VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta 20.februāra sēdes

Labības biroja direktora Arņa Bērziņa
un Privatizācijas aģentūras direktora Jāņa Nagļa

atbildes, skaidrojumi un komentāri

Pēc Ministru kabineta sēdes sarīkotajā preses konferencē vakar piedalījās Labības biroja direktors Arnis Bērziņš un Privatizācijas aģentūras direktors Jānis Naglis.

Vispirms par valdības sēdē nolemto, proti, par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai, stāstīja Jānis Naglis:

— Šajā sakarā gribētu atzīmēt divus starptautiskus aspektus. Pirmkārt, Latvija, kopumā ņemot, ir “godpilnajā” trešajā vietā no beigām ieguldījumu drošuma un stabilitātes ziņā. Tāds, diemžēl slikts, novērtējums ir dots mūsu valstij. Mēs ārkārtīgi atpaliekam no citām zemēm. Tātad valdība nestabila, likumdošana nestabila, biznesa vide nav īsti laba. Bet tajā pašā laikā pašreizējai valdībai ir ļoti agresīva politika tirgus reformu virzienā. Jāsaka, ka visas starptautiskās organizācijas šos Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos lēmumus ir uztvērušas kā labu indikatoru. Un gaida konkrētus darbus. Interesanti, ka pagājušās nedēļas sākumā, kad es uzturējos Maskavā, tur visi runāja, ka ceturtdien, tas ir, 14. februārī, Latvijā valdībai ir jākrīt. Bet tagad Pasaules bankas, Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas reakcija krietni vien mainās. Jo, pirmkārt, pārliecinoši tika pieņemts likums par valsts budžetu 1996. gadam — labs vai slikts, bet kompromisa budžets ir.

Un nākošais indikators, ko gaida visi, tostarp starptautiskās organizācijas un investīciju fondi, ir tas, vai šiem solījumiem, valdības deklarācijai sekos konkrēti darbi. Un viens no šādiem konkrētiem darbiem ir valsts īpašuma objektu nodošana privatizācijai. Kopumā ņemot, ir runa par apmēram 250 objektiem. To skaitā ir īpaši svarīgi objekti, kas izraisīja dziļas un sarežģītas diskusijas. Tādi uzņēmumi kā “Ventspils nafta”, “Latvenergo”, "Latvijas balzams" un citi. Šobrīd no šī saraksta ir “pazuduši” tikai ļoti specifiski objekti — līdz ar dažādiem nosacījumiem, kas nāk no Labklājības ministrijas. Piemēram, “Invalīdu tehnika”, Jaundubultu veselības centrs, valsts uzņēmums “Kardiofarm”, kurš ir iesaistīts farmaceitu apmācībā, tāpat Rīgas tirdzniecības osta, par ko vēl spriedīs pēc 1. aprīļa, kad Lieldienu brīvdienās tiks izskatīts likumprojekts par brīvostas izveidi. No šī saraksta “pazudusi” arī viena otra aptieka, kas atrodas slimnīcā, jo tur ir īpaši nosacījumi, par ko iestājās Labklājības ministrija. Taču pavisam privatizējamas vairāk nekā 100 aptiekas. Arī septiņi nekustamie īpašumi.

Vairākiem objektiem paredzēti īpaši privatizācijas nosacījumi. Piemēram, daži ministri iebilda, ka, privatizējot “Ventspils naftu”, varētu samazināties peļņa. Tādēļ ir nosacījums, ka “Ventspils naftai” jānodrošina peļņa, kas nebūtu mazāka par vidējo pēdējos divos gados. Turlā kungs gan, balstoties uz datiem citur pasaulē, ļoti strikti izteicās, ka šie peļņas apjomi varētu tieši pieaugt.

Speciāls jautājums bija par autotransporta pasažieru pārvadājumu uzņēmumu privatizāciju. Tur paredzēts kontrolpaketi atstāt valstij. Runa ir par 11 autotransporta uzņēmumiem. Šāds lēmums motivēts ar to, ka izdevumi ir ārkārtīgi lieli, un pasaulē ir pieņemts, ka pasažieru transportu vairāk vai mazāk dotē. Latvija zināmā mērā ir unikāla valsts, jo pie mums pagaidām dotācijas pasažieru pārvadājumiem ar autotransportu nav paredzētas. Kaut kādā mērā pastarpināti tie tiek dotēti uz kravas pārvadājumu rēķina, kas ir līdzvērtīgs bizness šo autotransporta uzņēmumu darbībā.

