Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 30. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

M.Mitrofanovs (politisko organziāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija) : Neapšaubāmi, šodien tika apspriesti divi ļoti svarīgi likumi. Pirmais ir par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, otrais — tā saucamais nepilsoņu likums. Likums par regulatoriem pieņemts otrajā lasījumā, un mēs ceram, ka vēl būs laiks, lai šo likumu uzlabotu, jo tas nosaka kārtību, kā nākotnē tiks regulētas cenas uz sabiedriskiem pakalpojumiem, tādiem kā transporta pakalpojumi, siltuma un elektroenerģijas samaksa un citi.

Bet trešajā, galīgajā, lasījumā šodien pieņemti grozījumi nepilsoņu likumā. Galvenās izmaiņas saistītas ar to, ka nepilsoņi vairs nebūs pakļauti ierēdņu patvaļai, kā tas bija iepriekš. Jo līdz šim jautājumu par nepilsoņa statusa atņemšanu varēja izlemt viens cilvēks, tāpēc diezgan bieži izrādījās, ka ierēdņa rīcība bija kļūdaina vai nepareizi tika traktētas likuma normas. Turpretī tagad šis jautājums būs tiesas kompetencē. Mēs gribam pateikties Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, sociāldemokrātiem, Jaunajai partijai un "Latvijas ceļam" par atsaucību un izpratni šajā ļoti sāpīgajā jautājumā. Grūti saprast Tautas partijas rīcību, jo tajā ir diezgan daudz demokrātiski domājošu un liberālu cilvēku, bet šodien viņi visi nobalsoja par to, lai vēl vienai iedzīvotāju kategorijai atņemtu maizes gabalu. Mēs domājam, ka tā ir ļoti nepareiza rīcība apstākļos, kad Tautas partija ļoti strauji zaudē savu popularitāti.

A.Seiksts (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Savā un "Latvijas ceļa" vārdā varu izteikt vislielāko gandarījumu par lorda Džordža Robertsona ierašanos Latvijā. Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra viesošanās NATO kandidātvalstī ir svarīgs notikums. Nelieloties varu teikt, ka savā laikā mūsu partija jau iezīmēja ceļu uz skaidru un nepārprotamu rietumniecisku orientāciju. Šajā jautājumā mums nav domstarpību ar valdošo partiju un arī sociāldemokrātu frakcijas deputātiem. Manuprāt, šis notikums tuvinās mūs tai situācijai, kurā mēs varēsim justies droši no 1940. gada vai kādu citu baigu gadu atkārtojuma.

Kas attiecas uz likumprojektiem, gribu pieminēt likumu par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības. Mani pārsteidza tas, ka debates izvērtās par pilnīgi nepolitisku jautājumu. Savukārt gandarī, ka "Latvijas ceļa, sociāldemokrātu, frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un Jaunās partijas deputāti izprata situāciju, jo šeit tiešām nebija nekādas politikas. Lai nerastos iespaids, ka noteiktas privilēģijas vai bijusi pretimnākšana nepilsoņiem, varu apgalvot skaidri un nepārprotami — ja pilsonis vai nepilsonis, kas pretendē uz pilsoņa statusu, viltojis dokumentus, tad viņam šo statusu var atņemt tikai tiesa. Līdzšinējais projekts paredzēja, ka vieniem to tiesīga darīt tiesa, bet otriem — ierēdnis. Ja jau mēs esam par tiesisku valsti, tādu, kādu gribējām Mežaparkā 1988. gadā, es tomēr ticu tiesām un nedomāju, ka šajā situācijā šeit jāsaskata kaut kāda politika. Visi cilvēki likuma priekšā ir vienādi. Mēs nerakstām citu formulu, kā vien tādu, kādu īstenojam un visu laiku atkārtojam Ministru kabinetam un visai valstij. Esmu pārsteigts par to, ka šeit pat izskanēja domas, ka likums jāaptur. Protams, demokrātiskā valstī un demokrātiskā parlamentā to var darīt, bet es tam neredzu argumentāciju. Vienīgais arguments — pārslogotas tiesas. Jā, piekrītu, tiesas ir pārslogotas, bet tad vienādosim un noņemsim tiesai kompetenci šajos jautājumos gan vienā, gan otrā gadījumā. Bet nešķirosim un nemēģināsim politizēt vai uzkurināt emocijas tur, kur tās absolūti nav vajadzīgas.

