Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 30.marta Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, ir saņemti daži priekšlikumi par izmaiņām tajā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā otrajā sadaļā kā 10.punktu lēmuma projektu "Par Ilgara Zigfrīda Šeptera apstiprināšanu par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Ņemot vērā to, ka šodien oficiālā vizītē Latvijā uzturas lords Robertsons — NATO ģenerālsekretārs un laika periodā no pulksten 10.10 līdz pulksten 11.15 ir paredzēta vairākiem Saeimas deputātiem tikšanās ar šo augsto amatpersonu, es ierosinu sarīkot pārtraukumu šīsdienas sēdē no pulksten 10 līdz 11.30.Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Izskatām Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Savienības Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu nr.1/2000 par grozījumiem Eiropas līguma 3.protokolā" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Andersona, Soldatjonokas, Gaigala, Lībanes un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai" nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Rasnača, Imanta Kalniņa, Prēdeles, Siliņa, Seiles un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iekšējā tirgus aizsardzību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kārlis Leiškalns — vēlas runāt par.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Godātie deputāti! Es aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā minēto likumprojektu izskatīt šodien arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Bet vispirms mums ir jālemj par likumprojekta nodošanu komisijām. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu virzīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iekšējā tirgus aizsardzību"" izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu iekļaut šo likumprojektu šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Izskatām deputātu iesniegumus par atvaļinājuma piešķiršanu. Deputāts Ivars Godmanis lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 30.martā . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Iesniegums apstiprināts.

Deputāte Vaira Paegle lūdz piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.aprīlī . Lūdzu zvanu! Balsosim par šī iesnieguma apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Deputāts Rihards Pīks lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 30.martā . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Nākamā izskatāmā lieta — lēmuma projekts "Par deputāta Romāna Mežecka atsaukšanu no Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāva uz laiku līdz šā gada 1.jūlijam" . Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Andra Bērziņa ievēlēšanu Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā uz laiku līdz šī gada 1.jūlijam" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Ilgara Zigfrīda Šeptera apstiprināšanu par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeima saņēma Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga priekšlikumu, kurš izvirzīja apstiprināšanai par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Ilgaru Zigfrīdu Šepteri. Saskaņā ar Kārtības rulli šis priekšlikums ar klātpielikto lēmumu tiek nodots Saeimas plenārsēdes izvērtēšanai. Juridiskā komisija saskaņā ar Saeimas Prezidija lēmumu izskatīja šo jautājumu un balsojot nolēma neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Latvijas ģenerālprokurors — tas ir viens no mezglu punktiem visā Latvijas tiesiskajā sistēmā. Mēs esam šinīs dienās pietiekami daudz lasījuši presē, mēs esam lasījuši vēstules, ko mums sūtījuši cilvēki, kuriem ir nācies sastapties ar tiesnesi Šepteri. Es neņemos risināt jautājumu par to, vai Šeptera kungam bija taisnība, kad viņš tiesā pieņēma tādu vai savādāku lēmumu. Es negribētu uzkraut viņam arī atbildību par to, ka, pateicoties viņa lēmumam, bankas "Baltija" lietā bija iespējama arī 3 miljonu afēra. Tā ir tiesneša smagā atbildība, smagā nasta, un jebkurš lēmums neapmierinās kādu pusi. Bet atceroties, kas ir Latvijas tiesu sistēma, atcerēsimies kaut vai to, ka visa tiesu sistēma balstās tikai uz sabiedrības ticību tiem, kuri pieņem tiesiskos lēmumus, tas ir, ģenerālprokuroriem, tiesnešiem un tā tālāk. Šobrīd situācija ir tāda, ka Šeptera kungs šo uzticību nav pelnījis no tautas puses. Mums kā likumdevējiem jārisina jautājums tādā plāksnē, lai cilvēks uz ielas ticētu, ka valsts tiesiskā sistēma viņu aizstāv. Šīs ticības nav pašiem likumdevējiem. Negribas sevišķi kritizēt Šeptera kungu par to, ka, atnākot iepazīties frakcijā, viņš, godīgi sakot, neko nebija spējīgs pateikt, jo varbūt patiešām ģenerālprokurora viens no galvenajiem uzdevumiem ir turēt muti. Iepriekšējais ģenerālprokurors zaudēja likumdevēja uzticību tieši ar to, ka pirms izmeklēšanas deva savu viedokli lietā, kas ir pietiekami kutelīga un bīstama, un ar to zaudēja valsts un likumdevēja uzticību. Šis nākamais kandidāts šo uzticību vienkārši vēl nav iekarojis. Es negribu jūs aicināt balsot ne par, ne pret. Es personīgi uzskatu, ka vienkārši ir jāatturas no šāda kandidāta virzīšanas uz ģenerālprokurora amatu, jo šis amats ļoti būtiski ietekmē valsts pilsoņu un iedzīvotāju uzticību tiesiskai sistēmai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Es gribēju aicināt parlamentu šo jautājumu izšķirt, balsojot ar vēlēšanas zīmēm, un tā kā attiecīgais jautājums ir jāierosina ar ne mazāk kā desmit deputātu parakstu, tad es esmu gatavs parunāt šeit pāris vārdus par ģenerālprokurora kvalitāti, kamēr šie paraksti tiek savākti. Tie šobrīd tiek vākti, un, priekšsēdētāja kungs, tagad man ir pārdomas. Es galīgi neesmu aicināts tribīnē, lai izvērtētu ģenerālprokuroru Šepteri, jo es viņu nezinu ne kā tiesnesi, ne kā prokuroru. Es ar šo cilvēku esmu ticies divas reizes, abas reizes frakcijas sēdē. Izsauciens no zāles liek man atbildēt. Urbanoviča kungs, es ceru, ka nāksies, es ceru, ka nāksies tad, kad man būs jāliecina prokuratūrā par tiem labajiem darbiem, ko jūs tikko esat veicis Krievijas Federācijas domē, novēršot draudīgos mākoņus no Latvijas Republikas pieņemtā lēmuma veidā. Bet es runāju par ģenerālprokurora kandidātu, es domāju, ka mums viņš ir jāatbalsta, jo neuzticība tiesu varai un, es domāju, parlamenta zināmā mērā inspirētā neuzticība tiesu varai sāk ieņemt jau bīstamus apmērus, un es uzticos tam cilvēkam, kuru likums ir aicinājis nosaukt ģenerālprokuroru, es uzticos Augstākās tiesas priekšsēdētājam Guļāna kungam un aicinu jūs atbalstīt Guļāna kunga izvēli par labu ģenerālprokurora kandidātam Šepterim. Paldies par uzmanību, un aicinu balsot ar vēlēšanu zīmēm!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Savā ziņā šī diena ir vēsturiska tāpēc, ka šobrīd tiek konstatēts fakts, ka ir atkāpies ģenerālprokurors, kas izveidoja neatkarīgās valsts prokuratūru tanī brīdī, kad tas bija ļoti grūti, ka par šādām lietām varēja nest smagas sekas un smagi ciest. Cilvēks, kurš izveidoja šo prokuratūru, ar Ādamsona rokām, cilvēka, kuram interešu konflikts, kuram no 1998.gada tika izmeklēta lieta par fakta konstatēšanu par atzīšanu par čekas darbinieku, ar viņa rokām Saeimas vairākums izrēķinājās ar Skrastiņa kungu un piespieda viņu atkāpties, tas ir vēsturisks brīdis. Es uzskatu, ka tas ir lielākais kauna traips šobrīd, kas ir 7.Saeimas vēsturē, un tāds tas arī ieies un paliks. Izrēķināties ar cilvēku, kurš savu lojalitāti un profesionālitāti pierādīja Latvijai grūtos brīžos, kura profesionalitāte pēc tam tika apliecināta dažādās starptautiskās sanāksmēs, kur tika atzīta viņa augstā profesionalitāte un kompetence. Un es aicinātu neturpināt tālāk Saeimas un tiesu varas konfrontāciju, tiesu vara ir stādījusi priekšā, respektēt tiesu varas izvēli. Es tiešām uzskatu to par būtisku un šodien savā ziņā par vēsturisku. Un tad, kad mēs salīdzinām šobrīd, protams, cilvēkus un kandidātus ar Skrastiņa kungu, varbūt ir redzams, ka šie cilvēki nav labāki, un cik nopietna un cik spēcīga bija Skrastiņa kunga kandidatūra šinī lietā. Es aicinu tālāk neīstenot šo politiku un atzīt šo par lielāko kauna traipu 7.Saeimas vēsturē un tā to arī novērtēt šobrīd un nekonfliktēt tālāk ar tiesu varu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, cienījamie deputāti! Juridiskajā komisijā mums bija debates par šo jautājumu, un kandidāts bija katrā no frakcijām, un, es domāju, katrs deputāts savu izvēli jau ir izdarījis, tā ka lūdzu te nenodarboties no šīs tribīnes ar aģitāciju vai ar savu konkurentu nomelnošanu un kaut kādas mistiskas konfrontācijas kārtējo pieminēšanu. Ja konfrontāciju ar tiesu varu kāds veido, tad tā ir pašreizējā valdība Ministru prezidenta Andra Šķēles vadībā, kas nenodrošina tiesas ar nepieciešamiem līdzekļiem. Tas ir par konfrontāciju.

Un otra lieta. Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs atcerēties, ka mēs šo amata kandidātu apstiprinām amatā uz pieciem gadiem, tātad mēs nosakām Latvijas tiesību aizsardzības politiku tuvākajiem pieciem gadiem — līdz 2005.gadam. Es aicinu nopietni par to padomāt un savu lēmumu pieņemt katram saskaņā ar savu sirdsapziņu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Gribētos izteikt pārmetumu mūsu sēdes vadītājam, jo parasti viņš ievēro, kad nerunā par tēmu. Es saprotu, ka Tautas partijas frakcijas līderim patīkamāk ir homoseksuālists nekā čekists, bet tādā gadījumā tā ir viņa personīgā lieta un par to nav jārunā no tribīnes.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Sociāldemokrāti ļoti rūpīgi izvērtēja ģenerālprokurora kandidātu Šeptera kungu. Izvērtējot mēs arī pārbaudījām visu mūsu rīcībā esošo informāciju. Mums zināmā brīdī radās, manuprāt, pamatotas šaubas par to, vai visās lietās viņš ir bijis pietiekami objektīvs. Mēs, protams, to nevaram apgalvot droši, ka šīm šaubām ir nesatricināms pamats, bet visa informācija liecina par to, kad šīm šaubām reāli pamats ir. Es gribētu uzsvērt to, ka neatkarīgi no mūsu nostājas šajā jautājumā par objektivitāti mēs uzskatām, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja nosauktais kandidāts ir profesionāls un kompetents, viņš kā tiesnesis ir spēcīgs. Mūsu viedoklis: ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs arī rūpīgi izvērtēs to informāciju, kas ir mūsu rīcībā un kas ir arī preses slejās, tad varbūt arī tiesas rīcības objektivitāte būs turpmāk augstākā līmenī un tas noņems arī šīs konfrontācijas draudus starp likumdevēju un tiesu varu, par kurām runāja arī Gundars Bērziņš.

Kolēģi! Mans viedoklis ir sekojošais un arī frakcijas, ka mums kā ģenerālprokurors ir vajadzīgs cilvēks, kas ir neatkarīgs no politisko partiju ietekmes, neatkarīgs no ekonomisko grupējumu ietekmes. Tāds cilvēks kā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, par kuru var vienoties visdažādākie politiskie spēki neatkarīgi no ideoloģijas. Vēl es gribētu tomēr uzsvērt, ka šeit mans kolēģis Gundars Bērziņš uzsvēra, ka Saeimas vairākums ir izšķīries par to, ka vajadzētu tomēr nomainīt Skrastiņa kungu kā ģenerālprokuroru un atsaukt viņu, zināmā mērā ir šaubas par viņu, un ka šis Saeimas vairākums ir kauna traips. Es domāju, ka tā to nevajadzētu formulēt, ka Saeimas vairākums ir kauna traips, jo jebkurā gadījumā mans viedoklis ir, ka Gundars Bērziņš nav mazākuma līderis Saeimā un viņam vajadzētu rūpīgāk izvēlēties tos kritiskos momentus, kurus viņš velta saviem politiskajiem oponentiem šeit Saeimā, un varbūt arī to Jāņa Ādamsona jautājumu katrā jautājumā necelt, jo es domāju, ka par to Saeima spriedīs atsevišķi, un tad arī Gundaram Bērziņam būs visas iespējas izteikties.

Es domāju, ka mums vajadzētu arī apsvērt iespēju, ka ir iesniegts arī likumprojekts, kas jau tūlīt tuvojas trešajam lasījumam, šeit Saeimā par to, ka mēs varētu arī neierobežot Augstākās tiesas priekšsēdētāja, teiksim, tiesības izvēlēties arī kandidātu no plašāka kandidātu loka. Šeit mēs varētu arī šos apgabaltiesu tiesnešus ietvert, kas ir pietiekami nopietni un kompetenti juristi. Mēs varētu arī runāt par to, ka tiesu varas elements neapšaubāmi līdztekus arī tiesnešiem, prokuroriem, Augstākās tiesas tiesnešiem ir arī advokāti. Arī par to visu mēs varam diskutēt, un tad jau galvenais: no profesionāliem un kompetentiem juristiem, no tiem, kas reāli pārstāv tiesu varu, mums ir jāatrod šis neatkarīgais nākamais ģenerālprokurors, kas nebūtu atkarīgs ne no kādas politiskās partijas, ne no ekonomiskā grupējuma. Un tad, es domāju, tautas uzticība un arī pārliecība par mūsu valsti kā neatkarīgu un demokrātisku augs un arī Saeimas un tāpat arī valdības reitings būs augstāks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Atkal turpinām latvietis latvieti zaimot. Varbūt pietiks? Nu cik var krist viens otram virsū un liet tos netīrumus! Vēsture, cienījamā Tautas partija, ir laba tad, ja tā ir laba, bet, ja tā ir izkropļota, tad tā ir ļoti nepatīkama.

