15. februāra sēde
Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, labrīt! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 15.februāra sēdi pasludinu par atklātu.

Cienījamie deputāti, pirms sākam izskatīt izsludināto darba kārtību, ziņoju, ka Saeimas Prezidijā ir sekojošs dokuments: “Lūdzam izmainīt 1996.gada 15.februāra sēdes izsludināto darba kārtību un likumprojektu “Par valsts budžetu 1996.gadam” izskatīt tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem.” Tātad pēc pirmās sadaļas. Parakstījušies deviņi deputāti. Ja deputātiem iebildumu nav, tātad pārceļam likumprojektu “Par valsts budžetu 1996.gadam” kā piekto darba kārtības jautājumu.

 

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodarbinātību””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kušneres, Kostandas, Saulīša, Grinberga, Grīnberga un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Godājamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Es saprotu, ka paralēli notiek likumprojekta par Darba kodeksu skatījums, un tas tagad rit komisijas darbā, bet šajā grozījumā likumā par nodarbinātību mēs gribējām uzsvērt to, ka mūsu darba grupa ar Janīnu Kušneri priekšgalā jau pusotru gadu strādā un seko šiem jautājumiem, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, kas mūsu neveiksmīgās ekonomikas veidošanas procesā ir kļuvuši par bezdarbniekiem. Un te ir runa par tādām lietām kā stāža saglabāšana cilvēkiem, kas ir zaudējuši darbu. Un kāpēc ir jāsaglabā šis stāžs? Tāpēc, ka tajā procesuālajā kārtībā, ko Ministru kabinets ir noteicis noteikumos, teiksim, aprēķinot darba nespējas, kā arī citus pabalstus, piemēram, likumā par maternitātes un slimības pabalstiem, un arī vēl citos normatīvajos aktos tiek minēts tāds jēdziens kā nepārtrauktais darba stāžs. Un pagaidām tiem cilvēkiem, kas zaudējuši darbu sakarā ar samazināšanu, tiek pārtraukts šis nepārtrauktais stāžs. Protams, es arī esmu gatavs uzklausīt visus tos iebildumus, kāpēc tas netiek sniegts komisijā priekšlikumu veidā esošajā darba likuma izskatīšanā, bet man gribētos teikt, ja mēs tagad to novirzām uz komisijām, tad mēs varētu šajā komisijā ļoti vienkārši vienoties, mēs to varētu pārformēt par priekšlikumu, teiksim, kā tādu. Bet arī tiem, kas pie šī jautājuma strādājuši un priekšvēlēšanu kampaņā solījuši šiem cilvēkiem uzlabojumus, būtu zināma garantija, ka viņi ir veikuši to, ko viņi ir solījuši. Paldies! Lūdzu atbalstīt un nodot izskatīšanai komisijām!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es jau pagājušajā sēdē, kad šis dokuments tikko kā parādījās, teicu Mauliņa kungam, ka gan šis, gan nākamais priekšlikums par grozījumiem Darba likumu kodeksā ir jau pašreiz Saeimas darba kārtībā. Likumprojekts “Par nodarbinātību” pagājušā sēdē tika izskatīts pirmajā lasījumā, un es aicinātu cienījamo frakciju to iesniegt kā priekšlikumu. Komisijā tik un tā tas tiks skatīts, tas būs tabulā iekšā, un jūs varēsiet aizstāvēt savu pozīciju un arī nākamo likumprojektu. Tāpēc es aicinātu to noņemt un nenodot kā patstāvīgu likumprojektu, bet dot kā priekšlikumu pie jau darbā esošajiem.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu nodot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret—17, atturas—21. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kušneres, Kostandas, Mauliņa, Dunkera, Zelgalvja un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Te ir analoģiska situācija. Mēs jau esam izskatījuši grozījumus Darba likumu kodeksā divos lasījumos. Ir iespēja iesniegt to kā priekšlikumu. Tur ir mazs, sīks grozījums, bet tagad būs atsevišķs likumprojekts. Vai tiešām mums ir vajadzīgi desmitiem un simtiem grozījumu vienā un tajā pašā likumā, kad Saeimā jau ir darba kārtībā šie grozījumi? Es aicinātu to nenodot komisijām un ieteiktu frakcijai “Latvijai” iesniegt to kā priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 40, atturas — 17. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi lēmumā par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gannusas, Grinberga, Zelgalvja, Mauliņa, Stroda un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Gunta Gannusa, frakcijas “Latvijai” deputāte!

G.Gannusa (TKL). Kā zināms, Latvijā ir trīs cukurfabrikas — Liepājā, Jelgavā un Jēkabpilī. Varbūt nelielā uzņēmumu skaita dēļ šī nozare netika pagodināta ar īpašu likumu. Taču Augstākās padomes deputāti un Lauksaimniecības komisija tos negribēja vispārējā privatizācijas kārtībā ieslēgt, tāpēc šo uzņēmumu privatizācijas kārtība tika noteikta 1993. gada 1. maijā pieņemtā lēmuma par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību 5. punktā. Šī lēmuma noteiktie principi visumā atbilst pārējo pārstrādes un servisa nozaru privatizācijas pielietojumam. Noteica, ka cukurfabrikas līdz 1993. gada 1. septembrim pārveidojamas statūtsabiedrībās, noteica, ka privatizācijas projekti apstiprināmi vispārīgajā kārtībā, tātad saskaņojot ar Ekonomisko reformu ministriju līdz 1993. gada 1. oktobrim. Noteica sekojošu kapitāla sadalījumu: 20—40 procenti — cukurbiešu audzētājiem, 10 procenti — darbiniekiem, līdz 49 procentiem — ārvalstu ieguldītājiem, līdz 20 procentiem — citām personām. Iegūtie līdzekļi bija jāieskaita privatizācijas fondā un jāizlieto cukura ražošanas veicināšanas programmas izpildei. Zemnieku savienība bija aicinājusi visus zemniekus, kas ražo cukurbietes, nodarbojas ar cukurbiešu audzēšanu, uz šā gada sapulci, un šajā sapulcē izskanēja priekšlikums to daļu, kas ir līdz 49 procentiem ārvalstu ieguldītājiem, atļaut izmantot zemniekiem, tas ir, līdz 50 procentiem izmantot ražotājiem par sertifikātiem. Mūsu frakcijas priekšlikums arī ir atbalstīt Latvijas cukura audzētājus, zemniekus, un ļaut viņiem izmainīt šos privatizācijas kārtības noteiktos procentus.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

J. Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no pirmajiem diviem likumprojektiem, par ko mēs šodien balsojām, te ir drusku cits stils ieviests. Es tomēr lūdzu ierosinātājus līdztekus labajai idejai to arī pareizi noformulēt. Un tiešām, cienījamie kolēģi, paskatieties, lūdzu, šo dokumentu, šo lēmumu par likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību, paskatieties, kas tiek piedāvāts! 5. punkts: “Noteikt, ka šī pārstrādes uzņēmumu privatizācija tiek veikta...” Un apstiprināts šis process ir līdz 1993. gada 1. oktobrim, un viss, kas ir attiecināms uz projektiem, tālāk nāk kā uzskaitītie punkti, tas ir, viens, divi, trīs un tā tālāk. Bet šis apstiprinājums taču jau ir beidzies 1993. gada 1. oktobrī! Jūs tur varat pielikt vēl desmit punktus klāt, vēl tos desmitkārtīgi pastiprināt, bet tas taču neko nemaina! Ja nemaina termiņus šajā lēmumā, tad šo punktu paplašināšanai nav absolūti nekādas jēgas. Vai tiešām tas nav skaidrs? Lūdzu iedziļināties šajā tekstā! Un es nevaru atbalstīt šādu dokumentu, kuram praktiski nav nekādas jēgas, kuram ir tikai papīra jēga. Un atkal tiek sajauktas divas lietas. Vēlēšanās atbalstīt cukura ražotājus ir apsveicama lieta, bet tad to arī praktiski vajag darīt, nevis formāli paņemt dokumentu, kam termiņš ir sen beidzies, un piekabināt tam vienkārši vienu punktu klāt. Tā ka es nezinu, lūdzu, pastudējiet to tekstu, pie kā jūs vēlaties strādāt! Un šī būs atkal absolūti lieka laika novilkšana, tā ka es nevaru tādu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

K. Čerāns (TKL). Godātā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es gribu tikai īsi atbildēt Dobeļa kungam. Ja viņu neapmierina kaut kādas detaļas šajā iesniegtajā likumprojektā, tad var iesniegt grozījumus uz nākamo lasījumu. Tad tajā skaitā šo datumu var mainīt un šo grozījumu var papildināt ar jauniem punktiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi lēmumā par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 24, atturas — 14. Atzinums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

J. Lagzdiņš (LC). Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Es atbalstu šī likumprojekta nodošanu komisijām, bet aicinātu tomēr Juridisko komisiju sagatavot alternatīvu likumprojektu, proti, lai izsvītrotu no spēkā esošā likuma visas tās nejēdzības, atsauces uz PSRS likumiem, PSRS Konstitūciju, sociālistiskā īpašuma slavināšanu, visas tās arhaiskās normas, kas ir visus piecarpus gadu šajā Civilprocesa kodeksā iekšā. Es domāju, ka šeit nevajadzētu aizbildināties ar to, ka tiek gatavots jauns Civilprocesa kodeksa teksts. Pieci gadi bija pietiekams laiks, lai izsvītrotu šīs normas, tādēļ es aicinātu šo projektu atbalstīt, bet Juridiskajai komisijai uz pirmo lasījumu iesniegt alternatīvu likumprojektu ar grozījumiem vairāk nekā 50 pantos, lai sakārtotu šo projektu. Esošajā situācijā nekādā gadījumā nav vainojams tagadējais tieslietu ministrs, bet gan mēs, iepriekšējās, 5.Saeimas deputāti, gan arī iepriekšējie četri tieslietu ministri. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. Nododam komisijai.