Jau iepriekš gribu apsveikt visu latviešu tautu, visus mūsu pilsoņus, arī tos, kas nav latvieši, bet kas tomēr 1990.gada 4.maijā viennozīmīgi atbalstīja mūs — Augstākās padomes deputātus, kas balsoja par Neatkarības deklarāciju.

Dz.Rasnačs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija) : Pagājušā nedēļa, sevišķi tās nogale, aizritēja piemiņu un atceres pasākumu gaisotnē. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvji gan Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās piedalījās dažādos politiski represēto piemiņas pasākumos. Tāda bija pagājusī nedēļa. Šonedēļ, protams, darbs pamatā ritēja komisijās, kurās tika pieņemti svarīgi lēmumi. Kā vienmēr, būtiskākā ir ceturtdiena, kad notiek mūsu darbs plenārsēdē.

Gribētu minēt vairākus būtiskus jautājumus, kuros šodien tika pieņemts lēmums. Pirmkārt, tie ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK iesniegtie grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu". Šos grozījumus mēs iesniedzām, līdz ko Saeima ar 85 balsīm nobalsoja par 17.jūniju kā atceres dienu saistībā ar Latvijas okupāciju. Protams, šis fakts jāsaskaņo ar likumu, kas reglamentē Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību. Manuprāt, šīs atceres dienas atzīmēšana un pieminēšana ne tikai mums, latviešiem, bet arī cittautiešiem, tiem, kas vēl neuztver savu piederību šai valstij, veicinās pievēršanos vēstures grāmatām un rūpīgākai Latvijas vēstures pētīšanai un vēsturiski traģisko notikumu izpratnei.

Otrs, protams, bija ģenerālprokurora amata kandidāts. Mūsu apvienība pieņēma savu lēmumu, vadoties pēc tā, ka konkrētā persona — ģēnerālprokurors — būs pirmā persona noziedzības apkarošanas jomā valstī tuvāko piecu gadu laikā. Tā ir ļoti nopietna izvēle, un šajā nopietnajā izvēlē rezultāts ir acīmredzams. Konkrētais ģenerālprokurora amata kandidāts neatstāja pārliecinošu iespaidu nedz frakcijās, nedz komisijās, un, ja šāda pārliecinoša iespaida nav, tad nav arī uzticības.

Vēl noteikti vēlētos minēt šodien izskatīto jautājumu par tā saucamo nepilsoņu likumu. Gribu pateikt tikai to, ka gan Jurkāna bloks, gan "Latvijas ceļš", gan sociāldemokrāti uzņēmušies atbildību, izdarot šos grozījumus par to, ka tiesas būs vēl vairāk noslogotas. It sevišķi gribētu pārmest "Latvijas ceļam", jo šīs partijas pārstāvis ir tieslietu ministrs, un tā ir viņa atbildība.

Vēlreiz gribu visus Latvijas pilsoņus sveikt ar reālu pavasara sākšanos. Lai visiem priecīgs prāts!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija) : Mūsuprāt, svarīgākais bija Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Šeit tika daudz šķēpu lauzts. Viens no pamatjautājumiem bija par to, kas veidos šo sabiedrisko pakalpojumu regulatoru komisiju, kas noteiks un pieņems lēmumus. Šajā gadījumā atbildīgā komisija bija izstrādājusi ļoti nopietnu lēmumu, līdzīgi, kā tas ir ar Nacionālo radio un televīzijas padomi un Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju. Šis jautājums būtu jāizšķir tieši Saeimā, kur būtu plaša politiskā pārstāvniecība un kur arī opozīcijai būtu tiesības izteikt savu viedokli un piedāvāt savus kandidātus.

Diemžēl, valdības disciplīnas vadīti, partiju deputāti bija spiesti atkāpties no sava iepriekš izteiktā viedokļa un faktiski atbalstīt variantu, ka lēmumu pieņems Ministru kabinets. Mūsuprāt, tā ir diezgan nopietna situācija un piekāpšanās valdībai tās diktāta priekšā, jo mēs jau redzam, kā notiek ļoti labu ideju sabojāšana. Piemēram, par Latvijas Nacionālo bibliotēku — ar šo papildu elektroenerģijas nodokli. Tātad līdzīgi varianti ir iespējami Ministru kabinetā, kur nav opozīcijas dabiskās kontroles un visu lēmumu samērošanas ar opozīcijas klātbūtni.

