Mūsu valstīm mērķi ir kopīgi, arī ekonomikā

30. martā Viļņā vienlaikus ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem tikās arī visu triju Baltijas valstu darījumu aprindu delegācijas

Tradicionālo trīs Baltijas valstu prezidentu tikšanos, kas šoreiz (30. martā) notika Viļņā, bagātināja kvalitatīvi jauns aspekts — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darījuma aprindu delegāciju savstarpējās sarunas (vienlaikus ar Vairas Vīķes–Freibergas, Valda Adamkus un Lennarta Meri "tźte–ą–tźte" sarunām) un biznesmeņu delegāciju tikšanās ar prezidentiem. Daži žurnālisti šo jauno aspektu novērtēja kā "pagrieziena punktu Baltijas valstu sadarbībā". Taču šo rindu autoram atbilstošāks likās Latvijas Valsts prezidentes V.Vīķes–Freibergas vērtējums — ka biznesmeņu delegāciju klātbūtne un savstarpējās sarunas prezidentu tikšanās reizē "pasvītro līmeni, kādu sasniegusi Baltijas valstu sadarbība, un apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienprātību ceļā uz Eiropas Savienību".

Biznesmeņu delegāciju savstarpējās sarunas labi apliecināja arī mūsu Valsts prezidentes viedokli, ka Baltijas valstis nav konkurentes, bet gan sabiedrotās ceļā uz kopīgiem stratēģiskajiem mērķiem — integrāciju Eiropas Savienībā un NATO.

Latvijas darījumu aprindu delegācijā bija Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts, akciju sabiedrības "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Investīciju banku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, apdrošināšanas sabiedrības "Balta" prezidents Andris Laizāns, akciju sabiedrības "Grindeks" prezidents Valdis Jākobsons un vairāki citi Latvijā pazīstami uzņēmēji un darījumu aprindu pārstāvji.

Klausoties uzņēmēju trīs delegāciju sarunas, radās iespaids, ka tieši Latvijas pārstāvji bija enerģiskākie. Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors M.Ēlerts akcentēja visu trīs valstu eksportētāju un importētāju kopīgo problēmu — lēno muitas darbu uz robežām.

Ceturtdien, 30.martā, Viļņā tikās triju Baltijas valstu prezidenti. Pastaigā pa Viļņu: Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Igaunijas prezidents Lennarts Meri              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV", pavadot Latvijas Valsts prezidenti

             &n Viļņā, tiekoties visu triju Baltijas valstu prezidentiem un darījumu aprindu cilvēkiem

Akciju sabiedrības "Aldaris" prezidents V.Gavrilovs uzsvēra Latvijā pieņemtā darba devēju likuma nozīmi ekonomikas attīstības sekmēšanā. Savukārt Lietuvas biznesmeņu delegācijas vadītājs, Lietuvas Rūpnieku konfederācijas viceprezidents Mīkols Aleļūns apšaubīja šāda likuma aktualitāti, apgalvojot, ka ražotāju konfederācija "pati pietiekami labi spēj aizsargāt savas intereses".

Pēc darījumu aprindu pārstāvju apspriedes Lietuvas ražotāju konfederācijas mītnē biznesmeņu delegācijas ieradās Lietuvas Prezidenta pils Baltajā zālē, lai tiktos ar Baltijas valstu prezidentiem. Kopējo sarunu ar mājastēva tiesībām ievadīja Lietuvas Republikas prezidents V.Adamkus, uzsverot, ka Baltijas valstu uzņēmēji ne vien konkurē, bet arī godprātīgi sadarbojas transporta, ārzemju investīciju un citās ekonomikas nozarēs. Piemēram, Latvija ir Lietuvas otra lielākā ārējās tirdzniecības partnere (aiz Vācijas), bet Igaunija bijusi aktīva investētāja Lietuvā. Baltijas valstis arī sekmīgi sadarbojušās sarunās ar trešajām valstīm par dubultās aplikšanas ar nodokļiem atcelšanu. Atgādinot, ka visas trīs Baltijas valstis iesaistījušās iestāšanās sarunu procesā ar Eiropas Savienību, Lietuvas prezidents uzsvēra, ka tagad ir īpaši svarīgi nodrošināt patiešām brīvu tirdzniecības zonu Baltijas valstīs. V.Adamkus arī atzīmēja Baltijas Ministru padomes sekmīgo darbību, uzsverot, ka Baltijas valstis visas kopā veido citiem reģioniem pievilcīgu tirgu ar astoņiem miljoniem iedzīvotāju. Kā prioritāru uzdevumu Lietuvas prezidents raksturoja muitas darba uzlabošanu visās trīs Baltijas valstīs, akcentējot jau esošās juridiskās bāzes pilnveidošanu.