 

Atbilstoši izmaiņām darba kārtībā sākam izskatīt jautājumu “Likumprojekts “Par valsts budžetu 1996.gadam””. Otrais un galīgais lasījums. Lūdzu deputātus sameklēt dokumentus nr.389, 389b, 254 un 389a! Tātad — 389, 389a, 389b un 254. Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā!

A.Kreituss (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir priekšlikums sākt skatīt likuma pantus un izskatīt pirmos divus iepriekšējos priekšlikumus pirms 1.panta un pēc tam, kad nonāksim pie 1.panta, tad sākt skatīt deputāta priekšlikumus atbilstoši tām tabulām, kuras katram ir un kuras sākas 14.lappusē. Pirmā tabula. Pirmais ir...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, tātad precizēsim! Vai deputātiem nav iebildumu, ka vispirms tiek izskatīti divi pirmie priekšlikumi, kā es saprotu, kas ir iesniegti, un pēc tam, pirms izskatām likumprojektu pa pantiem, vispirms izskatām priekšlikumus pēc iesniegtās tabulas, lai pēc tam varētu izdarīt atbilstošas korekcijas, ja tādas būs, likumprojekta pantos. Vai deputātiem nav iebildumu par tādu budžeta izskatīšanas kārtību? Nav. Paldies! Lūdzu!

A.Kreituss. Pirmais ir deputāta Čepāņa priekšlikums. Komisijas lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts atsauc priekšlikumu? Deputāts priekšlikumu atsauc. Pieņemts.

A.Kreituss. Otrs ir finansu ministra Kreitusa priekšlikums, kas saistīts ar valdības funkciju klasifikācijas izmaiņu ienešanu pielikumos. Un tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu starptautiskajiem standartiem atbilstošu sistēmu budžeta ieņēmumu un izdevumu uzskaitē. Kas līdz ar to tiek darīts? Resoram pakļautajām iestādēm tiek pakārtots funkcijas koda numurs. Otrkārt, iestādes un pasākumi tiek sakārtoti koda numuru pieaugošā secībā. Šie precizējumi negroza, pirmkārt, ministriju vai resoru budžeta kopsummu. Otrkārt, nemaina iestādēm un pasākumiem projektā paredzēto apropriācijas apmēru.

Trešais. Precizēts funkcijas nosaukums, kuram šajā likumā nav juridiskas slodzes, jo apropriācija tiek piešķirta pēc administratīvā principa.

Ceturtkārt, mainās vietām ieraksti ministriju (resoru) budžetā. Šie precizējumi ir svarīgi budžeta izpildes uzskaites organizēšanai un analīzei, starptautiskajā mērogā it īpaši, un tāpat ir svarīgi, lai mēs, deputāti, un ministrijas varētu salīdzināt savus budžetus ar starptautiskajā praksē pieņemto kārtību budžeta organizēšanā un rakstīšanā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Kreituss. Tālāk lūgums ir griezties pie 14.lappuses 1.tabulas atbilstoši 1.pantam, jo ieņēmumu summu varēsim balsot pēc tam, kad mēs būsim izskatījuši šīs tabulas. Un mans priekšlikums, ko es atkārtoju vēlreiz, bija lūgums izskatīt visas šīs tabulas cauri, un tad būs skaidrība gan ar ieņēmumu, gan ar izdevumu, gan ar deficīta summu, un tad mēs varētu balsot tālāk par 1., 2. un 3.pantu, un tā būtu tāda loģiska secība. Visiem būtu skaidrība, nevajadzētu mums lēkāt no panta uz tabulu atpakaļ, un otrādi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav?

A.Kreituss. Sāksim priekšlikumu izskatīšanu iesniegšanas numerācijas secībā. 14.lappuse. Priekšlikumi, kas skar pamatbudžeta ieņēmumu palielināšanu vai pārdali. Vēršam uzmanību — palielināšanu vai pārdali.

Pirmais priekšlikums. Vispirms man ir tāds jautājums: vai man vajadzētu katru priekšlikumu nolasīt, uz ko summa tiek vērsta? Vai ne? Vai deputāti to redz, un es tikai izsaku Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu un Ministru kabineta atzinumu. Vajadzētu nolasīt?

Sēdes vadītāja. Ja deputāti izsaka tādu lūgumu, tā ir jūsu izvēle, vai jūs ņemat to vērā, vai neņemat.

A.Kreituss. Lasīt?

Sēdes vadītāja. Vienīgais, ko es varu piedāvāt, ir deputātiem izšķirt to ar balsojumu, jo es nevaru pēc tā, kura puse skaļāk izsaka savu priekšlikumu, izšķirt, ko deputāti vēlas. Ja deputāti nevar savstarpēji vienoties par tālāko darba kārtību, tad man ir priekšlikums izšķirt to ar balsojumu. Lūdzu! Anatolijs Gorbunovs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

A.Gorbunovs (LC). Par procedūru. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jūs jau saprotat, ka naudas lietas ir tik svarīgas un tik piņķerīgas, un iepriekšējā prakse, diemžēl parādīja, ka dažās vietās sasteigtas lietas pēc tam radīja pārpratumus. Un es tomēr aicinu mums visiem būt iecietīgiem un reizē arī ļoti uzmanīgiem un ziņotāju tomēr kaut vai īsi nolasīt, lai pēc tam nebūtu pārpratumu, jo pēc 1995. gada budžeta akceptēšanas Prezidijs izskatīja vismaz kādus četrus vai piecus, vai pat vairākus deputātu protestus, ka nav precīzi izprasts viņu priekšlikums, nav precīzi attiecināts balsojums un tā tālāk. Tāpēc man liekas, ka tomēr vajadzētu nolasīt. Tie priekšlikumi nav tik gari, un man liekas, ka mums tā lieta ies ātrāk uz priekšu. Paldies!

Sēdes vadītāja. No runātājiem viens “par”. “Pret” neviens par to negrib runāt. Lūdzu, vārds ziņotājam!

A.Kreituss. Tad es saprotu, ka mēs lasām. Un arī mana doma būtu, uzklausot deputātus, ka vajadzētu tomēr nolasīt laikam, ja?

Pirmais priekšlikums — iesniedz frakcija “Latvijai”. Priekšlikums ir paredzēt, ka no pievienotās vērtības nodokļa ienāks 300 tūkstoši latu vairāk, un tos novirzīt mežu apsardzībai pret uguni un aizsardzībai pret kaitēkļiem, budžeta iestāžu darba samaksas fondam. Komisijas attieksme ir neatbalstīt. Kabineta attieksme ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pirms atklājam debates, man būtu lūgums deputātiem, lai darbs ietu raitāk, savus pieteikumus piedalīties debatēs laicīgi iesniegt sekretariātam, lai mēs varam tos izskatīt. Un lūgums ievērot šo rakstisko pieteikšanos it īpaši tad, ja jūs zināt, par ko jūs runāsit, lai mēs nekavējamies un lai zālē šeit neiznāk sajukums, kurš kurā brīdī un kurš pēc kura vēlas runāt.

Atklājam debates. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts!

I.Liepa (TKL). Cienījamie klātesošie! Es esmu pieteicies runāt par šīs tabulas 1. līdz 6. punktu. Un, kā jūs redzat, visi šie punkti ir vērsti uz mūsu mežu jautājumiem. Tāpēc šajā pirmajā piegājienā es gribu runāt mazliet vispārināti, ievadot šo problemātiku kā tādu, bet pārējos punktos ļoti minimāli. Lūk, pieskaroties šai tematikai, es gribu sacīt, ka ikdienas cilvēks — tūrists un tā tālāk — no meža baidās, ka tanī var apmaldīties un nerast atpakaļ ceļu uz savām mājām. Profesionāls mežkopis šodien baidās no apmaldīšanās problēmās, kas ir saistītas ar mežiem. Tās ir samilzušas tādā apjomā, ka ir grūti rast atpakaļceļu. Tomēr tas ir jāatrod. Šo problēmu skaitā ir arī finansējums. No šā viedokļa raugoties, visus mežu finansējuma posteņus var iedalīt divās daļās. Pirmkārt, tie ir tādi, kuri nedrīkst būt atkarīgi no tirgus konjunktūras svārstībām. Otri posteņi ir tādi, kuros izņēmuma gadījumā mēs to varētu pieļaut. Izņēmums — tas ir šodienas šaurais budžets.

Lūk, pieskaršos līdz ar to tikai pirmajai finansējuma posteņu grupai. Proti, tas ir par mežu aizsardzību un apsardzību. Ir jāsaprot, cienījamie kolēģi, ka mežs neaug pats no sevis, ka ir cilvēku palīdzība vajadzīga, lai tas kā ekonomiska un ekoloģiska sistēma noturētos mūsdienu apstākļos. Nerunāšu par mežu ekoloģisko nozīmi. Domāju, ka tas visiem te ir tik skaidrs, ka būtu lieki to šeit pieminēt. Bet runāšu par ekonomiskajiem aspektiem.

Pagājušajā gadā — 1995. gadā — ienākumi budžetā, lūk, 25 miljoni latu ir ienākuši valsts kasē, pateicoties meža materiālu eksportam. 25 miljoni latu. Un kopumā tas no kopējā eksporta sastāda 26 procentus. Bet, ja mēs ņemam eksportu tikai uz Eiropas Savienības valstīm, tas ir jau 59 procenti. Tātad tas ir mūsu ienākumu galvenais postenis.