Otrs jautājums, kas šodien bija ārkārtīgi svarīgs, saistās ar ģenerālprokurora kandidāta Ilgara Zigfrīda Šeptera kunga apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Mūsu frakcija, rūpīgi iepazīstoties ar kandidātu un visu to informāciju, kas ir presē un citos masu saziņas līdzekļos, konstatēja, ka mums ir bažas un šaubas par to, vai vienmēr Šeptera kungs kā tiesnesis bijis pietiekami objektīvs. Par viņa profesionalitāti un kompetenci mums šaubu nav. Mūsu viedoklis ir tāds, ka ģenerālprokuroram jābūt neatkarīgam no konkrētām politiskām partijām, konkrētām politiskām simpātijām un ekonomiskiem grupējumiem. Tādam pašam kandidātam kā mūsu Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Tādā gadījumā arī viss veiksies labi.

Nākamais, ko gribētu uzsvērt, ir balsojums par nepilsoņiem. Mēs uzskatām, ka visiem vajadzīgi vienādi noteikumi. Ja kāds, teiksim, negodīgi ieguvis Latvijas pilsonību, pašreiz mēs to apstrīdam tiesā. Ja kāds negodīgi ieguvis nepilsoņa statusu, tad tas ir administratīvi risināms jautājums. Mūsprāt, šie jautājumi risināmi pēc vienādiem spēles noteikumiem.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija): Šīs nedēļas laikā Jaunās partijas frakcija apsprieda ļoti interesantu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikumu. LBAS priekšsēdētājs Radzeviča kungs ierosināja Saeimas deputātiem piedalīties atklātā diskusijā par "Latvenergo" privatizācijas apturēšanu, jo, kā liecina cilvēku aktivitāte, jautājumā par grozījumiem Enerģētikas likumā savākti 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu paraksti. Tātad ir ļoti liela iespējamība, ka varētu notikt arī tautas nobalsošana jeb referendums. Lai neizlietotu vēl lielākus līdzekļus, kā bija gadījumā ar pensiju likuma grozījumiem, būtu nepieciešama šī diskusija, kuras rezultāts varētu būt Saeimas ārkārtas sēde, kāda jau vienreiz notika, ar konkrēta lēmuma pieņemšanu un iespējamu privatizācijas apturēšanu vismaz tik ilgi, kamēr tiek sakārtota gan likumu bāze, gan pārstrukturizēts pats "Latvenergo".

Ja runājam par šāsdienas sēdi, domāju, ka loģisks iznākums bija balsojumam par ģenerālprokuroru, jo gan Saeimas Juridiskā komisija neatbalstīja šo kandidatūru, gan arī Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas ilgu laiku nevarēja pieņemt noteiktu lēmumu. Cerams, ka nākamā kandidatūra, kas tiks piedāvāta, tiešām atbildīs tam, ko minēja E.Baldzēna kungs, proti, neatkarība, profesionalitāte, neemocionalitāte un ļoti laba pieredze.

Vēl Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Varbūt tas nebija viens no svarīgākajiem likumiem šodien darba kārtībā, taču, manuprāt, tas ir ļoti svarīgs mazajiem uzņēmējiem. Diemžēl mans priekšlikums netika pieņemts. Tā būtība bija tāda, ka mazie uzņēmēji varētu izvēlēties — maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli, pamatojoties uz aprēķiniem, vai arī vienu noteiktu summu. Tādā gadījumā būtu daudz mazāk problēmu ar Valsts ieņēmumu dienestu un papildu soda un kavējuma naudām. Prieks par to, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija koceptuāli atbalstīja šādu priekšlikumu. Domāju, ka tuvākajā nākotnē arī citu frakciju deputāti strādās pie šī ierosinājuma uzlabošanas. Netika pieņemti arī L.Muciņa kunga priekšlikumi par to, ka tikai maltīte būtu jāapliek ar 40%, ka tikai maltīšu izmaksas par 40% samazinātu uzņēmuma ienākuma nodokli, jo tad mums būtu jāskaidro terminoloģija — ko tad īsti nozīmē "maltītes".

Saeimas preses dienests