Privatizējamo valsts īpašuma objektu saraksta sastādīšana ir bijis ārkārtīgi nopietns darbs. Mēs vairs nesatrauksim ministrus, sabiedrību un uzņēmumu vadītājus ar to, ka šis saraksts varētu tikt papildināts. Faktiski mūsu darba programma šim gadam ir pilnīgi skaidra. Un es ceru, ka pārvaldes institūcijas, ministrijas un Valsts īpašuma fonds ļoti precīzi ievēros likumus un šie objekti iespējami īsākā laikā varētu tikt nodoti Privatizācijas aģentūrai turpmāko privatizācijas darbību veikšanai.

Par labības ražošanas un patēriņa bilanci šajā gadā runāja Labības biroja direktors Arnis Bērziņš:

— Tā ir parastā, ikgadējā valsts labības ražošanas un patēriņa bilance. Tā galvenokārt informē graudu ražotājus, pārstrādātājus un patērētājus par gaidāmo stāvokli turpmākajos divos gados. Šāda bilance tiek sastādīta jau trešo gadu. Šoreiz gribētu uzsvērt, ka bilance nav tikai šodienai, tā ataino ne tikai pašreizējo situāciju, kas varbūt interesē vairāk nekā nākotne. Lai nebūtu pārmetumu, ka netiek dota informācija par stāvokli pēc gada vai diviem gadiem. Šī bilance ir sastādīta, izmantojot Zemkopības ministrijas prognozes attiecībā uz 1996. gada graudaugu ražu un informāciju par nepieciešamo sēklas materiālu. Pirmo reizi šeit iekļauti nepieciešamie apjomi dzērienu ražošanai, kā arī nepieciešamo lopbarības graudu prognoze.

Attiecībā uz patēriņu pārtikai ir izmantota mūsu Labības birojā trīs gados uzkrātā pieredze, kas sakņojas vēl tālākā pagātnē. Izmantota arī alus darītāju informācija.

Tātad kopējais apjoms, kas 1996. gadā nepieciešams, lai Latvijā būtu normāla situācija ar labības produktiem, ir 1 miljons 318 tūkstoši tonnu. Ņemot vērā, ka atlikumi uz 1. janvāri bija ļoti minimāli, gan līdz jaunajai ražai, gan arī līdz 1997. gada ražai situācija ar labības produktiem Latvijā būs saspringta. Jāsaka, ka šī bilance, pretēji valsts finansu budžetam, finansējuma ziņā ir optimistiska, jo neraugoties uz to, ka pagājušajā gadā bija ļoti zema ražība, šajā bilancē ir skaitļi, kas atbilst normāliem nosacījumiem, atbilst gan normāliem klimatiskajiem, gan citiem faktoriem, kas varētu ietekmēt ražību. Tādēļ ir paredzēts, ka no kopējā ienākuma 100 000 tonnas varētu tikt paredzētas pārtikas vajadzībām, un deficīts sastādīs tikai 33 000 tonnas. Lopbarības graudu deficīts līdz 1997. gada ražai būtu “tikai” 230 000 tonnu. Tas ir ar nosacījumu, ka tiktu apsēts par 10 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā un raža būtu par vismaz 5 centneriem no hektāra lielāka nekā 1995. gadā. Dzērienu ražošanai paredzēts neliels deficīts 9 tūkstošu tonnu apjomā, bet šeit problēmas var atrisināt, ja kā aizstājējus izmanto citas kultūras.

