NATO un Latvijas cerības un realitātes

Nupat Rīgā uzturējās NATO ģenerālsekretāra biroja padomnieks Viduseiropas un Austrumeiropas jautājumos Kristofers Donelijs (Christopher Donnelly). Vakar viesis tikās ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Valdi Birkavu (2.attēlā), aizsardzības ministru Andreju Krastiņu, iekšlietu ministru Daini Turlo (1.attēlā), Nacionālo bruņoto spēku komandieri pulkvedi Juri Dalbiņu un Zemessardzes komandieri pulkvedi Juri Eihmani.

Pēcpusdienā preses konferencē Kristofers Donelijs sacīja, ka viņa vizītes mērķis bijis informēt NATO vadību par to, kas patlaban notiek Viduseiropā un Austrumeiropā. Ņoti svarīgi bijis satikties Latvijā ar tiem cilvēkiem, kas nokļuvuši augstos poteņos pēc pēdējām parlamenta vēlēšanām. Aprīļa vidū varētu notikt NATO ģenerālsekretāra vizīte Latvijā, ja vien līdz tam tiktu saskaņots apmeklējuma laiks ar Latvijas un citu Austrumeiropas valstu valdību vadītājiem.

Kā izteicās Kristofers Donelijs, jau šogad tiks uzsāktas sarunas ar vairākām Viduseiropas valstīm par iestāšanos NATO. Taču ne visas zemes vēlas kļūt par NATO dalībvalstīm. Attiecības ar nākotnē iespējamajām NATO dalībvalstīm tikšot veidotas atšķirīgi gan to modeļa, gan tempa ziņā.

Atbildot uz jautājumu par Baltijas valstu varbūtējo uzņemšanu NATO šajā gadsimtā, NATO ģenerālsekretāra padomnieks sacīja, ka, šobrīd sniedzot skaidru atbildi uz šo vaicājumu, viņš varētu nokļūt lielās nepatikšanās. Par to NATO ģenerālsekretārs acīmredzot runās, aprīlī ierodoties Latvijā. Jautājums par NATO paplašināšanu esot daudz sarežģītāks nekā cilvēki to iedomājas. Šajā ziņā no Baltijas valstu puses vajadzīga gan būtiska attīstība dažādās jomās, gan aktivitāte. Patlaban, pēc Kristofera Donelija domām, Viduseiropai un Austrumeiropai militārie draudi nav tas svarīgākais. Valstīm, kas vēlas pievienoties NATO, pirmām kārtām jānokārto iekšējās drošības jautājumi. Jāapzinās arī, ka, kļūstot par NATO loceklēm, valstīm būs jāpiedalās visās šī militārā bloka aktivitātēs, ne tikai jāņem no tā vēlamie resursi.

“LV” jautāja, vai ir kaut kādi alternatīvi veidi, kā garantēt Baltijas valstu neatkarību un integritāti, tām neesot NATO dalībvalstu statusā. Donelija kungs atbildēja, ka vissvarīgākais šobrīd esot, lai Latvijai būtu stingra ekonomiskā bāze. Turklāt jāpanākot, lai Latvijas iedzīvotāji justos droši savā ikdienas dzīvē. Viņaprāt, līdzdalība NATO organizācijā nepavisam nav vienīgais līdzeklis, kā nodrošināt savas valsts neatkarību un integritāti.

Runājot par Krievijas attieksmi pret NATO paplašināšanos, Kristofers Donelijs sacīja, ka tās negatīvā nostāja galvenokārt izskaidrojama ar neizpratni, ar ienaidnieka tēla ilgstošo kultivēšanu. Varbūt arī no NATO puses nav pietiekami labi izskaidroti visi ar bloka darbību saistītie aspekti. Bet šobrīd, tuvojoties valsts prezidenta vēlēšanām Krievijā, tas jau kļūst par gluži iekšpolitisku jautājumu.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības
lietu redaktors