MINISTRIJU ZIŅAS

Par sociālā nodokļa iemaksām un perspektīvām

Piektdien, 16. februārī, Labklājības ministrija un Valsts sociālās apdrošināšanas fonds rīkoja preses konferenci. Tās galvenais temats bija “Sociālā nodokļa iekasējumi 1995. gadā un perspektīvas 1996. gadā”.

Tajā piedalījās labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Ināra Bite un Sociālās apdrošināšanas fonda direktore Inese Šmitiņa.

Tikai iepriekšējās dienas — ceturtdienas vēlā vakarā — Saeima savā plenārsēdē bija pieņēmusi valsts 1996. gada budžetu. Un šajā sakarībā ministram Vladimiram Makarovam bija pamats sacīt: “... Biju priecīgi pārsteigts, ka sociālās apdrošināšanas speciālais budžets tika pieņemts bez papildinājumiem, izmaiņām un ierosinājumiem Ministru kabinetam iesniegtajā variantā, ko izstrādāja Sociālās apdrošināšanas fonds.

Tas liecina, ka 1995. gadā uzsāktā sociālās drošības sistēmas reforma ir korekta un būtībā Saeimas deputāti to izprot un atbalsta. Tiesa gan, ka no opozīcijas aiziešanas no sēdes vissmagāk cieta Labklājības ministrija, jo vairāki priekšlikumi, kas aizsargā sociālo sfēru, piemēram, atsevišķu slimnīcu celtniecība, dažu programmu, pabalstu finansējums 1996. gadā, iespējams, tiktu tomēr akceptēti. Sabiedrībā bieži vien asi kritizē ministriju, valdību, bet piemirst Saeimu, kas pieņem likumus, kuri tad mums ir jāpilda.” Kā vienu šādu piemēru ministrs minēja represēto — pensionāru invaliditātes pensiju neindeksēšanu ar koeficientu 1:1, lai gan Labklājības ministrija to bija paredzējusi. Taču represētajiem agrāk piešķirtās vecuma pensijas pārrēķināmas, piemērojot šo koeficientu, ar šīgada 1. janvāri.

V.Makarovs atzīmēja, ka 1995. gada valsts sociālās apdrošināšanas budžets bijis visumā labs, un apliecināja Sociālās apdrošināšanas fonda spēju strādāt gan ar perspektīvu, gan ikdienā pievērsties ikdienas rūpēm, lai nepieļautu jūtamu kritumu. Kopš pērnā gada jūnija Labklājības ministrijas vainas dēļ nav bijusi pensiju izmaksu kavēšanās. 1995. gadā praktiski nokārtots sociālā apdrošināšanas budžeta parāds valsts budžetam, ko vajadzēja aizņemties, lai izmaksātu pensijas pērnā gada janvārī. “Esmu cerību pilns, skatoties uz 1996. gadu,” — nobeigumā teica labklājības ministrs Vladimirs Makarovs.

Ināra Bite savukārt atzīmēja, ka 1995. gadā Sociālās apdrošināšanas fonds atkal strādājis speciālā budžeta statusā un tas labvēlīgi ietekmējis iespējas apsaimniekot sociālo apdrošināšanu. “Šī vēsturiskā mētāšanās, iekļaujot mūsu sfēru valsts budžetā un atkal atgriežot speciālajā, atstāja negatīvas sekas. Ja tā nebūtu iznācis, droši vien mēs būtu pavirzījušies tālāk. 1995. gadā strādājām pie sociālās nodrošināšanas likumu paketes. Ir pieņemti daži likumi, kas jau tiešā veidā ietekmē fonda darbu. Vispirms tas ir likums “Par sociālo nodokli” un likums “Par valsts pensijām”. Ir pieņemti arī vairāki citi, taču to spēkā stāšanās laiks ir vēl priekšā. Tātad mūsu fondam galvenokārt ir divi darbības pamatvirzieni: jānodrošina sociālā nodokļa iekasēšana un tā pārdale: tas ir, pensiju, pabalstu un citas izmaksas.”

Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore uzsvēra ar šī gada 1. janvāri ieviestās sociālā nodokļa maksātāju individuālās uzskaites nozīmi. Ir jūtama cilvēku ieinteresētība, lai darba devējs uzrādītu katra darbinieka nopelnīto, maksātu sociālo nodokli, jo no tā būs atkarīgs pensijas lielums nākotnē. I. Bite piebilda, ka reizēm izskanot pārmetumi, it kā viņi strādājot tikai nākotnei, bet maz domājot par esošajiem pensionāriem. Šai aspektā var teikt: ja šogad palielināsies sociālās apdrošināšanas maksājumu apjoms, tad radīsies arī iespējas palielināt pensijas.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda direktore Inese Šmitiņa minēja skaitļus un faktus par sociālā nodokļa iekasējumiem un izlietojumu 1995. gadā (skat. tabulas). Šie parādi pēdējos gados pieauguši līdz 104 miljoniem latu pērnā gada beigās. Un izrādās, ka lielākie parādnieki ir valsts uzņēmumi, arī budžeta iestādes, dažādas firmas. Lielas grūtības sagādā sociālā nodokļa piedzīšana ar tiesas spriedumu palīdzību, jo bieži vien firma, kas bijusi reģistrēta, pazudusi un nav no kā šo naudu iekasēt. Ir, protams, arī vēl citas problēmas, kas apgrūtina sociālā nodokļa iekasēšanu. To risinājums — arī Labklājības ministrijas svarīgs šīgada uzdevums.

Preses konferencē tika minēts, ka pensionāru skaits nav īpaši mainījies — vidēji ir 660 tūkstoši cilvēku, no kuriem 636 tūkstoši saņem darba pensijas, 19,4 tūkstoši — sociālās pensijas un ap 5 tūkstoši ir ieskaitīti speciālās grupās (iekšlietu ministrijas iestāžu u.c.). 1995. gadā vidējais pensijas apmērs vienam cilvēkam bija Ls 33,08. Salīdzinājumā ar 1994. gadu tā palielinājusies par Ls 6,22. Vidējais pensijas apmērs 1995. gada beigās bija Ls 36,23. 1995. gadā pensiju izmaksas tika indeksētas divas reizes — ar 1. jūliju un 1. oktobri. Notika arī vairākas citas izmaiņas atsevišķu pensiju saņēmēju grupās.

Preses konferencē žurnālisti saņēma atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem, kā arī tika piedāvāti plaši statistikas materiāli par valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izpildi, par sociālā nodokļa maksājumiem, parādniekiem un citi dati (daļu no tiem publicējam).

Rita Belousova,
“LV” nozares redaktore