Tagad paskatīsimies, kā šis mūsu ienākumu postenis pats jūtas, cik tas ir spējīgs dot šodien un nākotnē. Te man ir jāsaka, ka pašreiz no pamatbudžeta nav iedalīts ne lats mežu aizsardzības vajadzībām. Bet mežu aizsardzība pret uguni… man ir tādas domas, ka man nav jāaģitē, ko nozīmē mežu aizsardzība pret uguni. Pavisam nesen, dažus gadus atpakaļ, mēs lielajos mežu ugunsgrēkos pārliecinājāmies, ko tas nozīmē. Ja kāds būs braucis ārpus Rīgas Berģu virzienā, viņš būs ievērojis, ka tās brīnišķīgās priedes tagad ir puskaltušas, vismaz daļēji tām uzbrūk kukaiņi, kaitēkļi un slimības. Tur ir vajadzīga cilvēku palīdzība. Iepriekšējās paaudzes ir spējušas saglabāt šīs simtdivdesmitgadīgās, šīs simtpiecdesmitgadīgās priedes. Tagad iznāk, ka mēs, neatvēlēdami nevienu latu šo mežu aizsardzībai, gribam tos norakstīt. Bet, ja mēs tos gribam norakstīt, tas nozīmē, ka nākotnē šie miljoni Latvijas valsts kasē vairs neienāks. Būs palikušas pāri destilētas, slimas mežaudzes, kuras vairs nespēs dot šo ienākumu. Nemaz nerunājot par ekoloģisko skādējumu. Bet tas vēl nav viss mežu aizsardzībā.

Mēs zinām, cik ārkārtīgi alkatīgi daudzas kāras rokas šodien sniedzas uz mežu kā šķietami vienīgo ienākumu avotu, kur bez īpaši liela darba ieguldījuma, sacīsim, salīdzinājumā ar lauksaimniecību, varētu, izstrādājot pašreiz uzkrāto koksni, rast ienākumus. Bet tas ir īslaicīgs ienākums. Un, lūk, lai pasargātos no šīm kārajām rokām, meža sardze strādā, un meža sardze strādā ļoti sarežģītos un grūtos apstākļos. Nevienam nav noslēpums, ka daudziem mežsargiem tiek piedraudēts ar lopu apšaušanu, ar māju nodedzināšanu, pat ar ģimenes locekļu aizskaršanu. Un, neskatoties uz to, šī meža sardze tomēr strādā, un es teiktu, ka samērā labi strādā, nonākdama pat bruņotā konfliktā, nebaidīdamās no tā. Un viņai nav kam prasīt palīdzību. Policija ar ielas huligāniem netiek šodien galā, kur nu vēl ar tiem bruņotajiem vīriem mežos. Un, lūk, šī meža sardze stājas pretī. Bet šogad atšķirībā no citiem gadiem, lūk, no pamatbudžeta nav iedalīts neviens lats, tas ir, no tā budžeta, kurā mēs projektējam vairāk vai mazāk stabilus ienākumus. 9 miljoni latu, kas nosedz visus minimālos izdevumus, tiek projektēti no speciālā budžeta, bet speciālā budžeta lieta ir ļoti pakļauta tirgus kojunktūrai. Un šodien mežu jautājumos konjunktūra ir tāda, ka pieprasījums pēc koksnes Eiropā ir samazinājies vismaz divas reizes. Un konjunktūras līkne, ja mēs gribam nevis pieturēties pie iepriekšējā sociālistiskā viedokļa, ka konjunktūras līkne nemainās vai kā taisne pakāpeniski iet uz augšu, bet to skatīt vairāk vai mazāk kā sinusoīdu, tad mums ir jāatzīst, ka pašreiz, lūk, konjunktūra... tas ir, pieprasījums pēc koksnes materiāliem, iet uz leju. Un tos projektētos 9,5 miljonus nebūs iespējams ieņemt. Mūsu prognožu dienests ir ārkārtīgi vājš, un tam ticēt nevar, ja budžeta sastādītāji, autori domā, ka, lūk, to varēs ieņemt. Mēs pat nevaram... mūsu valsts prognožu dienests pat nevar pateikt, cik graudu ir vajadzīgs maizītes nodrošināšanai, kur nu vēl projektēt starptautiskās tirgus konjunktūras svārstības.

Lūk, ar to es gribu sacīt, ka mežs ir pakļauts ārkārtīgi lielām briesmām kā ekonomiska sistēma arīdzan. Ko tad mēs pieprasām un lūdzam... nevis pieprasām, bet lūdzam kā pašu minimumu, lai meža posteņiem atvēlētu? Kopumā, saskaitot visas tās sešas pozīcijas, par kurām es pieteicos runāt, cienījamie kolēģi, tas sastāda 0,53 miljonus. Jeb, ja mēs pārrēķināsim relatīvi — no pagājušā gada ienākuma, koksnes eksporta ienākuma — 0,25 procentus. Tātad 0,25 procentus, lai uzturētu šo sistēmu funkcionēt spējīgu. 0,25 procentus! Mēs iesakām, lūk, ņemt šos līdzekļus no pievienotās vērtības nodokļa — 246 miljoniem latu, un tas savukārt mūsu lūgumā sastāda tikai 0,26 procentus, lai uzturētu mežu kā ekosistēmu, lai uzturētu mežu kā ekonomisku pamatojumu mūsu valsts šodienas un nākotnes stabilitātei.

Cienījamie deputāti! Mežinieku vārdā es jūs ļoti, ļoti lūdzu ieklausīties šajos skaitļos un attiekties ar izpratni pret meža vajadzībām.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam.

A.Kreituss. Tā... Tātad lūgums ir tāds, kā es jau izteicu. Es varētu skaidrot, protams, situāciju te pa lappusēm un pateikt, no kādas naudas kas sastāv, bet laikam tas nebūtu mans uzdevums šoreiz.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par pirmā pielikuma 1. pozīcijas priekšlikumu: “No pievienotās vērtības nodokļa summas mežu apsardzībai pret uguni un aizsardzībai pret kaitēkļiem — budžeta iestāžu darba samaksas fonds — 300 000 latu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 46, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss.Nākamais — otrais. Komisijas attieksme... Būtībā tika runāts par visiem sešiem pirmajiem... Komisijas attieksme ir neatbalstīt, un kabineta attieksme — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad, kā mēs vienojāmies, lūdzu, tomēr nolasīsim summu un pozīciju!

A.Kreituss. Frakcija “Latvijai” liek priekšā pievienotās vērtības nodokli, tāpat kā pirmajā priekšlikumā, iekasēt vairāk par 45 tūkstošiem latu. Nevis no tā izdalīt, bet iekasēt vairāk, līdz ar to mainot visu ieņēmumu ciparu budžetam kopumā, un šo summu novirzīt mežu un medību valsts inspekcijai — budžeta iestāžu darba samaksas fondam. Komisijas un kabineta attieksme — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts!

I.Liepa (TKL). Cienījamie klātesošie! Diez vai ir vērts ko sacīt. To liecina balsojums. Diez vai skaidrāk meža vajadzības var izteikt, un, ja tās nespēj sadzirdēt aiz kaut kādām ambīcijām vai kā tamlīdzīgi, tad vispār te nav ko darīt.

Tālāk. Es tikai gribu mazliet komentēt. Kā tad mums tie sabalansētie līdzekļi tagad budžetā izskatās, ko finansu ministrs te liek priekšā? Paskatīsimies tanī galvenajā dokumentā, kas ir iesniegts! Es par to nebiju gatavs runāt, nebiju gatavojies runāt, bet tagad esmu spiests par to runāt. Sāksim varbūt no apakšas. Paskatīsimies Vides aizsardzības un reģionālās plānošanas ministrijas izdevumus. Tur ir centrālais aparāts. Paskatīsimies, lūdzu, par cik procentiem tur šogad ir pieaudzis budžets! Ne tikai inflācijas ietvaros 23 ar komatu procenti, kas bija pagājušogad, bet daudz vairāk. Vēl jo vairāk — laidīsim skatu uz leju un paskatīsimies ailītē, kur skaidri un gaiši stāv ierakstīts: jauna apakšministra iedibināšanai, ko mēs lepni saucam par valsts ministru, un šīs institūcijas sekretariāta uzturēšanai vien 240 tūkstoši latu tiek atvēlēts. Bet mežam un meža vajadzībām kā ekoloģiskai un ekonomiskās nodrošināšanas sistēmai pat 0,25 procentus neatvēl no tā, ko tas mežs ir ienesis iepriekšējā gadā. Kur te ir loģika? Kur te ir domāšanas un analītiskās spējas, cienījamie deputāti? Es te nelūdzu ne savas, ne frakcijas vārdā, es te lūdzu meža vārdā.

Paskatieties tālāk! Ministru kabineta ieņēmumi. Par cik tie ir pieauguši? Nākošajā punktā kad es uzstāšos, es paņemšu to grāmatu līdzi. Paskatīsimies lappusīti un ailīti — par cik tie ir pieauguši? Tanī skaitā arīdzan aparāta algošanai. Kāpēc tas aparāts šodien apēdīs vairāk kā pagājušajā gadā? Un kāpēc to dzīslu nogriež mežiem?

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!

A.Kreituss. Tā... Komisijas un kabineta priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nr.2 — pievienotās vērtības nodoklis mežu un medību valsts inspekcija — budžeta iestāžu darba samaksas fonds — 45 tūkstoši. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 46, atturas — 10. Nav pieņemts.

A.Kreituss.Nākamā, 3.pozīcija. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums pievienotās vērtības nodokli ieņemt par 130 tūkstošiem latu vairāk un novirzīt Valsts mežierīcības institūtam, budžeta iestāžu darba samaksas fondam. Es gribētu piebilst, ka Valsts mežu dienesta speciālais budžets ir 9 miljoni un kopējais budžets ir 9,5 miljoni. Un 36. un 37.lappusē, par ko runāja profesors Liepa, acīmredzot neskaidrību izsauc tas, ka tur virkne ailīšu pretim budžetam ir tukšas. Jā, tās ir aizpildītas speciālajā budžetā. Un šo iestāžu uzdevums tātad būtu arī to naudiņu iekasēt. Daudz kur piekrītot, es tomēr varu teikt, ka situācija ir tāda, ka mēs nevaram šeit vairāk izdalīt... Es negribu tā vienkārši pateikt, ka mēs neatbalstām. Es gribu lūgt izprast, un tālāk mēs atgriezīsimies gan pie kabineta līdzekļu pacelšanas un pie visa pārējā, un tur būs skaidrojumi. Kolēģi deputāti, tur būs skaidrojumi! Un tad mēs bieži vien redzēsim, ka tie pielikumi nemaz tādi nav, kā pašreiz runājot izklausās.

