15. februāra sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 30., 31/32.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Tā kā zemes reforma ir viena no valdības prioritātēm, tad es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Dzintars Rasnačs — tieslietu ministrs!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamais Ministru prezident, cienījamie Saeimas deputāti! Es tomēr gribētu īsumā izklāstīt valdības viedokli. Šis bija kompromisa variants, un tātad šie 120 tūkstoši ir nepieciešami, lai zemes reforma virzītos uz priekšu tādā gaitā, kā tas bija iecerēts. Pretējā gadījumā mēs varam palikt tādā stāvoklī kā tagad vai vēl ļaunākā un vēl sliktākā. Es nosaukšu tikai dažus skaitļus. Pirmkārt, 20 tūkstoši personu šobrīd stāv rindā zemesgrāmatu nodaļās un gaida savu reģistrācijas kārtu. Un otrs, ko es gribētu pateikt, — visgrūtāk iet, piemēram, tādās vietās kā Rīgas apriņķa zemesgrāmatu nodaļa, kur jāpiesakās cilvēkiem rindā uz augusta mēnesi. Tāpēc es gribētu lūgt atbalstīt valdības viedokli un arī pēc tam panākto viedokli atbalstīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Zvans ir jau atskanējis... Lūdzu balsošanas režīmu, lai deputāti balsotu par priekšlikumu nr. 228, ko iesniedz deputāts Lagzdiņš, — Naturalizācijas pārvalde, Zemesgrāmatu nodaļa — 120 087 lati. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 2. Pieņemts deputāta Lagzdiņa priekšlikums.

 

A.Kreituss. Nākamais — 229. Deputāta Lagzdiņa kunga priekšlikums Tieslietu ministrijai un Naturalizācijas pārvaldei noņemt 29 304 latus, tajā skaitā samaksas fondu 21 390 latus, un atdot apgabaltiesām, budžeta iestāžu darba samaksas fondam, un palielināt štata vienību skaitu par 60. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Man ļoti žēl, ka Budžeta komisija un diemžēl arī valdība beigu beigās šajā līdzekļu trūkumā nav atbalstījusi šos priekšlikumus. Tas neapšaubāmi dārgi maksās mūsu valstij, bet, neskatoties uz to, es ceru, ka, labojot budžetu, tiks tiesām nauda paredzēta tuvākajā nākotnē. Šobrīd es šos priekšlikumus, tātad 229., 230., 231., noņemu Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad nākamais priekšlikums — 230. — arī tiek atsaukts... Un 231. arī tiek atsaukts.

 

A.Kreituss. Paldies! Nākamais — 232.

Sēdes vadītāja. Arī ir atsaukts.

 

A.Kreituss. 232. arī ir atsaukts?

Sēdes vadītāja. Jā... 232. un 233. atsaukts komisijas vārdā.

 

A.Kreituss. Paldies! Nākamais — 234. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” Tieslietu ministrijas Naturalizācijas pārvaldei lūdz noņemt 117 515 latus, budžeta samaksas fondu — 85 777 latus, štata vienības samazināt par 57 un šo summu novirzīt rajonu un pilsētu tiesām...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums tiek noņemts... Man lūgums deputātiem darīt to zināmu, pirms mēs sākam izskatīt.

Nākamais... Tātad noņemts 234. un 235.

 

A.Kreituss. Paldies! Nākamais... Frakcija “Latvijai” liek priekšā Tieslietu ministrijas Naturalizācijas pārvaldei noņemt 360 tūkstošus latu un 173 štata vienības, nesakot, uz kurieni to pārbīdīt. Komisijas un kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu priekšlikumu nr. 236, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, neatbalstīt iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 237. Vēlreiz Naturalizācijas pārvaldei Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā noņemt 300 tūkstošus latu un iedot tos Izglītības un zinātnes ministrijai izglītības nacionālajai programmai “Izglītība un zinātne”. Komisijas un kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.237, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. 238.

Sēdes vadītāja. 238. ir atsaukts.

 

A.Kreituss. Paldies! 239. priekšlikums. Deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis liek priekšā Naturalizācijas pārvaldei noņemt 60 tūkstošus un atdot Labklājības ministrijai Krāslavas centrālās slimnīcas celtniecībai. Komisijas un kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

 

A.Požarnovs (TB). Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Vakar, kad notika budžeta apspriešana, mēs iztirzājām šo jautājumu un no Šķēles kunga bija sapratne, ka gadījumā, ja būs iespējams, tad šīm divām pozīcijām varētu, tas ir, šai pozīcijai un nākošajai — hroniskas nieru mazspējas slimnieku ārstēšanas aparātu iegādei, varētu tikt paredzēti līdzekļi investīcijās papildus programmām, un šajā sakarā es atsaucu 239. un 240.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 239. un 240. priekšlikums atsaukts.

 

A.Kreituss. Paldies! 241. priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā noņemt Tieslietu ministrijai un Saimnieciskajai tiesai 5 tūkstošus latu un iedot tos Finansu ministrijai Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 241, kuru iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais... Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sākas. Priekšlikums nr.242. Deputāti Gorbunovs, Seiksts un Daudišs liek priekšā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai no pamatbudžeta izdevumiem kopā noņemt 200 tūkstošus latu un atdot mērķdotācijām un investīcijām pašvaldību budžetos, konkretizējot — Ludzas slimnīcas celtniecības pabeigšanai. Komisijas un kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Anatolijs Gorbunovs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Sēžot un klausoties, un analizējot šo situāciju, kļūst it kā skaidrs, bet reizēm šo skaidrību ar prātu un sirdi negribas pieņemt. Un tā skaidrība ir tāda, ka ir tagad šī vienošanās un nekur neko negroziet. Lai cik arī būtu varbūt saprātīgi un cik akūti, un cik loģiski priekšlikumi, bet nekur neko negroziet! Un tā mēs te visu laiku tagad balsojam, un tā jau tam jābūt. Bet ir taču lietas, kurās mēs, deputāti, varam arī šeit varbūt iedziļināties. Es tomēr nesaprotu, kā tas ir, ka citas frakcijas, citi deputāti, tajā skaitā Vidiņa kungs, runāja par šo Rēzeknes slimnīcas jumtu, bet, ja runa ir par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanu, par centrālo aparātu, kura izdevumi ir dubultojušies, mēs nevaram šo debašu rezultātā par kaut ko tomēr vienoties — par šīm summām vai par šiem 100 tūkstošiem Ludzas slimnīcas celtniecības pabeigšanai, vai citām lietām. Tad es arī vienkārši gribu izteikt principiālu attieksmi, jo es saprotu, ka šeit lūgt kaut ko balsot nav iespējams vispār.

Un, ja jau princips ir no vienas puses, tad principam ir arī jābūt no otras puses. Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžets centrālajam aparātam ir dubultojies, tad vispirms šeit nav jārunā par visiem aparātā strādājošajiem. Jo izrādās, ne jau Vides valsts ekspertīzes pārvalde, ne Ģeoloģiskais dienests, ne Tūrisma padome, ne Vides valsts inspekcija, ne Latvijas Vides datu centrs, ne Latvijas Vides konsultāciju monitoringa centrs, ne Hidrometeoroloģiskā pārvalde, ne citas pārvaldes nav dubultojušās. Bet ir tiešām dubultojušās šīs izmaksas centrālajam aparātam — tajā skaitā īpašo uzdevumu ministra sekretariāts, tajā skaitā reģionālās vides pārvaldes un citas, varētu šeit turpināt. Un vai tiešām reģionālās attīstības ministrija no sava budžeta nevarēja šos 100 tūkstošus iedot vienai slimnīcai vai otrai. Tā ir vienkārši principiāla attieksme.

Ja mums vajag šo aparātu palielināt, mums taču ir reģionālās vides pārvaldes, kāpēc no turienes štatus nevar ņemt? Kāpēc vēl atsevišķi viņus vajag ņemt?

Ja mums šai ministrijai investīcijas no 287 tūkstošiem palielinājušās uz 1 miljonu 281 tūkstoti, vai tiešām vadītāji nevarēja, šo situāciju vērtējot, iedot tam Rēzeknes slimnīcas jumtam? Tā ir vienkārši principa attieksme, un kā es to saprotu, tā es arī to vērtēju. Es ne uz kādiem balsojumiem neaicinu, jo tie rezultāti jau ir skaidri.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, jūs atsaucat savu priekšlikumu? Neatsaucat. Lūdzu zvanu!

Vārds Mārim Gailim, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram!

 

M.Gailis (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tiešām, vērojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta projektu, var redzēt, ka tas ir pieaudzis. Bet tad vajag analizēt, kāda iemesla dēļ tas ir pieaudzis. Un tas ir noticis tādēļ, ka, pirmkārt, mēs esam pārņēmuši Hidrometeoroloģijas pārvaldi no Satiksmes ministrijas. Un tas ir iemesls, kādēļ Satiksmes ministrijas budžets ir samazinājies. Otrkārt, kā jau šeit atzīmēja, mūsu ministrijas sastāvā ir īpašo uzdevumu ministra pašvaldību jautājumos aparāts. Arī tas ir pieaudzējis šo kopīgo ciparu. Pirmo reizi ir budžetā iekļauti vairāki specbudžeti, kuri pagājušogad neparādījās. Proti, tas ir Skrundas fonds. Un tas ir arī jaunais fonds, kurš veidojas, iekasējot dabas resursu nodokli. Lai visu šo organizētu vai šo naudu pārvaldītu, tur ir vairāki miljoni, kas budžetā ir iekšā, ir neapšaubāmi vajadzīgi arī tā sauktie cilvēku resursi. Tas ir radījis, lūk, šo it kā šķietami palielināto budžetu.

No otras puses, neapšaubāmi nav nekādu iebildumu pret Ludzas slimnīcu vai citām slimnīcām. Bet jāsaka, ka, ja mēs gribam kaut ko izdarīt līdz galam, tad nepietiek iedot 200 tūkstošus, ja ir vajadzīgi 800 tūkstoši vai pusotra miljona. Uzliekot jumtu vai, teiksim, ieliekot šogad vēl logus un gaidot nākamgad, teiksim, vēl 200 tūkstošus, lai tad pilnīgi slimnīcu pabeigtu, tas pēc manām domām nav pareizs jautājuma risinājums. Slimnīca ir jāieliek investīciju projektā, jāfinansē pilnā apmērā un, neapšaubāmi, jāpabeidz. Tas ir tas darbs, ko neapšaubāmi mēs arī izdarīsim. Paldies!

Sēdes vadītāja. Anatolijs Gorbunovs. Gorbunova kungs, deputāti runā no tri-bīnes! Lūdzu, Anatolijs Gorbunovs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts! Otro reizi.

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es ar izspiešanu, protams, negribu šeit nodarboties un nebija mans mērķis to darīt. Bet, ja ministrs šeit tā apsolīja, tad es domāju, ka ir skaidra tā situācija, ka šis objekts būs investīciju sarakstā.

