Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.02.1996., Nr. 31/32 (516/517) https://vestnesis.lv/ta/id/39017

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs - Pie Valsts prezidenta - Pie Saeimas priekšsēdētājas - Pie Ministru prezidenta - Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centrā

Vēl šajā numurā

20.02.1996., Nr. 31/32 (516/517)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lujāna kungs, jūs stāvat ar papīrīti rokā zālē tā vietā, lai viņu atnestu sekretariātam un iesniegtu. Kārtības rullis ir noteicis — kad ir noskanējis āmura sitiens, debates pabeigtas. Lūdzu, to ņemt vērā, tāda ir kārtība! Un es vēlreiz atgādinu deputātiem — sekretariāts jūsu zīmītes pieņem visu laiku, arī tad, kad citi deputāti no tribīnes runā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai deputāti balsotu par priekšlikumu nr.16 — frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā — poliklīnikas un ambulances — 500 tūkstoši latu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 26, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.17. — frakcija “Latvijai”: akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā palielināt par 500 tūkstošiem latu un novirzīt tos asins donoru centriem. Komisija neatbalsta, kabinets neatbalsta. Lūgums balsot!

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Asins donoru centri. Iestājoties Rīgas Medicīnas institūtā, tagad akadēmijā, mani pasniedzēji vienā no pirmajām lekcijām mūs mudināja piedalīties, iesaistīties asins donoru kustībā un visu savu dzīvi vairot to. Protams, daudziem šeit tas ir smaids, bet padomju laikos, kad sāku strādāt veselības aizsardzības sistēmā, ziniet, šī asins donoru kustība bija zināmā mērā svētums. Pat komunisma laikos pie visas tās ideoloģijas cilvēki nāca un faktiski par pusdienām, par velti, labprātīgi nodeva kolektīvi, pie tam labā noskaņojumā, šīs asinis par labu citiem cilvēkiem. Vai šie centri vispār šodien ir vajdzīgi? Vai ir vajadzīga vispār asins pārliešana un viss pārējais? Es domāju, situācijā, kad mēs dzirdam, ka katru dienu sprāgst mašīnas, kad ceļu satiksmes drošības dienesta pārstāvji mums katru dienu min katastrofālus skaitļus par to, kas notiek mums šodien uz ceļiem, kādas ir avārijas. Es negribu šeit būt tā “melnā vārna”, kas teiktu: “Mīļie kolēģi, rīt jums katram tas var notikt ar jūsu skaisto mašīnu, pat prezidenta kunga “mersedess” var avarēt, nedod Dievs.” Bet tomēr. Un tad viņam vajadzēs šo asins palīdzību. Viņam vajadzēs šo asins donoru. Un notiks tieši tā, kā tas notika varbūt 20 vai 30 gadus atpakaļ. Priekš politiķa, ministra vai kāda cita cilvēka tiks atrasts šis donors, atvests, ja vajadzēs, pat ar militāru helikopteru vai kādu Latvijas rīcībā esošu kuteri vai ko citu. Un šim cilvēkam, politiķim, šī palīdzība tiks dota. Ticiet man, es zinu šo vēsturi. Un tā tas šodien arī notiek. Ja tas būtu savādāk, tad jūs šeit nesēdētu tik vienaldzīgi. Ja jūs zinātu, ka jums būs jāstājas vispārējā rindā poliklīnikā, vispārējā rindā slimnīcā un uz vispārējiem noteikumiem jāsaņem medicīniskā palīdzība, tad šīs sejas tā nesmaidītu. Un tad būtu pavisam cita situācija. Tad, kad vispārējā kārtībā jūsu vispārējās atliekas ieliktu vispārējā morgā. Tāpēc es vēlreiz saku — asins donoru centram šodien jāiedod tādi līdzekļi, lai vismaz saglabātu šo kustību. Daudzās citās valstīs šīs tradīcijas tika iznīdētas, pārejot straujā tempā uz tirgus saimniecības saimniekošanas metodēm. Es domāju, ka ne viss mums ir jāaizsviež. Arī mums bija šī labā bagāža, kas mums ir jāpaņem no pagātnes, un tieši šie asins donoru centri kā tādi ir mūsu solidaritāte, šī līdzpilsoņu palīdzības apziņa, nepolitizēta netiešā vai kādā citā veidā. Es lūdzu jūs atbalstīt asins donoru centru! Paldies!

Sēdes vadītāja. Es gribu atgādināt runātājiem no tribīnes, kad mēs aizraujamies ar salīdzinājumiem, ka Kārtības rullī ir 74. pants: “Ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks nepaklausa sēdes vadītāja aizrādījumiem vai atļaujas lietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus vai traucēt kārtību sēdes laikā, sēdes vadītājs viņu sauc pie kārtības vai liedz viņam runāt, vai sevišķi svarīgos gadījumos liek Saeimai priekšā izslēgt viņu uz vienu līdz sešām sēdēm.” Lūdzu deputātus apsvērt šos Saeimas Kārtības rullī fiksētos noteikumus tad, kad mēs izvēlamies salīdzinājumus viens otram gan par deputātiem, gan par cilvēkiem, gan par Latvijas iedzīvotājiem, gan par Latvijas valsti.

Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Patīkami, ka šoreiz priekšsēdētājas galva bija nevis nolaista, bet pacelta, un es paguvu laicīgi aiznest savu lapiņu. Jo citādāk šo budžetu var lasīt vienīgi ar nolaistu galvu. Un neskatīties ne tikai, piedodiet, Saeimas deputātu acīs, nerunājot par to, ka būs jaskatās arī tautas acīs, kuras pārstāvji mēs skaitāmies. Protams, šinī gadījumā man nedaudz negribas piekrist Saulīša kungam. Saulīša kungs nav īsti sapratis paša jautājuma būtību. Un jautājuma būtība izskan pavisam citā lietā, proti, ka šodien donoru centros nes asinis par diviem latiem Latvijas lielākie nabagi, kam nav ko pusdienās vai vakariņās ēst vai saviem bērniem aiznest. Un valdība — šinī gadījumā, protams, atkal būs apvainojums, es jau nezinu, protams, tūlīt aizrādījumu iedos. Sakarā ar to, ka ir programma, iespējams, gandrīz visi nabagi Latvijā jālikvidē. Tātad ir jālikvidē pēdējais ienākumu avots viņiem, lai netīšām viņi neaiziet un nesaņem savus divus latus par savām nodotajām asinīm un attiecīgi vakarā vēl nepaēd vai viņa bērni nepaēd. Līdz ar to, ja mēs šo finansējumu neizdalām, viena ienākumu avota šiem Latvijas nabagiem, tajā skaitā arī bezdarbniekiem, vairs nebūs. Protams, tas ir nedaudz tā, skatoties no vienas puses.

Bet, no otras puses, ir jaskatās reāli — šodien un es domāju, ka ārsti, kas šeit sēž lielā skaitā, var mierīgi pateikt to, ka asins banka gandrīz neeksistē. Un ka pietiekami daudz un bieži avīzēs parādās raksti ar aicinājumiem steidzami dot asinis, lai glābtu kāda cilvēka dzīvību. Tāpat kā mēs pirmīt vienkārši tā nobalsojām, nolēmām — nu, lai tās medmāsas vai tie sanitāri vai feldšeri dzīvo no Dieva dvesmas. Es nezinu, varbūt kristīgie demokrāti pastāstīs, kā var no Dieva dvesmas pārtikt. Bet es, kontaktējoties ar šiem darbiniekiem, reāli zinu, ka lielākā daļa iet prom, jo, piedodiet, par 40 latiem uz papīra nevar izdzīvot šodien. Pie tās īres maksas, kas ir uzlikta. Ja vēl noskaita nodokļus, tad paliek kaut kur 30 lati mēnesī. Un tā ir realitāte. Protams, varam varbūt ieviest kaut kādu konveijera sistēmu. Bet atkal ir otra lieta — kādā veidā. Tur vajadzēs laikam ar Zemessardzes palīdzību vai policijas palīdzību stiept kādu slimnieku. Protams, tikai viņš atkal maksāt nespēs par saņemto pakalpojumu. Un tā ir realitāte. Un vai mēs šodien esam nokļuvuši kādā citā pasaulē, kur mēs nesaprotam realitāti? Iespējams, bet ko mes gribam panākt? Atkal ir otrs jautājums. Vai mēs gribam panākt to, lai būtu Latvija ar tautu? Jeb būs Latvija ar 100 Saeimas deputātiem un bez tautas. Vismaz pagaidām pēc šī budžeta projekta apspriešanas izskatās — bez dabas, bez tautas, tikai 100 deputāti, kas sēdēs šinī Saeimas mājā un paši par sevi priecāsies. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

P.Tabūns. (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es tūlīt jūs nomierināšu, ka es šodien daudz nerunāšu ne šobrīd, ne turpmākajā apspriešanas gaitā. Bet es nevarēju nekāpt tribīnē un nepateikt būtiskāko, kas iezīmējies šodien jau apspriešanas gaitā. Un to es vismaz lūdzu jūs ielāgot, ja jūs man piekritīsiet, jo, redziet, nepārvērtīsim šo tribīni par priekšsvēlēšanu kampaņu, jo vēlēšanas vēl tālu. Es ļoti ceru, ka tālu tālu. Skaisti jau skan, Saulīša kungs, es jau arī varētu kāpt un katrs no 100 deputātiem varētu kāpt šeit tribīnē un simt reizes pa 15 minūtēm runāt un izvērst šo sarunu te divu trīs nedēļu garumā, šo budžeta apspriešanu. Un teikt, ka es esmu tas labākais, tas gudrākais, bet pārējie nemīl ne tautu, ne valsti. Bet runāsim pēc būtības galu galā! Jā, ir vajadzīgs mežam, šaubu nav, ir vajadzīgs bērniem, ir vajadzīgs invalīdiem, Ēdoles pilij, kino, kaut vienu kinofilmu uzņemt vajadzīgs Latvijā, ir vajadzīgs arī poliklīnikām, slimnīcām, donoru centriem, bērnu kopšanai un tā tālāk, un tā joprojām. (Starpsauciens no zāles: “Ņoti pareizi!”) Un es esmu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Mēs ļoti precīzi skatījāmies, no kurienes paņemt un tomēr kaut drusciņ iedot šīm nozarēm naudiņu. Bet nelaime jau ir viena — tas naudas maciņš ir tukšs. Un nav jau kur paņemt. Sāp visiem, gaida visi, bet kur tad paņemsi? Es, apspriežot 1995.gada budžetu, no šīs tribīnes mazāk runāju par to, kā dalīt. Protams, vajag mācēt dalīt. Un arī šo budžetu šeit sastādot, protams, tā pavisam kristīgi nav dalīts. Ir vietas, kur ir jāpārdala, un šodien es domāju, ka tas tiks izdarīts. Bet, galvenais, es toreiz teicu un ne reizi vien, vismaz 10 vai 20, ja ne vairāk, reižu esmu teicis no šīs tribīnes, ka galvenais ir — kur paņemt. Lūk, tas ir jautājumu jautājums. Un šajos piecos gados ir izsaimniekots, izšķērdēts, atbalstīta ēnu ekonomika, piedalījušies paši visādos apšaubāmos darījumos un tā tālāk, un tā joprojām. Bet šī valdība jau vēl nav strādājusi. Tā tikai tagad ir sākusi strādāt. Lūk, kur ir tā būtība. Un tāpēc šodien, apspriežot šo jautājumu, vajadzētu padomāt, ko īsti darīt. Tātad apstiprināt šo budžetu vai neapstiprināt pēc būtības. Jā, es saprotu, ka ir vietas, kur ir jāpaņem, piemēram, Naturalizācijas pārvalde, pats par sevi saprotams. Tur var pagaidīt, ja nedabūs pilsonību. Bet ir pavisam cita lieta pēc būtības. Jā, arī, piemēram, tāds īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās nebūtu bijis vajadzīgs, teikšu skaidri un gaiši, un vēl šis tas. Bet tad jau ir jautājums, vai vispār mēs šodien apspriestu šo budžetu, jo tad nebūtu bijis valdības. Saprotiet pašu būtību! Tas bija tas kompromiss savā veidā. Nu ko lai dara? Apzināsimies to un neizliksimies paslēpušies kaut kur, nerunājot skaidri un gaiši.

Protams, atstājot šo posteni, samazinot pēc iespējas, mazāk dodot, es aicinu uz vienu — paskatīties patiešām reāli tās pozīcijas, no kurām var paņemt un kurām absolūti nepieciešams iedot, un nepārvērst šo tribīni par izrunāšanās vietu, par priekšvēlēšanu kampaņu un par treniņu runāšanā. Lūk, nevis tā, ka no 15. līdz 32., kā Saulīša kungs teica, tā, ka paskatās griestos un saka: no akcīzes nodokļa. Un es esmu labais onkulis, jūs, visi pārējie — sliktie onkuļi, kuri negribot dot citiem. Nu tas jau nav nopietni. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ziniet, mēs laikam nebeigsim līdz pirmdienai, ja tādā garā turpināsim. Jo, piemēram, konkrēti par šo labojumu es varu pateikt, ka es esmu pats bijis asins donoru centrā. Viņi nemaz neprasa to, ko jūs, frakcija “Latvijai”, esat pieprasījuši. Jā, es esmu bijis tur.

Sēdes vadītāja. Lūgums nesarunāties! Zālē ir atļauti izsaukumi, nevis lielas frāzes.

J.Vidiņš. Priekšsēdētāja aizliedza nosaukt, kā varētu kvalificēt, Saulīša kungs, jūsu uzstāšanos, bet es domāju, ka pārējie deputāti to saprot, kā var izvērtēt. Un man ir, priekšsēdētāja, liels lūgums — varbūt jūs varētu izmantot tomēr Kārtības ruļļa 70.pantu un, ja cilvēks nerunā pēc būtības, tad viņu vienkārši pārtraukt un nosēdināt vietā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies par aizrādījumu, ņemsim to vērā. Lūdzu zvanu! Debates beidzam. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.17, frakcija “Latvijai”, akcīzes nodoklis valsts pamatbudžetā, asins donoru centri — 500 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 32, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. 18. priekšlikums — frakcija “Latvijai” liek priekšā paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā ienāks par 500 tūkstošiem latu vairāk un novirzīt tos vides un sabiedrības veselības centram. Bet es gribētu lūgt deputātus pievērst uzmanību tieši šeit redzamajam ierakstam, ka valdība jau dod 3,7 miljonus. Un tas pats attiecas arī uz iepriekšējo priekšlikumu, arī tur valdība dod 2,3 miljonus, bet deputātu runās izskanēja, ka valdība nedod nekā. Pievērsiet uzmanību, ka dod jau 2,3 miljonus un šajā gadījumā 3,7 miljonus. Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt un kabineta priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Mūsu frakcijā pie šiem priekšlikumiem strādāja vesela darba grupa ekonomikas zinātņu doktora profesora Zelgalvja vadībā. Es uzticos šiem cilvēkiem, viņu kompetencei, un es esmu arī 5. Saeimā piedzīvojis vairākas lietas, kad mūs valdība pārliecināja un citi augsti vīri pārliecināja, ka jābalso, — viss ir iedots tur vai citur. Un kā spilgtākais piemērs bija līdzekļi veselības aizsardzībai. Bet tad, kad vajadzēja šos līdzekļus izmantot tieši tiem mērķiem, tad sākās visādas juridiskas atrunas un šie līdzekļi tika saņemti ar ļoti lielu nokavēšanos, tad, kad jau praktiski to izšķirošā nozīme bija zaudēta. Tie netika iegūti tajās jomās, kur tas būtu nepieciešams. Es tomēr vēlreiz gribētu pateikt, ka šie stomijas invalīdi un viņu rehabilitācija ir ļoti nopietna un tiešām cilvēcīgi sāpīga lieta. Es gribu arī dalīties ar jums savā personīgajā sāpē šajā jautājumā, jo mana mamma arī, sirgstot ar onkoloģisku saslimšanu, bija spiesta veikt šo operāciju, un pēdējos četrus dzīves gadus viņa arī bija stomijas invalīde. Tātad es zinu, ko tas nozīmē, man situācija bija drusku vieglāka, jo es tajā laikā biju Medicīnas institūta students. Un, saskaroties gan cilvēcīgi, gan profesionāli ar šo slimību, ar visām tām sabiedriskajām un citām jomām, ko izsauc šī slimība, es domāju, šī specifika, tīri medicīniskā puse, man kaut kā gribētos jums tomēr lūgt, ka tik tiešām šiem cilvēkiem jāpalīdz, lai tās ciešanas viņiem būtu mazākas. Un es domāju, ja nu tiktu šeit nobalsots, ka tik tiešām tas ir, un ja viņiem tas būs, nu, ticiet man vēl nekad šajā Saeimā, šajā tribīnē nav piešķirts par daudz līdzekļu kaut kādai grupai. Valdībai ir veseli juristu aparāti, simtiem cilvēku, viņi spēs ļoti ātri atrast mūsu sarežģītajā likumdošanā punktu, kā noregulēt un kā saglabāt šos līdzekļus, kā nepārmaksāt. Tā ka par to, ka par daudz kādam samaksāts, es domāju, par to vienu šeit mēs varam būt pilnīgi droši. Uz to strādā veseli ierēdņu aparāti, un tik tiešām šajā jomā es tiem uzticos. Tāpēc, drošs paliek drošs, dubults neplīst, es aicinu jūs balsot.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

P.Apinis (LC). Cienījamā Saeima! Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais prezidenta kungs! Mums ir zināma vienošanās ar Ministru prezidentu Šķēles kungu par veselu virkni jautājumu, kas attiecas uz akcīzes nodokli. Priekšlikuma būtība ir sekojoša. 50 procentus no tās summas, kuru valsts iekasēs papildus 25,3 miljoniem no alkohola akcīzes, 50 procentus no šīs naudas Šķēles kungs ar savu protokolu ir nodevis veselības aprūpei. Šim nolūkam tiks izveidots veselības aprūpes speciālais fonds, un šim nolūkam vienu reizi kvartālā šie līdzekļi tiks saņemti veselības aprūpei. Šķēles kungs ir vakardien apliecinājis gan ar savu vārdu, gan ar Ministru kabineta vārdu, ka mums šie līdzekļi būs arī tādā gadījumā, ja tiks paaugstināta alkohola akcīze. Es ļoti lūdzu Saeimas frakciju “Latvijai” — netērēsim šim jautājumam šoreiz laiku! Es pats arī saprotu, ka mums ārkārtīgi ir par maz veselībai, man ļoti simpātiskas bija daktera Saulīša domas, viņš perfekti saprot, ka mums naudas ir par maz, bet, nu, mēģināsim rīkoties vienoti! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par pozīciju nr.18 — frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, vides un sabiedrības veselības centram, no tiem stomijas invalīdu rehabilitācijas līdzekļu iegādei — 500 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 35, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. 19. priekšlikums - frakcija “Latvijai” paredz, ka akcīzes nodokļa iemaksa pamatbudžetā būs par 500 tūkstošiem latu lielāka, un ierosina novirzīt to bērnu un pusaudžu sanatorijām. Komisijas un kabineta viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Šeit sākas otrs bloks, tātad sociālā nodrošināšana, un es gribētu atgriezties pie mūsu galvenā dokumenta, pēc kā mēs strādājam jau kopš 14.decembra, un tā ir valdības deklarācija. Šeit tiek rakstīts pie programmas sadaļas “Sociālā nodrošināšana”, ka valdība apzinās, ka pārejas posmā rūpes par sociāli jūtīgiem un neaizsargātiem iedzīvotājiem ir jāuzņemas sabiedrībai, pašvaldībām un valdībai. Es domāju, ka tieši šie punkti man ļauj apelēt pie tā, ka nu vienreiz arī valdība varētu uzņemties rūpes, ne tikai reprezentācijas tēriņus un citāda veida maksājumus, bet arī rūpes, kā šeit tiek minēts, par sabiedrībā mazaizsargātiem iedzīvotājiem. Es domāju, lai nu kas, bet bērni taču ir mazaizsargāta iedzīvotāju grupa. Es netērēšu laiku tam, lai pierādītu, ka tas tā ir. Es ceru, ka tas ir pašsaprotami. Vēl tālāk mēs redzam, ka šajā sadaļā valdības deklarācijā rakstīts šādi: “Valdība regulāri veiks minimālo algu, pensiju un pabalstu indeksāciju atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam, kā arī īstenos pilnas pensijas izmaksu strādājošiem pensionāriem.” Tālāk mēs redzam, ka demogrāfiskās situācijas atveseļošanai valsts veiks ilglaicīgu pasākumu kompleksu, nekavējoties tiks izstrādāta un īstenota mātes un bērna atbalsta programma, kuras ietvaros maznodrošinātās un daudzbērnu ģimenes pēc atvieglotiem noteikumiem saņems nepieciešamo materiālo palīdzību. Skatamies tālāk: “Uzskatām, ka ģimeņu aizsardzību var veikt, nosakot nodokļu atvieglojumus, pārstrukturizējot vispārējos un mērķpabalstus ģimenēm, nodrošinot ģimenes sociālo aizsardzību, kā arī ģimenes plānošanas programmu valsts finansējumu. Invalīdiem garantējamas visas tiesības, kas noteiktas Apvienoto Nāciju invalīdu tiesību deklarācijā, kuru Latvijas akceptējusi 1990. gada maijā. Valsts programmu ietvaros īstenot invalīdu sociālo rehabilitāciju, darbā iekārtošanu, nodrošināšanu ar kompensatorām ierīcēm, uzņēmējdarbības veicināšanu.” To visu valdība deklarē, solās pildīt un iedzīvināt, un man nav pamata neticēt Ministru prezidentam un visiem pārējiem deputātiem, kas iestājās par šo valdības deklarāciju, kas vienojās ar nodomu to īstenot, galu galā arī to realizēt. Var jau runāt par daudz ko, var jau runāt radiožurnālista stilā, kā mēs to dzirdējām visu 5.Saeimu, nu, tagad var mainīt savu profesiju uz advokāta profesiju. Es domāju, ka Šķēles kungs nav tik vājš Ministru prezidents un persona, lai viņam būtu vajadzīgi tādas klases advokāti viņa darbībai. Es ceru, simt dienas tik tiešām vēl nav, simt dienas būs marta vidū, es īpaši gatavojos šīm simt dienām un šo simt dienu sveicienam. Bet konsultējos ar kolēģiem, ka tomēr mēs nevaram gaidīt šīs simt dienas, jo budžets ir vitāli svarīga lieta. Mēs nevaram kā opozīcija palikt malā un neatgādināt, galu galā par to mums katru mēnesi maksā algu, lai mēs skatītos, lai mēs atgādinātu, tā ir vispārpieņemta demokrātiskas pārvaldes prakse. Un tāpēc, šajos ietvaros runājot par šo bērnu un pusaudžu sanatoriju problēmu, es neredzu te pretrunu, es, balstoties uz deklarāciju, nevaru iedomāties, kāpēc cilvēki deklarē vienu, bet nerīkojas. Tāpēc es aicinu tos cilvēkus, kas izveidojuši šo valdību un parakstījušies zem šīs deklarācijas, būt konsekventiem un atbalstīt bērnu un pusaudžu sanatorijas.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.19, frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, bērnu un pusaudžu sanatorijas — 500 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 33, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. 20.priekšlikums, frakcija “Latvijai”, paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā ieņems par miljonu vairāk, un novirzīt šo summu bērnu kopšanas pabalstam. Komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Mēs visu savu kampaņu iesākām ar vienu tādu nepatīkamu tēzi, un šī tēze izpaudās tajā faktā, ka Latvijā dzimst divreiz mazāk bērnu nekā cilvēki mirst. Un es negribu teikt tajā veidā, asajā veidā, kā mēs to izteicām, jo spilgtākais piemērs tam bija, ka vienā no Limbažu rajona apmeklējumiem mēs iegriezāmies mēbeļu apstrādes rūpnīcā un jautājām, kā viņiem rit darbs, kā viņi strādā, kāda ir vispieprasītākā mēbele. Un šis latviešu vīrs ļoti vienkārši, tādā pārliecinātā, godīgā balsī, bez jebkādas skepses vai ironijas, ļoti vienkārši pateica — zārki ir vispieprasītākā mēbele. Jā, tad tā uzreiz it kā gribējās ironizēt, it kā varbūt smieties, bet mēs to saprotam līdz kaula sāpei visi šeit. Es neuzskatu, ka deputāti nesaprastu šo grūto demogrāfisko situāciju. Un tāpēc par katru jautājumu, par katru latu, santīmu es nekautrēšos nākt šeit, es labprāt uzklausīšu 25, 30, 70 — cik vien vajadzīgs — kritisku runu pretī, bet es gribu, lai kaut santīms, kaut santīms tiktu šiem bērniem, lai latviešu ģimenes atļautos otro, trešo bērnu, lai daudzi jauni cilvēki, kas varbūt Valentīna dienas vai laimes spēles programmas iespaidā izlemtu dzīvot kopā, lai viņi uzdrošinātos ieņemt šo bērnu, šo pilsoni, šo nodokļu maksātāju. Kad es beidzu institūtu un iepazinos ar savu kundzi, Balvos strādājot, mums nebija šo baiļu no uzdrošināšanās veidot savu ģimeni, mēs droši un skaidri, mums nebija pat tādu problēmu, kas būs ar bērnu, ko viņš ēdīs, kā tas viss būs. Tā tas bija, un mēs redzam, ka demogrāfiskie rādītāji gāja uz augšu. Es varu teikt, ka arī šajā jomā es neesmu slinkojis, man ir trīs bērni. Es aicinu arī jūs uz to, godājamie kolēģi! Bet padomāsim arī par to, lai jebkurš sabiedrības loceklis iegūtu šīs tiesības uz nākotni, jo mēs redzam, ka mūsu situācija reizēm atgādina Ķīnu ar miljoniem iedzīvotāju — tā politika ir vienāda. Viņiem neļauj ar likumu, lai bērni nāktu pasaulē un būtu dabīgais pieaugums, bet mēs vienkārši darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai atņemtu pēdējo santīmu, lai cilvēkus neiedrošinātu veikt to dabīgo aktu, kas ļautu, kā saka, realizēt savu nākotni. Šeit nu kālab ir visas šīs patriotu - “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK — runas, visi šie referendumi, ja nebūs šo pašu elementāro locekļu, pilsoņu, šo latviešu. Kungi, es domāju, ka nu tik tiešām mēs jau arī esam parlamenta locekļi. Ja jūs tas uzjautrina, tad es kā ārsts varu pateikt, ka tā ir vienkārši pārsātinātu smadzeņu darbība. Es domāju, ka šeit nevajadzētu šo jautājumu banalizēt. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.20 — frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, bērnu kopšanas pabalsts — 1 miljons latu. Lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 31, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — frakcijas “Latvijai” 21. priekšlikums paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā palielināsies par 3 miljoniem latu, un tos novirzīt ģimenes valsts pabalstiem. Komisija neatbalsta. Kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Visas partijas savās programmās, īpaši kristīgie demokrāti, kā arī liberāļi, ir teikuši, ka sabiedrībā viens no galvenajiem elementiem ir ģimene. Kā lai savādāk atbalsta šo ģimeni reāli, praktiski, ja nedod līdzekļus ģimeņu pabalstiem? Nu kā? Ko līdz šīs visas skaistās runas par izglītību, par ģimeni, par kaut kādām visām pārējām lietām, ja mēs nedodam konkrētu materiālo palīdzību?

Un vēl viena lieta. Protams, es esmu gatavs uzklausīt visu kritiku, bet es neredzu arī no citām politiskajām partijām šos priekšlikumus. Kungi, iesniedziet priekšlikumus! Uzstājieties ar tiem! Nepieņems mūsu priekšlikumus — uzklausīsim jūsu argumentus. Es tik tiešām būšu pacietīgs. Un izšķirsim balsojumā šos argumentus. Es būtu priecīgs, ja šo argumentu rezultātā būtu strīds, vai, teiksim, 3 miljonus vai 4,5 miljonus, vai 2,7 miljonus. Tik tiešām mēs tad varētu strīdēties, runāt un tad balsojumā izšķirt. Bet, ja mēs cīnāmies par to, lai ģimenēm palielinātu viņu ienākumus, pie tam tām ģimenēm, kurām ir problēmas, kurām ir vīri alkoholiķi, kurām vīri ir gājuši bojā, tām simttūkstoš mātēm, kas šajā haosa laikā pat nevar alimentus saņemt, tas viss ir tik smieklīgi. Nu, kungi, ejiet... Man ļoti patika Jurkāna kunga uzstāšanās vienreiz televīzijā, kad viņš Birkava kungam pateica: “Nu tad ejiet un to izstāstiet saviem vēlētājiem!” Ejiet un izstāstiet katrā mājā šīm ģimenēm, kas dzīvo uz izmiršanas minimuma, es teiktu. Es negribu to summu nosaukt par izdzīvošanas minimumu, un stāstiet, kā viņiem ir jādzīvo un kā tas ir. Un tā ir tā patiesība. Es nedomāju, ka cilvēks, kas, savu vēlētāju deleģēts, cīnās par katru santīmu tām sfērām, tiem cilvēkiem, tām ģimenēm, kas pat uz Rīgu atbraukt nevar, jo viņiem pat biļetei nav naudas, lai atbrauktu uz Rīgu ir populists, es to neuzskatu par populismu. Varat saukt, kā jūs vēlaties, šo visu lietu, bet vienkārši man ir jārunā, ja reiz es esmu šeit. Un, ja es nerunāju, tātad es ar praktisku darbību neapliecinu. Lūk, tad, ja mēs nerunātu, ja mums nebūtu šo priekšlikumu, tad mēs būtu klaji populisti, kas sola tikai, lai iekļūtu Saeimā. Bet mēs vēlreiz un vēlreiz atgādinām - mūsu lozungs bija: “Labklājību visiem!” Lūk, šeit mēs arī iedzīvinām šo lozungu. Mēs arī iestājamies par šo labklājību. Par šo labklājību tiem cilvēkiem, kas dažādu apstākļu dēļ dažādu cēloņu dēļ, varbūt nespēj tik labi un nodrošināti dzīvot kā mūsu valsts augstākās amatpersonas ar prezidenta kungu priekšgalā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aida Prēdele, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte!

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Tas, ka šī budžeta pieņemšanas sakarā mēs esam spiesti atteikties uz veselu gadu no bērnu pabalstiem, no ģimenes pabalstiem, tā saucamajām trepēm, un vēl daudziem svarīgiem ģimeni un sociālo sfēru pabalstošiem pabalstiem, ir man personiski ļoti ļoti sāpīgi. Sāpīgi tāpēc, ka varbūt jūs atceraties, pavisam nesen 5. Saeimā no šīs tribīnes es prezentēju sociālās palīdzības likumu. Un tad jūs arī atcerēsities, ka nemaz tik viegli mums negāja ar šā likuma pieņemšanu. Vairākas likuma normas — tieši attiecībā uz bērnu pabalstiem, ģimenes pabalstiem — tika daudz diskutētas un bieži vien arī apstrīdētas. Un jāsaka, ka Sociālo un darba lietu komisija un arī es personiski ar tādu lielu morālu gandarījumu uzņēmām to, ka, lūk, šie bērnu pabalsti, šī trepe, tika pieņemti, saskaņojot gan ar ministriju, gan ar citām ieinteresētajām pusēm, un tajā laikā bija šī doma, ka naudas pietiks. Un jāteic, ka pirmā doma, pat ne pirmā, pat otrā, trešā un ceturtā doma, man bija — nē, es par šādu budžetu nevaru balsot, jo, tiekoties ar cilvēkiem, esot kopā ar viņiem, man arī tiešām būs grūti skatīties viņiem acīs, zinot cik smaga situācija šobrīd ir bērniem, ģimenēm ar bērniem un ka tomēr šī trepe būtu varējusi iedot tiem mūsu mazuļiem - otrajam, trešajam, ceturtajam un pārējiem bērniem — kaut vai tikai to maizes minimumu, ja mēs nerunājam par desu un sviestu. Bet diemžēl šī situācija ir skarba. Naudas nav! Mēs savā frakcijā vairākkārt apspriedām šo jautājumu, un mums bija ļoti grūti pieņemt tādu lēmumu, kādu mēs pieņēmām, jo diemžēl uz dažiem mēnešiem tātad ir jāatsakās no šīs trepes. Ir mums, mūsu frakcijai arī jābalso, neraugoties uz to, ka mēs saprotam. Tas ir smagi, cik tas ir smagi arī man gluži personiski.

Bet es gribu sacīt, lai valdība šajā brīdī ieklausās. Tas drīkst būt kompromiss tikai uz pavisam pavisam īsu brīdi, uz dažiem mēnešiem. Jau martā, jau maijā ir jāpārskata ieņēmumi, un, līdzko parādās kādi ieņēmumi virs tā plānotā, kāds lieks lats, tas visupirmām kārtām ir jādod bērniem, bērnu pabalstiem, sociālajai sfērai.

Ir arī tāds plāns, ko jau šobrīd Labklājības ministrija izstrādā. Ja gadījumā tiešām situācija paliek tikpat drūma naudas ziņā, kāda tā ir, un jūs paši saprotat, ka no tukšas kabatas neko paņemt nevar, tad vajadzētu pieņemt un īstenot kompromisa variantu, proti, ka par pirmo bērnu tiek maksāti 4 lati, par otro bērnu — plusā 6 lati, par trešo un ceturto bērnu - 8 lati. Tas ir kompromisa variants, par kuru mēs esam runājuši ar Labklājības ministriju un kurš varētu stāties spēkā no 1. jūlija.

Es saprotu, ka valdībai šajā brīdī, kad tā ir šo trepi, šos pabalstus uz vienu gadu atlikusi, jāapzinās milzīgā katra valdības locekļa personiskā atbildība par šiem bērniem, par kuriem es nezinu, kā viņiem klāsies, kā viņi izdzīvos, kā ģimenes savilks galus kopā. Mūsu pienākums, mūsu frakcijas pienākums ir tas, ka mēs neapšaubāmi, jau pēc pāris mēnešiem, sāksim rūpīgi sekot ieņēmumiem — vai tur neparādās kāda nauda, lai tādējādi palīdzētu bērniem. Tiešām frakcijas vārdā es varu teikt, ka tas būs ļoti svarīgs un būtisks mūsu uzdevums, ko mēs apsolām saviem vēlētājiem pildīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova , Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

L.Kuprijanova (TSP). Cienījamie kolēģi! Es jau jums teicu, ka šis priekšlikums atkārtosies. Un tas vēl tālāk arī ir tabulās. Bet šobrīd, kā komisijas priekšsēdētājai man šķiet, ka šī ir summa, kas varētu būt kompromiss. Parunāsim par to, par ko uztraucas, teiksim, valdība, — par segumu. Es domāju, ka pat valdība šobrīd neņemsies apgalvot, ka akcīzes nodokļa pārpilde par 3 miljoniem gada laikā ir nereālas cipars. Es domāju, ka šobrīd tas jau pietiekami ir izskanējis. Nupat Apiņa kungs apelēja pie valdības un teica, ka valdība pat sola no pārpildes jeb tikai no alkohola dot medicīnai, un tas ir apsveicami. Tas mums vēl ir priekšā, šī apspriešana. Bet es domāju, ka 3 miljonu segumam no akcīzes valsts pamatbudžetā ģimenes pabalstiem acīmredzot avots ir ļoti reāls.

Par izdevumu daļu. Es gribu jums pateikt, ko nozīmē 3 miljoni. Tie var būt variēti. 3 miljoni nozīmē, ka, ja 1.jūlijā palaiž “trepes”, tas nozīmē, ka mēs varam iedot varbūt vislabāko bloku, sākot diferenci ar otro bērnu. Jo, ja mēs runājam teorētiski, ģimenei visgrūtāk varbūt ir izšķirties tieši par otru bērnu. Un tālāk tad saņems otrais, trešais, ceturtais, piektais. Vismaz tāds ir ministrijas aprēķins.Tas, protams, varētu būt precizēts, bet es domāju, ka miljonos te nav kļūda. Tātad šāds mehānisms prasītu gadā drusciņ`vairāk par 5 miljoniem. Nav grūti sareizināt, ka tādā gadījumā pusgadā tas prasīs pat mazāk par 3 miljoniem.