Tātad priekšlikumu par 3.pozīciju komisija neatbalsta un kabinets arī neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts!

I.Liepa (TKL). Cienījamie kolēģi! Pašķiriet šajā grāmatā 12.lappusi, un pievērsīsim uzmanību mūsu šaurā resora sadalījumam... resursu sadalījumam, un paskatīsimies: Ministru kabineta budžets — pamatbudžeta izdevumi kopā... iepriekšējā gadā 4,3...tas ir, 2,71 miljons, tagad — 4,31, pieaugums — 1,6 miljoni, kas procentuāli sastāda 59 procentus, mīnus 23 procenti pagājušā gada inflācijas, kopā iznāk, ka pieaudzis par 36 procentiem, rēķinot tā, kā tas vispār būtu jārēķina. Bet rēķinot tā, kā pie mums parasts, tātad par 59 procentiem.

Tālāk paskatāmies nākošo — Valsts kanceleja. Iepriekšējā gadā — 1,2 miljoni, tagad — 2,98, starpība sastāda... tātad pieaugums uz šo gadu ir 1,78 miljoni. Un tad, kad vajadzīgi 45 tūkstoši mežu vajadzībām, tad tie neatrodas. Man vairāk nav ko teikt.

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Valsts mežu dienesta finansējums tiešām ir zināmā mērā kritisks. Nav domājams, ka 9 miljonus varēs ieņemt specbudžetā un no tā varēs finansēt gan mežierīcības uzņēmumus, gan Gaujas nacionālo parku, gan mežu aizsardzības inspekciju. Ko darīt šajā situācijā? Es domāju, ka frakcija “Latvijai” nav izvēlējusies to pareizāko pozīciju, no kuras segt šos izdevumus, kas nepieciešami Valsts mežu dienestam. Šeit mēs runājam tikai par to, ka tiek palielināts pievienotās vērtības nodoklis. Eksperti ir izdarījuši ekspertīzi un atzinuši, ka palielināt šo summu ieņēmumu daļā nav iespējams. Tātad pēc būtības laikam Saeima nevarēs nobalsot par šiem priekšlikumiem, kurus ir ierosinājusi frakcija “Latvijai”. Bet problēma paliek.

Un tagad es gribu runāt kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja. Un konkrēti par šī mežierīcības uzņēmuma uzdevumiem. Jā, tiek tiešām, zemes reformas gaitā gandrīz katram zemes gabalam, uz kura atrodas meža gabaliņš, kas lielāks par pushektāru, ir jāizstrādā mežierīcības projekts, un tikai tad, kad tas ir izdarīts, var sākties šie ciršanas darbi un meža īpašnieks, vienalga, vai tas būtu jaunieguvējs vai bijušais īpašnieks, kuram atjaunotas tiesības, var uzsākt šī meža gabala izmantošanu bez celma naudas. Tā ir tā maize, ar kuru cilvēki laukos dzīvo, uz kuru cer nopelnīt. Un tādēļ šī problēma paliek neatrisināta, jo, tiklīdz vairs nefinansēs mežierīcības uzņēmumu no valsts budžeta, kas tad notiks? Neglābjami celsies šo mežierīcības projektu izgatavošanas cenas, tās augs, un mēs visi zinām, ka jau par zemes iemērīšanu ir jāmaksā ārkārtīgi dārgi. Tagad pieaugs daudzkārtīgi, ne vienkārtīgi šīs cenas arī par mežierīcības projektu izgatavošanu, mežinieki būs spiesti šīs cenas pacelt.

Ko darīt? Acīmredzot mēs nevaram nobalsot par frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu šajā ailītē, kurš paredz ienākumu palielināšanu no pievienotās vērtības nodokļa. Acīmredzot šī problēma pēc dažiem mēnešiem būs jārisina Saeimā atkārtoti. Atkārtoti ar budžeta labojumiem, jo es arī uzskatu, ka mežu dienests šajā gadījumā, dalot budžetu, ir apdalīts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

A.Jirgens (TB). Godātie kolēģi! Protams, mēs varam piekrist tam, ka mežam un mežu dienestam, un visām šīm institūcijām, teiksim, Valsts mežierīcības institūtam, līdzekļi ir nepietiekoši, tāpat kā tie ir nepietiekoši ļoti daudzām citām sfērām. Tie ir nepietiekoši izglītībai, tie ir nepietiekoši veselības aizsardzībai un daudz kam citam. Bet nevajadzētu šeit mānīt cilvēkus un vienkārši rakstīt iekšā summas, kuru reāli budžetā nav, kuras nevar iekasēt. Tātad es nezinu... Frakcija “Latvijai” nav iesniegusi nekādus aprēķinus, ar ko tā pamato šos palielinātos ienākumus no pievienotās vērtības nodokļa. Cik es zinu, tad nav iesniegts arī priekšlikums pacelt pievienotās vērtības nodokļa likmes. Vienkārši te ir šī virkne priekšlikumu, kas paredz sadalīt neesošu naudu. Un es uzskatu, ka tā ir vienkārši cilvēku mānīšana, un ir priekšlikums šos ierosinājumus neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Diemžēl es arī negribētu atbalstīt šo priekšlikumu ar visu cieņu pret mežu un mežu ierīcību. Pašreiz pats esmu zināms meža īpašnieks, kuram šī procedūra būs jāiziet. Ir viens aspekts, kāpēc es esmu pret iekļaušanu valsts budžetā. Šodien Latvijā notiek mežu izsaimniekošana. Es saprotu zemniekus, kuriem varbūt tas ir vienīgais iztikas avots. Viņiem tas netiks noņemts. Kāpēc? Latvijā ir parādījies jauns uzņēmējdarbības veids. Ir pietiekoši daudz spēcīgu, finansiāli spēcīgu privātuzņēmēju — sauksim tos tā, jo viņu lielākā daļa nav reģistrēti, — kuri apbraukā zemnieku saimniecības, kam ir meži, piedāvā samaksāt par visu līdz pat ierakstam zemesgrāmatā un meža apsaimniekošanas projekta saņemšanai, lai šo mežu izcirstu un pārdotu. Šobrīd Latvijas mežos vairs ir apmēram diviem trijiem gadiem pārdošanai derīgi, kārtīgi lietaskoki. Kurzemes puse visa ir sagandēta. Lieliski meži izcirsti, gandrīz vai līdz krūšu augstumam atstājot stumbrus. Tas ir Slīteres rezervāts. Tā ir Dundaga. Tā ir Kolka. Tie visi ir lieliski meži. Līdzīga aina novērojama arī Latgalē. Ja šādā veidā mēs paši, Latvijas pilsoņi, gribam izpārdot mūsu mežus, tad vismaz lai tas notiek uz privātstruktūru rēķina, kuras samaksā šo paaugstināto cenu, kā pilnīgi pareizi pateica Seiles kundze, bet ne jau no valsts budžeta jāmaksā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.3, frakcija “Latvijai”, pievienotās vērtības nodoklis, Valsts mežierīcības institūts, budžeta iestāžu darba samaksu fonds — 130 000. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 49, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss.Cienījamie deputāti! Ceturtais priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā pievienotās vērtības nodokļa ieņemšanu palielināt par 10 tūkstošiem un novirzīt Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu mežsaimniecību budžeta iestāžu darba samaksas fondam. Komisijas attieksme ir neatbalstīt. Kabineta attieksme — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts!

I.Liepa (TKL). Nu, par tiem 10 tūkstošiem daudz nav ko runāt. Es tikai varu komentēt iepriekšējo divu speciālistu atzinumus mežu jautājumos. Vai, Jirgena kungs, 0,25 procenti no tiem ienākumiem, ko mežs sniedz, vai 0,25 procenti no 246 miljoniem pievienotās vērtības nodokļa nav kvantitatīvs skaitlis? Vai tas ir galvu reibinošs skaitlis, kura dēļ valsts aiziet bojā, bet kura nepiešķiršanas gadījumā mežs gan var ciest? Un tad nākošajos gados vairs nebūs ko rēķināt — tik un tik procentu no tā un tā, jo tas un tas vienkārši nebūs.

Krisberga kungs to ļoti labi pateica, kāds mums ir pašreizējais stāvoklis. Taču vienlaicīgi gribu sacīt, Krisberga kungs, ka jūs neesat sapratis lietas būtību. Mūsu priekšlikumi nav vērsti uz privātstruktūru cirtēju atbalstīšanu. Mūsu priekšlikumi ir vērsti uz to, lai saglabātu to sistēmu, ko cirst, un tā ir milzu starpība.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” ceturto priekšlikumu, tātad pievienotās vērtības nodoklis Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību pētījumi mežsaimniecību, budžeta iestāžu darba samaksu fonds — 10 tūkstoši. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par — 19, pret — 44, atturas 10. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Piektā pozīcija. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums — pievienotās vērtības nodokli ieņemt par 19 tūkstošiem latu vairāk un novirzīt Gaujas nacionālajam parkam budžeta iestāžu darba samaksas fondam. Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt. Un kabineta priekšlikums arī ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts!

