Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Gorbunovs

Uz jaut.nr.54 — dok.nr.1740a

Par ekoloģisko vai tranzīta nodokļu (nodevu) lietošanu starptautiskajiem kravas pārvadājumiem ar autotransportu un pa dzelzceļu

Godātie deputāti! Atbildot uz jūsu 2000.gada 29.februāra vēstuli par nodokļiem starptautiskajos kravu pārvadājumos ar Lietuvu, Igauniju un Nīderlandi, sniedzam šādu informāciju.

Autopārvadājumi starp Latviju, Lietuvu un Igauniju notiek saskaņā ar 1992.gada 11.jūnijā Atēnās parakstītā sešpusējā Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Belģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes nolīguma par pārvadājumiem ar autotransportu nosacījumiem. Latvijas starptautiskie autopārvadātāji atbilstoši šim starpvaldību nolīgumam par starptautiskajiem autopārvadājumiem ar autotransportu ir atbrīvoti no jebkurām tranzīta un ekoloģiskajām nodevām šajās valstīs.

Eiropas Savienības direktīvas paredz šādus nodokļus un nodevas: ikgadējā transporta līdzekļu nodeva (99/62/EC) un akcīzes nodoklis automobiļu degvielai (92/82/EC). Šie divi nodokļu veidi Latvijā ir ieviesti un darbojas. Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek iekasēta arī t.s. Eirovinjete, t.i., maksa par ceļu izmantošanu. Eiropas Savienības direktīvās nav prasību attiecībā uz ekoloģisko vai tranzīta nodokļu ieviešanu.

Latvijā laiku pa laikam iepriekšējos gados Daugavpils, Ludzas, Krāslavas un Balvu rajona pašvaldības ar saviem lēmumiem (noteikumiem) noteica dažādu maksājumu iekasēšanu rajona budžetā no citu valstu pārvadātājiem, motivējot to kā maksu par ekoloģiju, ceļu sakārtošanu, atkritumu urnu izmantošanu utt., par ko Latvijas pusei tika izteikti pamatoti pārmetumi. Šāda rīcība ir pretrunā ar LR likumiem un starptautisko praksi, tāpēc VARAM atzina pašvaldību rīcību par nepamatotu un deva rīkojumu atcelt.

Latvijas Republikas Satiksmes ministrija 1998.gadā ierosināja Lietuvas un Igaunijas transporta ministrijām ieviest nodevu, kura tiktu iekasēta gan no savas valsts, gan citu valstu autopārvadātājiem par ceļu lietošanu (Baltvinjete). Taču risinājumi palikuši ieceru līmenī, jo nav prioritāro uzdevumu skaitā un nav guvuši atbalstu no kaimiņvalstu ministrijām.

Bez tam, ņemot vērā relatīvi nelielos transportēšanas attālumus Baltijas valstīs, pašreizējā situācijā nebūtu ekonomiski izdevīgi iekasēt tranzīta nodokli. Summas, ko maksātu Baltijas valstu pārvadātāji citās valstīs, būtu ievērojami lielākas nekā iekasējumi no citu valstu pārvadātājiem (piemēram, Krievijas).

Attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumiem informējam, ka ne Lietuvā, ne Igaunijā starptautiskajos dzelzceļa, kravu pārvadājumos nelieto ekoloģisko un tranzīta nodokli (nodevu).

ES normatīvajos aktos nav paredzēta dzelzceļa pārvadājumu papildu aplikšana ar nodokļiem (nodevām). Tieši pretēji — ar nodokļu atvieglojumiem tiek stimulēta kravu plūsmu novirzīšana no autotransporta uz dzelzceļa transportu, kā ekoloģiski tīrāku transporta veidu. Latvijā netiek strādāts pie šādu nodokļu ieviešanas dzelzceļa nozarē.

Ar cieņu, —

2000.gada 28.martā satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs