Dienvidāfrikas Republika vēsturiski bija pirmā Āfrikas kontinenta valsts, kas atzina Latvijas neatkarību

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 20. februārī, Rīgas pilī savu akreditācijas rakstu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Dienvidāfrikas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Kristians Strīters (1. attēlā).

Kristians Džeikobs Strīters (Christiaan Jacobus Streeter) dzimis 1950. gada 28. septembrī. Divdesmit divu gadu vecumā viņš, iegūstot administratīvo zinātņu bakalaura grādu, beidzis Orandžfrī universitāti. Pēc trim gadiem Kristians Strīters ieguvis bakalaura grādu arī Pretorijas universitātē, izstrādājot pētījumu starptautiskās politikas jomā. 1978. gadā viņš turpat Pretorijas universitātē ieguva administratīvo zinātņu maģistra grādu. Divdesmit trīs gadu vecumā nākamais diplomāts sāka strādāt Dienvidāfrikas Muitas uan akcīzes departamenta kadru daļā. Pēc pāris darba gadiem muitas departamentā Kristians Strīters četrus gadus vadīja Dienvidāfrikas medicīnas un zobārstniecības padomes administrāciju.

Dienvidāfrikas Ārlietu ministrijā K. Strīters strādā kopš 1979. gada. Vispirms viņš divus gadus bija politisko zinātņu un analīzes nodaļas direktora palīgs, bet no 1982. līdz 1985. gadam — zinātnes, analīzes un informācijas izplatīšanas nodaļas direktora palīgs. No 1985. līdz 1988. gadam Kristians Strīters bija ministrijas preses un informācijas nodaļas direktora vietnieks, kā arī padomnieks Dienvidāfrikas vēstniecībā Vašingtonā (ASV). No 1988. līdz 1990. gadam viņš strādāja Austrālijas galvaspilsētā Kanberā, kur bija Dienvidāfrikas vēstniecības misijas direktora vietnieks. 1990. gadā, kad Dienvidāfrikā tika likvidēts aparteida režīms, K. Strīters veica svarīgu misiju daudzpartiju sarunu procesā — viņa kompetencē bija informācijas izplatīšana par šīm sarunām Dienvidāfrikas pārstāvniecībām ārzemēs. 1994. gadā, Dienvidāfrikai politiski svarīgajā laikā, kad valstī tika gatavotas pirmās vispārējās vēlēšanas, Kristians Strīters bija atbildīgs par sakariem starp Dienvidāfrikas Ārlietu ministriju un pārejas laika izpildpadomi. 1994. gada maijā un jūnijā viņš bija Dienvidāfrikas prezidenta Nelsona Mandelas personiskais palīgs sadarbībai ar valdības struktūrām. Kopš 1994. gada 19. jūnija K. Strītera kompetencē ir ministrijas un departamentu sakaru sfēra.

Kristians Strīters ir Dienvidāfrikas Republikas vēstnieks arī Somijā, Lietuvā un Igaunijā. Viņa rezidence atrodas Helsinkos.

Kristians Strīters ir precējies, viņam ir astoņpadsmit gadus veca meita un vienpadsmit gadus vecs dēls. Brīvajā laikā vēstniekam patīk doties medībās un makšķerēt, kā savus vaļaspriekus viņš vēl min arī fotografēšanu un lasīšanu.

Iesniedzot savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Dienvidāfrikas Republikas vēstnieks Kristians Strīters teica:

— Prezidenta kungs, es nesu Jums personīgus sveicienus no prezidenta Nel-sona Mandelas un Dienvidāfrikas tautas. Man ir tiešām liels gods pārstāvēt savu valsti, tās prezidentu un tās iedzīvotājus Latvijas Republikā kā ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam, un tādējādi veicināt savstarpēji izdevīgas attiecības.

Prezidenta kungs, Dienvidāfrikas Republika atbalsta Latvijas neatkarību, jūsu valsts teritoriālo integritāti un jūsu centienus kļūt par Eiropas Savienības un citu starptautisko struktūru dalībvalsti. Prezidenta kungs, es kā tikko akreditētais vēstnieks Latvijas Republikā sākšu savu darbu, īpašu uzmanību pievēršot mūsu valstu ciešāku ekonomisko un tirdzniecības attiecību veidošanai, un centīšos šīs attiecības kopt tā, lai tās patiesi nestu abpusēju labumu gan Latvijas, gan Dienvidāfrikas iedzīvotājiem.

Prezidenta kungs, atļaujiet man tagad iesniegt Jums akreditācijas vēstuli.

Paldies par uzmanību, Jūsu ekselence!

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, pieņemot Kristiana Strītera akreditācijas rakstu, savā atbildes runā teica:

— Jūsu ekselence, sveicu Jūs kā Dienvidāfrikas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Kopš 1990. gada, kad Dienvidāfrikas Republikā notika pagrieziens vēsturiskās attīstības virzienā, kas bija saistīts ar aparteida likvidēšanu, Latvijas un Dienvidāfrikas Republikas attiecības kļuvušas sevišķi ciešas. Latvija apzinās, kā arī atceras, ka Dienvidāfrikas Republika bija pirmā Āfrikas kontinenta valsts, kas atzina Latvijas neatkarību. Kaut arī Latvija šobrīd integrējas Eiropas Savienības institūcijās un savu nākotni saista ar ciešāku sadarbību ar visām Eiropas valstīm, divpusējie sakari, tai skaitā ar Āfrikas kontinenta valstīm, mums ir ļoti svarīgi. Es gribu nodot vissirsnīgākos sveicienus jūsu valsts prezidentam Mandelas kungam un novēlēt viņam un jūsu tautai panākumus darbā, kas saistās ar valsts patstāvības un demokrātisko institūciju neatkarības un spēka apliecināšanu.