I.Liepa (TKL). Paldies! Laika ietaupīšanas dēļ es šoreiz neizteikšos, bet izteikšos pie pēdējā, 6.punkta, par kuru esmu pieteicies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, Lujāna kungs! Tātad Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts! Par Gaujas nacionālo parku.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es, protams, saprotu, ka pārējie kolēģi ir vakar apsprieduši, ģenerālmēģinājums ir noticis. Un, protams, arī šis sīkais punkts jau vairs nevienu nesatrauc. Bet šinī gadījumā gandrīz vai jāapelē pie Latvijas neatkarības kustības, pie “Tēvzemei un Brīvībai”. Un, protams, var jau naudiņu tur neiedot, bet kur tad varēs Jāņus līgot? Kur tad Nacionālās neatkarības kustība varēs aliņu aizbraukt iedzert? Un tāpat arī prezidenta kungs jau vairs nevarēs braukt uz Gaujas nacionālo parku un rādīt to ārzemju viesiem. Un, protams, tāpat pareizi jau kolēģi saka — kur tad medīs? Mums taču te ir arī mednieku ļoti daudz. Un varbūt patiešām būtu šinī gadījumā jāaizmirst šis jautājums un nedaudz tomēr jāiedod kāds santīms, jo citādi patiešām drīzumā iznāks, ka te nedosim, tur nedosim, un vienīgā izklaides vieta pie Rīgas paliks Getliņos, kur varēs aiziet izklaidēties. Un tādēļ, protams, ir nedaudz smieklīgi, bet jau šinī gadījumā tie lielie “pastalnieki” aizmirst pat nacionālās vietas, tādas, ko tā sliktā padomju vara ir finansējusi. Nu ko tad, mēs jau tā tikai turpināt varam. Tāpat rīt mēs vēl kaut ko atstāsim novārtā, un vēl. Protams, Eniņa kungs varbūt tagad kaut kā klusē kā dabas pētnieks un mīļotājs, bet varbūt viņš tagad arī varēja pateikt kādu vārdu, kas notiks, ja nebūs, un kādā situācijā ir tie dabas pieminekļi un vēsturiskās vietas. Protams, morāle ir divējāda. Aizmirsīsim atkal kārtējo reizi morāli un runāsim par to, cik viss ir labi un jauki. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, es jums izsaku aizrādījumu par izvēlētajiem salī-dzinājumiem cilvēkiem un lietām! Debates beidzam. Komisijas vārdā ir ko teikt?

A.Kreituss. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.5, frakcija “Latvijai” — pievienotās vērtības nodoklis — Gaujas nacionālais parks, budžeta iestāžu darba samaksas fonds — 19 tūkstoši. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 40, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Cienījamie deputāti! Nākamais — sestais priekšlikums — frakcija “Latvijai”. Pievienotās vērtības nodokli ieņemt par 26 tūkstošiem latu vairāk un novirzīt mežu pētīšanas stacijai “Kalsnava” budžeta iestāžu darba samaksas fondam. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka visi iepriekšējie seši priekšlikumi diemžēl bija novirzīti tikai darbinieku algu pacelšanai, algu samaksāšanai. Neskatoties uz kaismīgajām runām, nekas netika paredzēts kaut kur labiekārtošanai. Komisijas lūgums ir neatbalstīt. Un kabineta lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts!

I.Liepa (TKL). Cienījamie klātesošie! Tikai divi komentāri. Es brīnos, ministr Kreitusa kungs, par jūsu izteicieniem. Ceru, ka tie ir pārdomāti, jo nepārdomātības gadījumā tas būtu vēl sliktāk. Paskatieties jūsu pašu priekšā liktajā grāmatā, un tur jūs redzēsiet, ka tie pieprasītie līdzekļi nav novirzīti mežu cilvēku algu pacelšanai, bet tikai to saglabāšanai, turklāt tādā līmenī kā iepriekšējā gadā. Pat vērā neņemot to inflāciju — 23 procentus. Kā jūs varat tagad teikt, kad visa Latvija dzird, ka tiek prasīts to cilvēku algu paaugstināšanai, kuri stājas bandītiem priekšā ar dzīvības briesmām. To es nesaprotu. Vai nu nekompetence zināšanās vai demagoģiska izteikšanās. Viens no diviem. Trešās alternatīvas nav.

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāt, mēs esam vienojušies šajā zālē tādus izteicienus kā “demagoģija” nelietot. Atstāsim to, lūdzu, citiem! Šeit cilvēki izsaka savus viedokļus, un tāpēc būsim korekti, ja!

I.Liepa. Tas atbilst precīzām nostādnēm. Es teicu “vai – vai”. Izšķirieties, kurš no šiem variantiem jums patīk. Vārdu “demagoģija” var aizstāt arī ar latvisko alternatīvu.

Tālāk. Otrs. Tas ir par pacelšanu. Tālāk es gribu pateikt paldies visiem deputātiem savā un mežinieku vārdā par balsojumu, par meža stāvokļa izpratni un to problēmu izpratni, kas saistītas ar mežiem, un apsolos no savas puses darīt mežiniekiem zināmu šī balsojuma rezultātu, lai mežu un lauku cilvēki zinātu, kas ir kas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzam zvanu! Balsojam par priekšlikumu nr.6, frakcija “Latvijai” — pievienotās vērtības nodoklis, mežu pētīšanas stacijai “Kalsnava”, budžeta iestāžu darba samaksas fonds — 26 tūkstoši. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 42, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss.Nākamais — septītais priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā pievienotās vērtības nodokli ieņemt par 5 miljoniem latu vairāk un novirzīt dotācijām un mērķdotācijām pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Komisijas attieksme ir neatbalstīt, kabineta attieksme ir neatbalstīt. Lūgums balsot.

Sēdes vadītāja. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

E.Zelgalvis (TKL). Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šeit jau sākās diskusijas par to, vai mēs varam iekasēt vairāk pievienotās vērtības nodokļa vai nevaram un kur to novirzīt. Šeit izskanēja tāda doma, ka, lūk, eksperti neesot aprēķinājuši, tas neesot zināms, nessot iespējams. Es gribu atgādināt vienu dokumentu, kas ir visiem deputātiem izdalīts, un to var atrast, un šie skaitļi ir redzami. Un šeit ir redzams pavisam vienkārši, ka gadā netiek iekasēti 29,6 miljoni pievienotās vērtības nodokļa. 29,6 miljoni! Un tas ir nodoklis, kas netiek iekasēts par pārtikas produktiem, alkoholu un tabakas izstrādājumiem. Šeit nav vēl nemaz degviela pieskaitīta. Ja mēs pieskaitītu degvielu, šo miljonu būtu daudz vairāk. Tātad kāds ir jautājums? Šeit ir principiāls jautājums, un tā, es uzskatu, arī Saeimā vajag jautājumu stādīt. Vai valdība šodien grib un spēj šo nodokli iekasēt vai negrib un nespēj? Nevajag šeit runāt par kaut ko tādu, ka, lūk, nav ekspertu, nav aprēķinu, nav tas, nav šitais. Jautājums ir pavisam principiāls un nopietns, un tā arī jautājums ir jāstāda. Mēs konkrēti... Šis konkrētais priekšlikums, par kuru es runāju, ir iekasēt 5 miljonus. Mēs jau pat neprasām visu šo summu iekasēt, kas netiek iekasēta, tā ir tikai daļa, un šis cipars, kuru es tikai nosaucu, ir divas trešdaļas vēl no visa tā nodokļa, kas netiek iekasēts. Novirzīt pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Mēs ļoti labi zinām, kādas ir bijušas diskusijas pēdējā laikā par pašvaldībām. Ir daudzas sanāksmes bijušas, un pašvaldības joprojām paliek neapmierinātas ar to, cik līdzekļu tiek novirzīts izlīdzināšanas fondā. Mēs vakar bijām vēl vienā pašvaldību vadītāju sanāksmē, kur vēl šis jautājums palika atklāts, un pašvaldības pieprasa savu. Tās runā, lai pāri par 40 miljoniem tiktu novirzīts šajā izlīdzināšanas fondā. Mēs šeit novirzām kopā arī ar citiem nodokļiem tikai 16 miljonus. Mēs visi ļoti labi zinām, ko nozīmē šodien pašvaldības. Mēs saņemam vēatules, tiekamies ar pašvaldību vadītājiem. Visi atzīst, ka, lūk, pie šāda izlīdzināšanas fonda, ja paliek šie 20 miljoni, kas ir paredzēti budžetā, tad pašvaldībām ir jāslēdz skolas, jāslēdz slimnīcas, bērni netiek uz skolām, un tā tālāk. Vai tiešām mēs, lūk, atļausim valdībai neiekasēt šo nodokli un pieļausim, lūk, šādas varbūt pat traģiskas situācijas, kādas radīsies pašvaldībās. Es uzskatu, ka Saeimas deputātiem tomēr vajadzētu būt pietiekoši saprātīgiem, saprast šīs problēmas, atmest šīs valdības ambīcijas un balsot par to, lai ieņēmumi tiktu palielināti un novirzīti tur, kur tie ir tik ļoti ļoti nepieciešami šodien. Es aicinu visus deputātus balsot par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam.

A.Kreituss. Lūgums balsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 7, frakcija “Latvijai”, pievienotās vērtības nodoklis, dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam — 5 miljoni. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 45, atturas — 11. Nav pieņemts.

A.Kreituss.Nākamais — astotais priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā kārtējo reizi palielināt pievienotās vērtības nodokļa, ieņemšanu, šoreiz par 2 miljoniem latu, un novirzīt šo summu valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta samazināšanai. Komisijas attieksme ir neatbalstīt, kabineta attieksme — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts.

E.Zelgalvis (TKL). Godātie deputāti! Šeit situācija ir līdzīga. Mēs šeit arī daudz runājam par budžeta deficītu un dzirdējām Ministru prezidenta uzstāšanos, finansu ministra uzstāšanos par to, ka šis budžeta deficīts ir tāds ārkārtīgi negatīvs rādītājs un lai mēs neiedomātos to palielināt, ka tas, lūk, ir nākotnes parāds, un tā tālāk. Viss tas ir ļoti pareizi. Viss tas ir pareizi, un tiešām šie 60 miljoni, šis paredzētais budžeta deficīts, ir ārkārtīgi liels, tas ir fakts. Un tāpēc mēs arī ierosinām palielināt šos nodokļu ieņēmumus un novirzīt tos budžeta deficīta samazināšanai. Un tas ir praktisks, konkrēts priekšlikums, lai šo problēmu praktiski risinātu, nevis biedēt šeit deputātus un citu sabiedrību ar to, ka budžeta deficīts ir kaut kas ārkārtīgi briesmīgs. Paldies, aicinu balsot par šo priekšlikumu!