Ņoti svarīgi ir pievērst uzmanību šiem skaitļiem — prognozējamajam deficītam līdz 1997. gadam. Proti: 79 tūkstoši tonnu kviešu, tai skaitā 1 tūkstotis tonnu sēklai, 33 tūkstoši pārtikai, 45 tūkstoši lopbarībai, 16 tūkstoši tonnu rudzu, tai skaitā 7 tūkstoši lopbarībai un 9 tūkstoši dzērienu ražošanai, 70 tūkstoši tonnu miežu, tai skaitā 2 tūkstoši sēklai un 68 tūkstoši lopbarībai, 25 tūkstoši tonnu auzu, 25 tūkstoši tonnu graudu maisījuma, kā vienmēr — 66 tūkstoši tonnu kukurūzas graudu. Kopējais deficīts — 281 tūkstotis tonnu. Līdz 1997. gada ražai. Tas nozīmē, ka situācija nemainīsies. Tiktāl par labības bilanci.

Attiecībā uz muitas tarifu kvotām auzām. Šis dokuments tika sagatavots pēc uzņēmēju lūguma. Tas guva pozitīvu novērtējumu, jo šobrīd ārzemju labības tirgū visu veidu graudu kultūru cenas ir ļoti paaugstinājušās un tajā eksistē tāda kategorija kā graudu maisījums, kas sastāv no vairākām kultūrām, tai skaitā arī auzām. Savukārt mūsu muitas tarifu likums paredz — ja preces sastāvā ir vairāk nekā 10 procentu produkta ar augstāko ievedmuitu, tad visam produktam tiek piemērota augstākā ievedmuita, kas bija 75 lati. Lai šo problēmu atrisinātu, lai uzņēmēji varētu ievest graudu maisījumu, kura sastāvā ir vairāk nekā 10 procenti auzu un kas savukārt paaugstina šī produkta cenu, tika pieņemti šie pagaidu noteikumi līdz 1. jūnijam — esošās muitas tarifu kvotas ietvaros, kas pašā pirmajā variantā bija 180 tūkstoši tonnu. Tātad nepārsniedzot šo tarifu kvotu.

Jautājums : — Ja nemaldos, šajā sarakstā bija plānots iekļaut arī Latvijas Hipotēku un zemes banku, un risinājās sarunas par Latvijas Krājbankas iekļaušanu privatizējamo objektu sarakstā. Kāds ir šo banku pašreizējais stāvoklis šajā ziņā?

Jānis Naglis: — Latvijas Hipotēku un zemes banka pēc ministru savstarpējas vienošanās pašreiz netiek iekļauta privatizējamo objektu sarakstā. Jāsaka, ka pie šī saraksta mums vēl nāksies pastrādāt. Tas varētu notikt marta otrajā pusē, kad tiks izskatīti tie lauksaimniecības objekti, kas izņemti no privatizējamo objektu saraksta pēc Zemkopības ministrijas lūguma, lai tos vispusīgi izvērtētu un izlemtu par atstāšanu valsts finansējamo uzņēmumu statusā. Piemēram, atsevišķas ciltslietu stacijas, selekcijas stacijas un citi uzņēmumi.

Krājbanka jau ir iekļauta un apstiprināta privatizējamo objektu statusā. Jādomā, ka līdz šīs nedēļas beigām tā tiks nodota Privatizācijas aģentūrai. Patlaban Finansu ministrijas un Privatizācijas aģentūras atbildīgās amatpersonas kopīgi strādā, lai Krājbanku iekļautu privatizējamo objektu sarakstā.

Latvijas Hipotēku un zemes banka patlaban ir izņemta no saraksta, šo jautājumu īpaši nekomentējot.

Jautājums: — Jūs minējāt “Ventspils naftu”, kā arī pieminējāt nosacījumus “Latvenergo” un “Latvijas balzama” sakarā. Vai ir kādi nosacījumi, kā, teiksim, starptautiskais tenders, vai arī tiek meklēti ārzemju partneri? Vai kontrolpaketes turētājs varētu būt arī vietējais uzņēmējs?

Jānis Naglis: — Attiecībā uz “Latvijas balzamu” speciāli nosacījumi netika izvirzīti. Tieši otrādi — izskanēja pārmetumi, ka šis uzņēmums savlaicīgi netika iekļauts privatizējamo objektu sarakstā, jo tas būtu pavēris iespējas ieguldīt investīcijas uzņēmumā “Latvijas balzams”.