Jūsu ekselence, vēlreiz apsveicu Jūs šajā atbildīgajā misijā un esmu pārliecināts, ka, Jums stājoties šajā atbildīgajā amatā, Latvijas un Dienvidāfrikas Republikas attiecības kļūs vēl ciešākas un to sadarbība vēl efektīvāka.

Pēc tam notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Dienvidāfrikas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Kristiana Strītera saruna. Tai beidzoties, vēstnieks sniedza interviju laikrakstam “Latvijas Vēstnesis”.

— “Latvijas Vēstnesis” apsveic jūs ar stāšanos atbildīgajā amatā!

— Pateicos par apsveikumu!

— Vai jūs esat apmierināts ar nule notikušo sarunu ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani?

— Esmu pilnīgi apmierināts. Prezidents ir ļoti labi informēts par Dienvidāfrikas Republiku, viņam ir plašas zināšanas par mūsu valsti. Tas apliecina faktu, ka pastāv labas iespējas mūsu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru paplašināšanai. Mēs gribētu izpētīt šīs iespējas, lai sekmētu abu valstu sadarbību tieši šajā virzienā. Tāpat saruna ar Latvijas ārlietu ministru bija ļoti auglīga, tika izteikti konstruktīvi priekšlikumi.

Mēs pašlaik domājam par sava goda konsula iecelšanu Latvijā, ir jau vairāki kandidāti. Drīz es atkal ieradīšos Latvijā, lai pārrunātu šo specifisko jautājumu. Dienvidāfrikas Republikas goda konsula amats Latvijā būtu ļoti svarīgs, lai sekmētu mūsu valstu sakarus. Kā zināms, Latvijai jau ir goda konsuls Dienvidāfrikas Republikā. Tas ir Šneidera kungs, kurš ļoti aktīvi strādā.

Latvijas un Dienvidāfrikas attiecības ir ļoti svarīgas abām valstīm. Pašlaik tās ir samērā zemā kvantitatīvā līmenī. Taču mūsu valstī patlaban notiek ekonomikas pārkārtošanas process, un tāpat tas ir Latvijā. Domāju, ka šajā situācijā ir teicamas iespējas sekmīgi attīstīt mūsu valstu attiecības un sadarbību vairākās jomās.

— Jūs pārstāvat Dienvidāfrikas Republiku arī Somijā, Igaunijā un Lietuvā. Kā jūs realizēsiet savu misiju Latvijā? Vai bieži būsiet Rīgā?

— Ieradīšos Latvijā, cik vien bieži tas būs nepieciešams. Jau tagad ar Latvijas valdības pārstāvjiem runāju par nākamās vizītes iespējamo datumu. Katrā ziņā mūsu valstu sakari kļūs aizvien ciešāki.

— Paldies par interviju! Vēlu panākumus jūsu atbildīgajā misijā — par svētību abu mūsu valstu tautām.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors, Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētājas Otrdien, 20. februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse tikās ar Dienvidāfrikas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Kristianu Džeikobu Strīteru (Christiaan Jacobus Streeter) (1. attēlā no augšas). Tāpat vakar Dienvidāfrikas Republikas vēstnieks Latvijā K.Dž.Strīters tikās ar Ministru kabineta vadītāju Andri Šķēli (2. attēlā no augšas) un ārlietu ministru Valdi Birkavu (3. attēlā no augšas). Sveicot vēstnieku Saeimas namā, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse atgādināja, ka DĀR Latvijai nav pats tālākais punkts pasaules politiskajā kartē, jo abām valstīm ir interese gan ekonomisko, gan citu sakaru jomā. I.Kreituse minēja atpūtas un tūrisma organizēšanu, kā arī Latvijas ostas un mūsu valsts ģeopolitisko lomu starp rietumiem un austrumiem. Saeimas priekšsēdētāja informēja par Saeimas darbu likumdošanas jomā un uzsvēra, ka līgumi, kas varētu veicināt Latvijas Republikas un Dienvidāfrikas Republikas ekonomisko sadarbību, tiks ratificēti Saeimā. Runājot par parlamentu sadarbības iespējām, abas puses bija vienisprāt, ka būtu lietderīga Latvijas un DĀR parlamentu spīkeru tikšanās. Atceroties neseno Dānijas parlamenta delegācijas vizīti Latvijā, Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka tā rosinājusi uz vairākiem konkrētiem risinājumiem mūsu valsts likumdošanas jomā. Tikšanās laikā I.Kreituse un K.Strīters pārrunāja abu valstu iekšpolitikas jautājumus, kā arī dalījās pārdomās par kreiso novirzienu politikā un komunisma izpausmēm dažādās pasaules valstīs. Ināra Pomere, Saeimas preses dienests