A.Kreituss. Lūgums balsot!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzam zvanu! Lūdzu deputātus balsot par ptiekšlikumu nr. 8, frakcija “Latvijai”, pievienotās vērtības nodoklis, valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts — 2 miljoni. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 46, aturas — 8. Nav pieņemts.

A.Kreituss.Nākamais — devītais priekšlikums. Deputāta Čerāna priekš-likums paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā ieņems par 12 miljoniem 250 tūkstošiem latu vairāk, un šo summu novirzīt kā dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Komisijas attieksme ir neatbalstīt, kabineta attieksme — neatbalstīt. Lūgums balsot!

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

K.Čerāns (TKL). Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Šie trīs sekojošie priekšlikumi ar nr.9, 10 un 11 ir identiski līdzekļu avota daļā, un tādēļ es par to runāšu tikai vienu reizi kopā izvērstāk. Tātad šie priekšlikumi paredz uzlikt valdībai par pienākumu pilnvērtīgāk veikt akcīzes nodokļa iekasēšanu. Es šos priekšlikumus jutos tiesīgs iesniegt tādēļ, ka valdības pārstāvji, konkrēti arī pats Kreitusa kungs, ir apgalvojuši, ka netiek iekasēti 40—50 procenti no šī akcīzes nodokļa alkoholam un degvielas izstrādājumiem, kā arī ņemot vērā to, ka gan 1995.gadā, gan 1996.gada budžeta projektā kopējie ieņēmumi no akcīzes nodokļa ir aptuveni 59 miljoni latu. Tātad šīs summas gan pagājušajā gadā, gan arī šajā gadā ir identiskas. Bet, balstoties uz šiem valdības pārstāvju apgalvojumiem, var aprēķināt, ka šī neiekasētā nodokļa summa ir aptuveni 49 miljoni latu gadā. Tad šis budžeta projekts ar šajā brīdī esošajiem cipariem parāda, ka valdība neko netaisās darīt šī akcīzes nodokļa iekasēšanas uzlabošanai. Tātad valdība nav gatava uzņemties šo politisko atbildību par to, ka tā spēs veikt šo darbu. Tātad es uzskatu, ka šīs rezerves ir pietiekamas... šis avots tiek norādīts pamatoti, un es uzskatu, ka ir nepieļaujami valdībai turpināt šo ienākumu iespēju slēpšanu, muļķojot un turot pusbadā lielu tautas daļu un atsakoties no šobrīd ārkārtīgi kritiskās demogrāfiskās situācijas risināšanas.

Tālāk — konkrēti par piedāvāto līdzekļu izlietojumu. Konkrēti priekšlikums nr.9, tātad dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Tajā priekšlikumā, ko es iesniedzu Budžeta un finansu komisijai, bija ierosinājums pierakstīt vēl klāt, ka tajā skaitā ir pabalsti mazturīgajiem iedzīvotājiem, ja, un es lūgšu Budžeta komisijas pārstāvi to apstiprināt, ka tas tā bija. Tātad šīs dotācijas ir domātas nevis abstrakti pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, bet gan tieši, lai dotu pabalstus mazturīgajiem iedzīvotājiem. Un šī ir viena no tām prioritātēm, ko savā sēdē atbalstīja jeb izteica Sociālo un darba lietu komisija un kam būtu vajadzīgi no budžeta papildus 12 miljoni latu. Es aicinu deputātus, arī valdošās koalīcijas pārstāvjus, uzņemties tomēr šo politisko atbildību par valdības spēju strādāt un novirzīt šos līdzekļus tur, kur tie ir nepieciešami. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam.

A.Kreituss. Man ir lūgums balsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsojam par priekšlikumu nr.9, deputāts Čerāns, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam — 12 miljoni 250 tūkstoši. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 43, atturas — 16. Nav pieņemts.

A.Kreituss.Nākamais deputāta Čerāna priekšlikums — paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksu valsts pamatbudžetā iekasēs par 12 miljoniem 250 tūkstošiem vairāk, un novirzīt šo summu valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta samazināšanai. Komisija neatbalsta, Ministru kabinets neatbalsta. Lūgums balsot!

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

K.Čerāns (TKL). Jā, pie tā, ko es minēju... runāju par iepriekšējo priekšlikumu, es vēl gribu tikai norādīt, ka katrā no šiem trijiem priekšlikumiem es piedāvāju iekasēt ceturto daļu no tiem ienākumiem, kas akcīzes nodokļa veidā netiek iekasēti. Es saprotu, ka valdībai būtu grūti iekasēt visus šos ienākumus, šīs ienākumu rezerves šogad, bet, ņemot vērā to, ka tālāk ir vēl daudzi un dažādi priekšlikumi, kur varētu novirzīt šo akcīzes nodokļa izmaksu palielinājumu valsts pamatbudžetā, es šo savu konkrēto desmito priekšlikumu noņemu un aicinu balsot par pārējiem, tālākajiem.

Sēdes vadītāja. Tātad nav jābalso, ja deputāts atsauc savu priekšlikumu.

A.Kreituss.Nākamais — 11.priekšlikums, deputāta Čerāna kunga priekšlikums. Akcīzes nodokļa iemaksa valsts pamatbudžetā ir paredzēta vēlreiz, trešo reizi — par 12 miljoniem 250 tūkstošiem vairāk ieņemt un novirzīt šo naudu pabalstu izmaksai bērniem. Komisijas attieksme ir neatbalstīt, un kabineta attieksme ir neatbalstīt. Lūgums balsot!

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Ja jūs būtu nobalsojuši par abiem iepriekšējiem priekšlikumiem, tad es šo, protams, būtu...

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, esiet korekts, par jūsu iepriekšējo priekšlikumu nevarēja balsot, jo jūs to atsaucāt!

K.Čerāns.Atvainojos tad! Ja jūs būtu nobalsojuši par iepriekšējo priekšlikumu, tādā gadījumā es šo būtu atsaucis arī, jo nevar šīs akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā... Nu, es domāju, ka nebūtu arī korekti valdībai uzlikt par pienākumu izdarīt neiespējamo. Bet šajā situācijā es uzskatu, ka ir absolūti... Šī akcīzes nodokļa ieņēmumi ir jāpalielina, tie nav atstājami šajā šī brīža nepieļaujami zemajā līmenī, un līdzekļi ir novirzāmi diferencēto pabalstu izmaksai bērniem. Tas ir, tātad lai varētu realizēt šo likumu “Par sociālo palīdzību”, kurš šobrīd ir spēkā, lai varētu šis likums darboties pilnā mērā un lai valsts pabalsti ģimenēm, kuras audzina otro, trešo, ceturto vai piekto bērnu, tiktu izmaksāti lielākā apjomā nekā par pirmo bērnu, un lai šādā veidā tieši risinātu, dotu tiešu ieguldījumu demogrāfisko problēmu risināšanā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

L.Kuprijanova (TSP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Es gribu runāt par šo priekšlikumu principā. Jo analoģisks priekšlikums par ģimenes pabalstiem būs arī turpmāk tabulās, būs kā Kuprijanovas priekšlikums, būs kā citu deputātu priekšlikums. Šis ir viens no principiālajiem balsojumiem, un būtībā nav svarīgi, kas ir autors šajā gadījumā, kura frakcija vai kurš deputāts, ir svarīgs pats likums. Es zinu, ka es nevarētu gaidīt abildi no prezidenta kunga, kas šeit atrodas, bet man gribētos, lai viņš pēc tam atbild tautai. Šis likums ir stājies spēkā 1996.gada 1.janvārī. Šodien ir 15.februāris. Man ļoti žēl, ka mēs neizskatām budžetu 14.februārī, kad visi zvērēja mīlestību viens otram — Valentīna dienā. Šodien it kā tas vairs nav jādara. Pusotru mēnesi šis likums nedarbojas. Pusotru mēnesi Labklājības ministrija nemaksā pienākošos bērnu pabalstus. Un tas nevienu neuztrauc. Es gribu dzirdēt tādā gadījumā juristus šajā zālē. Un arī tieslietu ministru — kā viņš varētu paskaidrot, ka mūsu valstī nedarbojas likums. Es ļoti gribētu, lai debatēs uzstātos kāds no tiem deputātiem, — tādu ir 41, kas ir no 5. Saeimas un kas balsoja par šo likumu. Nav svarīgi, kāda būs summa, un ir iespējami kompromisi. Un varbūt iztaisīt drusciņ lētāku šā likuma palaišanu, bet tas ir principiāls jautājums. Es uzskatu — ļoti principiāls. Man šķiet, ka šajā gadījumā valdība, runājot par 11.punktu, varētu uzreiz pateikt savu viedokli, kādēļ, pirmkārt, es atkārtoju, jau pusotru mēnesi netiek pildīts likums valstī. Kas tad ir vēl augstāks par mūsu likumiem? Ko valdība domā ar šo problēmu darīt? Pēc tam runāt pēc būtības par cipariem? Par cik vēl būs iespēja runāt par citiem priekšlikumiem, acīmredzot es vēl sīkāk runāšu par šo problēmu, bet es gribu šobrīd pievērst tai uzmanību. Un es tomēr aicinu kādu no valdības pārstāvjiem paskaidrot šo situāciju valstī.

Sēdes vadītāja. Kuprijanovas kundze, lūdzu, kāds ir jūsu konkrētais priekšlikums par priekšlikumu nr.11? Es tā arī nesapratu — jūs atbalstāt vai noraidāt? Kā jūs aicināt balsot?