Igaunijas Ekonomikas ministra padomniece Marja Alajoi prezidentu un biznesmeņu apspriedē runāja par Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu kopīga elektroapgādes tīkla saimnieciskajiem un politiskajiem aspektiem, raksturojot šādu projektu kā nozīmīgu Baltijas valstu drošības faktoru. Viņa arī informēja par lēmumu nākamajā Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās reizē koncentrēties uz Eiropas Savienības jautājumiem.

Diskusijas dalībnieku interesi izraisīja Latvijas Ārlietu ministrijas Starptautisko ekonomisko organizāciju nodaļas vadītāja Normunda Popena informācija. Viņš uzsvēra, ka Latvijai sadarbība ar Lietuvu un Igauniju bijusi ārējo ekonomisko sakaru prioritāte jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Lietuva ir ceturtā, bet Igaunija — sestā lielākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere. Igaunija ir arī septītā lielākā ārvalstu investētāja Latvijā. Šādas attīstības pamatā ir divi faktori. Vispirms jau tā ir loģiska un pašsaprotama mūsu valstu labo kaimiņattiecību izpausme. Otrkārt, visas trīs Baltijas valstis apmēram vienlaikus īstenoja savas tautsaimniecības reformas, pārejot uz tirgus ekonomiku. N.Popens atzīmēja, ka Latvija pirmā no Baltijas valstīm uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā. Viņš arī atzina, ka starp Baltijas valstīm pastāv ekonomikas konkurences elementi, taču, visām trim valstīm vienlaikus virzoties uz Eiropas Savienību, tomēr aizvien vairāk dominē kopīgās stratēģiskās intereses.

"Galvenajos jautājumos mēs domājam tāpat kā Igaunijas un Lietuvas biznesmeņi," uzsvēra N. Popens, akcentējot nepieciešamību maksimāli izmantot brīvās tirdzniecības līguma un līguma par dubultās aplikšanas ar nodokļiem atcelšanu priekšrocības. Šiem uzdevumiem, pēc N.Popena domām, jābūt prioritāriem uzdevumiem visās trīs Baltijas valstīs.

Spilgts akcents biznesmeņu viedokļu vidū bija Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidenta V.Gavrilova dinamiski mērķtiecīgā uzstāšanās. Viņš uzsvēra, ka pārējā pasaule Latviju, Lietuvu un Igauniju jau uzlūko kā kopīgu Baltijas tirgu. V.Gavrilovs akcentēja arī ASV investīciju klātbūtni Baltijas valstīs kā pozitīvu faktoru modernas uzņēmējdarbības sekmēšanai. Taču, lai pilnīgāk izmantotu jau kopš 1997. gada janvāra spēkā esošā Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma priekšrocības, darījumu cilvēkiem "jāpārslēdzas no lokālās uz reģionālo domāšanu". V.Gavrilovs mudināja visas trīs Baltijas valstis harmonizēt savu likumdošanu un kvalitātes standartus, kā arī "sekmēt kopīgo Baltijas domāšanu". Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents ierosināja pieņemt kopīgu Baltijas valstu ražotāju likumu — šāds likums jau ir pieņemts un sekmīgi darbojas mūsu valstī. V.Gavrilovs arī izteica viedokli, ka būtu ļoti svarīgi visām trim Baltijas valstīm reizē iestāties Eiropas Savienībā, pretējā gadījumā kļūtu apgrūtināta mūsu valstu sadarbība Baltijas brīvās tirdzniecības līguma ietvaros.