"Ventspils naftas" un "Latvenergo" uzņēmumu privatizācijas koncepcija jeb noteikumi tiks izskatīti Sadarbības padomē, pēc tam mēs varēsim pieņemt lēmumu par šo objektu privatizāciju. Ceru, ka pēc abu uzņēmumu pārņemšanas ar “Ventspils naftu” mums problēmu nebūs, jo tas jau ir starptautiski auditēts —, bet ar “Latvenergo” problēmas pastāv, jo šī uzņēmuma gada bilance ir jāauditē kādai no lielā sešinieka firmām. Pretējā gadījumā ir maz cerību šim objektam piesaistīt ārzemju investīcijas. Premjers izteica iespēju, ka varbūtējais Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīts varētu pārvērsties par ieguldījumu uzņēmumā “Latvenergo” vai arī tas uzņēmumā ieplūstu kā subordinētais kapitāls. Domāju, ka šis process būs pietiekami “caurspīdīgs” un sabiedrība varēs iegūt informāciju par visu, kas risināsies šajā uzņēmumā.

Jautājums: — Vēl, lūdzu, par Slokas celulozes un papīra fabriku, tai ir lieli parādi “Latvijas gāzei”, “Latvenergo” un citiem uzņēmumiem...

Jānis Naglis: — Jā, šim uzņēmumam ir milzīgi parādi — kopā ar soda sankcijām tie varētu sastādīt gandrīz 10 miljonus latu. Jāpiebilst, ka uzņēmumu palīdz “gremdēt” Jūrmalas pašvaldība, kas nekaunīgā kārtā pilsētas notekūdeņus ievada šī uzņēmuma attīrīšanas iekārtās un negrib par to maksāt.

Pašreiz sagatavotais biznesa plāns un Ekonomikas ministrijā iesniegtā atskaite par investīciju programmas izpildi dod cerības, ka šo uzņēmumu varēs reanimēt. Tās, protams, ir optimistiskas prognozes. Dziļāka analīze būs pēc uzņēmuma pārņemšanas un inventarizācijas. Taču investīcijas ir jāpiesaista šim uzņēmumam, jo jāizbūvē 11 kilometrus garš dzelzceļa atzars 1200 tonnu gatavās produkcijas izvešanai. Jāpiebilst, ka atsevišķi privātie investori jau patlaban — šajā trakajā ziemā — ir spējuši atjaunot celulozes fabrikas darbību.

Jautājums: — Kā tiks izlemts ceļu būves organizāciju liktenis?

Jānis Naglis: — Šīs organizācijas patlaban tika izslēgtas no privatizējamo objektu saraksta, lai gan argumentācija, ka likums tās aizliedzot privatizēt, neizturēja kritiku. Ir jātiek skaidrībā par ceļu pārvaldēm, un Ministru kabinets pie šī jautājuma atgriezīsies pēc 1. aprīļa. Runa ir par 27 ceļu pārvaldēm.

Jautājums: — Sakiet, lūdzu, vai Rīgas kinostudija tiks privatizēta?

Jānis Naglis: — Šim uzņēmumam ir plaša teritorija. Uzņēmumu privatizējot, apmēram 30 procenti tiks atstāti valsts apsaimniekošanā un savu specifisko uzdevumu veikšanai.

Jautājums: — Cik ilgi varētu risināties pats sarakstā minēto objektu privatizācijas process?

Jānis Naglis: — Tas ir atkarīgs no objektu specifikas. Daži objekti tiks privatizēti pusgada laikā, citu privatizācijas process var ilgt pat gadiem, piemēram, “Latvenergo” privatizācija var ievilkties pat vairāku gadu garumā. Privatizācijas galvenais uzdevums ir sakārtot īpašuma attiecības, nevis steigšus pabeigt privatizāciju. Turklāt drīzumā sagaidāma objektu privatizācija kopā ar zemi, jo tā dēvētais “jumta” likums jau ir pieņemts.

Mintauts Ducmanis, Vairis Ozols,
"LV" nozaru redaktori

(Pēc diktofona ieraksta 20. februāra preses konferencē Valdības namā)