Sēdes vadītāja. Bet, cik es saprotu, balsojums paliek spēkā. Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

I.Emsis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es tikai lūdzu vienu: visas investīcijas tiks atbalstītas un tiek atbalstītas. Cik vien mūsu ministrijai ir bijis tas spēks, galvenā virzība ir bijusi investīcijās. Bet es nekādi nesaprotu, kāpēc vides sadaļā šīs investīcijas gadu no gada aug, bet citu ministriju sadaļās krītas. Un kāpēc tad mūsu ministrija kļūst slikta, ja tā sagatavo šo investīciju programmas, strādā vaiga sviedros divus trīs gadus, lai sagrabinātu pa visu pasauli līdzekļus? Nevienā investīciju programmā mums nav tikai valsts nauda. Uz vienu valsts naudas latu četri lati nāk no ārpuses. Un tur ir jāstrādā, dāmas un kungi, ir jāstrādā, lai šo naudu savāktu. Tā nekrīt no gaisa. Un, ja slimnīcai vajag jumtu, tad ir tur ministrija un ministri, kam jābraukā apkārt pa pasauli, jāstāsta, kas ir ar tiem jumtiem, un jāmeklē šī nauda. Bet es nesaprotu, kas tā par politiku, ja vienu vai divus gadus strādājuši, iekļāvuši visu sistēmu investīciju programmās, izgājuši entos filtrus, entās sapulces, dažādus pasākumus un, nokļuvuši līdz finansējumam, attopas, kāds kuram tek jumts. Bet viņi iepriekš neko par to jumtu nav zinājuši. Tāpēc es domāju, ka tā nevar darīt. Kolēģi, šīs programmas ir jātaisa daudzus gadus uz priekšu! Es jums varu izstāstīt, ko mēs darīsim 2010.gadā vides aizsardzībā. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Kā tad nav? Jumts taču tagad tek!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 242.priekšlikumu. Deputāti Gorbunovs, Seiksts un Daudišs — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatbudžeta izdevumi — mērķdotācijas investīcijām pašvaldību budžetos — Ludzas slimnīcas celtniecības paveigšanai — 200 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 20, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 243.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Jūsu priekšlikums ir noņemts.

 

A.Kreituss. Paldies! Nākamais — 244. priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā noņemt šai ministrijai no pamatbudžeta izdevumiem 400 tūkstošus no valsts investīcijām un zinātnei kopā atdot. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

Dz.Ābiķis (LC). Komisija noņem gan šo, gan nākamo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu nr.244. noņem. Priekšlikums nr. 245. noņemts. 246.tāpat noņemts.

 

A.Kreituss. Priekšlikums nr.247. Deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis liek priekšā noņemt valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai kopā 75 tūkstošus un tos novirzīt Labklājības ministrijai ārstu pēcdiploma mācībām un kvalifikācijas celšanai. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

A.Požarnovs (TB). Ņoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Vairākās specialitātēs ir izveidojusies situācija, ka speciālists pēc diploma saņemšanas vēl ir spiests ilgāku laiku mācīties, lai iegūtu zināmas tiesības izpildīt kādus darbus. Kas attiecas uz ārstiem, es gribu nocitēt tikai trīs pantus no esošajiem likumiem.

Ārstniecības noteikumos ir noteikts, ka medicīnas izglītības diploma iegūšana ļauj personai nodarboties ar ārstniecību tikai tādas ārstniecības personas uzraudzībā vai vadībā, kurai ir speciālista prakses tiesības.

Nākošais. “Speciālista prakses tiesības apliecina ārsta personas sertifikāts, kuru iegūst pēc sertifikācijas eksāmena nokārtošanas Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtībā. Šīs tiesības ārsts iegūst trīs līdz piecus gadus pēc tam, kad viņš ir jau ieguvis diplomu.” Tātad viņam vēl šajā laikā ir jāpapildina zināšanas. Un, ja jūs atceraties, vienā no sēdēm, kad mēs skatījām Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tajā iestrādājām pantu par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecību, kurām nav speciālista prakses tiesību attiecīgajā specialitātē. Ja nav tādas personas uzraudzības, kurai ir speciālas prakses tiesības attiecīgajā specialitātē, uzliek naudas sodu līdz 250 latiem. Respektīvi, ārsti nostādīti tādā situācijā, kad likums viņus spiež paaugstināt savu izglītību, iegūt šo sertifikātu. Pretējā gadījumā viņi tiek sodīti. Bet finansējums nav nekādā veidā atrasts. Es saprotu, ka šajā balsojumā tiks nobalsots “pret”, taču principā ir iespējami varianti, kā naudu atrast. Viens ir paredzēt no slimokasēm, pieņemsim, kādu vienu promili no katra finansētā lata kvalifikācijas celšanai. Otrs ir no budžeta paredzēt speciāli investīcijas un trešais — ja gadījumā Labklājības ministrijā atrod līdzekļus, kādā veidā izveidot pēcdiploma apmācības institūtu un to nepārtraukti finansēt. Es vienkārši par šo jautājumu runāšu vēl vairākas reizes, kamēr šis finansējums tiks atrasts. Neņemiet ļaunā, bet šajā gadījumā, vakar spriežot par šo jautājumu, mums ar Vidiņa kungu ir iedota indulgence balsot “par”. Es saprotu, ka tiks nobalsots “pret”, bet jebkurā gadījumā es lūgtu nobalsot šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.247! Deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis — valsts pārvaldes iestāžu uzturēšana kopā — ārstu pēcdiploma apmācībai un kvalifikācijas celšanai — 75 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 24, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 248. Deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis liek priekšā centrālajam aparātam noņemt 200 tūkstošus un iedot Labklājības ministrijai Madonas slimnīcas celtniecībai. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Man liekas, te pēc Gorbunova kunga uzstāšanās nav ko daudz vairāk runāt, jo viņš ļoti inteliģenti visu to pateica. Tā kā es neesmu tik inteliģents, es pateiktu daudz asāk, kā tās lietas īsti ir, it sevišķi par šo ministriju, kam mēs projektā gribējām to naudu paņemt nost, un par to īpašo uzdevumu ministru... Atklāti runājot, es nezinu, kā mūs sapratīs cilvēki, kad šo birokrātisko aparātu palielinām, kad mēs taisām reformas un ar visām reformām esam nodzīti galējā nabadzībā. Par Madonas slimnīcu — to sāka 1990.gadā celt. Šeit daži asprāši teica, ka neuzliks jumtu, kāpēc tas nav plānots iepriekš un tā tālāk, logus neieliks, nu un? Bet saprotiet, tas, kas ir uzcelts, ja visu šito neizdarīs, Gaiļa kungs, taču aizies bojā, un tad mums būs jāmaksā daudz vairāk. Un tas ir loģiski, ka mēs neprasām ne no lauksaimniekiem šo naudu, ne no ekonomikas attīstības, mēs prasām uz šo liekēžu, kā tautā runā, rēķina, lai viņiem mazliet apgriež to naudu. Un, ja jūs to nesaprotat, tas ir ļoti žēl. Es uzturu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs — labklājības ministrs!

 

V.Makarovs (labklājības ministrs). Var ilgi klusēt un saprast, ka ir vienošanās starp Ministru kabinetu un šī situācija ir korekti jāievēro. Arī es visu laiku nekad nebiju pretendējis uz daļu no citas ministrijas naudas. Taču, ļoti rūpīgi paskatoties valsts investīciju, mērķinvestīciju programmu pašvaldībām, kur nav nevienas Labklājības ministrijas iestādes, arī to var paciest, jo tiešām ir solījums, ka, tikko būs nauda, šie objekti tiks atgriezti kā prioritāri investīcijās. Bet nevar klausīties, ka strādā viena ministrija, kas, lūk, meklē citur. Tad jau šobrīd Madonas pašvaldība, sadarbojoties ar Vāciju, ir ieguldījusi šajā objektā miljonu latu. Mēs varam klusēt un nelikties ne zinis. Tādēļ es ļoti respektēju tomēr to deputātu viedokli, kas aizstāv šo slimnīcu. Jā, tas ir objekts, kas ir noteikti jāceļ, bet respektēju arī valdībā panākto vienošanos. Tomēr lūdzu, kolēģi, nekad nelietot argumentu, vismaz pašiem savā starpā, — mēs strādājam, jūs — ne. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.248, ko iesnieguši deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija — centrālais aparāts, Labklājības ministrija, slimnīcas, Madonas slimnīcas celtniecība — 200 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 18, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 249. Deputāti Rugāte un Vītols liek priekšā centrālajam aparātam noņemt 100 tūkstošus un tos iedot Ludzas rajonam Ludzas slimnīcas būvniecības pabeigšanai. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte!

 

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi deputāti! Patiesībā nebūtu jēgas runāt pēc tā, kas tika izrunāts sakarā ar šo priekšlikumu jau iepriekš, par ko runāja Gorbunova kungs. Bet taču šeit ir nedaudz cits finansējuma avots, un šī iemesla dēļ man ir šīs tiesības runāt tāpēc vien, ka arī vakar mūsu iepriekšējā sarunā par šiem priekšlikumiem mēs diskutējām pēc būtības. Nudien nekādas pārliecības man nav, ka šodien Gaiļa kunga teiktajam būs arī rezultāts pēc tam, turpmāk. Un, ja tas tā būtu, ja patiešām šī taisnošanās par šīs ministrijas palielināto, mums neredzamu iemeslu dēļ palielināto budžetu mūs novestu pie kādas skaidrības un Gaiļa kungs arī pats rīkotos, šajā investīciju programmā ieliekot šos objektus, par kuriem viņš šobrīd sola to darīt, tad mēs viņam patiešām izteiktu lielu paldies, un arī pašvaldības to izdarītu. Ne jau pliku paldies! Tāpēc mēs patiešām ceram, ka šajās investīcijās tas tiks ielikts. Taču, ja šobrīd ir prasījums finansējumam no centrālā aparāta 100 tūkstoši latu, tad ne tādēļ, ka tur ir vajadzīgi miljons un 100 tūkstoši latu, bet tādēļ, ka patiesi ir jāizdara līdz galam tas, kas ir plānots, kas ir paredzēts. Un, ja mēs katru gadu pa kriksim neizdarām, tad beigās mums nav tiesību teikt — jūs neesat plānojuši savu darbu un tagad jūs prasāt kaut kādas niecīgas naudas, lai tikai vilktu dzīvību un uzturētu šos nepabeigtos objektus. Mēs neesam korekti pret tiem, kas pašvaldībās un uz vietām mēģina uzturēt sevi normālos cilvēciskos dzīves apstākļos un cer uz kaut kādu uzlabošanos, un cer arī uz mūsu izpratni. Un tādēļ es arī, uzturot tiesības, kuras es ieguvu vakar, tomēr lūdzu balsojumu par šo pozīciju. Un es arī balsošu par šo pozīciju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.249, ko iesnieguši deputāti Rugāte un Vītols! Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, centrālais aparāts, mērķdotācijas investīcijām pašvaldību budžetos, Ludzas rajons, Ludzas slimnīcas būvniecības pabeigšanai — 100 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 13, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Gribu izmantot man dotās tiesības, kas atļauj nepieciešamības gadījumā pēc sēdes vadītāja iniciatīvas paredzēt starpbrīdi. Mēs esam strādājuši divas stundas. Man ir priekšlikums izsludināt starpbrīdi līdz pulksten 20.05. Lūdzu balsošanas režīmu! Vairs es nedrīkstu vienpersonīgi pieņemt lēmumu pēc Kārtības ruļļa, lai arī jūs esat man devuši šīs tiesības. Lūdzu balsot par pārtraukumu līdz 20.05! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 5, atturas — 5. Lēmums pieņemts. Pārtraukums līdz pulksten 20.05.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus ieņemt savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti! Saeimas reģistrācijas iekārta ir atteikusies uz jūsu pirmo reģistrāciju reaģēt. Tāpēc, lūdzu, atkārtota reģistrācija! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Putniņa kungs, lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē 55 deputāti. Darbu turpinām.

