Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr.391

Par likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, izskatījusi likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (reģ. nr.91; dok. nr.203), konstatēja:

1. Nav atbalstāms likumprojekta 1.pants, jo, papildinot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu ar likumprojektā piedāvāto piekto daļu, kas paredz maksājumu par komunāliem pakalpojumiem veikšanu bez izīrētāja starpniecības, rodas pretruna starp šo daļu un 11.panta ceturto daļu, kas paredz, ka “ja īrnieks un izīrētājs savstarpēji vienojas par komunālajiem pakalpojumiem, izīrētājs var saņemt no īrnieka maksu par šiem pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem pats”.

2. Nav atbalstāms likumprojekta 2.pants, jo šāds grozījums tikai veicinātu ļaunprātīgu īres un komunālo maksājumu nemaksāšanu, pasliktinot to īrnieku stāvokli, kas godprātīgi tos maksā.

3. Ir atbalstāma likumprojekta 3.panta pamatdoma, taču likumprojektā ietvertā redakcija nav pieņemama, jo satur virkni nepilnību:

1) nav noteikts, kam un kādā kārtībā jāpierāda, ka attiecīgā persona (ģimene) atbilst maznodrošinātas personas (ģimenes) kritērijiem;

2) nav noteikts, vai likuma 29.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētie iemesli nav piemērojami tikai tām personām (ģimenēm), kuras likumā noteiktā kārtībā atzītas par tūcīgām personām (ģimenēm), bet dažādu no viņām neatkarīgu iemeslu dēļ nav saņēmušas attiecīgos pabalstus, kas tām pienākas, vai jebkurai personai, kas griezusies, bet nav saņēmusi pabalstu, tātad arī gadījumos, kad šāds pabalsts personai nepienākas.

4. Nav atbalstāms likumprojekta 4.pants, jo tas rada pretrunu starp likuma 29.pantu un 32.pantu. Tā 29.panta pirmajā daļā noteikts, ka uzskaitītajos gadījumos izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, bet likumprojekts paredz, negrozot 29.panta pirmo daļu, noteikt 32.pantā, ka “personām, kuras izliek no dzīvojamām telpām šā likuma 29.pantā paredzētajos gadījumos, izīrētājam jāierāda cita dzīvošanai piemērota dzīvojamā telpa”.

Ņemot vērā konstatēto, Juridiskā komisija nolēma:

1. Atzīt, ka likumprojekts iesniegtajā redakcijā nav atbalstāms.

2. Izstrādāt un saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.pantu iesniegt alternatīvu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

Pielikumā alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

Ar cieņu,—

1996.gada 9.februārī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis

Likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””

Iesniedz Juridiskā komisija

Izdarīt likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.) šādus grozījumus:

“29.pantā:

papildināt ar jauno trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 2.punkts nav piemērojams tām personām (ģimenēm), kuras likumā paredzētā kārtībā ir atzītas par trīcīgām (sociāli mazaizsargātām vai maznodrošinātām) personām (ģimenēm). Šīs personas (ģimenes) izliekamas, ierādot citu dzīvojamo telpu.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu.” Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr.391

Par likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, izskatījusi likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (reģ. nr.91; dok. nr.203), konstatēja:

1. Nav atbalstāms likumprojekta 1.pants, jo, papildinot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu ar likumprojektā piedāvāto piekto daļu, kas paredz maksājumu par komunāliem pakalpojumiem veikšanu bez izīrētāja starpniecības, rodas pretruna starp šo daļu un 11.panta ceturto daļu, kas paredz, ka “ja īrnieks un izīrētājs savstarpēji vienojas par komunālajiem pakalpojumiem, izīrētājs var saņemt no īrnieka maksu par šiem pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem pats”.

2. Nav atbalstāms likumprojekta 2.pants, jo šāds grozījums tikai veicinātu ļaunprātīgu īres un komunālo maksājumu nemaksāšanu, pasliktinot to īrnieku stāvokli, kas godprātīgi tos maksā.

3. Ir atbalstāma likumprojekta 3.panta pamatdoma, taču likumprojektā ietvertā redakcija nav pieņemama, jo satur virkni nepilnību:

1) nav noteikts, kam un kādā kārtībā jāpierāda, ka attiecīgā persona (ģimene) atbilst maznodrošinātas personas (ģimenes) kritērijiem;

2) nav noteikts, vai likuma 29.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētie iemesli nav piemērojami tikai tām personām (ģimenēm), kuras likumā noteiktā kārtībā atzītas par tūcīgām personām (ģimenēm), bet dažādu no viņām neatkarīgu iemeslu dēļ nav saņēmušas attiecīgos pabalstus, kas tām pienākas, vai jebkurai personai, kas griezusies, bet nav saņēmusi pabalstu, tātad arī gadījumos, kad šāds pabalsts personai nepienākas.

4. Nav atbalstāms likumprojekta 4.pants, jo tas rada pretrunu starp likuma 29.pantu un 32.pantu. Tā 29.panta pirmajā daļā noteikts, ka uzskaitītajos gadījumos izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, bet likumprojekts paredz, negrozot 29.panta pirmo daļu, noteikt 32.pantā, ka “personām, kuras izliek no dzīvojamām telpām šā likuma 29.pantā paredzētajos gadījumos, izīrētājam jāierāda cita dzīvošanai piemērota dzīvojamā telpa”.

Ņemot vērā konstatēto, Juridiskā komisija nolēma:

1. Atzīt, ka likumprojekts iesniegtajā redakcijā nav atbalstāms.

2. Izstrādāt un saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.pantu iesniegt alternatīvu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

Pielikumā alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

Ar cieņu,—

1996.gada 9.februārī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis

Likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””

Iesniedz Juridiskā komisija

Izdarīt likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.) šādus grozījumus:

“29.pantā:

papildināt ar jauno trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 2.punkts nav piemērojams tām personām (ģimenēm), kuras likumā paredzētā kārtībā ir atzītas par trīcīgām (sociāli mazaizsargātām vai maznodrošinātām) personām (ģimenēm). Šīs personas (ģimenes) izliekamas, ierādot citu dzīvojamo telpu.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu.”