Bet ir vēl viena nianse. Jūs zināt, es domāju, ka daudzi no jums saņem bērnu pabalstus vai varbūt jūsu paziņas, ka šodien tie ir 3,73 un 4,50 latu. Varbūt šī iztrūkstošā daļa arī no 1.jūlija mums atļaus salīdzināt. Tādēļ es šobrīd mēģinu runāt ļoti pragmatiski, un man šķiet, ka šī summa būtu ļoti pieņemama. Es galīgi neizslēdzu, ka valdība arī pati var pieņemt tādu lēmumu, bet šobrīd jau ir Saeimā iesniegts likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par sociālo palīdzību””, kur ir priekšlikums šo likumu apturēt līdz nākamā gada 1.janvārim, ja šobrīd notiktu tomēr Saeimā balsojums. Un es vēlreiz atkārtoju — man tā šķiet, ka 3 miljonus ir ļoti reāli no akcīzes paņemt. Tas nozīmē, ka, jau lemjot par labojumiem likumā “Par sociālo palīdzību”, mums atkal nevajadzētu aiziet lielās emocijās un debatēs, mums būtu segums un mēs attiecīgi arī mainītu likumu, teiksim, ar 1.jūliju. Nu to vēl var sarēķināt. Tādēļ es šobrīd lūdzu pārdomāt arī, teiksim, tās frakcijas, kas ir sastādījušas valdību, neskatoties uz autoru, kas ir iesniedzis šo priekšlikumu, jo varbūt te var būt politiska nianse, par kuru priekšlikumu balsot, par kuru ne, bet, aizejot ļoti praktiskā ceļā, pārdomāt šo jautājumu un tomēr atbalstīt 3 miljonus ģimenes pabalstiem valsts pamatbudžetā, ņemot vērā, ka mēs, vienalga, pieņemsim labojumus likumā “Par sociālo palīdzību”, jo tas šobrīd nedarbojas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

K.Čerāns (TKL). Tikai ļoti īsu komentāru pie Prēdeles kundzes iepriekš runātā. Prēdeles kundze apgalvoja, ka no tukšas kabatas paņemt nevar. Protams, tā ir taisnība. Ir jautājums, kāpēc šī kabata ir tukša. Un kāpēc veidot tādu valdību, kas nevar šo kabatu piepildīt. Jo šī valdība pati ir atklāti atzinusi, ka šim akcīzes nodoklim rezerves ir milzīgas. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.21, frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, ģimenes valsts pabalsts — 3 miljoni. Lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 27, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. 22. priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksa pamatbudžetā palielināsies vēlreiz par 3 miljoniem, un šo summu novirzīt bērna piedzimšanas pabalstam. Komisija neatbalsta. Kabinets neatbalsta. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Pirms sākam debates, es gribu iepazīstināt deputātus ar dokumentu, ko tikko kā saņēma Prezidijs. Ņemot vērā to, ka pie likumprojekta “Par valsts budžetu 1996.gadam” iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumu, ierosinām saīsināt runas laiku līdz piecām minūtēm. Desmit deputātu paraksti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu par iesniegto priekšlikumu — debatēs runas laiku saīsināt līdz piecām minūtēm. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 20, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Lūdzu runātājus turpmāk ņemt vērā, ka runas laiks ir piecas minūtes. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Var jau nobalsot, lai cilvēks mazāk runā. Var nobalsot, lai neēd. Zinām, ka ir bijuši tādi gudrinieki, kas ir pieradinājuši savu...

Sēdes vadītāja. Saulīša kungs, lūdzu esiet korekts! Kārtības rullis par ēšanu un citām cilvēku fizioloģiskajām darbībām nav paredzējis balsojumus. Tāpēc, lūdzu, neizmantojiet šeit šādus salīdzinājumus!

A.Saulītis. Centīšos būt tikrpat konstruktīvs, cik konstruktīva ir Saeima. Es tikai gribēju izteikt deputātiem saprotamā veidā nožēlu par to, ka labāk ir šajā brīdī uzklausīt visus sāpīgos punktus un visas neskaidrības, un visu motivāciju, lai vēlāk neatkārtotos tā pieredze, kas atkārtojās pagājušajā gadā, kad mums izraisījās visi tie notikumi, par kuriem mēs visi lasām presē un kurus vēl šodien izjūtam. Būšu konstruktīvs. Motivāciju es esmu izteicis vairākkārtīgi, kāpēc šī izmaiņa ir vajadzīga. Tāpēc lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.22. Frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā bērna piedzimšanas pabalsts — 3 miljoni latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 22, atturas — 32. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. 23.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” — paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā palielināsies par 500 tūkstošiem latu un novirzīt tos sociālajai nodrošināšanai, precizējot dotāciju Satiksmes ministrijai ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijai. Komisija neatbalsta. Kabinets neatbalsta. Lūdzam balsot!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Es gribu nomierināt deputātus. Runa jau neiet uz visiem mūžīgiem laikiem. Runa iet par to laika brīdi, kamēr mūsu valdība ar premjerministru un citām amatpersonām nokārtos un ievedīs mūs tajā saulītē, ko mēs saucam par sociālo tirgus ekonomiku, kur visiem būs iespēja realizēt savas dabiskās vajadzības un... (Aplausi.) Šī ir, starp citu, Apvienoto Nāciju terminoloģija, velti jūs uzjautrināties. Dabiskās cilvēka tiesības ir ļoti nopietnas tiesības, un tās ignorēt nav izdevies nevienam.

Bet par lietas būtību. Vēl joprojām mūsu valstī daudzi transporta veidi ir valsts kontrolē, sevišķi dzelzceļš. Un mēs zinām, ka tagad tiek runāts par daudzu dzelzceļa līniju slēgšanu. Un viena no tādām, ko es arī esmu bieži izmantojis, ir Rīga — Ērgļi. Es domāju, ka, lūk, šī kompensācija Satiksmes ministrijai ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijai arī palīdzēs risināt tādā veidā šīs problēmas, un, no otras puses, arī invalīdi varēs labāk iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, no provinces braukt uz pilsētu un tādējādi iesaistīties sabiedrības dzīvē. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un nožēloju, ka tas ir tik mazs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Pagājušajā gadā, kad notika Saeimas vēlēšanas, cienījamie kolēģi no “Saimnieka” ar ļoti lielu pompu rādīja to, kā vienā mikroautobusā “Latvija” vizina invalīdus, un teica: “Nu, tagad mēs nāksim pie varas un tad vizināsim jūs visus.” Tagad, skatoties šo projektu, es domāju, pēc balsojuma mēs varēsim redzēt, kā “Saimnieks” taisās vizināt invalīdus. Vienīgais jautājums rodas par skaistajiem solījumiem. Jeb varbūt būs izdomāts kāds jauns transporta veids tiem nabaga invalīdiem, ko “Saimnieks” tā mīlēja pirms vēlēšanām un ko, es domāju, šodien ļoti mīlēs jau pēc balsojuma. Nu, protams, vēlēšanas ir vēlēšanas, bet varbūt tur slēpjas apakšā atkal kāda cita doma. Varbūt ar RAF ir noslēgts kāds līgums, ka “Saimnieks” iznomās vēl kādus pāris tūkstošus RAF autobusiņu un par saviem līdzekļiem tagad vizinās invalīdus. Ja tāda programma ir, tad tas ir patīkami. Ja tādas programmas, protams, nav, nu, ko var teikt, ne jau pirmo reizi solījumi atšķiras no darbiem. Un varbūt šinī gadījumā tie paši kolēģi no “Saimnieka” pildīs savus solījumus tiem pašiem vēlētājiem invalīdiem, kas cerēja, ka beidzot parādīsies tāds spēks, kas patiešām padomās arī par viņu rūpēm. Viņi sēž mājās dienām ilgi, un tā ir liela grupa cilvēku, kurus mēs, protams, kārtējo reizi varam aizmirst, jo mums ir nabaga valdība, kurai diemžēl, es jau patlaban nezinu, es domāju, tuvākajā laikā laikam būs jārisina pabalstu jautājums. Ja premjerministra kungs iztērējis 360 latus naudas cigarešu iegādei, lai kontrabandas veidā tās pārvestu pāri robežai, tad būs jārisina jautājums, kā viņam palīdzēt, un tad, protams, nav jau iespējas palīdzēt invalīdiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.23! Frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, sociālā nodrošināšana kopā, dotācija Satiksmes ministrijai ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijai — 500 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 29, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. 24.priekšlikums, frakcija “Latvijai”. Paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā pieaugs par 200 tūkstošiem latu, un novirzīt šo summu protezēšanai. Komisija neatbalsta. Kabinets neatbalsta. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Es domāju, ka zālē sēdošie kolēģi ir ļoti erudīti un man nebūs sīkāk jāizskaidro, ko nozīmē termins “protezēšana”. Es tikai gribēju atgādināt, ka bez citām ķermeņa daļām protezēšana ietver arī zobus. Tas arī ir ļoti svarīgi. Ja mēs paskatīsimies, kā izskatās mūsu tēvi, vectēvi, kad viņi runā televīzijā, sevišķi, ja to vēl parāda starptautiski, tad es domāju, ka tos cilvēkus, kas nāk no Rietumiem, pirmais, ar ko mēs viņus atšķiram, tas ir — pēc zobiem kā tādiem. Kādi viņi izskatās, kādi ir viņu skaistie, brīnišķīgie smaidi.

Bet par lietas būtību. Sociālo un darba lietu komisija, 5.Saeimas sasaukuma laikā arī dažādas invalīdu biedrības, to pārstāvji, kā arī cilvēki, kas nodarbojas ar šo protezēšanu, ir griezušies vairākkārtīgi, neskaitāmas reizes, man liekas, kādas reizes 12 vai 15, ar pamatojumu, kāpēc ir vajadzīga šī protezēšana. Kāpēc ir vajadzīgi šie līdzekļi. Tā lieta ir tāda, ka tā sistēma, kāda bija visus šos gadus, kad protezēšanu pilnīgi veica valsts par saviem līdzekļiem, šodien ļoti ļoti vāji tiek ar saviem uzdevumiem galā. Bet, no otras puses, tās jaukās, vieglās protēzes, arī tehnoloģiski daudz augstākā līmenī, kas nāk no Rietumiem, diemžēl gandrīz visiem mūsu pensionāriem nav pa kabatai. Un tāpēc, lai kaut kādā veidā izlīdzētos šajā stāvoklī, es arī lūgtu Saeimu, godājamos deputātus, Latvijas tautas priekšstāvjus, tomēr nobalsot par šo ne visai lielo naudas summu, lai šiem cilvēkiem vienreiz būtu tas, kas viņiem trūkst. Par to, cik šī summa ir liela, es negribu atkārtoties. Bet es arī varētu minēt tieši tos pašus argumentus, ko Zelgalvja kungs, profesors no manas frakcijas, minēja, un arī Liepas kungs tos minēja. Arī procentuāli šos ciparus varētu rēķināt un pierādīt. Un arī varētu ņemt lielo grāmatu un stāstīt, kādi ir valdības ierēdņu izdevumi un visi pārējie. Tas ir darīts ļoti daudzas reizes šeit. Es vienkārši uz to atļaujos atsaukties. Un tas būtu konstruktīvi, arī taupot laiku, un tāpēc es lūdzu izteikt savu attieksmi pozitīvā veidā, balsojot par protezēšanu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Sinka, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

J.Sinka (TB). Priekšsēdes kundze! Dāmas un kungi! Man tikko, nupat no kustības “Latvijai” ieteica parādīt zobus. Es neesmu kaut kā pratis sevišķi plati muti pavērt, jo man, kaut arī esmu dziedājis savā laikā korī un tā tālāk, tur mācīja savaldīt muti mazliet. Jo tad par daudz skan kaklā un nogurdina balss saites. Tā ka es tik tiešām zobus nedomāju rādīt. Es tikai gribēju izteikt vienu tādu būtisku piezīmi, tāpat kā priekšsēdētājas kundze aizrādīja, ka mums ir 312 projekti vai piedāvājumi, priekšlikumi, un nu tad paskaitiet, ja katram ir 15 minūtes vēl. Tagad ir piecas. Es gribēju tikai aizrādīt, ka tas, ko prasa kustība “Latvijai” kā atskaitījumu no akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, no kupsummas 44 miljoni 700 tūkstoši latu, ir 80 413 699 lati. Tā ir vienkārša aritmētika. Bet katrs priekšlikums ir emocionāli pamatojams. Tātad kuru mēs griezīsim ārā? Tas tāpat kā rokas pirksti — kuru tad nu nogriezīsim, visi sāp. Tātad šajā gadījumā nevar vienkārši teikt — nu, ja gadīsies, kādus pāris dabūsim. Bet neaizmirstiet tās kopsummas! Te tiek prasīts gandrīz divreiz vairāk nekā vispār ir iecerēts no akcīzes nodokļa ieņemt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es sēžu un klausos visu laiku šo nemitīgo atkārtošanos. Un teikšu tā, ka, jā, tiešām, priekšlikumi ir šausmīgi sāpīgi un pareizi, un es par mežu nevarēju nebalsot. Es balsoju “par”. Par bērniem balsoju “par”, bet man beidzot sāk rasties tādas domas, vai te cienījamie kolēģi, Saulīša kungs, ir parēķinājuši, kas notiktu, ja nobalsotu, ja visi šie Tautas kustības “Latvijai” iesniegumi tiktu apstiprināti. Vai ir saskaitīts, cik tur iznāk kopā šīs summas? Vai tur neiznāk jau divi trīs budžeti? Līdz ar to mani māc bažas, ka tas ir nereāli. Jeb ka ir rakstīts kaudžu kaudzēm tikai rakstīšanas dēļ. Un, ja tas ir nereāli, tas ir bijis nenopietni. Un mēs tērējam tikai laiku. Tā ka nākošajā reizē, kad tagad nāks deputāts Saulītis runāt, es gribētu dzirdēt uz šo atbildi, tad es turpmāk zināšu, kā ieturēt savu balsojumu. Jo tiešām par visu nobalsot, man liekas, nav nopietni. (Starpsauciens no zāles: “Ej mājās, nebalso!”)

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es gribētu nomierināt vispirms Eniņa kungu, ka nenotiks tā, ka tiks pieņemti visi frakcijas “Latvijai” priekšlikumi, un to rāda jau šie Saeimas balsojumi. Tā ka viņa bažas ir absolūti nepamatotas. Un tā kā man tomēr vēl bija maza cerība, ka Saeima varētu pieņemt kādu no šiem priekšlikumiem par akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanu, tad es arī vienu no saviem priekšlikumiem, kur bija paredzēta budžeta deficīta samazināšana, atsaucu, lai tiešām nu neveidotos šī pārāk lielā summa, kas kaut kādā teorētiskā gadījumā varētu summēties. Bet, kā mēs redzam, šis teorētiskais gadījums nerealizējas.

Un tagad es izteikšu savu personisko viedokli. Manuprāt, mēs tiešām varētu runāt mazliet citādi un meklēt kaut kādus kompromisus, ja šeit Sinkas kungs un Eniņa kungs, un visa pārējā Saeima nobalsotu “par” kādu daļu no šiem priekšlikumiem... nu kaut vai vienu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 24 — frakcija “Latvijai”: akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā — protezēšana — 200 000 latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 34, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 25.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā pieaugs par 1 miljonu, un to novirzīt kompensācijām uzturzīmēm sanatorijās invalīdiem un citām iedzīvotāju kategorijām. Es gribētu piebilst, ka iepriekšējie Sinkas kunga un Eniņa kunga iebildumi bija ļoti pamatoti, jo tikai šajās dažās lappusēs vien paredzētais pieaugums ir 72,5 miljoni. 72,5 miljoni ir likts priekšā ieņemt vairāk par šiem 44,7, kurus ir paredzēts ieņemt. Tā ka klausāmies vēlreiz: 72 ar pusi miljonus ieņemt vairāk. Protams, ka tas nav reāli un šāda mūsu rīcība pārvēršas vienkārši par tukšu populistisku runāšanu. Es gribētu lūgt komisijas vārdā un kabineta vārdā šo priekšlikumu nr. 25 neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts.

A.Saulītis (TKL). Es gribēju teikt, ka mūsu frakcijā, tomēr kaut ir demokrātija, arī daudzi visu laiku izsaka kaut kādas šaubas.Un es gribētu teikt, ka Kārlis Čerāns bija Saeimas komandējumā vienā Eiropas ceļojumā jeb braucienā kopā ar pārējiem deputātiem un viņš nebija tajā brīdī, kad Tautas kustības Latvijai frakcija izstrādāja šos priekšlikumus. Šos priekšlikumus izstrādāja divi nopietni cilvēki, zinātņu doktori, profesori — Ozera kungs un Zelgalvja kungs. Es arī piedalījos šajā darbā un gribu pilnīgi droši pateikt: jā, mēs zinājām, ka tāds jautājums būs, tā ir klasiskā metode, kā jebkuru konstruktīvu darbu pārvērst kaut kāda veida fikcijā. Visi priekšlikumi, kurus parakstījusi frakcija “Latvijai”, ir sabalansēti, un gali, kā tautā saka, saiet kopā. Ja ir kādi jautājumi...Es domāju, ka vienkārši, taupot laiku, es atļaušu un lūgšu profesoru Zelgalvi tālākajā priekšlikumu izskatīšanas gaitā to pamatot ar cipariem, un tas arī tiks izdarīts, un mēs pierādīsim, ka ne tikai finansu ministrs un valdība prot rēķināt, bet ka arī opozīcijā, arī Tautas kustībā Latvijai ir cilvēki, profesionāli cilvēki, kas apguvuši ne tikai tautsaimniecību, bet arī budžeta vadību un visu pārējo. Starp citu, ļoti neilgā laikā.

Attiecībā uz šīm kompensācijām un sanatoriju uzturzīmēm invalīdiem un citām iedzīvotāju kategorijām. Tas ir ļoti svarīgs priekšlikums. Traumatisms Latvijā palielinās, satiksmes negadījumu skaits pieaug, sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās slimības... nu, varētu tā teikt, šodien plosās, ja varētu lietot tādu terminoloģiju. Un katrs cilvēks, kas pārcietis infarktu, zina, cik ļoti svarīgi pēc šīs saslimšanas ir rehabilitācijas periods — divi trīs mēneši, lai atgūtu veselību, lai atkal varētu sākt strādāt. Jā.... vienai daļai cilvēku šādu līdzekļu nav, bet līdzekļu trūkums neatbrīvo no saslimšanas. Tāpēc mēs iestājamies, lai arī kaut vai daļai šo cilvēku būtu iespēja veikt normālu cilvēcisku rehabilitācijas procesu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Atgādinu vēlreiz — piesakieties laicīgi sekretariātā, Zelgalvja kungs, tad nebūs vienlaicīgi jānāk diviem. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es izsaku lielu atzinību Zīgerista partijas pārstāvjiem par to, ka viņi te pierāda savu izturību un neatlaidību, un varbūt šo to no viņiem vajadzētu arī mācīties. Bet es aicinātu arī visus pārējos deputātus būt izturīgiem un mierīgi noklausīties visus šos piedāvājumus, jo tie jau ir ļoti skaisti, it īpaši, ja tas izskan tautai,— ģimenes pabalsti, bērnu piedzimšanas pabalsti, tur veci ļaudis, garīgi slimie... un tā tālāk, un tā tālāk. Tas ir ļoti brīnišķīgi. Un varbūt arī ļausim vēsā mierā viņiem šādi visu laiku izteikties, jo te jau ir pilnīgi skaidrs, kāpēc tas tā ir un kā tas ir. Vienīgais — es aicinātu saprast, ka būs mēģinājumi vai nu noraut kvorumu zālē, vai kaut kādā citādā veidā stiept laiku un ar to ir ļoti mierīgi un loģiski jārēķinās.

Tā kā vēlu visiem šodien veiksmi un izturību! Paldies!

Sēdes vadītāja. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts.

E.Zelgalvis (TKL). Cienītā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Šeit acīmredzot ir jānoskaidro, cik tad galu galā šo akcīzes nodokli mēs paredzam iekasēt jeb iesniedzam savus priekšlikumus. Šeit tika minēti dažādi cipari — 70, 80 miljoni... Patiesībā skaitļi ir šādi: kopumā mūsu frakcija ierosina palielināt akcīzes nodokļa iekasēšanu par 35,6 miljoniem latu. Un šo palielinājumu novirzīt: medicīnai un veselības aprūpei — 19,5 miljonus; subsīdijām lauksaimniecības ražotājiem — 1,1 miljonu; dotācijām un mērķdotācijām pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā — 5 miljonus, valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta samazināšanai — 10 miljonus latu. Tādi ir mūsu priekšlikumi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Savā laikā Rīgas Domē iznāca saskarties arī ar sanatoriju jautājumiem. Un, protams, kā es jau teicu, mani kolēģi arī ļoti daudzi ir ārsti. Un es brīnos, ka viņi šodien... Kā savā laikā bļāva, ka, lūk, tauta iet pie pūšļotājiem un šie pūšļotāji ir jāsoda, tā tagad pēkšņi klusē: gan ārstu biedrības priekšsēdētājs klusē, gan arī pārējie ārsti. Cik es atceros, arī Vidiņa kungs ir ārsts, kurš tā uztraucās par onkoloģiskajām slimībām, un arī klusē... Tā mēs visi paklusēsim un aizmirsīsim... Šodien mēs runājam arī par bērnu sanatorijām, par to, ka ekonomisko apsvērumu dēļ esam aizvēruši ciet šeit lielāko daļu tuberkulozes sanatoriju. Un aizmirsīsim to pašu Edgaru Liepiņu, kas nomira ar turberkulozi, un aizmirsīsim to pašu Piesi, ko sestdien glabāsim. Tā arī ir mūsu inteliģence, kuru mēs aizmirstam, ļoti mīlam, tikai mīlam pēc tam, kad ir nomiris. Un tāpat mēs savus bērnus un savu tautu mīlam tikai tad, kad redzam viņu ejam, nevis nākam. Tāpat Makarova kungs varbūt pastāstīs, kā iet ar Ogres bērnu sanatoriju, kur uzturas astmātiķi un kuru tagad cenšas neatdot tai pašai pilsētai, kaut gan pats finansēt arī ne visai vēlas... Un tā varētu minēt vēl daudzus jautājumus. Skatoties, kā mūsu kolēģi no... tagad jau valdības draudziņu , draugu pulka... vērtē sociālo jautājumu... Tad jau beigās jāsaka, kamēr, piedodiet, kāds garīgi slims cilvēks neiesēdīsies Doma baznīcā ar “kaulu zāģi” un nenolaidīs uz Saeimas pusi tādu kārtīgu raidījumu, tikmēr neviens nesapratīs, ka šie jautājumi ir jārisina.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, es atļaujos jums izteikt aizrādījumu un atkārtoju jums 74. Kārtības ruļļa pantu par tiem izteicieniem, kādus jūs lietojat par cilvēkiem, kas dzīvo Latvijas teritorijā.

M.Lujāns. Nē, nu, protams, ja drīzumā lasīsim projektu, kurā būs ierakstīts, ka garīgi slimiem cilvēkiem ir jārisina sanatorijas jautājums par iespēju tur atrasties, tad tas ir Kārtības ruļļa pārkāpums... Ja tādu kategoriju nav, tad varat šos jautājumus nerisināt, un vispār var teikt, ka tas ir apmelojums, ka vispārībā Latvijā visi ir ļoti veseli, nav onkoloģiski slimu cilvēku, nav tuberkulozes slimnieku, ne vēl kādu citu. Un es šinī gadījumā neredzu aizrādījuma iemeslu. Tādēļ es personīgi uzskatu, ka... Es brīnos par to cinismu, kā tagad tā saucamais “vairākums” izturas pret šīm sociālajām problēmām. Protams, es saprotu, ka Ministru kabinets ir uzstādījis ultimātu — ja izmainīs budžetā kaut vienu pantu, tad attiecīgi, teiksim, noliks savas pilnvaras... Nu, protams, patīkami ir strādāt šantāžas ietekmē, it sevišķi, teiksim, šantažēt Saeimu. Tā laikam ir mūsu morāle... Bet šinī gadījumā Ministru kabinets šantažē Latvijas tautu un neko citu. (Starpsauciens no zāles: “Neklusē!”)

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 25. Frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, kompensācijas un sanatoriju uzturzīmes invalīdiem un citām iedzīvotāju kategorijām — 1 miljons latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 37, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētāja biedram Alfredam Čepānim!

A.Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Es lūdzu visus frakciju pārstāvjus pēc pārtraukuma paziņošanas uz vienu minūti sapulcēties Dzeltenajā zālē — jautājumā par šīsdienas preses konferenci.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam LNNK un LZP frakcijas deputātam Aristidam Lambergam.

A.Lambergs (LNNK, LZP). Godātā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Aicinu Latvijas un Lielbritānijas parlamentārās sadarbības grupas locekļus uz īsu sēdi tūlīt pēc pārtraukuma te, Prezidija zālē. Es nosaukšu locekļus, ja jums ir aizmirsies, kas esat pierakstījušies: Ameriks, Apalups, Čevers, Deņisovs, Dunkers, Endziņš, Gorbunovs, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Kazāks, Kaža, Kļaviņš, Krastiņš, Kuprijanova, Kušnere, Ķezbers, Lībane, Nagobads, Panteļējevs, Pēterkops, Rubins, Rubulis, Saulītis, Sausnītis, Sinka, Strods, Teniss, Tučs, Zelgalvis, Zīle, Kaksītis. Uz piecām minūtēm, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie deputāti, pārtraukums vēl nav paziņots, tūlīt jūs iepazīstinās ar reģistrācijas rezultātiem.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ziedonis Čevers, Ernests Jurkāns, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

(P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu ieņemt vietas! Turpināsim darbu. Pirms turpinām darbu, mūsu Saeimas datortehnikas apkalpojošais personāls lūdz deputātus, kuri uz saviem darbagaldiem tur dzērienu glāzes, būt uzmanīgiem, jo šo dzērienu nonākšana balsošanas iekārtā nozīmē, ka šodien vairs balsošanas iekārta nebūs izmantojama.

Turpinām darbu. 26.priekšlikums. Komisijas vārdā — Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts Aivars Kreituss!

A.Kreituss (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! 26.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā ieņemt virs plāna 1 miljonu un to novirzīt veco ļaužu un garīgi slimo pieaugušo personu pansionātiem. Komisija un kabinets lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Veco ļaužu un garīgi slimo pieaugušo personu pansionāti... Tā ir tēma, par kuru varētu runāt dienām, jā, tiešām. Un es varētu ieteikt valdībai kādreiz aizbraukt uz šiem pansionātiem. Apbraucot šos pansionātus pagājušā gada laikā un sniedzot, cik nu mums iespējams, kaut vismaz kādu reālu materiālu palīdzību, atklājās tas dramatiskais fakts, ka bija pansionāti, kur pat 25 gadus neviens politiķis nebija iegriezies, nebija apmeklējis. Viens no traģiskākajiem pansionātiem, kas sagrāva arī manu priekšstatu, kā dzīvo cilvēki Latvijā, kaut gan es, strādājot veselības aizsardzības jomā, biju saskāries ar pansionātu struktūru, bija Čles pansionāts, kur nomitina cilvēkus no citiem pansionātiem, kuri lieto alkoholu, tātad garīgi slimus cilvēkus, vecus cilvēkus, kam ir alkoholisma problēmas. Nu tur tik tiešām šie aromāti, es domāju, bija pārsteidzoši. Un es domāju, ka vajadzētu premjerministra kungam, noteikti, es iesaku, uz šo pansionātu aizbraukt, iepazīties ar to un redzēt, kādas tiešām ir problēmas. Runājot par šo problēmu, es gribu aicināt arī Kristīgo demokrātu frakciju iestāties par šo lietu, jo viņi vienmēr ir rūpējušies un arī televīzijā aktualizējuši veco ļaužu un garīgi slimo personu problēmas. Es arī esmu lietas kursā un zinu, ka arī bijušais veselības aizsardzības ministrs Apiņa kungs cīnās par garīgi slimo pieaugušo personu uzturēšanas apstākļu uzlabošanu. Es aicinātu jūs arī izteikt balsojumā atbalstu, lai tik tiešām... Šie cilvēki vairs pat pakliegt nevar, viņi ir izolēti, no Čles pansionāta, viņus pat ārā nelaiž, viņi pat pie telefona netiek, viņus neviens nekad nesadzirdēs, ja neaizbrauks tur un neredzēs. Mans izmisīgs lūgums, saucēja balss tuksnesī — atbalstiet vismaz šos pansionātus!

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamie deputāti! Man ir patiess prieks, ka beidzot Saulīša kungs ir trāpījis savā īstajā nozarē, un būtu labi, ja viņš runātu tikai par garīgi slimo pansionātiem. Vispirms es gribētu atgādināt Saulīša kungam, ka Eiropas Savienībā nevērtē Saulīša kungu pēc zobiem, tikai zirgus vērtē pēc zobiem, kā viņš pirmīt tur izteicās. Bet, ja runā nopietni, tad acīmredzot vispirms vajadzētu šeit runāt konkrēti, nevis par to, kā sadalīt naudu, kuras nav. Šis mans ieteikums būs, arī par pārējiem punktiem runājot, — sākt runāt ar to, kādā veidā vispirms šo naudu dabūt. Un, ja pie katra punkta mēs dzirdam, kā mēs sadalīsim naudu, kura nav ienākusi, bet pēc tam runāsim par to, kā viņu iekasēt, un beigās, ja paliks nauda, tad sāksim apmācīt cilvēkus, kas šos līdzekļus varētu iekasēt, tad mēs nonāksim tur, kur mēs jau esam bijuši šos piecus gadus, tajā skaitā divarpus iepriekšējos gadus, kad šeit sēdēja arī Saulīša kungs. Konkrēti man būtu liels priekšlikums, un es, goda vārds, nobalsošu par to pretēji valdības lēmumam neatbalstīt. Nobalsošu ar milzīgu sajūsmu, bet tikai pie viena nosacījuma — ja Lujāna kungs ar Saulīša kungu paši būs ar mieru drusciņ aizbraukt uz šiem pansionātiem un paārstēties. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: “Aizrādījumu! Kur palika aizrādījums?”)

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.26. Frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, veco ļaužu un garīgi slimo pieaugušo personu pansionāti — 1 miljons. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 26, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais frakcijas “Latvijai” priekšlikums — paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā būs par vienu miljonu vairāk un šo naudu novirzīt pansionātiem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Komisijas un kabineta viedoklis — neatbalstīt. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos... Atvainojamies, Saulīša kungs, vienkārši šo pieteikumu ir tik daudz, ka viens bija mazliet noklīdis. Nekas nav noticis. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Quod licet Iovi, non licet bovi! Kiršteina kungs, es gribu pateikt jums, kā arī priekšsēdētājas kundzei, ka es kā deputāts, kā savu vēlētāju pārstāvis biju ļoti nepatīkami aizskarts un apvainots. Kiršteina kungs, es jums neatbildēšu!

Es gribu runāt par frakcijas “Latvijai” 27. priekšlikumu. Šeit ir runa par pansionātiem, tātad par viena miljona latu pielikumu pansionātiem, kuros uzturas bērni ar garīgās attīstības traucējumiem. Šie pansionāti tātad sadalās tādās divās jomās. Viena joma ir pansionāti bērniem ar tādiem vispārējiem sociāliem traucējumiem, kas, varētu teikt, ir sabiedrības alkoholisma problēmu rezultāts un citu problēmu rezultāts. Tādi spilgtākie piemēri ir Daugavpils rajonā. Ir šiem bērniem pansionāti Naujenē un citur, un es domāju, ka šiem pansionātiem tik tiešām... Nu, es nezinu, kurš no deputātiem varētu runāt pretī, ja nu vienīgi Kiršteins ar savu akmenssalto sirdi varētu runāt pretī. Bet pārējie, es domāju, visi ir kārtīgi un tik tiešām ar vēlētājiem tiekas un saprot šo jautājumu. Bet es gribētu parunāt par vēl kādu lietu. Tā lieta ir Skrundas lieta. Mēs uzspridzinājām lokatoru, mēs it kā tikām galā ar tām sekām. Bet ir vēl viena lieta, ir bērni, kas šī lokatora iedarbības rezultātā ir palikuši kropļi. Tas ir tiešs okupācijas seku fakts. Šie bērni pārsvarā ir Liepājā specializētā bērnu namā. Un, lūk, šie bērni tik tiešām ir viens ļoti tāds emocionāls un reizē arī tāds sāpīgs fakts. Tieši šis lokators ar savu darbību ir tātad izraisījis šīs patoloģijas. Es negribu tagad latīņu valodā nosaukt diagnozi, nosaukt slimības, ar kādām šie bērni slimo, bet tādā publiskā valodā tās būtu cerebrālās triekas kā tādas. Un šiem bērniem nu tik tiešām vajadzētu palīdzību. Es arī gribētu lūgt visus deputātus aktualizēt šo problēmu un, runājot par okupācijas seku likvidāciju, neaizmirst, ka šīs sekas ir arī šie bērni, kas Skrundas lokatora darbības rezultātā ir kļuvuši par bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Un, ja mēs tagad gribam pasaulē aktualizēt šīs okupācijas sekas, tad mums vismaz pašiem jāparāda žests, ka mēs paši saviem bērniem gribam palīdzēt. Savādāk iznāk paradoksāla situācija — mēs no citiem kaut ko lūdzam, kaut ko citiem pārmetam, bet paši saviem bērniem nevīžojam nemaz palīdzēt. Mani māte audzināja tā — ja gribi kādam palīdzību prasīt, tad vismaz sakārto savu istabu, saved savās mājās kārtību, lai kaut vai tā māja ir nabadzīga, bet lai tā ir kārtīga. Tad jebkurš cilvēks tev iedos palīdzību un neatteiks. Es jūs vēlreiz lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, neskatoties ne uz personīgiem apvainojumiem, ne uz kādām citām provokācijām, teiksim, no pozīcijas puses. Lūdzu, esiet iecietīgi! Es neesmu vainīgs galu galā, ka man ir jāziņo par šiem priekšlikumiem. Nu nāciet jūs citi, ziņojiet, es balsošu par tiem! Es lūdzu jūs vēlreiz un vēlreiz — lūdzu, nobalsojiet! Kiršteina kungs, es jūs arī lūdzu atgriezties savā vietā un nobalsot par šo priekšlikumu! Ja vajadzīgs, es arī aizbrauktu uz to pansionātu, ja tik tiešām šiem bērniem būtu tā nauda, es arī kā ķīlnieks brauktu uz tiem pansionātiem, par kuriem jūs sakāt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Kalviņš, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūgtu, visus ļoti lūgtu Skrundas monstra jautājumu nesaistīt ar visiem slimajiem bērniem, ar visiem pārējiem. Jūs ļoti labi zināt, ka ir nomas nauda, kura tiek izlietota tikai tāpēc, lai radītu normālus apstākļus, lūk, tiem bērniem, kuri varbūt ir cietuši vai nav cietuši. Un neviens nevar pateikt, kurš ir cietis un kurš nav cietis. Ir pierādīts zinātniski tas, varbūt arī Liepas kungs tam piekritīs, ka koki neaug šajā rajonā tik intensīvi kā visur citur. Dobumperētāju putni arī neligzdo. Bet nav neviens mediķis pateicis skaidri un gaiši, ka, lūk, šeit, šajā vietā, līdz šai vietai dzīvojošie bērni šā lokatora iedarbības dēļ ir slimi ar tādu vai citādu slimību. Ņem informāciju par visu Latviju kopumā, un tādā gadījumā nevar pateikt. Un nevajadzētu saistīt to kopā ar Skrundas lokatora iedarbību kā tādu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.27. Frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, pansionāti bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem — 1 miljons latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 26, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais frakcijas “Latvijai” priekšlikums — paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā pieaugs par vienu miljonu latu un tos novirzīt bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanai. Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka šim mērķim valdība jau ir paredzējusi gandrīz 2 miljonus, 1,992 miljonus. Tāpat arī visās iepriekšējās pozīcijās valdība naudu jau ir paredzējusi. Tāpēc gan komisija, gan kabinets lūdz šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts! Priekšlikums tiek atsaukts. (No zāles deputāts A.Saulītis: “Es noņemu vārdu!”) Andris Saulītis atsakās no uzstāšanās debatēs. Andris Rubins, Tautas kustības “Latvijai” frakcijas deputāts!

