"Esmu apmierināts ar Latvijas progresu"

Svētdien, 2. aprīlī, Rīgā oficiālā vizītē uzturējās NATO Eiropas apvienoto bruņoto spēku komandieris Veslijs K. Klārks

Foto: A.F.I.

Pie Valsts prezidentes

Svētdien, 2.aprīlī, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un NATO Eiropas apvienoto bruņoto spēku komandieris ģenerālis Veslijs K. Klārks

Veslijam Klārkam tā bija atvadu vizīte no Latvijas, jo šā gada maijā beidzas viņa kā NATO Eiropas bruņoto spēku virspavēlnieka darbības pilnvaru laiks. Svētdien pēc ģenerāļa V.Klārka un Valsts prezidentes V.Vīķes–Freibergas tikšanās notika abu augsto amatpersonu preses brīfings.

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

— Dāmas un kungi. Šī bija atvadu vizīte no ģenerāļa Klārka, kuras laikā viņš ar prieku konstatēja, ka Latvija ļoti apmierinošā veidā ir progresējusi savā virzībā uz NATO. Taču ģenerāļa iespaidus vislabāk ir dzirdēt no viņa paša.

NATO Eiropas apvienoto bruņoto spēku komandieris Veslijs K. Klārks:

— Es tiešām esmu ļoti apmierināts ar Latvijas progresu, kas pēdējos divos gados ir bijis ļoti nozīmīgs. Man ir liels prieks par to, ka Latvijas virzība uz NATO ir guvusi gan valdības, gan prezidentes atbalstu. Būtiska ir arī Latvijas piedalīšanās NATO programmā "Partnerattiecības mieram". Tā kā šī ir mana pēdējā vizīte, es gribētu pateikties visiem, ar kuriem es esmu sadarbojies, un novēlēt visiem visu to labāko.

 

Tad abas amatpersonas atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Prezidentes kundze, pirms dažām dienām Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs atkārtoti uzsvēra, ka Krievija ir pret NATO paplašināšanos. Ko, jūsuprāt, Latvija varētu darīt, lai Krievijas reakcija nebūtu tik asa?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es gribētu uzsvērt, ka jautājumi par NATO paplašināšanos ir pašu NATO dalībvalstu kompetencē. Latvijas kā suverēnas valsts virzība uz šo aliansi savukārt ir tikai un vienīgi mūsu valsts lieta un politiskā apņemšanās. Tajā pašā laikā gan Latvijas valdība, gan NATO — tas tika vēlreiz apstiprināts mūsu šodienas sarunās — uzskata, ka Baltijas valstu līdzdalība NATO tikai palīdzētu nodrošināt stabilitāti šajā Eiropas daļā un tas nekādā veidā neradītu draudus Krievijai. Mēs varam vienīgi cerēt: Krievija ar laiku izpratīs, ka Latvijas dalība NATO tikai vairos drošību šajā reģionā un mazinās potenciālos nestabilitātes draudus. Es ceru, ka būs iespējams izveidot pragmatisku, konstruktīvu un draudzīgu attiecību modeli ar Krieviju gan divpusēji Latvijai kā kaimiņvalstij, gan NATO kā aliansei.

V.Klārks:

— Es gribētu piebilst, ka gan Krievija, gan Latvija sadarbojas programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros. Tā ir programma, kas var gūt panākumus, tikai savstarpēji sadarbojoties visām tajā iesaistītajām valstīm. Tam piemērs ir veiktās operācijas Balkānos. Baltijas valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē tikai palīdzētu stiprināt drošību reģionā, un tajā ir ieinteresēta arī Krievija.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

 

Pie Ministru prezidenta

Svētdien, 2.aprīlī, Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle un NATO Eiropas apvienoto bruņoto spēku komandieris ģenerālis Veslijs K. Klārks

Ministru prezidents Andris Šķēle svētdien, 2. aprīlī, tikās ar NATO Eiropas spēku virspavēlnieku ģenerāli Vesliju Klārku.

Tikšanās laikā pārrunāti NATO paplašināšanās politikas jautājumi.

Ministru prezidents izteicās, ka būtu vēlama visu trīs Baltijas valstu vienlaicīga uzņemšana NATO, kas veicinātu ne tikai Baltijas valstu, bet arī visa Baltijas jūras reģiona straujāku attīstību. A.Šķēle informēja V.Klārku par Baltijas valstu sadarbību aizsardzības lietās, īpaši akceptējot saskaņota bruņojuma iegādes jautājumu. A.Šķēle uzsvēra, ka tikai NATO dalībvalstis ir tiesīgas lemt par tālāku NATO paplašināšanās procesu.

Ģenerālis V.Klārks apliecināja atbalstu Latvijas integrācijas procesiem NATO, vienlaikus uzsverot nepieciešamību aktivizēt bruņoto spēku sagatavošanas un aizsardzības jautājumu likumdošanas sakārtošanas nepieciešamību.

Ministru prezidents informēja ģenerāli par Latvijas valdības aizsardzības politiku, īpaši uzsverot, ka Latvija paredzējusi 2003. gadā izpildīt NATO noteiktās prasības aizsardzības finansējuma un ar aizsardzību saistītās likumdošanas pilnveidošanā.

A.Šķēle pateicās ģenerālim V.Klārkam par atbalstu, Latvijai integrējoties NATO.

Valdības preses departaments

Foto: A.F.I

 

 

 

 

 

 

ī