Tagad mani droši vien klausās arī Mērsraga ļaudis. Šī ciemata cilvēki, kuri strādāja zvejnieku kolhozā, no jūras atguva 8 hektārus zemes un izveidoja tehnisko zonu. Diemžēl parādījās veikli cilvēki, kuri viņiem atņēma no jūras atgūto platību. Un kad viņi vērsās Augstākajā tiesā, kur bija referējošais tiesnesis mūsu pretendents uz ģenerālprokurora amatu, diemžēl viņi nesaņēma atbalstu un viņu liecinieki netika uzklausīti. Tāpēc es esmu spiests atturēties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šodien ir atbildīgs mirklis, jā. Ko tad mēs valstī gribam? Un viena no mūsu galvenajām vēlmēm ir redzēt ģenerālprokuroru stingru, nelokāmu, principiālu, neiespaidojamu. Un šoreiz par izvēlēto kandidatūru ir grūti teikt, jo mēs neesam pārliecinājušies viņa darbībā. Mēs tikai spriežam par tik, par cik mēs esam viņu uzklausījuši frakcijās, komisijās. Tā ka pilnīgas pārliecības varbūt mums nav nevienam.

Bet velti šeit satraucas Tautas partija un cienījamais Bērziņa kungs. Un ja es gribētu šodien būt nedaudz nenopietns, es varētu aicināt kolēģus piecelties un ar klusuma brīdi godināt Tautas partiju un tās līderi par zemo reitinga krišanu, bet es būšu nopietns šodien, labāk es aicināšu nebalsot ar vēlēšanu zīmēm, jo viena kandidatūra — tas neko neizsaka, tā ir lieka laika tērēšana, un varbūt labāk racionālāk strādāsim šeit parlamentā pie likumdošanas, kaut gan tas Satversmē ir atļauts un Kārtības rullī, bet mums ir tāda rūgta pieredze ar iekrāsotajām pildspalvām, un tāpēc es labāk aicinu balsot ar balsošanas iekārtām šeit pat parlamentā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs — otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti, es bieži vien esmu augsti vērtējis Kārļa Leiškalna dižās stratēģiskās domas un taktikas gājienus. Arī šis gājiens uz balsošanu ar vēlēšanu zīmēm ir ar savu aprēķinu, jo, protams, tad katrs no mums, kas balso, var brīvāk paust savu gribu, bet, no otras puses, tas, kurš izsvītros šo kandidātu, nepārprotami būs redzams.

Tāpēc es aicinu konkrēti Balsu skaitīšanas komisiju, kura piedalīsies šajā te pasākumā, sagatavot tādas vēlēšanu zīmes, kur ir iespēja izdarīt atzīmi balsojumā pie vārdiņiem "par", "pret" un "atturas". Tas ir tieši tā, kā ir mūsu balsošanas šajos te aparātos, tātad lai katram deputātam būtu iespēja balsot gan par, gan pret vai atturēties. Tātad katrs deputāts izdarīs savu atzīmi un es domāju, tādā veidā mēs šīs vēlēšanas, šo balsošanu izdarīsim pietiekami demokrātiski un pietiekami aizklāti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Saeimas deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi! Izvērtējot visu to informāciju, kas ir mūsu rīcībā, es aicinu Sociāldemokrātu frakciju, kā jau mēs runājām arī savā frakcijas sēdē, atturēties šajā balsojumā, jo mēs nevaram balsot par…

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu ar aicinājumu par ģenerālprokurora kandidatūru balsot ar vēlēšanu zīmēm. Viens var runāt par, viens — pret šo iesniegumu. Runāt neviens nevēlas. Tā kā Oskars Grīgs izteica iebildumus, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 39, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsošana notiks slēgti ar aparatūras palīdzību. Vai Juridiskās komisijas vārdā vēl vēlaties ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — apstiprināt Ilgaru Zigfrīdu Šepteri par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru, vienlaikus atbrīvojot viņu no Augstākās tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 36, atturas — 15. Lēmums nav pieņemts. Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Darbam jums nepieciešams dokuments nr. 1754a, kas jums šorīt tika izdalīts. Kā pirmais ir finansu ministra vietā Ministru prezidenta Šķēles priekšlikums 1. panta 3. daļā aizstāt skaitli 25 ar 20. Šis grozījums ir saistīts ar nule pieņemto Koncernu likumu, kur ir noteikta jau daudz zemāka sliekšņa norma, lai noteiktu, ka uzņēmumi ir saistīti. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 2. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas piedāvāja mazajiem uzņēmumiem noteikt fiksēto maksājumu 120 latu uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas vietā, ja viņi nevēlas veikt grāmatvedības uzskaiti, lai noteiktu apliekamo peļņu. Konceptuāli komisija diskutējot atbalstīja iespējamas šādas normas ieviešanu nākotnē, tomēr, par cik tas ir ļoti konceptuāls jautājums, mēs uzskatījām par nekorektu šobrīd likumprojektā, ko mēs izskatām steidzamības kārtā, uz otro lasījumu iestrādāt šādu normu. Bet varu informēt, ka komisija nolēma kopā ar Finansu ministriju strādāt pie šā jautājuma, un acīmredzot mēs atgriezīsimies pie šīs diskusijas arī šeit parlamentā, veidojot vēl nākamā gada budžetu un visu ar to saistīto budžeta likumprojekta paketi. Tātad šobrīd komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 3. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikums. Netika atbalstīts, jo par šo priekšlikumu komisija jau bija diskutējusi, izskatot šo likumprojektu, sagatavojot budžetu 2000.gadam. Arī šoreiz komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 38, atturas — 26. Nav pieņemts.

A.Poča. 4. — finansu ministra vietā, Ministru prezidents Šķēle piedāvā precizējošu 3.panta devītās daļas redakciju. Komisija to atbalstīja, bet izveidoja savu precīzāku redakciju tieši no piemērošanas viedokļa. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 6. — deputāta Muciņa priekšlikums, kas ierosināja reprezentācijas izdevumus attiecināt tikai uz maltīšu rīkošanu un 40% no šiem izdevumiem aplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokļa 25% likmi. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, ņemot vērā, ka arī šeit būs nepieciešama papildu analīze, izvērtēšana, cik tas atstās iespaidu uz budžeta izņēmumiem, kā tas būs saistībā ar jaunu Kabineta noteikumu izstrādāšanu, piemērošanu un tamlīdzīgi. Tātad varbūt šo diskusiju mēs arī varētu atjaunot, skatot likumprojektu saistībā ar nākamā gada budžeta paketi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Bez šaubām, sabalansēts budžets faktiski ir stabilas un demokrātiskas valsts pamats un budžeta ienākumiem un izdevumiem ir jābūt sabalansētiem. Tāpēc es varētu visumā atbalstīt Počas kundzes šeit atzīmēto aicinājumu veikt papildu analīzi un izvērtēt visas sekas, ko viens vai otrs grozījums budžetā mums var dot, izdarot grozījumus attiecīgajos nodokļu likumos. Tādēļ es visnotaļ aicinātu šīs analīzes un novērtējumus izdarīt pie katriem grozījumiem nodokļu likumos, jo vieni grozījumi acīmredzot prasa šādas analīzes un citi grozījumi tiek iesniegti pārsteidzīgi, neizdarot šādu analīzi un nepadomājot. Pirmais, ko tas dos budžetam? Otrais. Ko tas dos uzņēmējiem? Un trešais. Ko tas dos tehniski, uzņēmumos veicot šādus sadomātus automašīnu izdevumus vai reprezentācijas izdevumus vai kādus citus. Tādā, es teiktu, diezgan voluntārā un postpadomiskā stilā veidotas nodokļu mākslīgas konstrukcijas, kuras apgrūtina ne tikai investīcijas šeit, ne tikai vietējo uzņēmēju darbu, bet arī firmu darbinieku un grāmatvežu darbu, lai veiktu papildus kontēšanas, un visu to atsevišķi uzskaitīt pēc katras savdabīgi veidotās šīs apliekamās summas, kuras ir arī atsevišķi jāuzskaita. Tādēļ viens priekšlikums, protams, piekrītu šeit Počas kundzei, ka pareizāk to būtu darīt reizē ar valsts budžetu, pie jauno grozījumu izdarīšanas vispār izslēgt šeit šo punktu. Un otrs. Otrs priekšlikums varbūt bija tas pussolis, ko es piedāvāju šeit, reprezentācijas izdevumus tomēr attiecināt lielākā daļā tomēr uz izdevumiem, jo šodien neviens arī īsti nevar precīzi pateikt, vai, teiksim, dažādu priekšmetu izgatavošana ar firmas logo vai citām lietām, vai tā ir reprezentācija vai tā ir reklāma. Normālā pasaulē tā ir saprotama kā reklāma un tā ir attiecināma uz izdevumiem.

Šeit arī pašā likumā šobrīd, kas ir spēkā, ir runa par uzņēmuma prestiža veidošanu un uzturēšanu sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tad jājautā, kādēļ tad sabiedrībā pieņemtais standarta līmenis tiek aplikts ar 40% tomēr šiem izdevumiem? Tas nav nedz taisnīgi, nedz loģiski, nedz arī pamatoti. Tas atbaida no mums investorus, kuri normālā sabiedrībā — Rietumu pasaulē, uz ko mēs virzāmies, uz Eiropas Savienību, ir saprotams, ka šie izdevumi, kuri ir pamatoti, arī reprezentācijai pamatā tiek attiecināti uz izdevumiem pilnā mērā. Mūsu sabiedrībā, protams, alkoholisko dzērienu lietošana dažādos pasākumos vai bagātīgu maltīšu rīkošana mūsu ekonomiskajā situācijā nez vai būtu atbalstāma. Tādēļ arī es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 27, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. (LC) 7. priekšlikums. Finansu ministra vietā — Ministru prezidents Šķēle. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 8. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums netika atbalstīts, jo šīs normas pēc būtības jau šobrīd ir likuma tekstā jeb redakcijā. Komisija tāpēc šoreiz neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 33, atturas — 26. Nav pieņemts.

A.Poča. Arī 9.priekšlikumu, kuru iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija par 6.panta 8. punkta svītrošanu, komisija neatbalstīja, jo, komisijas prāt, tā ir tieši uzņēmējus atbalstoša norma, un mēs, godīgi sakot, neizpratām, kāpēc bija šāds priekšlikums vispār sagatavots.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča. 10. — deputātes Ūdres priekšlikums. Šobrīd nav balsojams, jo mēs noraidījām arī priekšlikumu 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 11. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Arī netika guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 37, atturas — 22. Nav pieņemts.

A.Poča. Attiecībā uz likuma spēkā stāšanās kārtību lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu nr.13, jo ideja kā tāda, ko ieteicis Juridiskais birojs, iekļaut šajā 13. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 12. un 13.priekšlikumu.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"" . Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Jums priekšā tiek likts dokuments nr. 1779. — "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"". Likumu projekts trešajam lasījumam. Šis visnotaļ svarīgais narkotisko un psihotropo vielu un zāļu aprites un kontroles kārtību pilnveidojošs un reglamentējošs dokuments ir izskatīts trijos lasījumos. Trešajam lasījumam priekšlikumi nav ienākuši. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt to, balsojot par to trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" , trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1781. Trešajam lasījumam saņemti šādi priekšlikumi. 1. ir labklājības ministra priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 2. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Požarnovs. 3. — labklājības ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Požarnovs. 4. — labklājības ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Požarnovs. 5. — labklājības ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Požarnovs. 6. — labklājības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 7. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs. 8. — labklājības ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Požarnovs. 9. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Požarnovs. 10. — labklājības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Požarnovs. 11. — labklājības ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Požarnovs. 12.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Požarnovs. 13.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Požarnovs. 14.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs. 15. — labklājības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 16. — komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 15. un 16.priekšlikumu.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinātu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", Saeimā izskatāmais dokuments nr.1765, likumprojekta reģistrs nr.496.

Juridiskā komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi priekšlikumus, kurus tā rūpīgi izdiskutēja, klātesot attiecīgi ministriju pārstāvjiem un attiecīgi lēma. 1. — deputāta Sokolovska un Mitrofanova priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Sokolovska un Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 35, atturas — 35. Nav pieņemts.

L.Muciņš. 2. tika izskatīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Mēs vienmēr mūsu komisijā esam izturējušies un domāju, ka turpmāk izturēsimies ar lielu cieņu pret Juridiskās komisijas ārkārtīgo pārslodzi, pret viņu kompetenci.