A.Rubins (TKL). Cienījamās ekselences! Cienījamie deputāti un pārējie! Es uzstājos kā deputāts, bet, kā jūs zināt, es esmu ārsts un katedras vadītājs Medicīnas akadēmijā. Par budžetu. Es atveru 5.pielikumā grafisko tēlu, kas saucas “Pamatizdevumu struktūra procentos”, kur tikpat daudz līdzekļu kā veselības aprūpei — 10 procenti — ir iedalīti valsts varai un pārvaldei. Turpat blakus valsts varai un pārvaldei pirms kultūras, televīzijas, radio un zinātnes, kam kopā iedalīti nabagi 4 procenti, ir mistiskie pārējie 18procenti. Valsts varai un pārvaldei šogad gandrīz 5 miljoni vairāk. Tie ir skaitļi uz papīra. Tajā pašā laikā valdības deklarācija sākas ar pirmo iedaļu, kur rakstīts melns uz balta, citēju: “Ieviesīs visstingrāko taupības režīmu budžeta izdevumu daļā un krasu izdevumu samazināšanu valsts iestādēs, likvidējot dublējošās institūcijas, samazinot nesamērīgi uzpūstos štatus.” Citātu beidzu. Jautājums — kas tos ir uzpūtis? Un kad izpūtīs? Varbūt vajag caurvēju, bet es kā ārsts ieteiktu tīrīšanas klizmu.

Sociālā nodrošināšana, jauna iedaļa, un atkal melns un balta, citēju: “Nekavējoties tiks izstrādāta mātes un bērna atbalsta programma”. Kur ir šī programma, kuras ietvaros maznodrošinātās un daudzbērnu ģimenes pēc atvieglotiem noteikumiem,— kas tie ir tādi un kam vajag atviegloties, lai saņemtu,— saņems nepieciešamo materiālo palīdzību. Šajā sakarībā ir interesanti paskatīties svešvārdu vārdnīcā. “Budžets — likumdošanas ceļā apstiprināts valsts ienākumu un izdevumu uzskaitījums noteiktam laika posmam.” Turpat blakus vārds” bufonāde” kas nozīmē ākstīšanos, ērmošanos, uzsvērtu komismu. Pretī — “bumerangs” —, tas ir metams ierocis, izliektas koka vāles veidā, kas atgriežas atpakaļ tajā vietā, kur ar veiklu roku tiek mests. Jūs šodien pieņemsit šo skaisto bufonādi, ko jūs esat nosaukuši par budžetu. Bet mūsu frakcija, Tautas kustība “Latvijai”, balsosim pret, un šī bufonāde bumeranga veidā uzkritīs jums uz galvas kā slima tauta, neizglītoti bērni kopā ar visām maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm. Ja tik vien jūsu pašu radītā birokrātija līdz tam laikam nebūs jūs apēdusi, aprijusi kā amēbas. Kā jūs zināt, pēdējo salīdzinājumu esmu patapinājis no ārsta Miervalda Birzes. Paldies!

Sēdes vadītāja. Rubina kungs, es jums atgādinu, ka Prezidijs jau saņēma aizrādījumu no deputāta Vidiņa kunga. Runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamās tēmas. Mēs pašlaik apspriežam jautājumu “Par izmaiņām bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanā”, nevis par budžetu kopumā. Jums būs iespēja izteikt savas domas, apspriežot likumu par budžetu. Paldies!

A.Rubins. Jā, šis jautājums bija par budžetu, un es aicinu atbalstīt bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanu. Protams, saprotiet, ir citi cilvēki, kuriem vajag tiešus skaitļus pateikt, bet citiem pietiek, ka vispārīgi pasaka.

Sēdes vadītāja. Paldies! Mēs apspriežam konkrētos punktus budžetā, nevis vispārīgi budžetu konceptuāli. Lūdzu deputātus to ievērot! Lūdzu, komisijas vārdā!

A.Kreituss. Es komisijas vārdā došu nelielu skaidrojumu, lai nebūtu šādu pārpratumu. Šī tabula, kas ir minēta, un 33.lappuse, un tie pārējie 18 procenti. Tie 18 procenti sastāv no 13 procentiem, kas ir 57 miljoni un paredzēti iekšējo un ārējo parādu apkalpošanai. Atlikušie 5 procenti ir 23 miljoni, pašreiz 24 miljoni, kas ir dotācija pašvaldībām. Tā ka būsim precīzi! Es atvainojos, ja tas te nav atainots, bet tāds ir šis skaidrojums. Nekādu mistisku skaitļu te nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 28. Frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšana — 1 miljons latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 26, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. 29.priekšlikums, frakcija “Latvijai”: Paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā pieaugs par 500 tūkstošiem latu, un tos novirzīt sociālās aprūpes, rehabilitācijas un veselības centriem. Komisija un kabinets neatbalsta. Lūgums balsot!

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Sociālās aprūpes, rehabilitācijas un veselības centri vairāk bija plānoti kā palīdzība tieši mūsu laukiem. Tieši laukos ir visvairāk cilvēku, kas cietuši no dažādām sociālām sekām, kas radušās no mūsu neveiksmīgās tautsaimniecības politikas realizēšanas. Šeit bija tā cerība, ka varbūt caur šiem sociālās aprūpes, rehabilitācijas un veselības centriem varētu šie cilvēki beidzot saņemt tiešu praktisku materiālo palīdzību. Mēs katru dienu presē, televīzijā un radio uzzinām faktus, ka cilvēki nosalst vai vēl kaut kādā veidā tiek ietekmēti no mūsu nesakārtotās ikdienas, un tāpēc šī bija tāda cerība. Vienkārši man ir arī lūgums. Man, šodien šeit runājot, ir tāda situācija, ka es it kā būtu labklājības ministrs, ka man tieši ir vajadzīgs to visu aizstāvēt un ka es esmu tas lielākais ienaidnieks. Es gribētu redzēt veselības aizsardzības ministru šeit, es gribētu redzēt labklājības ministru šeit, lai viņš tik tiešām iestājas par tiem, kuru intereses viņš aizstāv un kuru interesēs viņš cenšas gādāt. Labklājības ministrs jebkurā valstī pie jebkuras valdības vienmēr nedaudz bijis opozīcijā visai valdībai un visam pārējam, jo viņam tik tiešām cilvēciski rūpējusi un rūp,sāp šī sāpe. Savādāk viņam nav vērts iet šajā amatā un stāstīt. Es vienkārši viņu aicinu. Es aicinu šos cilvēkus, kas uzņēmušies tik tiešām šo ļoti smago nastu, to es arī gribu atklāti pateikt, bet es aicinu arī viņus būt atklātiem un nākt šeit un iestāties, prasīt sev naudu, nekautrēties. Vai tad jūs jūtaties tik vāji, ka jūs baidāties pateikt kaut kādu priekšlikumu? Vai tad jūs ir nolīguši tikai tāpēc, ka jūs klusēsit? Es jums metu izaicinājumu. Nāciet, dodiet priekšlikumus! Prasiet sev arī! Nu, galu galā, ja ir cilvēki, kas nevar paprasīt, tad prasiet jūs viņu vietā! Arī konkrēti, runājot par šo priekšlikumu, es lūdzu balsojot izrādīt atbalstu sociālās aprūpes, rehabilitācijas un veselības centriem.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.29! Frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, sociālās aprūpes, rehabilitācijas un veselības centri — 500 tūkstoši latu. Lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 25, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. 30.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā pieaugs par 100 tūkstošiem, un šo summu novirzīt Latvijas nedzirdīgo savienībai, valsts dotācijai. Man ir jāpiebilst, ka valdība jau paredz šeit 42 tūkstošus novirzīt, un arī iepriekšējā gadījumā izskanēja teiktais, ka beidzot tiešu praktisku materiālu palīdzību iegūšot rehabilitācijas centri. Tā nav gluži taisnība, jo valdība bija paredzējusi 1,7 miljonus. Tie tiek doti, un šī palīdzība tik tiešām tiks arī iegūta. Un arī šajā gadījumā tiek jau dots. Es gribētu uz to vērst deputātu uzmanību, un komisija un kabinets lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Es tikai gribētu izpildīt to savu solījumu, ko mēs, esot komisijā, darījām visi komisijas locekļi no visām frakcijām, kad šie cilvēki no Nedzirdīgo savienības nāca un lūdza. Es domāju, ka arī pārējām frakcijām un deputātiem viņi darīja zināmu savu sāpi un savu vajadzību. Tā summa nav liela, motivācija jau vairākkārt ir izteikta. Es domāju, vienkārši atkal atgādinu un lūdzu izteikt savu attieksmi balsojumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.30. Frakcija “Latvijai”, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, Latvijas nedzirdīgo savienībai valsts dotācijas — 100 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 19, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. 31.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā akcīzes nodokli iekasēt pamatbudžetā par 150 tūkstošiem latu vairāk, šo summu novirzīt Latvijas neredzīgo savienībai. Komisija un kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Runāšu ļoti īsi, lai šī izteiktākā pozīcija — tik tiešām var dažādi iztulkot šīs emocionālās runas — nekļūtu par kaut kādu farsu. Cilvēks, zaudējot redzi, zaudē apmēram 90 procentus no spējas adaptēties apkārtējā vidē. Kā jūs zināt, vislielākais sods cilvēkam ir tas, ka viņu ieliek cietumā, lai viņš neko nedarītu, lai neļautu viņam strādāt. Un mēs komisijā arī esam uzklausījuši, es domāju, ka arī Prēdeles kundze dzirdēja un visi pārējie, es negribu tagad nosaukt šos cilvēkus, kas strādā Sociālo un darba lietu komisijā. Šo informāciju var iegūt citādā veidā, bet es domāju, ka mums nebija nekādu domstarpību, bija acīmredzama un skaidra šī pozīcija. Vienkārši es aicinu deputātus, kas strādā Sociālo un darba lietu komisijā, būt aktīvākiem savā frakcijā un izskaidrot šo situāciju. Ja viņi tomēr to nav darījuši, tad es vēlreiz gribu atkārtot. Tā ir ļoti svarīga joma. Komunisti visu laiku darīja un palīdzēja šiem cilvēkiem. Viņiem tika radīta bāze. Mēs tagad to nedarām, un mēs sakām, ka esam labāki par komunistiem. Kungi mīļie, mēs esam kļuvuši daudzos jautājumos vēl cietsirdīgāki, vēl viltīgāki, vēl mantkārīgāki nekā tā okupācijas vara, kura mūs visus šos 50 gadus spīdzināja! Jo savādāk es nevaru izskaidrot šos visus priekšlikumu noraidīšanas faktus kā tādus. Es lūdzu atkal — vismaz neredzīgajiem cilvēkiem palīdzēsim un iedosim šo tik tiešām ne visai lielo summu. Es domāju, tas viņiem būs ļoti liels atspaids un arī tāds labas gribas žests. Paldies! Es aicinu jūs balsot par to!

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

L.Kuprijanova (TSP). Cienījamie kolēģi! Finansu ministrs ļoti precīzi komentēja iepriekšējos pantus, atzīmējot, ka valdība, protams, ļoti maz, ļoti nepietiekami naudu ir iedalījusi. Ja jūs apskatāties budžetu, tad tieši Neredzīgo savienībai nauda nav iedalīta, nav nevienas kapeikas. Kādēļ? Tādēļ, ka pagājušogad tās nebija, un automātiski stādot, pārrakstot budžetu, viņi ir aizmirsti šobrīd. Tagad rodas ļoti dīvaina situācija. Nedzirdīgo biedrībai ir naudiņa iedota drusciņ, ir iedota arī nākošajā pozīcijā — Invalīdu biedrībai, neredzīgie ir aizmirsti. Tādēļ, ka viņi nebija pagājušogad ailītē. Es vienkārši gribēju to izteikt kā repliku. Tur ir tā budžeta kvalitāte. Un tur ir tā žēlsirdība. Vismaz sociālā ministrija varēja pārbaudīt, kādas pozīcijas ir un kādu nav, un tādēļ, es, protams, jūs arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Es nezinu, cik kompetenti bija deputāti tad, kad iesniedza savus priekšlikumus. Bet, ja nu šis priekšlikums ir, tad vismaz precīzu adresātu vajadzētu norādīt. Nav — Latvijas neredzīgo savienība. Ir Latvijas Neredzīgo biedrība. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, valsts budžeta līdzekļi līdz Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai nonāk caur trim budžeta pantiem. Pirmkārt, šīs biedrības izmanto līdzekļus, kas paredzēti invalīdu — darba meklētāju — pārkvalifikācijai. Biedrības veic šo darbu un pārņem daļu šo līdzekļu.

Nākamais. Valsts budžets caur Latvijas Neredzīgo biedrību un Latvijas Nedzirdīgo savienību iegādājas atbilstošas palīgierīces un apmaksā rehabilitācijas izdevumus. Un šis ir 3.punkts — invalīdu uzņēmējdarbības veicināšanai. Tādēļ es lūdzu šo priekšlikumu skatīt pēc tam kopsakarībā ar labklājības ministra priekšlikumiem. Visus šos izdevumus, kas ir paredzēti invalīdu uzņēmējdarbības veicināšanai, apvienot vienā rindiņā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte. Otru reizi. Mums balsojums par 5 minūtēm bija par otru reizi. Otrās reizes uzstāšanās reglamentā mums balsojumā nav par izmaiņām.

L.Kuprijanova (TSP). Es būtībā atbalstu Makarova kunga priekšlikumu, ka varētu apvienot to kā dotāciju uzņēmējdarbībai. Bet tajos priekšlikumos summa, ko ministrs iesniedza nākošajā tabulā, ir tieši tāda kā divām biedrībām, tas ir 84 tūkstoši, kas jau šobrīd ir budžetā. Un tas ir formāls labojums, to varētu izlabot.

Otrkārt, es gribu pateikt, ka ne visi neredzīgie cilvēki saņem konkrēti caur valsts budžetu. Jo ir problēma par to, ka slēdz centru, kas tagad ir Gaiļezerā, kur bija palīdzība tieši neredzīgajiem — oftalmoloģiskā palīdzība, un tā nauda budžetā 3000 latu apmērā nav atrasta. Es tādēļ piedāvāju tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, un pēc tam var atgriezties un apvienot vienā rindkopā. Bet nauda no tās apvienošanas jau tur nenāks klāt. Tādēļ es lūdzu tomēr balsot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un iedalīt Neredzīgo biedrībai šo naudu.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.31. Frakcija “Latvijai” — Akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā — Latvijas Neredzīgo savienība — 150 tūkstoši latu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot ! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 21, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. 32.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā ieņemt par 100 tūkstošu latu vairāk un novirzīt Latvijas Invalīdu biedrībai uzņēmējdarbības veicināšanai. 42 tūkstoši jau ir paredzēti. Tādēļ komisija un Ministru kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Nu jau piecus gadus Latvijā plosās “mežonīgā tirgus” ekonomika. Notiek tā saucamais pirmatnējā kapitāla uzkrāšanas laiks. Katrs cīnās par savu eksistenci, kā māk. Cits zog, cits aizņemas, cits vēl kaut ko dara. Visi saka: “Ziniet, jāsakrāj tā nauda, lai vēlāk varētu dzīvot, lai bērni varētu dzīvot”. Kādi laiki, tādi tikumi. Es domāju, šo izteicienu katrs var komentēt atbilstoši savai gaumei.

Bet redziet, ir vēl viena sabiedrības daļa, kurai visā pasaulē... es negribēju šeit, es atvainojos par šo izteicienu... kurai civilizētā pasaulē...kurus sauc par invalīdiem vai cilvēkiem ar ierobežotu darbošanās spēju, kam ir ierobežoti konkurēšanas apstākļi. Viņi savas personīgās nelaimes, kaut kāda fizioloģiska procesa dēļ nevar konkurēt ar pārējiem darba tirgū un citās vietās tādā līmenī, kā mēs to spējam darīt. Es taču neprasu, lai man piešķir manas uzņēmējdarbības veicināšanai. Es neesmu ņēmis nevienu kredītu, man tas nav vajadzīgs. Es esmu pateicīgs Dievam par to, ko viņš man devis. Es varu strādāt, iet un gādāt par savu ģimeni un novēlu to arī visiem pārējiem. Bet man ir arī tiešs morāls pienākums palīdzēt šādiem cilvēkiem, kas to nespēj. Turklāt arī mūsu tik lamātās austrumu kaimiņvalstis, pat Krievija ir pieņēmusi nodokļu atvieglojumu likumu un dažādās pozīcijās dažādas atlaides nosaka uzņēmumiem, kas nodarbina invalīdus. Nemaz jau nerunājot par tādām valstīm kā Spānija un citas, kur invalīdiem nodod, piemēram, loteriju vai azartspēļu, vai citu izklaides veidu industriju, nodod to invalīdu rīcībā un pārvaldījumā. Teiksim, alkohola monopols arī varētu spert vienu soli un iedot kādu paketi no šī kumosa, lai vismaz arī viņi dabū kaut ko no tā, no pārējo cilvēku izklaidēm. Vismaz lai šiem cilvēkiem kaut kas tiek. Mani spēki iet uz galu. Paldies Dievam, ka šis ir pēdējais punkts šajā lietā. Es aicinātu... Es jau to daru visu laiku, bet tas ir mans pienākums. Es aicinātu atkal. Ņausim, dosim vienādas darba, starta iespējas arī cilvēkiem, kam dažādu apstākļu dēļ to nav. Lai viņi var līdzvērtīgi iesaistīties mūsu sabiedrībā. Nebaidīsimies taču no invalīdu konkurences. Būsim veseli, stipri un varoši. Ja mēs tādi nebūsim, kā tad mēs aicināsim tautu izliet tos miskastes spaiņus tajā Grenstāles punktā vai satīrīt vēl kaut ko. Mums taču jārāda paraugs, es domāju. Atbalstīsim, dosim šiem invalīdiem iespēju strādāt un piedalīties sabiedrībā ar tieši tādiem pašiem noteikumiem kā mums. Protams, šī summa ir nepietiekama, tas ir skaidrs. Nu, bet kaut vai žests. Kaut vai mazums. Es nekautrējos jūs pēdējo reizi lūgt izdarīt šo pakalpojumu un izteikt atbalstu balsojumā.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.32. Frakcija “Latvijai” — akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā Latvijas Invalīdu biedrības uzņēmējdarbības veicināšanai — 100 tūkstoši latu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par — 20, pret — 17, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. 33.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā palielināsies par 1 172 371 latu, un šo summu novirzīt subsīdijām lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Valdība šai pozīcijai subsīdijām jau paredz 8 912 000 latu, tāpēc komisija un kabinets lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Edmunds Grīnbergs, frakcijas “Latvijai” deputāts!

E.Grīnbergs (TKL). Cienījamie deputāti! Jau sākot ar subsīdiju ieviešanas laiku, tas ir, 1994.gada maiju, tās netiek izmaksātas paredzētajā laikā un apjomā. Tā, par 1994.gada 4.ceturksni to izmaksā 1995.gada pirmajā ceturksnī tikai 1,75 miljonu apmērā. 1995.gadā Zemkopības ministrijai likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam” subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem sākotnēji tika plānotas 13,2 miljonu latu apmērā. Pēc izdarītajiem valsts pamatbudžeta grozījumiem subsīdijas tika samazinātas līdz 8,9 miljoniem latu, bet faktiski izmaksāts 8,1 miljons latu. Kopā ar nokavēto par 1994.gadu. Procentuāli tas sastāda 48,2% no sākotnēji noteiktās summas. Tas ir mazāk nekā puse, turklāt ar pusgada nokavēšanos.

No teiktā izriet, ka ir kļuvusi par sistēmu tā likuma nepildīšana, kas attiecas uz lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Bet ar tālākejošām sekām. Jo 1996.gada sākumā šis parāds par neizmaksātām subsīdijām lauksaimniekiem jau sasniedza nevis 1,7 miljonus, kā bija 1995.gada sākumā, bet 5 miljonus. Šī manis veiktā īsā analīze nedod absolūti nekādas cerības tam, ka pēc budžeta pārskatīšanas maijā, aprīlī vai jūnijā tiks piešķirti iztrūkstošie līdzekļi subsīdijām lauksaimniecībā. Nav grūti paredzēt pretēju procesu, spriežot pēc aizvadītajiem diviem gadiem. Kā zināms, subsīdijas lauksaimniekiem sēklkopībā piešķir par šķirnes sēklu izejmateriāla saglabāšanu, kondicionētās sēklas ražošanu, kā arī augstas kvalitātes linšķiedras un kartupeļu izaudzēšanu. Savukārt lopkopībā subsīdijas piešķir par augstražīgu dzīvnieku selekciju, jaunlopu saglabāšanu, izaudzēšanu, gaļas šķirņu cūku pavairošanu, vaislas materiāla iegādi ārvalstīs un produkcijas konkurētspējas paaugstināšanu. Ja valsts nepietiekami subsidē šīs minētās pozīcijas, tad pārējiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nebūs iespējas vai arī būs ievērojamas grūtības iegādāties kvalitatīvu izejmateriālu turpmākai ražošanai. Katrs ražotājs plāno savus ieņēmumus un izdevumus, arī lauksaimnieks grib savu darbu plānot ar perspektīvu. Domāju, ka Finansu ministrijas pārstāvji var apliecināt, ka akcīzes nodokļa iekasēšanas rezerves ir ievērojamas. Tādēļ aicinu balsot par atbalstu kvalitatīvas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.33. Frakcija “Latvijai” — akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā — subsīdijas lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem — 1 172 371 lats. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 17, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. 34. priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā paredzēt, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā pieaugs par 5 miljoniem, un lūdz to novirzīt dotācijām un mērķdotācijām pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Valdība šajā fondā 21 miljonu jau paredz, tāpēc gan komisija, gan kabinets lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.34. Frakcija “Latvijai” — akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā — dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam — 5 miljoni latu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 24, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 35. priekšlikums. Frakcija “Latvijai” paredz, ka akcīzes nodokļa iemaksas pamatbudžetā pieaugs par 10 miljoniem, un lūdz tos novirzīt valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta samazināšanai. Apkopojot pāris priekšlikumus līdz šim, es gribētu piebilst, ka šādā vienkāršotā veidā pamatbudžeta finansiālais deficīts jau būtu samazināts par 22 miljoniem tikai no akcīzes vien. Tātad būtībā iznāk, ka kustība “Latvijai” gandrīz vai liek priekšā steidzami pacelt akcīzes nodokli degvielai, jo savādāk jau šo iekasējumu vienkāršotā veidā nevar dabūt. Līdz ar to komisija un Ministru kabinets šo jautājumu neatbalsta un lūdz balsot.

Sēdes vadītāja. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

E.Zelgalvis (TKL). Godātie deputāti! Es galīgi nevaru piekrist viedoklim, ka nevar iekasēt šo nodokli un ka tādēļ jāpaceļ akcīzes likme. Absolūti nē. Ir jāiekasē tas nodoklis, kas šodien nav iekasēts, tas ir, es nosaukšu konkrētus skaitļus. Par alkoholu un tabaku tas ir pāri par 30 miljoniem latu. Par degvielu, ja mēs pieskaitām klāt, tad tas ir vēl daudz, daudz vairāk. Tāpēc nevajag runāt, ka, lūk, nav no kā ņemt, nav kur ņemt, kase ir tukša un tā tālāk. Vienreiz vajag skaidri un gaiši pateikt, ka mēs negribam to iekasēt. Mēs neredzam šeit nevienu argumentu no valdības puses tam, kāpēc šo nodokli tiešām nevar iekasēt. Tas ir ne tikai attiecībā uz akcīzes nodokli. Tas ir arī attiecībā uz pievienotās vērtības, par ko es runāju, un tas būs arī par muitas nodokli. Kāpēc... Ko tad valdība galu galā domā darīt ar šo ēnu ekonomiku, ar šīm kontrabandas plūsmām. Vai tiešām nedomā neko darīt? Vajag taču atklāti un godīgi pateikt: “Nē, mēs neko nedarīsim!” Šeit, šajā zālē.

Par pašvaldībām jau es runāju. Šeit, es domāju, jautājums ir skaidrs. Pašvaldībām ir vajadzīgas papildu dotācijas, tāpēc mēs no šiem trim nodokļiem arī šos 16 miljonus veidojam. Es aicinu atbalstīt un balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Debates beidzam. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.35. Frakcija “Latvijai” — akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā — valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts — 10 miljoni latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 31, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 36.priekšlikums. Deputāta Apiņa kunga priekšlikums. Akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā. Šoreiz no iekasētā akcīzes nodokļa 5,275 miljoni paredzēti asignējumiem valsts... Krājbankai Nē, es precizēju, es atvainojos! No šīs naudas, kas tika paredzēta kā asignējumi Krājbankai valsts parāda apkalpošanai un parādzīmju dzēšanai, vēl izdalīt 5,275 miljonus un tos novirzīt veselības aizsardzībai īpašiem mērķiem. Es šos procentus šeit nekomentēšu. Jūs visi redzat.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

P.Apinis (LC). Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es pateicos frakcijai “Latvija” par labu startu. Es laikam esmu pirmais, kas pēc frakcijas “Latvijai” startē šeit. Tad, kad es nācu uz skatuves, Šķēles kungs man teica vārdus: “Katra minūte 350 lati”. Es iztērēšu pusotru tūkstoti.

Tad, kad mēs pašā sākumā pirmo reizi tikāmies ar Šķēles kungu, tas bija valdības vakariņās, Šķēles kungs man jautāja, vai es zinot, cik vispār saņem medmāsa. Es toreiz teicu, ka zinu gan. Tagad man ir tādas klusas aizdomas, ka uzzinās arī Šķēles kungs. Nē, tas nebija ļauni, katrā ziņā. Bet tieši tā ir šoreiz, jo mēs šogad veselības aprūpei esam paredzējuši faktiski par 2 miljoniem mazāk nekā pērn. Mēs esam piemirsuši veselības aprūpi situācijā, kad esam pielikuši paši sev — Saeimai, esam pielikuši to miljonu Finansu ministrijai un miljonu Ministru kabinetam Esam piemirsuši veselības aprūpi un esam ignorējuši pat tādus faktus, ka pieaug dārdzība, ka palielinās komunālie maksājumi, transporta izdevumi, ka palielinās medikamentu cenas un daudz kas cits. Un šī gada veselības aizsardzības budžets, manā uztverē, zināmā mērā ir daļas Finansu ministrijas voluntāri pieņemti lēmumi, kuri neļauj turpināt iesākto reformu par konkrētu apmaksu, par konkrēti padarītu darbu, kuri iznīdēja mūsu speciālo budžetu, kam bija stabili noteikumi un kas tika precīzi realizēti, un ko mēs diezgan veiksmīgi izmantojām pagājušajā gadā. Es gribu pateikt, ka alkohola akcīze allaž ir bijusi mērķa nodoklis, un kam gan citam tas varētu būt, ja ne veselības aizsardzībai.

Es ceru, ka šī gada budžetā atradīsies papildu līdzekļi veselībai. Es turēšu pie vārda augsti godāto Šķēles kungu, kurš protokolā ierakstīja un vakar mūsu tikšanās reizē apliecināja, ka veselības aprūpei tiks 50% no tā, ko ar alkohola akcīzi iekasēs virs 25,3 miljoniem latu, kā ir paredzēts... kā teica Zelgalvja kungs, ko pilnībā neiekasē. Tātad, ja iekasēsim vairāk, tad mēs saņemsim 50% . Un ja mēs iekasēsim vairāk arī tādēļ, ka nāksies pacelt alkohola akcīzi atsevišķiem stiprajiem dzērieniem, un tas tā arī būs, jo Lietuva un Igaunija ir pacēlusi un mums ir zināma plūsma uz robežām, tad jebkurā gadījumā, paļaujoties uz Šķēles kunga godavārdu un Ministru kabineta godavārdu, mēs saņemsim papildu līdzekļus.

Ar šiem vārdiem es noņemu savus nākošos sešus priekšlikumus — ar zināmām sāpēm. Es tiešām domāju, ka mums vajadzēja cīnīties par akcīzi, bet mani vakar pārliecināja. Paldies!

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs, būsim precīzi! Nosauciet konkrēti, kurus pēc numuriem, kā ir iesniegšanas kārtībā, kurus jūs noņemat... atsaucat.

P.Apinis. Tātad es noņemu 36., 37., 38., 39., 40. un 41. priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Apiņa kungs. Bet būsim vēlreiz precīzi! Es jums gribēju teikt, ka piecas minūtes izmaksā nevis 1,5, bet 1,75 tūkstošus latus. Tas tā... tas pie skaitļiem, ko mēs saucam no tribīnes un vienmēr šeit rēķinām līdzi pie budžeta. (No zāles deputāts P.Apinis: “Es nenotērēju piecas minūtes!”)

Tā. Izskatām nākamo jautājumu. Priekšlikums nr. 42.

A.Kreituss. Priekšlikums nr. 42 būtībā pārklājas ar to, ko izklāstīja Apiņa kungs, un ar to pārklājas 42., 43., 44. un 45. priekšlikums. Jo tas, par ko ir runa šajos priekšlikumos saistībā ar alkohola akcīzes nodokļa izmantošanu, par to ir šis ieraksts šajā papildu protokolā, un mums pašreiz acīmredzot ir jāizlemj... Nu, es varu likt priekšā neatbalstīt šos četrus punktus, tieši tāpat, kā tas iznāk Apiņa kunga gadījumā, bet viņš pats noņēma. Šeit varbūt vajadzētu komisijai izteikties par trijiem priekšlikumiem un pēc tam Kuprijanovas kundzei par 45. Es lieku priekšā visus četrus neatbalstīt — komisijas un kabineta vārdā.

Sēdes vadītāja. Ir jāizskata pa pantiem. Tātad vispirms 42. priekšlikums.

A.Kreituss. Ir priekšlikums — komisijas un kabineta vārdā — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova... kā es saprotu, Tautas saskaņas partijas vārdā. Lai gan es atkārtoju vēlreiz — lūgums pieteikties rakstiski, lai mums neiznāk domstarpības. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP). Cienījamie kolēģi! Es šobrīd runāšu kā Sociālās un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, jo šeit ir priekšlikumi tieši no Sociālās un darba lietu komisijas. Pirmkārt, acīmredzot ne Sociālajai un darba lietu komisijai, ne arī man, es tā saprotu, mūsu frakcijai, nav tas gods zināt par protokolu. Vismaz Sociālo un darba lietu komisijai šāda protokola nav, deputātei Kuprijanovai arī šāda protokola nav. Es neapšaubu, varbūt tas ir, bet man viņa nav.

Apiņa kungs nupat jums ļoti labi visu pastāstīja. Tātad man nav jāstāsta, kādā situācijā šobrīd ir veselības aizsardzības finansējums. Bet es gribētu runāt vēl par vienu momentu.

Principiāli svarīgi, man šķiet, ir saglabāt divus momentus. Pirmkārt, saglabāt zināmu procentu no akcīzes nodokļa, jo pagājušajā gadā tas tika iebalsots. Un es gribētu jums atgādināt otru, man liekas, pārkāpumu, kas notiek šodien. Likumā par akcīzes nodokli ir ierakstīts, ka 50% no akcīzes, kas ir iekasēti par alkoholu, tiek ieskaitīti veselības speciālajā budžetā. Šis pants zaudē savu spēku tai dienā, kad tiek pieņemts 1996. gada valsts budžets. Šī diena ir šodiena. Tātad par 1996. gada janvāri un 14 februāra dienām šo nodokli vajadzētu turpināt ieskaitīt veselības aizsardzībai. Nu tas ir atkal atsevišķs jautājums, par ko acīmredzot valdībai būs jāpaskaidro.

Bet tomēr ir ļoti svarīgi, lai tā nebūtu dāvana, piekāpšanās, bet tas būtu pastāvīgs speciālais budžets no mērķnodokļa akcīzes vienam mērķim — veselības aprūpei. Pagājušogad mēs cīnījāmies par 14 miljoniem, šogad mēs sākam to cīņu no nulles. Un tas ir ļoti būtiski, lai tieši paliktu mērķnodoklis mērķizlietojumam. Tas ir pirmais moments.

Un otrs moments — ir svarīgi, lai būtu saglabāts speciālais veselības budžets. Jo nākošajos priekšlikumos, kur ir arī Kuprijanovas priekšlikums, ja es nekļūdos, 45., ir runa tieši par to, ka 7,5 miljoni tika izņemti no pamatbudžeta, kas šobrīd ir iestrādāti un pārlikti uz veselības speciālo budžetu. Jo, kungi, nebūsim naivi, speciālais budžets ir daudz labāk pārredzams, no viņa daudz precīzāk var finansēt dažādus pasākumus, un daudz mazākas iespējas Finansu ministrijai paziņot, ka šomēnes tā nofinansēs uz 70% sakarā ar neizpildi vai vēl kaut ko tamlīdzīgi. Es nedomāju, ka veselības aprūpe ir tā visnicināmākā sfēra, kam vismazāk jāpievērš uzmanība. Un tieši speciālais budžets dos zināmu aizsardzību šiem līdzekļiem.

Man šķiet, ka zālē apmēram visiem ir ļoti precīzi skaidrs, par ko šodien ir runa. Es vēlreiz atkārtoju: ne komisijai, ne deputātei Kuprijanovai nav zināms protokols. Tādēļ es aicinātu jūs atbalstīt priekšlikumu nr. 42. Acīmredzot es vēl par trim priekšlikumiem nākšu runāt un lūgšu jūsu atbalstu, jo tā būtu garantija, ka veselības aprūpe šogad vismaz nepasliktināsies. Un es domāju, ka visi ārsti, kas sēž dažādās frakcijās, to var apstiprināt, ka šobrīd medicīnā situācija patiešām ir ļoti smaga. Es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Kuprijanovas kundze, jūs teicāt, ka šodien tiek izdarīts pārkāpums. Tas ir, uz Saeimas darbību jūs attiecināt, ka mēs kaut ko pārkāpjam, vai uz citu ko?

L.Kuprijanova. Es nekādā gadījumā nerunāju ne par kādiem Saeimas pārkāpumiem, es runāju par likuma pārkāpumu... par akcīzes nodokli.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad mēs varam darbu turpināt. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Man vairāk pieteikumu nav, tā ka, ja kāds uzskata, ka viņš ir pieteicies, lūdzu, precizējiet!

V.Makarovs (labklājības ministrs). 13. februārī notika Latvijas Republikas Ministru kabineta sēde par budžeta projektu 1996. gadam, un, respektējot deputātu viedokli, valdība tiešām nāca uz kompromisu, ka tiks sagatavoti priekšlikumi par to, ka no tā, kas nāks pāri šobrīd fiksētajam akcīzes nodoklim, 50 procenti no tā tiks novirzīts veselības aprūpei. Līdz ar to es lūdzu vienkārši šoreiz respektēt valdības viedokli, lai nesarežģītu mūsu finansējumu turpmāk. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 42 — Sociālo un darba lietu komisija, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, asignējumi Krājbankai valsts parāda apkalpošanai un parādzīmju dzēšanai no alkohola akcīzes nodokļa 50 procenti, veselības aizsardzībai īpašiem mērķiem — 5 miljoni 275 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 31, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 43.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tāpat no akcīzes nodokļa noņemt divus miljonus sešus simtus, precizējot tālāk — to noņemt no asignējumiem Universālajai bankai valsts parāda apkalpošanai, jo šis akcīzes nodokļa ienākums bija tam paredzēts. Tātad precizējam: noņemt no tā un tālāk novirzīt šo summu Labklājības ministrijai, speciālajam budžetam veselības aizsardzībai īpašiem mērķiem. Skaidrojumi tika doti, komisijas un Ministru kabineta priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kuprijanovas kundze, es jums atkārtoju ceturto reizi — lūdzu rakstiski pieteikties laicīgi debatēs, lai mums šeit nav laiks jātērē. Ludmila Kuprijanova — Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

L.Kuprijanova (TSP). Nu, varbūt es kaut ko nesaprotu šinī gadījumā, es esmu autore, man liekas, ka es varu runāt jebkurā gadījumā.