L.Kuprijanova.Kreituses kundze, man vēl ir otra iespēja — piecas minūtes.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Man, protams, jāatvainojas Kārlim Čerānam, ka es viņam uzticēju uzstāties par šo tik ļoti svarīgo jautājumu, kaut gan šis bloks Tautas kustībā Latvijai, — labklājības bloks, kuru vadu es, pieder man. Un man arī vajadzēja detalizētāk izklāstīt šo jautājumu. Bet sakarā ar to, ka no 15. līdz 32.punktam man šodien pie budžeta izskatīšanas maizes pietiks, es gribētu tomēr vēlreiz skaidri atgādināt šā 11.priekšlikuma būtību. Tātad tiek mērķtiecīgi torpedēta ideja par diferencēto bērnu pabalstu izmaksāšanu. Atcerieties šo gadījumu ar likumprojektu, kura būtība bija atlikt šā likuma stāšanos spēkā uz veselu gadu. Mēs uzstājāmies, Tautas kustība Latvijai izteica priekšlikumu — nē, lai šis likums sāk darboties ar šo gadu, bet mēs redzējām šo vienaldzīgo attieksmi no deputātu puses. Un es arī šoreiz vienkārši domāju, ka 5. Saeimā es esmu pierādījis, ka spēju runāt arī ļoti populistiski un ar ļoti spilgtiem piemēriem, tāpēc 6. Saeimā man gribētos vismaz veidot konstruktīvu deputāta tēlu un strādāt konstruktīvā virzienā, jo es arī gribu ņemt vērā to kritiku, ko gan žurnālisti, gan sabiedrība izsaka pret manu personu. Tāpēc piemēru par to, vai Latvijā vajag atbalstīt bērnus, vai Latvijā vajag atbalstīt ģimenes, vai Latvijā vajag uzlabot demogrāfisko situāciju, lūdzu, — to var izdomāt katrs latvietis, kuram vēl krūtīs pukst šī “Tēvzemes un Brīvības” tik ļoti izslavētā patriotiskā sirds.

Es domāju, ka šis priekšlikums ir būtisks. Tā ir būtiska attieksme pret Latviju, pret Latvijas nākotni. Tautas kustība Latvijai iestājas par to, lai vismaz bērniem Latvijā būtu maizīte. Paldies! Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.11, deputāts Čerāns, akzīces nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, diferencēto pabalstu izmaksa bērniem — 12 miljoni 250 tūkstoši. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 30, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss.Nākamais — deputāta Ozoliņa priekšlikums nr.12. “Akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā paredzēt ieņemt par 9 500 latiem vairāk un novirzīt Ēdoles pils jumta konservācijai”. Komisijas attieksme — neatbalstīt. Ministru kabineta attieksme — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos... Ozoliņa kungs, mēs vienojāmies, es jums došu vārdu. Bet, lūdzu, deputātus laicīgi zināt, par kādiem priekšlikumiem jūs runāsit. Lūdzu, piesakieties rakstiski, lai mūsu darbā nav kavējuma! Piedodiet, Ozoliņa kungs, pirmajam vārds Modrim Lujānam, pie frakcijām nepiederošam deputātam! Lujāna kungs, jūs izmantosit sešas minūtes?

M.Lujāns (Pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, es varu saprast Leopolda Ozoliņa kunga satraukumu par vienu no Latvijas kultūrvēsturiskajām vietām. Protams, es arī pilnīgi atbalstu viņa lūgumu. Bet ir jāskatās, ka ienākumu avots, no kura šo jumtu varētu konservēt, būtu pavisam cits šajā gadījumā, nevis akcīzes nodoklis, cik es atceros. Bet tanī pašā laikā, es domāju, pat prezidenta kungs justos priecīgs, ja no Prezidenta kancelejas izdevumiem tiktu noņemti 9,5 tūkstoši Ēdoles pils jumta konservācijai. Tas būtu taisni tas ienākumu avots, no kura vajadzētu noņemt. Tādēļ es domāju, ka Leopolds Ozoliņa kungs varbūt padomās un arī izmainīs šo jautājumu, teiksim, šo iekasēšanu, jeb arī varbūt šajā gadījumā pat prezidenta kungs atradīs par iespējamu no savas Prezidenta kancelejas izdalīt šos 9,5 tūkstošus latus Ēdoles pils konservācijai. Jo es domāju, ka tas arī ir svarīgi. Protams, es saprotu, ka svarīgi ir, teiksim, paremontēt prezidenta pili. Bet, ja drīzumā Latvijā visas pārējās pilis būs drupās un paliks tikai viena pils Rīgas centrā, tad es atkal kārtējo reizi saku, ka es nezinu, kur būs vest tūristus! Paldies!

Sēdes vadītāja. Ozoliņa kungs, jūs izmantosit četras minūtes?

L.Ozoliņš (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Latvijas vēsture, meži, Gaujas nacionālais parks. Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļi pārvēršas drupās tagad jau neatkarīgajā valstī. Aizputē jaunceltā Aizputes skolotāju dzīvojamā nama ēka. Turpina drupt Aizputes pils mūri. 80 metru no pilsdrupām top jaunās, 1989.–1992. gadā celtās poliklīnikas drupas. Priekšlikumu komisija un valdība neatbalsta. Ceru, ka nākamgad, kad nebūs jāpārraida par 200 tūkstošiem latu olimpiskās spēles un jārīko izredzēto kinoformums “Arsenāls” par 24 tūkstošiem latu, mēs atradīsim līdzekļus vismaz Aizputes skolotāju mājvietas jumtam. Lūdzu atbalstīt 13. priekšlikumu un balsot par to! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!

A.Kreituss. Es mazu skaidrojumu, kolēģi, pirms balsojam. Šādu priekšlikumu par dažādām investīcijām nelieliem objektiem būs ļoti daudz. Es gribētu deputātiem atgādināt, ka ir speciāla investīciju programma, ir valsts ministru investīcija, un kredītpolitikas jomā par šiem jautājumiem ir izveidota arī komisija, kas skatās, vai investīciju piešķiršanas gadījumos ir tāmes, ir dokumenti, vai investīcijas ir pamatotas, un tādā ceļā mēs ceram šos līdzekļus izmantot racionālāk. Un es domāju, ka arī Ēdoles pilij tie atradīsies. Bet mēs pašreiz vienkārši nevaram visus šādus piedāvājumus apmierināt, automātiski saliekot kopā. Ir jāiztaisa revīzija par to, kas un kā tiek darīts, kur kas tiek tērēts. Es lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.12! Deputāts Ozoliņš, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, Kuldīgas rajona Ēdoles pils jumta konservācija — 9 500 latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 32, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms pārtraukuma gribu deputātus informēt, ka no 312 priekšlikumiem, kas ir iesniegti, izskatot 1996. gada budžetu, pusotrā stundā mēs esam izskatījuši 12. To saku vienkārši tādēļ, lai jūs plānotu savu darba dienu.

Lūdzu, vārds paziņojumam Indulim Bērziņam, frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam, — Ārlietu komisijas vārdā!

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! No Ārlietu komisijas es vienkārši gribu atgādināt, ka vakar mēs vienojāmies par sēdi šajā starpbrīdī blakus zālē — Prezidija zālē. Lūdzu Ārlietu komisijas locekļus sapulcēties šeit blakus uz īsu sēdi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi, nav reģistrējušies šādi deputāti: Pēteris Apinis, Ziedonis Čevers…

Sēdes vadītāja. Cienītie kolēģi! Pārtraukums vēl nav sācies. Un jums pašlaik lasa reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs. Ernests Jurkāns, Ģirts Valdis Kristovskis, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers, Jānis Lagzdiņš, Juris Sinka.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, komisijas vārdā... Mēs sākam izskatīt 13. priekšlikumu. Godātie deputāti, lūdzu ieņemiet vietas, turpinām darbu!

A.Kreituss.Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! 13. priekšlikums, deputāta Ozoliņa priekšlikums — akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā tiek paredzēts ieņemt par 24 tūkstošiem latu vairāk un novirzīt Aizputes skolotāju mājas konservācijai. Komisija neatbalsta, Ministru kabinets neatbalsta. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

L.Ozoliņš (TB). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo skolotāju māja praktiski ir gatava, bet turpina brukt augšstāvs, beidzamais stāvs, steidzami vajadzīgs jumts, lai būtu mūsu skolotājiem kur apmesties.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu nr. 13 — deputāts Leopolds Ozoliņš, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, Liepājas rajons, Aizputes skolotāju mājas konservācijai — 24 tūkstoši. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 21, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss.Nākamais, 14. priekšlikums, deputāta Ozoliņa kunga priekšlikums — akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā paredzēt ievākt par 30 tūkstošiem vairāk un šo summu novirzīt Aizputes poliklīnikas konservācijai. Komisija neatbalsta, kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāts noņem savu priekšlikumu.

L.Ozoliņš.Paldies!

A.Kreituss. Paldies! 15. priekšlikums — frakcija “Latvijai” paredz akcīzes nodokļa iemaksu pamatbudžetā palielināt par 4 miljoniem 935 tūkstošiem latu un novirzīt šo summu kopumā slimnīcām. Komisija neatbalsta. Ministru kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Tātad šis būs vesels priekšlikumu bloks — sērija līdz pat32. priekšlikumam. Šie visi priekšlikumi skars vienu ļoti sāpīgu jomu. Tā ir labklājības joma, kas sevī ietver arī veselības aizsardzību, un es gribu teikt, ka tas ir mūsu darbības turpinājums, ko mēs pusotra gada veicām. Kā jūs zināt, mūsu vēlēšanu lozungs bija “Labklājību — visiem”. Un šeit mēs, braucot pie cilvēkiem un runājot, vairāk atkārtojām vēl un vēl, ka mēs esam par labklājību visiem, ne tikai Valsts prezidentam, ne tikai Ministru prezidentam, ne tikai politiķiem vai kādiem citiem ļoti veiksmīgiem “prihvatizētājiem”, bet mēs esam par labklājību visiem, arī bērniem, veciem cilvēkiem, daudzbērnu ģimenēm un citām kategorijām, kas šodien, kā visas partijas ir atzinušas, cieš šo pārejas perioda grūtību dēļ.