Es tikai gribētu pakomentēt, kāda ir mūsu priekšlikuma jēga. Runāšu nevis Juridisku terminu vai pantu valodā, bet tīri saprotamā cilvēciskā valodā. Ir pilsonis un ir nepilsonis. Pretendējot uz pilsonību vai, pareizāk sakot, viltojot ziņas, lai iegūtu pilsonību, tiek konstatēts, ka šis viltojums ir, vārdu sakot, noticis, notiek tiesas process, kurā konstatē, vai cilvēks ir viltojis vai nav. Notiek tiesas process! Tiesiskā valstī vispiemērotākais veids, lai konstatētu faktu. Pretendējot uz nepilsoņa statusu, arī tiek viltots. Šajā gadījumā, ja atklājas, lēmumu pieņem administratīvā kārtā. Es negribu apvainot nevienu Latvijas valsts ierēdni negodprātībā, taču iespējas subjektīvismam un kļūdai ir daudz lielākas, un es domāju, ka šeit nav nekāda lielā politika, šeit ir tikai, teiksim, sakārtošana. Visi cilvēki ir cilvēki. Mēs sakām un rakstām, ka visiem viens likums. Šis nav tas jautājums, kas būtu politizējams. Manuprāt, nekāds ļaunums nenotiek... ne manuprāt, bet komisijasprāt. Nekāds ļaunums nenotiek, ja arī otrajā gadījumā notiek tiesas process, tiek konstatēts, vai ir, vai nav.

Tagad padomāsim, godātie kolēģi deputāti! Kas notiek tad, ja ierēdnis godprātīgi, es atkārtoju, godprātīgi kļūdās? Viņa lēmums jau ir stājies spēkā. Šis cilvēks jau ir zaudējis varbūt dzīvokli, darbu. Bet pēc tam izrādās, ka ierēdnis ir kļūdījies. Es ar lielu cieņu izturos pret juristiem. Bet mīļie cilvēki! Ir ļoti loģiski, būtu ļoti loģiski, ja mēs aiz likuma panta redzētu Latvijas cilvēku. Vienā gadījumā mēs redzam ierēdni aiz likuma panta, kā viņš jutīsies. Otrā — kā tiesnesim būs, kāda būs vai nebūs pārslodze. Bet priekš tam arī ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kuras pienākums ir redzēt aiz mūsu rakstītiem pantiem dzīvu cilvēku. Un pie kam beidzamais — tiek argumentēts ar tiesu pārslodzi. Ziniet, ar tiesu pārslodzi var argumentēt absolūti visu.

Var visu mēģināt pierādīt. Es piekrītu, ka šī pārslodze pastāv. Man ir zināms, un mūsu komisijai ir zināms, ka top Administratīvais likums, kurā tiks paredzēts, ka vispār šos jautājumus tiesa nerisinās. Bet kāpēc tagad ieprogrammēt šo te neatbilstību? Man tas īsti nav saprotams. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Šā diskutējamā panta saturu un likumprojektu kopumā izstrādājusi savulaik pirms pusgada Pilsonības likuma izpildes komisija. Kādēļ Pilsonības likuma izpildes komisija izšķīrās par variantu, ka nepilsoņa statusu atņem administratīvā kārtā attiecīgās institūcijas un pēc tam šis lēmums, ja tas ir pieņemts pretēji likumam, var tikt pārsūdzēts tiesā vispārīgajā kārtībā? Tādēļ, godātie kolēģi, ka jau šobrīd mūsu tiesas ir pārslogotas, mūsu tiesas nespēj izskatīt ļoti svarīgus civiltiesiskus procesus, civillietas, ilgstoši nespēj pielikt punktu sarežģītām krimināllietām. Tas bija viens no argumentiem. Otrs no argumentiem bija tas, ka mūsu valstī pastāv tāda kārtība, ka individuāla rakstura lēmumus, kas attiecas uz atsevišķām juridiskām un fiziskām personām, vispirms pieņem administratīvās iestādes, un pēc tam, ja persona ir neapmierināta ar lēmuma būtību, tā tiek pārsūdzēta tiesa. Ir tikai atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad mēs kaut kādu politisku apsvērumu dēļ esam tiesīgi šādu lēmumu pieņemšanu nodot tiesā.

Es aicinātu, godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija sekmīgi strādā pie Administratīvā procesa likuma, neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedokli un atbalstīt Juridiskās komisijas un Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā bija debates par šo priekšlikumu, un es pret šādu priekšlikumu biju pret. Arī mans partijas biedrs Vidiņa kungs, jo patiešām pareizi Lagzdiņa kungs teica: nav vajadzības pārslogot tiesas. Tiesas jau tā ir bez gala pārslogotas. Mēs vakar televīzijā redzējām vēlreiz nosauktus tos faktus, cik daudz nav izskatītas lietas, un ar šo priekšlikumu tiesas tiktu pārslogotas vēl vairāk. Seiksta kungs, nekas jau nenotiks, ja kļūdīsies, kā jūs teicāt, ierēdnis, tad šis nepilsonis varēs pārsūdzēt lietu tiesā, tāda ir kārtība, un neviens šādu kārtību nav atcēlis. Tāpēc es arī lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Un cienījamais mūsu komisijas priekšsēdētāj, Seiksta kungs! Tīri no cilvēciskā viedokļa varbūt jums ir taisnība, bet, ja mēs skatāmies no juridiskā viedokļa, kāpēc vajadzētu, piemēram, pilsonības atņemšanas gadījumu, ja ir falsificēts dokuments, izskatīt tiesai, tā ir pilsonība, pilnīgi cits saturs. Visās starptautiskās konvencijās rakstīts, kad pilsonību nevar atņemt, par nepilsoņiem tas nav rakstīts. Un vienmēr šī starpība starp pilsoni un nepilsoni jeb bezpavalstnieku būs, un vienmēr būs no valsts likumdošanas dažāda pieeja šiem cilvēkiem. Un Lagzdiņa kungs jau pareizi teica, ka tiesas tiešām ir pārslogotas, un nekas viņam pēc tam neliedz griezties šinī tiesā, un tādēļ es aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu un neatbalstīt šo mūsu komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, otro reizi.

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Tie, kas klausās radio, var padomāt, ka šeit ir debates par kaut kādu privilēģiju piešķiršanu nepilsoņiem, absolūti tā nav. Varbūt ka tā ir mana nelaime, ka es strādāju tādā komisijā, kur ir pienākums redzēt, kā es teicu, aiz katra panta cilvēku. Nav šeit runa par kaut kādu privilēģiju piešķiršanu. Es, protams, tāpat kā visi Latvijā respektēšu to lēmumu, kāds būs, es tikai gribētu, lai radioklausītājiem nerodas ačgārns priekšstats par kaut kādu īpašu politiku šajā gadījumā. Tāda šeit nav, rūpes ir tikai par cilvēku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Faktiski šeit izskanēja visi tie argumenti, ko arī Juridiskā komisija ņēma vērā, apsverot un faktiski izvērtējot divu komisiju variantus. Faktiski šeit kreisajā pusē arī jūs redzat godājamā Lagzdiņa kunga vadītās Pilsonības likuma izpildes komisijas piedāvāto variantu, jo šis pants likumprojektā tika, kaut vai alternatīvs, iekļauts pēc šīs komisijas priekšlikuma, un šeit vidējo jūs redzat Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvāto šo pantu variantu, ko vada godājamais Seiksta kungs. Abi godājami kungi, abas godājamas komisijas, taču Juridiskajai komisijai nācās kā arbitram izšķirt šo strīdu. Nu, pirmām kārtām, es atsaukšos uz Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas viedokli, kurš kā par brīnumu šoreiz bija vienots un atbalstīja tātad saglabāt 7.pantu pirmajā redakcijā. Otrām kārtām, tīri no juridiskās formālistikas viedokļa mums likās, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedoklis stingri sašaurina šos gadījumus, kuri ir minēti tomēr Pilsonības likuma izpildes komisijas variantā. Un, trešām kārtām, šeit arī Vidiņa kungs tātad uzsvēra, ka mēs pārāk gribam pielīdzināt šo nepilsoņu statusu pilsoņa jēdzienam, un tomēr pilsonība — tā ir vēsturiska un faktiski konstruēts juridisks mehānisms, personas stabila saikne ar valsti ar visām tiesībām un pienākumiem. Savukārt nepilsoņa statuss, kas vēsturiski izveidojies drausmīgā PSRS monstra sabrukuma rezultātā un viņas politikas rezultātā šinī valstī, tas ir šāda zināmā mērā juridiska konstrukcija, kurai nav nedz tādas tradīcijas, ne tāda juridiska uzbūve kā tas ir pilsonības institūtam pasaules, valstu un cilvēku vēsturē un jurisprudences vēsturē.

Tādēļ salīdzināt šīs lietas, piedēvēt to, ka šeit arī vajadzētu risināt šīs atņemšanas caur tiesu, man liekas stingri pārspīlēti un nepamatoti. Pie tam ņemot vērā, ka šogad, beidzoties arī nepilsoņu pasu izsniegšanas procedūrai, es domāju, šī jautājuma sarežģītība un aktualitāte arī pati par sevi izbeigsies, jo vairāk vai mazāk iedzīvotāji — pilsoņi un nepilsoņi — Latvijā būs saņēmuši gandrīz visi gan pilsoņu pases, gan nepilsoņu pases, un šī lieta būs sakārtota, un strīdi faktiski izbeigsies un sakārtosies. Manuprāt, varbūt vajadzētu ar laiku diskutēt, vai pilsonības atņemšanu arī nevajadzētu izņemt no tiesu kompetences, tādā veidā risinot arī tā, kā tas pienāktos, faktiski administratīvi. Un tajā pašā laikā Juridiskā komisija konstatēja un uzsvēra, ka neviens no demokrātijas momentiem, iespēja šādu lēmumu pārsūdzēt tiesā, nav zudis. Šāda iespēja saglabājas, un tādēļ es aicinu neatbalstīt otro — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — un palikt pie 7.panta pirmā varianta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 37, atturas — 6. Priekšlikums ir atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Balsojuma kontekstā 3., Juridiskā biroja priekšlikums, nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4., Juridiskās komisijas priekšlikums, papildināt likumu ar pārejas noteikumiem, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 23, atturas — 6. Likums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar ierosinājumu izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības 14. darba kārtības punktu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"" . Viens var runāt par, viens pret šo iesniegumu. Par vēlas runāt deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Mēs lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu un noņemt šodien no darba kārtības likumprojektu "Par dabas resursu nodokli", jo mēs vēl gribam veikt vienu konsultāciju, kas ir saistīta ar preču importu un līdz ar to nodokļa piemērošanu par iepakojumu. Gluži pēdējā brīdī mums radās šaubas, vai, izslēdzot šobrīd vienu no esošajām metodēm, mēs nepadarīsim dārgāku preču importu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — izslēgt no darba kārtības 14.darba kārtības punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka tūlīt starpbrīdī mums komisijas telpās ir sēde.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Kolēģi, kas darbojas sporta apakškomisijā! Es lūdzu pēc piecām minūtēm pulcēties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uz sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Golubovs, Gundars Bojārs, Ivars Godmanis, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Izskatām likumprojektu "Lauku atbalsta dienesta likums", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Labdien, cienījamie kolēģi, Prezidij! Strādājam ar dokumentiem nr. 1725 un 1770. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumu izskatīja, un izskatījušas ir arī divas komisijas — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kas arī konceptuāli atbalstīja šo likumprojektu. Ņemot vērā to, ka Lauku atbalsta dienests jau darbojas, bet šis likumprojekts vajadzīgs, lai iestāde kļūtu par pārraudzības iestādi, kas nepieciešams, lai varētu administrēt SAPARD naudu, Tautsaimniecības komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu vispirms jāizlemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Lauku atbalsta dienesta likums" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 1. Par steidzamu likumprojekts atzīts.

A.Slakteris. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. Nevēlas runāt? Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet, Arnis Kalniņš vēlas runāt debatēs.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es visnotaļ atbalstu šī likuma tālāku virzību, bet varbūt likuma autoriem ir derīgas sekojošas piezīmes.

Tātad vispirms ir projektā Valsts aģentūras likums. Un pēc manas loģiskās saprašanas, ja šis likums būtu bijis pieņemts, tad atsevišķu likumu veidot par atsevišķām institūcijām tās vai citas ministrijas pakļautībā nebūtu bijis vajadzīgs, tajā skaitā arī šis Lauku atbalsta dienesta likums, ja Valsts aģentūras likums būtu jau nofiksējies, jo arī šajā Valsts aģentūras likumprojektā, kur ir runa par funkcijām, ir ļoti labi pateikta otrā funkcija, ko viņa dara — valsts un starptautisku projektu un programmu vadību administrēšanas funkcija. Tā kā no šī viedokļa nākotnē, kad būs pieņemts Valsts aģentūras likums, ir zināmas kaut kādas nesaistes.

Otrs ierosinājums autoriem ir tas, ka pats termins jeb nosaukums es tā saprotu, ka reģionu līmenī paliek lauksaimniecības pārvaldes termins. Valsts līmenī kā jumtiņš te paliek Lauku atbalsta dienests. Es domāju, ka Lauku atbalsta dienesta termins ir sašaurināts, jo jūs redzat pēc funkcijām, ka tas veic ne tikai atbalsta administrēšanu no valsts un starptautiskajiem fondiem, bet arī veic un pārzina visu meliorācijas sistēmu, ekspluatāciju un tā tālāk. Un šajā ziņā varbūt ka var piemeklēt perspektīvāku terminu atbalsta termina vietā, jo šīs funkcijas vismaz reģionālā līmenī ir visaptverošas, ne tikai atbalsta organizēšanai un administrēšanai. Jo nebūs jau paralēlas institūcijas reģionos, kā vien šīs lauksaimniecības pārvaldes. Un pie šīm pārvaldēm arī, man liekas, delikātāks bija un pieņemamāks vecais termins — departaments, nevis pārvalde, kā tas bija zināmā periodā kaut kur atpakaļ.