Sēdes vadītāja. Autore ir komisija. Arī komisija un ministri pēc Kārtības ruļļa, komisiju pārstāvji piesakās debatēs rakstiski. Ja mēs gribam ļoti strikti ievērot, tad šobrīd ir vienalga, vai jūs runājat kā deputāte vai kā komisijas pārstāve. Lūdzu!

L.Kuprijanova. Tātad, kungi! Es vēlreiz gribētu pievērst jūsu uzmanību. Labklājības ministrs nupat runāja. Viņš pateica par tiem 50 procentiem, kas var būt no akcīzes pārpildes. Tas vēlreiz apstiprina pieņēmumu, ka valdība jau šodien ir pārliecināta, ka akcīze tiks pārpildīta. Un tas nozīmē, ka budžets nav līdz galam korekti piestādīts. Bet neviens vārds netika pateikts no labklājības ministra par speciālo budžetu. Tādēļ es vēlreiz atkārtoju — varbūt jums visiem šie protokoli ir, un tad varbūt kāds kolēģis, kad es noiešu no tribīnes, man iedos tos protokolus palasīt. Man to nav.

Tālāk. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tehniski, kā mēs piedāvājam... Mēs šinī gadījumā nepiedāvājam palielināt ne budžeta deficītu, ne arī budžeta ienākumus. Paskatieties, mēs piedāvājam pārdali! Mēs piedāvājam budžetā samazināt izdevumus Unibankas finansējumam un uz tā rēķina paņemt akcīzi un nofiksēt viņu. Nav runa par budžeta deficītu un nav runa par akcīzes nodokļa palielinājumu, ir runa par pārdali.

Tāpat arī man rada izbrīnu, kādēļ tad neskaidro, cik tas ir nepareizi paņemt nost no Unibankas valsts dotāciju. Cik es saprotu, Unibanka jau gandrīz ir privatizēta banka, un neviens pat neapspriež debatēs vispār šo jautājumu, kādēļ mēs tādai bankai iedalām no valsts budžeta līdzekļus. Tādā gadījumā, nu, mēs arī varbūt vēl kādai bankai varētu iedot. Tādēļ es aicinātu jūs varbūt kādu pieteikties debatēs, padebatēt arī par šo jautājumu. Bet šobrīd es, protams, jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu — 43.priekšlikumu, es vēlreiz atkārtoju... Tātad nepalielinot deficītu, nepalielinot akcīzes nodokļa ienākumus, viss būtu tādās robežās, kā ir piestādīts valdības ciparos, tikai pārdalot un izdalot atsevišķi akcīzi kā mērķdotāciju veselības aizsardzības speciālajam budžetam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu zvanu!

A.Kreituss. Es varu piebilst tikai, ka skaidrojumus par Krājbanku, par Unibanku mēs acīmredzot dzirdēsim vēl daudz, jo par to būs daudz runu vēl, tā ka varbūt varētu netērēt laiku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.43! Sociālo un darba lietu komisija, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, asignējumi Universālajai bankai valsts parāda apkalpošanai no alkohola akcīzes nodokļa 50 procenti, veselības aizsardzībai īpašiem mērķiem — 2 miljoni 600 tūkstoši. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 29, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais priekšlikums — 44. No akcīzes nodokļa iemaksas paredzēts izņemt 4 miljonus 775 tūkstošus latu un novirzīt tos veselības aizsardzībai īpašiem mērķiem speciālajam budžetam. Komisijas un valdības, Ministru kabineta, lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

L.Kuprijanova (TSP). Cienījamie kolēģi! Tomēr visi priekšlikumi ir drusciņ dažādi, tādēļ es tomēr runāju par katru. Tātad divus mēs izbalsojām, tagad ir trešais priekšlikums, un tā būtība ir tāda. Es atkal atgriežos pie speciālā budžeta kā pie kategorijas, kā pie jēdziena. Šobrīd šie 4 miljoni ir iestrādāti valsts budžetā veselības aprūpei. Es piedāvāju pārdalīt, izņemt no valsts pamatbudžeta un novirzīt veselības speciālajam budžetam šo summu. Tā nekādi nemaina budžeta kopējos ciparus. Es pat pateikšu vairāk — tā vairs nevienam neko neatņem, jo šobrīd akcīzes nodoklis ir ieplūdināts valsts budžetā, kopējā ciparā, es mēģinu, teiksim, komisija liek priekšā to akcentēt un parādīt kā speciālo budžetu. Tādēļ es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!

A.Kreituss. Es drīkstu nelielu skaidrojumu?

Sēdes vadītāja. Komisijas vadītājs drīkst.

A.Kreituss. Šeit nedrīkstētu maldināt deputātus. Būtībā tas, kas ir paredzēts pamatbudžetā, tā summa, par ko tikko jau runāja Apiņa kungs, ir kā pilnīgi konkrēts finansējums šim mērķim, vien divpadsmitā daļa katru mēnesi. Ja mēs radām speciālo budžetu no akcīzes, kas veidojās kā pa kalniem — uz augšu un uz leju, tad mēs tādu garantētu ienākumu šim aprūpes veidam nedodam. Tāpēc jau ir pamatbudžetā šī nauda iekļauta, un tāpēc speciālajā budžetā klāt nāks līdzekļi no pārpildes, no 25,5 miljoniem pārpildes 50 procenti. Es skaidroju tāpēc, lai mēs saprastu, kā speciālajā budžetā tiek tērēta nauda un kā tā tiek tērēt apamatbudžetā. Nejauksim, lūdzu, to kopā, un lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Tagad lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.44 — Sociālo un darba lietu komisija, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, veselības aizsardzība kopā no alkohola akcīzes nodokļa 50 procenti, veselības aizsardzībai īpašiem mērķiem — 4 miljoni 775 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 30, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 45.priekšlikums, deputāte Kuprijanova. Viņa liek priekšā no akcīzes nodokļa iemaksas valsts budžetā šajā pašā pozicijā izņemt ārā 7,5 miljonus un novirzīt tos Labklājības ministrijas speciālajam budžetam veselības aizsardzībai īpašiem mērķiem. Komisijas un valdības lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es šoreiz nerunāšu kā frakcijas pārstāvis, bet es runāšu kā ārsts. Un es domāju, ka šo priekšlikumu no ārsta viedokļa vajadzētu atbalstīt. Un es tomēr negribētu kā Pēteris Apinis to noņem. Viņš noņēma savus jautājumus, un es domāju, ka tas būtu ļoti viegli izdarāms, ja jau Ministru kabinets savā sēdes protokolā ir apsolījis. Mums, es domāju, tas protokols nebūs tik saistošs, ja mēs to ieliksim budžeta likumā. Un tamdēļ es aicinātu visus, kam rūp veselības aizsardzība, atbalstīt šo 45.labojumu.

Sēdes vadītāja. Roberts Jurdžs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

R.Jurdžs (TB). Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es arī runāšu kā ārsts. Un vai tad citi nodarbojas ar tiem cietējiem, kuri cieš no alkohola. Mēs to visi zinām, un te mūsu kolēģis Saulītis arī informēja par tām problēmām, kas ir medicīnā. Un tas būtu ļoti loģiski, ja mēs ratificētu to slepeno protokolu, ko ir noslēgusi valdība un tādēļ aicinu visus ārstus un visus, kas atbalsta ārstu kustību un medicīnas kustību, balsot par šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: “Mēs atbalstām!”)

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

L.Kuprijanova (TSP). Paldies kolēģiem par atbalstu! Tātad tas ir vēl viens priekšlikums, un tas būtība ir tāds kā pēdējā robeža, jo iepriekšējais netika balsots, un tas bija prognozējams. Tātad šobrīd, ja es nekļūdos, tas pilnībā varētu atbilst valdības protokolam būtībā, jo 7,5 miljoni šobrīd valsts budžetā ir paredzēti, tikai ne speciālajā budžetā, 50 procenti no pārpildes. Labklājības ministrs nupat pateica, ka tas ir paredzēts un te vienīgā atšķirība ir tā, ka tie 7,5 miljoni tiek pārveidoti par 30 procentiem no akcīzes nodokļa, jo akcīzes nodoklis ir plānots 25,3 miljonu apjomā. 30 procenti tas ir 29, 66 ar astīti. Tas tikai tiek pārveidots, bet mēs tad nostiprinām akcīzi medicīnai un nostiprinām valsts speciālo budžetu. Un, cik es saprotu, tad valdība nekādus ciparus nevienam šeit nesauc, tādēļ es lūgtu deputātus padomāt un atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

P.Apinis (LC). Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jebkurā gadījumā šis priekšlikums saskan ar mūsu vienošanos ar Šķēles kungu. Atšķirība, bez šaubām, ir — 0,29 procenti. Es arī uzskatu, ka jābalso par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.45! Deputāte Kuprijanova, akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā, veselības aizsardzība kopā no alkohola akcīzes nodokļa 30 procenti un 50 procenti no ikmēneša alkohola akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmumiem veselības aizsardzībai īpašiem mērķiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojos, 7 miljoni 500 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 25, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais priekšlikums — 46. Frakcija “Latvijai” no muitas nodokļa paredz noņemt 1 435 506 latus un novirzīt tos pamatbudžeta izdevumiem Kultūras ministrijai. Komisijas un Ministru kabineta lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Oļģerts Dunkers, frakcijas “Latvijai” deputāts.

O.Dunkers (frakcija “Latvijai”). Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Jāteic godīgi, ka šīsdienas sēde ir tāda dīvaina sēde, jo faktiski šī mūsu valsts dzīvē gandrīz vai nozīmīgākā Saeimas sēde iegūst stipri dīvainu raksturu. Vēsture mūs māca, ka gudri valdnieki pasaulē vienmēr ir ļoti uzmanīgi ieklausījušies savu oponentu domās un analizējuši tās. Pat lielā Krievijas patvaldniece Katrīna II vispirms ļoti rūpīgi esot izlasījusi Radiščeva grāmatu “Ceļojums no Pēterburgas uz Maskavu” un tikai pēc tam aizsūtījusi tās autoru trimdā. Šajā gadījumā ir pilnīgi pretējais. Visā sēdes gaitā neviens opozīcijas priekšlikums netiek pieņemts. Tātad mēs varam secināt, ka opozīcijā sēž galīgi neprašas un neprofesionāli cilvēki, kuri iesniedz ļoti sliktus priekšlikumus. Mūsu runas šeit no tribīnes arī nevienu neiespaido, jo viss jau ir sen izlemts, frakcijām acīmredzot ir noteikts obligātais balsojums un visa sēde rit ārkārtīgi stingras disciplīnas ietvaros. Līdz ar to sēdes lietderības koeficients pēc manām domām ir tuvs nullei. Tāpat kā deputātu atbildības koeficients par savām runām. Mēs iesniedzām šeit projekta priekšlikumu par to, lai atbalstītu Kultūras ministriju, kurai gadu no gada tiek samazināta valsts dotācija un līdz ar to kultūra tiek aizvien vairāk degradēta sabiedrībā. Man šķiet, ka mēs aizmirstam vienu — ar laiku mēs šeit būsim atbildīgi par to, ka latviešu tauta patiešām pārvērtīsies par mazu zaglīgu tautiņu, kas dzīvo kokos un pārtiek no sēnēm. Kā tad nu šī mazā muļķu tautiņa ieies tajā ilgotajā Eiropā, pēc kuras mēs visi tā tiecamies? Kas tad nu tādu tautiņu ņems vairs pretī, ja kultūrai nebūs tas, kas kultūrai nākas? Es domāju, ka ir veltīgi šeit pie mikrofona turpināt šo Sizifa darbu un velt to akmeni kalnā, jo tik un tā valdošās partijas to nospers atkal aizā atpakaļ. Šīs sēdes gaitā man radās doma, ka varbūt mēs varētu darīt kaut ko vairāk tautai lietderīga. Te sēž tik daudz stipru vīru, ka būtu labāk, ja mēs visi paņemtu lāpstas, teiksim, un iztīrītu Vecrīgu šajā laikā, nevis veltīgi runātu. Viens iedod priekšlikumus, otrs noraida, viens iedod, otrs noraida. Tas ir veltīgs darbs. Tas man sāk atgādināt sliktu teātra izrādi, kad luga ir garlaicīga, dramaturģijas nav. Ko tad dara publika? Publika lēnām atstāj zāli. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu nr.46! Muitas nodoklis, pamatbudžeta izdevumi kopā — 1 435 506 lati. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 35, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 47.priekšlikums, frakcija “Latvijai”, ieņēmums no muitas. Frakcija paredz ieņemt par 150 tūkstošiem latu vairāk un to novirzīt tos Saeimai pārējiem izdevumiem, tajā skaitā Saeimas plenārsēžu translēšanai otrajā radio programmā. Komisija un Ministru kabinets neatbalsta. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Jānis Strods, frakcijas “Latvijai” deputāts!

J.Strods (TKL). Godātie kolēģi! Ja Saeimas sēdes pozīcija zināmā mērā var veikt kontroli pār tās vēlēto Ministru kabinetu, Valsts prezidentu un tiesnešiem, tad par to, kādā veidā vēlētāji var visobjektīvāk sekot līdzi visu deputātu darbam Saeimā, Satversmē diemžēl nekas nav teikts. Var, protams, atsaukties uz tā saucamo ceturto varu, tas ir, elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, kas moderni un vienkāršam cilvēkam nesaprotami tiek definēti radio un televīzijas likumā. Jā, patiesi demokrātiskā valstī, līdz kurai mums vēl krietns ceļš ejams, radio, televīzijai, laikrakstiem, žurnāliem un arī kompjuterizētajām datu bāzēm galvenā funkcija ir vispusīga sabiedrības informēšana un izglītošana, tajā skaitā, arī par valdības un parlamenta darbu. Latvijā pagaidām, lai cik tas bēdīgi būtu, jāsaka, ka šis process virzās uz citu pusi — uz sabiedrības dezinformāciju. Tāpēc vienīgā iespēja katram vēlētājam vismaz subjektīvi izvērtēt Saeimas darbu, dzirdēt deputātu uzskatus un uzzināt, kādi jauni likumi ir pieņemti un kādi labojumi izdarīti jau esošajos, ir klausīšanās Saeimas plenārsēžu pārraidi tiešajā radio ēterā.

Ir, protams, stenogrammas, bet tās vairāk domātas sabiedriski politiskajiem darbiniekiem, vēsturniekiem, juristiem un arī pašiem deputātiem. Bet vienkāršajam vēlētājam, šim sociāli mazaizsargātajam un atkarīgajam pensionāram, invalīdam, represētajam, bezdarbniekam, kurš atjaunotās Latvijas Republikas laikā jau tā ir vairākkārt apkrāpts dažādas finansu mahinācijās un krīzēs, šim cilvēkam nav naudiņas, par ko pirkt šīs speciālās avīzes ar Saeimas stenogrammām. Ja tiks privatizēti rajonu autobusu parki un Latvijas dzelzceļš, tad lauku vēlētājs vispār tiks nogriezts no civilizācijas. Vienīgā iespēja, kā sazināties ar ārpasauli, būs šis vecais vefiņš vai mazais Selgas radioaparāts.

Taču pāris nedēļu atpakaļ ir noticis pats ļaunākais. Mūsu vēlētāji, galvenokārt šie materiālajās grūtībās un izmisumā nonākušie cilvēki, nedzird vairs Saeimas plenārsēžu translāciju Latvijas radio 2.programmas viļņos, kas aptvēra gandrīz katru Latvijas stūrīti. Nu ir jāpērk dārgie pašmāju un ārzemju aparāti ar UKV un FM diapazoniem. Manā rīcībā, protams, nav statistikas datu, taču es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nabadzīgāko vēlētāju rīcībā šo radioaparātu nav. Ja šo translāciju uzsāks tā sauktajā UKV jeb 66—88 megahercu diapazonā, tad translāciju nedzirdēs arī Rietumu FM standarta, tas ir, 88 — 108 megahercu viļņu diapazona klausītāji. Pie tam ar FM diapazonu apgādāta lielākā daļa automobiļu radioaparātu. Faktiski ar to ir panākts, ka Saeimas sēžu translāciju dzirdēs visšaurākais klausītāju loks. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, piešķirt šos 150 tūkstošus latu sēžu translācijai 2.radioprogrammā. Vēl jo vairāk — zinot par mūsu premjerministra Šķēles kunga aktivitātēm uz Latvijas robežas un muitas. Tas liecina, ka valsts budžeta ieņēmumi, no muitas palielināsies un pārsniegs šos 17 miljonus 150 tūkstošus latu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Kazāks, frakcijas “Latvijai” deputāts!

J.Kazāks (TKL). Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Neatkārtošos, neteikšu to pašu, ko teica Stroda kungs. Bet, ja mēs pieskaramies tam pašam nelaimīgajam Grenstāles muitas punktam un Dobeles rajona zemessargiem, kuri atrada šo lielo kontrabandas daudzumu, man ir tikai viens jautājums uzreiz. Kas ir tiesīgs šīs cigaretes nocenot par 8 santīmiem paciņā, ja tās, šīs pašas cigaretes, te, Pierīgā, nemarķētas vairumtirdzniecībā maksā 40 santīmu? Nerunājot nemaz par marķētajām. Kur tā starpība paliek? Lūdzu, ienākuma avots ir!

Televīzija uz 1996.gadu savu budžetu ir palielinājusi par 5,4 miljoniem, tajā skaitā radio arī par 2 miljoniem. Un mums pasaka, ka mēs neesam spējīgi maksāt, un nogriež šo Latvijas 2.programmu. Mūsu frakcijā pienāk ļoti daudz zvanu, ļoti daudz rakstītu vēstuļu, ka cilvēki nedzird vairs šīs pārraides. Jā, taisnība. Ar šo variantu ir zināmā mērā aizbāztas mutes opozīcijai. Tāpēc, lūdzu, noteikti ir jāizmanto šī nauda, šīs iespējas un jāatjauno Latvijas 2.programma, lai cilvēki dzirdētu, ko mēs šeit runājam, ko mēs šeit darām. Jo cilvēkam, kā zināms, ir vajadzīga ne tikai fiziskā barība, bet arī garīgā barība. Tad centīsimies dot viņiem šo garīgo barību! Es atbalstu šo punktu.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, jūs trīs minūtes izmantosit? Modris Lujāns — pie frakcijām nepiederošs deputāts!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es taisni sākotnēji domāju, ka kaut ko vajadzēs atbalstīt, pēc tam nolēmu, ko tad atbalstīt, lai valdība ieekonomē tos 150 tūkstošus latu. Jo šādā kritiskā bankrota stāvoklī šī naudiņa nāks taisni labumā. Jo tauta mazāk dzirdēs un mazāk zinās, jo valdībai būs mierīgāka dzīvošana. Tajā skaitā arī mums ar jums. Tādēļ es šajā gadījumā pat pilnīgi uzskatu, ka “Latvijai” projekts ir jānovirza kategoriski nost, un es domāju, ka vēl vajadzētu painteresēties, vai vispārībā nevajadzētu aizliegt sēžu translēšanu arī ultraīsviļņos, jo citādāk, iedomājieties, ja mūsu vēlētāji šodien klausās, nedod Dievs, kaut kādā 1.televīzijā vai televizorā redz šo sēdi, ko viņi varētu iedomāties par mūsu valdību. Arī par lielu skaitu opozīcijas, tas ir, nevis opozīcijas, bet vairākuma pārstāvju, kuri tā cītīgi aizstāv savu vēlētāju intereses. Tādēļ es šajā gadījumā pilnīgi atbalstu valdības viedokli un saku — pareizi, un tā vajag tālāk! Atņemt visu nost. Būtu priecīgs, ja arī pārējā opozīcija mani atbalstītu.

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, jūs izmantosit divas minūtes?

Gundars Valdmanis — Vienības partijas frakcijas deputāts!

G.Valdmanis (LVP). Mīļie draugi! Mēs zinām, ka valdība sāka šo gadu vēlu un ka viņai vajag budžetu vietā, un ka viņa ir solījusies to budžeta pārmaiņu. Es gribu Dunkera kungam teikt — paldies frakcijai, ka viņa paceļ to, kas tautai visvairāk sāp. Es domāju, ka mēs drusciņ runājam lietai garām. Mums ir uzlikti nodokļi patērētājam — tautai, kurus valsts iekasē tikai 10 procentu apmērā no tā, ko patērētājs maksā. Ja es rīkotu kaut kādu negodību, uzstādītu tos likumus, drukātu tās akciju zīmes, liktu policistus pie robežām, un taisītu tur jokus, ja es dabūtu tikai 10 procentus par visu to kārtošanu, es justos baigi apbižots. Es nezinu, vai mūsu valdībai tiks likti kontakti ar tiem, kas mūsu tautu apzog tā, ka viņi dabū 90 procentus no tā, ko mēs uzliekam patērētājam. Ja viņiem trūkst kontaktu, tad es tos atradīšu. Nolīgsim lielāku procentu mūsu tautai no tā, ko mēs viņiem uzliekam. Paldies! Jābalso par. Es ceru, ka tie vārdi, ko es teicu, paliks atmiņā un ka maijā būs kaut kāda pilnīgi citāda iekasēšanas metode.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.47. Frakcija “Latvijai”, ieņēmumi no muitas, pārējie izdevumi, tajā skaitā Saeimas plenārsēžu translēšana 2.radio programmā — 150 tūkstoši latu. Lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 32, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms pārtraukuma vārds vairākiem paziņojumiem. Paziņojumus esmu sakārtojusi atkarībā no to garuma, ilguma, jo te ir pierakstīts pat, cik minūtes tiek prasītas paziņojumam.

Pirmajam vārds Jurim Celmiņam — Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

J.Celmiņš (DPS). Cienījamie kolēģi! Es aicinu Latvijas—Izraēlas parlamentārās atbalsta grupas dalībniekus uz kopēju sanāksmi šeit, Prezidija zālē, pirmdien, 19.februārī pulksten 14.00. Tātad pirmdien pulksten 14.00.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Talsu pilsētā un rajonā ir sākusies ziedojumu vākšanas akcija Kārļa Zemdegas skulptūras “Koklētāja” pabeigšanai un uzstādīšanai. To granītā kaļ tēlnieks Vilnis Titāns, un atklāšana ir iecerēta šā gada 18.novembrī. Organizatori ļoti cer, ka atsauksies arī citu novadu ļaudis. Ņemot vērā to, ka mazpilsētā — Talsos tiešām šobrīd ir ļoti grūta ekonomiskā situācija, un ņemot vērā to, ka šodien deputātiem ir algas diena, es aicinu deputātus un arī valdības locekļus, kuri vēlas atbalstīt talsiniekus, šīs skulptūras atjaunošanā, šajā starpbrīdī šeit blakus, Dzeltenajā zālē, kur jūs varēsit kādu summiņu ziedot. Liels paldies jau iepriekš jums par atsaucību!

Sēdes vadītāja. Oļegs Deņisovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Paziņojums. Valdošās koalīcijas frakcijas vakar, 14.februārī, vienojušās savā starpā pieņemt otrajā lasījumā valsts budžetu, kuram ir krasi izteikts antisociāls, prettautisks raksturs. Jebkādi labojumi, kuru mērķis bija uzlabot Latvijas iedzīvotāju sociālo stāvokli, tika noraidīti iepriekš norunātās balsošanas ceļā. Pie frakcijām nepiederošie deputāti no Latvijas Sociālistiskās partijas uzskata par neiespējamu turpināt piedalīties šī antisociālā budžeta apspriešanā un balsošanā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

J.Jurkāns (TSP). Godātie deputāti! Atļausit arī man nolasīt Tautas saskaņas partijas frakcijas paziņojumu. “Budžeta projektu grozījumu apspriešana apliecina to, ka Latvijas Republikas Saeimā pašlaik tiek īstenota valdošo partiju vienošanās, kuras mērķis ir realizēt prettautisku sociāli ekonomisko politiku. Ciniski tiek noraidīts jebkurš opozīcijas deputātu priekšlikums, tādējādi ignorējot Latvijas pilsoņu un visas tautas vitālās intereses. Tiek noraidīti priekšlikumi, kuri būtībā ir vērsti uz to, lai kaut daļēji mazinātu sociālo spriedzi valstī, cieš veselības aprūpe, kultūra, izglītība, ģimene, bērni, veci ļaudis un invalīdi. Nevēloties uzņemties atbildību par tāda antinacionāla dokumenta pieņemšanu un protestējot pret Saeimas vairākuma uzspiesto budžeta projekta izskatīšanas un balsošanas mehānismu, Tautas saskaņas partijas frakcija neuzskata par iespējamu turpmāk piedalīties Saeimā iesniegtā budžeta projekta apspriešanā un balsošanā.” Paldies!

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts!

O.Kostanda (TKL). Cienījamie kolēģi! Frakcijas “Latvijai” paziņojums. “Redzot šodien notiekošās Saeimas sēdes gaitu, kurā tiek apspriests 1996.gada budžets, mēs redzam, ka turpmākā mūsu frakcijas “Latvijai” palikšana šajā sēdē ir bezjēdzīga, jo valdību veidojošo frakciju deputāti ir pārvērtuši budžeta apspriešanu par farsu un no demokrātijas te nav ne smakas. Tiek ignorēti visi frakcijas “Latvijai” iesniegtie priekšlikumi, un klātesošie deputāti no valdošajām partijām — no “Tēvzemei un Brīvībai”, LNNK, “Latvijas ceļa”, Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības, Saimnieka un Vienības partijas — neuzskata par vajadzīgu pat pamatot savu nostāju, kāpēc viņi balso “pret”. Arī Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse diemžēl izrāda savu nepatiku pret frakcijas “Latvijai” deputātiem. Mums nepārtraukti tiek izteikti dažādi aizrādījumi par it kā nekorektiem izteikumiem. Savukārt dīvaini, kāpēc šādus aizrādījumus nesaņem pozīcijā esošo frakciju deputāti, piemēram, Pēteris Tabūns vai Juris Dobelis, par savām, maigi izsakoties, “puķainajām” runām. Protams, nevienu no mūsu frakcijas deputātiem nepārsteidz šodien notiekošais. Ne jau velti vakar notika pusslepena valdību veidojošo frakciju deputātu sanāksme, kurā viņi saskaņoja viedokli šodienas balsojumam par 1996.gada valsts budžetu. Tādējādi mēs atkal varam pārliecināties par to, ka mūsu valsti vada zināms politbirojs, kuram ir vienaldzīgas cilvēku rūpes un ciešanas. Vai gan citādi valdošo frakciju deputāti tik vienaldzīgi un ciniski izturētos pret frakcijas “Latvijai” iesniegtajiem konstruktīvajiem priekšlikumiem un ierosinājumiem, kam ir tikai viens mērķis — atvieglināt cilvēku dzīvi, radīt viņos ticību valsts varai, parlamentam, nostiprināt ticību Latvijas valstij.

Frakcija “Latvijai” ir iesniegusi daudzus labojumus, lai panāktu uzlabojumus veselības aizsardzības un sociālās aprūpes jomā, izglītības, zinātnes un kultūras jomā, sakārtotu valsts pārvaldi un samazinātu neskaitāmos izdevumus, dažādu ministriju, departamentu un pārvalžu izšķērdību. Šodien uzskatāmi redzams, ka valdošo frakciju deputātus tas neinteresē. Lai tad arī šie kungi un dāmas uzņemas pilnu atbildību par šodien pieņemamo valsts budžetu 1996.gadam! Ceru, ka viņi atbildēs arī par šā budžeta izpildes sekām. Tāpēc frakcija “Latvijai” savu klātbūtni šodienas, 15.februāra, sēdē uzskata par lieku un nevajadzīgu. Frakcija “Latvijai” protestē pret bezjēdzīgo budžeta apspriešanu, par ņirgāšanos par opozīcijas deputātiem, atstāj sēdi un turpmāk šodienas sēdē vairs nepiedalīsies.”

Sēdes vadītāja. Zināmu skaidrību, lai nerastos te pārpratums! Pie frakcijām nepiederošais deputāts runāja Latvijas Sociālistiskās partijas vārdā nevis pie frakcijām nepiederošo deputātu vārdā.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

(P ā r t r a u k u m s)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! 57 deputāti. Turpinām darbu.

A.Kreituss. Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Priekšlikums nr.48. Frakcija “Latvijai” liek priekšā ieņēmumus no muitas nodokļa palielināt par 350 tūkstošiem latu un tos novirzīt caur mērķdotāciju investīcijām pašvaldību budžetos Ainažu ostas izbūvei. Komisijas un kabineta priekšlikums ir neatbalstīt. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies... Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Nav no šīs tribīnes jārunā vienmēr pretī. Var arī pievienoties ierosinātajam priekšlikumam. Bet es gribu šo brīdi izmantot, tieši šā likumprojekta apspriešanu, arī tanī ziņā, lai izteiktu savu nožēlu par mūsu kolēģu nespēju paciest, panest demokrātisko parlamenta iekārtu. Nav nekāds pārsteigums un nevienā parlamentā pasaulē nav redzēts, ka, budžetu pieņemot, attiecīgās frakcijas, kurām ir bijusi vienošanās par kopējas valdības sastādīšanu, nebūtu arī vienojušās par zināmiem budžeta projektiem. Tā ka šeit ir pilnīgi nevietā uzbrukums demokrātijai tādā veidā, it kā mēs nu tagad neievērotu nevienu opozīcijas priekšlikumu. Kāpēc mums būtu jāpieņem šie opozīcijas priekšlikumi, ja mēs varbūt dienu un nakti esam iepriekš par šiem priekšlikumiem domājuši, svīduši un rēķinājuši tik intensīvi, cik vien tas ir iespējams? Tas, ka mēs šeit nerunājam un netērējam laiku, nenozīmē, ka mēs nedomājam un ka nejūtam atbildību. Un tas ir jāpasaka, lai nenostāda mūs tādā lomā, ka tikai opozīcijai ir vienmēr ir visskaistākie priekšstati par to, kā politika darbojas, nevis tiem, kas ir strādājuši pie visu problēmu kopskata. Un tas jau ir tas īpašais. Nevis prasīt, prasīt un vēlreiz prasīt un tikai piešķirt, bet gan atrisināt un atrast, kur dabūt, kā veidot un kā pie ienākumiem tikt. Tā ir tā politikas māksla. Paldies par uzmanību! Pateicos visiem, kas ir palikuši zālē, un turpinām šo darbu.

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

L.Ozoliņš (TB). Es īsti nezinu, kā man tagad darīt, bet katrā ziņā es esmu pārsteigts, ka tiešām labi priekšlikumi neiet cauri, pie tam priekšlikumi, kurus ierosina it kā sadarbības partneri. Tas man liekas pavisam savādi. Pie tam par nelielām summām viss tas iet. Kā kultūras un vēstures pieminekļi, kā, piemēram, slimnīcas, skolotāju mājas jumts kaut vai. Un tagad es brīnos, ka Ainažu osta. Vai kāds tur ir bijis tiešām? Saulīša kungs ir bijis, Sinkas kungs ir bijis nabagmājās jeb pansionātos, viens Anglijā, viens Latvijā, bet vai kāds ir bijis un apskatījies, kāda ir tā vieta, kur tā osta ir iesākta? Un kādi kungi taču, domājams, šeit to ostu sākuši būvēt un piešķīruši šos līdzekļus. Tur ir novandīts virsējais slānis pļavām, kas tur bija, apmēram 5–6 hektārus lielam laukumam, izrakta bedre, uzstādīti torņi, stāv salauztas mašīnas, ir iznīcināta ainava, jūras krasts. Un tagad ir ierakstīta nulle. Nekas tālāk netikts darīts. Es palūgtu vismaz tad pārstrādāt šo punktu, vai citi priekšlikumi lai nāk, un aizbērt to bedri, atstumt atpakaļ šo zemi, kas tur ir novandīta, iestādīt kokus, kurus Imants Ziedonis ir stādījis tur, tādu priežu silu... Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Ozoliņa kungs, vajag ļoti konkrēti formulēt savu priekšlikumu. Jūs izrunājāt būtību, bet ko jūs galu galā ierosināt?

L.Ozoliņš. Mans priekšlikums ir balsot par šo summu. Par Ainažu ostu.

Sēdes vadītāja. Uz priekšu vai... Par vai pret? Tāda ir priekšlikuma būtība. Tātad jūs atbalstāt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu?

L.Ozoliņš. Jā! Par, tāpēc ka sākts ir darbs. Ņoti liels darbs. Daba ir savandīta. Vai nu turpināt šo celtniecību vai rekultivēt.

Sēdes vadītāja. Paldies! Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

V.Krisbergs (DPS). Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kas Ainažu ostā ir bijuši un labi pārzina situāciju šajā ostā. Ainažu osta ir bijusi trešā osta bijušās Krievijas impērijas laikā un līdz ar to būtu ļoti interesanta vieta. Pilnīgi piekrītu Leopoldam Ozoliņam, ka šobrīd tur ir nojaukta dabas ainava. Cita lieta, ka šai ostai ir ļoti izdevīgs ģeopolitiskais stāvoklis un arī ģeodēziskā situācija. Tur ir tā saucamā ostas gultne. Laikam viņa saucas “bedre”. Bet šajā vietā ir izrādījušas milzīgu interesi privātstruktūras. Ja Rīgā un Bolderājā par katru metru notiek kautiņš, korupcija un dažreiz pat par 10 rubļiem nopērk lielas piestātnes, tad tur pagaidām šādas lietas nenotiek. Ainažu pašvaldība ļoti veiksmīgi spēj pievilināt investīcijas, un šeit ir viens no momentiem, ka pašvaldība pilnīgi spēj dotēt, piesaistot investorus. Līdz ar to Ainažu osta ir jāattīsta ne jau ar valsts budžeta dotācijām, bet varbūt vienreiz lai pašvaldības pa īstam sāktu strādāt, nevis tikai lūgtu naudiņu izlīdzināšanas fondā no jau tā plānā valsts budžeta. Es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo ar šo darbu ļoti labi var tikt galā kā pašvaldības, tā arī privātstruktūras. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

J.Ādamsons (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gan biju pieteicies tikai par 176.punktu runāt, bet manī radīja izbrīnu tas, ka kustība “Latvijai” ir aizgājusi un mēs turpinām nodarboties ar elementāru destruktīvismu. Es sāku runāt tikai viena iemesla dēļ — diemžēl šajā parlamentā es esmu vienīgais jūrnieks, ko es ar lepnumu varu pateikt. (Starpsauciens no zāles: “Grīgs arī! Viņš ir savas zemes jūrnieks!”) Grīgs ir zemnieks, kā viņš saka.

Sēdes vadītāja. Savstarpēji lūdzu nesarunāties!

J.Ādamsons. Noteikti nav iebildumu pret to, ka šai joslai būtu jāsniedz palīdzība. Bet mēs nodarbojamies ar destruktīvismu tajā nozīmē, ka jāskatās, no kurienes ņemt to naudu, kur ir tie avoti. Palielinot muitas nodokli, mistiski palielinot, un pēc tam tāpat neko nedodot Ainažu ostai?

