• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Bankas 1996. gada 13. februāra informācija "Par grozījumiem "Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsoles noteikumos"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.02.1996., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/38942

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

8. februāra sēdes stenogramma

Vēl šajā numurā

14.02.1996., Nr. 27

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Latvijas Banka

Veids: informācija

Pieņemts: 13.02.1996.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Bankas informācija

1996. gada 13. februārī

Par grozījumiem “Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsoles noteikumos”

Latvijas Republikas valdība ir nolēmusi pārdot valsts parādzīmes arī ārvalstu bankām. Latvijas Banka atbalsta šo valdības lēmumu, kas ir solis uz valsts aizņēmumu izmantošanas termiņu pagarināšanu un procentu likmju samazināšanu. Sakarā ar parādzīmju tirgus dalībnieku loka paplašināšanos Latvijas Banka un Finansu ministrija ir veikušas nepieciešamos grozījumus “Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsoles noteikumos”.

Tātad turpmāk šajās izsolēs varēs piedalīties arī ārvalstu bankas, atverot korespondentkontu Latvijas Bankā. Līdz ar to mainīta arī izsoļu organizācija: kārtot izsoles dokumentāciju — nodot pieteikumus un saņemt izsoles rezultātu apstiprinājumus — bankas varēs ne tikai papīra, bet arī elektroniskā formā, lietojot elektronisko datu pārraides sistēmu “S.W.I.F.T.”. Lai ārvalsts banka atvērtu korespondentkontu Latvijas Bankā, tai nepieciešama attiecīgajā valstī izsniegta licence banku operāciju veikšanai, pilnvaroto personu parakstu paraugi un “S.W.I.F.T.” kods. Licencei un parakstu paraugiem jābūt notariāli apliecinātiem vai legalizētiem atbilstoši spēkā esošajiem likumiem.

Uzskatām, ka šobrīd augstajām valsts parādzīmju likmēm nav ekonomiska pamata. Kaut gan, inflācijai samazinoties, kritušās depozītu likmes — pašlaik tās vidēji ir ap 15% —, tomēr 3 un 6 mēnešu parādzīmju likmes joprojām ir ārkārtīgi augstas — vairāk nekā 30% gadā. Tā kā parādzīmju likmes ir augstākas par starpbanku kredītu likmēm un līdzvērtīgas uzņēmumiem izsniedzamo kredītu likmēm, tas nenoliedzami kavē gan starpbanku tirgus attīstību, gan banku pievēršanos uzņēmumu kreditēšanai. Rezultātā no apgrozāmo līdzekļu trūkuma cieš tautsaimniecība un valsts budžetā samazinās ieņēmumi no uzņēmumu nodokļu maksājumiem. Tādēļ Latvijas Banka pozitīvi vērtē konkurences palielināšanu parādzīmju tirgū, kā arī citus pasākumus, kas vērsti uz parādzīmju likmju samazināšanu.

Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!