Tādi ir mani ierosinājumi likuma autoriem. Varbūt uz pēdējo lasījumu var precizēt dažas minētās lietas no perspektīvā viedokļa. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Jā, cienījamie kolēģi, gribu komisijas vārdā atgādināt, ka nenoliedzami šis dienests jau darbojas valstī no 1. janvāra. Un šodienas lēmums ir par to, lai būtu iespējas šim dienestam administrēt Eiropas Savienības naudu, šinī gadījumā SAPARD naudu, un Arņa Kalniņa ieteikumi ir noteikti vērā ņemami un diskutējami, bet pašreizējā situācijā nenoliedzami, ka jāatbalsta likumprojekts pirmajā lasījumā, lai neaizvērtu sev iespēju nodarboties ar Eiropas Savienības naudu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Lauku atbalsta dienesta likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Slakteris. Komisijas vārdā ierosinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu 3. aprīli.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšanas datums?

A.Slakteris. Un izskatīšanas datums — 6. aprīlis.

Sēdes vadītājs. 6. aprīlis. Iebildumu nav? Paldies!

Nākamais — likumprojekts " Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" , pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Spēkā esošais Dzīvojamo māju privatizācijas likums nedod tiesības viendzīvokļu māju īrniekiem paātrinātā kārtā privatizēt dzīvokļus. Šobrīd mūsu valstī ir vairāk kā 2,5 tūkstoši šādu viendzīvokļu māju, diemžēl liela daļa no šīm mājām diemžēl joprojām netiek nodotas privatizācijai, un tas ir saprotami, jo, lai sagatavotu privatizācijai viendzīvokļu māju, ir nepieciešams gandrīz tikpat daudz naudas un darba, kā daudzdzīvokļu māju sagatavojot privatizēšanai.

Lai dotu iespēju privatizēt viendzīvokļu māju īrniekiem par privatizācijas sertifikātiem viņu īrētās dzīvojamās viendzīvokļu mājas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi izskatīšanai grozījumus Dzīvojamo māju privatizācijas likumā. Viss šis diezgan apjomīgais projekts attiecas tikai uz šo vienu problēmu. Komisijas vārdā es aicinātu pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamā māju privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu…

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Komisijas vārdā aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1. maiju.

Sēdes vadītājs. 1. maijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Biju aizrāvies ar citiem likumprojektiem. Šobrīd mēs strādājam ar darba dokumentu nr. 1775. Otrajam lasījumam no komisijas sagatavotais likumprojekts "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

1. priekšlikums ir pie 2. panta. Tātad pie 1. panta priekšlikumi nav iesniegti. Priekšlikumu iesniedz par nosaukumu Juridiskais birojs. Komisija Juridisko biroju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 2. priekšlikums ir par 2. panta otro daļu, 1. punktu. Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Jāteic, ka atbildīgā komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens — Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Valdība izskatot pirms otrā lasījuma šo sagatavoto likumprojektu, tomēr lūdz atbalstīt šajā gadījumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu, tas ir, šo 2.priekšlikumu, un neatbalstīt 3. — deputāta Salkazanova priekšlikumu, jo uzskata, ka tajos gadījumos, kad viens un tas pats uzņēmums ražo gan enerģiju... gan siltumenerģiju, gan elektroenerģiju, tas būtu jāregulē vienotajam regulatoram, jo pretējā gadījumā veidojas situācija, ka uz vienu un to pašu uzņēmumu attieksies divu regulatoru, tas ir, vienotā regulatora un pašvaldības regulatora izstrādātie tarifi. Tas nebūtu pieņemami, tāpēc lūgums atbalstīt 2. priekšlikumu, bet neatbalstīt 3.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrā gadījumā, tā kā 3.priekšlikums ir mans, es aicinu atbalstīt 3. priekšlikumu.

Mazliet par argumentāciju. Argumentācija ir ļoti vienkārša. Situmapgāde ir pašvaldību kompetences jautājums likumā "Par pašvaldībām". Citas lietas, kas saistītas ar elektroenerģiju vai citām enerģētikas jomām, tas tiešām nav pašvaldību kompetences jautājums. Šinī gadījumā, saliekot abas šīs kompetences kopā un deleģējot šo kompetenci valstij, veidojas tāda pati situācija, kā ar "Window", kad valsts iejaucas ar savu darbību svešā kompetencē, un rezultāts ir acīmredzams. Katrā gadījumā šīs kompetences ir nodalītas likumā " Par pašvaldībām" un speciālos likumos, kas reglamentē enerģētikas jomu. Šo jautājumu salikšana un deleģēšana valstij radīs un jau ir radījusi problēmas. Katrā gadījumā jautājumiem, kas saistīti ar siltumapgādi, ir jābūt vienīgi un tikai pašvaldību kompetences jautājumiem, nevis valsts. Vienalga, kādas uzņēmējdarbības formas un kādus pakalpojumus sniedz šīs katlumājas, vai ražo elektrību vai ražo silto ūdeni, vai ražo kaut kāda cita veida produkciju — sieru, pienu, gaļu, tādi piemēri arī mums, ir tad arī šajās nozarēs liksim valsts regulatorus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā —Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Godātie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Patiesībā argumentus, kas bija komisijai, pateica Salkazanova kungs un man vairs nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 24, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Salkazanovs, kurš papildina 2. panta otro daļu ar attiecīgu tekstu, kurš šobrīd... Man vairs nav izprotams, kā ir balsojams, jo mēs esam ... Tas vairs nav balsojams acīmredzot.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Salkazanovs uzstāj uz balsošanu? Lūdzu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 37, atturas — 19. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. 4. priekšlikumu iesniegusi deputāte Stalidzānes kundze. Tas ir izslēgums, 2.panta otrajā daļā izslēgt telekomunikāciju regulāciju. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Piekrītam. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. par 2.panta otrās daļas 5.punktu iesniedzis priekšlikumu Salkazanova kungs. Viņš prasa izslēgt no regulatoru kompetences pasažieru pārvadājumus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem šis priekšlikums saskan ar Zalāna kunga priekšlikumu. Katrā gadījumā, ja ir runa par regulatoriem kopumā, tad regulatoru jautājums katrā gadījumā ir aktuāls un Eiropas Savienības prasības šā regulatora ieviešanai Latvijā ir saistošas arī mums. Bet attiecībā uz sabiedriskajiem pārvadājumiem situācija ir mazliet savādāka, jo šeit nepastāv monopolsituācija, kura būtu jāregulē, sabalansējot iedzīvotāju intereses un pārvadātāju intereses ar šāda regulatora starpniecību.

Reāli pārvadājumu jautājumi šodien tiek risināti, attiecīgi sadalot kompetenci par starprajonu pārvadājumiem, kas ir valsts kompetencē, un starpvalstu pārvadājumiem, kas ir valsts kompetencē, un to risina Satiksmes ministrija, un katrā gadījumā šis risinājums pārvadātājiem un arī tiem, kas saņem šo pakalpojumu, iedzīvotājiem izmaksā daudz lētāk, nekā regulatora mehānismā ieliktās izmaksas, kas ir daudz dārgākas. Un pārvadājumu situācijā, šo situāciju valsts regulē nevis ar tarifiem, iejaucoties tirgū, bet gan ar dotāciju, ko maksā pārvadātājiem par nerentabliem reisiem no Valsts ceļu fonda līdzekļiem. Katrā gadījumā attiecībā uz pasažieru pārvadājumu regulēšanu tādā veidā ar regulatoru starpniecību gan valsts, gan pašvaldību līmenī nav pieņemama norma. Es gribu lūgt atbalstīt gan manu, gan Zalāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Tātad jautājums par to, lai vienu vai otru funkciju ieslēgtu starp regulējamām funkcijām, ir kompleksi saistīts ar atbildi uz vairākiem citiem jautājumiem. Un paši principiālākie jautājumi, protams, ir kas izveido regulatoru. Tātad, cik liela ir šā regulatora neatkarība.

Otrs jautājums ir, tātad kādas tieši būs regulatora funkcijas regulējamās nozarēs, ir patiesībā dažādu valstu praksē sastopam dažādu pieeju. Regulators var daudz ko regulēt tajās nozarēs, gan maz ko regulēt. Un trešais jautājums ir patiesībā likumā iestrādātā finansu un arī citu neatkarība. Patiesībā ir jābūt tā, jo regulators ir neatkarīgāks, jo viņam jādod mazāk funkciju, un otrādi. Šī izvēle tātad ir saistīta ar ļoti pragmatisku jautājumu, tātad kādā veidā un ko regulēs. Ja mēs runājam par šo jautājumu, konkrēti par pasažieru pārvadājumiem, tad no tādām pragmatiskām regulatoru funkcijām parādās divas.

Pirmais jautājums ir jautājums par tarifiem. Attiecībā uz tarifiem, principā, kā jau minēts, patiesībā šeit tieša regulēšana būtu izslēdzama. Taču pagaidām tā zināmā mērā pastāv. Ar tarifiem ir saistīts jautājums par dotācijām. Parasti nevienā valstī dotāciju politiku jeb valsts atbalsta politiku regulatoram nedeleģē. Un beidzot jautājums par licencēm, tātad licences. Par to īpaši tika runāts arī Ministru kabineta diskusijā par šo jautājumu, būtībā tās būtu sadalāmas divās galvenajās grupās. Viena veida licences dod zināmas tiesības nodarboties ar noteikta veida uzņēmējdarbību. Tātad šinī gadījumā tam, kas izdod licences, nav nekādā gadījumā tiesību atteikt licenci, ja gadījumā attiecīgais uzņēmējs atbilst visiem parametriem. Un otrādi. Ir licences, kuras regulē tirgu. Tātad, kur ir ierobežoti resursi un kur zināmā mērā šīs licences izsniegšana ir saistīta ar valsts politiku, ar izvēli, ar gadījumu, kad pieprasa vairāki, kad ir jārīko konkursi un kad dabū šo licenci vai tiesības viens, divi vai daži. Un visā visumā atbilde uz šo jautājumu diskusijā bija tāda, ka regulatoram varētu nodot šīs te tehniskās lietas, proti, pieeju uzņēmējdarbībai, bet ka diez vai valstij vajadzētu atteikties vai pašvaldībām, vai tam, kas attiecīgi ir kompetents šajā attiecīgajā nozarē, no politiska rakstura lēmumiem un no atbildības vēlētājiem jautājumā par to, ka piešķir ierobežotus valsts resursus vai darbību ar kaut kādiem ierobežotiem resursiem.

Šajā piemērā attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem pašlaik eksistē vairāka rakstura licencēšana. Pirmā, kas attiecas uz šo pieeju tirgum, kad attiecīgais uzņēmums saņem licenci, ka viņš var nodarboties ar autopārvadājumiem. No vienas puses, tā ir visai tehniska lieta, ar ko ļoti labi var nodarboties arī ministrija, no otras puses, viņi ir pilnīgi nododami regulatoram tādēļ, ka šeit nav politisku lēmumu un šis jautājums tiešam ir vispārīgs un visiem piešķirams.

Ja mēs runājam par maršruta licencēm, tad maršruta licences dod ekskluzīvas tiesības braukt šajā vienā vai otrā maršrutā noteiktā laikā, un šīs otrā veida licences patiesībā ir zināma veida politiska izšķiršanās.

Kopumā, kamēr vairāki citi jautājumi līdz galam nav atrisināti, es aicinātu noraidīt šo Salkazanova un Zalāna priekšlikumu, taču iespējams, ka trešajā lasījumā vajadzētu pārskatīt šos jautājumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamie deputāti! Tā kā pasažieru pārvadājumu nozare ir viena no šīs regulējamām nozarēm, tad valdības viedoklis, veidojot šo koncepciju un likumprojektu par vienoto regulatoru, bija un ir, ka šai nozarei ir jābūt arī šajā likumā. Nav nekādas loģikas apstāklī, ja mēs pēkšņi vienu nozari šeit gribam izņemt ārā, jo, ja šī nozare netiktu regulēta vispār, tas ir, netiktu noteikti nekādi tarifi, netiktu izsniegtas licences, tad varētu piekrist, ka šis punkts šeit neparādās. Bet tā tas nav, jo šobrīd spēkā esošais Autopārvadājumu likums pēc būtības paredz pasažieru pārvadājumu regulēšanu, tas ir, 30.pants nosaka speciālas atļaujas, licences nepieciešamību, lai veiktu pasažieru pārvadājumus, savukārt braukšanas maksu tarifu noteikšanas kārtību reglamentē Autopārvadājumu likuma 39.pants. Un, ja mēs citas šīs regulējamās nozares nododam regulatoram, tad nav saprotams, kādēļ viena no šīm nozarēm pēkšņi būtu jāatstāj Satiksmes ministrijas kompetencē. Tāpēc lūdzu neatbalstīt deputāta Salkazanova un deputāta Zalāna priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šobrīd ir tā retā izdevība pārliecināties pa tiešo, ka šai valdībai nav sava viedokļa. Divi valdības pārstāvji šeit uzstājās. Katrs ar savu viedokli, kur abi ir valdības viedokļi. Mēs jau esam pieraduši, ka šai valdībai ir dažādi viedokļi, un tad principā būtībā būtu jāatliek šī likumprojekta izskatīšana, un lai komisija pa jaunu pārbauda šo jautājumu

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Man mazliet radīja izbrīnu, kad tika pieminēts jautājums par pakalpojumiem. Pakalpojumu veidu ir ļoti daudz. Ir tikai jautājums — vai šie pakalpojumi ir monopolpakalpojumi? Šinī gadījumā pārvadājumi nav monopolpakalpojumi.