Nākošais. Es esmu bijis Ainažu ostā ne vienu reizi vien. Un jāsaka, ka pamatā tā ir privātosta. Un, ja nepieciešama nauda vai nepieciešamas dotācijas, investīcijas šīs ostas attīstībai, tad šī nauda ir jāņem nevis no valsts budžeta, bet jāņem tikai no dažādām komercbankām, no ārzemju investoriem. Un tāpēc man ir priekšlikums arī turpmāk nenodarboties ar destruktīvismu. Pamatā mēs esam vienojušies par visām budžeta problēmām un varētu raitāk iet uz priekšu. Noteikti neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Ēriks Kaža, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

Ē.Kaža (DPS). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es arī ļoti īsi pateikšu. Es arī neatbalstu šo priekšlikumu, bet priekš tam, lai kaut kādā veidā palīdzētu Ainažu ostai, priekš tam šodien ir Ostu padome, kam ir šodien savs budžets. Un tas nozīmē, ka viņa no tā budžeta var mierīgi šos līdzekļus piešķirt. Šeit ir pavisam cits avots, un nevajag naudu prasīt no pamatbudžeta. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.48. Frakcija “Latvijai”, muitas nodoklis, mērķdotācijas investīcijām pašvaldību budžetos, Limbažu rajons, Ainažu ostas izbūve — 350 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 40, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. 49.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” paredz ieņēmumus no muitas nodokļa palielināt par 6 miljoniem un šo summu novirzīt dotācijām un mērķdotācijām un pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Komisijas un valdības lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas lēmumu neatbalstīt nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 50. priekšlikums. Frakcija “Latvijai” paredz ieņēmumus no muitas nodokļa palielināt par 8 miljoniem un šo summu novirzīt valsts pamatbudžeta deficīta segšanai. Komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 50.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu pret Budžeta komisijas priekšlikumu neatbalstīt.

A.Kreituss. 51.priekšlikums. Deputāta Čerāna kunga priekšlikums muitas nodokli paredzēt palielināt par 1,275 miljoniem un novirzīt tos valsts kancelejai vienotās valsts informatīvās sistēmas izveidošanai. Šeit ir divas sadaļas. Komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret Budžeta komisijas lēmumu — neatbalstīt 51.priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 52.priekšlikums. Deputāts Čerāna kungs liek priekšā paredzēt palielināt ieņēmumus no muitas nodokļa par 2,975 miljoniem un tos novirzīt valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta samazināšanai. Viņš gan izteicās, iepriekš runājot, ka viņš noņem, bet tomēr. Tātad komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta komisijas lēmumu — 52.labojumu neatbalstīt — iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Lūgums tālāk būtu pāriet pie otrās tabulas. Priekšlikumi par līdzekļu novirzīšanu no speciālajiem budžetiem uz valsts pamatbudžetu. Un kā pirmais šajā otrajā tabulā ir priekšlikums nr.60. Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte un Prēdele liek priekšā novirzīt no Ekonomikas ministrijas Privatizācijas fonda speciālā budžeta vienu miljonu mērķdotācijām pagastu un rajonu teritoriālajai plānošanai, attīstības projektu izstrādāšanai un tā tālāk. Un šo priekšlikumu gan komisija, gan Ministru kabinets lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret to, ka 60.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte un Prēdele, tiek atbalstīts, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 61.priekšlikums, Kuprijanovas kundzes priekšlikums. Paredzēt, ka Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta ieņēmumi no Privatizācijas aģentūras būs 10 miljoni, un tos novirzīt ģimeņu valsts pabalstam. Tad es varu piebilst, ka šajā fondā paredzēts ieņemt vispār 1,7 miljonus, tas ir, samērojot reālo privatizācijas tempu un gaitu ar to, ko var ieņemt. Vēlāk par šo jautājumu izvērtīsies vēl precīzāka diskusija, es domāju, kad mēs pieskarsimies “Latvijas gāzes”, “Latvenergo” un citu uzņēmumu privatizācijai, kas diemžēl nesola mums ienākumus, kā mums daudziem liekas, un ātrus ienākumus. Un tāpēc komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas lēmumu neatbalstīt deputātes Kuprijanovas iesniegto 61.priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 62. priekšlikums, deputāta Apiņa kunga priekšlikums. Iekšlietu ministrijas speciālajam budžetam noņemt 1,2 miljonus un tos novirzīt ģimeņu valsts pabalstam. Komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt 62.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Apinis, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 63.priekšlikums. Deputāti Rugāte un Vītols paredz no Satiksmes ministrijas speciālā budžeta, kustamais un nekustamais īpašums kopā, tajā skaitā celtniecībai un rekonstrukcijai paredzētā nauda, 30 tūkstošus novirzīt galarezultātā Rēzeknes rajona Sakstagala pagasta muzejam “Kalna sēta”. Komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte!

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Cienītā priekšsēdētāja! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es varbūt patiesi nebūtu nākusi runāt, jo tas varbūt arī šobrīd nesaskan ar mūsu vienošanos neaizstāvēt vairs tos priekšlikumus, kurus mēs jau esam iepriekš vienojušies neatbalstīt. Taču es gribētu izmantot iespēju pateikt savu attieksmi pret tiem priekšlikumiem, kuros mēs nevarējām panākt vienošanos. Un tie ir priekšlikumi, kurus mēs, iesniedzēji, tomēr, pirmkārt, gribētu uzturēt, un arī es to skaitā gribētu uzturēt šo balsojumu atbalstam, taču man nav tiesību jūs pārējos šāda veidā aicināt, jo jūsu izvēle ir jūsu pašu ziņā. Taču motivācija šim noraidījumam var būt ārkārtīgi dažāda, un, ja šajā situācijā mēs runājam par kultūras objektiem, ja mēs runājam par to decentralizācijas procesu, kurš ir sācies valstī un nepārprotami ļoti tiešā veidā saistās ar finansējuma iespējām gan no valsts, gan no pašvaldībām, tad šis konkrētais priekšlikums ir patiešām nedaudz kā balts zvirbulis visā šajā priekšlikumu sarakstā, jo līdz šim arī Kultūras ministrijas prioritātēs šis objekts nav ieskaitīts un nav varējis tikt ieskaitīts. Kaut vai tādēļ vien, ka tas ir pašvaldības muzejs. Taču, ja mēs šodien te tik bieži esam dzirdējuši aicinājumu — aizbrauciet, paskatieties, vai jūs to zināt, vai jūs deputāti, tur esat bijuši, vai jūs zināt, par ko mēs šeit runājam, tad es gribētu teikt, gandrīz esmu pārliecināta, ka lielākā daļa no 5. Saeimas un arī 6. Saeimas deputātiem priekšvēlēšanu laikā un vispār savā dzīvē ir gan bijuši Sakstagalā un zina, ka tur atrodas brīnišķīgs muzejs, kas ir vienīgajam Latgales valstsvīram no tiem laikiem, kad Latvija tapa pirmo reizi. Un tas ir Francis Trasūns. Tas, ka šis muzejs ir tapis tikai un vienīgi ar pagasta līdzekļiem, ka tur nav ieguldīts ne rublis, ne santīms no tiem laikiem, kad 1988. gadā šī ideja no nezālēm, akmeņiem, gruvešiem un visu pārējo apkārtējo māju mēsliem, piedodiet, tika izvilkta un nolikta mūsu goda gaismā, dzēšot to parādu, kas mums ir bijis pret šo izcilo vīru, kurš ir cīnījies par Latvijas vienotības ideju tajā gadsimta sākumā un gadsimta beigās, ja mēs to šobrīd zināmā mērā savas valsts pagaidām neapzinātās nesakārtotības dēļ nevaram pienācīgi novērtēt, tas arī ir mūsu pienākumu slogs. Ne jau tikai balsojums par atbalstu vai pret atbalstu šādam finansējumam, kurš varētu ļaut šo vienīgo muzeju Latgalē, kas ir valstsvīram, sakārtot pienācīgā līmenī... Te es gribētu runāt par tādu problēmu kā kultūras objektu sakārtošanā valstī. Tas ir jaunā budžeta jautājums, ne tik daudz šī, un šis jautājums ir ārkārtīgi nopietns attiecībā uz pašvaldību nodrošinājumu ar finansēm. Pašvaldībām šo finanšu nav, un ,ja tās kaut kādā veidā tiek galā ar saviem objektiem, kurus tās uztur valsts nozīmes līmenī, vai tādā gadījumā valstij ir kādas morālas, finansiālas vai kādas citas atbildības daļa šādā formā piepalīdzēt pašvaldībām, lai tā patiešām būtu kopīga garīgā manta un garīgais mantojums? Tā ir mūsu vēsture, un tā ir mūsu atbildība arī šodien. Vai šī nianse mums neparādās arī tad, kad mēs skatām noraidītos priekšlikumus, kuros ir šie kultūras objekti, kas neražo un nedod mums nekā laba? Bet, piedodiet, tas vienīgais labums, ko dod mums kultūras mantojums, ir tā gara bagātība, ar kuru mēs tiekam atpazīti šajā pasaulē kā latvieši. Paldies! Es balsošu par šo priekšikumu, bet jūs es uz to nevaru aicināt.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es, protams, izprotu kā Kultūras komisijas loceklis šo ārkārtīgi nopietno prasību, bet mēs komisijā ļoti nopietni izanalizējām visus deputātu iesniegtos priekšlikumus. Mēs arī izanalizējām tās prioritātes, kas kā uzskata Kultūras ministrija, ir ļoti svarīgas. Un neapšaubāmi Latvijā šobrīd ir ļoti daudz pašvaldību muzeju, kas prasās pēc šīs dotācijas, un neapšaubāmi viens no tiem ir Sakstagala “Kolna sēta”. Un, ja mums būtu budžetā tās naudiņas ļoti daudz, neapšaubāmi varētu atbalstīt šo priekšlikumu. Bet šajā gadījumā arī komisija izšķīrās par to, ka vienkārši nebūtu korekti atņemt tieši Satiksmes ministrijas speciālajam budžetam šos līdzekļus, jo Satiksmes ministrijas pārziņā arī ir muzeji un Satiksmes ministrijas pārziņā esošiem muzejiem nav iedota ne kapeika. Es ļoti ceru, ka Satiksmes ministrija no šī speciālā budžeta saviem muzejiem kaut ko iedos. Pretējā gadījumā iznāks tā, ka mēs labu gribēsim izdarīt, bet mēs atņemsim kādam citam muzejam naudiņu. Tā ka es diemžēl atturēšos.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 63 — deputāti Rugāte un Vītols, kustamais un nekustamais īpašums kopā, tajā skaitā celtniecībai un rekonstrukcijai, iemaksa valsts pamatbudžetā, iemaksa no Satiksmes ministrijas speciālā budžeta, muzeji, tajā skaitā Rēzeknes rajona Sakstagala pagasta muzejs “Kolna sēta”, — 30 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 25, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais. Deputāta Bartaševiča priekšlikums no Satiksmes ministrijas speciālā budžeta noņemt 2 miljonus un galarezultātā tos novirzīt vienotas robežkontroles sistēmas PHARE programmas ietvaros izveidošanai. Komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem Finansu un budžeta komisijas atzinumu pret priekšlikumu nr. 64, ko iesniedz deputāts Bartaševičs, iebildumu nav? Pieņemts.

A.Kreituss. Nr. 65. Deputāta Bartaševiča priekšlikums Satiksmes ministrijas speciālajā budžetā no kārtējiem izdevumiem 220 tūkstošus noņemt un galarezultātā novirzīt PSRS 1990. gada mērķobligāciju dzēšanai. Komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas atzinumu par 65. priekšlikuma, ko iesniedz deputāts Bartaševičs, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 66. — deputātu Rugātes un Vītola priekšlikums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta izņemt 200 tūkstošus un novirzīt tos galarezultātā Nacionālās operas valsts parāda nomaksai par 1995. gadā neatvērtā valsts budžeta kredīta daļu. Komisijas un kabienta lūgums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Deputātiem... Es atvainojos, Spārīša kungs, jūs runāt gribat? Jo jūs abi ar Seiksta kungu tur kopā bijāt... Atvainojiet, sekretariāts ir mazliet modrību zaudējis. Ojārs Spārītis, kultūras ministrs!

O.Spārītis (kultūras ministrs). Cienījamā Saeimas vadītāja! Godātie deputāti! Šinī nelielajā pārskatā es gribētu ilustrēt kultūras nozares stāvokli un to, kādēļ mēs mēģinām no savas nozares aizstāvju puses, no deputātu puses iestāties par vienu vai otru pozīciju. Jo no vienas kabatas otrā pārliekot tos pašus dažus latus jau, protams, neko iegūt nevar, nedz arī būtiski mainīt. 1996. gada budžets, kāds tas šobrīd strukturējas, ir sociālistisks gan pēc formas, gan tāds pats paliek arī pēc satura, jo kultūras nozares finansēšanā pēc šogad piešķirtās aptuvenās 15 miljonu summas paliek vēl 2 miljoni iekšējā deficīta, ko neļauj izlīdzināt valsts budžetā garantētā līdzekļu masa. Tas neļauj arī inflācijas dēļ runāt pat par kultūras politikas turpinājumu 1995. gada politizētā budžeta apmērā. Kāpēc politizētā? Tāpēc, ka sava veida “piecgades triecienceltne” — Nacionālā opera — kā izšķērdības un bezsaimnieciskuma klasisks piemērs ir ar iepriekšējā Ministru kabineta svētību drīkstējusi pārtērēt līdzekļus, bet pašreizējo vadītāju bezsaimnieciskuma dēļ celtniecība izmaksājusi dārgi, kvalitāte ir zema, tehniskais aprīkojums jau no dzimšanas ir nekvalitatīvs, slikti funkcionē un apdraud visu darbinieku dzīvību un arī teātra funkcionēšanu. Budžeta komisijas neatbalstītā pozīcija šinī 66. budžeta labojumā — 200 tūkstoši latu 1995. gada budžeta apgriešanas rezultātā radušos Operas darbības parādu dzēšanai un inventāra iegādei un atjaunotā teātra darba uzsākšanas steigas jauniestudējumu grafiku sablīvētības un arī citādu izdevumu politikas dēļ ir tikai viena daļa no vajadzības un šī vajadzība, šobrīd parādu summā jau ir mērāma kā 320 tūkstoši latu. Un tas arī ir tas iemesls, kas izraisījis ir manus kā nozares vadītāja soļus operas administrācijas maiņā.

Savā veidā var runāt arī par savas nozares cilvēciskā faktora ēnas pusēm, kad laba griba, entuziasms, kultūras cilvēku enerģija apvienojusies ar grāmatvedības un menedžmenta zināšanu trūkumu, kas neveiksmes gadījumā tiek izvērsts par publisku skandālu, sociāla politiska un personāla rakstura sadursmi. Tā tas ir arī gadījumā ar visā Latvijā iecienīto grāmatizdevēju organizāciju “Likteņstāsti”, par kuras slavējamo grāmatniecības politiku ir pateicīgi mākslinieki un lasītāji. Taču labai gribai un centieniem līdzās stāv finansiāls avantūrisms, varbūt pat ļaunprātība, un šeit kā kritērijs tiek izvirzīts pat Valsts prezidenta vārds. Turklāt kultūras sfēra sabiedrībai ir visredzamākā un katram šķiet, ka tajā ir pārstāvētas arī viņa intereses, aizskarta katra cilvēka pašcieņa un tiesības.

Kamdēļ šis ievads? Tas tikai tāpēc, lai raksturotu situāciju un arī atbildība par gada budžeta izlietojumu, kuru es kā nozares atbildīga personā vēlos pārvaldīt ar iespējami lielāku efektu un mazākiem zaudējumiem, ar vēlmi atbalstīt jaunrades un talantu konkurētspējas celšanu Latvijā kā valsts prestiža nodrošinājumam. Par kādu Latvijas kultūrpolitiku 1996. gadā var būt runa, ja pēc pārdales iepriekšējā gada ailīšu skaitļi samazinātā vai iepriekšējā apjomā var uzturēt atsevišķas nozares zem izdzīvošanas minimuma?

Kā sekas tik nepietiekamam finansējumam ir kino nozares bankrots gan aktierfilmu, gan dokumentālo filmu jomā un kinostudijas kā saimnieciska organisma pārvēršanās par sava veida krāmu tirgu. Sekas tam, ka Kultūras ministrijas rīcībā no budžeta paliek vien aptuveni 5 procenti brīvu līdzekļu, ar kuru nosacītu pārdali mēs varam it kā aizlāpīt nedotētās vajadzības, bet investīcijām paredzētie līdzekļi meklējumi gan Valsts īpašuma fondā, gan nekustamā īpašuma pārvaldes kasē, gan speclīdzekļu kontos, un tie jau ir predestinēti izlietojumam par cauriem jumtiem, par nenokrāsotām fasādēm un avārijas situāciju novēršanai kultūras iestādēs. Un te var minēt veselu virkni objektu — Mākslas akadēmijas ēku, tepat blakus Saeimai esošo Arsenāla ēku, Raiņa literatūras un mākslas muzeju Pils laukumā 2, Latvijas Mākslas muzeju un tālāk. Vai tad tā būtu normāla situācija, ja Rundāles pils muzejam... Es tūlīt beidzu.

Sēdes vadītāja. Spārīša kungs, mēs vienojāmies par piecām minūtēm debatēs, tas ir, deputāti nobalsoja... Es zinu, ka jūs kā ministrs varat lūgt vēl.

O.Spārītis. Es lūdzu vēl ne vairāk kā minūtes četras.

Sēdes vadītāja,. Jūs lūdzat cik?

O.Spārītis. Četras minūtes. (Starpsauciens no zāles: “Jārunā par tēmu!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka Spārīša kungs runā vēl četras minūtes? Deputātiem iebildumu nav gadījumā, ja Spārīša kungs runās precīzāk par tēmu. Lūdzu!

O.Spārītis. Visu laiku es runāju par šo budžeta neiespējamību dotēt un tādējādi par ierobežotu iespēju un neiespējamību pilnībā nosegt kultūras vajadzības... Un protams, ka jebkurā situācijā, vai tie būtu muzeji vai teātri, vai bibliotēkas, šis kultūras dotējuma trūkums ir bijis izšķirošais.

Varu arīdzan šinī brīdī teikt, ka es kā nozares vadītājs savā postenī esmu tieši atkarīgs no Saeimas balsojuma, bet to tiešā veidā ietekmē frakciju vienošanās un disciplīna, un tādējādi nozare, kuru es pārstāvu, paliek ķīlniece divkāršā gūstā. Domāju vienīgi par to, ka, 1997. gada budžetu plānojot, ir iespējams varbūt pārorganizēt citādāk tā struktūru un tas varētu būt pamats 1997. gadā vēlēties un kontūrēt budžetu tā, lai tas būtu maksimāli labvēlīgs kultūrai. Tādējādi, par nožēlošanu, mans konstatējums ir visai skeptisks. Paldies!

Sēdes vadītāja. Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

I.Emsis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Man pilnībā ir izprotams gan Spārīša... ministra Spārīša, gan deputātu Rugātes un Vītola bažas un rūpes par kultūru, un es viņiem pilnīgi pievienojos. Tikai veids, kādā tiek mēģināts atrisināt šīs problēmas ar operas parādu segšanu, jeb aile, no kuras šos izdevumus ir paredzēts finansēt, ir nepareizi. To vienkārši nevar izdarīt tādēļ, ka vides aizsardzības speciālais budžets ir noteikts ar likumu un tāpat kā likumā ir norādīta ienākumu daļa, tā likumā, tieši šajā pašā likumā ir precīzi definēta arī izdevumu daļa. Un pats pirmais pants nosaka , ka šie līdzekļi ir izlietojami tikai vides aizsardzības pasākumiem. Operas parādu segšanu es nevarētu uzskatīt par tādu pasākumu. Bet ko gan es atbalstītu? Es atbalstītu to, ka budžets, kurš ir kultūras speciālais budžets, būtu papildināms. Mēs savukārt runājam par tā saucamo kultūratbildības maksu, un, lūk, šajā virzienā vajadzētu strādāt un mēģināt papildināt šo budžetu un, tāpat kā mēs esam šeit mēģinājuši atrisināt vides problēmas, maksimāli izvairīties no valsts budžeta sasprindzināšanas, kam jau tā ir ļoti ļoti grūti atrisināmas problēmas izdevumu daļā. Tādējādi mans lūgums ir neatbalstīt šo priekšlikumu, lai kā arī es saprastu šīs kultūras vajadzības un nepieciešamības. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputāti Rugāte un Vītols prasa balsojumu? Paldies! Tātad priekšlikums nr.66, deputāti Rugāte un Vītols, Budžeta un finansu komisijas slēdziens — neatbalstīt. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 67.priekšlikums — deputāta Čerāna kunga priekšlikums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai no speciālā budžeta noņemt 1 047 088 latus un tos novirzīt zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un kabineta lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt 67.priekšlikumu, ko iesniedz deputāts Čerāns, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 68.priekšlikums — deputāta Čerāna kunga priekšlikums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai no speciālā budžeta izņemt vēlreiz 1 047 088 latus un novirzīt tos valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta samazināšanai. Komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu ne-atbalstīt priekšlikumu nr.68, ko iesniedzis deputāts Čerāns, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 69.priekšlikums — deputāta Čerāna kunga priekšlikums Valsts zemes dienesta speciālajam budžetam noņemt kopā 309 514 latus. Tālāk ir atšifrējums — no budžeta iestāžu darba samaksas fonda noņemt 225 923 latus un tos novirzīt valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta segšanai. Nu, mēs labi zinām, kādi strīdi bija par to, cik maz naudas ir zemes dienestam. Tā ir tikai mana piebilde, un komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas atzinumu neatbalstīt priekšlikumu nr.69, ko iesniedz deputāts Čerāns, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Tālāk, man ir lūgums iet uz trešo tabulu un tagad neapstāties atpakaļ pie pantiem, arī pie tā panta, uz kuru pirmās divas tabulas attiecas, un skatīt cauri trešo tabulu un pēc tam ceturto.

Sēdes vadītāja. Tas ir atbilstoši tam, kā mēs vienojāmies sēdes sākumā, ka mēs izskatīsim visas tabulas, lai pēc tam skatītu likumu un vienotos par galīgajiem skaitļiem, kas tiek ierakstīti likumā. Tātad sākam izskatīt tabulu nr.3.

A.Kreituss. Priekšlikumi par deficīta samazināšanu, tātad budžeta deficīta samazināšanu, uz izdevumu samazināšanas rēķina. Es domāju, ka būtu korekti, ja mēs izietu cauri šiem pieciem priekšlikumiem un tos nobalsotu neatkarīgi no tā, ka Čerāna kungs izteicās, ka viņš tos varētu atsaukt, lai nebūtu pēc tam domstarpību. Tātad 80.priekšlikums — Čerāna kunga priekšlikums Saeimai noņemt kopā...

Sēdes vadītāja. Nē, 80.ir par valsts varas iestāžu uzturēšanu.

A.Kreituss. Jā, bet iestāde ir Saeima.

Sēdes vadītāja. Bet tas jau ir 81. — Saeimas kanceleja.

A.Kreituss. Nē, arī...

Sēdes vadītāja. Ā, Saeima, es atvainojos, atvainojos, jā!

A.Kreituss. Jā, valsts varas iestāžu uzturēšanai kopā noņemt 54 277 latus, tajā skaitā darba samaksas fondā 39 618 latus, un tos novirzīt pamatbudžeta finansu deficīta samazināšanai. Komisijas un kabineta lūgums bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas atzinumu neatbalstīt 80.priekšlikumu, ko iesniedz deputāts Čerāns, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 81. priekšlikums — Čerāna kunga priekšlikums Saeimai, Saeimas kancelejai samazināt finansējumu par 731 184 latiem un tos novirzīt pamatbudžeta finansiālā deficīta segšanai. Komisijas un kabineta lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Saeimas deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas atzinumu neatbalstīt priekšlikumu nr.81, ko iesniedz deputāts Čerāns, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 82.priekšlikums. Čerāna kungs Ministru kabinetam liek priekšā Valsts kancelejai noņemt 154 485 latus, no tiem budžeta iestādes darba samaksas fondam — 112 763 latus, un tos atkal novirzīt valsts budžeta deficīta samazināšanai. Komisijas un kabineta lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.82, ko iesniedz deputāts Čerāns, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 83.priekšlikums, Čerāna kungs liek priekšā Valsts zemes dienestam no pozīcijas “Rajonu un pilsētu zemes dienesta nodaļas, pagastu zemes dienests” noņemt 182 507 latus, tajā skaitā no darba samaksas fonda — 133 217 latus, un novirzīt tos atkal valsts budžeta deficīta samazināšanai. Komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas atzinumu neatbalstīt priekšlikumu nr.83, ko iesniedz deputāts Čerāns, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 84.priekšlikums. Deputāts Čerāna kungs liek priekšā no Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta — ieņēmumi no Privatizācijas aģentūras — noņemt 12,7 miljonus un novirzīt tos pamatbudžeta deficīta samazināšanai. Es gribētu atgādināt, ka ieplānotais ieņēmums aģentūrā ir tikai 1,7 miljoni. Līdz ar to komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas ierosinājumu neatbalstīt priekšlikumu nr.84, ko iesniedz deputāts Čerāns, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamā ir ceturtā tabula — priekšlikumi, kas skar valdības rīcības robežas saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos. Šeit es mazliet paskaidrošu, ka šie priekšlikumi no 90.līdz 98. būtībā ir radušies pārpratumu rezultātā, jo šos 22,2 miljonus nav nekādā veidā paredzēts iekasēt, pirms nav tādas nepieciešamības atmaksāt kredītus. Un jums visiem budžeta pielikumā ir trīs lappuses, kurās ir smalki atreferēti visi ņemtie G—24 un citi kredīti, tas ir aizmugurē biezajai budžeta grāmatai. Un tur, sasummējot to, kas var gulties šogad uz budžetu, ja viņus neatgūst, un diez vai kaut ko tur atgūs, mēs redzam, ka kopsummā ir 22,2 miljoni. Tur vēl ir jāpieskaita klāt tie sliktie kredīti, kuri šogad ir jāatgūst virknei banku, un pirmā ir banka “Baltija”, no kuras jāatgūst 5,25 miljoni dolāru, kas arī faktiski diez vai ir atgūstami. Šīs bankas būtībā ir slēgtas, un tāpēc maz cerību, ka arī šie 13 miljoni dolāru var tikt kaut kādā veidā atgūti. Tātad jums ir tajā biezajā skaidrojumā vēl viena lapa klāt, kur atšifrēta arī šī pozicija. Tātad šie 22,2 miljoni latu tiek aizņemti aizņēmuma veidā tad, kad ir jāatmaksā attiecīgie kredīti, kas ir parādīti šajās tabulās, un tur ir atmaksāšanas datumi klāt. Tāpēc būtībā mēs par šiem priekšlikumiem nevaram balsot, jo šo naudu budžetā ieņemt nav paredzēts. Tikai kredītu atmaksai. Kā mums rīkoties? Mans priekšlikums būtu visu šo tabulu, kur mēs sakoncentrējām šādus priekšlikumus, visu šajā tabulā pateikto, tātad komisijas un kabineta lūgums būtu visu šajā tabulā parādīto neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Jirgens (TB). Godātie deputāti! Mūsu priekšlikums, tajā skaitā mūsu frakcijas priekšlikums, radās tā iemesla dēļ, ka uz pirmo lasījumu izsniegtajā valsts budžeta projektā šis pants bija ārkārtīgi neveiksmīgi formulēts un tiešām nebija saprotams, kas tie par 22 miljoniem, vai tie ir, vai tie nav. Mēs sapratām, ka tie ir ieplānoti valsts budžetā kā ienākumi, un tāpēc mēs arī iesniedzām priekšlikumu 2 miljonus noņemt nost. Šobrīd, protams, mēs šo priekšlikumu neuzturam un aicinām arī pārējos iesniedzējus neuzturēt, jo nav jēgas.

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Šie priekšlikumi pēc būtības nav balsojami, kā mēs jau esam visi sapratuši, un tāpēc es noņemu tos priekšlikumus, kuriem es esmu kā iesniedzēja, tajā skaitā no 93. līdz 98.priekšlikumam. Un arī Tautsaimniecības komisijas vārdā es neuzturu 91.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 90.priekšlikums nav balsojams, jo “Tēvzemei un Brīvībai” frakcija atsauc. 91.priekšlikums nav balsojams, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atsauc. 92.priekšlikums — deputāts Anatolijs Gorbunovs atsauc. 93.priekšlikums — deputāte Seile atsauc. 94. — deputāte Seile atsauc, 95. — deputāte Seile atsauc, 96. — deputāte Seile atsauc, 97. — deputāte Seile atsauc, 98. — deputāte Seile atsauc.

A.Kreituss. Cienījamie deputāti! Lūgums ir pāriet pie piektās tabulas. priekšlikumi par līdzekļu pārdali. Pirmais ir priekšlikums nr.100 — deputāte Kuprijanova liek priekšā visām ministrijām darba algu proporcionālu samazinājumu par 6,5 procentiem pamatbudžetā, kas ir paredzēts, tātad valsts varas iestāžu uzturēšanai, kā arī speciālos budžetos — kopā 12 miljonus. Šeit ir radies pārpratums iesniedzējai, jo, domājot par noņemšanu acīmredzot valsts varas iestāžu uzturēšanai, kas ir tikai niecīga daļa no tā, piesummēti klāt arī skolotāji, pārejie budžeta iestādēs algojamie cilvēki, un arī tad mums nesanāk 12 miljoni. Arī tad sanāk tikai kādi 8 miljoni. Tā ka, protams, komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt. Bet es reizē arī skaidroju, ka šis punkts ir radies kaut kādu pārpratumu rezultātā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas atzinumu neatbalstīt 100.priekšlikumu, ko iesniegusi deputāte Kuprijanova, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 101.priekšlikums ir deputāta Bunkša kunga priekšlikums samazināt visām ministrijām un resoriem izdevumus par 4 procentiem, kas sastāda 16 miljonus, un šos miljonus novirzīt kā dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Priekšlikums nav atšifrēts — kur un kā, un no kurienes šo naudu noņemt, ir tikai parādīts kopumā, procentuālā izteiksmē cipars. Būtībā budžetā parasti šādus priekšlikumus nebalso, bet tajā pašā laikā komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jānis Bunkšs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

J.Bunkšs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu uzdot jautājumu, vai kaut kas ir mainījies attiecībā starp pašvaldību kopbudžetu un valsts kopbudžetu. Atļaušos šobrīd apgalvot, ka šodien vēl ne. Es jau pagājušajā reizē minēju, ka valsts budžets kopumā, pamatbudžets pieaug par 26,6 miljoniem jeb 6,5 procentiem. Ja šobrīd mēs no pašvaldību kopbudžeta atņemam valsts mērķdotācijas, kas principā ir valsts politikas realizācija, tikai ar pašvaldību rokām, tad šeit izziņai varētu būt tādi skaitļi — 1996.gadam šobrīd mērķdotācijas ir ieplānotas 3,5 miljoni, pagājušajā gadā bija 11,7 miljoni mērķdotācijām. Vai arī šeit ir 16 procentu pieaugums? Taču tā daļa, kas paliek tikai pašvaldību lemšanā, ir samazinājusies no 204,6 miljoniem pēc maniem aprēķiniem pagājušajā gadā uz 196,9 miljoniem, kā tas ir minēts budžeta projektā. Reāli par 7,1 miljonu jeb par 3 procentiem.

Es uzskatu, ka šāds valsts budžeta pieaugums un pašvaldību kopbudžeta samazinājums ir nepamatots. Pie tam es gribu teikt, ka pilnīgi trūkst informācijas par to, kā šis budžets izskatās atsevišķās pašvaldību grupās. Daļēji šo trūkumu var aizvietot šodienas “Dienas” publikācija, kur Pašvaldību savienības konsultants Māris Pūķis analizē situāciju rajonos. Es gribētu vērst uzmanību taisni uz to, ka tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nebija pieejama informācija, lai pilnībā savlaicīgi un precīzi formulētu savus priekšlikumus. Netika atbalstīts arī priekšlikums pagarināt iesniegšanas termiņus, lai šo informāciju iegūtu.

Tā Jurkāna kungs mums vairākas reizes solīja informāciju par pašvaldību finansu izlīdzināšanas prognozi, bet mēs to neesam komisijā saņēmuši vēl līdz šodienai, un arī es to neesmu saņēmis.

Sudrabas kundze apgalvoja komisijas sēdē, ka datus, kas attiecas tieši uz rajonu pašvaldību budžetiem, ir iespējams pavisam vienkārši iegūt, taču tā vietā, lai šos datus mēs komisijā saņemtu, es esmu saņēmis vēstulīti, kuru Sudrabas kundze ir parakstījusi un kurā ir rakstīts, ka mēneša pārskatus pašvaldību institūcijas iesniedz Finansu ministrijai tikai par kopbudžeta izpildi, neatšifrējot pilsētas, rajona, pagasta griezumu. Man šķiet, maigi izsakoties, tā ir tāda koķetērija, likums par pašvaldību budžetiem taču nosaka, ka, iesniedzot budžetu, valsts budžetu Saeimā, ir nepieciešama kopbudžeta analīze arī pašvaldību grupā. Pie tam saskaņā ar likumu “Par budžeta un finansu vadību” tieši finansu ministrs un arī Valsts kases departaments ir atbildīgs gan par pašvaldību budžeta prognozi, gan detalizētu pārskatu un ziņojumu saturu, par visu pašvaldību ieņēmumu un izdevumu apjomiem, kā arī izvirza noteikumus par budžeta pārskatiem un vienotu budžeta klasifikāciju. Tā ka man šķiet, ka šeit ir zināma neatbilstība tieši starp Finansu ministrijas rīcību un tām prasībām, ko nosaka likums. Es gribu teikt, ka tā ir veca vaina, tie ir veci niķi, kas atkārtojas jau gadu no gada.

Ņemot vērā to, ka nav šīs pilnās analīzes, mans uzskats ir tāds, ka nevis pašvaldībām šobrīd naudas pietrūkst, bet drīzāk šīs naudas valsts budžetā tiek plānots par daudz. Taču, ņemot vērā vēl to apstākli, ka vakar kopējā frakcijas sēdē mēs vienojāmies, ka valdībai tiek dots vēl handikaps — divu nedēļu laikā iesniegt likumu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”, es šodien šo savu priekšlikumu, protams, noņemu, neuzturu šeit prasību arī par balsojumu un ceru, ka tos pārpratumus, kuri vēl šobrīd eksistē, līdz likumprojekta iesniegšanai būs iespējams novērst. Paldies!

Sēdes vadītāja. 101.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Bunkšs, tiek atsaukts.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais — 102.priekšlikums. Valsts prezidenta kanceleja. Izglītības, zinātnes un kultūras komisija liek priekšā noņemt 50 tūkstošus latu un novirzīt tos Kultūras ministrijai investīcijām Lietišķās mākslas koledžas remontam. Komisijas un kabineta priekšlikums bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte, KDS, LZS un LDP frakcijas deputāte!

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šo priekšlikumu mēs gribētu noņemt, taču tādu pašu, analogu priekšlikumu, tikai no cita avota, mēs vēlētos uzturēt 156. priekšlikumā. Ja man ir atļauts un es esmu sākusi runāt, lai vairs neatgriezties pie pamatojuma motivācijas 156.priekšlikuma sakarā, kas ir analogs, es gribētu izteikt šo pamatojumu balsojumam par priekšlikumu “Par investīcijām kultūrai un lietišķās mākslas koledžas remontam”. Šie 50 tūkstoši latu ir nepieciešami tādēļ, ka pašreiz koledža strādā privātā ēkā, kuras īpašnieks ar 1.septembri gadā iekasēs 70 tūkstošus latu īres maksas un 200 tūkstošus latu parādu par iepriekšējo nenomaksāto laiku. Ja tas mums ir lētāk, nu tad lai iet! Bet 50 tūkstoši ir tā nauda, kas mums būtu vajadzīga tādēļ, lai līdz 1.septembrim varētu pabeigt remontu tajās telpās, uz kurām šai lietišķās mākslas skolai ir jāpāriet, un turpmāk pēc šo 50 tūkstošu latu tēriņa līdz 1.septembrim vairs nekādu finansiālu saistību nav. Lūk, tāds ir pamatojums šim prasījumam, kuru mēs uzturēsim 156.punktā, bet šobrīd noņemam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies, Rugātes kundze! Vienīgi ir viena nianse. Jūs nevarat komisijas vārdā, kurā neesat, uzstāties. Tāpēc vārds Dzintaram Ābiķim, frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam. Vārds Dzintaram Ābiķim!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, ka nedaudz kavēšu jūsu uzmanību, bet, ja drīkst, es arī varbūt drusciņ novirzīšos no tēmas, jo mūsu komisija ir iesniegusi ļoti daudz priekšlikumu un es tiešām apsolos turpmāk daudz jūsu laiku nekavēt. Nedaudz kopumā paskatīsimies uz situāciju. Redziet, mūsu komisija ir starp tām komisijām, kas absolūti konsekventi vadījās pēc principa nekādā gadījumā nepalielināt izdevumus kopumā, kā arī nebalstīties uz iespējamo nodokļu iemaksu palielināšanos budžeta izpildes gaitā. Turklāt mūsu summas, salīdzinot, piemēram, ar frakcijas “Latvijai” iesniegtajiem priekšlikumiem, ir vismaz 10—20 reizes mazākas. Par lietišķās mākslas koledžu te jau Rugāte pareizi teica, ka īstenībā valsts finišā zaudēs, nevis iegūs, bet nu tāda ir tā situācija.