Savukārt Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors M.Ēlerts pauda viedokli, ka Baltijas valstis vēl nepietiekami izmanto brīvās tirdzniecības līguma iespējas. "Mums ir brīvās tirdzniecības līgums, bet nav brīvās tirdzniecības zonas. Nav normāli, ja mašīnai ar precēm uz robežas jāstāv divas stundas."

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, atklājot trīs prezidentu uzrunu sēriju, uzsvēra, ka šādas darījumu aprindu delegāciju tikšanās "apliecina trīs Baltijas valstu un tautu kopējās vērtības. Vispirms jau mūsu valstis vieno kopējie ārpolitikas uzdevumi. Taču pamats visam ir mūsu cilvēku dzīve," uzsvēra Latvijas Valsts prezidente. "Pāri visiem citiem mūsu uzdevumiem stāv pienākums radīt pareizākos nosacījumus mūsu ekonomiskajai izaugsmei". V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, cik svarīgs šajā kontekstā ir dialogs starp uzņēmējiem un prezidentiem. Latvijas Valsts prezidente atzina, ka visas trīs Baltijas valstis nedaudz gados kopš neatkarības atjaunošanas ir panākušas lielu progresu. Taču tagad jāatrisina arī daudzi šķietami ikdienišķi uzdevumi, piemēram, steidzami jāatvieglo savstarpējo Baltijas valstu robežu šķērsošana, gan personām, gan precēm, pilnīgāk jāizmanto jau esošais ražošanas potenciāls. "Mēs dzīvojam unikālā Eiropas reģionā. Visas trīs Baltijas valstis var būt kā viena, un tā mēs ātrāk iesim uz priekšu, uz saviem stratēģiskajiem mērķiem — iestāties ES un NATO. Vienotība ir mūsu prioritāte."

Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri savu uzrunu biznesmeņiem sāka, atsaucoties uz Latvijas Valsts prezidentes vārdiem par vienotību: "Ja nebūsim vienoti, tad atkal varētu notikt tā, kā notika 1939. gada rudenī un 1940. gada vasarā," teica Igaunijas prezidents, atgādinot traģisko Baltijas valstu okupēšanu pirms 60 gadiem. Tālāk L.Meri pauda atziņu, ka visām trim Baltijas valstīm ir līdzīgas problēmas un ka mūsu problēmas gadu ritējumā ir mainījušās. "Vēl ne tuvu nav izmantotas visas mūsu kopīgās ekonomiskās iespējas. Mēs gan esam dažādi, taču dažādība allaž ir labs potenciāls attīstībai," teica Igaunijas prezidents, uzsverot, ka visas kopā Baltijas valstis ir daudz stiprākas.

Igaunijas prezidents pakavējās pie Baltijas valstu kopējo dzelzceļa līniju modernizācijas aktualitātes, atļaujoties pasapņot par ātrgaitas vilcienu, kas starp Tallinu, Rīgu un Viļņu trauktos ar ātrumu 300 kilometru stundā. Taču Igaunijas prezidents tic, ka šāds grandiozs projekts ar laiku varētu tikt īstenots, trim Baltijas valstīm apvienojot savu gribu un resursus.

Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus tikšanās noslēgumā izteica pārliecību, ka trīs Baltijas valstu ciešāka ekonomiskā sadarbība vēl vairāk stiprinās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas politisko vienotību un kopīgās diplomātiskās aktivitātes. "Desmit gados mēs esam pierādījuši, ka varam pasaulei eksportēt ne vien olas, bet arī augstas tehnoloģijas preces. Nākamajās tikšanās reizēs mēs jau varēsim runāt par vēl konkrētākām problēmām. Eiropas vilciens traucas uz priekšu un neapstāsies, lai mūs gaidītu. Mums pašiem tas jāpanāk. Taču es Baltijas valstu nākotnē raugos ar lielu optimismu."

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors, pavadot Valsts prezidenti