Otrs ir jautājums — vai visi pakalpojumu veidi ir jāregulē? Ja visi pakalpojumu veidi ir jāregulē, tad regulēsim ātrās palīdzības pakalpojumus, regulēsim medicīnas pakalpojumus, regulēsim kapu pakalpojumus. Nevar pieiet tādējādi, ka visi pakalpojumi ir jāregulē. Piedevām tādi pakalpojumi šinī gadījumā kā autopārvadājumi tiek dotēti. Un bez dotācijas tie šodien nebūtu spējīgi darboties.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Augsti godātie deputāti! Mēs šobrīd varam runāt un balsot par diviem identiskiem priekšlikumiem — 5. un 6. Izslēgums — 2.panta otrās daļas 5.punkts. Un komisija nav atbalstījusi šo viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 27, atturas — 45. Nav pieņemts. Septītais tālāk.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums. Iesniedz deputāts Lujāns. Komisija deputāta Lujāna priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji.

Bet 8.priekšlikums, ja mēs skatāmies drusciņ tālāk par 2.panta otro daļu, ir izstrādāts no atbildīgās komisijas. Jāteic, ka atbildīgā komisija ir ņēmusi vērā Lujāna kunga priekšlikumu, ietverot to savā izstrādātajā, un, respektīvi, pati savu priekšlikumu ir atbalstījusi. Jautājums ir par valdību, šoreiz saprotu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Aigars Jirgens — Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamie deputāti! Ir acīmredzot jāņem vērā iepriekšējie balsojumi, un tā kā ir atbalstīts 2. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, tad nebūtu atbalstāms ne 7., ne 8.priekšlikums, vismaz ne visā pilnībā. Jo attiecībā uz 1.punktu Saeima jau ir nobalsojusi par konkrētu redakciju. Tātad, ja grib kaut ko atbalstīt šajos priekšlikumos, tad tie būtu jābalso pa daļām acīmredzot.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Komisijas vārdā deputāts Leiškalns var piebilst tikai vienu, ka valdībai acīmredzot likumdošanā jāstrādā nevis ar krāsainiem zīmuļiem, bet jāstrādā ar konkrētiem priekšlikumiem. Šobrīd komisijas vārdā es varu pateikt, ka deputāta Lujāna kunga priekšlikums ir ņemts vērā, iestrādāts 8. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, un komisija uzskata tos par pieņemamiem.

Ņemot vērā, kā Jirgena kungs pareizi teica, iepriekšējos mūsu balsojumus, šis vairs nebūtu nobalsojams, bet man nav tiesību komisijas vārdā šos priekšlikumus — ne Lujāna kunga, ne savējo — atcelt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai Lujāna kungs uztur savu priekšlikumu? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 41, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētājam! Un 9.priekšlikums ir pilnīgi identisks ar 10.priekšlikumu. Iesniedzēji šeit ir deputāts Salkazanovs un toreiz vēl deputāts — biroja vadītājs — Zalāna kungs. Mēs pašlaik debatējam par 2.panta trešās daļas 3.punktu, kas runā par pasažieru pārvadājumu regulēšanu. Komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates par 9. un 10.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Katrā gadījumā, ja bija varbūt deputātiem domstarpības un ministrijām domstarpības jautājumā par valsts regulatoru, tad par pašvaldību regulatoru es mēģināšu izkliedēt šīs domstarpības attiecībā par pasažieru pārvadājumiem.

Tā kā vairākus gadus, strādājot rajona padomē, nācās nodarboties ar šiem jautājumiem, šos jautājumus reglamentē likums "Par valsts autoceļu fondu" un pakārtotie Ministru kabineta noteikumi. Pamatojoties uz šo likumu, ceļu fonda nerentablo reisu dotācijas nauda nāca rajona padomē, un attiecīgi viens ierēdnis administrēja šo procesu, dabīgi, ar lēmējinstitūciju starpniecību, rajona padome, bet administrēja procesu attiecībā par nerentablo reisu dotācijas naudu sadali.

Jautājumā par licencēšanu un jautājumā par tarifa noteikšanu ir vēl interesantāk, it sevišķi par tarifa noteikšanu Jelgavas rajona padome likumā noteikto kompetenci realizēja pēdējo reizi 1994.gadā nosakot tarifu sabiedriskajiem pārvadājumiem Jelgavas rajonā. Šis tarifs nav mainījies sešus gadus. Likumdevējs šodien paredz, ka ir jāveido komisija, kas strādā ikdienā, ir jābūt padomei no pieciem cilvēkiem, ir jābūt izpildinstitūcijai, kas administrē šo procesu, ko tad viņi darīs sešus gadus? Saņems algu un dzīvos uz pārvadātāju rēķina? Priekš tam ir vajadzīga šāda veida komisija? Es domāju: ļoti patīkami, ka no Tautas partijas Zalāna kungs, kas ir strādājis pašvaldībās un pārzina šo procesu arī ir ierosinājis līdzīgu tādu pašu priekšlikumu. Priekš kam vajadzīga šāda institūcija, ja tarifs tiek apstiprināts vienreiz sešos gados un tas turpina darboties līdz šodienai, jo nerentablo reisu naudas administrēšana nav šīs komisijas kompetences jautājums, tas ir ikdienas darbs.

Attiecībā par licencēšanu. Licencēšana tiešām ir mazliet biežāk darbināms process, bet attiecībā uz autopārvadātāju kompānijām saņemamām licencēm šo licenci vispirms izsniedz ministrija. Licence parasti ir uz pieciem gadiem. Pēc tam attiecīga licence tiek izsniegta konkrētam maršrutam uz vietām, bet tas ir formālas dabas rakstura jautājums, kas jāatrisina, vienkārši parakstot dokumentu, ko es esmu parakstījis simtiem reižu. Bet tas ir formāls akts, kas neregulē procesu, bet dod licenci pārvadātājam pārvadāt pa noteikto maršrutu iedzīvotājus, un šī formālā akta darbība — izveidot institūciju, kura savu finansējumu nodrošina tikai no pārvadātājiem, un šai institūcijai darbinieku skaits radikāli pieaug, salīdzinot ar vienu cilvēku, kā jau es teicu, šodien rajona padomēs un republikas pilsētu domēs, izņemot lielākās, dabīgi. Kam tas ir vajadzīgs?

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām es saprotu, ka daļai no sociāldemokrātiem sen būtu laiks pastrādāt Rīgas domē, tad viņi sparīgi beidzot savestu tur visu kārtībā un viss būtu ļoti jauki. Tikai cienījamais Salkazanova kungs aizmirsa nelielos taksistu karus, kurus ir nemākulīgi vai mākulīgi veidojusi Rīgas dome. Tāpat šajā punktā mēs runājam pavisam nedaudz par citām niansēm, tas ir par tiem papildu ieņēmumiem, ko šīs firmas saņem par pašvaldību pakalpojumu veikšanu. Šī visa licencēšanas princips, ko te Salkazanova kungs runāja, jā, tas ir — ja es esmu brīvais uzņēmējs, ja es nolemju veikt tādu uzņēmējdarbību, bet es neprasu no valsts vai no pašvaldības nekādu dotāciju vai to tiešo naudu, ko var saņemt par pakalpojumu sniegšanu. Un tādēļ es aicinātu vismaz uz otro lasījumu atbalstīt manu priekšlikumu un neatbalstīt diemžēl Salkazanova kunga un Zalāna kunga priekšlikumu, jo šeit ir nopietns jautājums. Protams, to visu var izņemt laukā, tikai kas tālāk notiks? Vai Salkazanova kungs kopā uzliks tos, piedodiet, sociāldemokrātu karodziņus vai portretus Rīgas taksīšos, taksobusos, un kāds būs rezultāts? Un tādēļ es šajā gadījumā aicinātu tomēr neatbalstīt šos divus kungus!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Lujāna kungs! Cienījamie deputāti! Mums tā ir ļoti bieža parādība Saeimā, laikam tāpēc, ka mēs lielākā daļa pārceļamies dzīvot uz Rīgu, ka mēs Rīgai piemērojamos likumus gribam rakstīt priekš visas valsts. Es vēlreiz atkārtoju, Jelgavas rajona padomē un 26 rajonu padomēs šo darbu veic viens uz pusslodzi vai divi cilvēki. Ja mēs gribam piemērot Rīgas situāciju visai Latvijai, tad tas vienkārši nav pieņemams. Es saprotu, ka Rīgā tiešām situācija ir sarežģītāka, bet nevar Rīgas likumus rakstīt Latvijai.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamie deputāti! Godājamais Salkazanova kungs! Nevajadzētu tomēr jaukt divas dažādas lietas. Jūs pēc būtības šobrīd runājat par 8.pantu, kur tiek runāts par pašvaldības regulatoru izveidošanas kārtību, par padomes sastāvu, vai tur viens vai pieci cilvēki. Un tur tiešām ir atbalstīts priekšlikums, ko ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Bet tad arī vajadzētu diskutēt par šo priekšlikumu. Varbūt uz trešo lasījumu kaut ko mainīt, varbūt atstāt brīvākas rokas pašvaldībām, cik cilvēkus viņiem vajag šajā padomē un kādas algas viņiem vajadzētu maksāt, bet nerunāt par to, ka izņemt šeit ārā vienu nozari, kas tomēr ir pašvaldību kompetences jautājums tajos gadījumos, kad ir runa par vietējiem pasažieru pārvadājumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Godātais priekšsēdētāja kungs! Komisijas vārdā man īpaši nav ko piebilst, vienīgais, ko es varētu aicināt, varbūt drīzāk pieiet mehāniski šobrīd šim likumprojektam un atlikt daļu konceptuālo priekšlikumu un balsojumu, un es ceru, ka valdība iesaistīsies arī ar konkrētiem priekšlikumiem trešajam lasījumam, jo šobrīd, manuprāt, es nevaru šeit izteikt komisijas viedokli, mēs vairs nevaram likumu diskutēt pēc būtības, bet mehāniski nobalsot daudzviet pret komisijas atbalstītām redakcijām un nediskutēt par šo tēmu, jo likums šobrīd vairs nav pārskatāms kā vienots kopums. Likums ir šobrīd diezgan saraustīts. Bet komisija nav atbalstījusi ne deputāta Salkazanova, ne Zalāna priekšlikumu, bet 11. priekšlikumus ir vienojusies par kompromisu, ko piedāvā deputāts Lujāns.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 20, atturas — 48. Nav pieņemts.

Par 11. priekšlikumu vai ir iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! Tātad 11. priekšlikums — Lujāna kunga — ir atbalstīts. 12., Lujāna kunga priekšlikums, jāskatās kontekstā ar deputāta Salkazanova priekšlikumu par 2.panta trešās daļas 4.punktu, kas ir priekšlikums un nr.13, un 14. priekšlikumu, kurš ir iesniegts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, ir atbalstu guvis komisijā daļēji, tātad līdz šim ir atbalstīts, daļēji atbalstīts, bet 15.priekšlikums ir tas, kur ņemot vērā deputātu ierosinājumus, atbildīgā komisija ir izstrādājusi savu redakciju, pati to atbalsta, bet valdība, cik es saprotu, iebilst.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamie deputāti! Arī šī redakcija ir saistīta ar iepriekš nobalsotiem jautājumiem 2.pantā, tātad atbalstot Saeimā iepriekš otro — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, pēc būtības būtu atbalstāms šobrīd 14. priekšlikums, jo tad skaidri tiek pateikts, kuros gadījumos šo siltuma apgādi regulē vienotais valsts regulators un kuros gadījumos pašvaldības regulators. Un šobrīd vairs nebūtu atbalstāms ne 12., ne 13.priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk neviens nav pieteicies. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns (LC) . Komisijas vārdā, augsti godātais priekšsēdētāj, man nav ko piebilst. Jebšu sākotnējais valdības neatbalsts dažiem priekšlikumiem ir izjaucis to likumu uzbūves koncepciju, kuru ir radījusi atbildīgā komisija, atbalstot vai daļēji atbalstot dažu deputātu priekšlikumus un izstrādājot savas redakcijas. Tā ka es aicinu mehāniski balsot šajā gadījumā par 12., 13., 14. un 15.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lujāns uzstāj uz balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 43, atturas — 16. Nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 13. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 39, atturas — 19. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 20. Priekšlikums pieņemts.

Vai ir nepieciešams balsot par 15. priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 40, atturas — 16, Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! 16. priekšlikums ir pie 2. panta. Mēs esam debates beiguši un izskatījuši visus priekšlikumus. Pārejam pie 3. panta. 16. priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs. Tas ir pēc būtības redakcionāls. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 17. ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 3. pantu attiecīgajā redakcijā, kas saskaņots ar atbildīgās komisijas priekšlikumu. Deputātu Leiškalnu atbildīgā komisija ir atbalstījusi daļēji un ir izstrādājusi savu redakciju šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 19. priekšlikums ir jau par 4. pantu. Iesniedzējs — Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 20. priekšlikums. Es saprotu, ka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs atsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.

K.Leiškalns. 21. priekšlikums ir par 6.pantu. Par 6. pantu Juridiskais birojs nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 22. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts.

Par 6. panta 1. daļu ir 23. priekšlikums, tāpat ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 6. panta 1. daļu, kas nav guvis atbalstu.