Kā finansējuma avotu mūsu komisija pamatā izvēlējās galvenokārt izdevumus dažādām valsts pārvaldes institūcijām, jo diemžēl šī budžeta prioritāte, un šo budžetu ir sastādījusi Finansu ministrija, tātad budžeta prioritāte ir valsts pārvalde. Kā tas ir aprēķināts, un mūsu komisija šādus aprēķinus izdarījusi, procentuāli vislielākais izdevumu pieaugums ir paredzēts tieši valsts administrācijai jeb “baltajām apkaklītēm” — Prezidenta kancelejai, Ministru kabinetam, ministriju ierēdniecībai un tā tālāk. Tāda diemžēl ir situācija. Ja vēl “Latvijas ceļa” frakcijā vakar man kāds stariņš paspīdēja, ka mēs nu kaut mazliet to deķīti pavilksim tām “baltajām apkaklītēm” nost, tad tajā koalīcijas sēdē visas manas ilūzijas zuda, un tāpēc arī šodien, es domāju, man būs diezgan bezjēdzīgi turpmāk īpaši aktīvi uzstāties, jo vienošanās paliek vienošanās un tai ir jāpaliek spēkā. Mēs faktiski esam dabūjuši tikai dažus procentus no prasītā.

Bet tagad es gribu pateikt pašu galveno, par ko jau es runāju, apspriežot budžetu pirmajā lasījumā. Ko mums vajadzētu nežēlīgi atcerēties, apspriežot nākamā gada budžetu? Mūsu komisijas izpratnē, manā personīgajā izpratnē budžeta izskatīšanas procedūra ir ačgārna, jo šobrīd prioritātes nosaka Finansu ministrijas Budžeta departaments. Tā ir galvenā nelaime. Šobrīd secība ir tāda — ministrijas iedod priekšlikumus Finansu ministrijas ierēdņiem, viņi skatās — tā zinātnes nozare mums nepatīk, un nost 40 procentus zinātnei. Tur mums tas nepatīk — nost! Tur tik un tik. Katra ministrija stīvējas pretim, bet rezultāts ir tāds, ka Finansu ministrija ir noteikusi prioritātes. Tad, kad tas tiek pasniegts valdībā, skaidrs, ka tie ministri, kas jūtas pietiekami stipri, dzelžaini turas pretim. Un ko tu valdībā vairs panāksi, ja tur varbūt lielākā daļa ministru ir tādi, kas nejūtas tik atdalīti, turas pretim. Valdību šīs prioritātes nespēj ietekmēt. Kad šis jautājums nonāk Saeimā, diemžēl mums arī pie šīs izskatīšanas procedūras, kad viss notiek ļoti ātri, katrs ministrs stāv aiz savas frakcijas un turas pretim visiem iespējamiem līdzekļiem, nav iespēju vairs to deķīti pavilkt. Un tas spilgti ir pierādījies mūsu sfērā — izglītībā, kultūrā, zinātnē, jo tā deķīša vilkšana ir bijusi absolūti bezjēdzīga. Komisiju darbs, vismaz mūsu komisijas darbs, mēs tiešām nopietni strādājam, ir bijis līdzvērtīgs praktiski nullei. Nu, varbūt 5 procenti no prasītā.

Ar ko vajadzētu manā izpratnē sākt, apspriežot nākamā gada budžetu? Jāsāk būtu ar Ministru kabineta pieteikumu. Proti, Ministru kabinets izanalizē iepriekšējā gada situāciju, izanalizē to valstu pieredzi, kur reformas iet ātrāk un labāk, paskatās, kā budžets ir sastādīts, teiksim, Slovēnijā, Igaunijā, Čehijā. Paskatās apmēram, kādas ir attiecības starp nozarēm, starp pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu un tā tālāk, nosaka šīs prioritātes un iesniedz šo projektu Saeimai. Un tad Saeima nobalso par šīm prioritātēm un nosaka procentuāli — tik izglītībai, tik valsts pārvaldei, tik aizsardzībai un tā tālāk. Protams, pēc tam būs daudz grūtāk pie šī budžeta strādāt, jo, piemēram, izglītība ir dažādu ministriju pārziņā. Bet tas ir nepieciešams, jo finālā mēs iegūsim vienu. Prioritātes būs noteikusi...

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, diemžēl piecas minūtes ir beigušās. Mums jālūdz deputātiem atļauja jums turpināt savu uzstāšanos.

Dz.Ābiķis. Tikai frāzi es pabeigšu. Teikumu es pabeigšu, es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Es ceru, ka deputāti piekritīs.

Dz.Ābiķis. Mēs būsim nonākuši pie tā, ka prioritātes tomēr būs noteikuši politiķi atkarībā no savām vēlēšanu programmām, nevis prioritātes būs noteikuši Finansu ministrijas ierēdņi. Un, ja mēs to nesalauzīsim, tad mēs turpināsim atražot valsts plānu, atražot veco sistēmu bezgalīgi. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, lūdzu vēl vienu frāzi par šo priekšlikumu! Jūs uzturat, neuzturat? Tā arī neko nepateicāt par priekšlikumu. Jūs aicināt balsot.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.102, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Valsts prezidenta kanceleja, kultūra kopā, valsts investīcijas, Lietišķās mākslas koledžas remonts — 50 tūkstoši. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret... Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus atkārtoti balsot par 102.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 37, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Varam iet tālāk. Priekšlikums nr.103.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Dokuments nr.389a, 102.a priekšlikums, kur ir atšifrēta Valsts prezidenta kancelejas...

A.Kreituss. Jā, bet šeit ir paskaidrojums. Mums tas nav jābalso. Te ir paskaidrojums tāpēc, ka radās jautājumi — kas, kā un kāpēc. Bet šeit nav priekšlikuma par kaut kādu noņemšanu, pielikšanu.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir atšifrējums, ko komisija izsaka kā pozitīvu momentu turpmāk budžeta izskatīšanā. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kreituss. Varam turpināt. Priekšlikums nr.103. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija liek priekšā Saeimai pamatbudžeta izdevumiem kopā noņemt 30 tūkstošus un tos novirzīt mērķdotācijām, investīcijām un pašvaldību budžetos bāriņtiesu un pagasta tiesu darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītāja. Debates neatklājam, jo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savu priekšlikumu noņem.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais — deputāta Gorbunova kunga priekšlikums Saeimai valsts varas iestāžu uzturēšanai kopā noņemt 14 tūkstošus, novirzīt uz Izglītības ministriju kā valsts investīcijas Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes ēkas celtniecībai. Komisijas lūgums un kabineta lūgums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Anatolijs Gorbunovs, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Gorbunovs (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Pusi savas uzrunas es teikšu personīgi savā vārdā un pusi — “Latvijas ceļa” frakcijas vārdā. Kāpēc es ierosināju pārdalīt un samazināt izdevumus valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai par 14 tūkstošiem deviņām ministrijām, katrai pa 14 tūkstošiem? Un Saeimu, kā jūs saprotat, es pieliku klāt ētisku apsvērumu pēc.

Vispirms par ienākumu daļu mēs esam jau šeit runājuši, bet tā ir stipri saistīta ar izdevumu daļu. Tiešām, finansu ministrs Kreitusa kungs mums ne vienu reizi vien teicis, ka viņš šo ienākumu daļu plāno kā pesimistisku. Es šeit domāju — kā reālu, un tas varbūt arī ir labi, bet, manuprāt, nākamais solis ir — ja ienākumu daļa ir pesimistiska, tad izdevumu daļai jābūt taupīgai. Un vai ir budžets taupīgs vai nav budžets taupīgs, pirmais rādītājs ir tas, cik pamazināti vai cik palielināti izdevumi valsts pārvaldes iestāžu aparāta uzturēšanai un vispār valsts iestāžu uzturēšanai. Es varētu domāt, ka ir taupība tad, ja ir samazināts. Varētu domāt, ka ir taupība tad, ja ir vienā līmenī ar pagājušo gadu jeb ar pagājušā gada budžetu. Ņemot vērā inflāciju, tā varbūt arī ir taupība. Bet, ja ir visur palielinājums, tad par taupību runāt nevar. Protams, man var teikt, ir nekorekti visām ministrijām par 14 tūkstošiem samazināt.

Es vēlreiz uzmanīgi mēģināju visu pētīt, piemēram, atradu, ka Ārlietu ministrija centrālajam aparātam ir samazinājusi pati. Centrālajam aparātam. Varbūt arī citām ministrijām šie procentiņi, 0,0 procenti varētu būt citādi un dažādi. Protams, man komisijas priekšsēdētājs Kreitusa kungs varētu pārmest, ka faktiski jau nenorādīju, no kurienes paņemt. No valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas. Bet no kurienes? No krēsliem? Mašīnām? Algām? Un tā tālāk. Es, protams, cerēju, ka, redzot, ka šīs taupības nav, gan uz Finansu ministriju tiks aicināti ministri, gan pēc tam uz Budžeta komisiju, un viņi paši labprātīgi kļūs taupīgāki. Bet tas nav noticis. Un situācija kāda ir, tāda ir. Kāpēc tieši varbūt Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātei? Nu, tā arī ir tāda situācija, kura ir diskutējama, jo objektu ir tiešām daudz. Bet, manuprāt, šī taupība ir parādīta tieši investīcijās. Un tieši izglītībai un medicīnai. Un tāpēc, protams, šeit varētu diskutēt un ministrija pati noteikt prioritāti, kura investīcija būtu vairāk prioritāra.

Un tagad es runāšu frakcijas vārdā. Protams, frakcijā arī bija problēmas ar šiem priekšlikumiem. Bet tad mēs lēmām tādā veidā, ka varbūt atbalstīsim. Ja atbalsta vienu deputātu, ja atbalsta citus deputātus, kā jūs saprotat, rodas problēmas ar šīm prioritātēm, ar šiem objektiem,tie ienākumi tiešām ir pesimistiski. Un tad mēs nolēmām tā, ka mēs, “Latvijas ceļš”, atbalstīsim citas frakcijas, kuras ir lūgušas daudz lielākas summas samazināt valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai, bet medicīnai un izglītībai palielināt.

Un es līdz ar to iesniedzu sarakstu ar visiem cipariem, kurus priekšlikumus es atsaucu. Es, protams, tik attapīgs nebiju kā mans kolēģis Apiņa kungs, kurš noslēdza vienošanos vai pat parakstīja protokolu ar Šķēles kungu. Bet es katrā ziņā ļoti ceru, ka Ministru prezidents Šķēles kungs un finansu ministrs Kreitusa kungs tiešām realizēs savu taupības programmu, par ko viņi iestājās un ko es ļoti atbalstu, un šī taupības programma tiešām sāksies ar valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanu. Un šos punktus nr. 126, 146, 154, 158, 183, 195, 207, 212 un 246 es noņemu un to oficiāli iesniedzu.

Sēdes vadītāja. Gorbunova kungs! Es pašlaik pieņemu no jums 104. punktu, jo mēs ejam pa pantiem, bet būtu lūgums, tā kā jūs to izdarāt, iesniegt rakstiski, lai mēs varētu to ņemt vērā turpmākā darba gaitā.

Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

A.Lambergs (LNNK, LZP). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es runāšu kā Saeimas Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs, un mani komentāri attieksies uz 104.punktu līdz 122.punktam vispārīgi. Ir bijušas ļoti daudzas debates un pareģojoši raksti presē par Saeimas budžetu. Jā, Saeimas budžeta pieprasījums šogad ir palielināts. Bet kāpēc? Situācija ir tāda, varbūt visi nav aptvēruši, ka Saeimas iepriekšējā gada pieprasījums jau tika samazināts no valdības un no pašas Saeimas. Un reālā situācija bija tāda, ka tikai daļēji Saeima saņēma no šī budžeta. Tātad reāli 1995.gadā Saeima saņēma apmēram tikai pusi no tā budžeta, ko viņa bija pieprasījusi. Līdz ar to Saeimai ir radušies parādi no 1995.gada. Situācija ir nopietna. Es neapgrūtināšu jūs ar visām šīm problēmām, kas ir Saeimas ēkās un citās vietās. Bet problēmas ir. Tek jumti, plīst pagrabi, ir jāremontē, jādara un nevar atlikt. Neiet runa par šīs Saeimas ēkas modernizāciju, bet iet runa par tādām lietām Saeimā, kuras ir absolūti nepieciešamas. Mums pat no Ugunsdrošības pārvaldes ir vairāki brīdinājumi, mums ir jāatjauno šīs ugunsdrošības signalizācija, ko mēs nevaram atļauties izdarīt. Ir citi brīdinājumi no citām Rīgas iestādēm Mēs esam saņēmuši 1993.gadā milzīgi lielu dāvinājumu no ASV kongresa — datorus un pēc tam kopējamās mašīnas. Ir milzīgas jaudas Saeimai. Mēs gadā patērējam no 12 līdz 14 tonnām papīra. Un šīs visas kopējamās mašīnas un datori sāk novecot. Mums ir jāatjauno, jāremontē šīs mašīnas. Tāpat arī ir pavairojušies izdevumi. Piemēram tikai telefonu abonēšanas un sakaru izdevumi 1995.gadā caurmērā vienā mēnesi bija 3480 lati, bet šī gada janvārī — jau 10 738 lati. Tātad trīs reizes vairāk vienā mēnesī nekā pagājušajā gadā. Elektrība ir kļuvusi dārgāka trīsarpus reizes, siltumenerģija — divarpus reizes un tā tālāk. Es lūgtu jūs nopietni pārdomāt, lai mēs varētu savest mūsu Saeimas ēku kārtībā un varētu strādāt, kā parlamentam pienākas. Es lūgtu jūs pārdomāt un nenoņemt no Saeimas budžeta neko. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. 104.priekšlikums noņemts. Līdz ar to nav jābalso.

A.Kreituss. 105. — Čerāna kunga priekšlikums. Saeimai noņemt valsts varas iestāžu uzturēšanai 54 277 latus, tajā skaitā darba samaksas fondam — 39 618 latus, un novirzīt tos zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt 105.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Čerāns, iebildumu nav, pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais Čerāna kunga priekšlikums — nr.106. Saeimas kancelejai noņemt 731 184 latus bez atšifrējuma, zinātniskās darbības finansēšanai novirzot. Komisijas un kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Ņoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezident! Augsti godātie deputāti! Es jau iepriekš lūdzu sevi atvainot, bet man būs vieglāk runāt varbūt tāpēc, ka šeit vairs Zīgerista partijas pārstāvju nav. Un es ceru, ka jūs varbūt nenomētāsit mani ar akmeņiem, bet man ir kauns. Un es lūdzu jūs šajā lietā pievienoties. Šajā brīdī, kad mēs paši, kas izlemjam budžetu un sadali, aicinām tautu, visu valsti ievērot visstingrāko taupības režīmu, lūdzam savilkt jostas, sakost zobus, izturēt, parādās šeit tomēr tas milzīgais pielikums mums pašiem. Man gribas tādu salīdzinājumu izteikt. Agrāk karavadoņi gāja priekšā saviem karapulkiem un tur, kur ir grūtāk. Vēlāk viņi palika aizmugurē, un visbeidzot viņi dzīvoja cietokšņos un paši sūtīja un aicināja tautu tikai... Kaut kādu līdzību es saskatu šeit. Varu pateikt uzreiz. Labi, es tik un tā balsošu kopumā par budžetu un atbalstīšu, bet mums pašiem, es domāju, kā lai es to saprātīgāk izsaku, lai mēs varētu tā godīgi skatīties saviem vēlētājiem un kopumā tautai acīs... Es arī gribētu sēdēt šajā zālē labā ventilācijā un krēslos, tiem, kas sēž beidzamajās rindās, pārējie ir priekšā. Es ar savu augumu tur neredzu, kā vajag, bet es esmu ar mieru visādā ziņā paciest gan karstumu, gan aukstumu, un, es domāju, tāpat ir visiem mums. Aicinot uz šo taupību, ko mēs tagad darām, un mazāk taupot paši mēs dosim kāršu trumpjus rokā savai opozīcijai kā šodien. Daudz no viņiem centīsies tos izspēlēt, nu, tik tiešām. Vēl vienu salīdzinājumu — kā tas izskatās, kad aiz logiem ir gan trūcīga un daļēji arī iztikas badā mirstoša tauta, un mēs sev pasūtām papildu cepešus.

Proti, es klausījos, ko teica Lamberga kungs. Jā, nu, to visu varētu izprast, bet jau no tīri ētiskā viedokļa ir redzami tie milzīgie skaitļi, tie lielie miljoni. Es lūdzu jūs apdomāt, vai nav iespējams šajā brīdī parādīt to, ka mēs arī kaut ko no ieplānotā noņemam, lai vienkārši no šī ētiskā momenta tas parādītos. Te tas pielikums ir zinātniekiem. Es dažus mirkļus gribu pateikt, kā strādā zinātnieki, kas ir, teikšu atklāti, uz bada robežas un uz izsalšanas robežas. Organiskās sintēzes institūtā nevar augstāku temperatūru viņi ieturēt, lai ekonomētu līdz pēdējam santīmam, — 12 grādi. Saģērbušies, satinušies cits mētelī, cits kā. Tāpat viņi ir sēdējuši lielajā konferenču zālē. Arī tad viņi tur mēteļos visi sēdēja.

Algas zinātņu doktoriem — 40—50 latu. Salīdzināsim ar savējām! Nu, atskaitot varbūt dažus izņēmumus. Tā ka ir nesalīdzināmi grūtāk citiem, un, es domāju, īpaši šie zinātnieki nav par mums... Ja viņi nāks nākošo reizi Saeimā, tad viņi nebūs par mums dumjāki. Un ja mēs esam šeit... Viens deputāts teica: “Simt gudrākās galvas.” Vai nu tas tā būtu vai ne, bet ir svarīgi, lai mums būtu arī tās jūtīgākās un saprotošākās sirdis. Tāpēc es aicinu padomāt, un šeit, kā teikt, taupīsim kopā ar savu tautu!

 

Sēdi vada Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātei!

I.Kreituse (DPS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribētu, lai jūs saprastu dažas lietas, par kurām varbūt mēs reizēm neiedomājamies. Jo mums šķiet, ja atdosim kaut ko no šīs mājas, līdz ar to mēs celsim savu popularitāti, iegūsim politisko kapitālu un izskatīsimies labāki. Vienalga, cik un vienalga, kā. Vispirms es jums gribu teikt, ka šie kancelejas izdevumi ir tie remonti. Jo diemžēl tāda bija budžeta sastādīšanas struktūra, ka kanceleja Saeimā ietver visu, absolūti visu, izņemot deputātu algas. Tāpēc tie ir šie izdevumi, kas ir kopā.

Nākamais. “Ģimenē arī, kad mēs plānojam naudu, mēs sakām tā. Šogad dzīvokli neremontēšu, nākamgad ne, tā paiet pieci, seši gadi, un mēs saprotam, ka vienalga, lai cik kritiska būtu situācija, pie šī darba ir jāķeras. Jo, ja ies vēl tālāk, būs vēl trakāk.

Šeit sēdēja zālē kultūras ministrs, un viņš jums apliecinās, ka šī māja nav vienkārši kaut kāda Saeimas māja, vienkārši kaut kāds valsts īpašums, kas atrodas Vecrīgā. Šai Saeimas mājai ir arī zināma vēstures un arhitektūras pieminekļa slodze. Un mēs atbildam par šīs ēkas saglabāšanu.

Es jums varu pateikt viennozīmīgi — ja šogad šai mājai netiks salabots jumts, netiks salabota ventilācijas iekārta un savesti kārtībā pagrabi, tad mēs vēl pēc pāris gadiem novedīsim šo māju tik tālu kā operu, un tad mēs meklēsim miljonus, lai šo māju noturētu tādā līmenī, kādā Eiropā tur vēstures un arhitektūras pieminekļus. Tāpēc vajag pārdomāt, vai kādreiz taupot mēs neapzogam sevi vairāk nekā iegūstam, tanī gadā ietaupot. Tāpēc deputātiem būtu jābūt ļoti uzmanīgiem, ka mēs sakām: atdosim kaut ko!

Es gribētu piebilst arī par zinātniekiem. Eniņa kungs, zinātnieku algas ļoti ļoti šodien svārstās. Nevis algas. Valsts algas jā, bet zinātnieki, kas ir atraduši savu vietu neatkarīgajā Latvijā un savu vietu Eiropā, pelna vismaz 10 reizes vairāk, nekā jūs nosaucāt. Es domāju, ka mēs vēl diskutēsim par to, vai mums ir jāuztur visi tie institūti, kurus Latvijā radīja padomju iekārta un kuri kalpoja PSRS zinātniskajām interesēm. Tāpēc nevajadzētu tik vienkārši svaidīties ar vārdu “zinātnieks” un teikt, ka viņš sēž mētelī. Varbūt viņš sēž mētelīti tāpēc, ka vairs neizstrādā shēmu, kā apūdeņot Vidusāzijā tuksnesi.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav, lūdzu zvanu! Lūdzu, balsošanas režīmu!

 

Sēdi vada 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 106.priekšlikumu — deputāts Čerāns, Saeimas kanceleja, zinātniskās darbības finansēšanai — 731 184 lati. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu balsošanas rezultātus! Par — 2, pret — 35, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 107. “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums Saeimas kancelejai samazināt budžeta iestāžu darba samaksas fondu par 29 236 un kopumā izdevums par 40053 latiem, un tos novirzīt vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algai kopā ar sociālā nodokļa maksājumu. Komisijas un kabineta lūgums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Frakcija priekšlikumu noņem? Pirms turpinām darbu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu iesniegumu: “Lūdzu sēdes darbu 1996.gada 15.februārī turpināt bez pārtraukuma līdz likumprojekta “Valsts budžets 1996.gadam” izskatīšanai. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Tehnisko jau vajag!”) Nepieciešamības gadījumā pēc sēdes vadītājas iniciatīvas, paredzēt starpbrīdi.” (No zāles deputāts A.Gorbunovs: “Es atsaucu savu parakstu, jo tā nebija runāts!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu! Parakstījuši 15 deputāti. Es atvainojos, ka nepaziņoju. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 5, atturas — 4. Strādājam bez pārtraukuma līdz budžeta izskatīšanai. Pārtraukums, te ir ierakstīts, pēc sēdes vadītājas iniciatīvas. Tā ka lūdzu deputātus, dodiet man rakstiskus ierosinājumus, kad jūs uzskatāt, ka man šī iniciatīva būtu jāizrāda. Gorbunova kungs, ja jūs atsaucat parakstu, paliek vēl 14. Turpinām darbu! Priekšlikums ir nobalsots. Debates ir beigušās. Komentāri izskanējuši. Turpinām darbu!

Komisijas vārdā — Aivars Kreituss. 107.priekšlikums. Atvainojos, 108.

A.Kreituss. Kungi tūlīt tur pastrīdēsies un ziņos, es domāju. Es iešu uz priekšu, bet deputāti, lai neuztraucas. Tūlīt sarunās, kā tur tās dažas minūtes pārtraukumus taisīt. 108.priekšlikums. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā Saeimas kancelejai tā, tā, tā... 108. ja?

Sēdes vadītāja. 108.priekšlikums. Deputāti, esiet uzmanīgi! 27.lappuse. 108.priekšlikums.

A.Kreituss. Liek priekšā Saeimas kancelejai samazināt budžeta iestāžu darba samaksu par 36 496 latiem un kopā samazināt izdevumus par 50 tūkstošiem latu, un šo summu novirzīt vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algām. Ministru kabineta un komisijas viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Frakcija noņem priekšlikumu?

A.Kreituss. Paldies! Nākamais — frakcija “Latvijai” liek priekšā vispārīgi noņemt 820 tūkstošus latu, nenorādot, uz kurieni tos novirzīt. Būtībā 109.priekšlikums 109. nav korekti iesniegts un līdz ar to faktiski nav balsojams. Bet mūsu lūgums arī ir — neatbalstīt. Gan komisijas, gan kabineta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu — neatbalstīt 109.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav, pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze liek priekšā Saeimas kancelejai līdzekļu pārbīdi, iekšējo līdzekļu pārbīdi uz pozīciju — kustamā un nekustamā īpašuma iegāde — no kopējās summas 216 930 latus. Iekšējo līdzekļu ietvaros. Komisijas un Ministru kabineta viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 110.priekšlikuma atbalstu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 111.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Saeimas kancelejai samazināt izdevumus par 200 tūkstošiem latu un novirzīt tos vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta (nodokļu) komisijas slēdzienu neatbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu nr.111. iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 112. priekšlikums. Deputāta Tomašūna kunga priekšlikums Saeimai, Saeimas autobāzei samazināt izdevumus par 150 tūkstošiem latu un tos novirzīt vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis ir — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu 112.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Tomašūns, neatbalstīt iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais. Deputāta Čerāna kunga priekšlikums izdevumus Saeimas autobāzei samazināt par 157 370 latiem un novirzīt tos zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un kabineta viedoklis — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta (nodokļu) komisijas slēdzienu priekšlikumu nr.113., kuru iesniedzis deputāts Čerāns, neatbalstīt iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 114.priekšlikums, Saeimas priekšsēdētājas Kreituses kundzes priekšlikums Saeimas autobāzes ietvaros līdzekļus pārbīdīt. Šeit ir gan budžeta iestāžu darba samaksas fonds, gan kustamais un nekustamais īpašums, gan atšifrējums. Tātad uz iekšējo resursu rēķina, bez papildu resursu piesaistīšanas. Komisijas un kabineta viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu 114.priekšlikumu atbalstīt iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 115.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā samazināt izdevumus Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai par 110 tūkstošiem latu. Komisijas un kabineta viedoklis — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Saeimas deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu neatbalstīt 115.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 116.priekšlikums. Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze liek priekšā izdevumus Saeimas deputātu nodrošināšanai atšifrēt, pārgrupējot Darba samaksas fondam — viena pozīcija — un atšifrējot štatu vienību skaitu. Šeit nav paredzēta nekāda štatu vienību skaita palielināšana vai līdzekļu papildus piesaistīšana. Iekšēja pārgrupēšana. Komisijas un kabineta viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta (nodokļu) komisijas slēdzienu atbalstīt 116.priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 117.Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze liek priekšā tādā pašā veidā izdevumus Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai atšifrēt, nepalielinot štatu vienību skaitu, ne arī piesaistot papildu līdzekļus. Komisijas un kabineta viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta(nodokļu) komisijas slēdzienu 117.priekšlikumu atbalstīt iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Tādā pašā veidā ir 118.priekšlikums. Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze liek priekšā izdevumus Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai atšifrēt, parādot tajā skaitā deputātu palīgu darba samaksas fondu. Norādīta summa — 168 tūkstoši, un tas attiecas uz 100 cilvēkiem. Tātad iekšēja pārgrupēšana, norādot kam, bez papildu līdzekļu piesaistīšanas un bez papildus štatu vienību piesaistīšanas, atšifrējot vienkārši. Komisijas un kabineta viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta (nodokļu) komisijas slēdzienu atbalstīt 118. priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 119.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā izdarīt iekšēju pārgrupēšanu, novirzot no izdevumiem Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai, tai skaitā deputātu palīgu darba samaksai, 189 500 latus. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka mēs tikko šādu priekšlikumu nobalsojām un tas bija paredzēts deputātu palīgu darba samaksas fonda normalizēšanai. Tur bija 168 tūkstoši mazāka summa, tā bija aprēķināta un paredzēta šim pašam mērķim precīzi, es gribu teikt, un līdz ar to komisijas un kabineta viedoklis ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta (nodokļu) komisijas slēdzienu neatbalstīt 119.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 120.priekšlikums. Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze liek priekšā izdevumus Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai atšifrēt, paredzot: tajā skaitā ārpusštata darbinieku algas — 39 525 lati. Tātad bez papildu līdzekļu piesaistīšanas notiek iekšējo līdzekļu atšifrēšana. Saeimas komisijas un kabineta viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu atbalstīt 120.priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts.

A.Kreituss. Tālāk. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums — 121. Šai pašai pozīcijai — ārpusštata darbinieku algām — paredzēt 59 525 latus, par 20 tūkstošiem vairāk. Tikko mēs pieņēmām ekonomiskāku priekšlikumu, tāpēc komisijas un arī kabineta viedoklis ir šo mazāk ekonomisko priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neat-balstīt 121.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 122. priekšlikums — frakcija “Latvijai” liek priekšā no izdevumiem Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai izdalīt kompensāciju par reprezentācijas izdevumiem vadībai un tur paredzēt 78 272 latus. Ņemot vērā, ka mēs visur skatāmies, izejot no taupības apsvērumiem, komisija šādas summas izdalīšanu un kabinets neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu — neatbalstīt 122. priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 123. priekšlikums — Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze liek priekšā no pārējiem izdevumiem atšifrēt budžeta iestāžu darba samaksas fondu. Tas attiecas uz 27 štata vienībām, un komisijas un arī kabineta viedoklis ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas priekšlikumu atbalstīt priekšlikumu nr. 123 iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — Ministru kabinets. Priekšlikums nr. 124. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija liek priekšā valsts budžeta izdevumus kabinetam kopumā samazināt par 150 tūkstošiem, atšifrējot, ka tajā skaitā informatīvi izglītojošajai programmai “Saikne ar pilsoni” noņemt 100 tūkstošus, un šos 150tūkstošus kopā novirzīt mērķdotācijām un investīcijām pašvaldību budžetos bāriņtiesu un pagasttiesu darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītāja. Lūgums deputātiem... Es atvainojos!.. Lūgums paņemt dokumentu nr. 389a, kur ir otrajā ailītē 124. priekšlikums atšifrēts... Ā, nē... te ir tikai ierakstīts iekšā... Es atvainojos deputātiem, šinī tabulā otrajā sadaļā jums ir rakstiski parādīts Budžeta un finansu komisijas veidoklis neatbalstīt. Tāpēc es jūs aicināju paņemt šo dokumentu, lai jūs redzētu, ka tas ir aizpildījums tukšajai ailītei “Komisijas viedoklis”.

A.Kreituss. Komisijā bija neizšķirts balsojums, kas nozīmē, ka nav atbalsta, un arī kabinetam bija viedoklis neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas viedokli neatbalstīt 124.priekšlikumu, ko iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais ir deputāta Apiņa kunga 125. priekšlikums Ministru kabinetam no valsts budžeta izdevumiem kopā noņemt 1,2 miljonus un novirzīt tos Labklājības ministrijai ģimeņu valsts pabalstam. Komisijas un arī kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas viedokli neatbalstīt priekšlikumu nr.125, ko iesniedza deputāts Pēteris Apinis, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 126. — deputāta Gorbunova kunga priekšlikums laikam tiek noņemts pēc tā saraksta, ja?

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

A.Kreituss. Nākamais — deputāta Tomašūna kunga priekšlikums Ministru kabinetam valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai kopā noņemt 556 256 latus, valsts investīcijas samazināt par 456 256 latiem, kustamā un nekustamā īpašuma iegādei noņemt 100 tūkstošus latu un visu to novirzīt vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Tomašūns uztur balsojumu? Deputāts Tomašūns noņem savu priekšlikumu.