Sākšu es varbūt ar vienu oficiālu dokumentu, par ko Saeima nobalsoja vairākumā, un tā ir deklarācija par Ministru kabineta darbu. Šī deklarācija sākās tā: “Demokrātiskā partija Saimnieks, savienība “Latvijas ceļš”, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība un Zaļā partija, Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas koalīcija un Latvijas Vienības partija ir vienojušās ar nodomu...” Es domāju, ka tagad šo nodomu maz pamazām sāk atpazīt visi, pat aklais sāk redzēt šo nodomu un kurlais nu sāk dzirdēt. Skatīsimies tālāk, kas seko šajā deklarācijā! “Šī deklarācija ir programmatisks dokuments, kas paredz reāli veicamos soļus konkrētu ministru un politiķu tālākajā darbībā, par kuriem ir vienojušās valdību atbalstījušās frakcijas un par ko ir uzņēmušies atbildību attiecīgie ministri.” Tātad frakcijas ir vienojušās, atiecīgie ministri ir uzņēmušies atbildību un tagad ir sagatavojuši galveno dokumentu, tātad budžetu jeb budžeta projektu. Paskatīsimies deklarācijā, ko tad sola šī deklarācija veselības aizsardzībā! Šo sadaļu vispār ir ļoti grūti, pat neiespējami komentēt, jo tā ir izstrādāta pat vēl sliktāk nekā Ziemassvētku tēva, Santa Klausa vai kāda cita, kā nu kurš vēlas, dāvanu nesēja novēlējums... ja, Sinka kungs, paldies, Ziemassvētku vecīša novēlējumu programma.

Sēdes vadītāja. Lūgums neveidot dialogus runātājam no tribīnes ar zāli...

A.Saulītis. Tātad ko darīs valdība veselības aizsardzībā? Viņa tātad koordinēs darbu starp sabiedriskajām organizācijām un kontrolēs tirgus elementu pielietojumu veselības aprūpē. Jauki... Tālāk. Kā viņa darīs? Izstrādās. optimizēs, izstrādās, nodrošinās, paplašinās, izstrādās, pieņems. Neviena konkrēta cipara, neviena konkrēta skaitļa. Manā bērnībā, kad vēl bija tā saucamie PSKP kongresi un to programmas, man vienmēr juka tie skaitļi — 25., 26., 18. ... tie arī bija. Bet tur vismaz bija procenti, vismaz bija kaut kāda atskaite, vismaz bija kaut kāds salīdzinājums. Šeit absolūti nekā nav. Ja mēs tagad runājam par šo budžetu, kas nāk arī no valdības puses un ko mēģina nu tagad skaidrot, apgalvojot, ka, lūk, šī grāmatiņa, kas mums tiek iedota, ir tiešām nopietns profesionāls darbs. Es gribu pateikt vienu patiesību — tādu, ka jau pagājušo budžetu mēs apspriedām ļoti ironiskā gaisotnē, ļoti nenopietnā gaisotnē. Es domāju, ka Gorbunova kungs, izsakot savu priekšlikumu, lai vismaz pozīcijas lasa balsī, ņēma vērā tieši šo nenopietno apspriešanas gaitu. Ar ko tas viss beidzās, mēs redzējām. Ar to, ka tur valdībai bija problēmas, ar to, ka Finansu ministrijai bija problēmas, ar to, ka bija banku krīze... Es domāju, tas ir mazākais. Lielākais ir tas, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, līdz 85 procentiem, ļoti strauji, es teiktu pat termināli, tika iedzīti nežēlīgā trūkumā. Un tāpēc ir piemēri, kā jāsastāda budžets, un es ceru, ka valdība pirms nākošā budžeta vismaz aizbrauks pie Ventspils mēra Lemberga un iepazīsies, kā vispār jāsastāda budžets, jo tas būs lētākais. Es nemaz nesaku, lai viņi brauc uz ārzemēm... Ja es pateikšu, ka jābrauc uz ārzemēm, tad viņi visi teiks par saviem ceļojumiem, ka viņi brauc uz ārzemēm, lai mācītos, jo, redz, Saulītis viņiem tā ieteicis. Nē, lai viņi brauc uz Ventspili, un Ventspilī ir šie tāmju pielikumi par katru pozīciju, un tad vismaz šī apspriešana nav tik smieklīga un nav tik vispārīga. Bet arī tomēr pie šīs vispārīgās apspriešanas mēs netaisāmies sēdēt un gulēt, mums ir mūsu solījumi vēlētājiem, par ko mūs tik ļoti kritizē. Nevienam, redz, nepatika tas, ka Tautas kustība brauca pie katra cilvēka, gāja pansionātos, un es gribu teikt, ka Čles pansionātā šie smaržu aromāti ir vēl daudz sliktāki nekā robežpunktos un viņi šos solījumus cenšas vismaz kaut kādā veidā iespēju robežās iedzīvināt.

Un tāpēc viens no priekšlikumiem ir palielināt... tātad priekšlikums nr.15 ir palielināt slimnīcu finansēšanu par 4 miljoniem 935 tūkstošiem latu. Es domāju, ka daudzi ir bijuši Latvijas slimnīcās. Daudzi ir izdzīvojuši, neskatoties uz ārstēšanu šajās slimnīcās. Situācija ir katastrofāla. Apbraukājot divas reizes visas Latvijas slimnīcas pagājušā gada laikā, neredzēju tādas vietas, kur cilvēki, galvenie ārsti, administratori, kas nodarbojas ar finansu jautājumiem, neplātīja rokas un neteica: ja kaut kas radikāli nemainīsies, mēs nezinām... Un tāpēc, lūk, sakarā ar šo izmisumu arī tiek veikts šis izmisuma solis, lai vismaz kaut nedaudz uzlabotu šo finansējumu, jo, ja mēs nespējam šiem cilvēkiem iedot līdzekļus, lai iegādātos zāles, ja mums nav līdzekļu, lai veiktu profilaktiskos pasākumus, ja mums nav līdzekļu, lai iedotu viņiem vismaz piedienīgu uzturnaudu, nu, tad iedosim vismaz kaut ko, lai viņi, tajā slimnīcā guļot vismaz, kā saka, savā pēdējā dzīves tādā posmā, saņemtu aprūpi, siltumu, gādību, kaut vismaz žesta veidā. Un tāpēc šis ir viens no pirmajiem priekšlikumiem — tieši palielināt šo finansējumu slimnīcām. Es lūdzu būt iejūtīgiem, nedod Dievs, lai deputāti slimotu, es negribu to, es gribu, lai nācija, tajā skaitā arī deputāti, būtu veseli! Bet atbalstīsim tos, kas šodien ir slimnīcās, kas šodien strādā šajās slimnīcās, un jo sevišķi vidējo personālu — māsas, sanitārus, kas katru dienu iet ar ne visai labi smaržojošiem tualetes podiem un citām lietām un gādā, lai šie cilvēki atkal atgrieztos ierindā, lai strādātu un lai maksātu nodokļus mūsu tukšajā valsts kasē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.15 — frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā — slimnīcas — 4 miljoni 935 tūkstoši. Lūdzu balsošanas rezīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 29, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss.Nākamais — 16. — frakcijas “Latvijai” priekšlikums: akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā palielināt par 500 tūkstošiem latu un novirzīt poliklīnikām un ambulancēm. Komisija neatbalsta, kabinets neatbalsta. Lūgums balsot!

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Apmeklējot šīs slimnīcas, otrais solis bija tas, ka mēs vienmēr devāmies uz poliklīniku un ambulanci. Poliklīnikās un ambulancēs šodien, sevišķi lauku rajonos, ir izveidojusies tāda situācija, ka bieži vien vairāk par aspirīnu, termometru un spiediena mērāmo aparātu vairāk nekā nav. Mēs iepazinām to situāciju, ka, piemēram, rentgena aparatūra, diagnostikas, teiksim, asins analīžu aparatūra un cita, faktiski no 1983.gada vairs Latvijā nav atjaunota. Un šeit gribētu pateikt kolēģiem mediķiem un arī pārējiem deputātiem, ka katrs lats, kas tiek ieguldīts tieši slimību profilaksē, savlaicīgā to diagnostikā un arī pēcārstēšanas periodā, dod desmitkārtīgu, ja ne lielāku guvumu atpakaļ. Tagad pasaules vadošās apdrošināšanas kompānijas iegulda milzu līdzekļus izglītības programmās, veselības izglītības programmās, profilakses programmās, un ir pat satriecoši panākumi. Teiksim, Austrijā, Grācas pilsētā, izveidotā sistēma panākusi to, ka tikai 2 procentiem cilvēku ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas pilnīgi laicīgi, teiksim, izdara analīzes un veic visus profilaktiskos pasākumus. Mūsu ambulances kā tādas faktiski šodien nespēj veikt... Es jau nerunāju par mājas vizītēm, par māsām, par sanitāro transportu un visu pārējo... Es arī gribētu lūgt vienkārši atbalstīt, dot šiem cilvēkiem cerību. Jo mēs vienmēr, kad apmeklējam šīs poliklīnikas, savas tikšanās beigās pateicāmies... pateicāmies šīm māsām, ārstiem, sanitārēm par to darbu, ko viņi veic, jo tas patiesi ir varoņdarbs — par 35 latiem katru dienu nākt un veikt šo žēlsirdīgo darbu. Lūdzu arī atbalstīt šo priekšlikumu poliklīnikām un ambulancēm, kā jau minēts mūsu priekšlikumā!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lujāna kungs, jūs stāvat ar papīrīti rokā zālē tā vietā, lai viņu atnestu sekretariātam un iesniegtu. Kārtības rullis ir noteicis — kad ir noskanējis āmura sitiens, debates pabeigtas. Lūdzu, to ņemt vērā, tāda ir kārtība! Un es vēlreiz atgādinu deputātiem — sekretariāts jūsu zīmītes pieņem visu laiku, arī tad, kad citi deputāti no tribīnes runā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai deputāti balsotu par priekšlikumu nr.16 — frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā — poliklīnikas un ambulances — 500 tūkstoši latu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 26, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss.Priekšlikums nr.17. — frakcija “Latvijai”: akcīzes

 

Turpinājums nākamajos numuros