Es atvainojos! Pirms mēs turpinām darbu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu desmit deputātu parakstītu iesniegumu: “Ierosinām saīsināt debašu laiku līdz divām minūtēm.” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu, ko parakstījuši 10 deputāti, — saīsināt debašu laiku līdz divām minūtēm. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu! Priekšlikums nr.250. 43.lapaspuse.

 

A.Kreituss. Priekšlikums nr.250. Deputāti Rugāte, Vītols...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 251. Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte, Prēdele...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 252. Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte un Prēdele liek priekšā...

Sēdes vadītāja. Rugātes kundze saka, ka noņemts. Vītola kungs? Nenoņem.

Vārds Mārim Vītolam, LZS, KDS un LDP frakcijas deputātam!

 

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Nedusmojieties uz mani, bet es gribu izteikt tīri tā arī varbūt emocionāli, kas sakrājies, bieži to nedaru. Es vēlos pievērst deputātu uzmanību ar šo priekšlikumu diviem aspektiem — Gaiļa kunga centrālā aparāta līdzekļu palielinājumam divas reizes, kā arī problēmai, kas saistīta ar Aizputes slimnīcas konservācijas nepieciešamību, par ko jau sēdes sākumā runāja Ozoliņa kungs. Tātad Gaiļa kunga vadītās ministrijas centrālajam aparātam ir palielināti izdevumi no 442 tūkstošiem 1995.gadā uz 884 tūkstošiem šogad, kas ir divas reizes vairāk pret pagājušo gadu. Gorbunova kungs jau sacīja, ka faktiski zināmā mērā ar šādu līdzekļu palielinājumu vienai ministrijai par 200 procentiem mēs diskreditējam valdības deklarēto taupības režīmu budžeta līdzekļu plānošanā kā tādu. Un tas neapšaubāmi ir kā dadzis vēlētāju acīs, ja Kreituses kundze neiebilst pret šādu salīdzinājumu.

Es saprotu, ka “Latvijas ceļš” ir nekritiski izturējies pret Gaiļa vadītās ministrijas izdevumu izvērtēšanu no šī aspekta, jo to vada tieši viņu partijas kolēģis. Tāpēc es vairāk šobrīd vēršos pie citu frakciju pārstāvjiem, jo viņu ministriem ir pamatots iemesls būt greizsirdīgiem uz savu kolēģi valdībā. Kādēļ Gaiļa kungam nepieciešami šogad šie 400 tūkstoši? Protams, ministrijas ēkas remontam, interjeram. Un vienīgais, kas man šobrīd nav skaidrs, vai šajā summā ietilpst maksa par mēbeļu izīrēšanu no muzeja vai neietilpst šī maksa. Es arī lūdzu uzstāties otro reizi. Esmu iesniedzis atkārtoti...

Sēdes vadītāja. Pirmajai reizei debatēm laiks ir beidzies, bet deputāts Māris Vītols ir iesniedzis otrreizēju lūgumu vārdam. Tā kā mēs esam nobalsojuši tikai par pirmās uzstāšanās ierobežojumu, tad otrā uzstāšanās atbilstoši Kārtības rullim ir piecas minūtes.

 

M.Vītols. Paldies, ka jūs tādu iespēju man dodat! Tāpēc es arī pabeigšu to, ko es gribēju teikt. Godīgi sakot, es domāju, tā kā Māris Gaiļa kungs ir sevi deklarējis publiski par profesionālu politiķi un atzinis, ka viņš varētu vadīt jebkuru ministriju, tad pie visu nākamo ministriju sastādīšanas būtu ļoti labi ievērot attiecībā uz Gaiļa kunga šo rotācijas principu un ievietot viņu parasti tajā ministrijas ēkā, kur ir viskatastrofālākā situācija, jo, zinot Māra Gaiļa kunga raksturu, neapšaubāmi viņš spēs no Finansu ministrijas “izsist” līdzekļus šīs ēkas kapitālajam remontam.

Es vēlos arī norādīt uz to, ka summa, ko es lūdzu iedalīt no šī centrālā aparāta finansējuma — 800 tūkstošiem, ir maza. Tā ir 25 tūkstoši. Un tā ir nepieciešama, lai iekonservētu slimnīcas jaunceltni Aizputē. Šī jaunceltne stāv divas ziemas, tā ir izsalusi, bez jumta. Tā ir nepieciešama, lai šie ieguldījumi, kas pirms tam šīs slimnīcas ēkā ir izdarīti, netiktu zaudēti. Un pēc tam mans lūgums arī šeit, kā mēs esam vienojušies ar Veselības departamenta cilvēkiem, būtu nepieciešams izveidot darba grupu, kura lemtu par šī objekta tālāko ekspluatāciju, par iespējām to izmantot vai nu kā medicīnas iestādi vai pansionātu, vai kā savādāk. Un iespējams, ka šī grupa, kurā varētu ietilpt gan cilvēki no Aizputes pašvaldības, gan cilvēki no Liepājas rajona pašvaldības, gan no Veselības departamenta, nonāktu pie slēdziena, ka ir iespējams šo jaunceltni pārdot, ka ir iespējams tur ierīkot viesnīcu kaut vai ar 20 vietām. Bet tādā veidā šī celtne netiktu zaudēta pavisam un līdzekļi no šī objekta privatizācijas atgrieztos valsts kasē. Un varbūt ieguvums mums būtu vairāk nekā šie 25 tūkstoši, kurus šobrīd mēs ar mūsu priekšlikumu no budžeta vēlamies saņemt šim mērķim. Tas arī ir viss. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Māris Gailis — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs!

 

M.Gailis (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es jau vienreiz runāju par nepietiekamas analīzes dēļ izteiktiem pārmetumiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Acīmredzot man šī runa vēl jāturpina. 1995.gadā šai ministrijai tika finansēti tikai 64 procenti no apstiprinātā budžeta. Var būt, ka tas ir Dieva sods vai likteņa ironija, ka tieši man, cilvēkam, kurš vadīja iepriekšējo kabinetu, nākas strādāt ministrijā, kura praktiski iepriekšējā gadā bija atstāta pamatīgā bada maizē. Neapšaubāmi, ka šogad ir jāmēģina kaut ko kompensēt. Tajā pašā laikā varu jums apsolīt, ka negatavojos īrēt mēbeles no muzeja, lai gan pēc manām domām tas nav sliktākais veids, kā savest kārtībā muzeja mēbeļu fondus, jo mēbeles, kuras pagājušajā gadā Ministru kabinets noīrēja, nevis nopirka, mēs restaurējām un tagad atdevām atpakaļ muzejam sakārtotas. Es nedomāju, ka tas ir sliktākais variants. Katrā gadījumā šobrīd tas nebūt nav plānots.

Ja runā par Aizputes slimnīcu, tad jāsaka, ka tā tika projektēta cilvēkiem, kas apkalpotu plānojamo atomelektrostaciju, kuru bija paredzēts uzcelt Kurzemes piekrastē. Paldies Dievam, Černobiļas tipa atomelektrostaciju šeit, Latvijā, uzbūvēt nepaspēja, bet Aizputes slimnīcu celt iesāka. Man liekas, ka pareizākais variants ir nodot šo jaunceltni Privatizācijas aģentūrai, lai tā izsludinātu konkursu un bez papildu ieguldījumiem no budžeta varētu ieguldītāji izvēlēties, kādu objektu būvēt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies ministra kungs, jūs mazliet pārsniedzāt reglamentu, neprasot atļauju deputātiem, vai jūs drīkstat runāt. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es ļoti labi saprotu, kādu motīvu dēļ deputāts Vītols iesniedza šo priekšlikumu. Iepriekšējos sasaukumos arī deputāts Lagzdiņš ir iesniedzis priekšlikumu šai slimnīcai piešķirt papildu līdzekļus būvniecībai, arī Aizputes poliklīnikai, bet šie līdzekļi tāpat netika piešķirti. Es gribētu atgādināt, godātie kolēģi, ka par šiem 25 tūkstošiem praktiski nevar jumtu uzlikt šai poliklīnikai, šai slimnīcai, jo tās būvniecības pabeigšanai vajag vairāk nekā miljonu. Tāpat mēs nepiešķīrām Kurzemes apgabaltiesas ēkas remontam 30 tūkstošus šodien, un jāsaprot, ka naudas trūkuma rezultātā diemžēl mēs nevaram apmierināt pat 10 procentus no visiem pieprasījumiem. Vēl es gribētu atgādināt deputātam Vītolam, ka Zemnieku savienība Aizputē saņēma 20 procentus balsu, bet “Latvijas ceļš” saņēma 8 procentus balsu, neskatoties uz to, ka deputāts Lagzdiņš ir regulāri iesniedzis priekšlikumus dažādu objektu, Aizputes objektu remonta pabeigšanai un būvniecībai. Tādējādi es uzskatu, ka deputāta Vītola priekšlikums nav īpaši tālredzīgs no politiskā viedokļa. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūgums ļaut katram deputātam pašam palikt pie savām domām. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.252! Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte un Prēdele — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, centrālais aparāts, mērķdotācijas investīcijām pašvaldību budžetos — Liepājas rajonam Aizputes slimnīcas celtniecības pabeigšanai — 25 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 28, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 253. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā no Skrundas...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. Noņemts. Paldies! Nākamais — 254. Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte un Prēdele liek priekšā no Skrundas lokatora apsardzes naudas noņemt 200 tūkstošus, visus apsardzei paredzētos līdzekļus, un atdot Liepājas pilsētai Krievijas armijas atstāto objektu rekonstrukcijai, Tosmāres dzīvojamā rajona siltumtrases būvēšanai. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Iesniedzēji priekšlikumu noņem.