A.Kreituss. Nākamais — 128. Izglītības, kultūras, zinātnes komisija liek priekšā Ministru kabinetam valsts pārvaldes iestāžu darba samaksas fondu samazināt par 6075 latiem un novirzīt to Izglītības un zinātnes ministrijai sociālā nodokļa maksājumiem. Komisijas un arī kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Komisija uztur balsojumu? Komisija balsojumu neuztur. Tātad deputātiem iebildumu pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 128, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr. 129. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Ministru kabinetam valsts pārvaldes un budžeta iestāžu darba samaksas fondam noņemt 88 446 latus un novirzīt tos vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas priekšlikumu neatbalstīt 129. priekšlikumu, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav? Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr. 130. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Ministru kabinetam valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai kopā noņemt 14 751 latu un novirzīt to budžeta iestāžu darba samaksas... es atvainojos, novirzīt to nacionālajai programmai “Izglītība un zinātne”. Komisijas un kabineta veidoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.130, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 131. Deputāts Čerāna kungs liek priekšā Ministru kabinetam (Valsts kancelejai) samazināt finansējumu par 154 485 latiem, tajā skaitā budžeta iestāžu darba samaksas fondam par — 112 762 latiem, un novirzīt tos zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.131, ko iesniedzis deputāts Čerāns, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.132. Deputāts Bartaševiča kungs liek priekšā Ministru kabinetam (Valsts kancelejai) samazināt finansējumu par 350 tūkstošiem latu, tajā skaitā kustamā un nekustamā īpašuma iegādei — par 200 tūkstošiem latu, un izdevumus programmatūras licencēšanai valsts pārvaldes iestādēm — par 150 tūkstošiem latu, un visu to novirzīt PSRS 1990. gada mērķobligāciju dzēšanai. Komisijas un kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 132, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.133. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Ministru kabinetam (Valsts kancelejai) samazināt finansējumu budžeta iestāžu darba samaksas fondam par 225 525 latiem un samazināt štata vienību skaitu par 66 vienībām no 203 un to visu novirzīt Finansu ministrijai Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas priekšlikumu neatbalstīt priekšlikumu nr. 133, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr. 134. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Ministru kabinetam liek priekšā Valsts kancelejas kustamā un nekustamā īpašuma iegādei noņemt 100 tūkstošus latu un tos novirzīt vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Kabineta un komisijas viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas priekšlikumu neatbalstīt priekšlikumu nr. 134, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais ir 135. priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Ministru kabinetam (Valsts kancelejai) valsts investīcijas samazināt par 380 tūkstošiem latu un novirzīt tos Izglītības un zinātnes ministrijai sociālā nodokļa maksājumiem. Komisijas un arī kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas priekšlikumu neatbalstīt priekšlikumu nr. 135, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — frakcijas “Latvijai” 136. priekšlikums. Ministru kabinetam Ministru kabineta locekļu darba samaksai liek priekšā noņemt 30 tūkstošus latu un tos novirzīt Finansu ministrijai Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas priekšlikumu neatbalstīt priekšlikumu nr. 136, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — frakcijas “Latvijai” priekšlikums nr. 137. Ministru kabinetam pārējiem izdevumiem noņemt 16 tūkstošus latu un tos novirzīt Finansu ministrijai Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu neatbalstīt priekšlikumu nr.137, ko iesniegusi frakcijai “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais priekšlikums — deputāta Čerāna kunga priekšlikums nr.138. Ministru kabinetam ierēdņu apmācībai noņemt visu paredzēto summu — 333 407 latus un novirzīt tos zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un arī kabineta priekšlikums bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu neatbalstīt priekšlikumu nr.138, ko iesniedz deputāts Kārlis Čerāns, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais — 139. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Ministru kabinetam ierēdņu apmācībai noņemt 200 tūkstošus latu un novirzīt tos vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijai bija viedoklis atbalstīt, kabinetam — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Saeima izskata komisijas priekšlikumus. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu atbalstīt priekšlikumu nr.139, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu... Emša kungs, jūs runāt gribat? Es nesapratu šobrīd. Tātad atkārtoju. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu atbalstīt priekšlikumu nr.139, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr. 129. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Ministru kabinetam valsts pārvaldes un budžeta iestāžu darba samaksas fondam nonemt 88 446 latus un novirzīt tos vietējās paklautības izglītības iestāžu pedagogiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas priekšlikumu neatbalstīt 129. priekšlikumu, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav? Pienemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr. 130. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Ministru kabinetam valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai kopā nonemt 14 751 latu un novirzīt to budžeta iestāžu darba samaksas... es atvainojos, novirzīt to nacionālajai programmai “Izglītība un zinātne”. Komisijas un kabineta veidoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.130, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais - 131. Deputāts Čerāna kungs liek priekšā Ministru kabinetam (Valsts kancelejai) samazināt finansējumu par 154 485 latiem, tajā skaitā budžeta iestāžu darba samaksas fondam par - 112 762 latiem, un novirzīt tos zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.131, ko iesniedzis deputāts Čerāns, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.132. Deputāts Bartaševiča kungs liek priekšā Ministru kabinetam (Valsts kancelejai) samazināt finansējumu par 350 tūkstošiem latu, tajā skaitā kustamā un nekustamā īpašuma iegādei - par 200 tūkstošiem latu, un izdevumus programmatūras licencēšanai valsts pārvaldes iestādēm - par 150 tūkstošiem latu, un visu to novirzīt PSRS 1990. gada mērkobligāciju dzēšanai. Komisijas un kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 132, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.133. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Ministru kabinetam (Valsts kancelejai) samazināt finansējumu budžeta iestāžu darba samaksas fondam par 225 525 latiem un samazināt štata vienību skaitu par 66 vienībām no 203 un to visu novirzīt Finansu ministrijai Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas priekšlikumu neatbalstīt priekšlikumu nr. 133, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr. 134. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Ministru kabinetam liek priekšā Valsts kancelejas kustamā un nekustamā īpašuma iegādei nonemt 100 tūkstošus latu un tos novirzīt vietējās paklautības izglītības iestāžu pedagogiskā personāla darba algu palielināšanai. Kabineta un komisijas viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas priekšlikumu neatbalstīt priekšlikumu nr. 134, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais ir 135. priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Ministru kabinetam (Valsts kancelejai) valsts investīcijas samazināt par 380 tūkstošiem latu un novirzīt tos Izglītības un zinātnes ministrijai sociālā nodokla maksājumiem. Komisijas un arī kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas priekšlikumu neatbalstīt priekšlikumu nr. 135, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais - frakcijas “Latvijai” 136. priekšlikums. Ministru kabinetam Ministru kabineta locekļu darba samaksai liek priekšā nonemt 30 tūkstošus latu un tos novirzīt Finansu ministrijai Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas priekšlikumu neatbalstīt priekšlikumu nr. 136, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - frakcijas “Latvijai” priekšlikums nr. 137. Ministru kabinetam pārējiem izdevumiem nonemt 16 tūkstošus latu un tos novirzīt Finansu ministrijai Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu neatbalstīt priekšlikumu nr.137, ko iesniegusi frakcijai “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais priekšlikums - deputāta Čerāna kunga priekšlikums nr.138. Ministru kabinetam ierēdnu apmācībai nonemt visu paredzēto summu - 333 407 latus un novirzīt tos zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un arī kabineta priekšlikums bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu neat-balstīt priekšlikumu nr.138, ko iesniedz deputāts Kārlis Čerāns, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais - 139. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Ministru kabinetam ierēdnu apmācībai nonemt 200 tūkstošus latu un novirzīt tos vietējās paklautības izglītības iestāžu pedagogiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijai bija viedoklis atbalstīt, kabinetam - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Saeima izskata komisijas priekšlikumus. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu atbalstīt priekšlikumu nr.139, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu... Emša kungs, jūs runāt gribat? Es nesapratu šobrīd. Tātad atkārtoju. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu atbalstīt priekšlikumu nr.139, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais priekšlikums - nr.140. Frakcija “Latvijai” Ministru kabinetam liek priekšā Valsts administratīvajai skolai nonemt visu finansējumu 202 931 lata apmērā un novirzīt to Finansu ministrijai Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.140, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - 141.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Ministru kabinetam Valsts administratīvajai skolai nonemt 100 tūkstošus latu un novirzīt tos vietējās paklautības izglītības iestāžu pedagogiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas viedoklis ir atbalstīt. Kabineta viedoklis bija piekrist atbalstīšanai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu atbalstīt priekšlikumu... Es atvainojos, sākam debates. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamie deputāti! Es gribētu šeit vēlreiz atkārtot to, ko es teicu vakardien, ka nevajag aiztikt tos priekšlikumus šeit jeb, pareizāk sakot, tās iestrādātās budžeta pozīcijas, kuras kaut kādā mērā nopelna naudu Latvijai. Un šeit es tomēr nevarētu piekrist, jo man bija tikšanās ar Francijas administrācijas skolas pārstāvjiem tikko, un pie šī projekta, kas ir, kur sagatavo augstākos administratorus, pie šī projekta paredzētas vēl vairākas loti ievērojamas summas, kas var sasniegt simtus un tūkstošus, un varbūt pat vairākus miljonus, jo šī skola sagatavo ierēdnus darbam ne tikai Latvijā, bet arī iestādēs Eiropas Savienībā. Šeit, šajā skolā, sagatavo ierēdnus, kas ir beiguši Universitāti, kam ir spīdošas zināšanas dažādās jomās. Bet es gribētu atgādināt, ka ne vienmēr šīs spīdošās zināšanas garantē spēju strādāt administratīvajā darbā un pienemt lēmumus, loti būtiskus lēmumus gan Latvijas pārvaldei, gan arī Eiropas politikai. Un vēl es gribētu pateikt, ka Latvija ir izvirzījusies pirmajā vietā, jo līdzīgas skolas nav ne Igaunijā, ne Lietuvā, un ir pienemts lēmums šeit izveidot regionālo skolu, kur tie audzēkni, kas būs beiguši Universitāti un būs nostrādājuši zināmu laiku un parādījuši kaut kādas zināmas spējas, specializēsies tieši administratīvajā vadībā. Un arī Universitātes profesori varēs sadarboties ar šo skolu, lasīt lekcijas. Bet šī skola, tāpat kā citas starptautiskās iestādes , kurām tiek ziedota nauda, iesaista Latvijā investīcijas, jo arī no tās naudas, kas tiks iedota šai skolai papildus, tiks rēkināts arī sociālais nodoklis, kas vairākas reizes pārsniegs šo summu, kas tiks pieškirta. Ja mēs tagad nonemam šeit 100 tūkstošus, tas nav nekas cits kā atkal kārtējais signāls, ka mēs neesam gatavi sadarboties šajā laikā ar šīm administratīvajām iestādēm un mēs nesaprotam šā projekta nozīmi. Šādā veidā to nevar darīt, es domāju, ka tos 100 tūkstošus pēc tam var atrast kādā citā veidā, bet ne šajā budžetā, tas ir viens.

Un nobeigumā es gribētu pateikt - ja šī administratīvā skola klūs par Baltijas skolu, tad varbūt beigsies tā bezjēdzība, ka augstākie administratori nepazīst viens otru Lietuvā un Igaunijā, mēs nekādi nevaram nojaukt šīs muitas barjeras, tas ir, muitas punktus uz robežas ar Lietuvu un Igauniju, mēs nevaram izveidot vienotu tirgu astoniem 8 miljoniem, mēs runājam trīs gadus šeit, mēs sasaucam Baltijas starpparlamentārās asamblejas, mums ir Ministru padomes, un viss tas apstājas pie kārtējā muitas punkta ar visām tām nejēdzībām, kas nepārtraukti notiek. Nu tad vismaz vajadzētu to saprast šī sasaukuma Saeimai un veicināt tās institūcijas, kas loti strauji uzlabo mūsu situāciju. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Vajag balsot!”)

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.141, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija: Valsts administratīvā skola - mīnus 100 tūkstoši, vietējās paklautības izglītības iestāžu pedagogiskā personāla darba algām - 100 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 29, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - priekšlikums nr.142. Frakcija “Latvijai” Ministru kabineta informatīvi izglītojošajai programmai “Saikne ar pilsoni” liek priekšā nonemt 100 tūkstošus latu un atdot tos Finansu ministrijai Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta priekšlikums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.142, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

Ņemot vērā iepriekšējo dokumentu, ko mēs nobalsojām par Saeimas darbu šodien - turpināt izskatīt 1996.gada budžetu, kur ir paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā pēc sēdes vadītājas iniciatīvas var pazinot starpbrīdi, un sakarā ar to, ka ir sanemts dokuments “Lūdzam pazinot 15 minūšu pārtraukumu pulksten 17.30”, ierosinu izludināt pārtraukumu līdz pulksten 17.45. Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus balsot par šo manu priekšlikumu - izsludināt pārtraukumu līdz 17.45. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 9, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts. Pārtraukums līdz pulksten 17.45.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Pulkstenis ir 17.45, turpinam darbu. Godātie deputāti, atkārtoju, lūdzu ienemt vietas, turpinām darbu! Vārds Mārim Gailim!

M.Gailis (LC). Cienījamie kolēgi! Mēs tikko nobalsojām par asignējumu samazināšanu Valsts administratīvajai skolai par 200 tūkstošiem, un tur atškīrās Budžeta komisijas un valdības viedoklis. Man būtu priekšlikums, ja turpmāk atškiras Budžeta komisijas un valdības viedoklis, tad likt šo jautājumu uz balsošanu. Tādu nav pārāk daudz, daži ir.

Sēdes vadītāja. Gaila kungs, valsts administratīvai skolai nav 200 tūkstoši vispārībā nonemti, ir tikai priekšlikums... Lūdzu, esiet precīzs! Tad par kuru sadalu jūs runājat? Es atvainojos, par kuru priekšlikumu jūs runājat? 139. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ierēdnu apmācība - 200 tūkstoši latu mīnusā. Ministru kabineta priekšlikumi šeit nav fiksēti tabulā, un mēs izskatām komisijas priekšlikumus. Līdz ar to arī deputātus lūdzu sekot precīzi tam, kā ir iesniegts! Ir iespēja debatēs uzstāties un izteikt savus priekšlikumus tad, kad mēs izskatām konkrēto priekšlikumu. Lūdzu, turpinam darbu!

A.Kreituss. Godājamais Valsts prezidenta kungs! Prezidij! Cienījamie deputāti! Es turpināšu ar 143.priekšlikumu. Deputāta Apina kunga priekšlikums Aizsardzības ministrijai valsts budžetā nonemt kopumā 2,2 miljonus un pārvirzīt tos uz Labklājības ministriju gimenu valsts pabalstam. Komisijas viedoklis - neatbalstīt, kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu neatbalstīt 143.priekšlikumu, ko iesniedz deputāts Apinis, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.144, kurā frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā Aizsardzības ministrijas izdevumos asignējumus Zemessardzes štābam pārcelt uz atsevišku kodu, nonemts.

Sēdes vadītāja. Nonem priekšlikumu.

A.Kreituss. Paldies! 154.priekšlikums. Deputāti Vītols, Klavinš, Rugāte un Prēdele Aizsardzības ministrijai sociālo un kultūras pasākumu finansēšanai liek priekšā nonemt 10 tūkstošus un novirzīt tos uz Izglītības un zinātnes ministriju jaunatnes organizāciju pasākumu projektu konkursam. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēgi! Mūsu frakcija konsultējās ar aizsardzības ministru, un diemžēl jāatzīst, ka esam iesnieguši priekšlikumu, kur mūsu avots šim priekšlikumam ir neadekvāts, jo patiesībā paredz pārdalīt, atnemt līdzeklus vieniem jauniešiem, kuri dien, un pieškirt citiem. Līdz ar to mēs šo priekšlikumu nonemam arī tā iemesla dēl, ka līdzīgi priekšlikumi ir iestrādāti jau citos mūsu frakcijas priekšlikumos. Paldies!

Sēdes vadītāja. Priekšlikums atsaukts.

A.Kreituss. Nākamais priekšlikums - 146. Ārlietu ministrija.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums atsaukts, nav izskatāms.

A.Kreituss. Paldies! Priekšlikums nr.147. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Arlietu ministrijai centrālā aparāta izdevumus samazināt par 90 tūkstošiem latu un štata vienības no 201 samazināt par 50 un šo naudu novirzīt uz Finansu ministriju Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs... Gundars Valdmanis, Vienības partijas frakcijas deputāts.Lūdzu atcerēties, deputāti, par laicīgu pieteikšanos rakstiski!

G.Valdmanis (LVP). Mīlie draugi! Es jums gribētu atgādināt, ka beidzamos 50 gados Latvija eksistēja de iure tieši Arlietu ministrijā. Latvija bija okupēta, bet tā eksistēja tāpēc, ka mums bija ārvalstīs cilvēki. Mūsu Arlietu ministrijas budžets nav tāds, kuru varētu viegli samazināt, un, ja gribētu samazināt, tad tur jādomā vairākus gadus uz priekšu, nevis vienu gadu. Es jums gribētu pateikt kaut ko citu, ko esmu iemācījies, būdams Arlietu komisijā. Es gribētu, lai jūs šo to saprastu. Saeima ir suverēnas tautas pārstāve, mēs esam atbildīgi par to, ka mēs iecelam valdības, iecelam prokurorus, iecelam Latvijas Bankas priekšsēžus, un mēs arī esam atbildīgi par likumdošanu. Tagad pagājušajā nedēlā pie mums viesojās dānu parlamentārieši un viena dānu parlamentāriete prasīja mums, vai tauta uzticas mūsu tiesu sistēmai. Un mūsu kungi forši atbildēja - jā, un re, cik grezni, mums jau trešais līmenis, būs Satversmes tiesa un viss kaut kas. Un izgājām ārā no telpas, un tā pati, kas to jautājumu bija prasījusi, teica, ka vinu parlamentārā grupa bija izsūtījusi trīs brokastu laikā, lai atrastu cilvēkus. Viniem prasīja, un trīs no trim atbildēja, ka tikai tad, ja var nopirkt tiesnesi, būs viniem taisnība. Un vina man teica, ka neviena krona uz Latviju nenāks vai nāks tikai pret vinas balsojumu, kamēr mūsu tautā varēs nopirkt pat vienu tiesnesi. Mums ir baigā problēma, mēs gribam tikt Eiropā, mēs gribam, lai nauda šeit plūst, bet visa pasaule zina, ka mūsu tiesas var pirkt. Es iešu drusku tālāk, es biju biržas namā...

Sēdes vadītāja. Valdmana kungs, es saprotu deputātu sašutumu, bet vajadzētu runāt par Arlietu ministriju, nevis par tiesu sistēmu.

G.Valdmanis. Es runāju par ārlietām, par Latvijas “imidžu”, atvainojiet, ja! Un es jums stāstīšu tagad par Vinčestergrupu, tur divas no 10 bagātākajām gimenēm ir ieguldījušas savu naudu. Tā ir it kā Kanādā registrēta firma, un, kad es biju biržas namā, es nopirku priekš mūsu biržas nama pāris akciju, tikai tā, lai varētu dabūt zināt, kas pasaulē notiek. Šī firma Latvijā ieguldīja naudu, dabūja zināt, ka vinas partneri ir krāpnieki, solījumu tur nebija, tā no viniem škīrās un tad gāja pārbaudīt darījumus. Un mūsu loti vērīgā muita, kas taisa lielu biznesu priekš cilvēkiem, ne priekš latviešiem, konfiscēja tās mantu, un tas būs visos Ziemelamerikas biržas namos lasāms. Tagad, ja mēs neuznemsimies atbildību par to, kas mūsu zemē notiek, kas tad to darīs? Ierēdnu patvalība ir gandrīz neticama, kas šajā zemē ir. Škēles kungam ir uzdevums vadīt mūsu valdību, mēs pagaidām vinam ticam. Bet ir interesanti - kad frakcijā mums šo to solīja, mēs tur bijām astoni vai devini, tad mēs dabūjam dzirdēt, ka varbūt tādi solījumi bija tikai pārrunāti, nebija solīts. Mīlie draugi, turēsim savu vārdu un būsim viens ar otru godīgi, un ieviesīsim godīgumu mūsu tautā! Citādi, es domāju, mēs varam Arlietu ministriju taisīt ciet. Kāpēc mēs tur reprezentēsimies, ja visa pasaule zina, ka mēs esam zagli, meli un blēži? Mēs tādi nedrīkstam būt! Mums šajā vietā un varbūt premjerministram ir jāsāk kerties pie tā attīrīšanas darba. Un, ja mēs to nedarīsim, tad mūsu tautai nekāda labuma nebūs. Mums ir lielas prasības lielvalstīm, bet vai vinas to naudu sūtīs šeit, lai kāds iebāž sev kabatā? Nē! Mēs apbūvēsim šo tautu tikai tad, kad mēs sāksim šeit attīrīt, un tas ir Škēles kunga uzdevums un Arlietu ministrijas uzdevums to darīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Piedodiet, Valdmana kungs, bet man, lūdzu, jautājums par 147.priekšlikumu - ko jūs atbalstāt, Budžeta un finansu komisiju vai frakciju “Latvijai”? Vai jūs uzstājat vai pieprasāt, ka jābalso šis priekšlikums?

G.Valdmanis. Es uzstājos par Finansu ministrijas rekomendāciju, es domāju, ka mēs nedrīkstam Arlietu ministriju samazināt, bet es pasaku, ka visa tā nauda ir velta, ja mēs neieviesīsim tautā godīgumu.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.147, kuru iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.148. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā Arlietu ministrijai, Latvijas Republikas vēstniecībām samazināt izdevumus par 200 401 latu un to novirzīt Ekonomikas ministrijas Valsts statistikas komitejai. Komisijas un valdības viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Frakcija priekšlikumu atsauc.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais - nr.149. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā Arlietu ministrijai, Latvijas Republikas vēstniecībām samazināt izdevumus par 48 197 latiem un tos novirzīt Ekonomikas ministrijai energētikas attīstības programmas izpildei, tajā skaitā energoapgādes regulēšanas padomes darba uzsākšanai. Komisijas un kabineta viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Frakcija priekšlikumu atsauc.

A.Kreituss. Paldies! Priekšlikums nr.150. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Arlietu ministrijai, Latvijas Republikas vēstniecībām izdevumus samazināt par 250 tūkstošiem un tos novirzīt Finansu ministrijai Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu neatbalstīt priekšlikumu nr.150, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.151. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Arlietu ministrijai, īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās aparātam nonemt visus izdevumus - 130 tūkstošus un novirzīt tos Finansu ministrijai Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisija un kabinets neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.151, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.152. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Arlietu ministrijai, Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisko institūtu un cilvēktiesību birojam samazināt izdevumus par 30 tūkstošiem latu un novirzīt tos uz Finansu ministriju Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisija un kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.152, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.153. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” Ārlietu ministrijai acīmredzot Apvienoto Nāciju Organizācijai paredzētai iemaksai nonemt 423 600 latus un novirzīt tos vietējās paklautības izglītības iestāžu pedagogiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.153, ko iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, iebildumu nav. Noņemts.

A.Kreituss. Nākamais priekšlikums - 154. Ekonomikas ministrijā...

Sēdes vadītāja. 154. ir atsaukts.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais - 155. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Ekonomikas ministrijas centrālajam aparātam samazināt izdevumus par 60 tūkstošiem latu un štata vienību skaitu no 125 samazināt par 25, un šo summu novirzīt uz Finansu ministriju Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.155, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - 156. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Ekonomikas ministrijas centrālajam aparātam samazināt izdevumus par 50 tūkstošiem latu un tos novirzīt uz Kultūras ministriju investīcijām Lietiškās mākslas koledžas remontā. Komisija un kabinets neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.156... Rugātes kundze, jūs? Tātad, pirms es sāku runāt, vajag lūgt balsojumu. Lūdzu zvanu! Vienīgais aizrādījums, Rugātes kundze, ka jūs varat lūgt balsojumu savā vārdā, jūs nevarat lūgt komisijas vārdā. Jūs neesat šīs komisijas locekle.

Tātad lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.156, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija! Centrālais aparāts, Ekonomikas ministrija - mīnus 50 tūkstoši latu, Kultūras ministrija - investīcijas kultūrai (Lietiškās mākslas koledžas remonts) - 50 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 28, atturas - 21. Nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamā - Finansu ministrija. Priekšlikums nr.157.

Sēdes vadītāja. 157. ir atsaukts.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais priekšlikums - nr.158.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums atsaukts.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais priekšlikums - nr.159. Deputāta Apina kunga priekšlikums - Finansu ministrijai valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai kopā nonemt 1,8 miljonus un novirzīt tos uz Labklājības ministriju gimenu valsts pabalstiem. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.159, ko iesniedza deputāts Pēteris Apinis, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais - 160.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Finansu ministrijas centrālajam aparātam samazināt izdevumus par 140 tūkstošiem latu, samazināt štata vienību skaitu par 37 no 217 un šo naudu novirzīt Finansu ministrijas ietvaros Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.160, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.161. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Finansu ministrijas centrālajam aparātam samazināt izdevumus par 45 tūkstošiem, novirzīt tos uz zinātni kopumā. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.161, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais priekšlikums - 162. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Finansu ministrijas Valsts ienēmumu dienestam samazināt izdevumus par 155 tūkstošiem latu un tos novirzīt izglītības iestāžu pedagogiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.162, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais priekšlikums - 163.

Sēdes vadītāja. 163. ir atsaukts.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais - 164. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā Finansu ministrijas Valsts īpašuma fondam samazināt izdevumus par 400 tūkstošiem latu un novirzīt tos izglītības iestāžu pedagogiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums atsaukts.

A.Kreituss. Paldies! 165.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Finansu ministrijas Valsts īpašuma fondam nonemt visu finansējumu - 901 970 latus un tos Finansu ministrijai atdot Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.165, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums nr.166. Finansu ministrijas Valsts īpašuma fondam samazināt zemes bankas kredīta atmaksāšanai paredzēto naudu par 70 tūkstošiem latu un novirzīt uz valsts izdevniecībai “Latvijas Enciklopēdija”. Viedoklis komisijai un kabinetam - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pie šī punkta deputātus lūdzu panemt dokumentu nr.389b un ieskatīties, jo tur ir atšifrēts šis priekšlikums. Dzintars Abikis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts! Abika kungs nevēlas uzstāties. (No zāles deputāts Dz.Abikis: “Tā kā jūs paskaidrojāt, tad es nonemu!”)

Komisija noņem balsojumu? Paldies! Komisija noņem balsojumu.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais - 167. Deputāti Vītols, Klavinš, Rugāte un Prēdele liek priekšā Finansu ministrijas Valsts īpašuma fondam nonemt visu naudu - 901 970 latus un to novirzīt dotācijām pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.167, ko iesnieguši deputāti Vītols, Klavinš, Rugāte un Prēdele, iebildumu nav. Pienemts.

Izskatām 169.priekšlikumu, 34.lapaspuse.

A.Kreituss. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā Finansu ministrijas Spirta monopola pārvaldei nonemt 27 400 latus, un atšifrējot - budžeta iestāžu darba samaksas fondam tai skaitā nonemt 20 tūkstošus latu un novirzīt tos izglītības iestāžu pedagogiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisijas viedoklis - atbalstīt. Kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Frakcija savu priekšlikumu nonem. Līdz ar to mums nav par ko balsot.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais - 169.priekšlikums. Deputāti Prēdele, Vītols un Rugāte liek priekšā Finansu ministrijas Spirta monopola pārvaldei nonemt 25 tūkstošus latu, tajā skaitā no darba samaksas fonda 10 tūkstošus un novirzīt tos uz Labklājības ministriju psihiski slimo personu piespiedu ārstēšanas organizēšanai.

Sēdes vadītāja. Deputāti Prēdele, Vītols un Rugāte savu priekšlikumu nonem.

A.Kreituss. Paldies! Priekšlikums nr.170. Deputāti Prēdele, Vītols un Rugāte liek priekšā Finansu ministrijai Vērtspapīru tirgus komisijas finansējumu samazināt par 25 tūkstošiem latu un novirzīt tos psihiski slimo personu piespiedu ārstēšanas organizēšanai. Ministru kabinets atbalsta, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamie kolēgi! Šajā gadījumā es loti lūdzu jautājumu balsot un atbalstīt valdības viedokli, jo tiešām situācija ar psihiski slimo cilvēku ārstēšanu ir vairāk nekā sarežgīta. Mēs jau esam presē manījuši faktus, ka šie cilvēki atseviškos gadījumos izdara noziegumus. Noti lūdzu šajā gadījumā atbalstīt valdības viedokli! (Starpsauciens no zāles: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par priekšlikumu nr.170, ko iesnieguši deputāti Prēdele, Vītols un Rugāte, - Vērtspapīru tirgus komisija - mīnus 25 tūkstoši, psihiski slimo personu piespiedu ārstēšanas organizēšana - 25 tūkstoši. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.171. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Finansu ministrijas Vērtspapīru tirgus komisijai nonemt visu finansējumu - 180 tūkstošus un novirzīt to Finansu ministrijai Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu neatbalstīt priekšlikumu nr.171, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - 172.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Finansu ministrijas Vērtspapīru tirgus komisijai nonemt 80 tūkstošus latu un novirzīt tos Kultūras ministrijai investīcijām kultūrai - “Arsenāla” fasādes remontam. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret... Deputāti nonem.

A.Kreituss. Paldies!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Rugātes kundze, jūs mani visu laiku maldināt. Jūs rādāt ar rokām, ka komisija nonem. Diemžēl jūs neesat šajā komisijā, un līdz ar to no komisijas man nekādas zīmes par nonemšanu nav, bet arī deputātu iebildumu pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt 172. priekšlikumu arī nav. Iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. 173. priekšlikums. Deputāts Tuča kungs liek priekšā Finansu ministrijai no asignējumiem Krājbankai valsts parāda apkalpošanai un parādzīmju dzēšanai nonemt pusmiljonu latu un to novirzīt mērkdotācijām republikas pilsētās un rajonos, akciju sabiedrībai “Rēzeknes piena konservu kombināts” TEC rekonstrukcijas darbu pabeigšanai. Komisijas viedoklis un arī kabineta veidoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu... Deputāts Tučs nonem savu priekšlikumu.

A.Kreituss. Paldies! 174. priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Finansu ministrijai no asignējumiem Krājbankai valsts parāda apkalpošanai un parādzīmju dzēšanai nonemt 5 miljonus latu un novirzīt tos izglītības iestāžu pedagogiskā personāla darba algas palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 174, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. 175. priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Finansu ministrijai no asignējumiem Krājbankai valsts parāda apkalpošanai un parādzīmju dzēšanai nonemt 550 tūkstošus latu un novirzīt tos izglītībai kopā, tajā skaitā darba samaksas fondam. Komisijas un kabineta priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt 175. priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - 176. priekšlikums. Deputāts Apina kungs liek priekšā Finansu ministrijai no asignējumiem Universālajai bankai valsts parāda apkalpošanai nonemt 2,6 miljonus un novirzīt tos gimenu valsts pabalstam. Komisijas viedoklis ir atbalstīt, kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jānis Adamsons, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

J.Adamsons (LC). Cienījamie kolēgi! Nemot vērā, ka laika ir maz, tikai piecas minūtes, es pacentīšos runāt pietiekoši konspektīvi. 1996. gada Latvijas valsts budžeta projektā lasām, ka šī gada valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts... 1995. gada pamatbudžeta finansiālais deficīts bija 92, 4 miljoni latu. Dati par 1995. gadu parāda, ka valsts iekšējo parādu galvenokārt veido Unibankas un Krājbankas rehabilitācijai emitētās parādzīmes. 1996. gada Latvijas valsts budžeta projekta sadalā “Valsts iekšējais parāds” lasām, ka valsts uz 1995. gada 31. decembri bija emitējusi parādzīmes Unibankas un Krājbankas rehabilitācijai 56,2 miljonu latu apmērā, kā arī emitējusi bezprocentu parādzīmes Krājbankas kapitāla papildināšanai 7 miljonu latu apmērā. Tātad kopā valsts emitējusi parādzīmes Unibankas un Krājbankas rehabilitācijai 63,2 miljonu latu apmērā. Tātad valsts uz nodoklu maksātāju rēkina ir uznēmusies parādu pret divām minētajām bankām 63,2 miljonu latu apmērā.

Vēl vairāk. Par parādzīmēm 56,2 miljonu latu apmērā valsts šīm bankām maksā procentus, kas tiek aprēkināti, pamatojoties uz diskonta likmi trīs mēnešu Latvijas Republikas īstermina parādzīmēm plus pusotra procenta. Katram ir iespējams veikt aptuvenus aprēkinus, kādu summu gadā sastāda šie maksājumi. Rodas jautājums - ko valsts un nodokļu maksātāji būtu parādā Krājbankai un Unibankai? Par kādu parādu pret minētajām bankām valstij un nodoklu maksātājiem būtu jāsamaksā tām tik lieli procenti, kādus par noguldījumiem nepiedāvā neviena kredītiestāde? Minētās parādzīmes tika emitētas, lai aizstātu kaut kādā laika periodā, varētu teikt, juku laikos, izsniegtos zemstandarta kredītus un par tiem aprēkinātos, bet nesanemtos procentu ienākumus un citus ienākumus. Tātad ar valsts parādzīmēm tika aizvietoti ne tikai bezvērtīgie aktīvi, bet arī nesanemtie ienākumi, un par šo kopsummu vēl turpmāk tiek maksāti procentu ienākumi

Apskatīsim kā piemēru Unibankas darbību 1994. gadā, par kuru ir pieejams pēdējais auditfirmas finansu pārskats. Finansu pārskatā redzam, ka Unibankas pelna pirms nodokla aprēkina ir 2,8 miljoni latu. Turpat lasām, ka par rehabilitācijai izsniegtajām valsts parādzīmēm valsts kā procentus 1994. gadā ir samaksājusi 3,4 miljonus latu. Tātad, ja Unibanka nedarītu itin nekā, tās pelna būtu 3,4 miljonu latu, bet, pateicoties tam, ka Unibanka ir darbojusies, pelna ir tikai 2,8 miljonu latu. Vēl vairāk. Unibanka, ja tā piedzen valsts labā no klientiem ar parādzīmēm aizstātos kredītus, iekasē no valsts komisijas maksu 15 procentu apmērā no piedzītās summas. Atkal rodas jautājums - kādiem spēkiem ir nepieciešama šo divu banku praktiski pilnīga uzturēšana uz valsts jeb nodoklu maksātāju rēkina? Pie tam šīm bankām nepietiek ar to, ka tām tiek uzdāvināti 63,2 miljoni latu, vēl tām ir nepieciešami procentu maksājumi, ko valsts par nezināmiem nopelniem tām arī samaksā.

Ieinteresētas šādā situācijā, protams, ir ar šīm bankām saistītās puses - banku vadība, darbinieki un ar tiem saistītās personas. Tas dod tiem pieju kredītresursiem, dod iespēju sanemt darba algas un cita veida atalgojumu, kā arī veikt cita veida darbības, kas neatkarīgām personām nav iespējams.

Viens piemērs par iespējām, kādas var izmantot ar banku saistītas puses, ir lasāms Unibankas 1994. gada audita finansu pārskatā. Bankas darbinieki nopirkuši akcijas, kuru vērtība ir 400 tūkstoši latu, par 100 tūkstošiem latu - ar 75 procentu atlaidi. Tas nozīmē, ka valsts neizprotamu apsvērumu dēl ir uzdāvinājusi Unibankas darbiniekiem 300 tūkstošus latu. Šī gada budžetā mēs lasām, ka Unibanka plāno no pelnas, ko iegūs šī gada laikā, 1,2 miljonu latu ieklaut savā pamatkapitālā, bet neatdot valsts budžetam.

Secinājums: valsts ir sniegusi milzīgu palīdzību divām bankām kopā par 63,2 miljoniem latu, un sniegtā palīdzība sastāda lielāko dalu valsts budžeta deficīta, kurš būtu jādzēš nodoklu maksātājiem. Šo valsts asignējumu tik svarīgā loma, domājams, vēl būtu jāpamato. Pilnīgi neattaisnojama...

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, Adamsona kungs, piecas minūtes ir pagājušas!

J.Adamsons. Vienu teikumu, ja varētu...

Sēdes vadītājs. Vienu teikumu, es ceru, ka deputāti jums atlaus norunāt.

J.Adamsons. Šo valsts asignējumu tik svarīgā loma, domājams, vēl būtu jāpamato. Pilnīgi neattaisnojama ir procentu maksājumu veikšana, ko valsts izdara par saviem asignējumiem, tādējādi būtiski palielinot valsts budžeta izdevumus un valsts budžeta deficītu, veicot nodoklu maksātāju līdzeklu pārdali par labu atseviškām organizācijām. Un es aicinātu deputātus atbalstīt Budžeta un finansu komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Jā... jums teikums ir tāds, kā Andrejam Upītim... rindkopas garumā. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamie deputāti! Es loti īsi mēgināšu izskaidrot situāciju. Man loti patika, ka Adamsona kungs izskaidroja, kas ir bijis 1994. gadā, kad vinš bija valdības sastāvā. Nu žēl, ka šo jautājumu vinš neizskaidroja 1994. un 1995. gadā... Bet faktiski situācija ir daudz nopietnāka, tāpat kā Kredītbankas gadījumā... Pirmais. Visas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ir uznēmušās atbildību par slikto kredītu problēmas risināšanu, un līdz ar to šajā situācijā jautājums jau nav par šiem 35 vai cik procentiem, jautājums ir - kā aizvietot šos iekšējos aiznēmumus ar Pasaules bankas kredītu. Tātad jūs zināt, ka ir panākta vienošanās, un šai valdībai jāizdara tas, ko 1994. gadā neizdarīja, un 1996. gadā jāaizvieto šie kredīti pa Pasaules bankas kredītlīniju, kas ir 35 miljonu dolāru apmērā par 12 procentiem. Varbūt tur viens procents vairāk vai mazāk. Tā ka nekādus 35 miljonus mēs nedabūsim, ja mēs parādīsim, ka esam valsts, kas neuznemas savas kredītsaistības. Adamsona kungs, diemžēl šai valdībai būs jāizstreb tās valdības neizdarītais darbs, kurā jūs bijāt iekšā. Tāpēc šinī gadījumā es aicinu nemeklēt nekādus vainīgos. Ja mēs šajā gadījumā parādīsim sevi kā valdību, kura nespēj īstenot savas uznemtās kredītsaistības, tad nekādus 35 miljonus mēs nedabūsim, tāpat kā mēs nedabūsim, ja mēs parādīsim sevi kā valsti, kura ir kaut kādas Latīnamerikas valsts līmenī, kas nespēj turēt savas saistības. Līdz ar to arī šī pati Krājbanka nevarēs un arī citas bankas nevarēs normāli darboties. Ja mēs uznemamies šīs saistības un aizvietojam šos 35 procentus ar šiem mazajiem procentiem... Es nemaz nerunāju šeit par Eiropas investīciju banku, par kuru daudzi nezina un kura pieškir kredītus par 6 procentiem uz 25 gadiem... Tāpēc šeit ir nopietni jādomā par to, ko mēs šeit runājam, kā mēs izskatāmies, jānokārto šīs saistības tūlin un uzreiz, jā, loti īsā laikā, jāpāriet uz šiem kredītprocentiem, kas ir mazāki par 20. Tas ir vienīgais reālais solis. Nu kādas mulkības mēs runājam šeit, piedošanu! Tāpēc nekādā gadījumā mēs šeit nevaram atbalstīt šo priekšlikumu un ir jāatstāj tieši tā, kā šeit ir paredzēts, - asignējumi Universālajai bankai valsts parāda apkalpošanai 5,2 miljonu apmērā, lai mēs reāli dabūtu šos 35 miljonus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Roberts Zīle, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

R.Zīle (TB). Cienījamo priekšsēdētāj, godātie kolēgi! Es domāju, ka pēdējās dienās bija jūsu rokās arī tāds paskaidrojošs raksts, kas sanemts no Unibankas un saucas “Par valsts obligāciju apkalpošanas izdevumiem Unibankai 1996. gada valsts budžeta projektā”. Un katrā zinā tas ir samērā izsmelošs dokuments. Es varētu tikai nocitēt dažas lietas. Faktiski šie kredīti ir valsts kredīti, kas palikuši Valsts bankas sistēmā līdz 1993. gada 28. septembrim, kad tika izveidota Unibanka, un no tā brīža neviens Unibankas izsniegtais kredīts netiek atmaksāts no šīm valsts parādzīmēm, kuras tika izlaistas 25 miljonu apmērā uz Unibankas dibināšanas laiku. Saskanā ar 1994. gada 15. aprīlī parakstīto līgumu Latvijas valdība ir uznēmusies saistības maksāt procentus par obligācijām un dzēst tās septinos gados, izmantojot sekojošus avotus. Tātad pirmais avots ir Unibankas pašas piedzītie kredīti par tām saistībām, ko uznēmusies valsts, otrs ir Pasaules bankas kredītlīnija, kā Kiršteina kungs jau minēja, treškārt, ienēmumi no Unibankas privatizācijas un, ceturtkārt, netirgojamo valsts obligāciju aizstāšana ar tirgojamām parādzīmēm. Un faktiski pagājušā gada... es atvainojos, 1994. gada, situācija parādīja to, ka Unibankai tika pieškirti 3,4 miljoni par šo parādzīmju apkalpošanu no valsts budžeta un tajā pašā laikā no Unibankas šīs programmas ietvaros kopā ar nodokliem un atgūtajiem sliktajiem kredītiem tika sanemti 4,6 miljoni. Tātad faktiski 2,2 miljoni vairāk nekā tika iedots. Un mums vajadzētu atcerēties to gan Krājbankas gadījumā, gan Unibankas gadījumā: ja mēs nepildīsim šīs valdības uznemtās saistības par sliktajiem... iepriekšējās Valsts bankas laikā izsniegtajiem sliktajiem kredītiem, tad mēs izraisīsim loti nopietnu banku krīzi, kas atsauksies daudz smagāk nekā šodien pieškiramie līdzekli. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs... Es atvainojos, lūdzu!

