Komisiju iesniegumi

Dokuments nr.403

Par grozījumu projektiem likumā
“Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu
sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, izskatījusi LNNK un LZP frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (reģ.nr.101; dok.nr.245), Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (reģ.nr.108; dok.nr.281) un frakcijas “Latvijai” deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (reģ.nr.109; dok.nr.287), konstatēja:

I. LNNK deputātu iesniegtais likumprojekts satur virkni trūkumu:

1. Tas pārkāpj tiesiskas valsts pamatprincipu — nevainīguma prezumpciju. Šis likumprojekts visas personas, par kurām Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šīs personas varētu būt bijušas VDK darbinieki vai informatori, paredz publicēt kā personas, par kurām ir dokumenti “ka minētās personas ir bijušas VDK darbinieki vai informatori”, bez šā fakta pierādīšanas tiesā un pat neparedzot kārtību, kādā publicējama informācija, ja persona griezusies tiesā un pierādījusi, ka nav sadarbojusies ar VDK.

2. Iesniegtajā redakcijā likumprojekts ir neizpildāms, jo tajā noteiktajos termiņos tehniski nav iespējams nodrošināt attiecīgo publikāciju sagata-vošanu.

3. Likumprojekts neparedz kārtību, kādā personas, par kurām Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šīs personas varētu būt bijušas VDK darbinieki vai informatori, bet kuras nav apzināti sadarbojušās ar VDK, uzzina par šādu dokumentu esamību. Tādējādi tiek radīta apsurda situācija, ka personas, kuras ir bijušas VDK darbinieki vai informatori, rakstiski paziņo par savu sadarbību un šo personu vārdi netiek publicēti, bet personas, kuras nav bijušas VDK darbinieki un informatori, nezina par attiecīgo dokumentu esamību, un tieši šo personu vārdi tiek publicēti.

II. Frakcijas “Latvijai” iesniegtais likumprojekts nesatur iepriekšminētos trūkumus, taču, ņemot vērā ārkārtīgo sabiedrības politizāciju, arī tajā paredzētā publikācija varētu izsaukt vēršanos pret personām, kuru sadarbība ar VDK nav pierādīta.

III. Gan LNNK deputātu iesniegtais likumprojekts, gan frakcijas “Latvijai” iesniegtais likumprojekts var izraisīt virkni nelabvēlīgu seku:

1. Tiktu apgrūtināta Latvijas Republikas speciālo dienestu darbība, jo personas atteiktos sadarboties ar šiem dienestiem, baidoties no līdzīgiem procesiem nākotnē.

2. Palielinātos iespēja izdarīt spiedienu uz personām, kuras bijušas VDK darbinieki vai informatori, bet par kurām Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās nav attiecīgo dokumentu.

3. Tiktu pakļauta nopēlumam arī to personu rīcība, kuru sadarbība ar VDK bija virzīta uz to, lai cīnītos pret organizēto noziedzību vai cita veida kriminālajiem elementiem.

4. Iespējama vēršanās ne vien pret personām, kuras sadarbojušās ar VDK, bet arī pret viņu bērniem, laulātajiem, citiem tuviniekiem.

IV. Lai arī Juridiskās komisijas iesniegtais likumprojekts pilnīgi visus jautājumus, kas saistīti ar VDK dokumentiem un sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, neatrisina, tomēr pašreizējā situācijā tas ir optimālākais risinājuma variants, jo:

1. Lai gan nav apšaubāms TSDC rīcībā esošo dokumentu autentiskums, tie nesatur VDK ārštata darbinieku un informatoru parakstītus vai pašrocīgi rakstītus dokumentus. Vairumā gadījumu TSDC rīcībā esošie dokumenti nav pietiekams pamats, lai konstatētu, ka persona apzināti sadarbojusies ar VDK, un tie nevar būt tiešie pierādījumi pārbaudes lietā. Prakse līdz šim ierosinātajās pārbaudes lietās pierādījusi, ka minētajos gadījumos izšķirošie pierādījumi ir to VDK darbinieku liecības, kuri varētu būt vervējuši pārbaudāmās personas. Tādējādi sadarbības fakta konstatēšana vai nekonstatēšana un līdz ar to arī personas atrašanās attiecīgajā amatā kļūst atkarīga no bijušās VDK darbiniekiem, kas ir pilnīgā pretrunā ar attiecīgo ierobežojumu noteikšanas mērķi. Papildinot likumu ar 7.pārejas noteikumu, minētās problēmas tiek novērstas, pie kam tiek ekonomēti arī valsts līdzekļi, kas būtu jātērē, sagatavojot un izskatot pārbaudes lietas, kurām tik un tā nebūtu rezultāta.

2. Gadījumā, ja tiktu atgūti VDK dokumenti, kas satur VDK ārštata darbinieku un informatoru parakstītus vai pašrocīgi rakstītus dokumentus, varētu operatīvi atgriezties pie šo jautājumu pārskatīšanas.

Ņemot vērā konstatēto, Juridiskā komisija nolēma:

1. Atzīt, ka LNNK un LZP frakcijas deputātu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (reģ.nr.101; dok.nr.245) ir noraidāms.

2. Atzīt, ka Juridiskās komisijas iesniegtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (reģ.nr.108; dok.nr.281) ir atbalstāms un aicināt Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

3. Atzīt, ka frakcijas “Latvijai” deputātu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (reģ.nr.109; dok.nr.287) ir noraidāms.

Juridiskās komisijas rīcībā nav ziņu, vai komisijā noraidīto likumprojektu iesniedzēji prasa to izskatīšanu Saeimas sēdē saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.panta otro daļu.

Ar cieņu, —

1996.gada 14.februārī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis

Dokumenti ar nr.397

Par Marijas Briedes uzņemšanu Latvijas pilsonībā

par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz š.g. 13.februāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Marijas Briedes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996.gada 13.februārī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Saeimas pilsonības likuma izpildes komisijai

Rakstnieces, latviešu literatūras tulkotājas

Marijas Briedes

iesniegums.

Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūru biedrību asociācija izvirzījusi manu kandidatūru Latvijas pilsonības saņemšanai “Par nopelniem”.

Lūdzu izskatīt šo jautājumu un, ja komisija un Saeima uzskatīs to par iespējamu, piešķirt man Latvijas pilsonību.

1995.gada 20.augustā Marija Briede — Makoveja

Autobiogrāfija

Esmu dzimusi 1947.g. 22.oktobrī Moldovā, Leovas rajonā, Sarata — Rezeštas ciemā muižnieka ģimenē. 1949.gadā mēs tikām represēti un deportēti uz Sibīriju, no kuras atgriezāmies 1957.gadā pēc reabilitācijas.

No 1957. līdz 1965.g. es mācījos Leovas vidusskolā. No 1965. līdz 1970.g. — Moldovas Valsts universitātes filoloģijas fakultātē. No 1970. līdz 1974.g. es strādāju par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci Kišiņevas Literatūras muzejā.

1974.gadā, iepazinusies ar dzejnieku Leonu Briedi, kurš tolaik mācījās Kišiņevas universitātes Svešvalodu fakultātē, es stājos ar viņu laulībā un 1974.gadā, sekojot vīram, atstāju savu dzimteni un pārcēlos dzīvot uz Rīgu. No 1974. līdz 1985.g. es strādāju par redaktori Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. No 1986. līdz 1987.g. Latvijas Rakstnieku savienībā par bibliotekāri. No 1987. līdz 1991.g. es kā profesionāla literāte atrados radošā darbā, strādāju pie vairākām grāmatām, kas bija iekļautas Kišiņevas izdevniecību plānos, un līdztekus tam aktīvi nodarbojos ar latviešu kultūras popularizēšanu kā Moldovā, tā Rumānijā.

Esmu tulkojusi un publicējusi ļoti daudzu latviešu rakstnieku darbus rumāņu valodā gan preses izdevumos, gan arī atsevišķās grāmatās. Piemēram, tādus autorus kā L.Paegle, K.Skalbe, R.Blaumanis, A.Brigadere, J.Poruks, J.Jaunsudrabiņš, J.Grīziņš, J.Ezeriņš, E.Ādamsons, A.Čaks, M.Birze, B.Saulītis, M.Bendrupe, A.Kļavis, V.Lagzdiņš, R.Ezera, A.Sakse, G.Cīrulis, I.Ziedonis, O.Vācietis, V.Belševica, K.Skujenieks, Z.Skujiņš, L.Briedis, J.Baltvilks, A.Aizpuriete, K.Elsbergs u.c.

Pēc 1985.gada es aktīvi piedalījos visos procesos, kas norisinājās Latvijā trešās nacionālās atmodas laikā. 1988.gadā kopā ar savu vīru Leonu Briedi nodibināju Latvijā moldāvu–rumāņu nacionālo kultūras biedrību, kuras prezidente es biju līdz 1990.gadam.

Kopā ar I.Kozakeviču, R.Ražuku, R.Čubārovu u.c. piedalījos Latvijā dzīvojošo minoritāšu nacionālo kultūru biedrību asociācijas izveidē. Piedalījos dažādos kultūras forumos, konferencēs un Tautas frontes kongresos.

1989.gadā kopā ar L.Briedi mēs Rīgā kā Latvijas rumāņu kultūras biedrības speciālizdevumu izdevām laikrakstu “Glasul” (“Balss”) — pirmo laikrakstu latīņu alfabētā, kopš 1941.gadā Moldovā tika aizliegts rumāņu alfabēts un Moldovā dzīvojošā rumāņu tautas daļa bija spiesta pāriet uz kirilicu. Šis izdevums daudzējādā ziņā katalizēja nacionālās atmodas procesus Moldovā un visā Eiropā tika novērtēts kā nozīmīgs politisks fakts. Tas palīdzēja izveidoties Tautas frontei arī Moldovā. Savas darbības dēļ Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā es saņēmu draudus no Interfrontes.

Kopš 1989.g. es strādāju kā Moldovas parlamenta avīzes “Sfatul Tarii” (“Valsts Dome”) un Moldovas nacionālā radio štata korespondente Latvijā, kā arī radio “Europa Libera” (“Brīvā Eiropa”) rumāņu departamenta akreditētā korespondente Latvijā.

1992.gadā kopā ar rakstnieku Leonu Briedi mēs dibinājām izdevniecību “Minerva”, kas izdevusi 9 plaša humanitārā profila grāmatas (F.Evalds “Parīzes intervijas”, Ž.Maritēns “Mākslinieka atbildība”, M.Eliade “Mīts par mūžīgo atgriešanos”, H.Biezais “Gaismas Dievs seno latviešu reliģijā”, M.Rubene “No tagadnes uz tagadni”, Theofrasts “Raksturi” u.c.). Līdztekus tam esam izdevuši 9 kulturoloģiskā žurnāla “Kentaurs XXI” numurus. Esmu aktīva gan šā žurnāla, gan arī izdevniecības darbiniece, apvienoju darbu tajās ne vien kā galvenā redaktora un izdevniecības direktora vietniece, bet palīdzu veikt arī menedžera u.c. funkcijas.

Manas esejas, reportāžas un apceres publicētas Latvijā, Moldovā, Rumānijā, Vācijā, Kanādā u.c. valstu preses izdevumos.

Rakstu dzejoļus un esejas gan rumāniski, gan arī latviski.

Par savu nozīmīgāko veikumu uzskatu “Latviešu Dainu” atdzejojumu. Šī grāmata izdota 1991.gadā Kišiņevā ar plašu zinātnisko priekšvārdu un komentāriem un šobrīd jau ir kļuvusi par bibliogrāfisku retumu.

Bibliogrāfiskie dati:

L.Briedis “Cina cu stele”, Chišinću, 1978 (rumāņu val.);

Latviešu prozas antoloģija “Dunele de argint”, Chišinću, 1990. (rumāņu val.);

“Latviešu Dainas”,Chišinću, 1991. (rumāņu val.);

M.Briede. “Vārdu vientulībā”, Chišinću, 1991. (oriģināldzeja).

Marija Briede

Saeimas lēmuma projekts

“Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā

sakarā ar īpašiem nopelniem Latvijas labā”

Pamatojoties uz LR Pilsonības likuma 13.panta 5.punktu, Latvijas Republikas Saeima nolemj:

par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirt Latvijas Republikas pilsonību Marijai Briedei.

Latvijas Republikas Saeimas deputāti: Dz.Ābiķis, K.Lībane, J.Bunkšs, J.Ādamsons, I.Bērziņš, A.Tomašūns, Ģ.V.Kristovskis,

1996.gada 8.februārī K.Leiškalns, E.Inkēns, P.Apinis