 

A.Kreituss. Paldies! 255. priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Vides valsts ekspertīzes pārvaldei noņemt 8 tūkstošus un nodot zinātniskās darbības finansēšanai. Komisija un kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.255, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 256. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Ģeoloģijas dienestam noņemt visu naudu — 23 661 latu un atdot zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.256, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 257. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Latvijas Vides datu centram noņemt 110 tūkstošus latu, budžeta iestāžu darba samaksai — 48 tūkstošus, samazinot štatus par 49 vienībām, to visu atdot zinātniskās darbības finansēšanai. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.257, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Nr.258. Deputāts Emša kungs liek priekšā Latvijas Vides datu centram nevis noņemt, bet pārgrupēt līdzekļus, iekšēji atšifrējot. Priekšlikumu kabinets un komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu atbalstīt priekšlikumu nr.258, ko iesniedz deputāts Indulis Emsis, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. 259. priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Latvijas Vides konsultāciju monitoringa centram noņemt 20 tūkstošus un tā darba samaksas fondam noņemt 8 tūkstošus latu, samazinot to par 9 štata vienībām. To visu atdot zinātniskā darba finansēšanai. Komisija un kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.259, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. 260. Deputāts Emša kungs liek priekšā atšifrēt... līdzekļu izlietojumu atšifrēt. Komisijas un kabineta lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas lēmumu atbalstīt priekšlikumu nr.260, ko iesniedz deputāts Indulis Emsis, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 261.priekšlikums. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā īpašo uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariātam noņemt 9059 latus un tos atdot...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. Noņemts. Paldies! Nākamais — 262. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. Noņemts. Paldies! Tālāk — 263. Frakcija “Latvijai” liek priekšā noņemt īpašu uzdevumu ministra pašvaldības lietās sekretariātam 150 tūkstošus latu, no darba samaksas fonda 35 tūkstošus tai skaitā, samazināt štatus par 20 vienībām un visu to atdot izglītībai kopā, tajā skaitā darba samaksas fondam. Kabinets un komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.263, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 264. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariātam noņemt 100 tūkstošus, atdodot tos Kultūras ministrijai Lietišķās mākslas koledžas remontam. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.264, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

 

A.Kreituss. 265.priekšlikums. Deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis liek priekšā īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariātam noņemt 110 tūkstošus un atdot Labklājības ministrijai spirāles kompjūtera tomogrāfa iegādei Paula Stradiņa slimnīcai. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka runāt vispār šeit ir bezjēdzīgi kaut ko, jo tā dzelžainā koalīcijas disciplīna, vairāk nekā pat frakcijā, liedz frakcijai izteikt savu viedokli. Katrā ziņā es gribētu vērst uzmanību uz to, ka šis kompjūters, kas pašreiz ir Stradiņos, ir tikko izremontēts, tas ir ļoti vecs un ar to izmeklē visas valsts slimniekus, kuriem šī izmeklēšana nepieciešama. Es tomēr ieteiktu atbalstīt šo priekšlikumu, it sevišķi tādēļ, ka es esmu norādījis, no kurienes tā nauda top ņemta.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Izmantoju vakar dotās tiesības balsot par šo priekšlikumu kā individuālistam. Jebkurā gadījumā uzskatu, ka Paula Stradiņa valsts klīniskā slimnīca, kas šodien ir arī Latvijas Medicīnas akadēmijas klīnika un apmāca visus Latvijas jaunos ārstus, arī ļoti daudzas māsas, ir palikusi reāli bez tādas modernas izmeklēšanas metodes kā kompjūtera tomogrāfijas. Līdzšinējais kompjūtera tomogrāfs Paula Stradiņa slimnīcā uzstādīts 1982.gadā un pašlaik ir viens no vecākajiem, kāds Eiropā tiek lietots, jo toreiz arī viņš nebija pavisam pirmā svaiguma. Pašlaik Paula Stradiņa slimnīcā tiek uzstādīts kodolmagnētiskās rezonanses aparāts, kas ir daudz precīzāks, tas dod ļoti labu informāciju, bet nekādā gadījumā ne visu, un ir nepieciešams, lai būtu šajā slimnīcā arī iespēja veikt šādus izmeklējumus. Tas ir saistīts arī ar to, ka šajā slimnīcā tiek veiktas visas neiroķirurģiskās operācijas gandrīz visai Latvijas valstij. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts! Vai kā ministrs?

 

E.Jurkāns (DPS, īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Valsts prezidenta kungs! Lauvas tiesa no šī asignējuma, kas ir ielikts projektā, paredzēta pašvaldību reformas veikšanai. Mēs esam guvuši dāņu, somu un holandiešu speciālistu atbalstu šīs reformas turpināšanai, ko ir sākusi valdība, tāpēc es domāju, ka kaut kādu līdzekļu noņemšana radīs neizpratni PHARE programmas speciālistu vidū, un lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas slēdzienu un valdības viedokli. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Debates beidzam. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.265! Deputāti, kas iesnieguši, — Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariāts — Labklājības ministrijai — spirāles kompjūtera tomogrāfa iegādei Paula Stradiņa slimnīcai — 110 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 22, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais tiek atsaukts.

 

A.Kreituss. Atsaukts. Paldies! Tālāk — 267. Deputāti Rugāte un Vītols īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariātam liek priekšā noņemt 100 tūkstošus latu un novirzīt Valmieras rajona Mazsalacas sociālās un veselības aprūpes centra būvniecības pabeigšanai. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus ātrāk tikt skaidrībā, vai jūs runāsiet vai nerunāsiet par šo jautājumu. Anta Rugāte, LZS, KDS un LZP frakcijas deputāte!

 

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Es arī esmu saņēmusi tiesības balsot individuāli šajā balsojumā, bet es arī lūgtu izprast šo situāciju ar avotu, ja par avotu tiek teikts, nu, saprotiet, jūs saprotat, ka jūs nesaprotat, ka tur ir tāda programma, tur ir tāda programma. Nu, mēs saprotam, ka ir programmas, bet mums nav skaidrs, kādēļ tādā gadījumā, ja mums jāsaprot, ka ir paredzētas programmas, mums arī jāsaprot, ka tās iepriekšējās programmas tomēr nav izpildītas. Un šeit ir divu gadu uzkrājums valsts investīcijām pašvaldību budžetos. Šīs mērķdotācijas ir bijušas, un no neiemaksātajām abu gadu summām ir uzkrājusies šī 100 tūkstošu latu parāda, valsts parāda daļa, kura ir nepieciešama, lai varētu pabeigt šo objektu. Tad kam pārmest? Tiem, kuri to nav izdarījuši, vai valdībai, kura nav iedevusi šo naudu? Motivācijas jau nav, un, ja mēs šobrīd uzskatām, ka īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās nodarbojas ar šo pašvaldību, nu, tā sakot, sakārtošanu un palīdzēšanu tām, tad es domāju, ka šis avots ir ārkārtīgi loģisks, jo galu galā nekādu citu motivāciju mēs īsti neesam dzirdējuši, kādam nolūkam ir paredzēti šie līdzekļi īpašu uzdevumu ministram pašvaldību lietās. Varbūt tas nav īpaši korekti, kā es šobrīd izstāstīju savu motivāciju, bet es uzturu savas tiesības balsot par šo projektu un lūdzu arī atbalstīt. (No zāles deputāts M.Vītols: “Es no savas puses noņemu!”)

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, tas, ka jūs noņemat, bet Rugātes kundze uztur, tas neko neizsaka. Tātad balsojums paliek spēkā. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Situācija Mazsalacā — sabrukusi slimnīca, slimnīca pieder privātpersonai, slimnīcā ir ļoti labs ārstu kolektīvs, tas apkalpo ļoti lielu Latvijas ziemeļu daļu. Otrkārt, vēl joprojām mums nav uzbūvēts ceļš starp Mazsalacu un Rūjienu, kas dotu normālu iespēju ātrajai palīdzībai vest slimniekus uz 30 kilometru attālo Rūjienu. Šis ceļš faktiski pavasara un rudens periodā nav izbraucams. Brauc caur Kocēniem. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 267, ko iesnieguši deputāti Rugāte un Vītols. Vītols savu parakstu atsauc. Čpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariāts — mērķdotācijas investīcijām pašvaldību budžetos — Valmieras rajons, Mazsalacas sociālās un veselības aprūpes centra būvniecības pabeigšana — 100 tūkstoši latu. Balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 32, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 268. Deputāti Vītols, Kļaviņš, Rugāte, Prēdele...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies... abi noņem. Paldies!

 

A.Kreituss. 269. priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Hidrometeoroloģijas pārvaldei noņemt 20 450 latus un tos iedot Hidro-meteoroloģijas dienestam. Komisijas un kabineta priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 269, ko iesniegusi frakcija, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. 270. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Hidrometeoroloģijas pārvaldei noņemt 10 tūkstošus latu un iedot dotāciju programmai “Lībiešu krasts”. Komisijas un kabineta priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.270, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Frakcija “Latvijai” Hidrometeoroloģijas pārvaldei liek priekšā noņemt 34 130 latus un tos paredzēt Izglītības un zinātnes ministrijai zinātniskā darba finansēšanai. Komisijas un kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 271, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Vai 272. netiek noņemts?

Sēdes vadītāja. Netiek noņemts. Lūdzu, turpinām!

 

A.Kreituss. Tad es... Tautsaimniecības finansēšanai kopā paredzēts noņemt 120 150 latus un tos paredzēt mērķdotācijām investīcijām republikas pilsētās un rajonos — Rēzeknes rajona SIA “Baltic Meatpeckers” Rēzeknes gaļas kombinātam celtniecības darbu pabeigšanai. Komisijas un kabineta priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Anatolijs Tučs, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts!

 

A.Tučs (LVP). Cienījamie kolēģi! Lietas būtība ir sekojoša. Būvējot jauno kombinātu, ir ieguldīti apmēram 3 miljoni latu. Un šodien šis objekts iet bojā, jo tam nav ne kapeikas finansējuma, celtniecība nav pabeigta, iekārtas var tikt izvazātas. Pašreiz tur strādā uz entuziasma pamata kolektīvs, kurš nav nomaksājis sociālo nodokli un nesaņem algas. Tāpēc es lūdzu tādu finansējumu, bet, ņemot vērā to, ka Gaiļa kungs šo lietu ļoti labi pārvalda un zina, ir apmeklējis divas reizes šo objektu un apsolījis atrast finansējumu, es šo jautājumu noņemu.

Sēdes vadītāja. Paldies, priekšlikums noņemts.

Lūdzu, komisijas vārdā — 273. Lūdzu komisiju ziņot par 273. priekšlikumu!