R.Zīle. Es atvainojos, es nepateicu, ka es arī atbalstu Kiršteina kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 176, ko iesniedz deputāts Pēteris Apinis, - asignējumi Universālajai bankai valsts parāda apkalpošanai - mīnus 2 miljoni 600 tūkstoši latu, gimenu valsts pabalsts - 2 miljoni 600 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 50, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr. 177. Finansu ministrijai frakcija “Latvijai” liek priekšā no asignējumiem Universālajai bankai valsts parāda apkalpošanai nonemt 2 miljonus un novirzīt tos uz Izglītības un zinātnes ministriju studiju kreditēšanai. Komisijas un kabineta priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 177, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr. 178. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Finansu mi-nistrijai no asignējumiem šai pašai bankai nonemt vēl 600 tūkstošus latu un novirzīt tos zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un kabineta viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.178, kuru iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.179. Deputāte Seiles kundze liek priekšā Finansu ministrijai no līdzekliem neparedzētiem gadījumiem nonemt 454 801 latu un novirzīt šo summu Centrālajai zemes komisijai pagastu, pilsētu un rajonu zemes komisiju (budžeta iestāžu) darba samaksas fondam. Komisijas viedoklis - atbalstīt. Kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ministru prezident un cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es nenāku jūsu priekšā te kā lūdzēja, jo Centrālajai zemes komisijai līdzekli netiek nonemti, bet tiek nonemti līdzekli, samazināti par pusi tam cilvēkam, kas strādā katrā pašvaldībā, sagatavo lēmumus un pēc būtības izpilda kā grāmatveža, tā zemes ierīkotāja un pilsonu iesniegumu pienēmēja funkcijas. Un šim vienīgajam cilvēkam, kurš sagatavo visas šīs zemes lietas katrā pašvaldībā, kurš nosaka arī aprobežojumus katram zemes lietojumam, ja tur ir, piemēram, virsū kādi aizsargājamie objekti vai citam cilvēkam piederošs zemes gabals, mēs gatavojamies samazināt algu par 40 latiem. Tātad vina alga paliks tikai 40 latu šajā gadā. Un es uzturu šo savu priekšlikumu arī tādēl, ka vakar Frakciju padomē frakcijas nevarēja skaidri par šo jautājumu vienoties. Balsojums visām frakcijām, kas veido valdību un ir vadošās frakcijas Saeimā, bija 3:3. Tādēl es lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu, aprunājusies ar deputātiem un vairākām frakcijām, kā katrs individuāli saprot šā priekšlikuma būtību. Faktiski mēs pārtraucam zemes reformas līdzšinējo kārtību, neielabodami likumos citu kārtību, neradīdami kādu jaunu prefektu varbūt. Bet arī šim jaunajam prefektam būs vajadzīga vismaz 80 latu alga. Vismaz. Tāpēc viens no iebildumiem, protams, var būt pret avotu, no kā ir paredzēts šos līdzeklus panemt, jo tika ieplānots budžetā šis samazinājums zemes komisijām. Šie līdzekli, kas ir paredzēti neparedzētiem gadījumiem, ir Finansu ministrijai. Jā, var būt šogad plūdi un daudz kas launāks vēl var būt, bet vai nu mēs šeit, Saeimā, vai Ministru kabinetā neatradīsim papildu līdzeklus, ko iedot neparedzētiem gadījumiem. Bet es jūs loti lūdzu, nesagrausim šo sistēmu, kura tiešām perfekti darbojas. Ja šie cilvēki aizies no darba, mums nekas cits neatliks kā šeit dienām atkal izskatīt jaunas bezdarbnieku kandidatūras, kuri nebūs profesionāli, kuri varbūt būs ar mieru strādāt par 40 latiem. Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

P.Tabūns (LNNK, LZP).

Cienījamie kolēgi! Pavisam nekavējot laiku, es jūs loti lūdzu šajā vietā apdomāties un atbalstīt to, ko Seiles kundze teica. Es neskaidrošu tuvāk, es domāju, ka mēs, apspriežot šodien budžetu, esam izmainas izdarījuši loti minimālas un mēs varam tik daudz atlauties kā šeit atbalstīt šo lūgumu. Tāpēc, cienījamie kolēgi, es lūdzu, tāpat kā Seiles kundze, balsot par šo izmainu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs Māris Gailis - vides aizsardzības un regionālās attīstības ministrs.

M.Gailis (vides aizsardzības un regionālās attīstības ministrs). Cienījamais prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēgi! Katram ir vajadzīga rezerve. Un seviški valdībai. Ir nepieciešami rezerves līdzekli, un 1 miljons nav liela nauda. Mēs nezinām, kas vēl notiks, dod Dievs, lai šī nauda nebūtu iztērēta gada beigās, bet zināmai rezervei ir jābūt. Tādu ir nācies izmantot arī visiem iepriekšējiem valdību vadītājiem. Tādēl mēs nedrīkstam atstāt šo valdību bez rezerves līdzekliem. Lūdzu atstāt neskartu Finansu ministrijas rezervi 1 miljona apmērā! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.179! Deputāte Anna Seile, līdzekli neparedzētiem gadījumiem, pagastu, pilsētu un rajonu zemes komisiju (budžeta iestāžu) darba samaksas fonds - 454 801 lats. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 27, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais ir 180.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Finansu ministrijai no līdzekliem neparedzētiem gadījumiem nonemt 700 tūkstošus latu un tos novirzīt zinātnei kopumā. Komisijas un kabineta viedoklis bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 180, kuru iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais - 181.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Turlā kungs liek priekšā Iekšlietu ministrijai uz iekšējās pārbīdes rēkina budžeta iestāžu darba samaksas fondu izdalīt un izdalīt attiecīgu štata vienību skaitu. Bez papildu naudas prasīšanas un bez papildu štatu vienību prasīšanas. Gan komisijas, gan kabineta viedoklis bija atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu nr. 181, ko iesniedza deputāts Turlais, atbalsta, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais - 182.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Turlā kungs liek priekšā Iekšlietu ministrijai atkal uz iekšējās pārbīdes rēkina izglītībai kopā izdalīt atseviški 56 štata vietas, kas šeit ir paredzētas jaunajā priekšlikumā. Nauda nav prasīta, papildus klāt arī nekas nav prasīts. Komisijas un kabineta viedoklis ir atbalstīt. (Starpsauciens no zāles: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Te gan uzreiz jāsaka, ka dokumentā nr. 389a, 182.priekšlikums, 35. lappuse, komisijas attieksme ir neatbalstīt.

A.Kreituss. Komisijas attieksme... Es atvainojos, jā, bija neizškirts balsojums. Neizškirts balsojums nozīmē, ka nav viedokla un tātad neatbalstīt. Es atvainojos, jā! Kabineta viedoklis bija atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasa balsot par priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 182, ko iesniedzis iekšlietu ministrs Dainis Turlais! Izglītība kopā. Kods 02. Štata vienību skaits - 56. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais. Tālāk ir Izglītības un zinātnes ministrija.Nākamais - 183.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir nonemts.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais - 184. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Izglītības un zinātnes ministrijai iekšēju pārdalīšanu - no valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumiem kopā 340 tūkstošus latu novirzīt zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un arī kabineta viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 184, kuru iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr. 185. Frakcija “Latvijai” atkal liek priekšā iekšēju pārbīdīšanu Izglītības un zinātnes ministrijai - no centrālā aparāta nonemt 160 tūkstošus latu un 40 štata vienības un pārvirzīt uz izglītību kopumā, tajā skaitā budžeta iestāžu darba samaksas fondam. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr. 185, kuru iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - 186.priekšlikums. Deputāti Vītols, Klavinš, Rugāte un Prēdele liek priekšā iekšēju pārbīdi - Izglītības un zinātnes ministrijas centrālajam aparātam nonemt 10 tūkstošus, tajā skaitā no budžeta iestāžu darba samaksas fonda - 5 tūkstošus un tos pārbīdīt uz jaunatnes organizāciju pasākumu projektu konkursu. 10 tūkstošus. Komisijas viedoklis un kabineta viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu atbalstīt priekšlikumu nr.186 iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais - 187. priekšlikums. Deputāti Vītols, Klavinš, Rugāte un Prēdele liek priekšā iekšēju pārbīdi Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros - iestādēm un pasākumiem ārpusskolas darbam ar bērniem paredzēto summu samazināt par10 tūkstošiem latu un tos pārbīdīt uz jaunatnes organizāciju pasākumu projektu konkursu. Komisijas un kabineta viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu atbalstīt priekšlikumu nr.187, kuru iesniedza deputāti Vītols, Klavinš, Rugāte un Prēdele, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.188. Frakcija “Latvijai” liek priekšā iekšēju pārdali Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros, no metodiskajam darbam un pārējiem izglītības pasākumiem paredzētās summas 5827 latus un no dotācijām privāto mācību iestāžu uzturēšanai, precizējot tātad šo pašu summu, novirzīt uz ... Es atvainojos, tātad dotācijām privāto mācību iestāžu uzturēšanai, tajā skaitā Rezakas gimnāzijai, novirzīt šo summu. Komisijas un kabineta priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 188, kuru iesniegusi frakcijai “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais ir 189.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā iekšēju pārdali Izglītības ministrijā - metodiskajam darbam un pārējiem izglītības pasākumiem nonemt 31 117 latu, tajā skaitā darba samaksas fondam nonemt 3 236 latus, un pārvirzīt tos uz iestādēm un pasākumiem ārpusskolas darbam ar bērniem. Tātad 31 117 latus un tajā skaitā no budžeta iestāžu darba samaksas fonda 3 236 latus. Komisijas un kabineta viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu atbalstīt priekšlikumu nr. 189, kuru iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” 190.priekšlikums. Liek priekšā Izglītības un zinātnes ministrijai no metodiskajam darbam un pārējiem izglītības pasākumiem paredzētās summas nonemt 6,5 tūkstošus latu un pārvirzīt tos kā dotācijas kultūras un izglītības centram “Rezaka” Komisijas un kabineta viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.190, kuru iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais -191.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā no Izglītības un zinātnes ministrijas speciālajām arodskolām, no budžeta iestāžu darba samaksas fonda tai skaitā, nonemt 8 585 latus un pārvirzīt tos tās pašas ministrijas ietvaros arodskolām, tajā skaitā darba samaksas fondam. Šo priekšlikumu komisija un kabinets atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu atbalstīt priekšlikumu nr.191, kuru iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. 192.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā augstāko mācību iestāžu transporta izdevumu kompensācijai nonemt 611 tūkstošus latu, nenorādot, uz kurieni tie nonāk, bet skaidrojumi bija, un kabineta un komisijas viedoklis ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu atbalstīt priekšlikumu nr. 192 iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. 193.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Izglītības un zinātnes ministrijai...

Sēdes vadītāja. Te deputātus lūdzu panemt dokumentu nr. 389a, vienkārši dokumentā nr. 389 ir tehniska klūda, kas izlabota dokumentā nr. 389a, un tur ir dots pilns atšifrējums. Lūdzu!

A.Kreituss. Es varu šeit teikt par šo priekšlikumu, ka komisijas viedoklis bija to atbalstīt. Kāds bija kabineta viedoklis? Es atvainojos! Neatbalstīt. Kabineta viedoklis bija neatbalstīt. (Starpsauciens no zāles: “Balsot”!”)

Sēdes vadītāja. Māris Gailis - vides aizsardzības un regionālās attīstības ministrs. Māris Gailis atsakās no runāšanas debatēs. Citi deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.193, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, - zinātnes darbības finansēšana, kodolpētniecības centra likvidācijas pasākumi, Latvijas akadēmiskā bibliotēka, Botāniskais dārzs, Kodolpētniecības centrs, tirgus pasūtītie pētījumi, Latvijas pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 42, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamā ir Zemkopības ministrija. 194.priekšlikums. Deputāts Apina kungs liek priekšā Zemkopības ministrijai pamatbudžetā kopā nonemt 1,9 miljonus un šos 1,9 miljonus pārvirzīt uz Labklājības ministriju gimenu valsts pabalstiem. Komisijas un kabineta viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt 194.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Apinis, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais 195. laikam ir...

Sēdes vadītāja. 195. ir atsaukts.

A.Kreituss. Nākamais - 196. priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Zemkopības ministrijas centrālajam aparātam samazināt izdevumus par 85 tūkstošiem latu, samazināt 47 štata vienības no 147 un šo summu pārvirzīt Zemkopības ministrijas ietvaros subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Komisijas un arī kabineta viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 196., ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - 197.priekšlikums. Deputāti Vidinš, Požarnovs, Golubovs un Saulītis liek priekšā Zemkopības ministrijas centrālajam aparātam nonemt 40 tūkstošus latu un pārvirzīt uz Labklājības ministriju Rēzeknes slimnīcas jumta rekonstrukcijai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Juris Vidinš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

J.Vidinš (TB). Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēgi! Man ir grūti spēlēt ampelmana lomu aizgājušo deputātu vietā. Bet tomēr šoreiz man mazliet vajadzētu šo to iebilst. Es tikko pārtraukumā zvanīju uz Rēzekni, un es tiešām nespēlēju uz vēlētāju jūtām un tā tālāk. Bet principā tur verd pilnīgs sašutums par mūsu šīsdienas darbību. Ka mēs audzējam to birokrātisko aparātu, nepārtraukti mēs tās ministrijas pieaudzējam sev, un izdevumi aug, aug, aug. Un ziniet ko, cienītais Gaila kungs, jums Rēzeknes hotelis ir loti labi pazīstams no 1995.gada Jaungada sagaidīšanas, un, nedod, Dievs, ja jums būtu uzkritis kāds blukis toreiz uz galvas, jo tad jau tā operāciju zāle, kurai mēs to naudu prasām, nebija īsti labi lietojama. Un es domāju, ka mūsu cienītais izbijušais mērs Jurkāna kungs, tagad ministrs, arī piekritīs šīs slimnīcas jumta remontam, jo pēc diviem gadiem tas maksās nevis 120 tūkstošus, kā pašreiz ir tāmē, bet tas maksās apmēram pusmiljonu latu. Jo tad būs jāremontē viss operāciju bloks, viss 6.stāvs, ieskaitot 5.stāvu. Šis saskaras ar 199.punktu. Man ir liels lūgums deputātiem, nu tā, pa draugam - 40 tūkstoši nav daudz - vismaz vienā punktā atbalstīt mediku lūgumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.199, ko iesnieguši deputāti Vidinš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis, - rajonu lauksaimniecības pārvaldes - Rēzeknes slimnīcas jumta rekonstrukcija - 40 tūksoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 28, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - 198. priekšlikums. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā Zemkopības ministrijai - rajonu lauksaimniecības pārvaldes - budžeta iestādes - darba samaksas fondu samazināt par 98 460 latiem kopā un novirzīt tos uz Izglītības un zinātnes ministriju izglītības iestāžu pedagogiskā personāla darba algu pacelšanai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums tiek nonemts no balsošanas.

A.Kreituss. Paldies! 199.priekšlikums. Deputāti Vidinš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns, Saulītis...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! 201. priekšlikumu mēs tagad. 199. jau ir garām.

A.Kreituss. Nē, es par 199. runāju.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Jā, 199.

A.Kreituss. Tikko kā nonēma. Vienīgi Vidina kungs izteicās arī par šo, bet mēs vēl līdz tam netikām. Vinš izteicās, runājot pie 197. piekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Tā kā tas ir par vienādu objektu, es atvainojos deputātiem!

A.Kreituss. Tātad Zemkopības ministrijai - rajonu lauksaimniecības pārvaldēm - priekšlikums ir noņemt 40 tūkstošus un atdot šai pašai Rēzeknes slimnīcas jumta rekonstrukcijai Labklājības ministrijai. Kabineta un Komisijas viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.199. Rajonu lauksaimniecības pārvaldes - Rēzeknes slimnīcas jumta rekonstrukcija - 40 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 24, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - 200. priekšlikums. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā Zemkopības ministrijai lauksaimniecības ražošanas koordinācijai...

Sēdes vadītāja. Paldies! Priekšlikums nonemts.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais - 201. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā Zemkopības ministrijai lauksaimniecības ražošanas koordinācijai pagastos...

Sēdes vadītāja. Paldies! Priekšlikums nonemts. Lūdzu deputātus laicīgi, pirms sāk lasīt, jau pateikt savu viedokli, vai nonem vai ne.

A.Kreituss. Paldies! Priekšlikums nr. 202. Labklājības ministrs Makarova kungs liek priekšā Zemkopības ministrijai - subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem - papildināt ar vārdiem “tajā skaitā sociālā nodokla nomaksai”. Komisijas viedoklis bija neatbalstīt, Ministru kabineta viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Redziet, kolēgi, ir tā. Mēs esam iepriekšējās sēdēs nobalsojuši par grozījumiem likumā “Par sociālo nodokli”, kur ir pateikts, ka lauksaimniecībā nodarbinātajiem sociālā nodokla likme ir samazināta un to sedz no valsts pamatbudžeta. Tajā sēdē es arī skaidri pateicu, ka 1996.gadā Labklājības ministrija ir gatava fiksēt to kā parādu. Taču tajā pašā laikā, ja tas neparādīsies nevienā ailītē bez līdzekliem, jā, es piekrītu, bez līdzekliem, jo mēs to fiksējam kā parādu un 1996.gada budžeta izpildes laikā mēs, gatavojot 1997.gada budžetu, lemjam tālāk par šo likteni, tādā gadījumā jebkuram no jums būs tiesības uzdot jautājumu labklājības ministram - kurā vietā ir šie ienēmumi no valsts budžeta? Tādēl šajā gadījumā es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Tas ir loti korekts, saglabā status quo, Labklājības ministrija fiksē šo pamatparādu un tad, kad iet jautājums par parāda nomaksu, sāk risināt to. Labklājības ministrijai jau šobrīd ir vismaz četri risinājuma varianti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Anatolijs Tučs, Latvijas Vienības frakcijas deputāts!

A.Tučs (LVP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezident! Cienījamie deputāti! Es aicinu tomēr atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt Makarova kunga viedokli, jo šoreiz iznāk tā - ja subsīdijas lauksaimniekiem iedod ar vienu roku, tad ar otru roku tās panem. Jo mēs loti labi saprotam - ja subsīdijas tiks iedalītas un sociālais nodoklis būs jāpanem, tad tās subsīdijas tiks panemtas. Un tā jau šogad ir parāds lauksaimniekiem, zemniekiem 4,9 miljonu apmērā, kas šogad ir jāatdod. Un paliek tikai 4 miljoni. Es aicinu balsot par komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos deputātu nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.202, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs - papildināt ar vārdiem: “tajā skaitā sociālā nodokla nomaksai”. Balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 19, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - 203. priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un regionālās politikas komisija liek priekšā Zemkopības ministrijai iekšēju atšifrējumu. Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem paredzētas subsīdijas, tajā skaitā 1995.gada trešā ceturkšna aprēkināto subsīdiju samaksu. Tajā skaitā paredzēta 4 893 371 lata iekšējā atšifrēšana, un komisijas un kabineta viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu atbalstīt priekšlikumu nr.203, ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un regionālās politikas komisija, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.204. Latvijas Vienības partijas frakcija liek priekšā...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums tiek nonemts.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais - nr.205. Tautsaimniecības, agrārās, vides un regionālās politikas komisija liek priekšā Zemkopības ministrijai, atšifrējot subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem, tajā skaitā augstas kvalitātes linškiedras izaudzēšanai paredzēt 340 tūkstošus latu.

Sēdes vadītāja. Komisija priekšlikumu nonem.

A.Kreituss. Paldies!

Sēdes vadītāja. 206.priekšlikums nonemts.

A.Kreituss. Paldies! 207.arī laikam.

Sēdes vadītāja. 207.priekšlikums nonemts.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais - 208.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Satiksmes ministrijas centrālajam aparātam nonemt 60 tūkstošus latus darba samaksas fondam un atdot Zemkopības ministrijai subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Komisijas un kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.208, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.209. Labklājības ministrs Makarova kungs liek priekšā Satiksmes ministrijas slimnīcām nonemt 675 710 latus un tos pārskaitīt Labklājības ministrijai slimnīcu vajadzībām. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēgi! Jautājums ir par Latvijas apdegumu centru Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajā Dzelzcela slimnīcā joprojām ir visas Latvijas apdegumu centrs. Tas attiecas gan uz apdegumu profilaksi, gan uz ārstēšanu, gan uz rehabilitāciju. Visa šī lieta notiek Satiksmes ministrijai paklautā struktūrā. Tieši tāpat arī bērnu surdologija, kas, citiem vārdiem, ir bērnu dzirdes centrs. Ir normāla tāda kārtība, ka Labklājības ministrijai ir nauda, tā izvēlas, kam par ko maksāt. Es nemaz nešaubos, ka arī turpmāk ārstēs šīs lietas Dzelzcela slimnīcā, bet par visu to, kas ir veselībai, jāatbild Labklājības ministrijai. Nav nekāda pamata, piemēram, Labklājības ministrijas Veselības departamentam būvēt dzelzcelus vai braukt ar kugiem. Es loti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, tā ir vienkārši normāla sakārtošana. Pretējā gadījumā tā vai tā mēs būsim spiesti ar 1.jūliju izdarīt izmainas... izdarīt budžeta grozījumus, jo šī sakārtotība būs jāveic tā vai tā. Es lūdzu to darīt jau šodien.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.209, labklājības ministrs Makarovs - slimnīcas - Satiksmes ministrija - slimnīcas - Labklājības ministrija - 675 710 latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 23, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - 210.priekšlikums. Labklājības ministrs Makarova kungs liek priekšā Satiksmes ministrijai - poliklīnikas un ambulances - noņemt 101 300 latus un atdot Labklājības ministrijai - poliklīnikas un ambulances. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt, tāpat kā iepriekšējā gadījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies nav. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.210, ko iesniedz labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais - 211. Deputāti Vītols, Klavinš, Rugāte un Prēdele liek priekšā Satiksmes ministrijai no tautsaimniecības finansēšanas kopā nonemt 150 tūkstošus latu un novirzīt mērkdotācijas investīcijām pašvaldību budžetos - Saldus rajonam Krievijas armijas atstāto objektu rekonstrukcijai, Zvārdes pagasta celu atjaunošanai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamie Saeimas deputāti! Godātā sēdes vadītāja! Vēlos šeit šīs piecas minūtes izmantot, lai pamatotu mūsu priekšlikumu, un lūdzu arī ieklausīties, jo šis priekšlikums, ko ir iesniegusi Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcija, pēc būtības ir jautājums par okupācijas seku likvidēšanu jeb Krievijas armijas atstātā mantojuma apzināšanu un līdzīgi arī šo teritoriju, kuras agrāk aiznēma Krievijas armija, konkrēti šī Zvārdes poligona teritorijas, rehabilitāciju. Jautājums par Zvārdes pagasta tālāko attīstību faktiski ir jautājums par to, vai valdība politiski uznemas jebkādu atbildību par to teritoriju sakopšanu, kuras ir sapostījusi Krievijas armija, uzturot tur savas militārās bāzes. Un jāatzīst ar gandarījumu, ka 1993.gadā Latvijas Republikas Augstākā padome pienēma lēmumu par valsts programmu Zvārdes pagasta atjaunošanai, ar kuru tā apliecināja savu izpratni par pagasta īpašo stāvokli, kāds tika radīts pretēji iedzīvotāju gribai un dabiskai pagasta attīstības gaitai, un atzina par nepieciešamu Latvijas valsts finansiālu atbalstu Krievijas armijas radīto postījumu likvidēšanai un pagasta atjaunošanai, reizē atzīstot par nepieciešamu sagatavot ekonomisku pamatojumu investīciju piesaistei pagastā. Saldus rajons un Zvārdes pagasts ir iesnieguši valdībai šādu pamatojumu investīciju piesaistei, un jāatzīst, ka 1994.gadā no valsts budžeta tika pieškirti 120 tūkstoši latu celu izbūvei Zvārdes pagastā. Jāteic, ja analizē šo situācijas attīstību Zvārdes pagastā, ka pamazām pieaug šobrīd iedzīvotāju skaits pagastā un ražošanas apjomi, bet tas joprojām diemžēl koncentrējas tikai ap šo nelielo apgūto pagasta dalu. No tā izriet, ka pagasta attīstība ir tieši atkarīga no celu tīkla attīstības. Ja izdotos valsts investīciju programmā paredzēt šogad šos līdzeklus - 150 tūkstošus latu, tad tas būtu nozīmīgs ieguldījums ne vien Saldus rajona iedzīvotājiem vai tikai Zvārdes pagasta iedzīvotājiem, bet arī Dobeles rajona iedzīvotājiem, jo lautu atjaunot celu shēmu pēc principa Strīki-Zvārde-Rīteli virzienā uz Auci. Tā ka šie ieguldījumi ir uzskatāmi par bāzi turpmākai visa šī regiona saimnieciskajai attīstībai.

Šobrīd šis projekts ir iesniegts Ministru kabinetam, un 1995.gada 28.decembrī tika sanemta atbilde no Finansu ministrijas, ka tā atbalsta projekta ieklaušanu valsts investīciju programmā, ka programmu gatavo Ekonomikas ministrija un tās kompetencē ir projekta izskatīšana un sadalīšana pēc nozaru atbildības Vides aizsardzības un regionālās attīstības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai. Vakar valdību veidojošo frakciju deputātu kopsēdē šo jautājumu mēs izskatījām, un, tā kā esam sanēmuši no valdības konceptuālu atbalstu šī jautājuma risināšanai, bet vienlaicīgi arī norādi, ka šim projektam ir jāiziet visa paredzētā jeb parastā procedūra, kā projekti tiek iesniegti un izskatīti Ministru kabinetā un pēc tam ieklauti valdības investīciju programmā, mūsu frakcija šobrīd šeit šo priekšlikumu nonem un cer, ka, pārskatot budžetu maijā, mēs varēsim pie šī jautājuma atgriezties. Paldies!

Sēdes vadītāja. Priekšlikums atsaukts.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais - 212.

Sēdes vadītāja. Nonemts.

A.Kreituss. Paldies! Nākamais - 213. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Labklājības ministrijai, tātad sākam skatīt Labklājības ministriju, liek priekšā Labklājības ministrijai centrālajam aparātam samazināt finansējumu par 65 tūkstošiem latu un samazināt 42 štata vienības, un to nodot iekšēji, tātad ministrijas ietvaros, slimnīcām. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.213, ko iesniegusi frakcijas “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - 214. Labklājības ministrs Makarovs liek priekšā vese-lības aizsardzībai kopā - atsevišķas pozīcijas tātad paredz - samazināt izdevumus par 7,5 miljoniem un tos novirzīt dotācijām veselības aizsardzībai ministrijas ietvaros. Komisijas un kabineta viedoklis ir atbalstīt šo ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu atbalstīt priekšlikumu nr.214, ko iesniedzis labklājības ministrs Makarovs, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais - 215. Labklājības ministrs Makarova kungs liek priekšā tāpat ministrijas ietvaros slimnīcām samazināt par 98 478 latiem un novirzīt šo summu dotācijām veselības aizsardzībai. Komisijas un kabineta viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu atbalstīt priekšlikumu, ko iesniedzis labklājības ministrs Makarovs, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais - 216.priekšlikums. Labklājības ministrs Makarova kungs liek priekšā ministrijā pārējām veselības aizsardzības iestādēm un pasākumiem izdalīt budžeta iestāžu darba samaksas fondā finansējumu vēl 10... atšifrēt 10 380 latus. Tātad atšifrējums uz iekšējā finansējuma rēkina. Komisijas un kabineta lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas atbalstu priekšlikumam nr.216, ko iesniedzis labklājības ministrs Makarovs, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Tālāk - 217.priekšlikums. Ministrs Makarova kungs liek priekšā samazināt arodapmācības un rehabilitācijas centriem finansējumu par 344 761 latu un to novirzīt - te ir atšifrējums vēl apakšā, arī štata vienību skaita samazinājums par 119 - un to novirzīt dotācijām sociālajai nodrošināšanai. Komisijas un kabineta lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas atbalstu priekšlikumam nr.217, ko iesniedzis ministrs Makarovs, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Priekšlikums nr.218. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Labklājības ministrijai no Nodarbinātības valsts dienesta nonemt 100 tūkstošus latu un novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai izglītības iestāžu pedagogiskā personāla un darbinieku algu pacelšanai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.218, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais - 219.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Labklājības ministrijai no izdevumiem pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai nonemt 120 tūkstošus latu un novirzīt Kultūras ministrijai - Nacionālajai bibliotēkai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.219, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais ir 220.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Labklājības ministrijai izdevumus pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai samazināt par 60 tūkstošiem latu un tos novirzīt Kultūras ministrijai - Rīgas dokumentālo filmu studijai. Komisijas un kabineta priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.220, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais - 221. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā no Labklājības ministrijas izdevumiem pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai nonemt 50 tūkstošus latu un novirzīt Kultūras ministrijai investīcijām kultūrā - Latvijas Mākslas akadēmijas fasādes remontam. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.221, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais - 222. - labklājības ministra Makarova kunga priekšlikums. Labklājības ministrijā Latvijas Nedzirdīgo savienībai valsts dotācija un Latvijas Invalīdu biedrībai uznēmējdarbības veicināšanai valsts dotācija... Priekšlikums ir neizdalīt līdzeklus pa atseviškām invalīdu organizācijām. Komisijas un kabineta viedoklis ir atbalstīt šo ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu atbalstīt priekšlikumu nr. 220, ko iesniedzis labklājības ministrs Makarovs, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. Nākamais ir 223. - “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas priekšlikums par šo pašu tēmu. Latvijas Invalīdu biedrībai valsts dotācija uznēmējdarbības veicināšanai apvienota ar pozīcijām - dotācijas - Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo savienība. Bija laikam Latvijas Neredzīgo biedrība... Makarova kungs precīzē, ja? Biedrība... Komisijas un arī kabineta viedoklis ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas atbalstu priekšlikumam nr. 223, ko iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, iebildumu nav? Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamā - Tieslietu ministrija. 224. priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Tieslietu ministrijas centrālajam aparātam nonemt 35 tūkstošus latus un 25 štata vienības un novirzīt šo naudu Finansu ministrijai Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 224, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav? Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - 225. priekšlikums. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā Tieslietu ministrijas Valsts cilvēktiesību birojam kopumā nonemt 26 673 latus un samaksas fondam 19 478 latus un samazināt štata vienību skaitu par 11, un to atdot rajonu tiesām un zemesgrāmatu nodalām, apakšā ir atšifrējums... Arī štata vienību skaitu tur palielināt par 11. Šeit komisija atbalstīja, bet Ministru kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Seiksts (LC). Godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēgi deputāti! Es jau pirmajā lasījumā izteicu, man škiet, pietiekoši apsvērumu, kādēl šī pozīcija ir jāsaglabā. Ne tamdēl, ka birojs strādātu šodien spīdoši, bet tamdēl, ka no iekšpolitiskā un īpaši ārpolitiskā vērtējuma budžeta samazināšana var izsaukt, nu, diezgan nepatīkamas sekas. Vakardienas mūsu kopējā frakciju sēdē ārlietu ministrs Birkava kungs, manuprāt, loti izsmeloši parādīja, kāpēc šī pozīcija saglabājama. Gribu darīt zināmu Saeimai to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rūpīgi seko līdzi biroja darbam, un es nebūt nedomāju, ka šobrīd tur viss ir kārtībā. Mēs esam sākuši darbu pie Ministru kabineta noteikumu pārvēršanas par likumu. Lai gan tas ir Ministru kabineta un Tieslietu ministrijas tiešais pienākums - sameklēt kandidatūras, mēs šajā procesā arī nestāvam malā un sadarbosimies, un palīdzēsim, mēs uznemamies mūsu komisijas kompetencē palīdzēt birojam sakārtot visas lietas. Bet katrā gadījumā es loti lūgtu saglabāt šo pozīciju, un es loti lūdzu manis, tiešām godīgi, cienīto “Tēvzemes” frakciju atbalstīt šo pozīciju, jo, kā es atkārtoju, tas ir politisks lēmums, īpaši ārpolitiskā izpratnē, bet arī iekšpolitiskā. Ir uzdevums sakārtot biroja darbu, nevis, teiksim, nogriežot šo pozīciju, apgrūtināt tā darbu. Paldies! Noti lūdzu balsot pret “Tēvzemes un Brīvības” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamie deputāti! Vienā teikumā es tikai - tiem, kas vakar nedzirdēja. Tā kā viesosies Apvienoto Nāciju generālsekretārs Butross Butross Gali šeit, tad es gribētu atgādināt, ka četras valstis un arī ANO ir ziedojušas kopā 1,7 miljonus, kas jau sociālajā nodoklī vien iztaisīs kādus 500 tūkstošus, tāpēc nav nekādas jēgas šeit kaut ko nonemt, jo tad mēs zaudēsim šo naudu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 225! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, Valsts cilvēktiesību birojs - budžeta iestāžu darba samaksas fonds - kods 02, štata vienību skaits, rajonu un pilsētu tiesas, zemesgrāmatu nodalas - budžeta iestāžu darba samaksas fonds - kods 02, štata vienību skaits... 26 673 lati - 11 štata vienību. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 24, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - 226. priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Tieslietu ministrijai - Valsts cilvēktiesību birojam nonemt 17 tūkstošus latu un 10 štata vienības un šo summu nodot Finansu ministrijai Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 226, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Kreituss. Nākamais - 227. Tieslietu ministrs Rasnača kungs liek priekšā Tieslietu ministrijas Naturalizācijas pārvaldei nonemt 55 500 latus un novirzīt Iekšlietu ministrijai politiski represēto personu apliecību izgatavošanai un uzskaitei. Komisijas lēmums - atbalstīt. Kāds bija kabineta lēmums? Arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas atbalstu priekšlikumam nr. 227, ko iesniedzis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, iebildumu nav. Pienemts.

A.Kreituss. 228. - deputāta Lagzdina kunga priekšlikums. Tieslietu ministrijas Naturalizācijas pārvaldei nonemt 120 087 latus, tai skaitā no budžeta iestāžu darba samaksas fonda 87 655 latus, un nodot Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu nodalai. Komisija neatbalstīja, Ministru kabinets atbalsta. (No zāles deputāts J. Lagzdinš: “Es uzturu priekšlikumu!”)

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdinš lūdz balsojumu, arī vārdu. Jānis Lagzdinš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

Turpinājums nākamajos numuros

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!