēdes vadītāja.Citu priekšlikumu nav. Tātad iesniegšanas datums — 15.februāris.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Elmārs Zelgalvis — frakcijas “Latvijai” deputāts, — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā!

 

E.Zelgalvis (TKL). Dokuments nr.358. Šeit arī ir tikai Juridiskā biroja priekšlikumi — redakcionāla rakstura. Un Budžeta un finansu komisija atbalsta šos ierosinājumus. Pirmais tātad — papildināt likuma 3.pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā. Tādējādi ierosinām neveidot panta daļas, kas sastāv no divām rindkopām.

Sēdes vadītāja.Komisija ir atbalstījusi. Deputātiem iebildumu nav?

 

E.Zelgalvis. Nākošais priekšlikums ir panta devītajā daļā vārdus “no šiem maksājumiem” aizstāt ar vārdiem “no šī panta astotajā daļā minētajiem maksājumiem”. Tātad redakcionāla rakstura grozījums.

Sēdes vadītāja. Komisija priekšlikumu atbalsta. Deputātiem iebildumu nav.

 

E.Zelgalvis. Un vēl viens Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Zelgalvja kungs, otrajā lasījumā mēs izskatām pa pantiem. Tātad nosauciet pantu, punktu, kurā nav labojumu! Ja deputātiem nebūs iebildumu, mēs iesim tālāk.

 

E.Zelgalvis. 4.pantā nav priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

E.Zelgalvis. Un papildināt likuma pārejas noteikumus.

Sēdes vadītāja. 12.panta ceturtajā daļā, kas mums ir ar nr.4...

 

E.Zelgalvis. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu arī nav. Lūdzu tālāk!

 

E.Zelgalvis. Pārejas noteikumu 16.punkts. Ieslēgt pārejas noteikumu redakcijā šādu tekstu: “Šajā likumā paredzētajos gadījumos nodoklis 25 procentu apmērā ieturams no maksājumiem, kas izdarīti pēc…” Tātad arī šo konkrēto termiņu iestrādāt trešajā lasījumā. Un šādu Juridiskā biroja priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu re-zultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

 

E.Zelgalvis. Priekšlikumus iesniegt līdz 15.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.februāris.

 

E.Zelgalvis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas kopienas komisijas līgumu par Eiropas kopienas komisijas pārstāvniecības izveidošanu un tās privilēģijām un imunitātēm Latvijā”. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts,— Ārlietu komisijas vārdā!

 

I.Bērziņš. (LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, komisijas vārdā es lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu un gribu paskaidrot, ka likumprojekta steidzamību nosaka arī tas apstāklis, ka Eiropas kopienas komisija ir izteikusi vēlēšanos atvērt šeit, Latvijā, pārstāvniecību jau tuvākajā laikā. Viņi teica, ka šī gada sākumā, šī gada pirmajos mēnešos. Tā ka es lūgtu nobalsot par šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 3, atturas — 5. Steidzamība pieņemta. Atklājam debates. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Mēs netaisāmies kaut ko bremzēt, bet mums liekas, ka nav pietiekoši skaidri izteikts viens teikums 2.panta otrajā daļā: “Eiropas kopienai ir tiesības slēgt līgumus, iegūt īpašumā un atsavināt nekustamo un kustamo īpašumu.” Jautājums ir par to, ka atsavināt, protams, nozīmē, izrādās, pārdot, uzdāvināt un tā tālāk. Bet te neskaidrību rada tas, ka rodas iespaids, ka mēs dodam tiesības viņiem atsavināt ne savu īpašumu, bet kādu citu īpašumu. Un tāpēc te būtu nepieciešams labojums, kuru mēs varam iesniegt tūlīt, bet parasti to iesniedz komisijām. Tātad nelielu labojumu mēs vēlētos gan.

Sēdes vadītāja Debatēs vairāk pieteikušies nav.

 

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Labojumu mēs nevaram izdarīt tāpēc, ka tas ir līguma teksts, un to mēs vai nu pieņemam vai nepieņemam, cienījamais Mauliņa kungs! Tā ka šeit droši vien vajadzēs piekrist tam tekstam, kāds tas ir. Sevišķi tāpēc, ka, tieši tāpat kā jums, arī mums komisijā par šo teikumu radās jautājumi. Kad to izlasa pirmo reizi, tad tiešām rodas tāda sajūta. Kiršteina kungs mums speciāli referēja. Viņa gan šeit šobrīd nav uz vietas, bet viņš speciāli referēja par šiem jautājumiem un mūs pārliecināja, ka nekādas briesmas Latvijas īpašumam nedraud. Tā ka labot šo tekstu mēs tāpat nevaram, jau parakstīto tekstu. Un, ņemot vērā to, ka par izskatāmo līgumu pirms tā parakstīšanas, es pasvītroju vēlreiz, pirms tā parakstīšanas, tika saņemta atzinīga atsauksme no Tieslietu, Finansu, Iekšlietu un Labklājības ministrijām, ņemot visu to vērā, es aicinātu balsot par to pirmajā lasījumā. Es vēlreiz saku, ja varētu izdarīt izmaiņas... Bet tas vienkārši nav iespējams, jo tas ir līguma teksts, kurš ir parakstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu re-zultātu! Par — 53, pret — 4, atturas — 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

 

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka arī uz otro lasījumu mēs līguma tekstā nekādas izmaiņas izdarīt nevarēsim, bet šāda līguma ratificēšana šeit, Saeimā, ir likumprojekta pieņemšana, tiešām varbūt varētu paātrināt šīs pārstāvniecības izveidošanu. Un attiecīgi, kā uzskata speciālisti, kuri arī bija uzaicināti uz Ārlietu komisiju, tas varētu sekmēt arī ekonomiskās palīdzības programmu skaita un apjoma palielināšanos. Es aicinātu jūs šodien nobalsot arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 9, atturas — 5. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas kopienas komisijas līgumu par Eiropas kopienas komisijas pārstāvniecības izveidošanu un tās privilēģijām un imunitātēm Latvijā” pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas kon-venciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēr-šanu”. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — Ārlietu komisijas vārdā.

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt, komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likuma steidzamību! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

 

I.Bērziņš. Komisijas vārdā lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu re-zultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

 

I.Bērziņš. Ja cienījamajiem kolēģiem nav iebildumu, es aicinātu nobalsot otrajā lasījumā un pieņemt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 4. Likums “Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu” pieņemts.

 

Nākamais — “Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — Ārlietu komisijas vārdā.

 

I.Bērziņš (LC). Pirms sākam izskatīt, es ierosinu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par — 57, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

 

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Pirms aicinu jūs balsot pirmajā lasījumā, es gribētu jūs informēt, ka līdzīgi līgumi ir parakstīti gan ar Norvēģiju, gan ar Šveici un principā Latvijas Republikas un Islandes brīvās tirdzniecības līgums ir akceptēts arī Taut-saimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un Ārlietu komisija kā atbildīgā izskatīja to un aicina balsot jūs par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

 

I.Bērziņš. Ja cienījamajiem kolēģiem nav iebildumu, es aicinātu nobalsot otrajā lasījumā un pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 3. Likums par Latvijas Republikas un Islandes Republikas brīvās tirdzniecības līgumu pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — Ārlietu komisijas vārdā.

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, šeit jums nav norādīts vismaz tajā sarakstā, ko jūs saņēmāt, ka komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu, bet komisija...

Sēdes vadītāja. Lūdzu mikrofonā, Bērziņa kungs!

 

I.Bērziņš. Tātad mūsu komisija izskatīja šo jautājumu un, tāpat kā iepriekšējos, lūdz... komisijas vārdā es lūdzu nobalsot un to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Juris Sinka, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

J.Sinka (TB). Priekšsēdes kundze, dāmas un kungi! Neiebilstu pret steidzamību, es iebilstu redakcionāli pret Vjetnamas rakstību. Pēc latviešu valodas likumiem būtu Vietnama... ar “i” un “e”, un nekādā ziņā ne Vjetnama, kas nāk no krievu valodas, kur “i” un “e” vienmēr izrunā kā “je”... un tur raksta Vjetnama, bet mums būtu jāsaka Vietnama....

 

I.Bērziņš. Es aicinātu vispirms nobalsot par steidzamību un tad...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas 3. Steidzamība pieņemta.

 

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Es tiešām nezinu, kā tādos gadījumos rīkojas, bet principā tā jau ir bijis, ka, pieņemot kādu likumprojektu, ir parādījusies kāda drukaskļūda. Mēs varētu pieņemt... Ja tas tā ir, kā Sinkas kungs saka… Es neesmu speciālists un nevaru apgalvot ne vienu, ne otru. Es arī negribētu strīdēties, es domāju, ka pēc tam, kad šis likumprojekts tiktu pieņemts, ja tā ir tiešām kļūda rakstībā, tas tiktu izlabots. Ja parādās kļūda tekstā, tas jau nenozīmē, ka mēs nepieņemam, piemēram, bez viena burta vai ar nepareizu burtu... Tālāk jau funkcionē šis līgums. Tā ka es tomēr aicinātu balsot par pirmo lasījumu, jo pēc būtības iebildumu nebija, runa bija par vienu konkrētu vārdu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

 

I.Bērziņš. Un tātad attiecīgi es lūdzu nobalsot to arī otrajā lasījumā un pieņemt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nav deputātiem iebildumu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 5. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” pieņemts.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, — Juridiskās komisijas vārdā!

 

I.Bišers (DPS). Godājamie deputāti! Lūdzu izmantot dokumentu nr.364, kurš ir pēdējā redakcija un ietver visus priekšlikumus un arī iepriekšējo tekstu.

Šeit daļa no šī likumprojekta ir izskatīta pirmajā lasījumā, bet uz otro lasījumu te ir pievienojusies vesela rinda citu priekšlikumu vēl, kas ir iesniegti. Daži nāk no valdības, kas ir pieņemti 81. panta kārtībā, citus ir iesniegušas komisijas, citus ir iesnieguši atsevišķi deputāti. Juridiskā komisija izskatīja tos un deva savus slēdzienus, un saskaņā ar Juridiskās komisijas slēdzieniem mēs nenoraidījām gandrīz nevienu priekšlikumu, kuri paredzēja noteikt kaut kādu administratīvo atbildību, ar pavisam niecīgu izņēmumu. Bet mēs izskatot vadījāmies no principa, pirmkārt, nevairot bez vajadzības pantu skaitu un, ja ir iespējams, izmantot kādu jau esošo normu, tad nerakstīt jaunu pantu kodeksam; izbēgt no paralēliem pantiem. Te bija priekšlikumi vienlaicīgi rakstīt vienu pantu par reklāmas noteikumu pārkāpšanu ar medicīnisko darbību, otru pantu par reklāmas noteikumu pārkāpumu ar farmaceitisko darbību, pēc tam mums ir priekšlikumi par tabakas tirdzniecības reklāmas noteikumu pārkāpumiem, un tā mums varētu salasīties kodeksā pārdesmit pantu tikai par reklāmu vien. Mēs tos pacentāmies apvienot vienā pantā.

Tāpat arī mēs centāmies bez īpašas vajadzības nepavairot pantu skaitu, kas dod tiesības atsevišķām instancēm uzlikt sodus. Nu, teiksim, cienījamajam kolēģim Dunkeram tik mīļotais Nacionālais kinocentrs... Mēs uzskatījām, ka tā nav tā iestāde, kurai būtu nepieciešams piešķirt tiesības pašai uzlikt sodus. Tāpat mēs uzskatījām, ka tādai humānai iestādei kā Cilvēktiesību aizsardzības komisija nevajadzētu nodarboties ar sodu uzlikšanu. Bet principā, kā jau teicu, visus pārējos mēs ietvērām.

Un tālāk es gribētu runāt par pantiem, bet dažos gadījumos arī par pantu daļām. Tātad 44.pants. Juridiskās komisijas priekšlikumi ir mazliet grozīt šīs summas apmērus, jo iesniegumi par līdzīgiem pārkāpumiem tad radītu tādu lielu disonansi starp vienlīdzīgiem pantiem attiecībā uz sodu apmēriem. Un tāpēc mēs likām priekšā sagrupēt 44. panta pirmajā daļā 50 latus, otrajā daļā — 100 latus un trešajā — 120 latus, mazliet paaugstinot šo summu, citādi mums tur iznāca tāda liela atšķirība.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav?

 

I.Bišers. Tā... 45.1. pantā ir daži grozījumi. Pirmkārt, mēs liekam priekšā izņemt no 1. panta... no panta virsraksta un pirmās daļas vārdu “darbaspējas”, jo mums tur tālāk nāk pants par citām ekspertīzēm. Gribējām ierakstīt jaunu pantu arī par medicīniska rakstura ekspertīzēm, un mēs nolēmām izņemt “darbaspējas ekspertīzi”, lai zem šī ietu visas medicīniska rakstura ekspertīzes, lai varētu sodīt saskaņā ar šo pantu.

Un otrkārt. Mēs mazliet samazinājām tās summas, ko lika priekšā Sociālo un darba lietu komisija, tos soda apmērus, jo pašreizējie soda apmēri ir noteikti mazāk nekā gadu atpakaļ un pēc dažiem mēnešiem paaugstināt soda summas desmit reizes mums izklausījās pārmērīgi. Tāpēc mēs liekam pirmajā daļā 100 latus un otrajā daļā 250 latus.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, sāksim vēlreiz no gala! Tātad ir mainīts panta nosaukums, svītrojot vārdu ...

 

I.Bišers. Gan nosaukumā, gan arī panta pirmajā daļā — “darbaspējas”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem?.. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

P.Apinis (LC). Mums vienkārši ir medicīniskās ekspertīzes un darbaspēju komisija...

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs, lūdzu mikrofonā!