 

A.Kreituss. 273. ir noņemts? Bet kā ar 272.?

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, 272. priekšlikumu deputāts Anatolijs Tučs tikko kā noņēma. Izskatām priekšlikumu nr. 273.

 

A.Kreituss. Deputāti Rugāte un Vītols liek priekšā tautsaimniecības finansēšanai kopumā šai ministrijai noņemt pusmiljonu. Tālāk. To novirzīt Latvijas Nacionālās kinematogrāfijas centram, tajā skaitā filmu uzņemšanai. Pusmiljonu. Komisijas un kabineta viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte!

 

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Par pusmiljonu patiešām varētu uzņemt tīri labu filmu. Un, ja man atļauts dažās minūtēs, pirms kādas stundas, kad bija starpbrīdis, Gaiļa kungs man piedāvāja kafiju iedzert, bet es tomēr tradicionāli turos vēl no 5.Saeimas pie tējas. Un tad kāds cits no deputātiem, nē, no kungiem, man piedāvāja iedzert kopīgi tēju uz viņa rēķina. Es neatteicos, un tad mēs diskutējām par to, kā tad īsti ir ar to pusmiljonu Latvijai un kino. Un mēs nācām pie tādas patīkamas atziņas, ka galu galā tieši reģionālās attīstības ministrija šobrīd varētu, un Gaiļa personā it īpaši, ziedot šim kino un šai dzīvei šo naudiņu kaut vai tādēļ vien, ka varbūt lai nu kurš, bet tieši Gaiļa kungs, nākdams pats no kino savā laikā, visvairāk izprastu nepieciešamību šī brīža dzīvi fiksēt kā vienu ļoti nopietnu kino. Un šajos 500 tūkstošos, ja es tagad nopietni teiktu par šo priekšlikumu, ietilpst ne jau kāds lobisms kādai vienai filmai, bet gan patiesa nepieciešamība gan dokumentēt, gan arīdzan hroniku uzņemt, gan animācijas un multiplikācijas filmas radīt un patiešām dot valsts garantiju vienas mākslas filmas uzņemšanai, kā tas tika solīts pērnajā gadā Gaiļa kunga valdības laikā. Tad mēs patiešām varētu apliecināt to, ka mēs šai nozarei neaiztaisīsim durvis un kinostudijā nebūs tikai tūrisma firmu un aģentūru izstādes un citādi pasākumi, bet ka patiešām tas, kas tur atrodas priekš kino, tiks priekš kino arī lietots.

Un tādēļ es gribētu šo savu ne visai nopietno atbalstu pavisam nopietnai lietai nobeigt ar ļoti prozaisku secinājumu: es noņemu šo balsojumu, jo zinu, ka nav jēgas to ierosināt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates beidzam. Priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 274. Frakcija “Latvijai” liek priekšā reģionālajām vides pārvaldēm noņemt 93 tūkstošus. To visu paredzēts noņemt darba samaksas fondam un iedot zinātniskās darbības finansēšanai Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisijas un kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 274, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. 275. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Vides valsts inspekcijai noņemt visu paredzēto summu — 187 960 latus un izglītībai kopā, tajā skaitā darba samaksas fondam, to iedot. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr. 275, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. 276. priekšlikums. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā reģionālās...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. Noņemts... paldies! Tālāk — Kultūras ministrija...

Sēdes vadītāja. Nākamais, 277. priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais... Es atvainojos, 278. noņemt nevar, Rugātes kundze, jo tas ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums. Frakcija noņem?

 

A.Kreituss. Frakcija noņem. Paldies! Nākamais — 279. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Kultūras ministrijai paredz starptautiskajam kinoforumam “Arsenāls” noņemt 24 080 latus un iedot tos Rīgas dokumentālo filmu studijai. Komisijas un kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Valsts prezident, cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Cienījamā valdība un cienījamās ministrijas un ministriju vadītāji! Ja jūs līdz rudenim, līdz festivāla laikam neatradīsiet naudu mūsu kino vajadzībām un neatradīsiet naudiņu, lai pasūtītu kādu filmu ministriju vajadzībām, tad arī es ierosinu festivāla “Arsenāls” laikā organizatoriem uztaisīt tādu milzīgi lielu zārku un tanī lielajā zārkā sakraut iekšā visas kinofilmu attīstīšanas iekārtas, kinokameras un visus pārējos piederumus, kas nepieciešami filmu uzņemšanai. Un tad to zārku aiztaisīt ciet un pārlikt pāri Eiropas Savienības karogu. Kāpēc es saku — Eiropas Savienības karogu? Tāpēc, ka civilizētajā Eiropā, it īpaši mazajās valstīs, pretēji tam, ko vakar teica cienījamais Kreitusa kungs, kino tiek dotēts no valsts. Pārklāt pāri arī Latvijas karogu, kas simbolizētu Latvijas kinematogrāfu, uzaicināt Ausmu Derkēvicu ar kori “Dzintars”, un tad tas varētu sākt tā ļoti klusi dziedāt “Amerika, Amerika...” Ziniet, ir tāda dziesma... Un tad parādītos tāds liels ekrāns ar Holivudas reklāmu un tas zārks tiktu aizdedzināts. Un tad šaut gaisā visus šampaniešus un uzaicināt arī Epnera kungu un Margēviča kungu, un Selecka kungu, un varbūt arī mūsu kolēģi un uzdzert uz mūsu Latvijas kino vieglām smiltīm. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, atļaujiet jums izteikt aizrādījumu par aicinājumu iznīcināt valsts īpašumu! ( Zālē smiekli un aplausi.)

 

Dz.Ābiķis. Un pēdējais, ja drīkst vienu repliku pateikt...

Sēdes vadītāja. Jūs savu laiku principā debatēm esat izsmēlis, jūs vienīgi nepateicāt, ko jūs gribat par 279. priekšlikumu.

 

Dz.Ābiķis. Tā... Pirmkārt, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nevis liek priekšā vai pakaļā, bet ierosina ... es vēlreiz atkārtoju, nevis liek priekšā vai pakaļā, bet ierosina... izlemt šo jautājumu demokrātiski.

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, diemžēl man jums kā skolotājam jāaizrāda, ka jūs, skolā strādādams, latviešu valodas būtību esat apguvis tikai viduvēji. Līdz ar to jūs otro reizi pašlaik runājat, un, otrkārt, no Saeimas tribīnes nav atļauts deputātiem dziedāt.

 

Dz Ābiķis. Jā, bet es aicinu ievērot latviešu valodas kultūru...

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, ja jūs turpināsiet šādā garā, mēs izslēgsim mikrofonu.

 

Dz.Ābiķis. Labi, tāpēc es ierosinu... “Arsenāls”, protams, ir laba lieta, bet valdībai vajadzētu šo lietu nopietni pārdomāt, jo tiešām Latvijas kino ir uz...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Ābiķa kungs! Šeit neiet runa par valdības domāšanu. Lūdzu, par 279.priekšlikumu! Jūs prasāt balsojumu vai jūs to noņemat?

 

Dz.Ābiķis. Lūdzu, balsojiet!

Sēdes vadītāja. Balsojums. Māris Gailis — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs!

 

M.Gailis (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka es esmu piedalījies kinoforuma “Arsenāls” organizēšanā. Un praktiski tas ir vienīgais starptautiskais kino festivāls, kāds Latvijā notiek. Tas neapšaubāmi nes Latvijas vārdu pasaulē, un vairāk cilvēku, kuri varbūt nav saistīti ar ekonomiku vai biznesu, vai tūrismu, uzzina par Latviju. Un neapšaubāmi tas ir neizmērojams labums pēc manām domām.

Šveices vēstniecība, Šveices valdība tātad ir apsolījusi finansēt vienu dokumentālo filmu par ekoloģiskām un ūdens aizsardzības, ūdens tīrības problēmām, un praktiski šai naudai vajadzētu pilnīgi kompensēt šobrīd ierosināto asignējumu kinoforumam “Arsenāls”. Jāsaka, ka šie 24 tūkstoši būs tikai 5 procenti no naudas, kas ir vajadzīga, lai šo festivālu noorganizētu. Man būtu ļoti liels lūgums, ņemot vērā, ko es teicu par papildu finansējumu, tātad izmantojot tos līdzekļus, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iegūs, atstāt šo naudu “Arsenāla” dotēšanai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.279! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Starptautiskajam kinoforumam “Arsenāls” — Rīgas dokumentālo filmu studijai — 24 080 latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 18, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 280. priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā starptautiskajam kinoforumam “Arsenāls” noņemt 5 tūkstošus latu un iedot dotāciju žurnālam “Teātra Vēstnesis”. Komisija neatbalsta, Ministru kabinets atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

P.Apinis (LC). Kolēģi! Es īsti neesmu skaudīgs, bet tad, kad mēs katrā ziņā savā laikā prasījām naudu veselības izdevumiem vai izdevumiem, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu, tad, bez šaubām, mums tas tika atteikts. Un tika panākta neformāla vienošanās, ka vienīgais izdevums Latvijā, ko atbalstīs, būs “Izglītība un Kultūra”. Es katrā ziņā esmu par to, ka “Izglītība un Kultūra” tiek dotēta. Es īsti negribu šo priekšlikumu atbalstīt. Tad arī visiem pārējiem lūdzu vienādus noteikumus. Es atbalstu to, ka “Arsenālam” netiek noņemta nauda.

Sēdes vadītāja. Pauls Putniņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītā Saeimas vadītāja! Godātie kolēģi! Pirmkārt, tā ir iekšēja pārdalīšana un, otrkārt un galvenokārt, ja tiek noņemta šī mazā piecu tūkstošu dotācija, tad šis žurnāls pazūd, Apiņa kungs. Un tas ir vienīgais teātra teorētiskais pamats pašlaik, jo almanahs “Teātris un Dzīve” jau vairs nepastāv. “Teātra Vēstnesis” apkopo teātru vēsturi, teātru mūsdienas, profesionālo teātri un amatieru teātri. Bez tam šis žurnāls ir ieguvis augstu novērtējumu starptautiskajā arēnā, un būtu briesmīgi, ja notiktu “Arsenāls”, bet mūsu kultūras pamati grūtu tādā veidā, ka tiktu likvidēts kultūrzinātnisks žurnāls. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu deputātus pievērst uzmanību dokumentam nr.389a, kur ir norādīts, ka pie priekšlikuma nr.280 ir bijusi tehniska rakstura kļūda. Pirmajā lasījumā dotācijas ir 0, nevis summa, kas ir norādīta dokumentā nr.389. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr.280! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Starptautiskajam kinoforumam “Arsenāls” — dotācija žurnālam “Teātra Vēstnesis” 5 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 2, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais. Valsts zemes dienests. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Valsts zemes dienestam noņemt 180 164 latus — visu summu, un to noņemt budžeta iestāžu darba samaksas fondam arī. Tālāk — novirzīt uz Zemkopības ministriju subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Kabineta un komisijas lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.281, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav, pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais...