Un 24. priekšlikumā atbildīgā komisija apkopo šos priekšlikumus, izstrādā savu redakciju un neapšaubāmi to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem! Pārejam pie 25. priekšlikuma par šo pašu 6. panta 2. daļu. Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Turpretī atbildīgā komisija otrajā daļā izstrādā savu redakciju...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. … neatbalstot deputātu Leiškalnu, kas ir priekšlikums 27. — par 6. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 28. priekšlikums — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs noņem.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns. Un mēs pārejam pie 29. priekšlikuma, kuru atbildīgā komisija ir izstrādājusi savā redakcijā un runā par regulatora izveidošanu. Pie kam atbildīgā komisija, veidojot regulatoru, balstās gan uz šī paša likuma 11. pantu, kas nosaka regulatoru kā neatkarīgu institūciju, un atbildīgā komisija, izstrādājot šo priekšlikumu, skatās uz parlamentā paralēli ejošo likumprojektu par finansu institūciju uzraudzības šādu institūciju. Un ņem vērā arī juridiskā korifeja deputāta Muciņa skaidrojumu par tā sauktajām autonomajām valsts iestādēm, kuru veidošana ir uzticama tieši parlamentam, bet, cik es saprotu, valdība iebilst pret 7. panta otro daļu atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamie deputāti! Valdībā tiešām bija diskusija par šiem jautājumiem un par šiem priekšlikumiem. Jo 29. ir konceptuāls priekšlikums, kas saistās tālāk ar veselu virkni priekšlikumu, kurus arī sākotnēji tātad atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Un jautājums ir par to, kas izveido šo regulatoru. Valdība šobrīd lūdz atstāt tomēr pirmā lasījuma piedāvāto redakciju, ka regulatoru izveido Ministru kabinets. Un argumentācija ir tāda, ka, ņemot vērā visus šos neatkarības aspektus, regulatoram ir jābūt pēc iespējas neatkarīgam, tomēr pastāv arī zināma saikne starp šo regulatoru un attiecīgajām nozarēm, kur nozares politiku veido nozaru ministrijas, un tieši nozaru ministrijas arī ir tās, kas iebilst pret to, ka regulators būtu pilnīgi ārpus Kabineta kompetences, un, ja regulators paliek kā Kabineta izveidota iestāde, tad tomēr zināma saikne saglabājas starp šo regulēšanu un starp šo nozares politiku. Tāpēc lūgums būtu neatbalstīt 29. priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam saglabāt to priekšlikumu, ko ir devis Ministru kabinets, un es pilnīgi labi saprotu, ka valdošajam vairākumam parādīs frakciju priekšsēdētāji vajadzīgajā virzienā pirkstus, bet ir cita lieta. Mums jāpadomā par sabiedrības interesēm. Un ja mēs veidojam šādu superregulatoru, tad tas nevar būt vienas ministrijas kompetences iestāde. Protams, tas ir sava veida risks, ka nu mums būs jāvēl… Var teikt to, ka šis superregulators var pārvērsties politiskā orgānā. Bet reālajā praksē, par laimi, ir pietiekami daudz veiksmīgu gadījumu, un tas ir kaut vai tā pati Satversmes tiesa, kas tiek vēlēta Latvijas Republikas Saeimā. Tā ir tā pati Radio un televīzijas padome, kura pārstāv sabiedrības intereses. Un šim superregulatoram pēc būtības ir jāpārstāv sabiedrības intereses. Un tas nenozīmē to, ka nozaru ministrijām nebūs ietekme uz šī regulatora lemjamo daļu. Būs, teiksim, ka katra savas nozares ministrija deleģēs gan informāciju, gan arī pārstāvjus, gan arī varēs pietiekami daudz ietekmēt šo superregulatoru. Šo mehānismu būtu jāatstrādā uz trešo lasījumu.

Bet šinī gadījumā, es vēlreiz atkārtoju, cienījamie kolēģi: jūs iedomājieties, ka superregulators, kas noteiks gāzes, transporta un visu pakalpojumu izcenojumus Latvijā, būs vienas ministrijas pārraudzības iestāde. Nu tas ir nonsenss! Un tad trešajā lasījumā jebkurā gadījumā mēs neizlabosim tādu konceptuālu jautājumu.

Līdz ar to var uzskatīt — ja šāds balsojums, kā tiek uzspiests no Ministru kabineta puses, būs, es šaubos, vai šis likums izies cauri parlamentam un vai pēc tam būs tāds vēlamais rezultāts, ko grib panākt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir jāatbalsta komisijas priekšlikums. Jā, Ministru kabinets, protams, grib atstāt visus slēdžus savās rokās. Un tas, lai varētu komandēt. Diemžēl uz Latvijas Republikas iedzīvotāju un uzņēmumu kakla jau sēž pārāk daudz visdažādāko aģentūru un visdažādāko fondu. Un kādu tikai iestāžu nav, kuras ir visos jautājumos, kas saistīti ar papildu ieņēmumiem no iedzīvotājiem. Tas jau vairāk nav maksas kāds pakalpojums, bet tie jau ir speciālie nodokļi. Ir apkrauti tādā veidā, ka no nopelnītajiem simts latiem nu vismaz 95 ir jāatdod, ja ne visi 102. Tas ir viens.

Otrs. Es jums pateikšu mazu piemēru. Abonentu maksa par gāzi. Vai var man kāds paskaidrot, kāpēc vieni, kam ir gāzes plīts, maksā latu katru mēnesi abonenta maksu, un par ko? Un tie, kam ir apsildes vai tur kāda vēl papildu ierīce, maksā 3 latus. Vai tad gāzes uzņēmums "Latvijas gāze", ir ielicis kādu jaunu vadu? Visi bija uzbūvēti par tautas līdzekļiem, un diemžēl tagad ņem ļoti lielas naudas summas. Tāpēc ir jāatbalsta komisijas priekšlikums, bet neatbalstīt Ministru kabineta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Katrā gadījumā, ja konceptuālas lietas ir jāizšķir otrajā lasījumā, tad šī ir konceptuāla lieta, tāpat kā daudzas iepriekšējās. Konceptuāla lieta ir jautājumā par to, ka Eiropas Savienība prasa no šī regulatora neatkarību. Un pilnīgi skaidrs, ka Ministru kabinets nevar izšķirties par šīs neatkarības pakāpi, vai palaist to ķēdīti pavisam vaļā, vai tomēr turēt, cik iespējams, tuvāk sev un mēģināt iespaidot tos procesus, kā bieži vien jau ir gadījies, ka dažādas enerģētikas nozares tiek iespaidotas no valdošām koalīcijām, kas ir veidojošas Ministru kabinetu. Vai tas ir "Latvenergo", vai tas "Windows" vai tas ir "Latvijas Gāze" vai kāds cits uzņēmums. Uzņēmumā "Latvijas Gāze" gan vairs nav valsts kapitāla daļa, bet šī iespaidošanas procedūra katrā gadījumā interesē Ministru kabinetu, un tāpēc arī šodien ir tā, ka likums ir atnācis uz otro lasījumu. Konceptuālie jautājumi nav skaidri pašā Ministru kabinetā, un diez vai tie būs skaidri, jo intereses ir ļoti dažādas.

Šinī gadījumā attiecībā par to, kā izveidot neatkarīgu institūciju. Dabīgi, ka neatkarīgu institūciju var izveidot tādā gadījumā, ja tā ir neatkarīga no izpildvaras, no Ministru kabineta, to izveido Saeima, un šādas institūcijas Latvijā ir. Mūsu apakškomisijā par valsts pārvaldes reformu šīs institūcijas ir atradušas savu vietu, jo pārvaldes reformas modelī šādām institūcijām, es ceru, ka taps likums par publisko pārvaldi, parādīsies arī šādām neatkarīgām institūcijām sava vieta valsts pārvaldes sistēmā. Bet katrā gadījumā iedzīvotājiem no mums ir vajadzīgs tikai viens — neatkarīgs institūts, kas regulē šīs ļoti svarīgās nozares — enerģētiku un pārējās, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus un kas Latvijā ļoti bieži ir monopolstāvoklī.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jautājums, protams, ir svarīgs un konceptuāls. Šeit, protams, ņemot vērā to, kā valdība pieiet šim jautājumam, un to, kā Saeimas atbildīgā komisija ir piegājusi šim jautājumam, var būt divas dažādas pieejas. Bet, es domāju, mums jātiek pašiem skaidrībā par to, kādā veidā tad būvējamas vienas vai otras institūcijas šajā valstī, un, ja tās ir attiecīgi būvējamas, tad izvēlamies vienu vai otru metodi, bet nevis sakrustojam šķērsām, teiksim, vienās institūcijās ievietojam otras institūcijas metodes un pretēji.

Ja reiz mēs varam piekrist valdībai un piekrist šeit Jirgena kungam, kurš teica, ka valdībai jārealizē ar savu ministriju starpniecību valsts politika šajos regulatoros, tad skaidrs, ka tās ir valsts pārvaldes iestādes, ka tās darbojas kā šinī gadījumā, balstoties uz likumu, un tas, vai mēs šeit rakstām iekšā vārdu "neatkarība" vai nerakstām iekšā neatkarību, neizslēdz vai pat prasa un paģēr, ka šī institūcija rīkojas saskaņā ar šo un citiem likumiem. Tātad ievēro valsts un patērētāju intereses, ievēro ražotāju intereses, ņem vērā monopolsituāciju un samēro to ar reālo maksātspēju. Tāpēc no šā viedokļa man personīgi nerada šaubas tas, ka pēc būtības, ievērojot likumu, šī institūcija ir un viņa būs neatkarīga. Bet ko tas nozīmē — neatkarīga? Ne jau absolūta neatkarība, bet neatkarība likuma robežās un balstoties uz likumu. Tajā pašā laikā, protams, jāņem vērā valsts politika, par ko šeit arī pieminēja Jirgena kungs, ka ministrijas realizē šo savu ietekmi.

Bet, no otras puses, protams, ko nozīmē piedāvājums "Saeima ieceļ"? Arī likumā "Par fizisko personu datu aizsardzību", kas bija tik svarīgs mūsu likums, ko mēs pieņēmām kādu laiciņu atpakaļ, kas tik svarīgs ir mūsu virzībā uz Eiropu, es piedalījos vairākās ārvalstu speciālistu rīkotajās konferencēs, kur arī bija norādīts, ka datu valsts inspekcija ir jāizveido, citādi mēs nevaram iestāties Eiropas Savienībā un nevaram pievienoties attiecīgiem starptautiskajiem līgumiem. Tādā veidā gāja diskusija, kas būs šī datu valsts inspekcija. Un, teiksim, ārzemju konsultanti saka, ka šis datu galvenais inspektors jāieceļ Saeimai. Un uzdodot jautājumu, vai tā būs valsts pārvaldes iestāde un atradīsies ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā, atbilde bija: "Jā!" Tātad Saeimas lēmums, ieceļot vienu vai otru amatpersonu, nenozīmē, ka šī institūcija pēkšņi iziet no Ministru kabineta vai attiecīgās ministrijas pārraudzības, politiskās un juridiskās atbildības zonas. Tādēļ, skatot kompleksā šo likumu, es domāju, mums pie trešā lasījuma šī problēma ir vēlreiz jāpārdomā. Un, ja mēs atbalstām to ceļu, ko šobrīd mums pirmajā lasījumā ir piedāvājis Kabinets, ko pie otrā lasījuma priekšlikumiem mums uztur Kabinets, tad es domāju, ka pie trešā lasījuma mums ir jādomā, kā šīs problēmas sakārtot. No vienas puses, lai būtu līdzsvarots likums un pamatots, bet tajā pašā laikā attiecīgi diskutējot par vienu vai otru momentu, it sevišķi par to, kas ieceļ šīs komisijas locekļus un kādā veidā tas tiek darīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, mums ir jāizlemj par pārtraukumu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus priekšlikumus: sākt pārtraukumu pulksten 12.30 un pulksten 13.00. Pulksten 12.30? Tādā gadījumā lūdzu nobalsosim, ja nav iebildumu?

Vispirms sāksim ar tālāko priekšlikumu — pulksten 13.00. Lūdzu balsošanas režīmu! Par 13.00. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 44, atturas — 21. Pārtraukums acīmredzot tātad tūlīt. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Stundu. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Golobovs, Egils Baldzēns, Gundars Bojārs, Ivars Godmanis, Rihards Pīks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par 29. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es atnācu šurp, lai aicinātu jūs balsot par atbildīgās komisijas pieņemto lēmumu, jo atbildīgajā komisijā, es uzskatu, ir notikusi profesionāla saruna, kurā pietiekami nopietnā vienprātībā gan no opozīcijas, gan no pozīcijas partijām tika pieņemts lēmums par to, ka Satversme... Atvainojiet, nevis Satversme, bet Saeima apstiprina attiecīgo komisiju, kas nodarbojas ar regulatora funkcijām.

Kāpēc es gribētu jums piedāvāt vēlreiz balsot par šo atbildīgās komisijas lēmumu? Jo, mūsuprāt, tādējādi tiktu izturēta konsekvence. Un šī konsekvence ir sekojošā veidā. Paskatieties, lūdzu, kas nosaka regulatoru sastāvu pašvaldībās. To nosaka pašvaldība, vēlēta institūcija. Un ja mēs runājam par valsts līmeni, tad ļoti normāli būtu, ja šo komisiju, kas nodarbojas ar regulēšanas funkcijām valsts līmenī, arī noteiktu vēlēta institūcija, un tā ir valstī Saeima.