 

P.Apinis. Mums vienkārši jau komisija saucas darbaspēju ekspertīzes komisija, un ekspertīzes ir pietiekami daudzas un ļoti dažādas. Un šinī gadījumā jautājums, par kuru te tiek konkrēti runāts, ir ekspertēt, vai šis cilvēks ir spējīgs vai nespējīgs strādāt, kādā apjomā, un tā tālāk. Tas ir ļoti bieži svarīgs ne tik daudz no medicīniskā, kā no sociālā viedokļa, kad mēs novērtējam invaliditātei un visu pārējo. Paldies! Es domāju, ka nebūtu mērķtiecīgi izmest laukā.

Sēdes vadītāja. Kāds ir jūsu priekšlikums?

 

P.Apinis. Atstāt vārdu “darbaspējas”, kā bija pirmajā...

Sēdes vadītāja. Atstāt panta nosaukumu pirmajā redakcijā?

 

I.Bišers. Tā... Es gribētu...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Bišera kungs, debates turpinās!

 

I. Bišers. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

A.Požarnovs (TB). Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt komisijas viedokli, par cik šis bija komisijas iesūtītais priekšlikums par to, ka ekspertīzes komisijas medicīnā ir dažādas. Šī darbaspējas ekspertīzes komisija attiecas tieši uz invaliditātes noteikšanu, bet visas pārējās būtu, pieņemsim, uz darba kvalitātes ekspertīzi, uz tiesu medicīnisko, tiesu psihiatrisko ekspertīzi... Tās ir pilnīgi dažādas komisijas, un tādēļ mūsu priekšlikums būtu atstāt komisijas iesniegto priekšlikumu saglabāt darbaspēju ekspertīzes komisiju.

Sēdes vadītāja. Tātad pirmajā lasījumā iesniegto nosaukumu. Požarnova kungs, lūdzu precizējiet, ko jūs saprotat ar komisijas iesniegto nosaukumu!

 

A.Požarnovs. Komisija iesniedza laikā starp pirmo un otro lasījumu... Pirmajā lasījumā to nebija, respektīvi, šie ir papildinājumi. Mūsu priekšlikums ir iesniegt tā, kā ir komisijas...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos... Lūdzu nolasiet, ko ir iesniegusi jūsu komisija, par ko mēs balsosim šobrīd!

 

A.Požarnovs. Medicīnas aprūpes, medicīnisko atzinumu un darbaspējas ekspertīzes pārkāpumi.

Sēdes vadītāja. Tā ir pirmā lasījuma redakcija, es neredzu šeit, dokumentā, kur jūsu komisija to ir iesniegusi.

 

A.Požarnovs. Debatēs Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Ja jūs būtu uzmanīgi ieklausījušies Bišera kunga teiktajā, kāpēc Juridiskā komisija izslēdza ārā šo vārdu “darbaspējas”. Tāpēc, ka tas, ko piedāvāja Sociālo un darba lietu komisija, tas faktiski būtu vēl jauns Administratīvo pārkāpumu kodeksa pants, kas reglamentētu un paredzētu atbildību atsevišķam ekspertīzes veidam — tiesu psihiatriskajai ekspertīzei vai kādam citam. Nu, tādā gadījumā mēs varam nonākt pie situācijas, ka jebkura ekspertīze... Tādā gadījumā, ja mums būs autotehniskā ekspertīze, tai vajag savu pantu, savu sankciju. Būs tiesu psihiatriskā — savu pantu, savu sankciju, darba ekspertīze — atkal savu pantu un savu sankciju. Šeit ir priekšlikums apvienot vienā pantā, kur nāk iekšā viss, kas skar medicīnisko aprūpi, visi medicīniskie atzinumi, kā arī visas ekspertīzes, ko veic mediķi. Tas ir divās daļās... Un šeit, kā saka, motivācija... ka pats bargākais sods, ko var uzlikt, Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts 250 lati. Es nezinu, kāpēc mums visur ir tendence likt maksimālo sodu. Ja kāds no klātesošajiem vai ierosinātājiem varētu pateikt, cik reāli šos sodus iekasē... Vai tiešām, kā saka, mums arī dakteri ir tik bagāti, ka viņi ir spējīgi samaksāt šo sodu? Man liekas, ka ir vajadzīga nevis soda bardzība, bet soda nenovēršamība, un lai reāli arī varētu to izpildīt. Nu diemžēl mums tāda prakse ir, ka mēs tagad mēģinām visur uzlikt šo milzīgi augsto sankciju. Nu nav taču tie cilvēki nemaz tik bagāti! Un šeit it sevišķi ir viens vesels pants.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts! Otro reizi — piecas minūtes.

 

P.Apinis (LC). Pateicos deputātam Endziņam par izskaidrojumu. Ir situācija tomēr mazliet atšķirīga, jo mēs uzskatām, ka nav visas ekspertīzes pilnīgi vienādas, nevar salīdzināt darbaspēju ekspertīzi, piemēram, ar tiesu psihiatrisko