Sēdes vadītāja. Pirms turpinām izskatīt nākamo priekšlikumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu iesniegumu: “Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 142.pantu, sakarā ar pārpratumu lūdzam pārbalsot 139. un 141. priekšlikumu.” Es gan gribētu aizrādīt tiem pieciem deputātiem, kas ir parakstījuši, ka šeit balsojuma nebija, jo deputātiem priekšlikumu un iebildumu nebija par to, ko sniedza komisija. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šo ierosinājumu pārskatīt balsojumu par 139. un 141.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par to, ka mēs izskatām ierosinājumu pārbalsot 139. un 141.priekšlikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 20, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu deputātus atgriezties pie 139.priekšlikuma!

 

A.Kreituss. 139.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija liek priekšā Ministru kabinetam ierēdņu apmācībai noņemt 200 tūkstošus latu un tos novirzīt izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisija to atbalstīja, Ministru kabinets neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Vispirms mēs laikam balsojam par komisijas iesniegto priekšlikumu. Es atvainojos! Taisnība ir tā, ka mēs balsojam par iesniegtajiem priekšlikumiem, bet mēs par Ministru kabineta priekšlikumu nevaram balsot, jo mums tas nav rakstiski bijis iesniegts. Mums vienīgais, kas ir bijis rakstiski iesniegts un par ko mēs varam balsot, ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums noņemt 200 tūkstošus latu ierēdņu apmācībai un nodot vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algām. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 28, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — tad balsojam par 141. priekšlikumu atkārtoti.

Sēdes vadītāja. Nākamais, ko bija lūgums pārskatīt, ir 141.priekšlikums, un deputāti atbalstīja pārskatīšanas iespējas.

 

A.Kreituss. Deputāti neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalstīja 141. priekšlikuma pārskatīšanu. Lūdzu, deputātu kungi, esiet uzmanīgi, lai gan laiks ir vēls! Darbs ir jādara.

 

A.Kreituss. 141. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lika priekšā Ministru kabinetam — Valsts administratīvajai skolai — noņemt 100 tūkstošus latu un tos nodot izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algu palielināšanai. Komisija atbalstīja šādu priekšlikumu. Valdība arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vai kādam deputātam ir iebildumi pret komisijas lēmumu atbalstīt 141. priekšlikumu par šīm budžeta izmaiņām? Es atvainojos! Kārtības rullī ir teikts, ka balso tikai tad, ja ir kādi iebildumi. Šeit ir komisijas priekšlikums. Ir atbalstījusi Budžeta un finansu komisija, ir atbalstījis Ministru kabinets. Par ko mēs balsosim, man tad ir jautājums. Iepriekšējais balsojums — “pret”, šoreiz mēs balsojam “par”. Paldies! Lūdzu zvanu! Priekšlikums nr. 141. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Valsts administratīvā skola — vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algām — 100 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 4, atturas — 2. Pieņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums nr.141.

Požarnova kungs! Andrejs Požarnovs, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts! Es jums vārdu varu dot tikai tad, ja jūs runājat par tālāko jautājuma izskatīšanas kārtību. Par procedūru? Kārtības rullī šāda termina nav. Ja jūs runājat par tālāko izskatīšanas kārtību, lūdzu, jums ir vārds! Nevēlaties runāt. Paldies!

Tālāk izskatām priekšlikumu nr.282. 47. lapaspuse.

 

A.Kreituss. 282.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Valsts zemes dienesta Nacionālajam mērniecības centram noņemt 58 tūkstošus latu un samazināt 47 štata vienības. Šo naudu novirzīt uz Zemkopības ministriju subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.282, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. 283.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Valsts zemes dienesta Latvijas zemes kadastra centram noņemt 42 tūkstošus latu un samazināt to par 52 štata vienībām, naudu novirzot Zemkopības ministrijai subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas ierosinājumu neatbalstīt priekšlikumu nr.283, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 284. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Valsts zemes dienesta rajonu un pilsētu zemes dienesta nodaļām un pagastu zemes dienestiem zemes reformas un privatizācijas darbu finansēšanai fiziskajām personām noņemt visu finansējumu — 429 039 latus un novirzīt to subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.284, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais. Valsts uzņēmums “Latvijas Televīzija”. 285. priekšlikums. Deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis liek priekšā no Valsts uzņēmuma “Latvijas Televīzija” pamatbudžeta — izdevumi kopā, tajā skaitā vasaras olimpisko spēļu translācija — noņemt 200 tūkstošus latu un tos novirzīt Labklājības ministrijai Ludzas slimnīcas celtniecībai. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt priekšlikumu nr.285, kuru iesnieguši deputāti Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns un Saulītis, iebildumu nav.

Vidiņa kungs, es atvainojos! Sekretariātu lūdzu beigt sarunas ar Leiškalna kungu un sekot izskatīšanas kārtībai!

Juris Vidiņš “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Ludza jau uzpeld šodien ceturto reizi, ja es nemaldos. Mēs visur mēģinājām. Varbūt pēdējo reizi. Ziniet, senajiem romiešiem bija izteiciens: “Kas pilsoņiem ir vajadzīgs? Maize un izpriecas.” Par maizi mēs esam aizmirsuši, izpriecas mēs mēģinām dot. Mēs uzskatām, tie iesniedzēji, ka olimpisko vasaras spēļu translācija ir naudas izšķiešana. Tiem, kas tās skatās, ir satelītu antenas un tās var uztvert. Mēs domājam, ka tās būs, es nezinu, divu nedēļu vai trīs nedēļu garumā, tās vasaras olimpiskās spēles, bet Ludzas slimnīca paliks vēl vismaz veselu gadsimtu un varēs apkalpot cilvēkus. Tādēļ es lūdzu jūs pēdējo reizi pie šīs sadaļas atbalstīt mūsu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

A.Seiksts (LC). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kam patīk televīzija, kam nepatīk, bet vienaldzīgo nav. Es esmu ļoti pretrunīgā situācijā. Pirmkārt, es pats, man šķiet, vairāk par visiem pirmajā lasījumā iestājos par Ludzas slimnīcu. Otrkārt, man tagad ir jāoponē savam tuvākajam kolēģim komisijā — Vidiņa kungam. Bet, tā kā Gaiļa kungs apsolīja mērķdotācijās iestrādāt Ludzas slimnīcu...

Tālāk. Tā kā man kaut cik ir zināms televīzijas patiesais stāvoklis, teikšu, ka tehniskais parks ir novecojis ārkārtīgi. Vai tiešām mēs gribam, lai atnāk operatori un kaut kādus ar roku griežamus aizvēsturiskus aparātus griež, kur mūsu sejas izskatās kā greizā spogulī? Vai tiešām mēs gribam, lai televīzijā nenotiek reformas? Vai mēs gribam nobremzēt tehnisko procesu, proti, no sekām pāriet uz ... Un pārējās problēmas. Tāpēc es ļoti lūdzu šo deputātu priekšlikumu noraidīt, un par cik šī pozīcija ir mūsu komisijas kompetencē un arī pārraudzībā, šo pozīciju uzskatīt par neaizskaramu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vakar bija starpfrakciju vienošanās un nevienam nebija iebildumu, ka šī pozīcija ir neaizskarama. Pie tā paša klāt ir jāpiebilst, ka gan komisijas, gan valdības pozīcija ir viennozīmīga — šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamie deputāti! Es izrēķināju, ka Latvijā ir, es lasīju kaut kur, 45 tūkstoši fanātisku sporta spēļu skatītāju. Pieņemot šo lēmumu, es varu jums droši teikt, 1000 cilvēku uzreiz, kas ir slimi un kam vienīgā iespēja ir skatīties televīziju, vai nu dabūs infarktu, vai arī būs beigti. Es negribētu, lai jūs uzņemtos šādu grēku pašreiz, teiksim, izmest olimpiskās spēles no televīzijas. Tā ka es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu nr. 285! Deputāti iesniedzēji — Vidiņš, Požarnovs, Golubovs, Priedkalns, Saulītis. Pamatbudžeta izdevumi kopā. Tajā skaitā vasaras olimpisko spēļu translācija — Ludzas slimnīcas celtniecība — 200 tūkstoši latu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 33, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Kreituss. Tālāk — 6.tabula. Priekšlikumi par izdevumu palielināšanu bez norādītā līdzekļa avota. Priekšlikums nr.295...

Sēdes vadītāja. Lūgums mikrofonā! Mikrofonus pacelt uz augšu, lai jūs dzirdētu!

 

A.Kreituss. Priekšlikums nr. 295, 6.tabula. Aizsardzības ministrs Krastiņa kungs liek priekšā Aizsardzības ministrijai izdevumiem aizsardzības un drošības iestāžu uzturēšanai izdalīt papildus 5 miljonus 853 tūkstošus...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts. Atvainojos! Priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. Paldies! Nākamā — 7.tabula. Priekšlikumi, speciālo budžetu kopsavilkumi. Nr.300. Lagzdiņa kunga priekšlikums. No Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta izdalīt Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai 378 tūkstošus. Komisijas attieksme bija atbalstīt. Kabineta laikam arī, ja?

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu atbalstīt priekšlikumu nr.300, kuru iesniedzis deputāts Lagzdiņš? iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais... (No zāles deputāts M.Vītols: “Es noņemu!”).

Sēdes vadītāja. Vajadzētu gan runāt no tribīnes, deputāt Vītol! 301.priekšlikums noņemts. 302.priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. 303.priekšlikums. Labklājības ministra Makarova kunga priekšlikums. Labklājības ministrijas speciālajā budžetā — ieņēmumi speciālajā budžetā un izdevumi speciālajā budžetā. Šeit tiek atšifrēta summa un netiek nekas papildus klāt prasīts. Gan komisija, gan kabinets ierosina atbalstīt Makarova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas atbalstu priekšlikumam nr.303, kuru iesniedzis labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, iebildumu nav. Pieņemts.