Ja mēs pieņemam šodien Ministru kabineta izstrādāto variantu, ka pašvaldību līmenī jānosaka šīs funkcijas, tad atbilstoši valsts analoģijai pašvaldībās tātad ar attiecīgo funkciju noteikšanu ir jānodarbojas komunālajam dienestam un komunālā dienesta ierēdņi tad veidos attiecīgās institūcijas.

Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietns arguments, lai ieturētu konsekvenci. Un, runājot arī par demokrātiskiem procesiem, iepriekšējā nedēļā mūsu Tautsaimniecības komisija pieredzes apgūšanai bija uzlūgta uz Helsinkiem, kur iepazinās ar Somijas pieredzi. Somijas regulatoriem. Un mums pēc šī brauciena neradās viedoklis, ka mūsu iepriekš pieņemtais jautājums par to, kādā veidā tika sagatavots šis otrais lasījums, būtu nepareizs. Vienīgais, kas ir Somijā, regulatori ir katrai ministrijai atsevišķi atšķirībā no mums, bet viņi pat izejot uz to, ka katra ministrija deleģē noteiktas amatpersonas uz regulatoriem, tomēr piesaista maksimāli daudz sabiedrības pārstāvju, uz kuriem attiecas šo jautājumu un likumu pieņemšana. Līdz ar to tādā veidā mēģina nodrošināt demokrātiskus procesus.

Un vēl es gribētu pateikt par stilu. Manā uztverē būtu daudz labāk un pareizāk, ja šodien mēs pieņemam atbildīgās komisijas izstrādāto viedokli par pamatu, un tas ir otrais lasījums. Un pēc šī pieņemtā viedokļa Ministru kabinets ir tiesīgs ierasties attiecīgajā komisijā, ienākt ar noteiktu argumentāciju un mēģināt pārliecināt tad komisijas locekļus, ka iepriekš pieņemtais lēmums ir nepareizs. Katram cilvēkam ir tiesības mainīt viedokli, un noteiktas argumentācijas rezultātā, es domāju, arī pozīcijas atsevišķi deputāti varētu piekrist Ministru kabineta lēmumam. Bet šodien šie deputāti varbūt ir nolikti ļoti delikātā situācijā, ka bez sarunas ar viņiem vienkārši ir piedāvāts mainīt viedokli direktīvas veidā. Lai cilvēkiem dotu iespēju dzīvot saskaņā ar savu pārliecību, es domāju, ka tādi varianti darbā ir jāatmet. Ir pilnas iespējas strādāt saskaņā ar sabiedrībā izstrādātām normām.

Tā ka es aicinu šodien pieņemt atbildīgās komisijas lēmumu un dot attiecīgos jautājumus izlemt parlamentam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Šeit es gribētu uzsvērt pašu būtību. Jautājuma strīds ir par to, kas iecels sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju — Saeima vai Ministru kabinets. Mūsu viedoklis atbilst atbildīgās komisijas viedoklim, ka tai ir jābūt Saeimai. Un ja mēs vairāk vai mazāk skatāmies uz šo jautājumu no principiālām pozīcijām, tad ir pilnīgi skaidrs, ka Saeimai ir visas morālās un juridiskās tiesības to darīt, un arī atbildīgās komisijas sastāvā šo jautājumu atbalstīja vairāki valdības puses deputāti. Es domāju, ka mēs nepakļausimies Ministru kabineta diktātam Saeimai, kas nevēlas pašreiz šo jautājumu risināt savādāk. Un rezultāts būs sekojošais, ka mēs pieturēsimies pie tiem principiem, pie kādiem mēs vadījāmies un arī turpinām vadīties tādas padomes izveidošanā kā Nacionālā radio un televīzijas padome, Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, un visi šie jautājumi ir neapšaubāmi Saeimas kompetencē. Jo Saeima ir plašāka, demokrātiskāka nekā Ministru kabinets. Tajā ir pārstāvēta kā opozīcija, tā pozīcija, un, ja mēs tiecamies pēc šiem Eiropas Savienības kritērijiem, tad, ja to darītu aiz šaura loka tikai Ministru kabinets, nebūtu arī pareizi.

Es gribētu uzsvērt arī to, ja balsojums būs citādāks, tad šeit būs arī interese par tīri praktiskām lietām, par licenču lietām un licenču tiesībām. Es nedomāju, ka šie motīvi varētu vadīt Saeimas deputātu balsojumu. Es esmu pārliecināts, ka tas būs citādāk. Un Saeima tomēr apliecinās savu rīcības spēju un neatteiksies no savām pilnvarām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Kārlis Leiškalns — komisijas vārdā.

K.Leiškalns (LC) . Paldies tādiem juridiskās domas gigantiem kā Linards Muciņš, Vineta Muižniece un arī pazīstamais juridiskās domas korifejs Jānis Lagzdiņš. Paldies jums! Un tieši vadoties no jūsu interpretācijām, apspriežot otrajā lasījumā, komisija pieņēmusi attiecīgu komisijas redakciju par 29.pantu. Paldies Lauska kungam un Baldzēna kungam, kuri atspoguļoja komisijas viedokli šeit, un man atliek tikai, balstoties uz regulatoru neatkarības principiem, balstoties uz to, kas ir ierakstīts un nav mainīts pirmajā lasījumā šī likuma 11.pantā, aicināt komisijas vārdā, es uzsveru — komisijas vārdā, jūs balsot par atbildīgās komisijas redakciju 7.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 41, atturas — 15. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

30.priekšlikums, kuru iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs, ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies, tālāk!

K.Leiškalns. 31.priekšlikumu par 7.panta trešo daļu, kuru iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, mūsu atbildīgā komisija arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsojam par 31. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 18. Priekšlikums tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 32., deputāta Leiškalna priekšlikums par 7.pantu, nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 33. — deputāta Leiškalna priekšlikumu par 7.panta ceturto daļu par padomes priekšsēdētāju un tās locekļiem. Es nezinu, vai mēs varam atbalstīt pēc būtības, jo mēs neesam atbalstījuši 29.priekšlikumu, bet man nav tiesību atsaukt savu priekšlikumu, jo komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns neizmanto tiesības atsaukt savu priekšlikumu.

K.Leiškalns. Es labprāt atsaucu savu priekšlikumu, ja...

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 37, atturas — 15. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. 34., 35.priekšlikums attiecīgi ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 36.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns, ja Kārtības rullis ļauj atsaukt komisijas atbalstītu priekšlikumu, man nekas cits neatliek, bet, manuprāt, neļauj.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 38, atturas — 18. Priekšlikums ir noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies, Juri, bet nežēlo, bet turi valdības viedokli. 37.priekšlikums par 7.panta septīto daļu iesniegts no finansu ministra, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš. Nav zālē. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37.— finansu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 2, atturas — 9. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. 38.priekšlikums par 7.panta astoto daļu. Finansu ministrs iesniedz, komisija atbalsta, izsakot kā šā paša panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 39. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums jau par 8.pantu, tātad mēs konstatējam, ka 7.pantā vairs priekšlikumu nav, atbildīgā komisija atbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Par 8.panta pirmo daļu ir iesniegusi priekšlikumu nr.40 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Papildinājums pie 8.panta, ar jaunu daļu — 2., 3. un 4. Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna priekšlikums... pie 8.panta vairāk nav priekšlikumu, man jums jāatgādina, deputātu kungi, un 9.pantā deputāts Leiškalns iesniedz priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 9.panta pirmās daļas 5.punkts jauns, iesniegts no deputāta Leiškalna, komisijā tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Pūķa kungs atsauc savu 44.priekšlikumu, 45. un 46.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 46.priekšlikumu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas.

K.Leiškalns. Jā, es atvainojos, jā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums nav atbalstīts par 9.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgai komisijai.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs par 9.panta otro daļu ir atbalstīts no atbildīgās komisijas, priekšlikums 47.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 9.pantā vairs priekšlikumu nav. 48. priekšlikums no Pūķa kunga nav atsaukts, tas ir, par 10.panta pirmo daļu ir atbalstīts no atbildīgās komisijas daļēji. Ir daļēji atbalstīts par 10.panta trešo daļu arīdzan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, Juridiskais birojs, un mēs varam balsot kopumā par 51.priekšlikumu, kuru, apkopojot iepriekš minētos, ir izstrādājusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 48., 49., 50. un 51.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 52.priekšlikumu par 10.panta ceturtās daļas izslēgumu, ko iesniedz deputāts Salkazanovs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 52.— deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 38, atturas — 20. Nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Pie 11.panta priekšlikumu nav, neskatoties uz to, ka 11.pants tieši korelē ar 29.priekšlikumu, ko bija izstrādājusi atbildīgā komisija. Tātad 53.priekšlikums par 12.pantu, iesniedz deputāts Leiškalns, komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Pie 12.panta vairāk priekšlikumu nav. Ir 54.priekšlikums par 13.pantu, iesniedz deputāts Leiškalns, atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Pie 14.panta priekšlikumu nav. Izslēgumu 15.pantā piedāvā deputāts Leiškalns, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 56.priekšlikums ir atsaukts. 57. priekšlikums ir atsaukts no iesniedzēja. 58. — deputāta Leiškalna priekšlikums jau pie 16.panta ir komisijas atbalstīts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 58.priekšlikumu. Māris Pūķis, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es vēlētos pievērst uzmanību sekojošai lietai: šajā redakcijā ir teikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izsniedz licences, ja šāda kārtība nav noteikta nozares speciālajos likumos, un es gribētu pievērst uzmanību tam, ka tas, ka kārtības noteikšana varētu būt nozares speciālajos likumos, patiesībā neatrisina jautājumu par to, kādas licences izsniedz regulators un kādas licences neizsniedz regulators. Šajā gadījumā ir runa tikai par kārtību. Tādēļ, ja būs nepieciešams atbalstīt valdībā līdz šim apspriesto koncepciju par to, ka tomēr daļa no licencēšanas paliek nevis regulatora, bet ministriju vai Ministru kabineta rīcībā, tad būs nepieciešams precizēt šo jautājumu par licencēšanu tā vai tā, bet šo redakciju, protams, es iesaku atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Komisijas vārdā man ir grūti ko piebilst, es vienīgi jums varu paskaidrot, ka komisija attiecīgo priekšlikumu, nedaudz redakcionāli precizējot, ir atbalstījusi, un ar dievpalīgu valdība tam ir iedevusi zaļo zīmi, tas nozīmē, ka jāatbalsta, ko gribēja pateikt Pūķa kungs, es nesapratu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi par komisijas viedokli par 58, 59. un 60.priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 61.priekšlikums jau ir par 18.pantu, tātad 17.pantā nav priekšlikumu. Deputāts Leiškalns iesniedz izmaiņas, kuras komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 18.panta otrajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru nav atbalstījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 18.panta otrās daļas 1.punktu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izslēgumā atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Bet 18.panta trešajā daļā atbildīgā komisija ir ņēmusi vērā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli, to nedaudz precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! Pie 18.panta priekšlikumu vairāk nav. Pārejam pie 19.panta, uzreiz pie otrās daļas, ko iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, 65.priekšlikums, atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Pie 18.panta vairāk priekšlikumu nav. 66.priekšlikums par 19.panta papildinājumu ar jaunu trešo daļu, atbildīgā komisija pēc rūpīgas izvērtēšanas to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta aizstājumu 19.pantā, redzama deputāta Lagzdiņa roka. Atbalstām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 19.panta piekto daļu jaunā redakcijā liek priekšā izteikt deputāts Leiškalns, komisija to ir atbalstījusi kopā ar jau iepriekš nobalsoto Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

K.Leiškalns. 69. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas papildinājums pie 19.panta, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi 19.pantā arī deputāta Leiškalna ieteikto novitāti, bet papildina to ar 71.— nākamo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šiem priekšlikumiem.

K.Leiškalns. Paldies! 72.priekšlikums ir pie šī paša 19.panta jauna daļa, ko iesaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, mūsu komisija to ir atbalstījusi visā pilnībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Bet 73.priekšlikumā 19.panta septītā daļa absolūti nav guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Turpretī papildinājums 19.pantā ar jaunu daļu par pašvaldību regulatoriem ir atbildīgās komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 75.priekšlikums jau ir pie 20.panta, tātad pie 19.panta vairāk priekšlikumu nav, papildinājumu, kuru ierosina deputāts Leiškalns, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 76.priekšlikumu Pūķa kungs atsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 77.priekšlikums jau ir 34.lappusē, 21.pantā, mēs konstatējām, vairs nav priekšlikumu. Ir 22.pants. Jaunu piekto daļu vai piektās daļas jaunu redakciju ierosina deputāts Leiškalns, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! Pie 23.panta pārejam. Tur ir deputāta Leiškalna priekšlikums — pirmās daļas jauna redakcija, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna priekšlikums pie 23.panta trešās daļas, komisija atbalsta atkal un atkal.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Pie 23.panta mums vairāk priekšlikumu nav. Pārejam pie 24.panta, priekšlikums ar numuru 80, deputāts Leiškalns ierosina izteikt 26.panta otro daļu jaunā redakcijā, komisija atbalsta Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 81. un 82.priekšlikums par 26.panta 3. daļu ir jāskata kopā, jo komisija daļēji ir atbalstījusi deputātu Leiškalnu, bet izteikusi redakciju savā meldijā, man prasās, kas gan nav gluži pareizi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 81. un 82. priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies! Pārejam pie 28. panta. 83. priekšlikums, ko iesniedz Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.

K.Leiškalns. 84.priekšlikums — papildinājums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas — ir atbalstīts, izteikts precizētā redakcijā. Tātad mēs skatāmies 86.priekšlikumu

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! Par 29. pantu ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — regulatora finansēšana. Komisija ir atbalstījusi finansu ministru.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Arī Lujāna kungs par šo pašu ir izteicis priekšlikumu, kas ir iestrādāts jau iepriekš atbalstītajā finansu ministra priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 29. pantā jauno teikumu, ko ierosina deputāts Leiškalns, komisija ir noliegusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī noliedz.

K.Leiškalns. Pārejam pie 30. panta, kur deputāts Lujāns piedāvā izslēgumu. Komisija šoreiz spītīgo deputātu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Un pie 30. panta neatbalsta arī deputātu Leiškalnu par 30. panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Deputāts Leiškalns prasa izteikt 30. panta otro daļu 90. priekšlikumā. Komisija to ir atbalstījusi. Bet tas mums jāskata citā redakcijā, jau 44. lappusē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Līdzīgi ir ar finansu ministra priekšlikumu, kas prasa izmainīt panta numerāciju, uzskatot 30.pantu par 31.pantu, ko atbalstījusi komisija nākamajā lappusē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Lujāns prasa izslēgumu, ko mēs jau vienreiz neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Neatbalstām arī šoreiz.

K.Leiškalns. 93. priekšlikumā par 31. pantu deputāts Leiškalns prasa izmainīt pantam nosaukumu, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs līdzīgi prasa mainīt nosaukumu. Komisija arī šo nosaukuma maiņu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Finansu ministra priekšlikums — izteikt 31. pantu kā 30. Tātad apmainīt pantus vietām, kas ir pilnīgi loģiski. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 96. priekšlikumu jau par 32. pantu komisija nav atbalstījusi, bet sekretārs ir atsaucis… es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.

K.Leiškalns. Mēs pārejam pie 35. panta, 97. priekšlikums. Iesniedz Leiškalns. Komisija Leiškalnu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 98. priekšlikums ir par 35. panta otro daļu, komisija ir atbalstījusi deputātu Leiškalnu

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un atbalstījusi nodaļas nosaukumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteiktajā redakcijā 99. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Skaistais priekšlikums ar numuru 100 ir atsaukts. 101. priekšlikums — ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.

K.Leiškalns. Par 37. pantu, deputāts Leiškalns ierosina. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 36, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Atturoties pats par savu priekšlikumu, pārejam pie 37. panta. Izslēgumu ar numuru 103, ko piedāvā Juridiskais birojs, mēs atbalstām, ietverot 102. priekšlikumā, kurš bija guvis komisijas atbalstu. Šobrīd,manuprāt, Juridiskais birojs ir jāatbalsta, jāizslēdz vārds "republika", neskatoties uz to, ka mēs atbalstījām 102. priekšlikumu, kurā šis labojums tika ietverts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies! 104. priekšlikums par 38. pantā pirmās daļas 3. punktu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir guvis vienprātīgu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 23. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! Mēs 38. pantu esam izskatījuši. 39. priekšlikumu nav. Pie 40. panta pirmais ir 105. priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 106. priekšlikums par 40. panta 2. daļu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Un te man jāteic, ka deputāts Leiškalns pie 40. panta jaunās redakcijas ir guvis vienprātīgu komisijas atbalstu. Bet, manuprāt, vairs nav balsojams, bet nav arī no manis atsaucams.

Sēdes vadītājs. Nobalsosim. Lūdzu, balsošanas režīmu. Balsosim par 107. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 34, atturas — 26. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies! 40. pants laimīgi ir izskatīts. Pārejam pie 41. panta, kur ir atbalstīts labojums 2. daļas 1. un 3. punktā, kuru iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un atbalstīts ir labojums 41. panta 3. punktā, ko iesniedz tāpat Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 110. priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs neatsauc, un tas ir aizstājums 42. panta 3. daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 111.priekšlikums — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs atsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns. 112.priekšlikums — par 45. pantu. Tātad par 44. — nav, par 45. panta 1. daļu deputāts Leiškalns ierosina, un komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 113.priekšlikums — par 45. panta 2. daļu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Ir guvis arī atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 114.priekšlikums, pārejam pie 46. panta. Juridiskā biroja iesniegums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Pie 46. panta jaunās redakcijas arī finansu ministra Krastiņa priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja 116. priekšlikums jau ir ietverts iepriekš atbalstītajā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu.

K.Leiškalns. Un pārejam pie pārejas noteikumu 1. un 3. punkta. Iesniedz Juridiskais birojs. Un ir atbalstāms un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pārejas noteikumu 6., 7. un 8. punktu lūdz izslēgt finansu ministrs Krastiņš. Komisija atbalsta finansu ministru.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Izslēgumu pie 9. punkta piedāvā deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Līdz ar to mēs esam atbalstījuši arī deputāti Stalidzāni, kuras piedāvājums ir identisks.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns. 121. priekšlikums pie pārejas noteikumiem ir deputāta Salkazanova. Komisija nav atbalstījusi deputātu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Pilnu uzmanību! Mēs esam pie pārejas noteikumu 10. punkta, kuru ierosina izteikt Juridiskais birojs kā 6. punktu. Komisija ir atbalstījusi, un tas ir pēdējais priekšlikums šajā daudzcietušajā likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Ar grūtu sirdi aicinu jūs atbalstīt otrā lasījuma redakcijā!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta "Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 26, atturas — 6. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es ierosinu komisijas vārdā noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 30. aprīlim šajā gadā.

Sēdes vadītājs. 30. aprīlis. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par zvērinātiem revidentiem"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem", kuru mēs jums piedāvājam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā izskatīt pirmajā lasījumā, ir saistīts ar Koncerna likuma pieņemšanu, šis pēc būtības ir tehnisks grozījums. Līdz ar to komisija lūdz to izskatīt arī steidzamības kārtā un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zvērinātiem revidentiem"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Par steidzamu likumprojekts atzīts.

A.Poča. Lūdzu nobalsot arī par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 11.aprīlim. Otrais lasījums 13.aprīlī, nākamo ceturtdien.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11.aprīlis. Izskatīšana 6. .. Nē!

A.Poča. Es ļoti atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Vienu nedēļu ātrāk.

Sēdes vadītājs. Tātad ...

A.Poča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 4.aprīlis un izskatīšana — 7.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 6.aprīlis.

A.Poča. 6.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 4.aprīlis. Izskatīšanas datums — 6.aprīlis. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par grāmatvedību"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Šis ir līdzīgs likumprojekts, kurš arī vienkārši izvēli nosaka atbilstoši Koncerna likumam, kuru mēs tikko pieņēmām, ka vienā koncernā ietilpstošām koncerna mātes un meitas sabiedrībām vienāds gada pārskats. Tātad arī pēc būtības tehniski grozījumi. Komisija lūdz izskatīt steidzamības kārtā un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par grāmatvedību"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča. Lūdzu balsot par pirmo lasījumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 4.aprīlim. 6.aprīlis — otrais lasījums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iekšējā tirgus aizsardzību"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jums piedāvātais likumprojekts nosaka Ekonomikas ministrijas pārraudzības iestādes Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja izveidošanas kārtību, darbības mērķus, funkcijas un tiesības. Pašreiz spēkā esošais mehānisms, saskaņā ar kuru pārbaudi, lai noteiktu iekšējā tirgus pasākumu piemērošanu, veic Valsts iekšējā tirgus komisija, ir nepilnīgs. Minētā komisija nebūtu spējīga administrēt Antidempinga likumu un likumu "Par kompensācijas pasākumiem" šo likumu specifikas dēļ, tāpēc saglabāt Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas kompetencē tikai vienu tirgus aizsardzības instrumentu, tas ir, iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu administrēšanu, būtu nelietderīgi. Tāpēc komisija ir izstrādājusi šo te likumprojektu un lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā, protams, steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Razminovičs. Lūdzu atbalstīt arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iekšējā tirgus aizsardzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

A.Razminovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 3.aprīlis un izskatīšana 6.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 3.aprīlis. Izskatīšana 6.aprīlī. Paldies! Iebildumu nav.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecus Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu jautājumus ministriem:

Par līdzekļu izlietojumu Iekšlietu ministrijā. Jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam.

Par izglītības ministra atbildību. Jautājums izglītības ministram Mārim Vītolam.

Par vienotas darba samaksas sistēmas izstrādāšanu valsts pilnvarniekiem un valžu locekļiem valsts uzņēmējsabiedrībās. Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Par "Latvenergo" privatizāciju. Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Par 1995.gada 26.septembrī valdības sēdē akceptēto vienošanos starp Romas Katoļu baznīcas vadību Latvijā un Latvijas Republikas valdību par Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanu. Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Jautājumus nododam ministriem un Ministru prezidentam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, atgādinu, ka pulksten 17 mēs varēsim uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Vārds paziņojumam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš ( TP). Kolēģi deputāti! Sakarā ar sēdes ilgumu Dzīvokļu jautājumu apakškomisijas sēde nenotiks šodien.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Golubovs, Gundars Bojārs, Imants Burvis, Inese Birzniece, Ivars Godmanis, Māris Sprindžuks, Rihards Pīks, Imants Stirāns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

Pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas 2000.gada 30.marta sēdes

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17. Un pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Satiksmes ministra Anatolija Gorbunova atbilde uz deputātu Lauska, Arņa Kalniņa, Bojāra, Lāzo un Baldzēna jautājumu "Par ekoloģisko vai tranzīta nodokļu (nodevu) pielietošanu starptautiskajiem kravu pārvadājumiem autotransportam un pa dzelzceļu" .

Deputātiem ir sniegta rakstiska atbilde. Mutiskas atbildes sniegšanai vārds Gorbunova kungam. Divas minūtes jūsu rīcībā.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs). Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Esmu iesniedzis rakstisku atbildi, un man liekas, ka esmu atbildējis uz visiem jautājumiem, kuri šeit bija uzdoti, un varu sniegt, ja nepieciešams, komentārus vai atbildes, ja deputātiem tādi papildu jautājumi vēl būs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir papildu jautājumi? Deputāts Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamais ministr, cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Paldies, ka jūs esat viens no tiem retajiem ministriem, kurš bija spējīgs atnākt un nebaidās atnākt uz parlamentu atbildēt uz jautājumiem, ko uzdod deputāti.

Bet, izlasot jūsu atbildi, piekrītot pēc būtības atbildei, jautājums paliek tikai viens — vai jūsu nostājai tranzīta biznesa attīstībai kā tā biznesa attīstībai, kas ir nepieciešams Latvijas valstij, netraucē šīs valdības politika, kur jūs esat viens no ministriem? Un, ja tas ir tā, kā es to saredzu, vai jūs redzat iespēju turpināt tos darbus, ko jūs esat apņēmies veikt šīs valdības sastāvā? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Gorbunova kungs.

A.Gorbunovs. Valdības pagājušajā sēdē Satiksmes ministrijas iesniegtie priekšlikumi par to, kas būtu jādara, lai šī tranzīta plūsmas, preču plūsmas caur Latvijas ostām, izmantojot Latvijas dzelzceļu, varētu nesamazināties, bet palielināties, šie priekšlikumi tika iesniegti valdībā, un no četriem divi tika akceptēti. Protams, ka ir pretrunas starp Finansu ministriju un Satiksmes ministriju. Satiksmes ministrija iestājas par to, lai šī tranzīta pārvadājumu visas formalitātes būtu atbilstošas Eiropas Savienības direktīvām, lai visas šīs muitas un citas robežu šķērsošanas formalitātes būtu skaidras un saprotamas bez kaut kādām nevajadzīgām formalitātēm. Diemžēl vēl ne visos jautājumos ar Finansu ministriju ir panākta vienošanās un izpratne šo procesu vērtējumā.

Ņemot vērā, ka no četriem priekšlikumiem divi valdības sēdē tika konceptuāli akceptēti, tie gan vēl ir jāakceptē attiecīgos Ministru kabineta noteikumos. Šeit ir runa par robežu inspekcijas maksām, kuras viņas ir noteikušas ne tikai par veterinārajām pārbaudēm, bet arī fitosanitārajām un citām pārbaudēm, tos gan vēl ir jāakceptē Ministru kabineta noteikumu grozījumos, bet es ceru, ka šis process turpināsies tādā veidā, ka šī izpratne tiks panākta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir vēl papildjautājumi? Lūdzu, Lauska kungs.

V.Lauskis (LSDSP). Godātais priekšsēdētāj, ministra kungs un kolēgas! Attiecībā uz šo jautājumu, ko mēs rakstiskā veidā noformulējām ministram, mēs esam rakstiskā veidā saņēmuši atbildi. Šī atbilde ir korekta un pilnīga. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk papildu jautājumu nav. Atbilde ir sniegta. Jautājums ir izskatīts.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbildi uz deputātu Imanta Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Osvalda Zvejsalnieka un Rišarda Labanovska jautājumu "Par Aizkraukles SIA "Auto GI" materiālo zaudējumu segšanu" ir pilnvarots sniegt tieslietu ministrs Valdis Birkavs.

Kā informēja pirms šīs sēdes Tieslietu ministrijas pārstāvis, tad šobrīd notiek Korupcijas novēršanas padomes sēde, un līdz ar to Birkava kungs nav radis iespēju ierasties šovakar un atbildēt uz deputātu jautājumiem, bet ir solījis to darīt pēc nākamās plenārsēdes. Paldies!