304.priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. Paldies! 305. Deputāts Ozoliņa kungs. Kultūras ministrijas speciālais budžets. No nesadalītajiem izdevumiem noņemt 24 tūkstošus un Kultūras ministrijas speciālajā budžetā paredzēt mērķdotācijas grāmatas izdošanai par Molotova—Ribentropa pakta sekām Latvijā. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

L.Ozoliņš (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātais Prezident! Cienījamie sēdes dalībnieki! Vakar es sapratu, ka man jāpakļaujas valdības un partijas lēmumam, jo tā neatbalsta, lūk, šo priekšlikumu. Tādēļ es noņemu savu priekšlikumu par Molotova—Ribentropa pakta seku fiksāciju un dokumentāciju, jo tās joprojām ir acīm redzamas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates beidzam. Priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — 306.priekšlikums. Deputāta Ozoliņa kunga priekšlikums. Kultūras ministrijas...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. Paldies! 307. Deputāta Emša kunga priekšlikums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta ieņēmumu daļā humānās palīdzības ailes pārcelt uz dāvinājumu ailēm, jo saņemtie līdzekļi nekādā gadījumā nav klasificējami kā humānā palīdzība. Ir gan komisijas, gan kabineta priekšlikums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas atbalstu priekšlikumam nr. 307, kuru iesniedzis deputāts Emsis, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Tālāk 308.priekšlikums. Deputāta Emša kunga priekšlikums. Iedaļā “Izsniedzamās garantijas 1996.gadā. Valsts budžets 1996.gadam. Pamata un speciālie budžeti”, 87.lappuse, kā kreditors attiecībā uz ūdens apgādes un attīrīšanas iekārtām jāmin ne tikai RAF, bet arī EIB, Eiropas Investīciju banka. Komisijas un kabineta priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas atbalstu priekšlikumam nr.308, kuru iesniedzis deputāts Emsis, iebildumu nav, pieņemts.

 

A.Kreituss. 309. priekšlikums. Deputāts Emša kungs. Tāds pats precizējums izdarāms iedaļā “1996.gadā izsniedzamo garantiju prognoze”. Komisijas un kabineta priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Finansu un budžeta komisijas atbalstu priekšlikumam nr. 309, ko iesniedzis deputāts Emsis, nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Tālāk 8.tabula. “Mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām un rajoniem”. 310.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” liek priekšā Rīgas vides projektam 10 tūkstošus latu noņemt un iedalīt tos Rēzakas ģimnāzijai ūdensapgādes un siltumapgādes celtniecības darbu pabeigšanai. Komisijas un kabineta lēmums bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt 310.priekšlikumu, kuru iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Tālāk — 311. priekšlikums. Frakcija “Latvijai” Liepājas vides projektam noņem 15 tūkstošus un tos iedod Rēzakas ģimnāzijai ūdensapgādes un siltumapgādes celtniecības darbu pabeigšanai. Komisijas un kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt 311. priekšlikumu, kuru iesniegusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais. Frakcija “Latvijai”, 312.priekšlikums. Cēsu ūdensapgādei un kanalizācijai noņemt 10 tūkstošus, iedalīt tos Rēzakas ģimnāzijas ūdensapgādes un siltumapgādes celtniecības darbu pabeigšanai. Komisijas un arī kabineta lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt 312.priekšlikumu, kuru izteikusi frakcija “Latvijai”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A. Kreituss. Tālāk lūgums pāriet pie likuma. Pie 1.panta. Šķirt atpakaļ...

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus uzšķirt dokumenta 1.lappusi. 1.pants. “Sakarā ar 1 miljona izdalīšanu no Ekonomikas ministrijas speciālā fonda papildus apstip-rināt valsts pamatbudžetu 1996.gada ieņēmumos 399 miljoni 469 tūkstoši latu un sadalīt pa ieņēmumu veidiem saskaņā ar 1.priekšlikumu.” Lūgums to apstiprināt.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu — apstiprināt Latvijas pamatbudžetu 1996.gadam ieņēmumos 399 miljoni 469 tūkstoši latu, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. 2.pants pieņemts pirmā lasījuma redakcijā. Labojumu nav. 3.pants.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par priekšlikumu — apstiprināt 2.pantu “Valsts pamatbudžeta finansiālo deficītu 59 miljoni 358 tūkstoši 65 latu apmērā”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. 3.pants mainās, tāpēc lūgums apstiprināt valsts pamatbudžetu 1996.gadam izdevumos par 1 miljonu lielāku — 458 miljoni 827 tūkstoši 65 latu apmērā, atkal saistībā ar to pašu miljonu, kas tika izdalīts no Ekonomikas ministrijas speciālā fonda pašvaldību izlīdzināšanas fondam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu “Par valsts pamatbudžeta 1996. gadam izdevumos apstiprināšanu 458 miljoni 827 tūkstoši 65 latu”, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. 4.pantā jānobalso deputāta Jurkāna priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, mums ir vispirms... Tabulas ir izskatītas, cik es saprotu. Paldies, tālāk!

 

A.Kreituss. Tātad pirmais. Mums pirmajā lasījumā nobalsotie 20 miljoni mainās uz 21 miljonu. Līdz ar to pie Jurkāna kunga piedāvātā priekšlikuma otrajam lasījumam sadalījumā klāt nāk vēl 1 miljona latu apmērā mērķdotācijas pagastu un rajonu teritoriālajai plānošanai, attīstības projektu izstrādāšanai. Mums acīmredzot ir vispirms jānobalso par šo 21 miljonu, jo pirmā lasījuma summa mainās. Jānobalso par 21 miljonu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam.

Sēdes vadītāja. Šeit ir komisijas priekšlikums neatbalstīt. Vai tas paliek spēkā?

 

A.Kreituss. Nē, komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atbalstīt. Deputātiem iebildumu nav pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu apstiprināt dotāciju un mērķdotāciju apmēru pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 21 miljona latu apmērā? Pieņemts.

 

A.Kreituss. Tālāk mums ir jānobalso jeb jāatbalsta deputāta Jurkāna kunga priekšlikums, bet, ņemot vērā, ka viņa priekšlikumā, kuru ir komisijas lēmums atbalstīt, mums ir jāizmaina 23 miljoni uz 24 miljoniem, — kur ir Jurkāna kungs? Jā, bet kur ir Jurkāna kungs, mums jāsaskaņo šie cipari. Tātad 23 vietā mums jāraksta 24. Tālāk... Tālāk izmaiņu nav.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, lūdzu precizēt, kur tie 23 miljoni ir jāraksta.

 

A.Kreituss. Apstiprināt dotāciju un mērķdotāciju apjomu pašvaldību budžetos 24 035 000 latu apmērā, tajā skaitā mērķdotācijas... Un tālāk: a) psihoneiroloģisko pansionātu darbības nodrošināšanai — 2 997 834 lati saskaņā ar pielikumu (tabula nr.9). Šis pielikums ir aizmugurē. Tālāk: b) internātskolu finansēšanai — 7 489 657 lati saskaņā ar pielikumu, tabula nr. 10. Šis pielikums ir aizmugurē. Un tālāk: c) investīcijām — 3 035 000 latu saskaņā ar pielikumu, tabula nr. 11, pašās beigās. Un tālāk: d) teritoriālajai plānošanai šis 1 miljons, ko mēs pielikām klāt. Un tālāk 2.punkts. Dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam — 9 512 509 lati. Šāds ir priekšlikums kopumā, un komisijas un arī kabineta priekšlikums bija to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret dotāciju un mērķdotāciju apjomu pašvaldību budžetā — 23 miljoni... Atvainojos deputātu kungiem, 24 035 000 latu apjomā, iebildumu nav? Pieņemts.

Es atvainojos ziņotājam, deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav, līdz ar to Kārtības rullis balsojumu neparedz. Ja ir komisija piekritusi, deputāti piekrīt, visi savstarpēji vienojušies, balsojums nav vajadzīgs.

 

A.Kreituss. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tā, tiek pieņemts 24 miljoni 35 tūkstoši latu.

 

A.Kreituss. Jā, tas ir tas labojums. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, nu, es to nelasīšu, tas ir garš, līdz lappuses lejai, un komisijas un arī valdības viedoklis ir to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu pie likuma 4.panta iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Tālāk 5.pants. Deputāta Čepāņa kunga priekšlikums, komisijas un Ministru kabineta viedoklis — neatbalstīt. Vai mēs tos lasām, tie te gari ir? Nelasām, ja?

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu deputāta Čepāņa priekšlikumu neatbalstīt iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums attiecībā uz 5.pantu. Arī komisijas un kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu pie 5.panta iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Tālāk ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Noņem.

 

A.Kreituss. Noņem, paldies! Tālāk ir deputāta Jurkāna kunga priekšlikums, un ir komisijas un kabineta lēmums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas atbalstu deputāta Jurkāna priekšlikumam 5.panta redakcijai iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Tālāk ir 6.pants. Es iešu cauri atkal tāpat pa punktiem, tie ir stipri gari. Pirmais — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ja es kļūdos, lūdzu mani labot, Jurkāna kungs, bet šo pirmo priekšlikumu tātad komisijas un kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jānis Kalviņš, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Valdībai, protams, ir jādod iespēja strādāt un tikai tad ir jāizvērtē viņas darbs. Pie dotās budžeta situācijas, protams, rajonu posmam, tūlīt citēšu likumu, vienkārši darbības tiek bloķētas. Un tas ir — 16.pantā stāv rakstīts: “Nodrošināt rajona iedzīvotāju veselības aprūpi, izveidot un uzturēt medicīnas iestādes.” Es nemaz nerunāšu par sabiedrisko transportu, par bāriņiem un bez vecākiem palikušajiem, par bezpajumtniekiem, par veco ļaužu pansionātiem, par atkritumu utilizāciju. Bet tajā pašā laikā vakar valdību veidojošo frakciju sanāksmē bija vienošanās un tika zināms solis sperts pretī pašvaldību jautājumos. Es ļoti ceru, ka šie solījumi tiks pildīti un lietas, tas ir, pašvaldību lietas, uzlabosies, krasi uzlabosies. Un šeit es gribu akcentēt Makarova kunga teikto — būsim savstarpēji korekti un pildīsim dotos solījumus! Tas ir, divu nedēļu laikā valdība solīja iesniegt likumprojektu par budžeta izlīdzināšanu 1996.gadam. Un paredzēts, ka tad, ja tiks pārpildīta budžeta ienākumu daļa, tiks ieskaitīts arī pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Lai valdībai izdodas un lai varētu pievilkt izlīdzināšanas fondam vismaz 46,5 miljonus, un lai varētu šis izlīdzināšanas fonds strādāt! Un vēl viena lieta. Par vienu divpadsmito daļu. Ir likumā teikts — līdz vienai divpadsmitajai daļai, bet minēšu, ka februāra mēnesī tiks saņemti 40 procenti.

Sēdes vadītāja. Kalviņa kungs, atvainojiet, jūsu laiks runai ir beidzies, lūdzu! Ja jūs vēlaties runāt, lūdziet atļauju deputātiem!

 

J.Kalviņš. Divas minūtes lūdzu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, deputāti, jūsu piekrišanu! Iebildumu nav, turpiniet!

 

J.Kalviņš. Tātad es atkārtoju, februāra mēnesī 40 procenti tiks saņemti, un šeit vajadzētu fiksēt likumā, pie tā aktīvi pastrādāt, lai būtu nevis līdz vienai divpadsmitajai daļai, bet korekti, perfekti, precīzi viena divpadsmitā daļa, jo “līdz vienai divapdsmitajai daļai” dod ļoti lielas iespējas, diemžēl man tas ir jāatzīst, Finansu ministrijas ierēdņiem manipulēt ar šiem līdzekļiem, ar šīm naudām, un tas arī notiek. Un paliek tas, ko es jau minēju iepriekšējā reizē, ka pašvaldības nāk ar izstieptu roku. Un tajā pašā laikā, ņemot vērā to, ka mums ir vienošanās, es atbalstu šī panta izslēgšanu un vēlreiz akcentēju Šķēles kunga doto godavārdu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tā, ir jauns priekšlikums — izslēgt pantu principā, lai gan mēs sākām izskatīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu tikai. Kalviņa kungs nāca ar priekšlikumu izslēgt pantu kopumā. Bet, tā kā tas rakstiski nav iesniegts, šis priekšlikums pagaidām nav izskatāms. Kalviņa kungam priekšlikumu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu nebija. Līdz ar to deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Cienījamie kungi, mums ir tomēr jātiek šeit pie skaidrības, mēs ne-varam 6.pantu vispār izslēgt, mums taču jāparāda administratīvajās teritorijās sadalījums.

Sēdes vadītāja. Mēs nevaram to izslēgt arī pēc Kārtības ruļļa, jo tāda rakstiska priekšlikuma mums nav. Mēs izskatām tā, kā viņš ir mums pašlaik iesniegts uz otro, galīgo lasījumu.

 

A.Kreituss. Es tāpēc gribu deputātiem pateikt, ka mums pirmajā lasījumā ir nobalsots pants un tagad mums acīmredzot, ejot tālāk, būtībā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumam līdzvērtīgs ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums. Acīmredzot mums jāpaliek pie šī “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikuma, kurā ir ierosināts 6.pantā aizstāt skaitli “70” ar skaitli “85” un skaitli “30” ar skaitli “15”. Un līdz ar to komisijas un kabineta priekšlikums ir šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Budžeta un finansu komisijas slēdzienu atbalstīt “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas priekšlikumu 6.pantā iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Tālāk nākamais ir LZS, KDS un LDP priekšlikums, kurš būtībā ir identisks, un tādēļ komisijas un kabineta priekšlikums ir to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tā kā tas jau ir iepriekšējā “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas priekšlikuma ietvaros, tas tiek noņemts, neizskatām.

 

A.Kreituss. Tālāk — deputāta Jurkāna kunga priekšlikums... Tu noņem, ja?

Sēdes vadītāja. Deputāts, ministrs noņem savu priekšlikumu.

 

A.Kreituss. Līdz ar to mēs varam pāriet pie 7.panta, kurā mēs pirmajā lasījumā pieņēmām maksimālo kopējo valsts parādu un pārējos ciparus. Tagad ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums izteikt 7.pantu šādā redakcijā, es lasu: “Noteikt maksimālo kopējo valsts parādu 537 830 000 latu apmērā, tajā skaitā iekšējo parādu — 197 980 000 latu un ārējo parādu — 339 850 000 latu, ārējo parādu par valdības garantijām un galvojumiem maksimālo apmēru 29 000 860 latu, tajā skaitā valsts garantijas 1996.gadam — 14 000 000 latu (saskaņā ar 7.pielikumu) un valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos — 22,2 miljonus latu.” Komisijas un kabineta lēmums ir šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu komisijas iesniegto priekšlikumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Pirmajā lasījumā pieņemtajam 8.pantam labojumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. 8.pants pieņemts.

 

A.Kreituss. 9.pantā pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā labojumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem...

 

A.Kreituss. Es atvainojos... Tā ir, jā. Tūliņ mēs skatāmies 9.pantu... Sakarā ar 2.tabulas 60.priekšlikuma un 7.tabulas 303. priekšlikuma atbalstīšanu speciālais budžets ieņēmumos palielinās par 452 802 latiem. Tātad esam uzmanīgi 9.pantā! Tātad ieņēmumi ir 434 915 856 lati, izdevumos speciālais budžets palielinās par 1 441 740 latiem un ir 433 155 053 lati. Šāds pašreiz ir 9.pants.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus būt uzmanīgiem, tātad 9.pantā izmainās skaitliskie rādītāji. Tā, 9.pants. Apstiprināt valsts speciālo budžetu ieņēmumus — 434 915 856 lati, izdevumus — 433 155 053 lati. Deputātiem iebildumu nav. 9.pants pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — jauns pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lika priekšā papildināt likumu ar 10.pantu. Runa ir par pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes izveidošanu. Komisijas un kabineta lēmums bija neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Finansu un budžeta komisijas lēmumu neizveidot jaunu pantu pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais jaunais pants kā 11. bija paredzēts. Bet šādā gadījumā tas kļūst par 10. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija liek priekšā papildināt likumu ar 10.pantu šādā redakcijā: “10.pants. Lai saskaņotu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda attiecīgās pašvaldības 1995.gadā avansā saņemto dotāciju un mērķdotāciju apjomus, kā arī pašvaldību izlīdzināšanas fondā ieskaitītos līdzekļus, Ministru kabinets līdz 1996.gada 1.maijam izdara pārrēķinus saskaņā ar 1995.gada 28.marta Ministru kabineta noteikumiem nr.65 “Noteikumi par pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina algoritmu 1995.gadam””. Kabineta lēmums bija atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Komisijas lēmums?

 

A.Kreituss. Komisijas lēmums bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu izveidot jaunu pantu, pēc tagadējās jaunās redakcijas — 10.pantu. “Lai saskaņotu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda attiecīgās pašvaldības 1995.gadā avansā saņemto dotāciju un mērķdotāciju apjomus, kā arī pašvaldību izlīdzināšanas fondā ieskaitītos līdzekļus, Ministru kabinets līdz 1996.gada 1.maijam izdara pārrēķinu saskaņā ar 1995.gada 28.marta Ministru kabineta noteikumiem nr.65 “Noteikumi par pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina algoritmu 1995.gadam””. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 3, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais kā pielikums bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums iekļaut likumprojektā valsts investīciju sadalījumu...

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu komisija noņem.

 

A.Kreituss. Paldies! Nākamais bija deputāta Lagzdiņa kunga priekšlikums kā likuma sastāvdaļu likumprojektam pievienot pielikumu nr.8 — valsts investīciju sarakstu 1996.gadam. Minēto sarakstu valdība jau ir apstiprinājusi. Es varu paskaidrot, ka šis saraksts ir apstiprināts. Tas arī visiem ir izdalīts, bet, tā kā nav paredzēts to pēc likuma likt iekšā budžetā, tad komisijas un kabineta lēmums bija neatbalstīt. Bet saraksts ir pieejams, tas visiem ir jau izdalīts. Lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas slēdzienu neatbalstīt deputāta Lagzdiņa priekšlikumu kā likuma sastāvdaļu likumprojektam pievienot pielikumu nr.8 — valsts investīciju sarakstu 1996.gadam, iebildumu nav. Minēto sarakstu valdība jau ir apstiprinājusi. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Pārejas noteikumi. Pirmais. Pie 1.pārejas noteikuma ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas papildinājums otrajam lasījumam. Papildināt pārejas noteikumu 1.punktu pēc vārdiem “paredzot prioritāti pabalstu, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai” ar vārdiem “kā arī valsts investīcijām”. Komisija neatbalstīja, kabinets atbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par pārejas noteikumu 1.punktā iesniegto Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu papildināt pārejas noteikumu 1.punktu pēc vārdiem “paredzot prioritāti pabalstu, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai” ar vārdiem “kā arī valsts investīcijām”. Balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums izteikt pārejas noteikumu 1.punktu šādā redakcijā. Es nolasīšu visu: “Noteikt, ka Finansu ministrijai ir tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts pamatbudžeta ieņēmumiem, izņemot valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, taču nepārsniedzot pamatbudžetā paredzētās summas un paredzot prioritāti pabalstu, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai. Saņemot finansējumu atbilstoši minētajiem nosacījumiem, resoru vadītājiem nodrošināt proporcionālu visu tāmē paredzēto izdevumu segšanu.” Komisijas un arī kabineta priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Bet mēs tikko kā nobalsojām par Tautsaimniecības...

 

A.Kreituss. Ņemot vērā... Es atvainojos, ņemot vērā to labojumu, ko mēs jau tikko kā ielikām pirmajā punktā. Tā ka to likt iekšā arī šajā.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izteiktā priekšlikuma atbalstu, iekļaujot tajā iepriekš nobalsoto Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais — pārejas noteikumu 2.punkts. Pirmais ir deputāta Čepāņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Noņem.

 

A.Kreituss. Noņemts. Nākamais ir pie pārejas noteikumu 2.punkta 2.apakšpunkta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir izslēgt šo 2.apakšpunktu...

Sēdes vadītāja. Komisija priekšlikumu noņem.

 

A.Kreituss. Noņem. Paldies! Pie 4.apakšpunkta ir deputāta Jurkāna kunga priekšlikums, un tas skan šādi: “Izteikt pārejas noteikumu 2.punkta 4. apakšpunktu šādā jaunā redakcijā: “Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda darbības uzraudzībai Ministru kabinets izveido Finansu izlīdzināšanas fonda padomi un apstiprina tās nolikumu””. Komisija un kabinets atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Finansu un budžeta komisijas atbalstu priekšlikumam, ko izteicis deputāts Jurkāns pie pārejas noteikumu 2.punkta 4. apakšpunkta, iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Kreituss. Nākamais ir deputāta Čepāņa kunga priekšlikums. Komisija un...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noņemts.

 

A.Kreituss. Noņemts. Paldies! Nākamais — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums izteikt pārejas noteikumu 2.punkta 4. apakšpunktu šādā redakcijā: “Divu nedēļu laikā iesniegt Saeimā likumprojektu par pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondu 1996.gadam, ņemot vērā, ka...” Un tālāk kā tekstā. Komisija to neatbalstīja, bet Ministru kabinets atbalstīja. Pareizi, ja?

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu izteikt pārejas noteikumu 2.punkta 4. apakšpunktu šādā redakcijā: “Divu nedēļu laikā iesniegt Saeimā likumprojektu par pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondu 1996.gadam, ņemot vērā, ka...” Tālāk kā pirmā lasījuma tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

 

A.Kreituss. Tālāk ir pie pārejas noteikumu 4.punkta “a” apakšpunkta pirmajā lasījumā. Un ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums otrajā lasījumā precizēt, bet komisijas un kabineta lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Te ir viens jautājums. Tad jums ir jāveido apakšpunkti, jo pirmajā lasījumā apakšpunktu nav.

 

A.Kreituss. Nē, ir. 4.punktam ir apakšpunkti. Pirmajā lasījumā ir apakšpunkti “a”, “b”, “c”.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos!